EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.7.2024
COM(2024) 282 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā, pārskatot Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem 6. pantu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.7.2024
COM(2024) 282 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā, pārskatot Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem 6. pantu
PIELIKUMS
Eiropas Savienības nostāja ir atbalstīt vienošanās 6. panta un citu saistītu noteikumu pārskatīšanu saskaņā ar jaunāko priekšlikumu, ko Eiropas Savienība iesniegusi pārējiem vienošanās dalībniekiem.
Jaunākajā Savienības priekšlikumā ierosināts aizstāt pašreizējo 6. panta tekstu un svītrot pozīcijas par projektu klasēm B un C vienošanās I pielikuma (Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā [CCSU]) I papildinājumā (Klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem izvirzītie atbilstības kritēriji), kā noteikts turpmāk:
“6. VIENOŠANĀS ATBALSTA AIZLIEGUMI
a)Dalībnieki nepiešķir oficiāli atbalstītus eksporta kredītus vai piesaistītu atbalstu fosilā kurināmā enerģijas nozarei, ja vien nepastāv ierobežoti un skaidri noteikti apstākļi, kas ir saderīgi ar 1,5 °C sasilšanas robežvērtību un Parīzes nolīguma mērķiem. Saderīgumu novērtē, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, ko sniegusi IPCC un IEA.
b)Šā panta a) punktā paredzētie noteikumi attiecas uz visiem projektiem, kas saistīti ar sekojošo: ogļu, jēlnaftas, dabasgāzes izpēte, ražošana, transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde, sadale vai ogļu, jēlnaftas, dabasgāzes un tās atvasinājumu pārvēršana elektroenerģijā vai siltumenerģijā.
c)Šā panta a) un b) punktā paredzētie aizliegumi neattiecas uz projektiem, kas atbilst CCSU I papildinājumā noteiktajiem standartiem.
d)ESAO sekretariāts katru gadu sagatavo publisku ziņojumu par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem vai piesaistītu atbalstu, kas piešķirts fosilā kurināmā enerģijas nozarei un tīras enerģijas projektiem, kuri definēti kā darījumi, kas ietilpst CCSU projektu klasē A (Vidiski ilgtspējīgas enerģijas ražošana) un projektu E klasē (Enerģijas pārvade, sadale un uzglabāšana). Ziņojumā iekļauj darījumu skaitu un kopējās kredītu vērtības pēc izcelsmes un galamērķa valsts, fosilā kurināmā veida, kā arī sadalījumu pa augšupējiem (izpēte un ražošana), vidusposma (transportēšana un uzglabāšana), lejupējām (pārstrāde un sadale) un elektroenerģijas ražošanas darbībām fosilā kurināmā enerģijas nozarē un tīras enerģijas projektos – sadalījumu pa projektu klases A un E projektiem.
e)Šajā pantā paredzētos noteikumus pārskata ne vēlāk kā 2026. gada 31. decembrī, lai palīdzētu sasniegt kopīgo mērķi risināt klimata pārmaiņu problēmu, ņemot vērā jaunākos ziņojumus par klimata zinātni un jaunākos starptautisko organizāciju ieteikumus par konkrētiem līdzekļiem, kā globālo vidējās temperatūras pieaugumu noturēt līdz 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
[…]
I PAPILDINĀJUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU MAZINĀŠANAS PROJEKTIEM IZVIRZĪTIE ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
[…]
|
PROJEKTA KLASE |
DEFINĪCIJA |
PAMATOJUMS |
IZMANTOTIE STANDARTI VAI TURPINĀMĪBAS GRAFIKS |
MAKSIMĀLAIS ATMAKSAS TERMIŅŠ |
|
PROJEKTA KLASE B. Sanācijas projekti fosilā kurināmā elektrostacijās, fosilā kurināmā aizstāšana |
||||
|
1. TIPS. Fosilā kurināmā elektrostacijas ar funkcionējošu oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (CCS)* |
Process, kurā CO2 plūsmu nodala no emisijām, kuras rada fosilā kurināmā avoti, un nogādā to uz uzglabāšanas vietu ar nolūku uzglabāt CO2 videi drošā un pastāvīgā ģeoloģiskā krātuvē vai izmantot par izejresursu vai ievadmateriālu produktu vai pakalpojumu izstrādei. |
Sasniegt zemu oglekļa emisiju līmeni fosilā kurināmā enerģijas avotiem. |
Sasniegtais oglekļa intensitātes līmenis ir vienāds ar vai mazāks par 350 tonnām CO2 uz GWh, novadot atmosfērā 1 , vai visos projektos uztveršanas un uzglabāšanas apjoms, kas samazinātu iekārtas oglekļa emisijas par 65 % vai vairāk, vai uztveršanas apjomam jābūt vismaz 85 % no oficiāli atbalstītu eksporta kredītu pieteikumā iekļautā aprīkojuma emitētā CO2. Šo 85 % likmi piemēro parastam darbības režīmam. |
18 gadi |
|
2. TIPS. Atkritumu pārvēršana enerģijā* |
Iekārta, kas ražo enerģiju, termiski apstrādājot (arī gazificējot) dažādus cietos atkritumus. |
Kompensēt siltumnīcefekta gāzu emisijas no konvencionālajām elektrostacijām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas nākotnē, piemēram, metānu, kas parasti izplūst no atkritumiem. |
Tvaika cikla gadījumā – katla (vai tvaika ģeneratora) enerģijas pārveidošanas efektivitāte ir vismaz 75 %, balstoties uz zemāko siltumspēju (LHV) 2 . Gazifikācijas gadījumā – gazifikatora efektivitāte ir vismaz 65 % LHV 3 . |
15 gadi |
|
3. TIPS. Hibrīdelektrostacijas* |
Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju gan no atjaunojamiem energoresursiem, gan no fosilā kurināmā. |
Lai nodrošinātu prasību par iekārtu darbību, fosilais kurināmais ir nepieciešams periodiem, kad atjaunojamo energoresursu enerģija nav pieejama vai nav pietiekama. Fosilais kurināmais hibrīdelektrostacijā ļauj izmantot atjaunojamos energoresursus, tādējādi panākot ievērojamu oglekļa samazinājumu salīdzinājumā ar parastu fosilā kurināmā elektrostaciju. |
1. modelis: divi dažādi enerģijas ražošanas avoti: atjaunojamie energoresursi un fosilais kurināmais. Projekts ir izstrādāts tā, lai vismaz 50 % no tā plānotā gadā saražotā enerģijas apjoma būtu no atjaunojamiem energoresursiem. 2. modelis: viens enerģijas ražošanas avots, kurā izmanto atjaunojamo energoresursu un fosilā kurināmā kombināciju. Projekts ir izstrādāts tā, lai vismaz 75 % no saražotās lietderīgās enerģijas apjoma būtu no atjaunojamiem energoresursiem. |
15 gadi |
|
PROJEKTA KLASE C. Energoefektivitāte |
||||
|
1. TIPS. Kombinētas siltuma un enerģijas ražošanas projekti* |
Dažādu enerģijas veidu (elektroenerģija, mehāniskā enerģija, siltumenerģija) vienlaicīga ražošana vienotā integrētā sistēmā. Šāda elektrostacija ražo elektroenerģiju vai mehānisko enerģiju un siltumu komerciālai un rūpnieciskai lietošanai un/vai mājsaimniecībām. |
Līdz pat divām trešdaļām primārās enerģijas, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai konvencionālās termoelektrostacijās, tiek zaudēta siltuma veidā. Kombinēta siltuma un enerģijas ražošana (CHP) tādēļ var būt efektīva siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas iespēja. Tā ir iespējama ar visām siltuma ražošanas ierīcēm un kurināmā veidiem (arī biomasu un saules enerģiju) tvaika kondensācijas elektrostacijās ar jaudu no dažiem kW līdz 1000MW 4 . |
Kopējā efektivitāte ir vismaz 75 %, balstoties uz zemāko siltumspēju (LHV) 5 . |
15 gadi |
|
2. TIPS. Centralizēta siltumapgāde un/vai dzesēšana* |
Tīklu sistēmas, kas pārvada/sadala siltumenerģiju no enerģiju ražojošajām iekārtām līdz gala lietotājam. |
Uzlabot centralizētās siltumapgādes efektivitāti, būvējot augsti siltumefektīvus cauruļu tīklus tvaikam un/vai karstajam ūdenim, gan samazinot zudumus caurulēs un siltummaiņos, gan palielinot nelietderīgā siltuma izmantošanas apjomu. Centralizēta dzesēšana ir integrējoša tehnoloģija, kas var ievērojami veicināt oglekļa dioksīda emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanu un energoapgādes drošības palielināšanu, piemēram, aizstājot individuālos gaisa kondicionētājus. |
Centralizētās siltumapgādes cauruļvadu īpatnējā siltumvadītspēja mazāka nekā 80 % no attiecīgās īpatnējās siltumvadītspējas, kas noteikta Eiropas standartā EN253:2009 (jāpārskata, standartu atjauninot). |
15 gadi |
|
3. TIPS. Viedtīkli* |
Integrēti, tehnoloģiski moderni elektroenerģijas tīkli ar uzlabotām dinamiskām spējām uzraudzīt un kontrolēt visu tos veidojošo tehnisko komponentu (piemēram, elektroenerģijas ražošanas, tīkla pārvaldības risinājumu, augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) pārveidotāju un sistēmu, elastīgu maiņstrāvas pārvades sistēmu (FACTS), īpašu elektroenerģijas sistēmu (SPS), pārvades, sadales, uzglabāšanas, viedtīklu energoelektronikas risinājumu, patēriņa samazināšanas, patēriņa mērierīču, decentralizētu energoresursu) ievades un izvades datus. IKT saskaņā ar starptautiski pieņemtiem nozares standartiem, piemēram, NIST-SGIP un ETSI-CEN-Cenelec. |
Lai ļautu tīkla operatoriem, pārvades un sadales sistēmu operatoriem, tīkla lietotājiem, krātuvju īpašniekiem, mērierīču operatoriem, lietotņu un pakalpojumu nodrošinātājiem vai elektroenerģijas biržu operatoriem izveidot ekonomiskas, videi nekaitīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas elektroenerģijas sistēmas ar mazākiem pārvades zudumiem un lielāku piegādes kvalitāti, drošību, tīkla stabilitāti, uzticamību, atjaunojamās enerģijas iegūšanas apmēru un izmaksu efektivitāti, ko panāk, atbalstot piegādes līgumus, kuri galvenokārt attiecas uz mūsdienīgu, inovatīvu tehnoloģiju un pakalpojumu eksportu. |
Atbilst 1., 2. (a vai b) un 3. standartam. 1. Projekta kopējās izmaksās iekļauj vismaz 20 % par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) atbilstīgo modernizāciju. 2.a Īstenojot projektu vai lietotni, fosilā kurināmā sadedzināšanas rezultātā radušos CO2 emisiju daudzums samazināsies par vismaz 10 %, vai 2.b pierādāmus ievērojamus CO2 emisiju daudzuma samazinājumus nodrošinās šādi: •enerģijas zudumu samazinājums par vismaz 5 % tajā elektrotīklā, kuram piemēro viedtīkla lietotni vai viedtīkla projektu, vai •kopējā elektroenerģijas patēriņa samazinājums par vismaz 5 %, ko panāk viedtīkla lietotnes vai viedtīkla projekta apkalpotie elektroenerģijas patērētāji, vai •atjaunojamās enerģijas (tostarp no pakārtotiem sprieguma līmeņiem) periodiska ievade, kas atbilst vismaz papildu 10 % no kopējās tajā tīklā ievadītās enerģijas, kurā izmanto viedtīklu tehnoloģijas. 3. Pirms atļaujas piešķiršanas, neatkarīga, kvalificēta trešā persona pārskata projektu un sagatavo ziņojumu, kurā apraksta ierosinātā viedtīkla vai projekta īpašības un pārbauda, vai projekts vai lietotne atbilst 1. un 2. (a vai b) standartam. Projektiem, kuriem izmantots 2.b standarts, aplēstos CO2 emisiju samazinājumus, ko nodrošina projekts, iekļauj ziņojumā. Šo ziņojumu iesniegs dalībniekiem pirms finansiālā atbalsta atļaujas saņemšanas, un atļaujas izsniegšana būs atkarīga no tā, vai ziņojumā būs sniegts pozitīvs atzinums par to, ka ierosinātais viedtīkla projekts vai lietotne atbildīs 1. un 2. (a vai b) standartam. Standarti tiks piemēroti, salīdzinot aprēķinātās emisijas vai izmantoto enerģiju teritorijā, kurā izmanto tīklu, ja tiek piemērotas ierosinātās viedtīkla tehnoloģijas, ar emisijām vai izmantoto enerģiju tajā pašā teritorijā, ja ierosinātās viedtīkla tehnoloģijas netiek piemērotas. |
15 gadi |
Piezīme. * Nolūkā risināt neatliekamos klimata jautājumus, dalībnieki ir koncentrējuši savus centienus uz CCSU darbības jomas paplašināšanu, lai tajā iekļautu jaunas projekta klases. Dalībnieki apņemas pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2024. gada martā pārskatīt šīs projekta klases, kuras nav izskatītas kopš 2012. gada. ”.
Bez Padomes papildu lēmuma Savienības pārstāvji ar vienošanās dalībniekiem var vienoties par nelielām tehniskām izmaiņām nostājā, kas pausta jaunākajā Savienības priekšlikumā.