|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2026/1194 |
4.6.2026 |
PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2026/1194
(2026. gada 26. maijs),
ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav
(pārstrādāta redakcija)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 22. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Direktīvā 94/80/EK (2) ir jāizdara vairāki grozījumi. Skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā. |
|
(2) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts un 22. panta 1. punkts piešķir Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās dalībvalsts pilsoņiem. Šīs tiesības, kas ir apstiprinātas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 40. pantā, konkretizē Hartas 21. pantā izklāstīto principu par vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ. Tas izriet arī no tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot, kas nostiprinātas LESD 20. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un 21. pantā un Hartas 45. pantā. |
|
(3) |
Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā izmanto tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ir izklāstīti Direktīvā 94/80/EK. |
|
(4) |
Komisija 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību uzsvēra, ka ir nepieciešams atjaunināt, precizēt un stiprināt noteikumus par tiesību balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmantošanu ar mērķi nodrošināt, ka ar tiem tiek atbalstīta mobilo Savienības pilsoņu plaša un iekļaujoša līdzdalība. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, Direktīvu 94/80/EK piemērojot secīgām vēlēšanām, un izmaiņas, kuras ieviestas ar Līgumu grozījumiem, vairāki minētās direktīvas noteikumi būtu jāatjaunina. |
|
(5) |
Ar pašvaldību vēlēšanām saistītā vēlēšanu procedūra ir to dalībvalstu kompetencē, kuras tās organizē, saskaņā ar to īpašajām tradīcijām un starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Ievērojot Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām prasības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, dalībvalstīm būtu ne tikai jāatzīst un jāievēro Savienības pilsoņu tiesības balsot un kandidēt, bet arī jānodrošina viegla piekļuve to vēlēšanu tiesībām, likvidējot pēc iespējas vairāk šķēršļu dalībai vēlēšanās. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), spēj izmantot savas tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņi, būtu jāprecizē nosacījumi, kuri reglamentē reģistrāciju vēlēšanās un dalību tajās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi. Jo īpaši pret Savienības pilsoņiem, kas vēlas balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme attiecībā uz visiem dzīvesvietas laikposmiem, kuri ir jāievēro kā nosacījums tiesību izmantošanai, kā arī attiecībā uz pierādījumiem, kas vajadzīgi, lai apliecinātu atbilstību šādam nosacījumam. |
|
(7) |
Turklāt Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, nebūtu jāizpilda nekādi īpaši nosacījumi, lai tie varētu izmantot tiesības balsot vai kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ja vien izņēmuma kārtā atšķirīgu attieksmi pret pilsoņiem un nepilsoņiem neattaisno apstākļi, kas pēdējiem raksturīgi un atšķir tos no pirmajiem. |
|
(8) |
Lai Savienības pilsoņiem būtu vieglāk izmantot to tiesības balsot un kandidēt savā dzīvesvietas valstī, šādi pilsoņi pietiekami laicīgi pirms vēlēšanu dienas būtu jāiekļauj vēlētāju sarakstā. Formalitātēm, kas piemērojamas to reģistrācijai, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām. Reģistrācijai vajadzētu pietikt ar to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi uzrāda tādus pašus dokumentus kā vēlētāji, kuri ir pilsoņi. Dalībvalstīm būtu jāspēj pieprasīt, lai vēlētāji, kuri ir Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, uzrāda derīgu personas dokumentu un iesniedz oficiālu deklarāciju, kurā iekļauti elementi, kas apliecina to tiesības piedalīties vēlēšanās. Pēc reģistrācijas Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, būtu jāpaliek vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības pilsoņiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kamēr tie atbilst tiesību balsot izmantošanas nosacījumiem. Attiecīgā gadījumā Savienības pilsoņiem būtu jāspēj kompetentajām iestādēm sniegt kontaktinformāciju, kas minētajām iestādēm ļauj tos regulāri informēt. |
|
(9) |
Lai gan dalībvalstu kompetencē ir noteikt tiesības balsot vai tiesības pašvaldību vēlēšanās attiecībā uz pilsoņiem, kas dzīvo ārpus to teritorijas, tam, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tikuši iekļauti to dzīvesvietas dalībvalsts vēlētāju sarakstā, pašam par sevi nevajadzētu būt par pamatu izslēgšanai no vēlētāju saraksta to piederības dalībvalstī. |
|
(10) |
Tiesību kandidēt atņemšanu var pasludināt ar atsevišķu dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts iestāžu lēmumu. Ņemot vērā vēlēta amata ieņemšanas politisko nozīmīgumu, dalībvalstīm būtu jādod tiesības no piederības dalībvalsts iegūt informāciju par tiesību kandidēt atņemšanu kandidāta piederības dalībvalstī. |
|
(11) |
Tā kā pašvaldības pamatvienību vadības pienākumi var ietvert līdzdalību valsts varas īstenošanā un vispārējo interešu aizsardzību, dalībvalstīm, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu, būtu jāspēj paredzēt šos amatus tās pilsoņiem. |
|
(12) |
Tāpat būtu jādod iespēja vēlēto amatpersonu līdzdalību parlamentārās asamblejas vēlēšanās paredzēt attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. |
|
(13) |
Ja dalībvalstu tiesību akti paredz, ka vēlēta amata ieņemšana nav savienojama ar citiem amatiem, dalībvalstīm būtu jāspēj paplašināt šādu tiesību aktu darbības jomu, lai ietvertu līdzvērtīgus citās dalībvalstīs ieņemamus amatus. |
|
(14) |
Ir jānodrošina, ka tiek ievērota Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties, vai piedalīties dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās vai ne, un ka šie pilsoņi var paust vēlmi izmantot savas tiesības balsot savā dzīvesvietas dalībvalstī. Tādēļ ir lietderīgi, ka dalībvalstis, kur piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta, paredz noteikumus minēto pilsoņu automātiskai reģistrēšanai vēlētāju sarakstā. |
|
(15) |
Informācijas par vēlēšanu tiesībām un procedūrām pieejamība ir būtisks elements, lai nodrošinātu LESD 20. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā nostiprināto tiesību efektīvu īstenošanu. |
|
(16) |
Pienācīgas informācijas trūkums vēlēšanu procedūru kontekstā ietekmē pilsoņus, tiem izmantojot vēlēšanu tiesības, kas ir daļa no to kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tas ietekmē arī kompetento iestāžu spēju izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes sniedz atbilstīgu informāciju Savienības pilsoņiem par to tiesībām saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu un attiecīgiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz dalību pašvaldību vēlēšanās un to rīkošanu. Būtu jāsaprot, ka kompetentās iestādes ietver arī subnacionālā līmenī izraudzītas iestādes, kad atbildība par pašvaldību vēlēšanu organizēšanu parasti tiek īstenota minētajā līmenī saskaņā ar valsts konstitucionālo kārtību. Lai nodrošinātu saziņas efektivitāti, informācija būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā. Tas nozīmē, ka minētā informācija būtu jāsniedz tādā veidā, par kuru var pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā persona to sapratīs. Prasība izmantot skaidru un vienkāršu valodu jāskata dalībvalsts administratīvajām procedūrām noteikto oficiālo prasību kontekstā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atsaukties uz valsts tiesību noteikumiem, kad tās informē attiecīgo personu par lēmumu attiecībā uz pieteikumu par kandidāta vai vēlētāja reģistrāciju šīs direktīvas nozīmē. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai par šādu lēmumu paziņot pilnvarotam pārstāvim. |
|
(17) |
Lai uzlabotu vēlēšanu informācijas pieejamību, vispārējai informācijai par vēlēšanu organizēšanu, vēlētāju un kandidātu reģistrēšanas nosacījumiem, vēlēšanu datumu un par to, kā un kur balsot, vajadzētu būt pieejamai, piemēram, vispārēji piekļūstamā tīmekļa vietnē, kas ļauj veikt automatizētu tulkošanu, vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā. Tulkojumi šādās citās valodās būtu jānodrošina vienīgi informatīvos nolūkos, un tiem nebūtu jārada nekādas juridiskas sekas. Ja rodas jautājumi par minētajos tulkojumos ietvertās informācijas precizitāti, par juridiski saistošu būtu jāuzskata tikai konkrētās dalībvalsts oficiālās valodas vai oficiālo valodu versijas. |
|
(18) |
Jebkāda atkāpe no šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem jāpamato, ievērojot LESD 22. panta 1. punktu, ar problēmām, kas raksturīgas dalībvalstij, un tai ir jāatbilst Hartas 52. pantā izklāstītajām prasībām, tostarp prasībai, ka visi ierobežojumi attiecībā uz tiesībām balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās jāparedz tiesību aktos, un uz tiem jāattiecina proporcionalitātes un nepieciešamības principus. Turklāt jebkurš izņēmums pēc savas būtības pakļaujams pārbaudei, kas paredzēta Hartas 47. pantā. |
|
(19) |
Īpašas problēmas varētu rasties dalībvalstī, kurā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet kas nav tās pilsoņi, ir stipri virs vidējā. Atkāpes attiecībā uz tiesībām balsot ir pamatotas, ja šādi pilsoņi veido vairāk nekā 20 % no kopējā vēlētāju skaita. Šādām atkāpēm būtu jābalstās uz dzīvesvietas laikposma kritēriju. |
|
(20) |
Dalībvalstīm, kurās balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas tajā dzīvo, vajadzētu būt iespējai saskaņā ar LESD 22. panta 1. punktu paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu. |
|
(21) |
Jāņem vērā fakts, ka atsevišķās dalībvalstīs iedzīvotājiem, kas ir citas dalībvalsts pilsoņi, ir tiesības balsot valsts parlamenta vēlēšanās. Tādējādi atsevišķi šīs direktīvas noteikumi var tikt neievēroti minētajās dalībvalstīs. |
|
(22) |
Beļģijas Karalistei raksturīgas īpašas pazīmes un proporcijas, kas saistītas ar faktu, ka tās konstitūcijas 1. līdz 4. pants paredz trīs oficiālās valodas un teritorijas sadalījumu reģionos un kopienās. Šā iemesla dēļ pilnīga šīs direktīvas piemērošana atsevišķās komūnās varētu radīt nepieciešamību paredzēt atkāpes iespēju no šīs direktīvas noteikumiem, lai ņemtu vērā šīs īpašās pazīmes un proporcijas. |
|
(23) |
Komisijai būtu regulāri jānovērtē šīs direktīvas piemērošana un par to būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā būtu jāietver informācija par pasākumiem, kuri veikti, lai atbalstītu Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību vēlēšanās un, ja pieejams, statistikas dati par viņu vēlēšanu tiesību izmantošanu. Šādos statistikas datos varētu iekļaut datus par vēlētāju un kandidātu reģistrāciju un par vēlētāju aktivitāti, kā arī agregētus anonimizētus datus par pilsonību, vecumu, valodu un atrašanās vietu. Ņemot vērā savu administratīvo spēju un to, ka nav pienākuma vākt vai radīt jaunus datus, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai atbalstītu minēto darbību, proti, savlaicīgi jāsniedz pieejamā informācija, pamatojoties uz Komisijas izplatītu anketu. |
|
(24) |
Attiecīgā gadījumā personas datu apstrāde nolūkā sniegt Komisijai statistikas datus par to Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, dalību vēlēšanās būtu jāveic, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (3) and Regulu (ES) 2018/1725 (4), tostarp datu izmantošanas mērķa ierobežojuma, datu minimizēšanas, glabāšanas ierobežojuma un integritātes un konfidencialitātes principus. Jo īpaši uz personas datu apstrādi statistikas nolūkos būtu jāattiecina atbilstoši aizsardzības pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 89. panta 1. punktu un Regulas (ES) 2018/1725 13. pantu. Minētajā sakarā dati būtu jākopīgo, izmantojot privātuma aizsardzības tehnoloģijas, kas ir konkrēti izstrādātas minēto principu īstenošanai. Šīs direktīvas vajadzībām apstrādātajiem statistikas datiem vajadzētu būt agregētiem tādā mērā, lai personas nevarētu identificēt. |
|
(25) |
Komisijai nepieciešams veikt pašai savu izvērtējumu par šīs direktīvas piemērošanu saprātīgā termiņā no tās stāšanās spēkā saistībā ar izvērtējumu par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva (ES) 2025/1788 (5). |
|
(26) |
Lai nodrošinātu, ka pašvaldības pamatvienību saraksts paliek aktuāls, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu pašvaldības pamatvienību saraksta grozīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6). Jo īpaši, lai nodrošinātu savlaicīgu piekļuvi visai informācijai saistībā ar deleģēto aktu sagatavošanu, Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un tās ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
|
(27) |
Kad dalībvalstis ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Savienība noslēdza minēto Konvenciju ar Padomes Lēmumu 2010/48/EK (7), tās apņēmās nodrošināt atbilstību minētajai konvencijai, tostarp tās 29. pantam par līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Lai atbalstītu personu ar invaliditāti iekļaujošu un vienlīdzīgu dalību vēlēšanās, kārtībā, ar ko reglamentē to, kā Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, izmanto tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, būtu pienācīgi jāņem vērā pilsoņu ar invaliditāti un gados vecāku pilsoņu vajadzības. |
|
(28) |
Personas datiem, ko apstrādā, īstenojot šo direktīvu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725. |
|
(29) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 17. janvārī sniedza atzinumu. |
|
(30) |
Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Hartā, jo īpaši tās 21. un 40. pantā. Tādēļ ir būtiski, lai šī direktīva tiktu īstenota saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, nodrošinot, ka tiek pilnībā ievērotas inter alia tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz nediskrimināciju, tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, pārvietošanās un uzturēšanās brīvība un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. |
|
(31) |
Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām. |
|
(32) |
Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī direktīva nosaka sīki izstrādātu kārtību, saskaņā ar kuru Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (“Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi”), var tajā izmantot savas tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
2. Nekas šajā direktīvā neietekmē nevienas dalībvalsts noteikumus attiecībā uz to minētās dalībvalsts pilsoņu tiesībām balsot un kandidēt, kas dzīvo ārpus tās teritorijas, vai trešās valsts pilsoņiem, kas dzīvo minētajā dalībvalstī.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“pašvaldības pamatvienība” ir I pielikumā uzskaitītā administratīvā vienība, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ietver tiešās vispārējās vēlēšanās ievēlētu vienu vai vairākas institūcijas un kas ir pilnvarota politiskās un administratīvās organizācijas pamatlīmenī risināt vietējos jautājumus uz savu atbildību; |
|
b) |
“pašvaldību vēlēšanas” ir tiešas vispārējas vēlēšanas, lai ieceltu pārstāvju padomes locekļus un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem – pašvaldības pamatvienības izpildiestādes vadītāju un locekļus; |
|
c) |
“dzīvesvietas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā Savienības pilsonis dzīvo, bet kuram nav šīs dalībvalsts pilsonības; |
|
d) |
“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, attiecībā pret kuru Savienības pilsonim ir valstiskā piederība; |
|
e) |
“vēlētāju saraksts” ir visu to vēlētāju oficiālais reģistrs, kuriem ir tiesības vēlēt noteiktajā pašvaldības pamatvienībā vai kādā no tās apakšvienībām, ko sastāda un atjaunina kompetenta iestāde saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vēlēšanu likumu vai iedzīvotāju reģistru, ja tas norāda tiesības vēlēt; |
|
f) |
“atsauces datums” ir diena vai dienas, kad Savienības pilsoņiem saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vēlēšanu likumu jāatbilst prasībām, lai varētu vēlēt vai kandidēt minētajā dalībvalstī; |
|
g) |
“oficiāla deklarācija” ir attiecīgās personas deklarācija, kurā esošas kļūdas gadījumā šo personu var sodīt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. |
2. Dalībvalsts paziņo Komisijai, ja kādu no I pielikumā minētajām pašvaldības pamatvienībām valsts tiesību aktu izmaiņu rezultātā aizstāj cita vienība, kam ir šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās funkcijas, vai šādu izmaiņu dēļ kādu no vienībām likvidē vai izveido jaunas vienības.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu attiecībā uz I pielikuma grozīšanu, pamatojoties uz paziņojumiem, kas saņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.
3. pants
Nosacījumi, kas reglamentē tiesības balsot un kandidēt
Jebkurai personai, kas atskaites datumā:
|
a) |
ir Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē; un |
|
b) |
nav dzīvesvietas dalībvalsts pilsonis, bet atbilst tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz tiesībām balsot un kandidēt, ko minētā dalībvalsts ar likumu uzliek saviem pilsoņiem, |
ir tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar šo direktīvu.
4. pants
Dzīvesvietas laikposma prasības
1. Ja, lai vēlētu vai kandidētu, dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem jābūt pavadījušiem noteiktu minimālo laikposmu kā iedzīvotājiem minētās dalībvalsts teritorijā, tad uzskatāms, ka vēlētāji un pilsoņi, kam ir tiesības kandidēt atbilstīgi 3. pantam, izpildījuši šo nosacījumu, ja tie līdzvērtīgu laikposmu dzīvojuši citā dalībvalstī.
2. Ja saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tās pilsoņi var balsot vai kandidēt tikai pašvaldības pamatvienībā, kurā tiem ir pamata dzīvesvieta, personas, kam ir tiesības balsot un kandidēt atbilstīgi 3. pantam, arī ir pakļauti minētajam nosacījumam.
3. Šā panta 1. punkts neskar:
|
a) |
nevienas dalībvalsts noteikumus, saskaņā ar kuriem tiesību balsot un kandidēt izmantošana noteiktajā pašvaldības pamatvienībā pakļauta minimālajam dzīvesvietas laikposmam minētajā vienībā; |
|
b) |
jebkādus valsts noteikumus, kas jau ir spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī, ar ko tiesības balsot un kandidēt pakļautas minimālajam dzīvesvietas laikposmam dalībvalsts apgabalā, kuras daļu veido pašvaldības pamatvienība. |
5. pants
Neatbilstība
1. Dzīvesvietas dalībvalstis var paredzēt, ka Savienības pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kam ar atsevišķu civiltiesisku lēmumu vai krimināltiesisku lēmumu atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar piederības dalībvalsts likumu, liegts izmantot šīs tiesības pašvaldību vēlēšanās.
2. Jebkura Savienības pilsoņa, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsonis, iesniegumu par kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī var atzīt par nepieņemamu, ja šis pilsonis nevar uzrādīt 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju vai 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto apliecinājumu.
3. Dalībvalstis var paredzēt, ka tikai to pilsoņi var ieņemt pašvaldības pamatvienības izpildiestādes pārvaldes kolēģijas vēlēta vadītāja, vietnieka vai locekļa amatu, ja tie ievēlēti, lai ieņemtu amatu sava mandāta darbības laikā.
Dalībvalstis var arī noteikt, ka pašvaldības pamatvienības izpildiestādes pārvaldes kolēģijas vadītāja, vietnieka vai locekļa funkciju pagaidu vai starplaika veikšana paredzēta tikai tās pilsoņiem.
Ņemot vērā LESD un vispārējos tiesību principus, dalībvalstis var veikt piemērotus, nepieciešamus un proporcionālus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētos amatus var ieņemt un otrajā daļā minētās starplaika funkcijas var veikt tikai to pilsoņi.
4. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas ievēlēti par pārstāvju padomes locekļiem, nepiedalās ne to delegātu izraudzīšanā, kas var balsot parlamentārajā asamblejā, ne šīs asamblejas locekļu vēlēšanās.
6. pants
Nesavienojamība
1. Personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstīgi 3. pantam, ir pakļautas tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz nesavienojamību, kādus saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem piemēro minētās dalībvalsts pilsoņiem.
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka vēlēta amata ieņemšana dzīvesvietas dalībvalstī nav savienojama ar amatu ieņemšanu citās dalībvalstīs, kas līdzvērtīgi tiem, kas rada nesavienojamību dzīvesvietas dalībvalstī.
II NODAĻA
Tiesību balsot un tiesību kandidēt izmantošana
7. pants
Izvēles brīvība balsot dzīvesvietas dalībvalstī
1. Personas, kurām ir tiesības balsot atbilstīgi 3. pantam (“vēlētāji atbilstīgi 3. pantam”), izmanto savas tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja tās ir izteikušas šādu vēlēšanos.
2. Ja dzīvesvietas dalībvalstī piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, vēlētājiem atbilstīgi 3. pantam, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, ir pienākums balsot.
3. Dalībvalstis, kurās piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta, var paredzēt automātisku vēlētāju atbilstīgi 3. pantam reģistrāciju vēlētāju sarakstā.
8. pants
Iekļaušana vēlētāju sarakstā un izslēgšana no tā
1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai ļautu vēlētājus atbilstīgi 3. pantam iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas.
2. Lai to vārdus iekļautu vēlētāju sarakstā, vēlētāji atbilstīgi 3. pantam iesniedz tādus pašus dokumentus kā vēlētāji, kas ir pilsoņi.
Dzīvesvietas dalībvalsts var arī pieprasīt, lai vēlētāji atbilstīgi 3. pantam uzrāda derīgu personas dokumentu kopā ar oficiālu deklarāciju, kurā norādīts viņu vārds, valstspiederība, dzimšanas datums un vieta un adrese dzīvesvietas dalībvalstu vēlēšanu apgabalā. Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai minētajā oficiālajā deklarācijā būtu iekļauta papildu kontaktinformācija, piemēram, tālruņa numurs vai e-pasta adrese.
3. Vēlētāji atbilstīgi 3. pantam, kas iekļauti dzīvesvietas valsts vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētāji, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tos izslēdz, jo tie vairs neatbilst tiesību balsot izmantošanas nosacījumiem. Ja pastāv noteikumi, ka pilsoņiem jāpaziņo par šādu izslēgšanu no vēlētāju saraksta, minētos noteikumus tādā pašā veidā piemēro arī vēlētājiem atbilstīgi 3. pantam.
Vēlētājus, kas iekļauti vēlētāju sarakstā pēc pašu lūguma, var izslēgt no tā, ja tie to lūdz.
Ja šādi vēlētāji pārceļas uz citu pašvaldības pamatvienību tajā pašā dalībvalstī, tos iekļauj vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētājiem, kas ir pilsoņi.
4. Neskarot nevienas dalībvalsts noteikumus attiecībā uz to šīs dalībvalsts pilsoņu tiesībām balsot vai kandidēt, kas dzīvo ārpus tās teritorijas, tam, ka vēlētāji atbilstīgi 3. pantam tikuši iekļauti to dzīvesvietas dalībvalsts vēlētāju sarakstā, nevajadzētu izraisīt to izslēgšanu no vēlētāju saraksta piederības dalībvalstī.
9. pants
Kandidāta reģistrācija
1. Iesniedzot pieteikumu, lai kandidētu, personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstīgi 3. pantam, uzrāda tādus pašus apliecinājuma dokumentus kā kandidāti, kas ir pilsoņi. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt, lai minētās personas uzrāda derīgu personas dokumentu kopā ar oficiālu deklarāciju, kurā norādīs to vārds, valstspiederība, dzimšanas datums un vieta un adrese dzīvesvietas dalībvalstu vēlēšanu apgabalā.
2. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai personas, kam ir tiesības kandidēt atbilstīgi 3. pantam:
|
a) |
oficiālā deklarācijā, kas minēta 1. punktā, norāda, ka tām nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī; |
|
b) |
ja pastāv šaubas attiecībā uz oficiālās deklarācijas saturu, kā minēts a) apakšpunktā, pirms vai pēc vēlēšanām uzrāda piederības dalībvalsts kompetentas iestādes apliecinājumu, kas apstiprina, ka tām nav atņemtas tiesības kandidēt minētajā dalībvalstī vai ka šāda tiesību atņemšana minētajām iestādēm nav zināma; |
|
c) |
oficiālā deklarācijā, kas minēta 1. punktā, norāda papildu kontaktinformāciju, piemēram, tālruņa numuru vai e-pasta adresi; |
|
d) |
oficiālā deklarācijā, kas minēta 1. punktā, apliecina, ka tās neieņem amatu, kas ir nesavienojams 6. panta 2. punkta nozīmē; |
|
e) |
norāda savu pēdējo adresi piederības dalībvalstī, ja tāda ir bijusi. |
10. pants
Īpaši balsošanas līdzekļi
Dalībvalstis, kas pašvaldību vēlēšanās nodrošina iepriekšējas balsošanas, balsošanas pa pastu, elektroniskās balsošanas vai balsošanas internetā iespējas, nodrošina, ka šādi balsošanas līdzekļi ar tādiem pašiem nosacījumiem ir pieejami vēlētājiem atbilstīgi 3. pantam.
11. pants
Lēmums par reģistrāciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1. Dzīvesvietas dalībvalsts kompetentās iestādes savlaicīgi un skaidrā un vienkāršā valodā informē attiecīgo personu par lēmumu, kas pieņemts pēc minētās personas pieteikuma, lai iekļautu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz minētās personas kandidēšanas pieteikuma pieļaujamību. Kandidēšanas pieteikuma paziņojumu var sniegt arī pilnvarotam pārstāvim.
2. Ja Savienības pilsonis, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsonis, netiek iekļauts vēlētāju sarakstā, vai ja tā pieteikums par iekļaušanu vēlētāju sarakstā tiek noraidīts, vai šāda pilsoņa kandidēšanas pieteikums tiek noraidīts, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisko aizsardzību ar līdzīgiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir tiem vēlētājiem un personām, kam ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi.
3. Gadījumā, ja pašvaldību vēlēšanu vēlētāju sarakstā vai kandidātu sarakstā ir ieviesušās kļūdas, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisku aizsardzību ar līdzīgiemnosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir tiem vēlētājiem un personām, kurām ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi.
12. pants
Informācijas sniegšana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka viena vai vairākas iestādes ir atbildīgas par tādu pasākumu veikšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek savlaicīgi informēti par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, ievērojot 1. punktu, reģistrētiem Savienības vēlētājiem atbilstīgi 3. pantam un reģistrētiem Savienības pilsoņiem, kam ir tiesības kandidēt atbilstīgi 3. pantam, savlaicīgi dara pieejamu šādu informāciju par:
|
a) |
pēc pieprasījuma – to reģistrācijas statusu; |
|
b) |
vēlēšanu datumu un balsošanas veidu un vietu; |
|
c) |
veidiem, kā iegūt papildu informāciju par vēlēšanu organizāciju, tostarp par kandidātu sarakstiem. |
3. Informāciju par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un 2. punktā minēto informāciju dara pieejamu vienā vai vairākās dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajās valodās saskaņā ar kvalitātes prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1724 (8) 9. panta 1. punktā.
Vispārēja informācija par vēlēšanu organizēšanu, tostarp par vēlētāju vai kandidātu reģistrēšanas nosacījumiem, vēlēšanu datumu un par to, kā un kur balsot, ir pieejama arī vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā, kā minēts Regulas (ES) 2018/1724 12. panta 3. punktā vai ko lielā mērā saprot Savienības pilsoņi, kuri dzīvo tās teritorijā. Dalībvalstis var lūgt Komisijai sniegt palīdzību šādu tulkojumu nodrošināšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1724 12. pantu. Šādi tulkojumi ir vienīgi informatīvi un nerada nekādas juridiskas sekas.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz vēlētāju vai kandidātu reģistrāciju pašvaldību vēlēšanās un 2. punktā minētā informācija tiek darīta pieejama jo īpaši personām ar invaliditāti, saziņā izmantojot piemērotus līdzekļus, veidus un formātus.
III NODAĻA
Atkāpes un pārejas noteikumi
13. pants
Atkāpes
1. Ja konkrētā dalībvalstī balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet nav tās pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi un kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, kas tajā dzīvo, minētā dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var:
|
a) |
ierobežot to vēlētāju atbilstīgi 3. pantam tiesības balsot, kuri minētajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kas nevar pārsniegt termiņu, uz kuru tiek ievēlēta pašvaldības pārstāvju padome; |
|
b) |
ierobežot to personu tiesības kandidēt, kuriem ir tiesības kandidēt atbilstīgi 3. pantam un kuri minētajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kas nevar pārsniegt divus termiņus, uz kuriem tiek ievēlēta pašvaldības pārstāvju padome; un |
|
c) |
veikt piemērotus pasākumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu, lai sekmētu to Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, integrāciju. |
2. Beļģijas Karaliste, atkāpjoties no šīs direktīvas noteikumiem, var piemērot 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus ierobežotam pašvaldības vienību skaitam, kuru sarakstu tā paziņo vismaz gadu pirms pašvaldības vienības vēlēšanām, attiecībā uz kurām tā grasās lūgt izņēmumu.
3. Ja dalībvalsts tiesību akti paredz, ka citas dalībvalsts pilsoņiem, kas dzīvo pirmajā dalībvalstī, ir tiesības vēlēt minētās dalībvalsts parlamentu, un šim nolūkam tos var iekļaut minētās dalībvalsts vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts vēlētājiem, pirmā dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var atturēties no 6. līdz 11. panta piemērošanas šādiem pilsoņiem.
4. Sešus gadus pēc 2026. gada 24. jūnija un pēc tam reizi sešos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā pārbauda, vai atkāpes piešķiršana attiecīgajām dalībvalstīm, ievērojot LESD 22. panta 1. punktu, joprojām ir pamatota, un tā ierosina jebkādu nepieciešamo korekciju veikšanu. Dalībvalstis, kas lūdz izņēmuma statusu saskaņā ar 1. un 2. punktu, sniedz Komisijai visu nepieciešamo pamatinformāciju.
IV NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
14. pants
Ziņošana
Sešu gadu laikā no 2026. gada 24. jūnija un pēc tam reizi sešos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, tostarp par tās 5. panta 3. punkta piemērošanu. Ziņojumā iekļauj statistikas datus, ja tādi pieejami, par vēlētāju atbilstīgi 3. pantam un personu, kam ir tiesības kandidēt atbilstīgi 3. pantam, dalību pašvaldību vēlēšanās un šajā sakarā veikto pasākumu kopsavilkumu. Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai atbalstītu Komisiju pieejamās informācijas sniegšanā.
15. pants
Izvērtēšana
10 gadu laikā no 2026. gada 24. jūnija Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un sagatavo izvērtējuma ziņojumu par tajā ietverto mērķu sasniegšanā panākto progresu.
16. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2026. gada 24. jūnija.
3. Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo Padomei.
6. Saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
7. Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas par tiem izteikti, vai par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģēšanu.
17. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2028. gada 25. jūnijam izpildītu 8. panta 2., 3. un 4. punkta, 9. un 10. panta, 11. panta 1. un 3. punkta, 12. un 14. panta un I pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu(-ām), kas atcelta(-as) ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
18. pants
Atcelšana
Direktīvu 94/80/EK, kā tā grozīta ar II pielikuma A daļā minētajiem aktiem, atceļ no 2028. gada 26. jūnija, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.
19. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs direktīvas 1.–7. pantu, 8. panta 1. punktu, 11. panta 2. punktu un 13. pantu piemēro no 2028. gada 26. jūnija.
20. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2026. gada 26. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. RAOUNA
(1) 2023. gada 14. februāra atzinums (OV C 283, 11.8.2023., 100. lpp.).
(2) Padomes Direktīva 94/80/EK (1994. gada 19. decembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 368, 31.12.1994., 38. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1994/80/oj).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).
(5) Padomes Direktīva (ES) 2025/1788 (2025. gada 24. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L, 2025/1788, 8.9.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/1788/oj).
(6) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj.
(7) Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2010/48(1)/oj).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1724/oj).
I PIELIKUMS
“Pašvaldības pamatvienība” šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir:
|
— |
Beļģijā: commune/gemeente/Gemeinde, conseil de district/districtsraad/Distriktrat, |
|
— |
Bulgārijā: община/кметство/Общината е основната административно-териториална единица, в която се осъществява местното самоуправление, |
|
— |
Čehijas Republikā: obec, městský obvod nebo městská část územně členěného statutárního města, městská část hlavního města Prahy, |
|
— |
Dānijā: kommune, region, |
|
— |
Vācijā: kreisfreie Stadt bzw. Stadtkreis; Kreis; Gemeinde, Bezirk in der Freien und Hansestadt Hamburg und im Land Berlin; Stadtgemeinde Bremen in der Freien Hansestadt Bremen, Stadt-, Gemeinde-, oder Ortsbezirke bzw. Ortschaften, |
|
— |
Igaunijā: ald, linn, |
|
— |
Īrijā: counties, cities, and cities and counties, |
|
— |
Grieķijā: δήμος, δημοτική κοινότητα, |
|
— |
Spānijā: municipio, entidad de ámbito territorial inferior al municipal, |
|
— |
Francijā: commune, arrondissement dans les villes déterminées par la législation interne, section de commune, |
|
— |
Horvātijā: općina, grad, županija, |
|
— |
Itālijā: comune, circoscrizione, |
|
— |
Kiprā: δήμος, κοινότητα, |
|
— |
Latvijā: novads, valstspilsēta, |
|
— |
Lietuvā: Savivaldybė, |
|
— |
Luksemburgā: commune, |
|
— |
Ungārijā: települési önkormányzat, területi önkormányzat, fővárosi önkormányzat, |
|
— |
Maltā: Kunsill Lokali, |
|
— |
Nīderlandē: gemeente, |
|
— |
Austrijā: Gemeinden, Bezirke in der Stadt Wien, |
|
— |
Polijā: gmina, |
|
— |
Portugālē: município, freguesia, |
|
— |
Rumānijā: comuna, orașul, municipiul, sectorul (numai în municipiul București) și județul, |
|
— |
Slovēnijā: občina, |
|
— |
Slovākijā: samospráva obce: obec, mesto, hlavné mesto Slovenskej republiky Bratislava, mesto Košice, mestská časť hlavného mesta Slovenskej republiky Bratislavy, mestská časť mesta Košice; samospráva vyššieho územného celku: samosprávny kraj, |
|
— |
Somijā: kunta, kommun, kommun på Åland, aluevaalit, |
|
— |
Zviedrijā: kommuner, regioner. |
II PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu
(minēti 17. pantā)
|
Padomes Direktīva 94/80/EK |
|
|
Padomes Direktīva 2006/106/EK |
|
|
Padomes Direktīva 2013/19/ES |
|
B DAĻA
Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēti 17. pantā)
|
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
|
Padomes Direktīva 94/80/EK |
1996. gada 1. janvāris |
|
Padomes Direktīva 2006/106/EK |
2007. gada 1. janvāris |
|
Padomes Direktīva 2013/19/ES |
2013. gada 1. jūlijs |
III PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 94/80/EK |
Šī direktīva |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
2. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
— |
2. panta 2. punkta otrā daļa |
|
3.–7. pants |
3.–7. pants |
|
8. panta 1., 2. un 3. punkts |
8. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
— |
8. panta 4. un 5. punkts |
|
9. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkts |
|
9. panta 2. punkts |
9. panta 2. punkts |
|
— |
9. panta 3. punkts |
|
— |
10. pants |
|
10. panta 1. punkts |
11. panta 1. punkts |
|
10. panta 2. punkts |
11. panta 2. punkts |
|
— |
11. panta 3. punkts |
|
11. pants |
12. panta 1. punkts |
|
— |
12. panta 2. punkts |
|
— |
12. panta 3. punkts |
|
— |
12. panta 4. punkts |
|
12. pants |
13. pants |
|
13. pants |
14. pants |
|
— |
15. pants |
|
— |
16. pants |
|
14. pants |
17. pants |
|
— |
18. pants |
|
15. pants |
19. pants |
|
16. pants |
20. pants |
|
Pielikums |
I pielikums |
|
— |
II un III pielikums |
ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2026/1194/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)