(1)

Padome 2008. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1187/2008 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes mononātrija glutamāta (“MNG”) importam. Noteiktie pasākumi ir ad valorem maksājums ar likmi 33,8–39,7 %.

(2)

2015. gada janvārī pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/83 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes MNG importam.

(3)

Vienlaikus Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/84 (4) noteica galīgo antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes MNG importam.

(4)

2020. gada 21. janvārī Komisija sāka ĶTR un Indonēzijas izcelsmes MNG importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu (5) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Minētā pārskatīšanas izmeklēšana vēl turpinās.

(5)

Komisija 2020. gada 8. janvārī atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam saņēma pieprasījumu izmeklēt ĶTR izcelsmes MNG importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu un noteikt, ka šāds imports ir jāreģistrē. Pieprasījumu iesniedza Ajinomoto Foods Europe SAS (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais MNG ražotājs Savienībā.

(6)

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas piemērojami MNG importam, tiek apieti. Šie pierādījumi liecina, ka:

(7)

Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai, importējot Savienībā ĶTR izcelsmes MNG, maisījumā vai šķīdumā, kas sausmasā satur 50 % vai vairāk MNG, tiek apieti spēkā esošie pasākumi.

(8)

Izmeklēšanu sāka ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/230 (6) (“izmeklēšanas sākšanas regula”). Atbilstoši pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam izmeklēšanas sākšanas regulā muitas dienestiem tika uzdots reģistrēt no ĶTR nosūtītā nedaudz pārveidotā ražojuma importu.

(9)

Ražojums, uz ko attiecas iespējamā apiešana, ir ĶTR izcelsmes mononātrija glutamāts, kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (Taric kods 2922420010) (“attiecīgais ražojums” jeb “MNG”). Uz attiecīgo ražojumu attiecas ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/83 noteiktie antidempinga pasākumi. Attiecīgo ražojumu galvenokārt izmanto par garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos un gatavajos ēdienos. To var izmantot arī ķīmijas rūpniecībā nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļos. MNG ražo, ar baktērijām fermentējot cukura avotu (piemēram, kukurūzas cieti, kviešu cieti vai tapiokas cieti, kā arī cukura sīrupu, cukurniedru melasi un cukurbiešu melasi). Tas pazīstams arī ar kodu E621, un Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (7) par pārtikas piedevu specifikācijām tas ir aprakstīts kā balti kristāli vai kristālisks pulveris gandrīz bez smaržas. Tā ķīmiskais nosaukums un formula ir attiecīgi mononātrija L-glutamāta monohidrāts un C5H8NaNO4 · H2O.

(10)

Ražojums, uz kuru attiecas iespējamās apiešanas izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāts, kas ir maisījumā vai šķīdumā, kurš sausmasā satur 50 % vai vairāk mononātrija glutamāta, un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2103 90 90, ex 2104 10 00, ex 2104 20 00, ex 3824 99 92, ex 3824 99 93 un ex 3824 99 96 (Taric kodi 2103909011, 2103909081, 2104100011, 2104100081, 2104200011, 3824999298, 3824999389 un 3824999689) (“izmeklējamais ražojums” jeb “MNG maisījumi”).

(11)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Dati par izmeklēšanas periodu tika vākti, lai citustarp izmeklētu apgalvojumu par pārmaiņām tirdzniecības modelī.

(12)

Lai pārbaudītu, vai imports mazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi cenu un/vai daudzumu ziņā un vai pastāv dempings, par laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“ziņošanas periods” jeb “ZP”) tika vākti detalizētāki dati.

(13)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR iestādēm, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā, importētājiem/lietotājiem Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, un pieprasījuma par izmeklēšanas sākšanu iesniedzējam.

(14)

Izmeklēšanas sākšanas regulā visas ieinteresētās personas tika aicinātas rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem vai citu informāciju 37 dienu laikā pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas. Izmeklēšanas sākšanas dienā Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2448 tika darīta pieejama atbrīvojuma veidlapa, anketa ĶTR ražotājiem eksportētājiem un anketa importētājiem/lietotājiem Savienībā.

(15)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu. Visas personas tika informētas, ka nesadarbošanās gadījumā var tikt piemērots pamatregulas 18. pants un konstatējumiem var tikt izmantoti pieejamie fakti.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza viens importētājs un seši lietotāji Savienībā. Minētais importētājs un viens lietotājs atteicās sadarboties pēc tam, kad viņiem tika pieprasīti skaidrojumi par viņu iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem.

(17)

Nepieteicās neviens attiecīgā ražojuma vai izmeklējamā ražojuma ražotājs eksportētājs vai tirgotājs no ĶTR. 2020. gada 2. aprīlī Komisija informēja ĶTR valdību par šo faktu un par savu nodomu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantot pieejamos faktus.

(18)

Šajā izmeklēšanā nesadarbojās arī neviens izmeklējamā ražojuma importētājs vai lietotājs Savienībā. Pieci lietotāji, kas sadarbojās un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, norādīja, ka viņi importē vai izmanto attiecīgo ražojumu, un viņi visi apstiprināja, ka neimportē un neizmanto izmeklējamo ražojumu.

(19)

Nesadarbošanās dēļ konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika pamatoti ar pieejamajiem faktiem.

(20)

Lai novērtētu iespējamo apiešanu, Komisija atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam secīgi izanalizēja šādus elementus:

(21)

Lai noteiktu iespējamās pārmaiņas tirdzniecības modelī, Komisija analizēja visā izmeklēšanas periodā notikušā MNG un MNG maisījumu importa apjomu.

(22)

MNG importa apjoms tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem Taric kodu (8) līmenī par izmeklēšanas periodu. MNG patlaban klasificē ar Taric kodu 2922420010.

(23)

MNG maisījumu importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem, nevarēja noteikt šādu iemeslu dēļ: tiek apgalvots, ka MNG maisījumu imports veikts ar KN kodiem 2103 90 90, 2104 10 00, 2104 20 00, 3824 90 92, 3824 90 93 un 3824 90 96. Šie KN kodi aptver ne tikai izmeklējamo ražojumu. Tāpēc, ja pārmaiņas tirdzniecības modelī būtu analizētas, pamatojoties uz importu ar minētajiem KN kodiem, būtu noteikti lielāki MNG maisījumu vai šķīdumu importa daudzumi, nekā tie faktiski bija.

(24)

Lai MNG maisījumu importa apjomu noteiktu precīzāk un tā kā nebija neviena cita uzticamāka avota, Komisija izmantoja šādu metodi, kuras pamatā ir metode, ko savā pieprasījumā ieteicis pieprasījuma iesniedzējs.

(25)

Vispirms Komisija noteica Global Trade Atlas jeb “GTA” (9) ar Ķīnas muitas kodiem attiecīgi 2922 42 20 un 2103 90 10 reģistrēto kopējo MNG un par Gourmet Powder (10) dēvētā MNG maisījuma eksporta apjomu no ĶTR uz Savienību. Lai gan datiem par Gourmet Powder būtu jāattiecas uz maisījumiem, kuri satur 80–99 % MNG, tie varētu ietvert arī datus par tīru MNG, ko eksportē mazumtirdzniecības tirgum paredzētā iesaiņojumā. Turklāt nevar izslēgt, ka daži MNG maisījumi, kuri satur nelielu daudzumu piedevu, no ĶTR tiek eksportēti kā tīrs MNG.

(26)

Tāpēc, lai iegūtu skaitļus par MNG maisījumu importu, Komisija no šādā veidā noteiktā kopējā eksporta apjoma atņēma tāda MNG importa apjomu, kas reģistrēts Eurostat datubāzē ar Taric kodu 2922420010 (sk. 22. apsvērumu).

(27)

Tika uzskatīts, ka iegūtā starpība ir pietiekami precīzi noteikts MNG maisījumu importa apjoms Savienībā.

(28)

Komisija 2020. gada 28. maijā informēja visas ieinteresētās personas par nodomu izmantot iepriekš minēto metodi un aicināja tās paust viedokli par šo metodi un norādītajiem skaitļiem. Pieteikuma iesniedzējs vienīgais iesniedza piezīmes un piekrita minētās metodes un skaitļu izmantošanai.

(29)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto metodi, Komisija ieguva šādus datus par importu.

Imports no ĶTR Savienībā

(30)

Izmeklēšanas periodā MNG maisījumu imports no ĶTR Savienībā palielinājās par 244 %, un ziņošanas periodā tā apjoms bija 8 558 tonnas. Savukārt MNG imports sākotnēji (no 2013. līdz 2015. gadam) pieauga, bet kopš 2015. gada samazinājās, un ziņošanas periodā tā apjoms bija 3 063 tonnas.

(31)

Pamatojoties uz to, var secināt, ka ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(32)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana. Kā minēts 31. apsvērumā, tika secināts, ka ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī. Kā minēts 19. apsvērumā, nesadarbošanās dēļ konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem.

(33)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā apgalvo, ka Ķīnas ražotāji ievērojamos daudzumos eksportē MNG maisījumus, lai uz viņiem attiektos muitas kodi, uz kuriem neattiecas pasākumi. Ražojums procesā tiek nedaudz pārveidots, nemainot tā pamatīpašības.

(34)

Dalībvalstu muitas dienesti jau 2015. gadā informēja Komisijas dienestus par šādu praksi. Muitas dienesti bija novērojuši, ka pieaug tādu MNG maisījumu imports, kuri satur aptuveni 1 % galda sāls un kuru muitas kodi atšķiras no kodiem, uz ko attiecās izmeklēšana, turpretī tīra MNG imports samazinās. Tie uzskatīja, ka minētās prakses vienīgais mērķis bija izvairīties no antidempinga maksājuma, jo maisījumi nemainīja ražojuma īpašības un to pielietojumi un lietošanas veidi bija tādi paši kā tīram MNG.

(35)

Šādas prakses īstenošana ir apstiprināta vairāku dalībvalstu muitas administrāciju izdotajos saistošo izziņu par tarifu (“SIT”) lēmumos. Minētajos SIT (11) maisījumi, kuros MNG koncentrācija ir 50–99 %, klasificēti ar tādiem KN un Taric kodiem, uz kuriem pasākumi neattiecas. Visi šie SIT lēmumi tika izdoti izmeklēšanas periodā un bija spēkā visu izmeklēšanas periodu, sākot no to izdošanas dienas. To preču apraksts, par kurām tika izdota SIT, apstiprina, ka tās ir izmeklējamais ražojums. Tādējādi par izmeklējamā ražojuma importu, kas veikts, izmantojot minēto SIT, netiek maksāti antidempinga maksājumi.

(36)

Komisijai pieejamo SIT un SIT pieteikumu analīze apstiprina, ka norādītais lietošanas veids ir tas pats kā attiecīgajam ražojumam. Turklāt daži SIT turētāji no iepriekšējām izmeklēšanām ir zināmi kā attiecīgā ražojuma importētāji. Vienu no SIT turētājiem dalībvalstu muitas administrācijas pat identificēja kā importētāju, kas veicis 34. apsvērumā aprakstītos darījumus.

(37)

Izmeklēšanā netika atklāts nekāds ekonomisks pamatojums izmeklējamā ražojuma izmantošanai. Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā norāda, ka MNG maisījumu izmantošana tīra MNG vietā rada papildu ekonomisko slogu lietotājiem, jo palielinātā sāls daudzuma dēļ viņiem ir jāpielāgo savs ražojums, marķējums un receptes. Šajā gadījumā nav cita ekonomiska pamatojuma kā vien MNG noteikto pasākumu apiešana. Turklāt Komisija atzīmē, ka, mērķtiecīgi pievienojot sāli mononātrija glutamātam, par vienu posmu tiek pagarināts ražošanas process, radot ražotājiem papildu ekonomisko slogu papildu darba un pārraudzības veidā, t. i., palielinās ražošanas izmaksas.

(38)

Kā minēts 16. apsvērumā, Komisija sākotnēji atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no sešiem lietotājiem. Viens lietotājs paskaidroja, ka viņš izmanto tīru MNG, lai atkarībā no izmantotā MNG procentuālā daudzuma veidotu pats savus MNG maisījumus. Daži lietotāji, kas sadarbojās, norādīja, ka viņi MNG maisījumus pērk no Savienības piegādātājiem. Neviens no viņiem neziņoja par izmeklējamā ražojuma importu, un neviens no viņiem arī nesniedza piezīmes un nepamatoja maisījuma izmantošanu.

(39)

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, Komisija secināja, ka tiek veikta attiecīgā ražojuma neliela pārveidošana, kuras rezultātā nemainās tā pamatīpašības, bet tas kļūst klasificējams ar muitas kodiem, uz kuriem parasti neattiecas pasākumi, un ka šādai praksei nav cita pietiekama iemesla vai ekonomiska pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu Komisija novērtēja, vai importētie MNG maisījumi daudzuma un cenu ziņā ir mazinājuši to spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi, kuri noteikti ĶTR izcelsmes MNG importam.

(41)

Kā minēts 29. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka MNG maisījumi ziņošanas periodā tika importēti ievērojamos daudzumos. To apjoms ziņošanas periodā pārsniedza 10 % no Savienības patēriņa. Patēriņš Savienībā ir balstīts uz skaitļiem, kurus pieprasījuma iesniedzējs aplēsis pieprasījumā, t. i., [77 000 – 79 000] (12) tonnas.

(42)

Komisija salīdzināja MNG maisījumu (pēc tās pašas metodes, kura minēta 24. apsvērumā, noteikto) vidējo eksporta cenu ziņošanas periodā, kas no FOB (13) līmeņa pienācīgi koriģēta uz CIF (14) līmeni, ar Savienības ražošanas nozares vidējām cenām, kuras nerada kaitējumu un noteiktas iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas laikā.

(43)

Veicot salīdzinājumu, atklājās ievērojama mērķa cenas samazinājuma starpība – 93 %.

(44)

Pamatojoties uz minētajiem datiem, Komisija secināja, ka MNG maisījumu imports mazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā.

(45)

Atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam Komisija novērtēja, vai pastāv dempings saistībā ar līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām. Šajā nolūkā Komisija salīdzināja MNG maisījumu vidējo eksporta cenu ziņošanas periodā (kas noteikta pēc tās pašas metodes, kura minēta 24. apsvērumā) ar normālo vērtību, kas līdzīgajam ražojumam noteikta iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(46)

Veicot salīdzinājumu, atklājās ievērojama dempinga starpība – 99,7 %.

(47)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka spēkā esošie pasākumi, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes MNG importu un definēti iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, tika apieti, importējot izmeklējamo ražojumu.

(48)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tirdzniecības modelī starp ĶTR un Savienību ir notikušas pārmaiņas un ka šīs pārmaiņas ir izrietējušas no prakses, procesa vai darba, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana. Komisija arī konstatēja, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta līdzīgā ražojuma cenu un daudzumu ziņā, turklāt tika konstatēts arī ievērojams dempings saistībā ar līdzīgajam ražojumam agrāk noteikto normālo vērtību.

(49)

Tāpēc atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam spēkā esošie antidempinga pasākumi būtu jāpaplašina, attiecinot tos arī uz izmeklējamā ražojuma importu.

(50)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punkta otro daļu, paplašināmajam pasākumam vajadzētu būt Īstenošanas regulas (ES) 2015/83 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktajam pasākumam, proti, galīgajam antidempinga maksājumam 39,7 % apmērā, kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas.

(51)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kur noteikts, ka paplašinātos pasākumus attiecina uz importu, kas, to ievedot Savienībā, ticis reģistrēts, kā noteikts izmeklēšanas sākšanas regulā, būtu jāiekasē antidempinga maksājums par šādu reģistrēto izmeklējumā ražojuma importu.

(52)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Komisija piezīmes saņēma tikai no pieteikuma iesniedzēja, kurš atbalstīja ierosināto pieeju.

(53)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,