<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto pamatu, kas attiecas uz tiesību tikt uzklausītam neievērošanu</HT></HT></P></TI>53Pirmajā daļā prasītāja norāda, ka vienīgi pēc tam, kad tā bija izvirzījusi iebildumu attiecībā uz tās tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu, tai esot bijusi iespēja iepazīties ar revidenta 2013. gada 3. maija vēstuli, kā arī OLAF ziņojumu. Turklāt tā uzskata, ka tai esot bijusi liegta iespēja paust nostāju par šo dokumentu potenciāli noteicošiem punktiem, ciktāl katra no šiem dokumentiem versijā, kas tai ir paziņotas, vairākas rindkopas esot tikušas aizklātas. Otrajā daļā tā norāda, ka tā esot tikusi uzklausīta un ka tai esot bijusi piekļuve lietas materiāliem tikai ar darba grupas starpniecību un ka pati Komisija vairs neesot uzklausījusi prasītāju pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.54Komisija iebilst pret šo argumentāciju. Turklāt, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 84. pantu, Komisija izvirza tā argumenta nepieņemamību, kuru prasītāja pirmo reizi ir izteikusi replikas stadijā, saskaņā ar kuru pēdējā minētā esot tikusi uzklausīta un tai esot bijusi piekļuve lietas materiāliem tikai ar darba grupas starpniecību un saskaņā ar kuru pati Komisija vairs neesot uzklausījusi prasītāju pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.55Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās. Saskaņā ar šī panta 2. punktu šīs tiesības ietver tostarp ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.56Tiesību uz aizstāvību ievērošana, kas ir tieši jānodrošina ikvienai Savienības iestādei un struktūrai, ikvienai personai, kura ir tieši skarta ar šīs administrācijas rīcību, garantē iespēju lietderīgi un efektīvi darīt zināmu savu viedokli administratīvajā procesā, kurā var tikt noteikts individuāls pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmētu tās intereses (skat. spriedumu, 2017. gada 19. oktobris, Bernaldo de Quirós/Komisija, T‑649/16, nav publicēts, EU:T:2017:736, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).57Attiecībā uz ceturtā pamata pirmo daļu ir jānorāda, kā to ir pamatoti norādījusi Komisija, ka tas vien, ka dažas prasītājas rīcībā nodoto dokumentu rindkopas ir bijušas aizklātas, neskar prasītājas tiesības tikt uzklausītai.58Pirmkārt, runājot par revidenta 2013. gada 3. maija vēstuli, tajā aprakstītie fakti, kas ir izmantoti apstrīdētajā lēmumā, ir tie, kas ir minēti iepriekš 7. punktā. Ar šo vēstuli revidents informēja Komisiju, ka pirmajā sanāksmē tas esot pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūru, kas ir tikusi izmantota, lai izvēlētos iespieddarbu pakalpojumu sniedzēju projekta vajadzībām. Šajā vēstulē tas ir precizējis, ka vispirms no prasītājas un ISHR‑MS tas esot saņēmis informāciju, saskaņā ar kuru nav organizēta nekāda īpaša procedūra, jo attiecīgās naudas summas kopumā 42424,44 EUR apmērā ir ierakstītas dažādos budžeta virzienos. Līdzīgi tas ir norādījis, ka nākamajā dienā prasītājas pārstāvis esot iepazīstinājis revidentu ar trīs piedāvājumiem, kurus bija iesniegušas dažādas izdevējsabiedrības, paskaidrojot, ka viņš bija pārpratis revidenta uzdoto jautājumu un ka šie trīs piedāvājumi ir ņemti vērā, izvēloties pakalpojumu sniedzēju.59Ir jākonstatē, ka šis faktu apraksts būtībā ir izmantots apstrīdētajā lēmumā, it īpaši tā 19. un 20. apsvērumā, un ka šis lēmums nav balstīts un tajā pat nav iekļauta atsauce uz revidenta 2013. gada 3. maija vēstules rindkopām, kuras šī dokumenta versijā, kas ir tikusi nosūtīta prasītājai, ir bijušas aizklātas.60Otrkārt, runājot par OLAF ziņojumu, tajā aprakstītie fakti, kas ir izmantoti apstrīdētajā lēmumā, ir tie, kas minēti iepriekš 29. punktā. No šī ziņojuma izriet, ka dokumenti, kas ir iesniegti revidentam revīzijas kontekstā, ir bijuši viltoti dokumenti, kas pēc ISHR‑MS pārstāvja lūguma ir bijuši sagatavoti revīzijas vajadzībām, lai radītu iespaidu, ka līgums ir ievērots. Šajā ziņojumā OLAF apliecina, ka tas var apstiprināt subsīdijas saņēmēja izmantoto krāpniecisko pieeju.61Ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā – it īpaši 19. un 20. apsvērumā – izmantotais faktu apraksts atbilst arī iepriekš 29. un 60. punktā minētajiem OLAF ziņojuma konstatējumiem. Turklāt, lai gan minētajā ziņojumā OLAF atsaucas tikai uz ISHR‑MS lomu un neaplūko konkrētus faktus, kas attiecas uz prasītāju, uz kuriem Komisija ir balstījusies, lai pieņemtu apstrīdēto lēmumu, ir jākonstatē, ka pēdējā minētajā Komisija nav pamatojusies un nav pat veikusi jebkādas atsauces uz šī ziņojuma rindkopām, kuras šī dokumenta versijā, kas ir tikusi nosūtīta prasītājai, ir bijušas aizklātas.62Rezultātā, kas attiecas uz konkrētajiem dokumentiem, apstrīdētais lēmums ir balstīts tikai uz faktiem, kas attiecas uz prasītāju un kas ir norādīti rindkopās, kuras nav tikušas aizklātas, ar kurām prasītāja ir iepazinusies un par kurām tai ir bijusi iespēja paust savu nostāju.63Līdz ar to ceturtā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.64Kas attiecas uz ceturtā pamata otro daļu, vispirms ir jāanalizē šajā lietā piemērojamais Savienības regulējums.65Apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 966/2012 105.a panta 2. punktu, kas ir izteikts šādā redakcijā:2.Lēmumu veikt izslēgšanu un/vai piemērot finansiālas sankcijas pieņem līgumslēdzēja iestāde. Minētais lēmums balstās uz galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu.Tomēr 106. panta 2. punktā minētajās situācijās līgumslēdzēja iestāde lietu nodod 108. pantā minētajai darba grupai, lai nodrošināt[u] minēto situāciju centralizētu izvērtēšanu. Tādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde pieņem lēmumu, balstoties uz provizorisku juridisko klasifikāciju un ņemot vērā darba grupas ieteikumu.[..]
66Regulas Nr. 966/2012 106. pantā ir noteikts:1.Līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku no dalības iepirkuma procedūrās, kuras reglamentē ar šo regulu, ja:
[..]
- c)ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, pārkāpjot piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgais ekonomikas dalībnieks, vai arī iesaistoties jebkurā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp jo īpaši kādu no šādām rīcībām:
[..]
2.Ja nav galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīga administratīva lēmuma gadījumos, kas minēti 1. punkta c), d) un f) apakšpunktā [..], līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku, ņemot par pamatu šajos apakšpunktos minētās rīcības provizorisku juridisku klasifikāciju, ņemot vērā konstatētos faktus vai citus konstatējumus, kas iekļauti 108. pantā minētās darba grupas ieteikumā.[..]
67Regulas Nr. 966/2012 108. pantā ir paredzēts:5.Līgumslēdzēja iestāde var pieņemt lēmumu izslēgt un/vai piemērot finansiālas sankcijas un lēmumu publicēt saistīto informāciju vienīgi pēc tam, kad ir saņemts darba grupas ieteikums, ja šāda lēmuma pamatā ir 106. panta 2. punktā minētā provizoriskā klasifikācija.[..]
8.Darba grupā piemēro šādu procedūru:
- a)līgumslēdzēja iestāde, kas iesniedza pieteikumu, nodod lietu darba grupai kopā ar šā panta 3. punktā minēto vajadzīgo informāciju, 106. panta 2. punktā minētajiem faktiem un konstatējumiem un iespējamo izslēgšanas situāciju;
- b)darba grupa nekavējoties informē ekonomikas dalībnieku par attiecīgajiem faktiem, kurus var kvalificēt kā 106. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētu izslēgšanas situāciju un/vai kuri var būt par pamatu finansiālas sankcijas piemērošanai, un par šo faktu provizorisku juridisko klasifikāciju. Vienlaikus darba grupa iesniedz tādu pašu paziņojumu pārējām līgumslēdzējām iestādēm;
- c)pirms jebkāda ieteikuma pieņemšanas darba grupa dod ekonomikas dalībniekam un paziņotajām līgumslēdzējām iestādēm iespēju iesniegt apsvērumus [..];
9.[..]Ja līgumslēdzēja iestāde paredz pieņemt stingrāku lēmumu nekā tas, ko ir ieteikusi darba grupa, tā nodrošina, ka šāds lēmums tiek pieņemts, pienācīgi ņemot vērā tiesības tik uzklausītam un personas datu aizsardzības noteikumus.
68Šajā lietā prasītāja neapstrīd, ka darba grupa to ir uzklausījusi. Tā ir arī paudusi nostāju par vēstulēm, ko darba grupa bija nosūtījusi trijos gadījumos, proti, 2017. gada 16. janvārī, 9. februārī un 6. martā, atbildot ar savām 30. janvāra, 15. februāra un 8. marta vēstulēm. Tā apgalvo, ka pati Komisija to neesot uzklausījusi pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, lai gan, kā tā uzskata, tas esot bijis jādara.69Šajā ziņā, pirmkārt, Komisija kļūdaini izvirza prasītājas argumenta nepieņemamību, kā ir aprakstīts iepriekš 54. punktā, saskaņā ar kuru tā prasītāju pati neesot uzklausījusi pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, apgalvojot, ka runa esot par jaunu pamatu, ko prasītāja pirmo reizi ir izvirzījusi replikas stadijā.70Saskaņā ar Reglamenta 84. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Turklāt pamats, kas papildina sākotnēji prasības pieteikumā tieši vai netieši norādītu pamatu un kas ir cieši ar to saistīts, ir jāatzīst par pieņemamu. Turklāt argumenti, kuri pēc savas būtības ir cieši saistīti ar prasības pieteikumā izklāstītu pamatu, nevar tikt uzskatīti par jauniem pamatiem un to sniegšana replikas stadijā vai tiesas sēdē tiek pieļauta (skat. spriedumu, 2012. gada 12. septembris, Itālija/Komisija, T‑394/06, nav publicēts, EU:T:2012:417, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).71Šajā gadījumā, pirmkārt, prasības pieteikuma 32. punktā prasītāja norāda, ka tikai pēc tam, kad prasītāja šajā ziņā bija izvirzījusi iebildumu, tai ir dota iespēja iepazīties ar [revidenta] 2013. gada 3. maija [vēstuli] un OLAF ziņojumu [..] un paust nostāju saistībā ar tiem. Otrkārt, prasības pieteikuma 27. un 28. punktā prasītāja norāda, ka [Komisija] jauc procedūru, kas ir noteikta Regulas Nr. 966/2012 108. pantā un ko veic darba grupa, ar procedūru, kas ir noteikta [minētās regulas] 106. panta 2. punktā un ko veic [Komisija], lai pieņemtu savu lēmumu, ka [tā ir tikusi uzklausīta un tai ir bijusi piekļuve lietas materiāliem] ar [darba grupas] starpniecību, ka [Komisija pati to vairs nav uzklausījusi] pirms lēmuma pieņemšanas un ka tas arī veido tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu.72Lai arī prasības pieteikumā prasītāja izklāsta šo iebildumu ļoti lakoniski, faktiski tā apgalvo, ka tās tiesības tikt uzklausītam esot pārkāptas, jo iespēja iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un paust nostāju saistībā ar tiem tai esot bijusi tikai pēc tam, kad tā šajā ziņā bija izvirzījusi iebildumu. Aizstāvības raksta 43. un 44. punktā Komisija ir norādījusi, ka piekļuve šiem dokumentiem esot nodrošināta procesā darba grupā, saistībā ar ko prasītāja replikā ir precizējusi, ka tās tiesību tikt uzklausītai pārkāpums izrietot no tā, ka Komisija pati to vairs nav uzklausījusi pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.73Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo Komisija, prasītāja savā replikā šajā ziņā nav izvirzījusi jaunu pamatu, bet ir papildinājusi ceturto pamatu, ko tā bija izvirzījusi prasības pieteikumā, lai atbildētu uz Komisijas aizstāvības rakstā izteiktajiem argumentiem, kuri attiecas uz šo pēdējo minēto pamatu.74Tātad prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Komisija pati to neesot uzklausījusi pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, kurš ir izteikts replikas raksta 27. un 28. punktā un kurš ir cieši saistīts ar prasības pieteikumā izvirzītu pamatu, ir pieņemams.75Tomēr šis arguments ir jānoraida pēc būtības.76Kā ir norādīts iepriekš 14. punktā, darba grupa ir pieņēmusi ieteikumu, ar kuru tā aicinājusi Komisiju smaga pārkāpuma saistībā ar profesionālo rīcību dēļ uz sešiem mēnešiem izslēgt prasītāju no dalības publiskā iepirkuma un subsīdiju piešķiršanas procedūrās. Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir ievērojusi šo ieteikumu.77Līdz ar to, tā kā Komisija nav plānojusi pieņemt stingrāku lēmumu par to, ko bija ieteikusi darba grupa, un tā kā apstrīdētajā lēmumā Komisija ir faktiski ievērojusi šo ieteikumu, jauna prasītājas uzklausīšana nebija vajadzīga.78Šajā ziņā, kā pamatoti norāda Komisija, jauna prasītājas uzklausīšana pēc tam, kad darba grupa to jau ir uzklausījusi atbilstoši Regulas 966/2012 108. panta 8. un 9. punktā paredzētajai procedūrai, ir vajadzīga tikai tad, ja, kā tas ir paredzēts minētās regulas 108. panta 9. punktā, Komisija paredz pieņemt stingrāku lēmumu par to, ko ir ieteikusi darba grupa, bet šajā lietā tas tā nav bijis.79Tādējādi ceturtā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota un līdz ar to šis pamats ir jānoraida kopumā.