EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.9.2025
COM(2025) 485 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS,
kurā apkopoti konkrēti ar maksājumu kontiem saistīti dati no dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām 27. pantā
SATURS
1. IEVADS
2. PĀRSKATS PAR TO, KĀ MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI IZPILDA 4., 5. UN 6. PANTA PRASĪBAS
3. PĀRSKATS PAR TO, KĀ DALĪBVALSTIS IZPILDA PRASĪBAS NODROŠINĀT SALĪDZINĀŠANAS TĪMEKĻA VIETNES SASKAŅĀ AR 7. PANTU
4. TO MAKSĀJUMU KONTU SKAITS, UZ KURIEM ATTIECINĀTA MAIŅA, UN ATTEIKTO KONTU MAIŅAS PIETEIKUMU ĪPATSVARS
5. TO KREDĪTIESTĀŽU SKAITS, KURAS PIEDĀVĀ MAKSĀJUMU KONTUS AR PAMATFUNKCIJĀM, ŠĀDU ATVĒRTO KONTU SKAITS UN ATTEIKTO PIETEIKUMU ĪPATSVARS MAKSĀJUMU KONTIEM AR PAMATFUNKCIJĀM
6. SECINĀJUMS
1. IEVADS
Maksājumu kontu direktīva (MKD) stājās spēkā 2014. gada septembrī. Dalībvalstīm līdz 2016. gada 18. septembrim bija jāpieņem un jāpublicē normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu MKD prasības. Saskaņā ar MKD 27. pantu Komisijai ir jāsagatavo ziņojums, kurā sniegta šāda informācija:
1.vai kredītiestādes izpilda MKD 4., 5. un 6. pantu;
2.vai dalībvalsts izpilda prasības nodrošināt salīdzināšanas tīmekļa vietnes, ievērojot MKD 7. pantu;
3.to maksājumu kontu skaits, uz kuriem attiecināta maiņa, un atteikto kontu maiņas pieteikumu īpatsvars;
4.to kredītiestāžu skaits, kuras piedāvā maksājumu kontus ar pamatfunkcijām, šādu atvērto kontu skaits un atteikto pieteikumu maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām īpatsvars.
Kā noteikts 27. pantā, ziņojumu sagatavo, pamatojoties vienīgi uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm. Tomēr datos ir zināmas nepilnības (piemēram, ja dalībvalstī nebija pieejama attiecīgā informācija). Tāpat datu vākšanas metodikas un avoti dažādās dalībvalstīs var būt bijuši atšķirīgi, kas var apgrūtināt salīdzināšanas un novērtēšanas darbu.
Šis ir otrais ziņojums, kas sagatavots, pamatojoties uz MKD 27. pantu, un aptver informāciju par 2022. un 2023. gadu 1 . Tas ir sagatavots, pamatojoties uz anketu, kas tika apspriesta un saskaņota ar 27 ES dalībvalstu valdību pārstāvjiem.
2.PĀRSKATS PAR TO, KĀ MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI IZPILDA 4., 5. UN 6. PANTA PRASĪBAS
MKD II nodaļa paredz noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz skaidru un pārredzamu informāciju par tarifiem, kas saistīti ar maksājumu kontiem. Šīs nodaļas divi galvenie mērķi, kā norādīts MKD apsvērumos, ir i) stiprināt iekšējo tirgu banku mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā; un ii) dot patērētājiem iespēju salīdzināt piedāvājumus un pieņemt informācijā balstītus lēmumus.
Pirmais solis šo mērķu sasniegšanā ir standartizētas terminoloģijas izveide, kā izklāstīts MKD 3. pantā. Lai to panāktu, dalībvalstu rīcībā ir saraksts ar visraksturīgākajiem ar maksājumu kontu saistītajiem pakalpojumiem, kuriem piemēro tarifu; šis saraksts ir izstrādāts, izmantojot visaptverošu un pakāpenisku pieeju. Šī standartizētā terminoloģija ir noteikta Deleģētajā regulā 2 . Tā kalpo par pamatu arī turpmākajiem pantiem II nodaļā, jo maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šie iepriekš saskaņotie termini ir jāizmanto, lai ievērotu pārējos šīs nodaļas noteikumus.
Saskaņā ar MKD 27. pantu dalībvalstis ir sniegušas šādu informāciju 4., 5. un 6. panta kontekstā attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpildes līmeni.
a)4. pants. Tarifu informācijas dokuments un glosārijs
Saskaņā ar 4. pantu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi pirms līguma noslēgšanas par maksājumu kontu ir jāsniedz patērētājiem tarifu informācijas dokuments. Dokuments jāiesniedz uz papīra vai citā pastāvīgā informācijas nesējā, un tajā jānorāda standartizētie termini un atbilstīgās maksas par katru pakalpojumu, ko piedāvā pakalpojumu sniedzējs. Tarifu informācijas dokumenta noformējumam piemēro precīzi noteikumi, kas izklāstīti Īstenošanas regulā 3 . Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jādara pieejams standartizēto terminu un definīciju glosārijs un jānodrošina, ka tarifu informācijas dokuments un glosārijs ir viegli pieejami patērētājiem jebkurā laikā, bez maksas un dažādos formātos, tai skaitā elektroniskā formātā to tīmekļa vietnēs un telpās, kā arī uz papīra vai citā pastāvīgā informācijas nesējā pēc patērētāju pieprasījuma.
Dati liecina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji kopumā ievēro 4. panta 1. punktā noteikto prasību par tarifu informācijas dokumenta savlaicīgu sniegšanu patērētājiem. Šis secinājums ir izdarīts, balstoties uz veiktajām aptaujām, inspekcijām vai citām uzraudzības pārbaudēm un analīzēm (piem., BE, CZ, DE, ES, FR, HR, HU, IE, IT, LU, LV, MT, PL, PT, RO, SI) 4 , kā arī uz ļoti mazo sūdzību skaitu vai citu norāžu neesību par pakalpojumu sniedzēju neatbilstību (piem., AT, BG, CY, DK, EE, EL, ES, FI, LT, NL, SE, SK). Kopumā šie konstatējumi liecina, ka pakalpojumu sniedzēji izpilda prasības. Informācijas dokumenti patērētājiem tiek piedāvāti arī dažādos formātos, tai skaitā papīra formātā filiālēs un digitālā veidā tīmekļa vietnēs. Šajā sakarā Nīderlande uzsvēra, ka, lai gan tarifu informācijas dokumenti ir pieejami tīmekļa vietnēs, patērētājiem ne vienmēr ir viegli tos atrast. Francija atsaucās uz nesenu novērojumu, kad kredītiestāde sniedza informāciju par cenām, izmantojot QR kodu, un pauda uzskatu, ka šāda pieeja ir uzskatāma par atbilstošu, ja QR kods novirza uz pastāvīgu informācijas nesēju, kuru var lejupielādēt, izdrukāt vai saglabāt, kā arī, ja attiecīgā informācija ir pieejama pēc patērētāja pieprasījuma.
Dati liecina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji kopumā ievēro 4. panta 4. punktā noteikto prasību darīt patērētājiem pieejamu glosāriju ar standartizētajiem terminiem. Šis secinājums ir izdarīts, balstoties uz veiktajām aptaujām, inspekcijām vai citām uzraudzības pārbaudēm un analīzēm (piem., BE, BG, CZ, DE, FR, HR, HU, IE, IT, LU, LV, MT, PL, PT, RO, SI), kā arī uz ļoti mazo sūdzību skaitu vai citu norāžu neesību par pakalpojumu sniedzēju neatbilstību (piem., AT, CY, DK, EL, ES, FI, LT, NL, SE, SK). Kopumā šie konstatējumi liecina, ka pakalpojumu sniedzēji izpilda prasības.
Attiecībā uz prasību, kas noteikta 4. panta 5. punktā, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji jebkurā laikā dara pieejamu patērētājiem (un personām, kas nav klienti) tarifu informācijas dokumentu un glosāriju gan savās tīmekļa vietnēs, gan telpās, dati liecina, ka šī prasība kopumā tiek ievērota. Šis secinājums atkal izriet no aptaujām, inspekcijām vai citām uzraudzības pārbaudēm un analīzēm (piem., BE, BG, CZ, DE, FR, HR, HU, IE, IT, LU, LV, MT, PL, PT, RO, SI), kā arī no ļoti mazā sūdzību skaita vai citu norāžu neesības par pakalpojumu sniedzēju neatbilstību (piem., AT, CY, DK, EL, ES, FI, LT, NL, SE, SK). Kopumā šie konstatējumi liecina, ka pakalpojumu sniedzēji izpilda prasības.
Atsevišķos gadījumos tika konstatētas neatbilstības attiecībā uz nestandartizētu terminu lietošanu un tarifu informācijas dokumenta un glosārija pieejamību. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem tika uzdots novērst konstatētās problēmas ar atbilstošiem korektīviem pasākumiem, bet sankcijas netika piemērotas, jo pakalpojumu sniedzēji veica pasākumus atbilstības nodrošināšanai (piem., ES, IT, PT). Viens uzņēmums Francijā, kas nebija sniedzis tarifu informācijas dokumentu, pēc atkārtotiem neatbilstības gadījumiem saņēma pienākumrīkojumu. Tomēr gandrīz visas dalībvalstis ziņoja, ka saistībā ar 4. panta pārkāpumiem, nav sāktas nekādas izpildes darbības.
Lielākā daļa dalībvalstu norādīja, ka zaudējumi patērētājiem ir samazinājušies, pateicoties 4. pantā noteiktajām prasībām. Tomēr vairākas dalībvalstis norādīja, ka trūkst datu, lai pilnībā un pārliecinoši novērtētu šo aspektu.
b)5. pants. Pārskats par tarifiem
MKD 5. pants reglamentē pārskatu par tarifiem. Pārskatā jāiekļauj detalizēta informācija par visiem tarifiem, ko piemēro pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu. Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi Īstenošanas regulu 5 , kas nosaka tarifu pārskata standarta noformējumu un tā vienoto simbolu. Šā pienākuma mērķis ir veicināt pārredzamību un palīdzēt patērētājiem labāk izprast tarifus, kas saistīti ar viņu maksājumu kontiem.
Dati liecina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji kopumā ievēro 5. pantā noteikto pienākumu vismaz reizi gadā un bez maksas sniegt pārskatu par visiem piemērotajiem tarifiem. Šis secinājums ir izdarīts, balstoties uz aptaujām, inspekcijām vai citām uzraudzības pārbaudēm un analīzēm (piem., CZ, DE, FR, HR, HU, IE, IT, LU, LV, MT, PL, PT, SI), kā arī uz to, ka nav sūdzību vai citu norāžu par pakalpojumu sniedzēju neatbilstību (piem., AT, BE, BG, CY, EL, ES, FI, LT, PL, RO, SE, SK). Kopumā šie konstatējumi liecina, ka pakalpojumu sniedzēji izpilda prasības.
Dažos gadījumos ir konstatēti trūkumi, piemēram, Ungārijā un Portugālē, saistībā ar prasības ievērošanu par paziņojumā norādāmo informāciju. Arī Itālijā ir konstatētas vairākas neatbilstības gan saistībā ar nepareizu to produktu klasifikāciju, kas neietilpst MKD darbības jomā, gan attiecībā uz tarifu pārskata sniegšanu retāk, nekā noteikts. Šo neatbilstību dēļ kompetentajām iestādēm bija jārīkojas, lai nodrošinātu atbilstību (piem., HU, IT). Tomēr gandrīz visas dalībvalstis ziņoja, ka saistībā ar 5. panta pārkāpumiem nav sāktas nekādas izpildes darbības.
Lielākā daļa dalībvalstu norādīja, ka zaudējumi patērētājiem ir samazinājušies, pateicoties 5. pantā noteiktajām prasībām. Tomēr vairākas dalībvalstis norādīja, ka trūkst datu, lai pilnībā un pārliecinoši novērtētu šo aspektu.
c)6. pants. Informācija lietotājiem
MKD 6. pants nosaka, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāizmanto standartizētie termini patērētājiem sniegtajā informācijā par līgumiem, komerciālajā informācijā un tirgvedības informācijā. Tas nozīmē, ka ir jāizmanto konsekventa un skaidra valoda, lai palīdzētu patērētājiem izprast pakalpojumus un tarifus, kas saistīti ar viņu maksājumu kontiem. Lai gan maksājumu pakalpojumu sniedzēji var izmantot savus zīmolvārdus tarifu informācijas dokumentā un pārskatā par tarifiem, šādus zīmolvārdus var izmantot vienīgi kā sekundāru minēto pakalpojumu apzīmējumu.
Attiecībā uz pienākumu izmantot standartizētus terminus patērētājiem sniegtajā informācijā par līgumiem, komerciālajā informācijā un tirgvedības informācijā, kā noteikts 6. panta 1. punktā, dati liecina par vispārēju maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbilstību. Šis secinājums ir izdarīts, balstoties uz aptaujām, inspekcijām vai citām uzraudzības pārbaudēm un analīzēm (piem., BE, CZ, DE, FR, HR, HU, IE, IT, LU, LV, MT, PL, PT, RO), kā arī uz to, ka nav sūdzību vai citu norāžu par pakalpojumu sniedzēju neatbilstību (piem., AT, CY, BG, DK, EE, EL, ES, FI, LT, NL, SE, SI, SK). Dati liecina, ka pakalpojumu sniedzēji kopumā ievēro prasības.
Attiecībā uz to, cik bieži maksājumu pakalpojumu sniedzēji izmanto savu zīmolvārdu tarifu informācijas dokumentā un pārskatā par tarifiem, kopējā aina liecina, ka pakalpojumu sniedzēji diezgan bieži izmanto savu zīmolvārdu. Vairākas dalībvalstis norādīja, ka tām nav pietiekamu datu, lai izvērtētu šo jautājumu.
Attiecībā uz izpildes darbībām, kas saistītas ar 6. panta pārkāpumiem, gandrīz visas dalībvalstis ziņoja, ka šādas darbības nav veiktas. Portugāle norādīja, ka laikā no 2022. līdz 2023. gadam tika konstatēti trīs pārkāpumi, saistībā ar kuriem tika izdoti brīdinājumi par nepieciešamību nodrošināt atbilstību. Tomēr nav veikti nekādi turpmāki izpildes pasākumi. Pamatojoties uz 2022. gadā veikto aptauju, Francija norādīja, ka viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs nebija iekļāvis visu nepieciešamo informāciju. Tomēr pēc pienākumrīkojuma saņemšanas pakalpojumu sniedzējs izpildīja 6. pantā noteikto pienākumu saskaņā ar MKD.
Lielākā daļa dalībvalstu norādīja, ka zaudējumi patērētājiem ir samazinājušies, pateicoties 6. pantā noteiktajām prasībām. Tomēr vairākas dalībvalstis norādīja, ka trūkst datu, lai šo jautājumu varētu pilnībā un pārliecinoši izvērtēt, savukārt dažas citas dalībvalstis uzsvēra, ka 6. pantam, visticamāk, ir ierobežota ietekme.
3.PĀRSKATS PAR TO, KĀ DALĪBVALSTIS IZPILDA PRASĪBAS NODROŠINĀT SALĪDZINĀŠANAS TĪMEKĻA VIETNES SASKAŅĀ AR 7. PANTU
Atbilstoši 7. pantam dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem valsts mērogā ir bezmaksas pieeja vismaz vienai tīmekļa vietnei, kas salīdzina tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši vismaz tiem pakalpojumiem, kas iekļauti to visraksturīgāko pakalpojumu valsts sarakstā, kuri saistīti ar maksājumu kontu un uz kuriem attiecas tarifi. Šajā pantā arī noteikts, ka salīdzināšanas tīmekļa vietni var uzturēt vai nu privāts uzturētājs, vai publiska iestāde, un ka tai ir jādarbojas neatkarīgi, tajā ir jābūt norādītam tīmekļa vietnes īpašniekam, skaidriem un objektīviem kritērijiem, ar kuriem pamato salīdzināšanu, ir jālieto skaidra un nepārprotama valoda, ir jābūt aktuālai informācijai un jābūt aptvertai nozīmīgai tirgus daļai, ir jānodrošina efektīva procedūra, lai ziņotu par nepareizu informāciju par publicētajiem tarifiem.
Gandrīz visās dalībvalstīs 6 darbojas vismaz viena salīdzināšanas tīmekļa vietne, kā noteikts 7. pantā. Lielākā daļa dalībvalstu atbildību par tīmekļa vietnes izveidi un atjaunināšanu ir uzticējušas publiskai iestādei. Īrijā, Polijā un Spānijā līdztekus publiskai tīmekļa vietnei pastāv vairākas privātas tīmekļa vietnes. Dānijā un Čehijā pieejamās tīmekļa vietnes uztur privāti uzturētāji. Somijā, Nīderlandē un Zviedrijā ir iesaistīti gan publiskā, gan privātā sektora dalībnieki.
Horvātija atzīmēja, ka tās tīmekļa vietnē ir atsevišķi nodalīti arī dažādi kontu veidi, piemēram, pamatkonti patērētājiem, kuri pieder pie neaizsargātām sociālām grupām. Dažās tīmekļa vietnēs ir sniegta arī informācija par citiem produktiem vai citām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, kas saistītas ar dažādiem produktiem un ir pieejamas attiecīgajās dalībvalstīs. Papildu produkti ir kredītkartes, apdrošināšana, hipotekārie aizdevumi, patēriņa kredīti un krājkonti. Izņemot dažas privātas tīmekļa vietnes Čehijā, šķiet, ka neviena no publiski pieejamajām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm dalībvalstīs nesniedz individuālas konsultācijas patērētājiem.
Kopumā šķiet, ka salīdzināšanas tīmekļa vietnes tiek regulāri atjauninātas. Turklāt vairākas dalībvalstis (piem., BG, DE, ES, HR, HU, LT, MT, LV, PL, PT, RO, SI, SK) uzsver, ka tās pieprasa, lai pakalpojumu sniedzēji informētu tīmekļa vietņu uzturētājus par jebkādām izmaiņām vai nu pirms, vai vēlākais tad, kad stājas spēkā jaunie nosacījumi.
Tikai dažas dalībvalstis (piem., BE, BG, EL, FI, FR, LU, MT) norādīja, ka ir ieviests ziņošanas mehānisms par neprecīzu informāciju par publicētajiem tarifiem, kas parasti prasa tikai nelielus labojumus. Kopumā viss liecina par to, ka salīdzināšanas tīmekļa vietnēs ir pieejama pareiza informācija. Saistībā ar kļūdu labošanu Francija norādīja, ka tai ir ieviests automatizēts verifikācijas process, kas nodrošina publicētās informācijas kvalitātes kontroli jau datu ievades brīdī. Arī Malta uzsvēra, ka tās kompetentā iestāde pārskata visas izmaiņas pirms publicēšanas salīdzināšanas tīmekļa vietnē, lai novērstu kļūdainas informācijas publicēšanu.
Vairākas dalībvalstis (piem., BE, DE, EE, HR, IE, PT) ir arī uzsākušas īpašas sabiedrības informēšanas kampaņas, izmantojot dažādus saziņas kanālus, piemēram, televīziju, radio un sociālos medijus. Bez tam vairākas citas dalībvalstis izplata attiecīgu informāciju saistītās publiskās tīmekļa vietnēs, paziņojumos presei un ziņojumos (piem., BG, ES, FI, LV, NL, PL, SE, SI). Turklāt Austrija un Ungārija norādīja, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāinformē patērētāji par salīdzināšanas tīmekļa vietnes pieejamību.
Tikai dažas dalībvalstis ir veikušas īpašus savu tīmekļa vietņu novērtējumus vai plāno to darīt nākotnē. Piemēram, 2020. gadā tika veikts Nīderlandes salīdzināšanas tīmekļa vietnes izvērtējums, kurā tika iekļautas anketas, kas bija paredzētas gan lietotājiem, gan maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Pamatojoties uz izvērtējuma laikā saņemtajām atsauksmēm, tīmekļa vietnē tika pievienota skaidra norāde par to, kad vietne tiek atjaunināta. Luksemburgas tīmekļa vietne 2023. gadā tika pārskatīta un uzlabota, lai tā būtu vienkāršāk lietojama un patērētājiem draudzīgāka. Lai gan Spānija neveica plašu novērtējumu, atsevišķi pierādījumi liecināja, ka patērētājiem radās grūtības, izmantojot tīmekļa vietni, un ka informācija ne vienmēr precīzi atspoguļoja pašreizējās patērētāju vēlmes. Tāpēc Spānija pašlaik pārskata savu tīmekļa vietni. Malta norādīja, ka tā veic regulārus novērtējumus, lai reģistrētu tīmekļa vietnes apmeklējumu skaitu un novērtētu salīdzināšanas vietnes darbības efektivitāti. Rumānija īstenos projektu, ko līdzfinansēs Eiropas Sociālais fonds. Projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu privātpersonām un uzņēmumiem patērētāju aizsardzības jomā, tai skaitā uzlabot salīdzināšanas tīmekļa vietni, lai tā būtu lietotājam draudzīgāka.
4.TO MAKSĀJUMU KONTU SKAITS, UZ KURIEM ATTIECINĀTA MAIŅA, UN ATTEIKTO KONTU MAIŅAS PIETEIKUMU ĪPATSVARS
a)Maksājumu konti, uz kuriem attiecināta maiņa
MKD ir paredzēta ātra procedūra patērētājiem, kuri vēlas mainīt savu kontu no vienas bankas uz citu tajā pašā dalībvalstī.
1. tabulā parādīts to maksājumu kontu skaits, kuri ir mainīti laikā no 2016. līdz 2023. gadam. Ne visa informācija ir pieejama visās dalībvalstīs, un tabulā ir redzamas dažas nepilnības datos. Ņemot vērā novēloto transponēšanu vairākās dalībvalstīs, 2016. vai 2017. gadā maiņas pakalpojums, iespējams, vēl nebija pieejams vai arī dati par šiem gadiem nav vākti. Turklāt dažās dalībvalstīs dati ne vienmēr tiek vākti katru gadu.
Bez tam iesniegtie dati ne vienmēr var būt salīdzināmi, jo ir izmantotas atšķirīgas datu apkopošanas metodes. Lai gan dažās dalībvalstīs kredītiestādēm ir obligāti periodiski jāiesniedz dati (vai pēc ad hoc principa), citās dalībvalstīs datus var apkopot vienīgi brīvprātīgi vai tikai no atsevišķi izraudzītām kredītiestādēm. Turklāt dažos gadījumos dalībvalstu sniegtie dati par 2016. gadu var ietvert kontu maiņas pakalpojumus, kas sniegti mēnešos, kad MKD vēl nebija stājusies spēkā (piemēram, ja līdzīgs maiņas pakalpojums jau bija pieejams šajās dalībvalstīs pirms MKD ieviešanas).
Kopš datu vākšanas sākuma, izmantojot kontu maiņas pakalpojumu, ir mainīti 17,6 miljoni maksājumu kontu.
1. tabula. Kontu maiņas gadījumu skaits gadā
Ņemot vērā nepilnības datos un pilnībā salīdzināmu datu trūkumu 7 , ir grūti izdarīt skaidrus secinājumus par maiņas pakalpojuma izmantošanu vai noteikt konkrētas tendences šajā laika periodā. Tomēr ir iespējams konstatēt būtiskas atšķirības. Lai gan dažās dalībvalstīs ir reģistrēts ievērojams skaits kontu maiņas gadījumu, citās valstīs skaitļi šķiet ļoti zemi. Īpaši jāatzīmē augstais kontu maiņas līmenis Francijā, proti, 2023. gadā reģistrēti 1,2 miljoni gadījumu, kas, lai gan ir mazāk nekā 1,5 miljoni 2022. gadā, norāda, ka process ir veiksmīgi ieviests.
Saskaņā ar dalībvalstu atbildēm nelielais maiņas gadījumu skaits citās dalībvalstīs ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Tie ietver i) informētības trūkumu par kontu maiņas pakalpojumiem; ii) pieprasījuma trūkumu (dēļ minimālām atšķirībām starp maksājumu kontiem un vairāku kontu izmantošanas dēļ pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem); iii) negatīvu priekšstatu par procesa sarežģītību; iv) inertumu; v) grūtības noteikt izdevīgākas alternatīvas; vi) kredītiespējas vai citus ar finanšu iestādi saistītus pakalpojumus, kurus varētu būt grūti pārnest; un vii) neērtības, kas saistītas ar IBAN numura maiņu. Dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai vēl vairāk atvieglotu kontu maiņas procesu 8 . Konta maiņas pakalpojumu nelielais izmantošanas apjoms dažās dalībvalstīs varētu liecināt par nepieciešamību veikt papildu izvērtēšanu un apspriešanu.
b)Atteikto kontu maiņas pieteikumu skaits (un īpatsvars)
2. tabulā parādīts laikā no 2016. līdz 2023. gadam noraidīto kontu maiņas pieteikumu skaits. Īpatsvars ir aprēķināts, dalot noraidīto kontu maiņas pieteikumu skaitu ar pieteikumu kopskaitu 9 . Informācija ir nepilnīga, jo dati par noraidītajiem pieteikumiem dažās dalībvalstīs netiek vākti. Turklāt iesniegtie dati var nebūt pilnībā salīdzināmi, jo ir izmantotas atšķirīgas datu apkopošanas metodes.
2. tabula. Atteikto kontu maiņas pieteikumu skaits un īpatsvars
Ņemot vērā datu iztrūkumu, kā arī atšķirīgās datu apkopošanas metodes, ir grūti izdarīt konkrētus secinājumus. Tomēr dalībvalstu sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem atklāj ievērojamas atšķirības un ļauj izdarīt secinājumus par iespējamiem to cēloņiem. Atteikumu īpatsvars sasniedza 85 % Rumānijā (2023. gadā), 49 % Spānijā (2020. gadā), 29 % Polijā (2023. gadā), 27 % Īrijā (2023. gadā), 27 % Ungārijā (2023. gadā), savukārt lielākajā daļā citu dalībvalstu noraidīto pieteikumu īpatsvars ir daudz mazāks 10 . Dalībvalstis norādīja vairākus iemeslus, paskaidrojot, kāpēc kontu maiņas pieteikumi tika noraidīti. Tie ietver i) kļūdas konta maiņas pieteikuma veidlapā (trūkstoša, neprecīza vai pretrunīga informācija, neatbilstoši kontu veidi, nesalasāmi/trūkstoši paraksti u. c.); ii) nepilnīga dokumentācija; iii) sadarbības trūkums starp bankām; iv) negatīvs konta atlikums; v) noteikto termiņu neievērošana; vai vi) lietotājs anulē pieteikumu.
5.TO KREDĪTIESTĀŽU SKAITS, KURAS PIEDĀVĀ MAKSĀJUMU KONTUS AR PAMATFUNKCIJĀM, ŠĀDU ATVĒRTO KONTU SKAITS UN ATTEIKTO PIETEIKUMU ĪPATSVARS MAKSĀJUMU KONTIEM AR PAMATFUNKCIJĀM
a)To kredītiestāžu skaits, kuras piedāvā maksājumu kontu ar pamatfunkcijām (MKAP)
Lielākajā daļā dalībvalstu visām kredītiestādēm, kas nodrošina standarta maksājumu kontus, ir jāpiedāvā maksājumu konti ar pamatfunkcijām (BE 11 , BG, CZ, DK, DE, EE, IE, ES, FR, IT, LV, LT, HU, NL 12 , AT, PL, PT, RO, SI, FI, SE). Pārējās dalībvalstīs tikai dažām kredītiestādēm, t. i., tām, kas atbilst konkrētiem kritērijiem, kurus noteikusi attiecīgā dalībvalsts, ir pienākums piedāvāt maksājumu kontus ar pamatfunkcijām. Minētajos gadījumos tās kredītiestādes, uz kurām attiecas šis pienākums, kopumā aptver lielu tirgus daļu maksājumu kontu skaita ziņā.
3. tabula. Dalībvalstis, kurās tikai dažas kredītiestādes piedāvā maksājumu kontus ar pamatfunkcijām
|
Valsts |
Īpaši dalībvalstu noteikti kritēriji, kas jāievēro kredītiestādēm, lai piedāvātu MKAP |
Kopējais to kredītiestāžu skaits, kurām ir pienākums piedāvāt maksājumu kontu ar pamatfunkcijām (salīdzinājumā ar to kredītiestāžu kopējo skaitu, kuras nodrošina maksājumu kontus), un to tirgus daļa |
|
Grieķija |
Visas kredītiestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus patērētājiem, izņemot kredītiestādes, kas maksājumu kontus nodrošina tikai tiešsaistē |
|
|
Horvātija |
Kredītiestādēm, kuru aktīvi pārsniedz 1,99 miljardus EUR, ir jāpiedāvā MKAP. Citas kredītiestādes var piedāvāt MKAP |
7 bankas no 20 (kuru aktīvi pārsniedz 1,99 miljardus EUR), kas pārstāv 94 % no tirgus daļas |
|
Kipra |
Visām kredītiestādēm, kas darbojas Kiprā, ir pienākums piedāvāt MKAP, izņemot 3 ļoti mazas vietējā mērogā reģistrētas bankas |
14 kredītiestādes, kuru tirgus daļa veido aptuveni 94 % |
|
Luksemburga |
Kredītiestādēm, kurām Luksemburgā ir vismaz 25 aģentūras un kurām ir vismaz 2,5 % segto noguldījumu, ir jāpiedāvā MKAP |
5 kredītiestādes, kuras kopā pārstāv lielāko tirgus daļu |
|
Malta |
Kredītiestādēm, kurām Maltā ir 5 vai vairāk filiāles, ir pienākums piedāvāt MKAP |
5 kredītiestādes piedāvā MKAP un tās veido 93,7 % tirgus daļu |
|
Slovākija |
Tikai kredītiestādes, kuras saskaņā ar savu uzņēmējdarbības modeli patērētājiem sniedz visus bankas pakalpojumus, kas saistīti ar maksājumu kontu ar pamatfunkcijām |
10 kredītiestādes |
b)Maksājumu kontu ar pamatfunkcijām (MKAP) skaits
Dalībvalstu sniegtā informācija par MKAP skaitu, kas norādīta 4. tabulā, par dažiem gadiem nav pilnīga. Dažās dalībvalstīs kredītiestādes nenošķir standarta maksājumu kontu no maksājumu konta ar pamatfunkcijām, tāpēc nav datu par MKAP. Turklāt informācija var nebūt pilnībā salīdzināma, jo ir izmantotas atšķirīgas datu apkopošanas metodes. Vairākās dalībvalstīs tikai dažas kredītiestādes piedāvā MKAP kā konkrētu produktu, savukārt pārējās kredītiestādes nenošķir dažādus kontu veidus. Tādēļ šajās valstīs skaitļi attiecas tikai uz MKAP, ko piedāvā kā konkrētu produktu.
4. tabula. Katru gadu atvērto MKAP skaits
Ņemot vērā datu iztrūkumu un salīdzināmu datu trūkumu, ir grūti izdarīt pārliecinošus secinājumus 13 . Tā kā 27. pants to neparedz kā prasību, dati nav pieejami, lai uzzinātu kopējo neatvērto MKAP skaitu katra gada beigās. 4. tabulā redzamā informācija liecina, ka pārskata periodā ir atvērts ievērojams skaits MKAP, 2023. gadā sasniedzot gandrīz 2 miljonus. Ļoti lielo kontu atvēršanas skaitu Rumānijā izskaidro fakts, ka dati ietver informāciju par visu veidu kontu atvēršanu un neaprobežojas tikai ar MKAP. Arī Grieķijā lielais jaunu kontu atvēršanas gadījumu skaits ir saistīts ar to, ka klienti izmanto standarta kontus kā MKAP. Francijā, Itālijā 14 un Slovākijā atvērto jauno kontu skaits ir ārkārtīgi mazs.
c)Atteikto maksājumu kontu ar pamatfunkcijām pieteikumu skaits (un īpatsvars)
Datus par atteikto MKAP pieteikumu skaitu apkopoja dalībvalstis (5. tabula). Īpatsvars aprēķināts, ņemot vērā, ka kopējo pieteikumu skaitu veido gan atvērto MKAP skaits, gan atteikto MKAP pieteikumu skaits 15 .
5. tabula. Atteikto MKAP pieteikumu skaits un īpatsvars
Dati nav pieejami par visām dalībvalstīm, un tie var nebūt pilnībā salīdzināmi. Tāpēc nav iespējams izdarīt pārliecinošus secinājumus. Tomēr dati liecina, ka MKAP pieteikumu noraidīšanas līmenis kopumā ir ļoti zems.
Atteikumu iemesli dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, galvenie atteikumu iemesli ir šādi: i) atbilstība prasībām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un principa “pazīsti savu klientu” prasībām; ii) klientam jau ir maksājumu konts; iii) klientam iepriekš ir bijusi negatīva pieredze darījumos ar banku; iv) problēmas ar dokumentāciju; vai v) pieteikuma iesniedzējs nav ES rezidents.
6.SECINĀJUMS
Šis ziņojums apliecina, ka kopumā ir ieviesti ar MKD noteiktie galvenie pasākumi attiecībā uz pārredzamību un salīdzināmību, kontu maiņas pakalpojumiem un tiesībām saņemt maksājumu kontu ar pamatfunkcijām. Tomēr, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās datu vākšanas metodes un to, ka joprojām trūkst būtisku datu, ir grūti izdarīt pārliecinošus secinājumus par ieguvumiem, ko MKD ieviešana ir devusi Eiropas patērētājiem.
Paturot prātā šos apsvērumus, tomēr var izdarīt šādus provizoriskus secinājumus:
·prasības par informācijas sniegšanu un pārredzamību, kas noteiktas 4., 5. un 6. pantā, kopumā tiek ievērotas, kas liecina par vispārēju patērētājiem nodarītā kaitējuma samazināšanos. Tomēr, lai izdarītu pārliecinošus secinājumus par šo noteikumu pozitīvo ietekmi uz Eiropas patērētājiem, būtu vajadzīgi visaptverošāki un ticamāki dati;
·salīdzināšanas tīmekļa vietnes pilnībā darbojas gandrīz visās dalībvalstīs. Vairākas dalībvalstis ir arī rīkojušas sabiedrības informēšanas kampaņas un sniegušas informāciju, izmantojot dažādus saziņas kanālus, kam var būt būtiska nozīme patērētāju informētības palielināšanā. Tikai dažas dalībvalstis ir novērtējušas vai plāno novērtēt savas salīdzināšanas tīmekļa vietnes. Regulāri novērtējumi, kuros iekļautas gan patērētāju, gan pakalpojumu sniedzēju atsauksmes, veicinātu lietotājam draudzīgāku saskarņu izveidi, kā arī nodrošinātu patērētājiem atbilstošāku un vieglāk pieejamu informāciju;
·maksājumu kontu maiņas pakalpojumu 2023. gadā izmantoja vairāk nekā 2,5 miljoni klientu, kas ir mazāk nekā iepriekš 2022. gadā, proti, 2,86 miljoni. Kopš 2016. gada kopumā veikti 17,6 miljoni kontu maiņas gadījumu. Dažās dalībvalstīs kontu maiņas pakalpojumu izmanto bieži, taču ir vairākas citas dalībvalstis, kurās šis pakalpojums netiek izmantots vispār. Šādas atšķirības iemesli nav pilnībā skaidri, un var būt nepieciešama turpmāka izpēte. Tomēr dalībvalstu sniegtie netiešie pierādījumi liecina, ka zināmu lomu varētu spēlēt inertums, informētības un pieprasījuma trūkums, priekšstats par procesa sarežģītību (arī saistībā ar atbrīvošanos no esošiem saistošiem līgumiem), klientu lojalitāte, acīmredzamu ieguvumu trūkums, ko varētu dot konta maiņa, vai arī neērtības, kas saistītas ar IBAN maiņu;
·pastāv arī būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz atteikto kontu maiņas pieteikumu skaitu. Starp dalībvalstu norādītajiem atteikuma iemesliem ir i) kļūdas konta maiņas pieteikuma veidlapā (trūkstoša vai neprecīza informācija, nesakritība klienta datos, neatbilstoši kontu veidi, nepareizas veidlapas, nepareizs IBAN, nesalasāmi/trūkstoši paraksti); ii) pārāk īsi termiņi; iii) nepilnīga dokumentācija; iv) sadarbības trūkums starp bankām; v) negatīvs konta atlikums; vi) noteikto termiņu neievērošana; vai vii) lietotājs anulē pieteikumu;
·saistībā ar maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (MKAP) joprojām trūkst datu, jo dažas dalībvalstis nav sniegušas informāciju par jaunu kontu atvēršanas gadījumu skaitu. Komisijas rīcībā nav datu par MKAP kopējo skaitu katra gada beigās, un tāpēc tai nav informācijas par to, cik cilvēkiem ir šādi konti. Starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz jaunu kontu atvēršanas gadījumu skaitu. To daļēji var izskaidrot ar atšķirībām veidos, kā bankas piedāvā šos pakalpojumus saviem klientiem. Piemēram, dažos gadījumos nav atšķirības starp MKAP un standarta kontiem, kas ietver MKAP pamatiezīmes. Lai gan nav pieejami gada beigu dati par maksājumu kontu ar pamatfunkcijām kopējo skaitu, no dalībvalstu sniegtajiem datiem ir iespējams konstatēt to skaita pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, proti, jaunu kontu atvēršanas gadījumu skaits 2023. gadā sasniedza gandrīz 2 miljonus;
·atteikto MKAP pieteikumu īpatsvars dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Atteikumu iemesli ir, piemēram, bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tas, ka klientam jau ir cits maksājumu konts, iepriekšēja negatīva pieredze darījumos ar banku, problēmas ar dokumentāciju vai tas, ka persona nav ES rezidents. Kopumā 2023. gadā tika reģistrēti 24 545 atteikumi atvērt pamatmaksājumu kontus, kas ir 1,2 % no kopējā atvērto pamatmaksājumu kontu skaita.
Komisija veiks turpmākus pasākumus, ņemot vērā ziņojumā izklāstītos konstatējumus, arī attiecībā uz kontu maiņas pakalpojuma zemo izmantošanas līmeni vai augsto MKAP pieteikumu atteikumu līmeni dažās dalībvalstīs, apspriedīs šos jautājumus ar dalībvalstīm un izvērtēs, vai turpmāka rīcība, tai skaitā dalībvalstu līmenī, būtu lietderīga. Komisija arī turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai turpmāk nodrošinātu uzticamākus un salīdzināmākus datus.
Ziņojumā ir iekļauti arī atjaunināti/pilnīgi dati par 2021. gadu, kas tika pieprasīti arī no tām dalībvalstīm, kurām pirmā ziņojuma sagatavošanas laikā vēl nebija pieejami dati par 2021. gadu.
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/32 (2017. gada 28. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/92/ES papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem Savienības standartizētajai terminoloģijai attiecībā uz raksturīgākajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, C/2017/6451 (OV L 6, 11.1.2018., 3. lpp.).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/34 (2017. gada 28. septembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tarifu informācijas dokumenta standarta noformējumu un tā vienoto simbolu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/92/ES, C/2017/6456 (OV L 6, 11.1.2018., 37. lpp.).
Šajā ziņojumā izmantotie valstu kodi: AT (Austrija), BE (Beļģija), BG (Bulgārija), CY (Kipra), CZ (Čehija), DE (Vācija), DK (Dānija), EE (Igaunija), EL (Grieķija), ES (Spānija), FI (Somija), FR (Francija), HR (Horvātija), HU (Ungārija), IE (Īrija), IT (Itālija), LT (Lietuva), LU (Luksemburga), LV (Latvija), MT (Malta), NL (Nīderlande), PL (Polija), PT (Portugāle), RO (Rumānija), SE (Zviedrija), SI (Slovēnija), SK (Slovākija).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/33 (2017. gada 28. septembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tarifu pārskata standarta noformējumu un tā vienoto simbolu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/92/ES, C/2017/6453 (OV L 6, 11.1.2018., 26. lpp.).
Vācijā 2025. gada janvārī tika izveidota jauna salīdzināšanas tīmekļa vietne, ko nodrošināja publiskā iestāde BaFin. Saskaņā ar Vācijas tiesas lēmumu iepriekš pieejamā privāta pakalpojumu sniedzēja salīdzināšanas tīmekļa vietne neatbilda MKD. Galvenais neatbilstības iemesls bija nepietiekams tirgus aptvērums. Turklāt informācija tīmekļa vietnē ne vienmēr bija atjaunināta, jo bankām nebija pienākuma paziņot savus datus tīmekļa vietnes uzturētājam. Tāpēc bankām tagad ir pienākums pastāvīgi sniegt BaFin attiecīgos datus. Lai gan dažas privātas salīdzināšanas tīmekļa vietnes ir pieejamas tiešsaistē jau vairākus gadus, Itālija joprojām izstrādā salīdzināšanas tīmekļa vietni, kas atbilst MKD 7. panta prasībām.
Piemēram, daži dati ietver visu veidu kontus, ne tikai maksājumu kontus.
Portugālē, piemēram, ir veikti pasākumi saistībā ar nelielo kontu maiņas gadījumu skaitu. Portugāles Banka ir izdevusi apkārtrakstu ar norādījumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, paredzot, ka i) ir jānodrošina piekļuve konta maiņas veidlapai; ii) konta maiņa ir jāļauj veikt arī digitālajos kanālos, ja maksājumu kontu arī ir iespējams atvērt šādā veidā; iii) ir jāinformē patērētāji par konta maiņas atteikuma iemesliem, iv) ir jānodrošina veidlapas ar jaunā konta datiem, ko patērētāji var iesniegt kreditoriem un/vai parādniekiem, ja patērētāji izvēlas veikt šo darbību (maksājumu pakalpojumu sniedzēja vietā); v) savās tīmekļa vietnēs jāpublicē informācija par maksājumu kontu maiņu un vi) jānodrošina saviem darbiniekiem apmācība par konta maiņas pakalpojumu.
(Atteikumu skaits) / (atteikumu skaits + kontu maiņas gadījumu skaits).
Dānijas gadījumā Dānijas Banku asociācija “Finance Denmark” lēš, ka nav noraidīts neviens konta maiņas pieteikums. Līdzīgi arī Lietuvā tiek lēsts, ka neviens konta maiņas pieteikums nav noraidīts.
2023. gada beigās MKAP piedāvāja 14 kredītiestādes. Tās veido 95 % no patērētāju maksājumu kontu tirgus daļas.
Lielākā daļa banku piedāvā MKAP kā sava standarta maksājumu konta ierobežotāko versiju: dažas bankas piedāvā MKAP kā īpašu produktu, kas atšķiras no standarta maksājumu konta.
Piemēram, Vācijai 2018. gadā norādītais skaitlis ir apvienots rādītājs par 2016.–2018. gadu, bet dažās dalībvalstīs dati nav pieejami par visiem gadiem.
Itālijā pienākumu piedāvāt “pamatkontu” uzskata par izpildītu, ja maksājumu pakalpojumu sniedzēji piedāvā MKAP kā konkrētu produktu vai ja maksājumu pakalpojumu sniedzēji piedāvā “standarta” maksājumu kontu, kas bez maksas ietver vismaz tos pakalpojumus un darījumus, kas paredzēti MKAP; pēdējā gadījumā konta informācijā, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, norāda, ka tas aizstāj “pamatkontu”.
.
Nav ņemti vērā iespējamie pieteikumu atsaukšanas gadījumi (jo šādi dati nav pieejami).