<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑576/10</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62010CJ0576</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:510">EU:C:2013:510</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20130711">2013. GADA 11. JŪLIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-576/10</P><P>KOMISIJA/NĪDERLANDE</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijā</DATE><NOTE NUMBERING="STAR" TYPE="FOOTNOTE" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Valsts pienākumu neizpilde</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/18/EK</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamība laikā</KEYWORD><KEYWORD>Būvdarbu koncesija</KEYWORD><KEYWORD>Publisko tiesību iestādes veikta zemes gabala pārdošana</KEYWORD><KEYWORD>Šīs iestādes noteikts nekustamā īpašuma projekts publiskās telpas reorganizācijai</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-576/10</P><P>par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko <DATE ISO="20101209">2010. gada 9. decembrī</DATE> cēla</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M. van Beek</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Tokár</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Zadra</HT>, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Nīderlandes Karalisti</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">C. Wissels</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Langer</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><P>ko atbalsta</P><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD">Vācijas Federatīvā Republika</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Möller</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A. Wiedmann</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies lietā.</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], tiesneši Dž. Arestis [<HT TYPE="ITALIC">G. Arestis</HT>], Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.-C. Bonichot</HT>], A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>] un Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāts M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>],</P><P>sekretāre S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20130131">2013. gada 31. janvāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20130411">2013. gada 11. aprīļa</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Savā prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka saistībā ar Eindhovenas pašvaldības veiktu būvdarbu koncesijas piešķiršanu, pārkāpjot Savienības tiesības publiskā iepirkuma jomā, konkrētāk, Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marta</DATE> Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" PAGE.FIRST="114" DATE.PUB="2004">OV L 134, 114. lpp.</REF.DOC.OJ>), Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 2. pantā un III sadaļā paredzētos pienākumus.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/18 1. panta 2. un 3 pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>2.</NO.PARAG><ALINEA><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Valsts [publiskā iepirkuma] līgumi<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> ir finansiāli līgumi [līgumi par atlīdzību], kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti [saimnieciskās darbības subjekti] un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas izpratnē;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir valsts līgumi, kuru mērķis ir vai nu tādu būvdarbu realizācija vai projektēšana un realizācija, kas saistīti ar kādu no darbībām I pielikuma izpratnē, vai arī būve vai tās realizācija ar jebkādiem līdzekļiem, kas atbilst līgumslēdzējas iestādes norādītajām prasībām. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Būve<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir vispārīgās celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Būvdarbu koncesija<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu valsts līgums [būvdarbu publiskā iepirkuma līgums], izņemot to, ka atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu konkrētā objekta izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu līgumslēdzējas iestādes pret visiem saimnieciskās darbības subjektiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/18 III sadaļā ir noteikumi, kas piemērojami būvdarbu koncesijas jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/18 80. panta 1. punktā, kas ietilpst tās V sadaļā, noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā <DATE ISO="20060131">2006. gada 31. janvārī</DATE>. Dalībvalsts par to tūlīt informē Komisiju. [..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības rašanās fakti</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Tiesvedības pamatā ir Eindhovenas pašvaldības (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>pašvaldība<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) īstenots nekustamā īpašuma projekts minētajai pašvaldībai piederošajā vietā, kas atrodas starp esošo <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> kvartālu un jauno <HT TYPE="ITALIC">Tongelresche Akkers</HT> dzīvojamo kvartālu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/><HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centrs<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT><DATE ISO="20010807">2001. gada 7. augustā</DATE> pilsētas mērs un padomnieki (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>pilsētas padome<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) apstiprināja atzinumu par <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centru. Šajā dokumentā aprakstīti plāni izveidot sabiedrisku centru (kas ietvertu veselības centru, rotaļu, integrācijas un mācību centru; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">SPILcentrum</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) un tirdzniecības centru ar dzīvokļiem un mājokļiem. <DATE ISO="20010912">2001. gada 12. septembrī</DATE> pilsētas padome<?PAGE NO="3"?> apstiprināja pilsētattīstības plānu attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra projektu. Šajā plānā ir noteiktas vadlīnijas par kvartāla labiekārtošanas projektiem un paredzēta infrastruktūra un aprīkojums, lai apvienotu esošo <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> kvartālu ar <HT TYPE="ITALIC">Tongelresche Akkers</HT> kvartālu.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT><DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīlī</DATE> pilsētas padome apstiprināja atzinumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/><HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra attīstītāja izvēle<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīļa</DATE> atzinums<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>), ko pašvaldības dienesti sniedza <DATE ISO="20020411">2002. gada 11. aprīlī</DATE>. Šai atzinumā tika norādīti kritēriji, kas piemērojami, lai izraudzītos pircēju zemes gabaliem, uz kuriem tiktu īstenots <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra projekts. Tajā arī tika precizēts, ka pārdošanas līgumā ir jāņem vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>pašvaldības noteiktie pamatnosacījumi un vadlīnijas, proti, iepirkuma procedūras specifikācijas<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, un tam ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>jāatbilst [..] pircēju/gala lietotāju vēlmēm<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>. Tajā bija norādīts arī, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>tas, ka pašvaldība izvēlas pārdošanu ar nosacījumiem, nozīmē, ka konkursa procedūras nebūs un ka noteikumi par publisko iepirkumu nav piemērojami<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Iepriekšējā punktā minētajos pamatnosacījumos un vadlīnijās precizētas tostarp būvju funkcijas un augstums saskaņā ar pilsētattīstības plānu. Tajos paredzēta dzīvokļu un mājokļu celtniecība, esošā veselības centra paplašināšana, savienotājzona starp abām galvenajām vietām, viegla piekļuve, pazemes autostāvvieta atbilstoši pašvaldības noteikumiem par autostāvvietām, paredzēts saglabāt derīgo zaļo zonu, kā arī izveidot kvartālā laukumu un jaunu parku.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīļa</DATE> atzinumu sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Hurks Bouw en Vastgoed BV</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT><QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Haagdijk BV</HT> tika uzaicinātas iesniegt plānus.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20030715">2003. gada 15. jūlija</DATE> lēmumu pašvaldība izvēlējās <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> par <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra attīstītāju un paredzamo līgumpartneri.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>No 2003. gada jūlija līdz 2005. gada oktobrim <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> precizēja apbūves plānu ģenerālplānā, kuru pašvaldība apstiprināja 2006. gada 14. februārī. Lai īstenotu šo plānu, pašvaldība un <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> noslēdza <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>sadarbības līgumu<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, kuru <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> parakstīja <DATE ISO="20070612">2007. gada 12. jūnijā</DATE> un pašvaldība – <DATE ISO="20070716">2007. gada 16. jūlijā</DATE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>sadarbības līgums<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>No šī līguma F apsvēruma izriet, ka pašvaldība un <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> nonāca pie vienošanās par <HT TYPE="ITALIC">SPILcentrum</HT> plānošanu un realizāciju. Šī līguma puses ir vienojušās, ka <HT TYPE="ITALIC">SPILcentrum</HT> veidos dzīvokļi, pastāvošā veselības centra un pazemes autostāvvietas paplašinājums, rotaļu, integrācijas un mācību centrs ar dzīvokļiem, tirdzniecības centrs ar mājokļiem un vēl viena pazemes autostāvvieta, kā arī mājokļi. Bija paredzēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> šos darbus veiks, uzņemoties par tiem risku un par saviem līdzekļiem. Lai īstenotu šos plānus, pašvaldība un <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> vienojās arī par to, ka pašvaldība <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> pārdos zemes gabalus.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Līdztekus šīm sarunām pašvaldība 2007. gada 13. februārī izraudzījās <HT TYPE="ITALIC">Woonbedrijf</HT> fondu par <HT TYPE="ITALIC">SPILcentrum</HT> īpašnieku. Šai nolūkā pašvaldība un <HT TYPE="ITALIC">Woonbedrijf</HT> fonds <DATE ISO="20080415">2008. gada 15. aprīlī</DATE> parakstīja sadarbības līgumu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pirmstiesas procedūra un tiesvedība Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Pēc sūdzības par <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra projekta [realizācijas tiesību] piešķiršanas aspektiem Komisija <DATE ISO="20080702">2008. gada 2. jūlijā</DATE> lūdza Nīderlandes Karalisti tai sniegt informāciju par šo projektu. Šī dalībvalsts atbildēja ar <DATE ISO="20081219">2008. gada 19. decembra</DATE> vēstuli.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Komisija 2009. gada 24. februārī tai nosūtīja brīdinājuma vēstuli, kas pamatota ar Savienības tiesību pārkāpumu publiskā iepirkuma jomā, un īpaši Direktīvas 2004/18 pārkāpumu. Nīderlandes Karaliste uz to atbildēja ar <DATE ISO="20090630">2009. gada 30. jūnija</DATE> vēstuli, tostarp apgalvojot, ka Direktīva 2004/18 nav piemērojama <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>.</TXT></NP><?PAGE NO="4"?><NP><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20091009">2009. gada 9. oktobrī</DATE> Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu, būtībā atkārtojot savu brīdinājuma vēstulē pausto nostāju un minot argumentus, lai pierādītu, ka Direktīva 2004/18 šai lietā ir piemērojama. Komisija arī aicināja Nīderlandes Karalisti divu mēnešu laikā veikt nepieciešamos pasākumus.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20091208">2009. gada 8. decembra</DATE> vēstuli šī dalībvalsts atbildēja uz argumentēto atzinumu. Savā atbildē tā apstrīdēja Komisijas viedokli par Direktīvas 2004/18 pārkāpumu un, pamatojoties uz <DATE ISO="20001005">2000. gada 5. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-337/98" PAGE.ECR="I-8377" YEAR="2000">C-337/98 Komisija/Francija (Krājums, I-8377. lpp.</REF.DOC.ECR>, 36. un 37. punkts), apgalvoja, ka šīs lietas faktiem ir piemērojama nevis Direktīva 2004/18, bet gan Padomes <DATE ISO="19930614">1993. gada 14. jūnija</DATE> Direktīva 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu piešķiršanas procedūras (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="199" PAGE.FIRST="54" DATE.PUB="1993">OV L 199, 54. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Komisija nolēma celt šo prasību.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20110517">2011. gada 17. maija</DATE> rīkojumu Vācijas Federatīvajai Republikai tika atļauts iestāties lietā Nīderlandes Karalistes prasījumu atbalstam.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prasību</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Nīderlandes Karaliste ir izvirzījusi divas iebildes par nepieņemamību.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Pirmkārt, tā apgalvo, ka Komisijas prasība ir nepieņemama, jo šī pēdējā, pārkāpdama Nīderlandes Karalistes tiesības uz aizstāvību, ir izmantojusi dokumentus, uz kuriem Nīderlandes Karaliste pirmstiesas stadijā nav varējusi reaģēt.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Pēc Nīderlandes Karalistes atbildes uz argumentēto atzinumu Komisija ar <DATE ISO="20100512">2010. gada 12. maija</DATE> vēstuli lūdza šai dalībvalstij iesniegt virkni dokumentu, tostarp <DATE ISO="20100115">2010. gada 15. janvāra</DATE> vienošanās par <HT TYPE="ITALIC">SPILcentrum</HT> protokolu un no tā izrietošo sadarbības līgumu starp komūnu un <HT TYPE="ITALIC">Woonbedrijf</HT> fondu. Šis pēdējais Komisijai tika paziņots ar Ārlietu ministrijas <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnija</DATE> vēstuli, ar norādi, ka Komisija šo informāciju nevar izmantot saistībā ar šo tiesvedību.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Turklāt Nīderlandes Karaliste Komisijai pārmet, ka tā ir tiesvedībā izmantojusi trīs dokumentus, kuri nebija pievienoti <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnija</DATE> vēstulei un kuri arī netika apspriesti pirmstiesas stadijā. Runa ir par Eindhovenas pašvaldības padomes <DATE ISO="20080318">2008. gada 18. marta</DATE> informatīvo vēstuli par laikposmu no 2005. līdz 2010. gadam, <DATE ISO="20091006">2009. gada 6. oktobra</DATE> administratīvajiem noteikumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Mājokļu celtniecības projektu veicināšanas pagaidu režīms 2009<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> un paziņojumu no Mājokļu, teritorijas labiekārtošanas un vides ministrijas interneta mājaslapas.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Otrkārt, Nīderlandes Karaliste uzskata, ka Komisija ir paplašinājusi strīda priekšmetu salīdzinājumā ar pirmstiesas stadiju.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Lai pierādītu, ka runa ir par līgumu par atlīdzību, Komisija tikai prasības pieteikumā pirmo reizi ir apgalvojusi, ka pašvaldība saņēma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>pakalpojumu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. Pirmstiesas stadijā Komisija, lai pierādītu, ka runa bija par šādu līgumu, esot minējusi vienīgi to, ka pastāv pašvaldības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>atlīdzība<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT>. Tādējādi Komisija, pārkāpjot Tiesas judikatūru, esot prasības pieteikumā izvirzījusi jaunu iebildumu (<DATE ISO="20101118">2010. gada 18. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-458/08" PAGE.ECR="I-11599" YEAR="2010">C-458/08 Komisija/Portugāle, Krājums, I-11599. lpp.</REF.DOC.ECR>, 43. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Komisija lūdz visus šos apgalvojumus noraidīt.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesas vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo iebildi par nepieņemamību jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru brīdinājuma vēstule, ko Komisija nosūta dalībvalstij, un pēc tam Komisijas nosūtītais argumentētais atzinums nosaka strīda priekšmetu, kas pēc tam nevar tikt paplašināts. Iespēja attiecīgajai dalībvalstij paust savus apsvērumus – arī tad, ja šī dalībvalsts uzskata, ka nav vajadzības to izmantot, – tai ir Līgumā prasīta būtiska garantija, kuras ievērošana ir atbilstošas pienākumu neizpildes konstatēšanas procedūras norises būtiska formas prasība. Tādējādi Komisijas argumentētajam atzinumam un prasībai ir jāietver tie paši iebildumi, kuri minēti brīdinājuma vēstulē, ar kuru tiek uzsākts pirmstiesas process (skat. <DATE ISO="20071218">2007. gada 18. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-186/06" PAGE.ECR="I-12093" YEAR="2007">C-186/06 Komisija/Spānija, Krājums, I-12093. lpp.</REF.DOC.ECR>, 15. punkts, un <DATE ISO="20101014">2010. gada 14. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-535/07" PAGE.ECR="I-9483" YEAR="2010">C-535/07 Komisija/Austrija, Krājums, I-9483. lpp.</REF.DOC.ECR>, 41. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa ir arī nospriedusi, ka tas, ka Komisija var iesniegt papildu pierādījumus, lai tiesvedības Tiesā laikā atbalstītu apgalvotās pienākumu neizpildes vispārīgo un pastāvīgo raksturu, principā nevar tikt izslēgts (<DATE ISO="20050426">2005. gada 26. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-494/01" PAGE.ECR="I-3331" YEAR="2005">C-494/01 Komisija/Īrija, Krājums, I-3331. lpp.</REF.DOC.ECR>, 37. punkts, un <DATE ISO="20081222">2008. gada 22. decembra</DATE> spriedums lietā C-189/07 Komisija/Spānija, 29. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Nīderlandes Karaliste uzskata, ka četrus dokumentus, kuri pirmo reizi minēti prasības pieteikumā, Komisija ir izmantojusi, lai pierādītu pašvaldības ekonomisko interesi attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra projekta realizāciju un tādējādi – to, ka tās ar <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> noslēgtajam līgumam ir atlīdzības raksturs.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Tomēr, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 31. punktā, Komisijas iesniegtie dokumenti, kuru izmantošanu Nīderlandes valdība apstrīd, attiecas tikai un vienīgi uz faktisko situāciju, kas bija pirmstiesas procedūras priekšmets, un tie vienīgi ilustrē iebildumu, kas bija formulēts šīs procedūras ietvaros.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Komisija varēja izmantot šos dokumentus, lai pamatotu brīdinājuma vēstulē minēto iebildumu par tādu būvdarbu koncesijas līguma pastāvēšanu, kura atlīdzības raksturs ir viens no tās nosacījumiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Īrija, 36. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Tādējādi pirmā iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro iebildi par nepieņemamību jānorāda – kaut arī saskaņā ar LESD 258. pantu celtas prasības priekšmeta robežas nosaka šajā normā paredzētā pirmstiesas procedūra un līdz ar to Komisijas argumentētais atzinums un prasība ir jāpamato ar vienādiem iebildumiem, saskaņā ar šo nosacījumu tomēr nevar visos gadījumos pieprasīt, lai šo aktu formulējums pilnībā sakristu, ja strīda priekšmets nav ticis paplašināts vai grozīts (<DATE ISO="20030612">2003. gada 12. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-229/00" PAGE.ECR="I-5727" YEAR="2003">C-229/00 Komisija/Somija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5727. lpp.</REF.DOC.ECR>, 44. un 46. punkts; <DATE ISO="20050714">2005. gada 14. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-433/03" PAGE.ECR="I-6985" YEAR="2005">C-433/03 Komisija/Vācija, Krājums, I-6985. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. punkts, kā arī <DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-195/04" PAGE.ECR="I-3351" YEAR="2007">C-195/04 Komisija/Somija, Krājums, I-3351. lpp.</REF.DOC.ECR>, 18. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Tādējādi Komisija prasības pieteikumā var precizēt savus sākotnējos iebildumus ar nosacījumu, ka tā negroza strīda priekšmetu (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Īrija, 38. punkts, un iepriekš minētais <DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīļa</DATE> spriedums lietā Komisija/Somija, 18. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Šajā gadījumā vienkārša brīdinājuma vēstules, argumentētā atzinuma, kā arī Tiesā iesniegtā prasības pieteikuma aplūkošana ļauj konstatēt, ka Komisija šīs procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi laikā strīda priekšmetu nav grozījusi.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>No visiem šiem dokumentiem skaidri izriet, ka Komisijas mērķis ir panākt, lai tiek atzīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi Direktīvas 2004/18 2. pantā un III sadaļā paredzētos pienākumus<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Konkrētāk, Komisija savā argumentētajā atzinumā pašvaldībai pārmet, ka tā ar <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> ir noslēgusi nevis sadarbības līgumu, bet gan būvdarbu koncesijas līgumu, kuru pastāvēšana ir atkarīga tostarp no šī līguma atlīdzības rakstura.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Prasības pieteikumā, atkārtodama šo pašu pārmetumu, Komisija atsaucas uz <DATE ISO="20100325">2010. gada 25. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-451/08" PAGE.ECR="I-2673" YEAR="2010">C-451/08 <HT TYPE="ITALIC">Helmut Müller</HT> (Krājums, I-2673. lpp.)</REF.DOC.ECR>, kurā Tiesa precizēja līguma par atlīdzību jēdzienu. Šie precizējumi, kas turklāt atbilst judikatūrai par šo jēdzienu, attiecās uz pakalpojumu, ko līgumslēdzēja iestāde par atlīdzību saņem atbilstoši publiskā iepirkuma līgumam.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>To darot, Komisija vienīgi izvērsa argumentus – kurus tā vispārīgā veidā jau bija izvirzījusi brīdinājuma vēstulē un argumentētajā atzinumā – tās secinājuma par to, ka starp komūnu un <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> noslēgtajam līguma bija atlīdzības raksturs, atbalstam, un tādējādi tā negrozīja strīda priekšmetu (šajā ziņā skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Komisija/Vācija, 29. punkts, un lietā Komisija/Portugāle, 47. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Tā kā arī otrā Nīderlandes Karalistes izvirzītā iebilde par nepieņemamību ir jānoraida, Komisijas prasība ir jāatzīst par pieņemamu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Savā prasības pieteikumā Komisija vispirms ir analizējusi Nīderlandes Karalistes pirmstiesas procedūrā izvirzīto jautājumu par Direktīvas 2004/18 piemērojamību <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Atgādinādama, ka Direktīva 2004/18 dalībvalstīm bija jātransponē, vēlākais, līdz 2006. gada 31. janvārim, Komisija norāda, ka līgumslēdzējas puses sadarbības līgumu parakstīja tikai <DATE ISO="20070716">2007. gada 16. jūlijā</DATE>, t.i., 18 mēnešus pēc minētajai transpozīcijai noteiktā termiņa.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Pēc Komisijas domām, lai gan ir taisnība, ka pašvaldība noteiktus lēmumus – tostarp par <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> kā attīstītāja un līgumslēdzēja partnera izvēli – pieņēma pirms šī datuma, tomēr sarunas par sadarbības līguma būtiskajiem elementiem sākās vienīgi pēc <DATE ISO="20060214">2006. gada 14. februāra</DATE> – datuma, kad pašvaldība pieņēma <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> iesniegto ģenerālplānu.</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>No pašvaldības <DATE ISO="20070522">2007. gada 22. maija</DATE> vēstules izrietot, ka tā un <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> vairāk nekā gadu bija noturējušas sarunas par sadarbības lēmuma saturu. Sarunas attiecās, pirmkārt, uz jautājumu par to, vai pašvaldībai būtu no <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> jāatpērk daļa pabeigto objektu, tostarp <HT TYPE="ITALIC">SPILcentrum</HT>, lai izvairītos no tā, ka <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> vienai pašai būtu jāuzņemas visa projekta finansiālais risks, un, otrkārt, uz publisko telpu, tādu kā esplanāde un parks, izbūves finansiālā sloga sadalījumu.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisija uzskata, ka Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru publiskais iepirkums ir jārīko atkārtoti, ja kāds no būtiskiem šī līguma noteikumiem tiek grozīts un rezultātā tiek noslēgts jauns līgums (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Francija, 44. punkts), <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> ir piemērojama tādā situācijā kā šajā lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Komisija piebilst, ka tad, kad pašvaldība <DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīlī</DATE> nolēma uzaicināt divus saimnieciskās darbības subjektus izstrādāt plānus, tā nekādā veidā nebija noteikusi noslēdzamā līguma būtiskos noteikumus un nebija pat noteikusi, vai tas būs publiskā iepirkuma līgums vai koncesija.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Pēc Komisijas domām, sarunas starp komūnu un <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> par visiem vai vismaz būtiskajiem sadarbības līguma noteikumiem tādējādi faktiski sākās tikai pēc datuma, kurā Direktīvai 2004/18 bija jābūt transponētai. Līdz ar to, ņemot vērā no iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Francija izrietošo Tiesas judikatūru, Komisija uzskata, ka šī direktīva šajā lietā ir piemērojama.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Nīderlandes Karaliste būtībā apgalvo, ka lēmums, ar kuru tika apstiprināts <DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīļa</DATE> atzinums un ar kuru pilsētas padome paredzēja vienīgi pārdot zemes gabalu un atstāt attīstītāja ziņā tā labiekārtošanu, ir izšķirošais faktors, pārbaudot, vai Direktīva 2004/18 ir piemērojama <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Nīderlandes Karaliste no tā secina, ka strīda izcelsme rodama pirms Direktīvas 2004/18 transponēšanai noteiktā termiņa. No Tiesas judikatūras izrietot, ka noteicošais ir nevis publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas datums, bet gan tā lēmuma datums, attiecībā uz kuru tiek apgalvots Savienības tiesību pārkāpums.</TXT></NP><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Komisijas aizstāvēta nostāja, saskaņā ar kuru noteicošais brīdis ir brīdis, kad faktiski pastāvēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>visi vai vismaz būtiskākie [sadarbības] lēmuma noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, balstīta uz iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Francija kļūdainu interpretāciju.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesas vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Kā ģenerāladvokāts atgādinājis secinājumu 56. punktā, principā jāpiemēro direktīva, kura ir spēkā brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde izvēlas, kādu procedūru tā īstenos, un pilnīgi noskaidro, vai pastāv pienākums veikt iepirkuma procedūras iepriekšēju izsludināšanu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Francija, 36. un 37. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>53</NO.P><TXT>Būtu pretēji tiesiskās noteiktības principam piemērojamās tiesības noteikt atkarībā no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas datuma, tā kā šis datums iezīmē procedūras beigas, savukārt līgumslēdzējas iestādes lēmums veikt vai neveikt publiskā iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu parasti tiek pieņemts procedūras sākuma stadijā (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Francija, 40. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Tomēr šai pašā spriedumā Tiesa precizēja, ka, ja pēc šī lēmuma uzsāktas sarunas būtiski atšķiras no jau veiktajām sarunām un līdz ar to pierāda pušu gribu pārskatīt līguma būtiskos noteikumus, var tikt pamatota tādas direktīvas noteikumu piemērošana, kuras transponēšanai noteiktais termiņš beidzies pēc minētā lēmuma (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Francija, 44. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, pirmkārt, jāatzīst, ka lēmums īstenot <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra nekustamā īpašuma projektu, neveicot publiskā iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, tika pieņemts brīdī, kad pilsētas padome apstiprināja <DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīļa</DATE> atzinumu.</TXT></NP><NP><NO.P>56</NO.P><TXT>No šī atzinuma 2.5. punkta formulējuma izriet, ka tas, ka pašvaldība ir izvēlējusies zemes gabala pārdošanu, paredzot nosacījumus, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>nozīmē, ka konkursa nebūs un netiek piemēroti publiskā iepirkuma noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>57</NO.P><TXT>Šādos apstākļos jānoraida Komisijas arguments, ka tad, kad pašvaldība atbilstoši <DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīļa</DATE> atzinumam nolēma uzaicināt divus saimnieciskās darbības subjektus izstrādāt plānus, tā vēl nebija noteikusi, vai runa ir par publiskā iepirkuma līgumu vai koncesiju.</TXT></NP><NP><NO.P>58</NO.P><TXT>Tādējādi lēmums par <DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīļa</DATE> atzinuma apstiprināšanu principā ir tas lēmums, attiecībā uz kuru var tikt apgalvots Savienības tiesību normu pārkāpums un kura pieņemšanas datums nosaka šādam apgalvojumam piemērojamās tiesības (šajā ziņā skat. <DATE ISO="20091015">2009. gada 15. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-138/08" PAGE.ECR="I-9889" YEAR="2009">C-138/08 <HT TYPE="ITALIC">Hochtief</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Linde-Kca-Dresden</HT>, Krājums, I-9889. lpp.</REF.DOC.ECR>, 29. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>59</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz Komisijas argumentu, ka pašvaldība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>procedūras<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> sākumā nebija saistošā veidā noteikusi koncesijas būtiskos noteikumus un iezīmes, bet līguma un tā būtisko noteikumu saturu bija atstājusi atkarīgus no tās sarunas ar <HT TYPE="ITALIC">Hurks</HT> norises, jāuzsver, pirmkārt, ka pati Komisija sava prasības pieteikuma 76. punktā apgalvo, ka no informatīvā dokumenta, ko pašvaldība 2002. gada jūnijā nosūtīja potenciālajiem projekta attīstītājiem, izriet, ka tai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>jau bija samērā skaidrs priekšstats par sagaidāmo<?PAGE NO="8"?> rezultātu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>. Pēc Komisijas domām, šis dokuments ietvēra <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>precizējumus par zemes gabalu sadalījumu, maksimālo apbūves augstumu, vispārējo komerciālās apbūves izvietojumu, veselības centra ieeju atrašanās vietu un noteiktu kvartāla parka funkciju atjaunošanu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>60</NO.P><TXT>Otrkārt, prasības pieteikuma 77. punktā Komisija atzīst, ka, salīdzinot sadarbības līguma 1.1. pantu un informatīvo dokumentu potenciālajiem projekta attīstītājiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>ir skaidrs, ka ceļamo būvju izmantojumu [pašvaldība] vispārīgi bija noteikusi jau kopš 2002. gada<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>61</NO.P><TXT>Treškārt, kā ģenerāladvokāts uzsvēris secinājumu 70. un 71. punktā, fakts, ka par finanšu risku sadalīšanu attiecībā uz noteiktām ar <HT TYPE="ITALIC">SPILcentrum</HT> saistītām daļām un sabiedrisko vietu labiekārtošanas uzņemšanos varēja galīgi tikt izlemts pēc <DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīļa</DATE> lēmuma, nav noteicošais. Ņemot vērā Tiesas judikatūru, neviens no šiem diviem <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra aspektiem nevar tikt uzskatīts par tādu, kura iezīmes būtiski atšķirtos no sākotnēji paredzētajām (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Francija, 44. punkts, un <DATE ISO="20080619">2008. gada 19. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-454/06" PAGE.ECR="I-4401" YEAR="2008">C-454/06 <HT TYPE="ITALIC">pressetext Nachrichtenagentur</HT>, Krājums, I-4401. lpp.</REF.DOC.ECR>, 34.–37. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>62</NO.P><TXT>Tādējādi priekšnoteikumi, uz kuriem balstīta šā sprieduma 46. punktā Komisijas minētā Tiesas judikatūra, proti, kāda no līguma būtiskajiem noteikumiem grozīšana un tā rezultātā prasība noslēgt jaunu līgumu, šajā lietā nav izpildīti.</TXT></NP><NP><NO.P>63</NO.P><TXT>Tā kā, gan pašvaldības izvēle neveikt <HT TYPE="ITALIC">Doornakkers</HT> centra publiskā iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, gan šī projekta būtisko īpašību izvēle skaidri izriet no <DATE ISO="20020423">2002. gada 23. aprīļa</DATE> atzinuma, proti, [tā tika izdarīta] laikā, kad Direktīva 2004/18 vēl nebija pat pieņemta, jāatzīst, ka šī pēdējā nav piemērojama <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>64</NO.P><TXT>Tā kā Komisijas prasības pieteikums ļoti konkrēti ir vērsts uz to, lai tiktu atzīts, ka Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi Direktīvas 2004/18 direktīvas 2. pantā un III sadaļā paredzētos pienākumus, ir jāatzīst, ka prasība ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>65</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Nīderlandes Karaliste ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><NP><NO.P>66</NO.P><TXT>Saskaņā ar Reglamenta 140. panta 1. punktu Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>