Ziņotāja: Kate FEENEY (IE/RENEW E.), Dūnlieras Ratdaunas grāfistes padomes locekle Atsauces dokumenti: Paziņojums par MVU paredzētu atvieglojumu paketi, COM(2023) 535 final Priekšlikums regulai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, COM(2023) 533 final Priekšlikums direktīvai, ar ko izveido uz galveno biroju balstītu nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, COM(2023) 528 final Priekšlikums direktīvai “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT)”, COM(2023) 532 final Priekšlikums direktīvai par transfertcenu noteikšanu, COM(2023) 529 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Vispārīgas piezīmes

1.

pauž bažas par ģeopolitisko un ar konkurētspēju saistīto problēmu mērogu, ar kurām saskaras Eiropas uzņēmumi, un to ietekmi uz Eiropas ekonomikas noturību; piekrīt, ka MVU, kas veido 99 % no ES uzņēmumiem un nodrošina divas trešdaļas darbvietu Eiropas Savienībā, saskaras ar vēl nepieredzētu nenoteiktību, kura saistīta ar nestabilitāti pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā, ņemot vērā to piegādes ķēdes ierobežojumus, darbaspēka trūkumu un it īpaši speciālistu trūkumu, negodīgas konkurences praksi un pieaugošo regulatīvo spiedienu, kas apgrūtina MVU uzņēmējdarbību;

2.

turklāt norāda, ka daudzas problēmas, ar kurām saskaras MVU, ir visnotaļ iesakņojušās un radušās pirms pašreizējās ģeopolitiskās krīzes un pēc COVID-19 krīzes. Tāpēc RK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieceri vairāk uzmanības veltīt MVU, taču norāda, ka šim atbalstam vajadzētu būt pastāvīgam un proaktīvam, nevis reaģējošam;

3.

piekrīt, ka šo problēmu risināšanai jābūt daļai no ES industriālās stratēģijas un jābalstās uz Energoefektivitātes direktīvu, Atjaunojamo energoresursu direktīvu III, Enerģijas nodokļu direktīvu un Mikroshēmu aktu, lai Eiropas Savienībai radītu atvērtu stratēģisko autonomiju;

4.

atgādina, ka Eiropas Komisija ir sagatavojusi paziņojumu par ekonomisko drošību Eiropā; norāda, ka dalībvalstu reformu programmās un reģionu pārdomātas specializācijas programmās būtu jāiekļauj plašs ES rūpniecības politikas satvars;

5.

šajā sakarā atzinīgi vērtē paziņojumu par MVU paredzētu atvieglojumu paketi un to papildinošo tiesību aktu priekšlikumus kā ilgi gaidītu tiesību aktu kopumu ar mērķi atbalstīt MVU konkurētspēju un noturību, kas ir Eiropas ekonomikas mugurkauls;

6.

pauž nožēlu par to, ka MVU paredzētu atvieglojumu pakete ir publicēta tik vēlu – proti, gandrīz politisko pilnvaru perioda beigās – un ka tāpēc tajā tiek tikai novēloti risināta COVID-19 pandēmijas, Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, kā arī to seku, piemēram, enerģētikas krīzes, globālās piegādes ķēdes problēmu un augošās inflācijas kopējā ietekme. Tāpēc Eiropas MVU atlabšana ir lēna un to sniegums ir vājš;

7.

uzskata: pašreizējās norises liecina, ka vairākas krīzes arvien vairāk apdraud sabiedrību. Tāpēc ekonomika ir jāpielāgo, lai tā kļūtu ilgtspējīga, stabila un noturīga. Mums jāgatavojas jaunai realitātei, ko raksturo ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība, pandēmijas un ekstremāli laikapstākļi. Turklāt vairāk pūļu būs jāiegulda, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, jo Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2023. gada ziņojumā norādīts, ka globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas turpināja pieaugt. Šīs problēmas būtiski mainīs saimnieciskās darbības apstākļus;

8.

piekrīt, ka ciešā partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāīsteno plašs MVU paredzētu atvieglojumu paketē paredzēto politikas pasākumu un finansēšanas instrumentu klāsts, lai atbalstītu vietējo uzņēmējdarbību un inovāciju un izmantotu katra reģiona stiprās puses un resursus;

9.

aicina pilnībā atzīt principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” kā patiesu paradigmu, kas ir spēkā visā ES likumdošanas ciklā, un patiešām cer, ka Eiropas Komisija, kā arī likumdevēji pilnībā pārņems un īstenos šo principu savā darbā; vēlreiz norāda, ka princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” jāpiemēro, neaizmirstot par ilgtspēju, kam, pēc Komitejas domām, uzmanība ir jāpievērš visos ES politikas pasākumos;

10.

atbalsta ES MVU sūtņa iecelšanu, kurš tieši atskaitīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, tādējādi nostiprinot MVU sūtņu tīkla un MVU filtra lomu; vienlaikus aicina Eiropas Komisiju nodrošināt šīs lomas pievienoto vērtību, lai nepieļautu GROW ĢD darba dubultošanos; ierosina veidot spēcīgāku sinerģiju starp MVU sūtņu tīklu un attiecīgajiem teritoriālajiem dalībniekiem;

11.

aicina Eiropas Komisiju apsvērt jaunu sistēmu, nošķirot jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus no citiem MVU un atzīstot šīs uzņēmumu grupas izšķirošo lomu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā, centienos sekmēt neto nulles emisiju izaugsmes mērķu sasniegšanu un to radīto pievienoto vērtību ES rūpnieciskās autonomijas palielināšanā;

Regulatīvie atvieglojumi un digitalizācija

12.

piekrīt, ka regulatīvais un administratīvais slogs ir vieni no galvenajiem šķēršļiem, par kuriem sistemātiski ziņo MVU un nozares struktūras (1), un atzinīgi vērtē to, ka MVU paredzētu atvieglojumu pakete lielā mērā atbilst šai prioritātei; uzsver RK apņemšanos novērst minēto slogu un šķēršļus pārrobežu dimensijā, balstoties uz tās izveidotās Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) platformas darbu;

13.

atzīst: lai sasniegtu ES zaļā kursa mērķus arvien sarežģītākā globālā kontekstā, ir vajadzīgs vienkāršots tiesiskais regulējums, kas ir elastīgs, dinamisks, samērīgs un atbilst paredzētajiem mērķiem, un tas ir īpaši svarīgi visneaizsargātākajiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, mazajiem mikrouzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem;

14.

pieņem zināšanai Komisijas apņemšanos nodrošināt, ka MVU testi, MVU filtri un konkurētspējai veltītas pārbaudes kļūst par normu ES politikas veidošanā; uzsver, ka saistībā ar MVU testiem Eiropas Komisijai būtu jāpārliecinās, ka tās direktorātiem ir pietiekami resursi un organizatoriskā spēja veikt kvalitatīvus MVU testus. MVU testa piemērošana būtu jāveic visu tiesību aktu projektu sagatavošanā, nevis tikai attiecībā uz ekonomikas tiesību aktiem. Veicot testu, būtu jāņem vērā arī tiesību aktu kumulatīvā ietekme un lejupējais efekts. Tests būtu jāatjaunina visā likumdošanas procesā. Dalībvalstu līmenī ir vajadzīgi līdzīgi mehānismi, kas atzīst vietējo un reģionālo pašvaldību lomu ES tiesību aktu transponēšanā, tiesību aktiem nepievienojot papildu prasības;

15.

saistībā ar MVU testu aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka ietekmes novērtējumos tiek nošķirtas dažādas MVU lieluma kategorijas (mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi), lai varētu veikt detalizētāku un mērķtiecīgāku katras iniciatīvas ietekmes novērtējumu, iekļaujošāk iesaistot ieinteresētās personas, kas pārstāv MVU;

16.

aicina stiprināt RK lomu platformā “Gatavi nākotnei”, balstoties uz RegHub tīkla darbu, un stiprināt sinerģiju starp MVU testiem un teritoriālās ietekmes novērtējumiem, ņemot vērā to, ka lielākā daļa MVU darbojas vietējos tirgos;

17.

aicina iesaistīt RK izveidoto RegHub tīklu ES sloga samazināšanas procesā un mudina visu līmeņu publiskās iestādes veikt līdzīgus racionalizācijas pasākumus savas kompetences ietvaros;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos par 25 % samazināt ziņošanas slogu, kas izriet no ES tiesību aktiem; norāda, ka šo mērķi vislabāk var sasniegt, īstenojot aktīvas subsidiaritātes koncepciju un ciešā partnerībā ar uzņēmēju organizācijām un tirdzniecības palātām;

19.

ir pārliecināta par digitalizācijas ievērojamo potenciālu MVU šķēršļu un ziņošanas sloga likvidēšanā; pilnībā atbalsta Eiropas digitālās inovācijas centru izvēršanu visā Eiropas Savienībā un uzskata, ka vienotā digitālā vārteja un jaunā vienreizējas iesniegšanas tehniskā sistēma, ja tos pienācīgi izstrādās un īstenos, varētu sniegt papildu iespējas šajā jomā; tomēr uzsver, ka ir svarīgi informēt MVU par šiem jaunajiem instrumentiem un to piedāvātajām funkcijām, un norāda, ka to vislabāk var paveikt vietējā un reģionālajā līmenī;

20.

norāda, ka daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir labas prakses piemēri, kā tās jau nodrošinājušas regulatīvus atvieglojumus un veikušas MVU ziņošanas samazināšanas pasākumus. Par to liecina MVU un vietējo ieinteresēto personu atsauksmes. Reģionu komitejai kā ES reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvei ir īpaša zinātība, lai apkopotu šos piemērus un veicinātu to plašāku īstenošanu;

21.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi veikt novērtējumus “uz vietas” par to, kā ierosinātie būtiskie grozījumi Komisijas tiesību aktu priekšlikumos ietekmē MVU un konkurētspēju; ierosina iesaistīt attiecīgos RK ziņotājus, jo viņi atrodas tuvu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vietējā līmenī un tāpēc var sniegt vērtīgu ieguldījumu šajā procesā;

22.

uzsver, ka Eiropas MVU gūtu labumu no ciešākas saiknes starp digitalizāciju un labāka regulējuma programmu publiskajā sektorā, balstoties uz RegHub tīkla neseno veikumu publiskā iepirkuma un ES valdību sadarbspējas stratēģiju jomā un iesaistot vietējos un reģionālos dalībniekus inovatīvu regulatīvo risinājumu meklēšanā;

23.

uzsver, ka Eiropas reģioni un pilsētas ir atvērti jaunām idejām un varētu piedāvāt teritoriālu telpu “regulatīvo smilškastu” mitināšanai, lai izmēģinātu inovācijai labvēlīgākus noteikumus un regulējumu ierobežotā vidē un pēc tam informētu par rezultātiem; RK jau apzina šādus projektus, kas sekmē centienus nodrošināt mūsu MVU atbilstību nākotnes vajadzībām, piemēram, mākslīgā intelekta jomā. Atkarībā no attiecīgā pielietojuma MI risinājumi dod uzņēmumiem iespēju paātrināt procesus vai padarīt darbplūsmas efektīvākas un līdz ar to rentablākas, taču šos risinājumus varētu izmantot, lai atvieglotu un padarītu lētāku uzņēmumu saziņu ar iestādēm un to centienus ievērot tiesību normas un administratīvos noteikumus. Šādas idejas būtu jāizvērš plašākā mērogā ES pilsētās un reģionos;

24.

norāda, ka digitālajai pārveidei MVU sektorā un tās atbalstam ir vajadzīgas tādas IT sistēmas, kas ir mūsdienīgas, nodrošina uzticēšanos sektoram un kam ir visaugstākais kiberdrošības līmenis;

25.

uzskata, ka centienos racionalizēt un samazināt noteikumu daudzumu un veicināt digitalizāciju būtu jāizmanto ES vienotā digitālā vārteja;

Ieguldījumi un piekļuve finansējumam

26.

konstatē, ka lielākā daļa Eiropas MVU iegulda līdzekļus, lai veiktu ilgtspējīgu pārkārtošanos, taču parasti tiem ir grūtības šajā nolūkā piekļūt finansējumam un izpildīt ar to saistītās ziņošanas prasības;

27.

ierosina, ka, ņemot vērā banku finansējuma būtisko nozīmi, kā arī pašreizējo subsīdiju ierobežojumus un kapitāla tirgu mazo nozīmību maziem un vidējiem uzņēmumiem, ar stimuliem un vienkāršotu regulējumu būtu ievērojami jāpalielina banku spēja nodrošināt ilgtspējīgu un cita veida finansējumu, kas vajadzīgs MVU sekmīgai darbībai, un vienlaikus jāpatur prātā ilgtermiņa mērķis panākt uzņēmumu finansiālo pašpietiekamību;

28.

pauž ticību spēcīgām reģionālajām ekosistēmām, kas, organizējot starptautisku zināšanu apmaiņu starp MVU un starp reģionālajām pašvaldībām un, it īpaši, veicot starpreģionālus ieguldījumus inovācijā, cieši sasaistītas Eiropas līmenī;

29.

atbalsta jaunos instrumentus, kas izstrādāti saistībā ar jauno ES inovācijas programmu, piemēram, reģionālo inovācijas ieleju izveidi, un it īpaši aicina Eiropas reģionus, kas veicina uzņēmējdarbību (EER), izmantot ar to saistītās finansējuma un sadarbības iespējas;

30.

aicina veidot ciešāku sinerģiju starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), InvestEU, programmu “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis”, it īpaši, lai stiprinātu MVU, universitāšu, tehnoloģiju centru, Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIH) un citu pētniecības un inovācijas iestāžu sadarbību;

31.

norāda, ka atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kohēzijas politikā joprojām ir būtisks, it īpaši pašreizējos piegādes ierobežojumu, augsto enerģijas cenu un inflācijas apstākļos. Vairāk nekā 23 miljardi EUR no kohēzijas politikas līdzekļiem ir jāizlieto, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdzētu augt un uzlabot to konkurētspēju, un tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir pēc iespējas ātrāk izvērst darbības programmas ES reģionos un izvairīties no nevajadzīgām finansējuma pārvirzēm uz citām ES programmām;

32.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot Eiropas konkurētspēju, tostarp izmantojot platformu “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP), kuras mērķis ir racionalizēt ieguldījumus stratēģiskās tehnoloģijās, kas ir būtiskas Eiropas konkurētspējai un stratēģiskajai autonomijai; Komiteja atkārtoti pauž neseno RK atzinumā par DFS 2021.–2027. gadam pārskatīšanu pausto negatīvo nostāju attiecībā uz kohēzijas finansējuma novirzīšanu uz lieliem uzņēmumiem “pārejas” reģionos, kā arī uz vairāk attīstītiem dalībvalstu reģioniem, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par ES vidējo rādītāju, kā paredzēts STEP priekšlikumā;

33.

norāda, ka riska kapitāla fondi un kolektīvā finansēšana varētu ievērojami uzlabot MVU piekļuvi finansējumam; aicina vairāk atzīt to lomu un atbalstīt tos, jo tie ir efektīvi instrumenti, kas var veicināt ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju Eiropā;

34.

uzskata, ka dažāda veida ES atbalstu var veiksmīgi apvienot, lai stiprinātu STEP galvenās jomas. Tomēr STEP prioritāšu līdzfinansējuma palielināšana līdz 100 % ir noraidāma. Ja netiek pieprasītas iemaksas līdzfinansējumam, pastāv risks projektu ilgtermiņa dzīvotspējai;

35.

pieņem zināšanai ilgi gaidīto tiesību akta priekšlikumu par maksājumu kavējumu novēršanu, jo tas atbilst RK 2020. gada atzinumam par MVU stratēģiju; atzīst, ka ir pamatoti noteikt stingrus un vienotus maksājumu noteikumus visiem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā, tomēr uzskata, ka ierosinātie noteikumi maksājumu kavējumus nenošķir no ilgiem maksājumu termiņiem;

36.

uzskata, ka tas ierobežos MVU līgumu slēgšanas brīvību, it īpaši uzņēmumu attiecībās paredzot vienotu maksimālo 30 dienu maksāšanas termiņu un tādā veidā apdraudot to kā privātu ekonomikas uzņēmumu brīvību vienoties par atšķirīgiem maksāšanas noteikumiem; jāņem vērā arī tas, ka lielie uzņēmumi un mazie/vidējie uzņēmumi nav vienādā mērā atkarīgi no kredītiem un finanšu nozares;

37.

norāda arī uz bažām, ko pauž dažas nozares un dažu veidu MVU, kuri uzskata, ka tas varētu negatīvi ietekmēt it īpaši mazumtirdzniecības nozari, kam ir dominējošs stāvoklis izteiktākos lauku apvidos; ierosina sākotnēji to ieviest pakāpeniski;

38.

norāda, ka kvantitatīvo datu vākšana un maksājumu prakses uzraudzība, ko veic ES maksājumu novērošanas centrs, būs noderīga turpmākās politikas veidošanai vajadzīgās informācijas iegūšanā;

39.

aicina visu līmeņu publiskās iestādes visās ES dalībvalstīs rādīt piemēru, veicinot savlaicīgas maksājumu veikšanas kultūru publiskos līgumos un attiecīgi pielāgojot maksājumu praksi dažādos publiskās pārvaldes līmeņos; Tas nozīmē, cik vien iespējams, nodrošināt, ka maksājumu nosacījumi sarežģītākiem projektiem, ko īsteno publiskie līgumslēdzēji un to apakšuzņēmēji, piemēram, būvdarbi, transports, IT pakalpojumi utt., tiek izpildīti savlaicīgi, vienlaikus tomēr jāatzīst, ka dažkārt tas būs ārpus līgumslēdzējas iestādes kontroles;

Zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamās prasmes

40.

atsaucas uz neseno Eirobarometra aptauju (2), kurā MVU norādīja, ka lielākā problēma ir kvalificētu darbinieku trūkums un tā sekas. Tiem bieži vien nav tādu resursu kā lielajiem uzņēmumiem, lai varētu konkurēt un ieguldīt savu darbinieku apmācībā. Tāpēc it īpaši saistībā ar Eiropas Prasmju gadu (2023) liela uzmanība būtu jāpievērš MVU darbinieku prasmju apguvei un pārkvalifikācijai, talantu piesaistīšanai un kvalifikāciju atzīšanai;

41.

atzīst, ka šajā Eiropas Prasmju gadā MVU paļaujas uz dažādām prasmēm un talantiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības garu virzībai uz inovāciju, konkurētspēju un izaugsmi. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir labas iespējas atbalstīt reģionus, it īpaši attālos un lauku reģionus, lai radītu piemērotus ekonomiskos un sociālos apstākļus, kas mudinātu jauniešus palikt savā vietējā teritorijā;

42.

uzsver, ka Eiropas rūpniecības zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam vajadzīgās pamatprasmes maziem un vidējiem uzņēmumiem vislabāk var nodrošināt ar reģionālo partnerību, tīklu un klasteru palīdzību; norāda uz Prasmju pilnveides pakta partnerību nozīmīgo ieguldījumu, kas liecina par daudziem veiksmīgiem teritoriālajiem prasmju attīstības pasākumiem;

43.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista paredzēto neto nulles emisiju ieleju un industriālo alianšu izveidē;

44.

šajā sakarā atzinīgi vērtē ES talantu fonda izveidi un mudina Komisiju un dalībvalstis veidot iestāžu partnerību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un RK, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar vajadzīgajām prasmēm var tikt iekārtoti atbilstošās darbvietās;

45.

aicina ātrāk un efektīvāk atzīt trešo valstu valstspiederīgo profesionālās kvalifikācijas, tostarp izmantojot partnerības starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un trešām valstīm, lai uzlabotu darbinieku pieņemšanu un iekārtošanu atbilstošā darbā;

46.

aicina sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ātri un mērķtiecīgi atbalstīt MVU nozarēs, kuras saskaras ar visakūtāko darbaspēka trūkumu, piemēram, viesmīlības un mazumtirdzniecības nozarē, lai migrējošiem darba ņēmējiem un bēgļiem nodrošinātu visaptverošu apmācību, tostarp valodas un kultūras izpratnes veicināšanas programmas;

47.

norāda, ka ir svarīgi atbalstīt profesionālās izglītības iniciatīvas, kas atbalsta jaunas prasmes un atzīst vietējo un reģionālo pašvaldību lomu partnerību veidošanā vietējā līmenī, izmantojot attiecības ar uzņēmējdarbības organizācijām, un norāda, ka daudzi reģioni šajā jomā īsteno sekmīgas iniciatīvas;

48.

mudina dalībvalstis un Eiropas Komisiju atzīt, ka īpaši svarīga nozīme ir mentorēšanai kā būtiskai daļai no pasākumu kopuma nolūkā novērst plaisu starp izglītību un nodarbinātību un uzlabotu cilvēku prasmes, pašapziņu un motivāciju, tostarp – ja ne īpaši – MVU kontekstā;

Nodokļi

49.

uzskata, ka BEFIT ir sarežģīts un detalizēts priekšlikums, kas būtiski ietekmē valdības un uzņēmumus. RK uzsver, ka pašreizējā ES prioritāte ir īstenot Padomes Direktīvu par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā (otrā pīlāra direktīva). Komiteja atzīst, ka valdībām un citām ieinteresētajām personām būs vajadzīgs laiks, lai novērtētu otrā pīlāra direktīvas ietekmi, un ka ir rūpīgi jāapsver un jāanalizē iespējamā mijiedarbība starp otrā pīlāra direktīvu un BEFIT priekšlikumu;

50.

uzsver: lai transfertcenu direktīva sasniegtu savu mērķi samazināt transfertcenu noteikšanas strīdus un uzņēmumu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, tai būs jānodrošina, ka tā darbojas saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu un nerada risku, ka radīsies atšķirības un pieaugs strīdi ar trešām valstīm;

51.

uzskata, ka galvenā biroja nodokļu sistēmas iniciatīvas veiksmes faktors būs tās spēja piesaistīt uzņēmumus dalībai shēmā; lai tas notiktu, shēmai ir jānodrošina patiesa vienkāršošana un nodokļu saistību izpildes izmaksu samazināšana;

52.

uzskata, ka it īpaši mazākiem MVU, kuri darbojas savos vietējos tirgos, var būt liels ieguvums no jaunajiem nodokļu noteikumiem, kas izklāstīti priekšlikumā direktīvai par galvenā biroja nodokļu sistēmu, kura varētu mudināt tos attīstīties un paplašināties ES vienotajā tirgū, neradot nevajadzīgu slogu nodokļu saistību izpildei. Komiteja uzsver, ka MVU potenciālajiem ieguvumiem jābūt samērīgiem ar administratīvo slogu un īstenošanas izmaksām ES nodokļu administrācijām.

---

(1)  https://www.smeunited.eu/news/smes-require-rules-that-reach-objectives-not-add-red-tape.

https://www.eurochambres.eu/wp-content/uploads/2022/11/EES-2023-Euochambres-Economic-Survey-Report.pdf.

https://www.businesseurope.eu/policies/smes-and-entrepreneurship/reducing-regulatory-burdens-smes.

(2)  Eirobarometra aptauja: MVU un prasmju trūkums, 2023. gada novembris: https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2961.