Vispārīgi termini

Termins

Definīcija

Ad libitum

Nodrošināta brīva piekļuve barībai vai ūdenim, proti, dzīvniekam ir atļauts pašam regulēt uzņemto barības vai ūdens daudzumu atbilstoši savām bioloģiskajām vajadzībām.

Dzīvnieku novietne

Lopkopības saimniecības bloks, kas īpaši paredzēts lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai.

Dzīvnieka vieta

Platība, kas dzīvnieku turēšanas sistēmā vienam dzīvniekam atvēlēta, ņemot vērā lopkopības bloka maksimālo kapacitāti.

Saudzējošā augsnes apstrāde

Augsnes apstrādes metode, ar kuru, lai mazinātu augsnes eroziju un noteci, iepriekšējā gada pēcpļaujas atliekas (piemēram, kukurūzas kāti vai kviešu rugāji) pirms un pēc nākamo kultūraugu sēšanas vai stādīšanas tiek atstātas uz lauka virsmas.

Šķidrmēslu krātuve ar zemes valni

Šķidrmēslu uzglabāšana zemē izvietotās būvēs (piemēram, lagūnās, baseinos), ko ieskauj sablīvētas zemes vaļņi.

Esoša lopkopības saimniecība

Lopkopības saimniecība, kas nav jauna lopkopības saimniecība.

Esošs lopkopības bloks

Lopkopības bloks, kas nav jauns lopkopības bloks.

Lopkopības saimniecība

RED 3. panta 3. punktā definēta iekārta, kurā tiek audzētas cūkas vai mājputni.

Brīvās turēšanas sistēmas sivēnmātēm, kuras ir atnešušās

Turēšanas sistēmas, kas sivēnmātēm, kuras ir atnesušās, salīdzinājumā ar stacionāriem redeļu aizgaldiem dod lielāku kustības brīvību un ir paredzētas, lai, garantējot noteiktu minimālo platību katrai sivēnmātei, nodrošinātu augstākus dzīvnieku labturības standartus, t. sk. pietiekami lielu telpu, kurā sivēnmāte var apgriezties un uzvesties dabiski.

Kūtsmēsli

Šķidrmēsli un/vai pakaišu kūtsmēsli.

Jaunaptverta lopkopības saimniecība

Esoša lopkopības saimniecība, kas veic Ia pielikumā noteiktās darbības un pirms 2024. gada 4. augusta RED darbības jomā neietilpa.

Jauna lopkopības saimniecība

Lopkopības saimniecība, kuras būvēšana ir atļauta vai reģistrēta pēc Direktīvas (ES) 2024/1785 3. panta 5. punktā noteiktā termiņa, vai lopkopības saimniecība, kura iepriekšējo saimniecību pilnībā aizstājusi pēc minētās direktīvas 3. panta 5. punktā noteiktā termiņa.

Jauns lopkopības bloks

Lopkopības bloks, kura būvēšana lopkopības saimniecībā ir atļauta vai reģistrēta pēc Direktīvas (ES) 2024/1785 3. panta 5. punktā noteiktā termiņa, vai lopkopības bloks, kas, saglabājot esošos pamatus, pēc minētās direktīvas 3. panta 5. punktā noteiktā termiņa pilnībā aizstājis iepriekšējo lopkopības bloku.

Lopkopības saimniecībā

RED iekārtas teritorijas robežās.

Bioloģiskā ražošana

Bioloģiskā ražošana, kas definēta saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848.

Lopkopības bloks

Lopkopības saimniecības daļa, kurā veic vienu no šādiem procesiem vai darbībām: dzīvnieku turēšana, kūtsmēslu uzglabāšana, kūtsmēslu pārstrāde. Lopkopības bloks sastāv no vienas ēkas (vai objekta) un/vai procesu vai darbību veikšanai vajadzīgā aprīkojuma.

Jutīga teritorija

Zonas, kam vajadzīga īpaša aizsardzība, piemēram:

Šķidrmēsli

Ekskrementi un urīns, kas ir vai nav sajaukušies ar pakaišu materiālu un ūdeni, tādējādi izveidojoties šķidriem kūtsmēsliem, kuri plūst gravitācijas spēka ietekmē un kurus var sūknēt.

Šķidrmēslu krātuves

Stacionāras konstrukcijas, kas paredzētas šķidrmēslu turēšanai.

Pakaišu kūtsmēsli

Ekskrementi jeb izkārnījumi un urīns, kuri ir vai nav sajaukušies ar pakaišu materiālu, kuri neplūst gravitācijas spēka ietekmē un kurus nevar sūknēt.

Notekūdeņi

Notecējušais lietusūdens, kas parasti ir sajaucies ar kūtsmēsliem, ūdens no virsmu (piemēram, grīdas) un aprīkojuma tīrīšanas un ūdens no gaisa attīrīšanas sistēmu ekspluatācijas. Šajā dokumentā neņem vērā efluentus no citiem lietojumiem (piemēram, t. s. melno ūdeni / notekūdeņus, notekūdeņus no lopkopības saimniecībā esošās kritušu dzīvnieku glabātuves tīrīšanas, ūdeni, kas kontaminēts ar kurināmo / eļļu).

Piesārņotāji un parametri

Termins

Definīcija

Kopējais amonija slāpeklis

Amonija slāpeklis (NH4-N) un tā savienojumi (piemēram, urīnskābe), kas viegli noārdās līdz NH4-N.

Kopējais slāpeklis

Kopējais slāpeklis, izteikts ar N, ietver brīvo amonjaku un amoniju ((NH4-N), nitrītus (NO2-N), nitrātus (NO3-N) un organiskos slāpekļa savienojumus.

Kopējais izdalītais slāpeklis

Kopējais slāpeklis, kas urīna un ekskrementu veidā izdalījies dzīvnieka metaboliskajos procesos.

Kopējais fosfors

Kopējais fosfors, izteikts ar P2O5, ietver visus neorganiskos un organiskos fosfora savienojumus – gan izšķīdušos, gan daļinām piesaistījušos.

Kopējais izdalītais fosfors

Kopējais fosfors, kas urīna un ekskrementu veidā izdalījies dzīvnieka metaboliskajos procesos.

Dzīvnieku kategorijas

Termins

Definīcija

Vaislas putni

Vaislas mājputnu ganāmpulks (gaiļi un vistas), ko tur reproduktīviem mērķiem.

Broileri

Gaļas ražošanai audzēti cāļi, izņemot vaislas putnus.

Pīles

Anas un Cairina ģints putni, ko audzē gaļas vai olu ražošanai, izņemot vaislas putnus.

Atnesušās sivēnmātes

Sivēnmātes no perinatālā perioda līdz sivēnu atšķiršanai.

Nobarojamās cūkas

Cūkas, kas paredzētas produkcijas ieguvei un ko parasti audzē no 30 kg dzīvsvara līdz nokaušanai vai līdz pirmajai apsēklošanai. Šajā kategorijā ietilpst cūkas nobarošanas vidusposmā, cūkas nobarošanas beigu posmā un jauncūkas, kas vēl nav apsēklotas.

Grūsnas sivēnmātes

Grūsnas sivēnmātes, arī jauncūkas.

Jauncūkas

Sieviešu kārtas cūkas pēc pubertātes un pirms atnešanās.

Sēklojamās sivēnmātes

Apsēklošanai gatavas sivēnmātes, pirms iestājusies grūsnība.

Smagas cūkas

Cūkas, kuru dzīvsvars ilgstošu ražošanas ciklu dēļ parasti pārsniedz 130 kg.

Cūka

Jebkura vecuma dzīvnieks, kas pieder pie kādas no cūku dzimtas sugām un ko tur vaislai vai nobarošanai.

Sivēni

Cūkas no dzimšanas līdz atšķiršanai (parasti līdz aptuveni 8 kg dzīvsvaram).

Mājputni

Vistas (cāļi), tītari, pērļvistas, pīles, zosis, paipalas, baloži, fazāni un irbes, ko audzē vai tur nebrīvē vaislai, patēriņam domātas gaļas vai olu ražošanai vai medījamo putnu resursu atjaunošanai.

Dējējvistas

Pieaugušas vistas, izņemot vaislas putnus un jaunputnus, kad tās, sasniegušas 16–20 nedēļu vecumu, sāk dēt olas.

Jaunputni

Ja cāļus audzē vaislai, jaunputni ir sieviešu un vīriešu kārtas cāļi vecumā līdz 20 nedēļām.

Ja cāļus audzē olu ražošanai, jaunputni ir vistas, pirms tās 16–20 nedēļu vecumā sāk dēt olas.

Sivēnmātes

Cūku mātītes meklēšanās, grūsnības un zīdīšanas periodā.

Tītari

Meleagris ģints putni, kas nav vaislas putni un ko audzē gaļas ražošanai.

Atšķirtie sivēni

Jauncūkas, ko audzē no atšķiršanas līdz nobarošanai un kuru dzīvsvars parasti ir no aptuveni 8 kg līdz 30 kg.

Parametrs

Cūku kategorija

Kopējā izdalītā slāpekļa maksimālās vērtības

(kg izdalītā N uz dzīvnieka vietu gadā)  (9)  (10)

Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts ar N

Atšķirtie sivēni

3,6

Nobarojamās cūkas

12,0

Sivēnmātes (ar sivēniem)

25,0

Parametrs

Cūku kategorija

Kopējā izdalītā fosfora maksimālās vērtības

(kg izdalītā P2O5 uz dzīvnieka vietu gadā)  (11)

Kopējais izdalītais fosfors, izteikts ar P2O5

Atšķirtie sivēni

1,5

Nobarojamās cūkas

4,5

Sivēnmātes (ar sivēniem)

12,0

Tehniskais paņēmiens  (12)

Parametri

Izmantojamība

a

Kopproteīna satura ierobežošana, nodrošinot slāpekļa satura ziņā sabalansētu izēdināmo barību, kurā ņemtas vērā vajadzības pēc enerģijas un sagremojamās aminoskābes

Kopējais slāpeklis

Vispārizmantojams.

b

Nodrošināt daudzfāzu ēdināšanu, kurā izēdināmās barības sastāvs pielāgots specifiskajām prasībām ražošanas periodā

Kopējais slāpeklis,

kopējais fosfors

Vispārizmantojams.

c

Kontrolēta aminoskābju iekļaušana barībā ar pazeminātu kopproteīnu saturu

Kopējais slāpeklis

Vispārizmantojams, ievērojot ierobežojumus, kas saistīti ar barības ar zemu proteīna saturu un/vai sintētisko aminoskābju pieejamību tirgū.

d

Tādu atļautu barības piedevu izmantošana, kas samazina kopējā izdalītā slāpekļa / amonjaka emisijas

Kopējais slāpeklis

Vispārizmantojams.

e

Tādu atļautu barības piedevu (piemēram, fitāzes) izmantošana, kas samazina kopējo izdalīto fosforu

Kopējais fosfors

Vispārizmantojams.

f

Viegli sagremojamu neorganisko fosfātu izmantošana, lai daļēji aizstātu tradicionālos fosfora avotus barībā

Kopējais fosfors

Vispārizmantojams, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar viegli sagremojamu neorganisko fosfātu pieejamību tirgū.

g

Individuālu dzīvnieku precīzā barošana cūkkopībā

Kopējais slāpeklis, kopējais fosfors

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

Viela

Cūku kategorija

Gaisā nonākošo amonjaka emisiju maksimālās vērtības

(kg NH3 uz dzīvnieka vietu gadā)  (13)  (14)

Jauni lopkopības bloki (izņemot specifiskos lopkopības blokus)

Esoši lopkopības bloki

(izņemot specifiskos lopkopības blokus)

Specifiskie lopkopības bloki  (15)  (16)

Amonjaks, ko izsaka ar NH3

Atšķirtie sivēni

0,4

0,5  (18)

0,7

Nobarojamās cūkas

2,0

2,4  (19)

3,5

Sēklojamās un grūsnās sivēnmātes (17)

2,3

2,7

4,0

Atnesušās sivēnmātes (ar sivēniem) (17)

3,6

4,2  (20)

7,0

Tehniskais paņēmiens  (21)

Izmantojamība

a

Dziļa zemgrīdas krātuve (ar pilnībā vai daļēji režģotu grīdu) apvienojumā ar:

Vispārizmantojams.

b

Bieža šķidrmēslu izvākšana, piemēram, ar vakuuma sistēmu, skrēperi, skalošanu (ja tiek izmantota pilnībā vai daļēji režģota grīda)

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

Skalošana, ja tā rada smaku maksimumu, var nebūt izmantojama lopkopības blokos, kas atrodas tuvu jutīgām teritorijām.

c

Slīpu sienu vai teknes sistēma (ja tiek izmantota pilnībā vai daļēji režģota grīda)

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

d

Samazināta kūtsmēslu bedre (ja tiek izmantota daļēji režģota grīda)

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

Izmantojams tikai nobarojamām cūkām un meklēšanās periodā esošām un grūsnām sivēnmātēm.

e

Pilnpakaišu sistēma (ja tiek izmantota vienlaidu betona grīda)

Pilnpakaišu sistēmas un nodalījumi ir izmantojami tikai meklēšanās periodā esošām un grūsnām sivēnmātēm, atšķirtajiem sivēniem un nobarojamām cūkām. Salmu plūsmas sistēmas ir izmantojamas tikai atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un grūsnām sivēnmātēm.

Var nebūt izmantojams lopkopības blokos ar dabisko ventilāciju siltā klimatā un esošos lopkopības blokos ar mehānisko ventilāciju, kuros tur atšķirtos sivēnus un nobarojamās cūkas.

Esošos lopkopības blokos var nebūt izmantojams vietas trūkuma dēļ.

f

Turēšana nodalījumos / aplokos (ja tiek izmantotas daļēji režģota grīda)

g

Salmu plūsmas sistēma (ja tiek izmantota vienlaidu betona grīda)

h

Izliekta grīda un atsevišķi kūtsmēslu un ūdens kanāli (aizgaldi ar daļēji režģotu grīdu)

Izmantojams tikai atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām.

Esošos lopkopības blokos var nebūt izmantojams tehnisku ierobežojumu dēļ.

i

Pakaišiem klāti aizgaldi ar kombinētu kūtsmēslu ražošanu (šķidrmēsli un pakaišu kūtsmēsli)

Attiecas tikai uz sivēnmātēm, kuras ir atnesušās.

Esošos lopkopības blokos var nebūt izmantojams tehnisku ierobežojumu dēļ.

j

Ēdināšanas/gulēšanas boksi ar vienlaidu grīdu (ja aizgaldā nokaisīti pakaiši)

Izmantojams tikai meklēšanās periodā esošām un grūsnām sivēnmātēm.

Nav izmantojams esošos lopkopības blokos, kuros nav vienlaidu betona grīdas.

k

Kūtsmēslu savācējpaliktnis (ja tiek izmantota pilnībā vai daļēji režģota grīda)

Attiecas tikai uz sivēnmātēm, kuras ir atnesušās.

l

Kūtsmēslu savākšana ūdenī

Izmantojams tikai nobarojamām cūkām un meklēšanās periodā esošām un grūsnām sivēnmātēm.

Esošos lopkopības blokos var nebūt izmantojams tehnisku ierobežojumu dēļ.

m

V veidā konstruēts lentes transportieris (ja tiek izmantota daļēji režģota grīda)

Izmantojams tikai nobarojamām cūkām.

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

n

Kūtsmēslu kanālu un ūdens kanālu kombinācija (pilnībā vai daļēji režģota grīda)

Attiecas tikai uz sivēnmātēm, kuras ir atnesušās.

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

o

Pakaišiem nokaisīts ārējais koridors (ja tiek izmantota vienlaidu betona grīda)

Izmantojams tikai nobarojamām cūkām.

Nav izmantojams aukstā klimatā.

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

p

Gaisa attīrīšanas sistēma, piemēram:

Esošos lopkopības blokos izmantojams tikai tad, ja tajos ir centralizēta ventilācijas sistēma.

q

Peldošas lodītes kūtsmēslu kanālā

Izmantojams tikai nobarojamām cūkām.

Nav izmantojams lopkopības blokos, kuri aprīkoti ar slīpsienu bedrēm, un lopkopības blokos, no kuriem šķidrmēslus izvāc ar skalošanu.

r

Šķidrmēslu dzesēšana

Nav izmantojams, ja siltuma atkalizmantošana nav iespējama un ja izmanto pakaišus. Šķidrmēslu dzesēšana ar ribām var nebūt izmantojama, ja sausnas saturs ir augsts.

s

Šķidrmēslu paskābināšana

Var nebūt izmantojams strukturālu ierobežojumu gadījumā (tādi ir, piemēram, nepiemērotas kvalitātes betons) un tad, ja šķidrmēslu apstrādes un uzglabāšanas sistēmai nav pret skābi izturīga pārklājuma.

t

Novietnes ar atsevišķām dzīvnieku dzīvojamām zonām

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

u

Kūtsmēslu apstrādei izmanto šādas piedevas:

Mikroorganismu izmantošanu var ierobežot veselības un drošības apsvērumi.

v

Gāzcaurlaidīgas membrānas (GPM) amonjaka uztveršanai no gāzveida vielām

Esošos lopkopības blokos var nebūt izmantojams vietas trūkuma dēļ.

Parametrs

Mājputnu kategorijas

Kopējā izdalītā slāpekļa maksimālās vērtības

(kg izdalītā N uz dzīvnieka vietu gadā)  (22)

Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts ar N

Dējējvistas

0,80

Broileri

0,55

Pīles

0,80

Tītaru tēviņi

2,00

Tītaru tēviņi un mātītes

1,70

Tītaru mātītes

1,20

Parametrs

Mājputnu kategorijas

Kopējā izdalītā fosfora maksimālās vērtības

(kg izdalītā P2O5 uz dzīvnieka vietu gadā)  (23)

Kopējais izdalītais fosfors, izteikts ar P2O5

Dējējvistas

0,40

Broileri

0,20

Pīles

0,30

Tītaru tēviņi

1,00

Tītaru tēviņi un mātītes

0,80

Tītaru mātītes

0,50

Tehniskais paņēmiens  (24)

Parametri

Izmantojamība

a

Kopproteīna satura ierobežošana, nodrošinot slāpekļa satura ziņā sabalansētu izēdināmo barību, kurā ņemtas vērā vajadzības pēc enerģijas un sagremojamās aminoskābes

Kopējais slāpeklis

Vispārizmantojams.

b

Nodrošināt daudzfāzu ēdināšanu, kurā izēdināmās barības sastāvs pielāgots specifiskajām prasībām ražošanas periodā

Kopējais slāpeklis,

kopējais fosfors

Vispārizmantojams.

c

Kontrolēta aminoskābju iekļaušana uzturā ar pazeminātu kopproteīnu saturu

Kopējais slāpeklis

Vispārizmantojams, ievērojot ierobežojumus, kas saistīti ar barības ar zemu proteīna saturu un/vai sintētisko aminoskābju pieejamību tirgū.

Bioloģiskajā ražošanā sintētiskās aminoskābes neizmanto.

d

Tādu atļautu barības piedevu izmantošana, kas samazina kopējo izdalīto slāpekli / amonjaka emisijas

Kopējais slāpeklis

Vispārizmantojams.

e

Tādu atļautu barības piedevu (piemēram, fitāzes) izmantošana, kas samazina kopējo izdalīto fosforu

Kopējais fosfors

Fitāze var nebūt izmantojama bioloģiskajā ražošanā.

f

Viegli sagremojamu neorganisko fosfātu izmantošana, lai daļēji aizstātu tradicionālos fosfora avotus barībā

Kopējais fosfors

Vispārizmantojams, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar viegli sagremojamu neorganisko fosfātu pieejamību tirgū.

Viela

Mājputnu kategorija

Gaisā nonākušo amonjaka emisiju maksimālās vērtībās

(kg NH3 uz dzīvnieka vietu gadā)  (25)

Jauni lopkopības bloki

Esoši lopkopības bloki

Amonjaks, ko izsaka ar NH3

Dējējvistas (būru sistēmās)

0,04

0,08

Dējējvistas (bezbūru sistēmās)

0,10

0,13  (26)

Broileri

0,05

0,07

Pīles

0,17

Tītaru tēviņi

0,55 (27)

Tītaru tēviņi un mātītes

0,44 (28)

Tītaru mātītes

0,35

Tehniskais paņēmiens  (29)

Izmantojamība

Visu sugu mājputni

a

Gaisa attīrīšanas sistēma, piemēram:

Esošos lopkopības blokos izmantojams tikai tad, ja tajos ir centralizēta ventilācijas sistēma.

b

Gāzcaurlaidīgas membrānas (GPM) amonjaka uztveršanai no gāzveida vielām.

Esošos lopkopības blokos var nebūt izmantojams vietas trūkuma dēļ.

Dējējvistas, vaislas broileri, jaunputni (būru sistēmas)

c

Kūtsmēslu izvākšana ar konveijeru, kas ietver vismaz:

Vispārizmantojams.

Dējējvistas, vaislas broileri, jaunputni (bezbūru sistēmas)

d

Mehāniskās vai dabīgās ventilācijas sistēma bez biežas kūtsmēslu izvākšanas; ierīkota esošos lopkopības blokos ar dziļo pakaišu sistēmu un šķidrmēslu krātuvi un apvienojumā vismaz ar vienu emisiju mazināšanas papildpasākumu (piemēram, kad panāk augstu sausnas saturu kūtsmēslos vai izmanto gaisa attīrīšanas sistēmu).

Vispārizmantojams.

e

Lentes transportieris vai skrēpertransportieris (ja tiek izmantota dziļo pakaišu sistēma ar kūtsmēslu bedri).

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

f

Mehāniska kūtsmēslu gaisžāvēšana, izmantojot caurules (ja tiek izmantota dziļo pakaišu sistēma ar kūtsmēslu bedri).

Izmantojams tikai lopkopības blokos, kuros zem režģiem ir pietiekami daudz vietas.

g

Mehāniska kūtsmēslu gaisžāvēšana, izmantojot caurumotu grīdu (ja tiek izmantota dziļo pakaišu sistēma ar kūtsmēslu bedri).

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

h

Pakaišu žāvēšana uz lentes transportiera (putnu mājās).

Ja novietnes platums nav pietiekams, var nebūt izmantojams esošos lopkopības blokos.

i

Mehāniska pakaišu gaisžāvēšana uz lentes transportiera (putnu mājās).

Vispārizmantojams.

j

Mehāniska pakaišu žāvēšana ar iekštelpu gaisu (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem).

Vispārizmantojams.

k

Pakaišu slīdnis (putnu māju gadījumā).

Izmantojams tikai dējējvistām.

Broileri

l

Mehāniska pakaišu žāvēšana ar iekštelpu gaisu (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem).

Nepietiekama griestu augstuma gadījumā var nebūt izmantojams esošos lopkopības blokos.

Atkarībā no iekštelpu temperatūras var nebūt izmantojams siltā klimatā.

m

Mehāniska pakaišu žāvēšana ar sasildītu iekštelpu gaisu (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem).

Atkarībā no iekštelpu temperatūras var nebūt izmantojams siltā klimatā.

Nepietiekama griestu augstuma gadījumā var nebūt izmantojams esošos lopkopības blokos.

n

Dabiska vai mehāniska ventilācija un dzirdināšanas sistēma bez sūcēm (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem).

Dabisko ventilāciju neizmanto lopkopības blokos ar centralizētu ventilācijas sistēmu.

Dabiska ventilācija var nebūt izmantojama audzēšanas sākumposmā vai ekstremālos klimatiskajos apstākļos

o

Apsildāma un dzesējama pakaišiem nokaisīta grīda (kombinētu sildīšanas un dzesēšanas jeb “combideck” sistēmu gadījumā).

Izmantojamība esošos lopkopības blokos ir atkarīga no iespējas uzstādīt slēgtu cirkulācijas ūdens pazemes krātuvi.

Izmantojamību var ierobežot dzīvnieku labturības apsvērumi.

p

Pakaiši, kas sastāv no salmiem un nātrija hidrogēnsulfāta.

Vispārizmantojams.

Pīles

q

Bieža pakaišu papildināšana (vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem vai dziļie pakaiši kombinācijā ar režģotu grīdu).

Esošos lopkopības blokos, kuros izmanto dziļo pakaišu sistēmu apvienojumā ar režģotu grīdu, izmantojamību var mazināt esošās konstrukcijas.

r

Bieža kūtsmēslu izvākšana (ja tiek izmantota pilnībā režģota grīda).

Sanitāru iemeslu dēļ izmantojams tikai muskuspīļu (Cairina moschata) audzēšanā.

Tītari

s

Dabiska vai mehāniska ventilācija un dzirdināšanas sistēma bez sūcēm (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem).

Dabisko ventilāciju neizmanto lopkopības blokos ar centralizētu ventilācijas sistēmu.

Dabiska ventilācija var nebūt izmantojama audzēšanas sākumposmā vai ekstremālos klimatiskajos apstākļos

t

Mehāniska pakaišu žāvēšana ar sasildītu iekštelpu gaisu (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem)

Atkarībā no iekštelpu temperatūras var nebūt izmantojams siltā klimatā.

Nepietiekama griestu augstuma gadījumā var nebūt izmantojams esošos lopkopības blokos.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Amonjaka un metāna emisijas

Sk. 1.2. iedaļu par amonjaka un metāna emisijām cūku novietnēs un 2.2. iedaļu par amonjaka emisijām mājputnu novietnēs.

Putekļu emisijas

a

Putekļu rašanās novēršana vai samazināšana lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs, tālab izmantojot, piemēram, pakaišus ar zemu putekļu saturu, rupjākus pakaišu materiālus, pakaišu slīdņus, ad libitum barošanu, barību ar zemu putekļu saturu, putekļu separatorus, optimāli ātru gaisa ventilēšanu

Sk. 4.2.4. iedaļu.

Ja izmanto rupjāku pakaišu materiālu, gari salmi ir izmantojami tikai pakaišu novietņu sistēmās.

Ad libitum barošanas gadījumā varētu būt izmantojams tikai noteiktās barošanas sistēmās (piemēram, sausās barošanas sistēmās).

Optimāli ātras gaisa ventilēšanas gadījumā izmantojamību var mazināt dzīvnieku labturības apsvērumi.

b

Putekļu koncentrācijas samazināšana lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs, tālab izmantojot, piemēram, miglošanu ar ūdeni, jonizāciju, eļļas izsmidzināšanu

Miglošanā ar ūdeni izmantojamību var mazināt dzīvnieku labturības apsvērumi. Augstu amonjaka emisiju dēļ izmantojamība var būt mazāka arī pakaišu kūtsmēslu sistēmās audzēšanas perioda beigās.

Cūkkopības blokos vai esošos putnkopības blokos jonizācija var nebūt izmantojama tehnisku iemeslu (piemēram, elektroinstalācijas) dēļ.

Eļļas izsmidzināšanas izmantojamību var mazināt dzīvnieku labturības apsvērumi. Šis tehniskais paņēmiens ir izmantojams tikai putnkopības blokos, kuros tiek turēti putni, kas vecāki par aptuveni 21 dienu. Izmantojamība dējējvistu blokos var būt mazāka, jo pastāv risks, ka tiks kontaminēts novietnē esošais aprīkojums.

c

Putekļu daudzuma mazināšana, izmantojot gaisa attīrīšanas sistēmu, piemēram, sauso filtru, divpakāpju vai trīspakāpju gaisa attīrīšanas sistēmu, ūdens skruberi, ūdens uztvērēju, slapjo skābes skruberi, biofiltru, bioskruberi

Ūdens skruberus, slapjos skābes skruberus un bioskruberus esošos lopkopības blokos var izmantot tikai tad, ja tiek izmantota centralizēta ventilācijas sistēma.

Biofiltrus var izmantot tikai šķidrmēslu un salmu sistēmās.

Ūdens nosēdinātāji ir izmantojami tikai lopkopības blokos ar tuneļveida ventilācijas sistēmu.

Sausie filtri ir izmantojami tikai putnkopības blokos ar tuneļveida ventilācijas sistēmu.

Smaku emisijas

d

Smaku novēršanas un mazināšanas pasākumi novietņu sistēmās, piemēram, dzīvnieku un virsmu sausuma un tīrības uzturēšana, kūtsmēslus emitējošās virsmas samazināšana, bieža kūtsmēslu aizvākšana, kūtsmēslu un iekštelpu vides temperatūras samazināšana, gaisa plūsmas samazināšana

Sk. 4.2.4. iedaļu.

Tehniskie paņēmieni, kas samazina gaisa temperatūru un/vai plūsmu, var nebūt izmantojami dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ.

Biežas kūtsmēslu izvākšanas gadījumā skalošana, ja tā rada smaku maksimumu, var nebūt izmantojama lopkopības blokos, kas atrodas tuvu jutīgām teritorijām.

e

Izvadītā gaisa izplūdes apstākļu optimizācija no dzīvnieku novietnēm, piemēram, palielinot izplūdes augstumu un/vai ventilēšanas ātrumu

Vispārizmantojams.

f

Smaku mazināšana, izmantojot gaisa attīrīšanas sistēmu, piemēram, bioskruberi (vai bioskrubera filtru), biofiltru, divpakāpju vai trīspakāpju gaisa attīrīšanas sistēmu

Esošos lopkopības blokos izmantojams tikai tad, ja tajos ir centralizēta ventilācijas sistēma.

Ūdens patēriņš

g

Konkrētajai dzīvnieku kategorijai piemērota aprīkojuma (piemēram, nipeļa tipa dzirdņu, bļodiņas tipa dzirdņu, ūdens siļu) izvēlēšanās un izmantošana, vienlaikus nodrošinot ūdens pieejamību (ad libitum)

Sk. 4.2.4. iedaļu.

Vispārizmantojams.

h

Regulāra verificēšana un (ja vajadzīgs) dzeramā ūdens iekārtu kalibrācijas pielāgošana

Vispārizmantojams.

i

Tādu paņēmienu izmantošana dzīvnieku novietnēm un aprīkojumam kā mehāniska sausā tīrīšana vai augstspiediena tīrītāji

Augstspiediena tīrītāji nav izmantojami putnkopības blokos, kuros lieto sausās tīrīšanas sistēmu.

Enerģijas patēriņš

j

Augstas efektivitātes apsildes / dzesēšanas un ventilācijas sistēmas

Sk. 4.2.4. iedaļu.

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

k

Apsildes / dzesēšanas un ventilācijas sistēmu un to pārvaldības optimizēšana, īpaši tad, ja tiek izmantotas gaisa attīrīšanas sistēmas

Vispārizmantojams.

l

Dzīvnieku novietņu sienu, grīdu un/vai griestu izolēšana

Var nebūt izmantojams lopkopības blokos, kuros ir dabiskā ventilācija.

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

m

Siltuma atgūšana (piemēram, “combideck” sistēma, siltumu atgūstošas ventilācijas sistēmas, siltumu atgūstoša šķidrmēslu dzesēšana)

Izmantojamība ir atkarīga no iespējas uzstādīt slēgtu cirkulējošā ūdens pazemes krātuvi.

n

Dabīgās ventilācijas izmantošana

Nav izmantojams lopkopības blokos ar centralizētu ventilācijas sistēmu.

Cūkkopības blokos šis tehniskais paņēmiens var nebūt izmantojams:

Putnkopības blokos šis tehniskais paņēmiens var nebūt izmantojams:

o

Hibrīdas ventilācijas izmantošana

Siltā klimatā cūkkopības blokos šis tehniskais paņēmiens var nebūt izmantojams novietņu sistēmās ar pakaišiem klātu grīdu.

p

Dzesēšanas sistēmas ar iztvaikošanu, kurās izmanto paliktņus un ūdens recirkulāciju

Izmantojams tikai novietņu sistēmās, kurām nepieciešama temperatūras regulēšana.

Tehniskais paņēmiens  (30)

Galvenais risināmais vides jautājums

Izmantojamība

Visu veidu kūtsmēsli

a

Pietiekami ietilpīgas krāvuves izmantošana, lai kūtsmēslus tajā varētu uzglabāt periodos, kad to izkliedēšana nav iespējama

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni, amonjaks, smakas

Vispārizmantojams.

Šķidrmēsli: vispārīgi tehniskie paņēmieni

b

Pret mehānisko, ķīmisko un termisko iedarbību noturīgu krātuvju izmantošana

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

c

Hermētisku iekārtu un aprīkojuma (piemēram, bedru, kanālu, noteku, sūkņu staciju) izmantošana šķidrmēslu savākšanai un pārvietošanai

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

d

Krātuvju strukturālās integritātes verificēšana vismaz vienreiz gadā

Amonjaks, metāns, smakas, slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Var nebūt izmantojams pazemes šķidrmēslu krātuvēs.

e

Pārsegumi, kas nodrošina visaugstāko vides sniegumu un var būt:

Amonjaks, smakas

Cietie pārsegumi nav izmantojami krātuvēs ar zemes valni un var nebūt izmantojami esošos lopkopības blokos, ja to konstrukcijas ierobežojumi neļauj izturēt papildu slodzi.

Lokani pārsegumi var nebūt izmantojami apvidos, kuros valdošie laikapstākļi var negatīvi ietekmēt to struktūru.

Peldoši pārsegumi:

f

Noplūžu konstatēšanas sistēmas uzstādīšana

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Izmantojams tikai jaunos lopkopības blokos.

g

Šķidrmēslu pārjaukšanas mazināšana

Amonjaks, smakas

Vispārizmantojams.

Šķidrmēsli: tehniskie paņēmieni, kas attiecas uz šķidrmēslu krātuvēm

h

Pienācīga šķidrmēslu krātuves konstrukcija, projektēšanā izmantojot tādus paņēmienus kā:

Amonjaks, smakas

Esošās šķidrmēslu krātuvēs attiecības samazināšana starp emitējošās virsmas laukumu un tilpumu var nebūt izmantojama.

i

Šķidrmēslu paskābināšana

Amonjaks, metāns

Var nebūt izmantojams strukturālu ierobežojumu gadījumā (tādi ir, piemēram, nepiemērotas kvalitātes betons) un tad, ja uzglabāšanas sistēmai nav pret skābi izturīga pārklājuma.

Var nebūt izmantojams krātuvēs ar cietiem pārsegumiem.

j

Šķidrmēslu dzesēšana

Amonjaks, metāns

Var nebūt izmantojams krātuvēs ar cietiem pārsegumiem.

Šķidrmēsli: tehniskais paņēmiens, kas attiecas uz krātuvēm ar zemes valni

k

Necaurlaidīga pamatne un sienas, piemēram, ar plastmasas izklājumu (vai dubulto izklājumu) un hermētiskām konstrukcijām

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

Pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana

l

Sausu pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana šķūnī

Amonjaks, metāns, slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

m

Betona krātuves izmantošana pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

n

Pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana uz necaurlaidīgas vienlaidu grīdas, kas projektēta, lai novērstu noplūdes vidē

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

Pakaišu kūtsmēslu pagaidu kaudzes

o

Pienācīgi attālumi starp pakaišu kūtsmēslu pagaidu kaudzēm un ūdensobjektiem (kaudzes ik gadu jākrauj citā vietā un uz lauka jāatstāj iespējami īsāku laiku)

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

p

Attiecības samazināšana starp pakaišu kūtsmēslu pagaidu kaudzes emitējošās virsmas laukumu un tilpumu

Amonjaks, smakas

Vispārizmantojams.

q

Pakaišu kūtsmēslu pagaidu kaudžu nosegšana

Amonjaks, smakas, slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams, ja pakaišu kūtsmēsli tiek žāvēti vai apžāvēti dzīvnieku novietnēs. Ja kaudze tiek bieži papildināta, var nebūt izmantojams nežāvētiem pakaišu kūtsmēsliem.

Tehniskais paņēmiens  (31)

Izmantojamība

a

Mehāniska šķidrmēslu separēšana, piemēram, ar:

Akrilamīda veidošanās riska dēļ var nebūt iespējams par flokulantu izmantot poliakrilamīdu.

b

Anaerobā noārdīšana

Var nebūt izmantojams, ja lopkopības saimniecībā pieejamo kūtsmēslu masa nav pietiekama.

c

Kūtsmēslu žāvēšana ārējā tunelī

Izmantojams tikai kūtsmēsliem no dējējvistu blokiem. Nav izmantojams esošos lopkopības blokos, kuros nav kūtsmēslu lentes transportiera.

d

Mehāniska šķidrmēslu separēšana cietajā un šķidrajā frakcijā, kam seko šķidrās frakcijas aerobā noārdīšana (aerācija) ar barības vielu atgūšanu

Aukstā klimatā izmantojamība var būt mazāka, jo var būt grūti ziemā uzturēt vajadzīgo aerācijas pakāpi.

e

Mehāniska šķidrmēslu separēšana cietajā un šķidrajā frakcijā, kam seko šķidrās frakcijas nitrifikācija-denitrifikācija ar barības vielu atgūšanu

Vispārizmantojams.

f

Pakaišu kūtsmēslu kompostēšana

Ja kompostēšanai tiek izmantotas stirpas, esošās lopkopības saimniecībās var nebūt izmantojams vietas trūkuma dēļ.

g

Vakuumiztvaicēšana ar amonjaka atgūšanu

Ja nav pieejams atlikumsiltums no citiem procesiem, esošās lopkopības saimniecībās var nebūt izmantojams.

h

Smalkie vakuuma separatori ar sietiem

Vispārizmantojams.

i

Spiediena un flokulācijas cietvielu un šķidrumu separatori

Vispārizmantojams.

j

Mehāniska šķidrmēslu separēšana cietajā un šķidrajā frakcijā, kam seko šķidrās frakcijas apstrāde mākslīgos mitrājos ar barības vielu atgūšanu

Aukstā klimatā izmantojamība var būt mazāka.

Esošos lopkopības blokos var nebūt izmantojams vietas trūkuma dēļ.

Tehniskais paņēmiens  (32)

Galvenais risināmais vides jautājums

Izmantojamība

a

Pietiekams attālums starp izkliedēšanas zonām un zonām, kurās pastāv izskalošanās / noteces risks, kā arī kaimiņu teritorijām

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

b

Piemērošanas ierobežojumi noteces riska apstākļos

Slāpeklis, fosfors, mikrobiālie patogēni

Vispārizmantojams.

c

Izkliedēšana, ņemot vērā kultūraugu prasības pēc barības vielām

Slāpeklis, fosfors

Vispārizmantojams.

d

Šķidrmēslu paskābināšana pirms izmantošanas

Amonjaks

Vispārizmantojams.

e

Atšķaidītu šķidrmēslu izmantošana zemspiediena ūdens apūdeņošanas sistēmās

Amonjaks

Kontaminācijas riska dēļ nav izmantojams kultūraugiem, kurus audzē patērēšanai svaigā veidā.

Nav izmantojams, ja attiecīgais augsnes tips nepieļauj atšķaidītu šķidrmēslu ātru iesūkšanos augsnē.

Nav izmantojams, ja kultūraugiem nav vajadzīga apūdeņošana.

f

Šķidrmēslu izkliedēšana caur slejveida izkliedētājiem, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:

sadalītājšļūtene;

izkliedētājs ar sadalītājšļūtenēm un uzgaļiem.

Amonjaks, smakas

Izmantojamība var būt ierobežota, ja šķidrmēslos ir pārāk augsts salmu saturs vai ja šķidro kūtsmēslu sausnas saturs ir lielāks par 10 %.

Izkliedētājs ar sadalītājšļūtenēm un uzgaļiem nav izmantojams augošām vienlaidu sējā ierīkotām laukaugu kultūrām.

g

Šķidrmēslu izkliedēšana caur sekliestrādes inžektoru (vaļēja vadziņa)

Amonjaks, smakas

Nav izmantojams akmeņainā, seklā vai sablīvētā augsnē, kurā ir grūti panākt vienmērīgu iesūkšanos.

Izmantojamība var būt ierobežota gadījumos, kad tehnika var nodarīt bojājumus kultūraugiem.

h

Šķidrmēslu izkliedēšana caur dziļiestrādes inžektoru (aizbērta vadziņa)

Amonjaks, smakas

Nav izmantojams akmeņainā, seklā vai sablīvētā augsnē, kurā ir grūti nodrošināt vienmērīgu iesūkšanos un faktisku vadziņas aizbēršanu.

Nav izmantojams kultūraugu veģetācijas periodā.

Nav izmantojams zālājos, izņemot gadījumus, kad tos pārveido par aramzemi vai pārsēj.

i

Kūtsmēslu iestrādāšana augsnē iespējami drīz pēc izkliedēšanas (ar laika nobīdi līdz 4 stundām vai līdz 12 stundām, ja apstākļi nav labvēlīgi ātrākai iestrādāšanai)

Amonjaks, smakas

Nav izmantojams zālājiem un saudzējošai augsnes apstrādei, izņemot gadījumus, kad notiek pārveidošana par aramzemi vai pārsēšana.

Nav izmantojams apstrādātās platībās, kurās varētu nodarīt kaitējumu kultūraugiem.

Nav izmantojams šķidrmēsliem, kurus izkliedē ar sekliestrādes vai dziļiestrādes inžektoriem.

Tehniskais paņēmiens  (33)

Izmantojamība

a

Pienācīga attāluma nodrošināšana starp lopkopības bloku /lopkopības saimniecību un jutīgām teritorijām

Izmantojams tikai jaunos lopkopības blokos / lopkopības saimniecībās.

b

Aprīkojuma atrašanās tam pienācīgā vietā

Esošu lopkopības bloku gadījumā aprīkojuma pārvietošanas iespējas var ierobežot vietas trūkums.

c

Ekspluatācijas pasākumi

Vispārizmantojams.

d

Kluss aprīkojums

Barošanas sistēmas, kas samazina pirmsbarošanas stimulēšanu, ir izmantojamas tikai cūkkopības blokos.

Pasīvās ad libitum barotavas ir izmantojamas tikai gadījumos, kad uzstāda jaunu vai nomaina esošo aprīkojumu vai kad nav vajadzīga ierobežota dzīvnieku ēdināšana.

e

Trokšņa kontroles aprīkojums

Vietas trūkuma un veselības un drošības apsvērumu dēļ izmantojamība var būt mazāka.

Nav izmantojams, ja skaņu absorbējošie materiāli kavē efektīvu lopkopības bloka tīrīšanu.

f

Trokšņa mazināšanas paņēmieni

Biodrošības aspektu dēļ izmantojamība var būt mazāka.

Tehniskais paņēmiens  (35)

Izmantojamība

a

Ūdens noplūžu atklāšana un novēršana

Vispārizmantojams.

b

Notekūdeņu novadīšana speciālā tvertnē vai šķidrmēslu krātuvē

Vispārizmantojams, ja notekūdeņi tiek novadīti uz īpašu tvertni.

Ja notekūdeņus novada uz šķidrmēslu krātuvi, biodrošības riska un/vai notekūdeņu ķīmisko īpašību dēļ izmantojamība var būt mazāka.

c

Nekontaminēta lietusūdens un attīrāmo notekūdeņu plūsmu nodalīšana

Var nebūt izmantojams esošās lopkopības saimniecībās.

d

Nekontaminēta lietusūdens izmantošana tīrīšanai

Var nebūt izmantojams esošās lopkopības saimniecībās.

Izmantojamību var mazināt biodrošības riski un/vai lietusūdens ķīmiskās īpašības.

e

Cik iespējams, pastaigu laukuma piemēslotības samazināšana

Vispārizmantojams.

f

Notekūdeņu attīrīšana

Vispārizmantojams.

g

Notekūdeņu izmantošana apūdeņošanā un izkliedēšanā

Izmantojamība var būt mazāka tāpēc, ka tiešā lopkopības saimniecības tuvumā nav piemērotu zemesgabalu, un/vai notekūdeņu ķīmisko īpašību dēļ.

Izmantojamību var mazināt tiesību aktu prasības par notekūdeņu izmantošanu (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (34) par minimālajām ūdens atkalizmantošanas prasībām).

Tehniskais paņēmiens  (36)

Izmantojamība

a

Energoefektīva apgaismojuma izmantošana

Vispārizmantojams.

b

Siltummaiņu izmantošana. Var izmantot vienu no šādām sistēmām:

Siltummaiņi “gaiss–zeme” ir izmantojami tikai tad, ja ir pieejama pietiekami liela augsnes virsma.

c

Siltumsūkņu izmantošana siltuma atgūšanai

Ja izmanto horizontālas caurules, uz ģeotermālā siltuma atgūšanu balstītu siltumsūkņu izmantojamība ir ierobežota, jo tam ir vajadzīga liela pieejamā platība.

d

Atjaunīgās enerģijas ģenerēšana

Kāda noteikta veida atjaunīgās enerģijas ražošanas izmantojamību var ierobežot klimatiskie apstākļi.

Esošās lopkopības saimniecībās šis paņēmiens var nebūt izmantojams ēku radītu ierobežojumu un/vai vietas trūkuma dēļ.

e.

Ēku / struktūru sienu, grīdu un/vai griestu izolēšana

Izmantojamību esošos lopkopības blokos var mazināt ēku radīti un citi strukturāli ierobežojumi.

Tehniskais paņēmiens  (37)

Biežums

Izmantojamība

a

Slāpekļa un fosfora masas bilance, kas pamatojas uz uzņemto barību, izēdināmās barības kopproteīna saturu, kopējo fosforu un dzīvnieku produktivitāti (38)

Reizi gadā katrai dzīvnieku kategorijai (39)

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens  (40)

Biežums

Izmantojamība

a

Masas bilance, kas pamatojas uz izdalīto un kopējo slāpekli (vai kopējo amonija slāpekli) katrā kūtsmēslu apsaimniekošanas posmā (2)

Vienu reizi gadā (3).

Vispārizmantojams.

b

Emisijas faktori (41)

Vienu reizi gadā (42).

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens  (43)

Biežums

Izmantojamība

a

Emisijas faktori (44)

Vienu reizi gadā (45).

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens  (46)

Biežums

Izmantojamība

a

Emisijas faktori (47)

Vienu reizi gadā (48).

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens  (49)

Biežums

Izmantojamība

a

Gaisa attīrīšanas sistēmas snieguma verificēšana, amonjaku, smakas un/vai putekļus mērot praktiskos lopkopības saimniecības apstākļos un saskaņā ar noteiktu mērīšanas protokolu un izmantojot EN standartmetodes vai citas (ISO, valsts vai starptautiskas) metodes, kas nodrošina standartmetodēm līdzvērtīgas zinātniskās kvalitātes datus

Vienu reizi ekspluatācijas uzsākšanas posmā.

Nav izmantojams, ja gaisa attīrīšanas sistēma ir verificēta attiecībā uz līdzīgu novietņu sistēmu un ekspluatācijas apstākļiem.

b

Gaisa attīrīšanas sistēmas funkcionēšanas efektivitātes kontrole (piemēram, pastāvīgi reģistrējot ekspluatācijas parametrus vai izmantojot signalizācijas sistēmas)

Reizi mēnesī.

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens  (50)

Biežums

Izmantojamība

a

Ūdens patēriņa monitorings lopkopības saimniecības līmenī un galvenajos procesos, kuros patērē ūdeni

Vienu reizi gadā (51).

Atkarībā no ūdensapgādes tīkla konfigurācijas atsevišķi veikta galveno ūdens patēriņa procesu monitorēšana var nebūt izmantojama.

b

Elektroenerģijas patēriņa monitorings

Atkarībā no energoapgādes tīkla konfigurācijas atsevišķi veikta galveno elektroenerģijas patēriņa procesu monitorēšana var nebūt izmantojama.

c

Degvielas patēriņa monitorings

Degvielas patēriņa monitorēšana dzīvnieku novietnēs var nebūt izmantojama, ja lopkopības saimniecībai ir viena apkures iekārta, kas piegādā siltumu gan vairākām dzīvnieku novietnēm, gan dzīvojamām ēkām.

d

Dzīvnieku skaita, arī dzimšanas un nāves gadījumu skaita, monitorings

Vispārizmantojams.

e

Barības patēriņa monitorings

Vispārizmantojams.

f

Radīto kūtsmēslu daudzuma monitorings

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Informācija par emisijām

a

Kopproteīna satura ierobežošana, nodrošinot slāpekļa satura ziņā sabalansētu izēdināmo barību, kurā ņemtas vērā vajadzības pēc enerģijas un sagremojamās aminoskābes

Uzturs ir līdzsvarots un apmierina dzīvnieku vajadzības pēc enerģijas un sagremojamām aminoskābēm, dzīvniekiem neizēdina par daudz kopproteīna un vienlaikus ņem vērā to uzturvajadzības un labturību.

Ja uzturs enerģijas un sagremojamo aminoskābju ziņā nav pienācīgi līdzsvarots ar dzīvnieka vajadzībām, tas nodrošina tikai nepieciešamo ierobežoto barības vielu daudzumu un pārāk lielu citu barības vielu daudzumu. Tā rezultātā palielinās izdalīto barības vielu daudzums, un tas palielina emisijas vidē. Savukārt sabalansēts uzturs nodrošina pienācīgu aminoskābju daudzumu, kas nav ne pārāk liels, ne pārāk mazs. Tas ļauj dzīvniekiem izmantot savu augšanas potenciālu un, maksimāli palielinot olbaltumvielu sintēzi, sasniegt optimālu produktivitāti un vienlaikus mazināt emisijas vidē.

N.P.

b

Daudzfāzu ēdināšana, kurā izēdināmās barības sastāvs ir pielāgots specifiskajām konkrētā ražošanas perioda prasībām

Barības maisījums labāk atbilst dzīvnieku vajadzībām pēc enerģijas, aminoskābēm, fosfora un minerālvielām atkarībā no dzīvnieka masas un/vai ražošanas posma, vienlaikus ņemot vērā to uzturvajadzības un labturību.

Barošanu parasti iedala divās līdz piecās fāzēs atkarībā no dzīvnieku kategorijas un var veikt pa dzīvnieku grupām.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 20 % cūkām un vismaz par 10 % mājputniem, salīdzinot ar atsauces sistēmu, kurā šo tehnisko paņēmienu neizmanto.

c

Kontrolēta aminoskābju iekļaušana uzturā ar pazeminātu kopproteīnu saturu

Noteiktu daudzumu proteīniem bagātas barības aizstāj ar proteīniem nabadzīgu barību, lai vēl vairāk samazinātu kopproteīna saturu, vienlaikus ņemot vērā dzīvnieku uzturvajadzības un labturību.

Lai novērstu trūkumus aminoskābju profilā, izēdināmo barību papildina ar aminoskābēm (piemēram, lizīnu, metionīnu, treonīnu, triptofānu, valīnu).

N.P.

d

Tādu atļautu barības piedevu izmantošana, kas samazina kopējā izdalītā slāpekļa / amonjaka emisijas

Lai, piemēram, uzlabojot barības sagremojamību vai ietekmējot kuņģa un zarnu mikrofloru, labvēlīgi ietekmētu barības izmantojamību, barībai vai ūdenim pievieno atļautās (52) vielas, mikroorganismus vai preparātus, tādus kā fermenti (piemēram, NSP fermenti, proteāzes) vai probiotikas.

Papildus atļautajām vielām, kas tiešā veidā samazina kopējo izdalīto slāpekli, var izmantot citas piedevas, kurām ir netieša ietekme uz amonjaka emisijām. Piemēram, atļautās (53) barības piedevas, kuras sastāv no benzoskābes, dozējot 0,5–1 % apmērā no kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %, var pievienot nobarojamām cūkām (piedevas 4d210 un 4d211) un sivēnmātēm (piedeva 4d210) paredzētai barībai, un tas samazinās urīna pH līmeni.

Benzoskābes pievienošanas gadījumā var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 16 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu, kurā šo piedevu neizmanto.

e

Tādu atļautu barības piedevu (piemēram, fitāzes) izmantošana, kas samazina kopējo izdalīto fosforu

Lai, piemēram, uzlabojot fitīna fosfora sagremojamību barības izejvielās vai ietekmējot kuņģa un zarnu trakta mikrofloru, labvēlīgi ietekmētu barības izmantošanas efektivitāti, barībai vai ūdenim pievieno atļautās vielas, mikroorganismus vai tādus preparātus kā fermenti (piemēram, fitāze).

N.P.

f

Viegli sagremojamu neorganisko fosfātu izmantošana, lai daļēji aizstātu tradicionālos fosfora avotus barībā

Viegli sagremojamus neorganiskos fosfātus izmanto, lai daļēji aizstātu tradicionālos fosfora avotus barībā. Tos var (piemēram, pulvera vai granulu veidā) iestrādāt dzīvnieku barībā, un tie ir ķīmiskā sastāva un sagremojamā fosfora satura ziņā prognozējami.

N.P.

g

Individuālu dzīvnieku precīzā barošana cūkkopībā

Precīzā barošana ir nepārtraukta (piemēram, ikdienas) barības vielu pielāgošana, nosakot līmeņus, kas ir tuvāki katra individuāla dzīvnieka reālajām uzturvajadzībām, maksimāli palielinot barības vielu izmantošanu un tādējādi samazinot slāpekļa un fosfora izdalīšanos. Šo tehnisko paņēmienu var izmantot arī emisijām, ko rada metāna veidošanās zarnās. Vēlamo barības sastāvu var iegūt, katrai cūkai domāto dažādo barību pareizās proporcijās sajaucot barotavas līmenī, un tas ļauj optimizēt produktivitāti un ekonomiskos rādītājus. Lai šo tehnisko paņēmienu varētu izmantot, ir vajadzīga pienācīga individuālu dzīvnieku identifikācijas sistēma (piemēram, mikroshēma), kā arī jāveic specifiski mērījumi (piemēram, svēršana). Tas ietver arī datu apstrādes un kontroles darbības ar katru atsevišķu barotavu (piemēram, reāllaika algoritmu, ko lieto, lai prognozētu katra dzīvnieka vajadzības, un programmatūru norādījumu sūtīšanai uz barotavu). Turklāt, lai šādu paņēmienu izmantotu, ir vajadzīga atbilstošai barotavas zonai pietiekama vieta.

N.P.

Grīdas veids

Apraksts

Pilnībā režģota grīda

Grīda novietņu sistēmā, kur visā aizgaldu zonā ir metāla, betona vai ar plastmasu pārklāts režģis, caur kuru ekskrementi un urīns var iekrist zemgrīdas kanālā vai krātuvē.

Daļēji režģota grīda

Grīda novietņu sistēmā, kur katrā aizgaldā izmanto gan režģotu grīdu, gan vienlaidu (betona) grīdu vai kur dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ aizgaldā ir dažādas funkcionālās zonas. Vienlaidu grīdas piemēslotību novērš, pareizi pārvaldot telpu mikroklimata parametrus, īpaši karstos apstākļos, un/vai pareizi projektējot novietņu sistēmas.

Ar daļēji režģotām grīdām, kas aizņem 50 % attiecīgās zonas, var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 15 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

Vienlaidu betona grīda

Grīda novietņu sistēmā, ko visā aizgaldu zonā klāj vienlaidu betons. Grīda var būt vairāk vai mazāk klāta ar pakaišiem (piemēram, salmiem). Grīda var būt slīpa, lai veicinātu urīna noteci.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Informācija par emisijām

a

Dziļa zemgrīdas krātuve (ar pilnībā vai daļēji režģotu grīdu) apvienojumā ar:

Zem režģotās aizgaldu grīdas ir ierīkota dziļa krātuve, kurā šķidrmēslus uzglabāt, un tos izvāc ar lielākiem laika intervāliem. Nobarojamo cūku novietnēs var izbūvēt mēslu pārplūdes kanālu. Ja vien nepastāv tehniski ierobežojumi (piemēram, ierobežota krātuves ietilpība), šķidrmēslus izkliedēšanai vai uzglabāšanai ārējā krātuvē izvāc pēc iespējas biežāk (piemēram, vismaz reizi divos mēnešos).

Dziļas zemgrīdas krātuves izmanto apvienojumā vismaz ar barības vielu pārvaldības paņēmieniem (esošos lopkopības blokos) un amonjaka emisiju mazināšanas papildpasākumiem (tādi ir, piemēram, gaisa attīrīšanas sistēma, šķidrmēslu pH samazināšana, šķidrmēslu dzesēšana) jaunos lopkopības blokos.

N.P.

b

Bieža šķidrmēslu izvākšana, piemēram, ar vakuuma sistēmu, skrēperi, skalošanu (ja tiek izmantota pilnībā vai daļēji režģota grīda)

Vakuuma sistēma: zemgrīdas krātuves vai kanāla apakšdaļā ierīkotie izvadi ir savienoti ar izplūdes cauruli, pa kuru šķidrmēsli tiek novadīti uz ārēju krātuvi. Šķidrmēslus novada bieži – vārstu vai aizbāzni galvenajā šķidrmēslu caurulē atver, piemēram, vienreiz vai divreiz nedēļā; izveidojas neliels vakuums, kas ļauj pilnībā iztukšot bedri vai kanālu. Lai vakuums būtu efektīvs un sistēma varētu pienācīgi darboties, šķidrmēslu uzkrājumam jābūt pietiekami dziļam. Vakuuma sūknis nav vajadzīgs, ja šķidrmēslus gravitācijas spēka ietekmē aizskalo līdz tvertnei, kas atrodas vienu līmeni zemāk par novietni. No šīs tvertnes šķidrmēslus var iesūknēt uzglabāšanas tvertnē vai pārvietojamā cisternā.

Vakuuma sistēma: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 25 % (izvācot vismaz divas reizes nedēļā) un 15 % (izvācot vismaz reizi divās nedēļās), salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Tiek samazinātas arī metāna emisijas.

Skrēpertransportieris: katrā centrālās teknes pusē ierīkots V veida kanāls ar divām slīpām virsmām tā, lai urīns pa kūtsmēslu kanāla apakšdaļā ierīkotu cauruli varētu tikt novadīts uz savākšanas krātuvi. No šīs krātuves kūtsmēslu cieto frakciju ar skrēpertransportieri izvāc bieži (piemēram, līdz 12 reizēm dienā). Grīdai, pa kuru pārvietojas skrēpertransportieris, ieteicams uzklāt papildu segumu, lai tās virsma būtu līdzena (līdzenāka).

Skrēpertransportieris: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 45 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Tiek samazinātas arī metāna emisijas.

Skalošana: šķidrmēslus atšķaida un izvāc ļoti bieži (piemēram, vienu vai divas reizes dienā), skalojot kanālus ar šķidro kūtsmēslu šķidro frakciju (sausnas saturs nepārsniedz aptuveni 5 %) vai ūdeni. Šķidrmēslu šķidro frakciju pirms skalošanas var arī aerēt. Skalošanai var izmantot arī svaigu ūdeni, taču tas palielina ūdens patēriņu. Šo tehnisko paņēmienu var kombinēt ar dažādiem kanāla vai krātuves apakšdaļas variantiem, piemēram, teknēm, caurulēm vai pastāvīgi paturētu šķidrmēslu slāni.

Skalošana: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 25 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

c

Slīpu sienu vai teknes sistēma (ja tiek izmantota pilnībā vai daļēji režģota grīda)

Slīpas sienas: kūtsmēslu kanālam ir V veida segments, kura dibenā ierīkota izplūdes vieta. Kūtsmēslus izvāc vismaz divas reizes nedēļā.

Teknes sistēmas: plastmasas teknes ierīko rindās zem režģotās grīdas, un tās ar mehāniski kontrolētu skalošanu, ko veic ar iepriekš noteiktiem intervāliem, virza kūtsmēslus uz kopējo kolektoru ātrai izvadīšanai.

Slīpā un gludā virsma veicina šķidrmēslu izplūdi.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 40 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Tiek samazinātas arī metāna emisijas.

d

Mazāka kūtsmēslu bedre (ja tiek izmantota daļēji režģota grīda)

Aizgalds ir aprīkots ar šauru bedri, kuras platums ir aptuveni 0,6 m. Tā var būt novietota ārējā koridorā.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 30 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

e

Pilnpakaišu sistēma (ja tiek izmantota vienlaidu betona grīda)

Vienlaidu betona grīda, kas gandrīz pilnībā klāta ar salmu vai cita lignoceluloziska materiāla slāni.

Ar pakaišiem klātas grīdas sistēmā pakaišu kūtsmēslus izvāc bieži (piemēram, divas reizes nedēļā). Alternatīva ir dziļo pakaišu sistēma, kura no augšas tiek papildināta ar svaigiem salmiem un kurā uzkrātie kūtsmēsli tiek izvākti audzēšanas cikla beigās. Lai ņemtu vērā dzīvnieku labturības apsvērumus, var ierīkot atsevišķas funkcionālās zonas, piemēram, gulēšanas, ēdināšanas, pastaigu un defekācijas zonas.

N.P.

f

Turēšana nodalījumos / aplokos (ja tiek izmantota daļēji režģota grīda)

Dabiski ventilētu novietņu aizgaldos tiek ierīkotas atsevišķas funkcionālās zonas. Gulēšanas zonā (aptuveni 50–60 % no kopējās platības) ir līmeņota, izolēta betona grīda, uz kuras novietoti segti, izolēti aploki vai nodalījumi ar eņģēs iestiprinātu jumtu, ko var pacelt vai nolaist, lai kontrolētu temperatūru un ventilāciju. Aktivitātes un ēdināšanas zonās ir režģota grīda, zem kuras atrodas kūtsmēslu bedre, no kuras kūtsmēslus, izmantojot, piemēram, vakuumu, izvāc bieži. Uz vienlaidu betona grīdas var nokaisīt salmus.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 33 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

g

Salmu plūsmas sistēma (ja tiek izmantota vienlaidu betona grīda)

Cūkas audzē aizgaldos ar vienlaidu grīdu (parasti novietnēs ar dabisko ventilāciju), kuros ir gulēšanas zona ar slīpu grīdu un defekācijas zona. Dzīvnieki katru dienu saņem salmus. Cūkām aktīvi darbojoties, pakaiši tiek aizgrūsti un izplatīti uz leju pa aizgalda slīpumu. Cieto frakciju var bieži (piemēram, katru dienu) izvākt ar skrēpertransportieri.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 33 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Šis tehniskais paņēmiens var palielināt metāna emisijas.

h

Izliekta grīda un atsevišķi kūtsmēslu un ūdens kanāli (aizgaldi ar daļēji režģotu grīdu)

Kūtsmēslu un ūdens kanāli ir izbūvēti izliektās un gludās vienlaidu betona grīdas pretējās malās. Ūdens kanāls ir ierīkots zem tās aizgalda puses, kurā cūkas parasti ēd un dzer. Aizgaldu tīrīšanai paredzēto ūdeni var izmantot, lai piepildītu ūdens kanālus. Kanālu daļēji piepilda ar ūdeni (minimālais dziļums 10 cm). Kūtsmēslu kanālu var izbūvēt ar skalošanas teknēm vai slīpām sienām, kuras parasti divas reizes dienā noskalo ar ūdeni no otra kanāla vai ar šķidrmēslu šķidro frakciju (sausnas saturs nepārsniedz aptuveni 5 %).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 40 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

i

Pakaišiem klāti aizgaldi ar kombinētu kūtsmēslu ražošanu (šķidrmēsli un pakaišu kūtsmēsli)

Atnešanās aizgaldos ir atsevišķas funkcionālās zonas: pakaišiem klāta gulēšanas zona, pastaigu un defekācijas zona, kurā ir režģota vai caurumota grīda, un ēdināšanas zona, kurā ir vienlaidu grīda. Sivēniem tiek nodrošināta segta miga ar pakaišiem. Šķidrmēslus izvāc bieži un tālab izmanto skrēpertransportieri. No zonām, kurās ir vienlaidu grīda, pakaišu kūtsmēslus katru dienu izvāc manuāli. Pakaišus kaisa regulāri. Šo sistēmu var kombinēt ar pastaigu pagalmu.

N.P.

j

Ēdināšanas / gulēšanas boksi ar vienlaidu grīdu (ja tiek izmantoti ar pakaišiem klāti aizgaldi)

Sivēnmātes tur aizgaldā, kas ir iedalīts divās funkcionālajās zonās: ir pakaišiem klāta galvenā zona un vairāki ēdināšanas / gulēšanas boksi ar vienlaidu grīdu. Mēsli sakrājas salmos vai citā lignoceluloziskā materiālā, kuru regulāri papildina un aizstāj.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 50 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

k

Kūtsmēslu savācējpaliktnis (ja tiek izmantota pilnībā vai daļēji režģota grīda)

Zem režģotās grīdas atrodas rūpnieciski izgatavots savācējpaliktnis (vai bedre). Savācējpaliktnis ir dziļāks vienā galā ar vismaz 3 grādu slīpumu virzienā uz centrālo kūtsmēslu kanālu; kūtsmēsli noplūst, kad to līmenis sasniedz aptuveni 12 cm. Ja ir izbūvēts ūdens kanāls, savācējpaliktni var sadalīt ūdens sekcijā un kūtsmēslu sekcijā.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 65 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

l

Kūtsmēslu savākšana ūdenī

Kūtsmēslus savāc tīrīšanas ūdenī, kas tiek turēts kūtsmēslu kanālā, kuru uzpilda līdz aptuveni 120–150 mm. Kanāla sienas var būt arī slīpas. Kūtsmēslu kanālu iztukšo pēc katra audzēšanas cikla. Lai ierobežotu ūdens patēriņu, svaiga ūdens vietā var izmantot arī citus šķidrumus (piemēram, telpu tīrīšanas skalojamo ūdeni), ja tiem ir šim lietojumam atbilstošas fizikāli ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes īpašības.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 20 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

m

V veidā konstruēts lentes transportieris (ja tiek izmantota daļēji režģota grīda)

V veidā konstruēti lentes transportieri tiek darbināti kūtsmēslu kanālā un aizņem visu kanāla virsmu tā, lai uz lentes nonāktu visi ekskrementi un urīns. Lentes transportieri darbina vismaz divas reizes dienā, lai urīnu un ekskrementus atsevišķi nogādātu uz slēgtu kūtsmēslu krātuvi. Lentes ir izgatavotas no plastmasas (polipropilēna vai polietilēna).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 60 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

n

Kūtsmēslu kanālu un ūdens kanālu kombinācija (pilnībā vai daļēji režģota grīda)

Ar sivēnmātes fiksēšanas rāmi sivēnmātes tiek turētas fiksētā vietā, kurā ir īpaša izkārnīšanās zona. Zemgrīdas kūtsmēslu krātuve ir sadalīta platā ūdens kanālā, kas atrodas priekšpusē, un nelielā kūtsmēslu kanālā, kurš atrodas aizmugurē un kurā ir samazināta kūtsmēslu virsma. Priekšējais kanāls ir daļēji piepildīts ar ūdeni.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 50 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

o

Pakaišiem klāts ārējais koridors (ja tiek izmantota vienlaidu betona grīda)

Dzīvnieki tiek turēti novietnē ar hibrīdu ventilāciju, kur cūkas pa nelielām durvīm var iziet ārā, lai izkārnītos ārējā koridorā, kurā ir pakaišiem klāta betona grīda. Mēsli krīt kanālā, no kura tos vienu reizi dienā izvāc ar skrēpertransportieri.

N.P.

p

Gaisa attīrīšanas sistēma, piemēram:

Sk. 4.2.3. iedaļu.

q

Peldošas lodītes kūtsmēslu kanālā

Uz kūtsmēslu kanāla virsmas peld no īpašas plastmasas ar neaplīpošu pārklājumu izgatavotas lodītes, kas ir līdz pusei piepildītas ar ūdeni.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 25 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Tiek samazinātas arī metāna emisijas.

r

Šķidrmēslu dzesēšana

Šķidrmēslu temperatūras pazemināšanu (parasti, lai temperatūra būtu zem 15 °C) panāk, dzesēšanas sistēmu uzstādot virs šķidrmēsliem (virsmas dzesēšana ar ribām), virs betona grīdas vai iebetonējot grīdā (dzesēšana no apakšas). Sistēma sastāv no caurulēm, kurās cirkulē aukstumaģents vai ūdens. Caurules ir savienotas ar siltumapmaiņas ierīci, kas ļauj atgūt enerģiju, kuru var izmantot citu lopkopības saimniecības daļu apsildei. Relatīvi mazā cauruļu apmaiņas virsmas laukuma dēļ bedre vai kanāli ir bieži jāiztukšo. Ja dzesēšanai nevar izmantot atlikumsiltumu vai gruntsūdeni, šā tehniskā paņēmiena izmantošana var palielināt enerģijas patēriņu.

Izmantojot dzesēšanu no apakšas, var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 20 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Tiek samazinātas arī metāna emisijas.

Izmantojot dzesēšanu ar ribām, var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 45 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Tiek samazinātas arī metāna emisijas.

s

Šķidrmēslu paskābināšana

Šķidrmēsliem pievieno skābi (piemēram, sērskābi), lai pH līmeni šķidrmēslu bedrē pazeminātu līdz aptuveni 5,5. Pievienošana var notikt pārstrādes tvertnē, un tai seko aerēšana un homogenizēšana. Daļu apstrādāto šķidrmēslu iesūknē atpakaļ uzglabāšanas krātuvē zem novietnes grīdas. Apstrādes sistēma ir pilnībā automātiska. Pirms (vai pēc) izkliedēšanas uz skābām augsnēm var būt vajadzīga kaļķa pievienošana, lai neitralizētu augsnes pH. Paskābināšanu var veikt arī tieši šķidrmēslu krātuvē vai pastāvīgi veikt izkliedēšanas laikā.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 60 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Tiek samazinātas arī metāna emisijas.

t

Novietnes ar atsevišķām dzīvnieku dzīvojamām zonām

Dzīvniekus audzē grupās, novietņu sistēmās, kas ietver vismaz trīs funkcionālās zonas: gulēšanai / atpūtai, barošanai / fiziskai aktivitātei un ekskrēcijai. Vienai cūkai paredzētā platība ir lielāka salīdzinājumā ar parastajām novietņu sistēmām. Var būt pieejams arī āra laukums, kur dzīvniekiem ir piekļuve svaigam gaisam un dabiskam apgaismojumam un kas tādējādi uzlabo dzīvnieku labturību. Tā kā pastāv atšķirīgas funkcionālās zonas, katrā no tām radītā piesārņojuma mazināšanai var izmantot specifiskus tehniskos paņēmienus. Piemēram, ekskrēcijas zona var atrasties āra laukumā, kura emitējošā virsma ir maza un no kura kūtsmēslus izvāc bieži (piemēram, līdz 12 reizēm dienā, izmantojot V formas skrēpertransportieri ar urīna notekcaurulēm / zemgrīdas fekāliju-urīna segregāciju). Parasti dzīvnieki uztur gulēšanas un barošanas zonu tīru (šī dabiskā uzvedība tiek pastiprināta ar dabisku/hibrīdu ventilāciju temperatūras diferencēšanai starp ekskrēcijas zonu un citām zonām). Salīdzinājumā ar tradicionālajām sistēmām ūdens patēriņš uz cūku parasti ir lielāks (jo ir lielāka platība uz cūku), savukārt enerģijas patēriņš ir mazāks (dabiskās/hibrīdās ventilācijas dēļ). Arī darbs parasti jāiegulda lielāks (piemēram, tāpēc, ka salmi jāsavāc no lielākas platības).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 75 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

u

Kūtsmēslu apstrādāšana ar šādām piedevām:

Piedevas, kuru mērķis ir mainīt šķidrmēslu fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības, var manuāli vai mehāniski izvietot uz emisijas radošām (piemēslotām) virsmām (piemēram, režģiem, cieta seguma / vienlaidu grīdas, zem plāksnēm), bedrēs vai kūtsmēslu krātuvēs. Pēc sākotnējās reizes izvietošanu periodiski turpina (izmantošanas biežumu nosaka katras piedevas iedarbības princips). Šķidrmēslu piedevas var klasificēt vairākās kategorijās, piemēram, baktēriju vai mikroorganismu kompleksos, ceolītos un ķīmiskajos produktos. Tās iedarbojas, piemēram, mainot dabisko mikrobiālo līdzsvaru, izraisot bioskābināšanos (organisko skābju sintēzi), kas pazemina pH (un tādējādi samazina amonjaka izgarošanu), vai sašaurinot bioloģiskos ceļus, kuri noved pie sulfīdu veidošanās. Rezultātā samazinās, piemēram, amonjaka, metāna, sērūdeņraža un/vai smaku emisijas. Papildus emisiju samazināšanai piedevas var uzlabot šķidrmēslu apstrādes norisi, izraisot sašķidrināšanos (mazāka viskozitāte) un/vai garozas mazināšanos/lūšanu (rezultātā uzlabojas šķidrmēslu sūknējamība un samazinās putu veidošanās), tādējādi samazinot vajadzību pēc sakustināšanas, aizsargājot aprīkojumu un ierobežojot manuālu iejaukšanos (arī tādu, kas saistīta ar bīstamu H2S iedarbību).

N.P.

v

Gāzcaurlaidīgas membrānas (GPM) amonjaka uztveršanai no gāzveida vielām

Lai uztvertu amonjaku no gaisa, izmanto mikroporainas, hidrofobas membrānas. Amonjaka pārnese caur membrānām notiek galvenokārt koncentrācijas gradienta ietekmē. Procesu veic atmosfēras spiedienā. Kad amonjaks ir skābā šķīdumā (membrānas otrā pusē), tas savienojas ar brīviem protoniem, veidojot negaistošus amonija jonus (NH4 +). Skābā šķīduma sagatavošanai var izmantot dažādas neorganiskās vai organiskās skābes, piemēram, sērskābi, sālsskābi, fosforskābi un pienskābi. Tādējādi gaisā esošais amonjaks tiek pārveidots par vērtīgu amonija mēslošanas līdzekli (piemēram, amonija sulfātu, amonija hlorīdu, amonija fosfātu, amonija laktātu), ko var aizvest no saimniecības. Šis paņēmiens darbojas neatkarīgi no ventilācijas sistēmas, tāpēc to var izmantot gan dabiski, gan mehāniski ventilētās ēkās. Sistēma parasti atrodas ārpus novietnes, un ir vajadzīga tās uzturēšanai pietiekama vieta.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 75 % (cūkkopības saimniecībās) un 45 % (putnkopības saimniecībās), salīdzinot ar atsauces sistēmu, kurā šo tehnisko paņēmienu neizmanto.

Novietņu sistēmas

Apraksts

Būru sistēmas

Mājputnu novietņu sistēmas ar slīpu grīdu, kas izgatavota no metināta metāla sieta vai plastmasas režģa un uz kuras ir ierīces un vairāk vietas ēšanai, dzeršanai, sēdēšanai ligzdā, kašņāšanās vajadzībām un tupēšanai laktā, kā arī olu savākšanai. Būri parasti ir izvietoti trijos vai vairāk stāvos. Novietņu sistēmām ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvas 1999/74/EK jaunākajā redakcijā (54) vai to aizstājošajos tiesību aktos.

Dziļo pakaišu sistēma ar kūtsmēslu bedri

Mājputnu novietņu sistēmas, kurās vismaz viena trešdaļa no kopējās grīdas platības ir klāta ar pakaišiem (piemēram, smiltīm, ēveļskaidām, salmiem). Atlikusī grīdas platība ir režģota, un zem tās atrodas kūtsmēslu bedre. Ēdināšanas un dzirdināšanas ierīces ir novietotas virs režģotās grīdas. Var būt papildu konstrukcijas, piemēram, pastaigu laukumi, nojumes, brīvās turēšanas zonas vai ziemas dārzi, – tās tiek uzskatītas par āra platībām.

Putnu mājas

Mājputnu novietņu sistēmas ir sadalītas dažādās funkcionālajās zonās, proti, ēdināšanas, dzirdināšanas, olu dēšanas, kašņāšanās un atpūtas zonā. Izmantojamā platība tiek palielināta, izmantojot paaugstinātas režģotas grīdas un stāvus. Režģotā grīda aizņem no 30 % līdz 60 % kopējās grīdas platības. Pārējā grīdas platība parasti ir noklāta ar pakaišiem.

Var būt papildu konstrukcijas, piemēram, pastaigu laukumi, nojumes, brīvās turēšanas zonas vai ziemas dārzi, – tās tiek uzskatītas par āra platībām.

Tehniskie paņēmieni

Apraksts

Informācija par emisijām

Visu sugu mājputni

a

Gaisa attīrīšanas sistēma, piemēram:

Sk. 4.2.3. iedaļu.

b

Gāzcaurlaidīgas membrānas (GPM) amonjaka uztveršanai no gāzveida vielām

Sk. 4.2.1. iedaļu.

Dējējvistas, vaislas broileri un jaunputni

c

Kūtsmēslu izvākšana ar lentes transportieri, ietver vismaz:

Kūtsmēslu izvākšanas lentes atrodas zem būriem. Izvākšana var notikt vienreiz nedēļā (ar gaisžāvēšanu) vai vairākas reizes nedēļā (bez gaisžāvēšanas). Kūtsmēslu žāvēšanas nolūkā izvākšanas lenti var ventilēt. Uz kūtsmēslu transportiera lentes var veikt arī vēzienveida mehānisko gaisžāvēšanu (whisk-forced air drying).

Veicot izvākšanu divreiz nedēļā ar gaisžāvēšanu, var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 30 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “izvākšana divreiz nedēļā bez ventilēšanas”.

d

Mehāniskās vai dabīgās ventilācijas sistēma bez biežas kūtsmēslu izvākšanas; ierīkota esošos lopkopības blokos ar dziļo pakaišu sistēmu un šķidrmēslu krātuvi un apvienojumā vismaz ar vienu emisiju mazināšanas papildpasākumu (piemēram, kad panāk augstu sausnas saturu kūtsmēslos vai izmanto gaisa attīrīšanas sistēmu)

Dziļo pakaišu sistēmu (aprakstu sk. iepriekš) kombinē ar kūtsmēslu izvākšanu ar lielākiem laika intervāliem, piemēram, (katra) audzēšanas cikla beigās. Nodrošina, ka kūtsmēslu minimālais sausnas saturs ir aptuveni 50–60 %. To panāk ar pienācīgu ventilācijas sistēmu (piemēram, grīdas līmenī uzstādītiem ventilatoriem un gaisa atsūcēju).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 40 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”. Šis tehniskais paņēmiens var palielināt metāna emisijas.

e

Lentes transportieris vai skrēpertransportieris (ja tiek izmantota dziļo pakaišu sistēma ar kūtsmēslu bedri)

Kūtsmēslus izvāc ar skrēpertransportieriem (periodiski) vai lentes transportieriem (vienreiz nedēļā, ja kūtsmēslus žāvē, divreiz nedēļā, ja kūtsmēslus nežāvē).

Ar neventilētiem lentes transportieriem var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 70 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

Ar ventilētiem lentes transportieriem var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 80 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

f

Mehāniska kūtsmēslu gaisžāvēšana, izmantojot caurules (ja tiek izmantota dziļo pakaišu sistēma ar kūtsmēslu bedri)

Dziļo pakaišu sistēmu (aprakstu sk. iepriekš) kombinē ar kūtsmēslu žāvēšanu, ko nodrošina, izmantojot mehānisko ventilāciju, proti, gaiss (piemēram, 17–20 °C temperatūrā un 1,2 m3 uz vienu putnu) pa caurulēm tiek pūsts uz kūtsmēsliem, kas glabājas zem režģotās grīdas.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 45 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

g

Mehāniska kūtsmēslu gaisžāvēšana, izmantojot caurumotu grīdu (ja tiek izmantota dziļo pakaišu sistēma ar kūtsmēslu bedri)

Dziļo pakaišu sistēma (aprakstu sk. iepriekš) ir aprīkota ar caurumotu grīdu, kas atrodas zem kūtsmēsliem un dod iespēju uz tiem no apakšas pūst gaisu. Kūtsmēslus izvāc audzēšanas cikla beigās.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 45 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

h

Pakaišu žāvēšana uz lentes transportieriem (putnu mājās)

Kūtsmēslus savāc uz transportiera lentēm, kas atrodas zem režģotās grīdas, un vismaz vienreiz nedēļā izvāc ar ventilāciju vai bez tās. Jaunputnu mājās var kombinēt pakaišiem klātu grīdu un vienlaidu grīdu.

Ar neventilētiem lentes transportieriem var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 70 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

Ar ventilētiem lentes transportieriem var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 80 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

i

Mehāniska pakaišu gaisžāvēšana uz lentes transportiera (putnu mājās)

Šis tehniskais paņēmiens amonjaka emisijas no kūtsmēsliem samazina, izmantojot mērķētu gaisa plūsmu ap tiem, un tas (sadalot urīnskābi mājputnu kūtsmēslos) palēnina mikrobiālo aktivitāti un ierobežo slāpekļa savienojumu pārvēršanos gaistošā amonjakā. Kūtsmēsli nokrīt uz konveijera, kas atrodas zem režģiem, kur tos žāvē ar gaisu (piemēram, 0,3 m3 gaisa uz vienu dzīvnieku stundā vismaz 20 °C temperatūrā). Gaisu pievada pa cauruļvadiem, kas atrodas zem režģotās grīdas vai tai blakus. Gaisa plūsma ir stratēģiski vērsta, lai žāvēšana notiktu vienmērīgi, nepieļaujot augsta mitruma zonu veidošanos. Sistēma darbojas nepārtraukti, nodrošinot, ka kūtsmēsli paliek pussausā stāvoklī (piemēram, sausnas saturs ir vismaz 50 %) no ekskrēcijas brīža līdz to aizvākšanai (vismaz vienreiz nedēļā vai divreiz nedēļā, ja žāvēšanu turpina citur).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 62 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”. Tiek samazinātas arī putekļu emisijas.

j

Mehāniska pakaišu žāvēšana ar iekštelpu gaisu (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem)

Dziļo pakaišu sistēmā bez kūtsmēslu krātuves var izmantot iekštelpu gaisa recirkulācijas sistēmas, lai žāvētu pakaišus un vienlaikus apmierinātu putnu fizioloģiskās vajadzības. Šim nolūkam var izmantot ventilatorus, siltummaiņus un/vai sildītājus.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 25 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

k

Pakaišu slīdnis (putnu māju gadījumā)

Šis tehniskais paņēmiens ierobežo pakaišu slāņa biezumu (līdz, piemēram, ne vairāk kā 3 cm) uz visas ar pakaišiem klātās grīdas virsmas, ar slīdni bieži noņemot daļu pakaišu slāņa.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 15 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”. Tiek samazinātas arī putekļu emisijas.

Broileri

l

Mehāniska pakaišu žāvēšana ar iekštelpu gaisu (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem)

Var izmantot iekštelpu gaisa recirkulācijas sistēmas, lai žāvētu pakaišus un vienlaikus apmierinātu putnu fizioloģiskās vajadzības.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 25 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

m

Mehāniska pakaišu žāvēšana ar sasildītu iekštelpu gaisu (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem)

Amonjaka emisijas samazina, izžāvējot pakaišus ar siltu gaisu un atdalot iztvaikojušo mitrumu ar sasildītu gaisu (to iegūst ar siltummaiņiem un/vai sildītājiem). Ir iespējamas divas konfigurācijas.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 55 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

n

Dabiska vai mehāniska ventilācija un dzirdināšanas sistēma bez sūcēm (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem)

Vienlaidu grīda ir pilnībā klāta ar pakaišiem, kurus pēc vajadzības var papildināt. Grīdas izolācija (piemēram, izmantojot betonu, mālu) novērš ūdens kondensēšanos pakaišos. Pakaišu kūtsmēslus izvāc audzēšanas cikla beigās. Dzeramā ūdens sistēma ir projektēta un tiek ekspluatēta tā, lai ūdens netecētu un neizšļakstītos pakaišos. Var būt papildu konstrukcijas, piemēram, pastaigu laukumi, nojumes, brīvās turēšanas zonas vai ziemas dārzi, – tās tiek uzskatītas par āra platībām. Dabisko ventilāciju var kombinēt ar brīvās turēšanas sistēmu.

N.P.

o

Apsildāma un dzesējama pakaišiem nokaisīta grīda (kombinētu sildīšanas un dzesēšanas jeb “combideck” sistēmu gadījumā)

Zem grīdas ir uzstādīts noslēgts ūdens kontūrs, un dziļāk ir iebūvēts vēl viens kontūrs, kurā liekais siltums tiek uzkrāts vai novadīts atpakaļ uz mājputnu novietni, kad nepieciešams. Abi ūdens kontūri ir savienoti ar siltumsūkni. Audzēšanas perioda sākumā grīda tiek apsildīta ar uzkrāto siltumu, lai pakaišus uzturētu sausus, nepieļaujot mitruma kondensēšanos; otrajā audzēšanas ciklā putni rada lieku siltumu, kas tiek saglabāts uzglabāšanas kontūrā, vienlaikus atdzesējot grīdu, un tas, ierobežojot mikrobiālo aktivitāti, samazina urīnskābes sadalīšanos.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 40 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

p

Pakaiši, kas sastāv no salmiem un nātrija hidrogēnsulfāta

Lai samazinātu pakaišu pH vērtību, jo tas savukārt kavē mikrobioloģisko aktivitāti, par pakaišiem izmanto granulas, kas izgatavotas no 80 % salmu (vai cita atjaunīgā materiāla) un 20 % nātrija hidrogēnsulfāta (NaHSO4).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 58 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

Pīles

q

Bieža pakaišu papildināšana (vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem vai dziļie pakaiši kombinācijā ar režģotu grīdu)

Pakaišus uztur sausus, pēc vajadzības bieži (piemēram, vienreiz dienā) papildinot ar svaigu pakaišu materiālu. Pakaišu kūtsmēslus izvāc audzēšanas cikla beigās.

Novietņu sistēma var būt aprīkota ar dabisku vai mehānisku ventilāciju un kombinēta ar brīvās turēšanas sistēmu.

Ja dziļos pakaišus kombinē ar režģotu grīdu, dzeramajā zonā ir režģota grīda (aptuveni 25 % kopējā grīdas laukuma).

N.P.

r

Bieža kūtsmēslu izvākšana (ja tiek izmantota pilnībā režģota grīda)

Zemgrīdas krātuvi, kurā uzglabā kūtsmēslus un no kuras tos izvāc uz ārēju krātuvi, klāj režģi. Kūtsmēslus uz ārēju krātuvi izvācot bieži, var:

Novietņu sistēma var būt aprīkota ar dabisku vai mehānisku ventilāciju un kombinēta ar brīvās turēšanas sistēmu.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu par vismaz 15 % (pastāvīga plūsma gravitācijas spēka ietekmē) un 30 % (skrēpertransportieris), salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļie pakaiši / pakaišu zona ar kūtsmēslu krātuvi”.

Tītari

s

Dabiska vai mehāniska ventilācija un dzirdināšanas sistēma bez sūcēm (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem)

Sk. n) tehniskā paņēmiena aprakstu (iedaļā par broileriem).

t

Mehāniska pakaišu žāvēšana ar sasildītu iekštelpu gaisu (ja tiek izmantota vienlaidu grīda ar dziļajiem pakaišiem)

Sk. m) tehniskā paņēmiena aprakstu (iedaļā par broileriem).

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Informācija par emisijām

a

Biofiltrs

Izplūdes gaiss tiek vadīts cauri filtrācijas slānim no organiska materiāla, piemēram, sakņu koksnes vai koksnes šķeldas, rupjas mizas, komposta vai kūdras. Filtra materiāls visu laiku tiek uzturēts mitrs, laiku pa laikam apsmidzinot tā virsmu. Mitrā bioplēve absorbē putekļu daļiņas un smakojošos gaisa savienojumus, kurus pēc tam oksidē vai noārda mikroorganismi, kas dzīvo samitrinātajā pakaišu materiālā. Atlasītu mikroorganismu maisījumu inokulācija var uzlabot biofiltru efektivitāti.

Filtrpakešu novietošanai ir jāatvēl pietiekami liela platība ārpus dzīvnieku novietnes.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 70 % salīdzinājumā ar atsauces sistēmu, kurā šo tehnisko paņēmienu neizmanto. Atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem var samazināt arī metāna emisijas gaisā. Var rasties N2O emisijas.

b

Bioskruberis (vai pilienu biofiltrs)

Filtrs ir kolonna ar pildījumu – inertu pildmateriālu, kas parasti tiek uzturēts slapjš, apsmidzinot to ar ūdeni. Šķidrā fāze absorbē gaisa piesārņotājus, ko pēc tam noārda mikroorganismi, kuri nosēžas uz filtra elementiem. Atlasītu mikroorganismu maisījumu inokulācija var uzlabot biofiltru efektivitāti.

Dažos gadījumos var izmantot arī daļēju gaisa attīrīšanu (piemēram, lai apstrādātu noteiktu izplūdes gaisa daļu, kurā piesārņotāju slodze ir lielāka).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 70 % salīdzinājumā ar atsauces sistēmu, kurā šo tehnisko paņēmienu neizmanto. Samazinās arī smaku un putekļu emisijas.

c

Sausais filtrs

Izplūdes gaiss tiek pūsts pret sietu, kas izgatavots, piemēram, no daudzslāņu plastmasas un novietots galasienas ventilatora priekšā. Caurplūstošā gaisa virziens krasi mainās, izraisot daļiņu separēšanu centrbēdzes spēka ietekmē, un rezultātā samazinās putekļu emisija.

N.P.

d

Divpakāpju vai trīspakāpju gaisa attīrīšanas sistēma

Divpakāpju sistēmā slapjo skābes skruberi (pirmais posms) parasti kombinē ar bioskruberi (otrais posms). Trīspakāpju sistēmā ūdens skruberi (pirmais posms) parasti kombinē ar slapjo skābes skruberi (otrais posms), pēc kura tiek izmantots biofiltrs (trešais posms). Dažos gadījumos var izmantot arī daļēju gaisa tīrīšanu (piemēram, lai apstrādātu noteiktu izplūdes gaisa daļu, kurā piesārņotāju slodze ir lielāka).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 70 % salīdzinājumā ar atsauces sistēmu, kurā šo tehnisko paņēmienu neizmanto. Samazinās arī smaku un putekļu emisijas.

e

Ūdens skruberis

Izplūdes gaiss tiek pūsts cauri filtrēšanas līdzeklim, veidojot šķērsplūsmu. Pildmateriālu nemitīgi apsmidzina ar ūdeni. Putekļi tiek atdalīti no gaisa, un tie nosēžas ūdens tvertnē, kuru pirms atkārtotas piepildīšanas iztukšo. Šo tehnisko paņēmienu sauc arī par “trīsfāžu reaktoru ar filtrējošu slāni”.

N.P.

f

Ūdens nosēdinātājs

Ventilatori novirza izplūdes gaisu uz leju – uz ūdens vannu, kurā samirkst putekļu daļiņas. Tad plūsmas virziens tiek pavērsts par 180 grādiem uz augšu. Ūdeni regulāri papildina, lai kompensētu iztvaikošanu.

N.P.

g

Slapjais skābes skruberis

Izplūdes gaiss tiek spiests cauri filtram (piemēram, sienai ar pildījumu), kurā to apsmidzina ar cirkulējošu šķidru skābi (piemēram, sērskābi). Dažos gadījumos var izmantot arī daļēju gaisa tīrīšanu (piemēram, lai apstrādātu noteiktu izplūdes gaisa daļu, kurā piesārņotāju slodze ir lielāka).

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 70 % salīdzinājumā ar atsauces sistēmu, kurā šo tehnisko paņēmienu neizmanto. Samazinās arī smaku un putekļu emisijas.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Putekļu emisijas

a

Putekļu rašanās novēršana vai samazināšana lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs, tālab izmantojot, piemēram, pakaišus ar zemu putekļu saturu, rupjākus pakaišu materiālus, pakaišu slīdņus, ad libitum barošanu, barību ar zemu putekļu saturu, putekļu separatorus, optimāli ātru gaisa ventilēšanu

Putekļu rašanās lauksaimniecības dzīvnieku ēkā tiek novērsta vai samazināta, izmantojot tādus paņēmienus kā:

b

Putekļu koncentrācijas samazināšana lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs, tālab izmantojot, piemēram, miglošanu ar ūdeni, jonizāciju, eļļas izsmidzināšanu

Putekļu koncentrāciju lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs samazina, izmantojot tādus paņēmienus kā:

c

Putekļu daudzuma mazināšana, izmantojot gaisa attīrīšanas sistēmu, piemēram, sauso filtru, divpakāpju vai trīspakāpju gaisa attīrīšanas sistēmu, ūdens skruberi, ūdens uztvērēju, slapjo skābes skruberi, biofiltru, bioskruberi

Sk. 4.2.3. iedaļu.

Smaku emisijas

d

Smaku novēršanas un mazināšanas pasākumi novietņu sistēmās, piemēram, dzīvnieku un virsmu sausuma un tīrības uzturēšana, kūtsmēslus emitējošās virsmas samazināšana, bieža kūtsmēslu aizvākšana, kūtsmēslu un iekštelpu vides temperatūras samazināšana, gaisa plūsmas samazināšana

Smaku emisijas novietņu sistēmās novērš un/vai samazina, izmantojot tādus paņēmienus kā:

e

Izvadītā gaisa izplūdes apstākļu optimizācija no dzīvnieku novietnēm, piemēram, palielinot izplūdes augstumu un/vai ventilēšanas ātrumu

Izplūdes gaiss tiek izvadīts no dzīvnieku novietnēm, izmantojot tādus tehniskos paņēmienus kā:

f

Smaku mazināšana, izmantojot gaisa attīrīšanas sistēmu, piemēram, bioskruberi (vai bioskrubera filtru), biofiltru, divpakāpju vai trīspakāpju gaisa attīrīšanas sistēmu

Sk. 4.2.3. iedaļu.

Ūdens patēriņš

g

Konkrētajai dzīvnieku kategorijai piemērota aprīkojuma (piemēram, nipeļa tipa dzirdņu, bļodiņas tipa dzirdņu, ūdens siļu) izvēlēšanās un izmantošana, vienlaikus nodrošinot ūdens pieejamību (ad libitum)

Izvēlas un izmanto ūdensefektīvas padeves sistēmas (piemēram, nipeļa tipa dzirdnes, bļodiņas tipa dzirdnes, ūdens siles), ņemot vērā dažādu dzīvnieku sugu dzeršanas paradumus. Optimāla hidratācija un dzīvnieku labturība tiek nodrošināta ar ad libitum piekļuvi.

h

Regulāra verificēšana un (ja vajadzīgs) dzeramā ūdens iekārtu kalibrācijas pielāgošana

Dzeramā ūdens aprīkojums tiek regulāri pārbaudīts un vajadzības gadījumā pielāgots, lai nodrošinātu konsekventus plūsmas ātrumus un funkcionalitāti, vienlaikus nepieļaujot ūdens izšļakstīšanos.

i

Tādu paņēmienu izmantošana dzīvnieku novietnēm un aprīkojumam kā mehāniska sausā tīrīšana vai augstspiediena tīrītāji

Dzīvnieku novietnes un aprīkojums tiek tīrīts tā, lai nodrošinātu higiēnu un vienlaikus arī ūdensefektivitāti, piemēram, izmantojot tādas iepriekšējas tīrīšanas metodes kā mehāniska sausā tīrīšana vai tādus paņēmienus kā augstspiediena tīrītāji.

Enerģijas patēriņš

j

Augstas efektivitātes apsildes / dzesēšanas un ventilācijas sistēmas

Augstas efektivitātes apsildes / dzesēšanas un ventilācijas sistēmās izmanto tehniskus risinājumus, kas samazina enerģijas patēriņu, vienlaikus ņemot vērā dzīvnieku labturības prasības.

k

Apsildes / dzesēšanas un ventilācijas sistēmu un to pārvaldības optimizēšana, īpaši tad, ja tiek izmantotas gaisa attīrīšanas sistēmas

Esošās apsildes / dzesēšanas un ventilācijas sistēmas tiek uzlabotas, ņemot vērā dzīvnieku labturības prasības (piemēram, gaisa piesārņotāju koncentrāciju, pienācīgas temperatūras). To var panākt ar šādiem pasākumiem:

l

Dzīvnieku novietņu sienu, grīdu un/vai griestu izolēšana

Izolācijas materiāls var būt dabiski necaurlaidīgs vai klāts ar necaurlaidīgu materiālu. Ja izmanto caurlaidīgus materiālus, ierīko tvaikizolāciju, jo mitrums ir galvenais izolācijas materiālu bojāšanās cēlonis.

Putnkopības saimniecībās par izolācijas materiālu var izmantot siltumatstarojošas membrānas, kas sastāv no laminētām plastmasas plēvēm un pasargā novietni no gaisa noplūdes un mitruma.

m

Siltuma atgūšana (piemēram, “combideck” sistēma, siltumu atgūstošas ventilācijas sistēmas, siltumu atgūstoša šķidrmēslu dzesēšana)

Tiek reciklēta siltumenerģija no ventilācijas, atkritumproduktiem vai iekšējām struktūrām.

Centrālā iekārta izmanto gaisa-gaisa siltummaini, kas siltumu no silta, sasmakuša izplūdes gaisa nodod uz aukstu, svaigu ienākošo gaisu.

“Combideck” sistēmas aprakstu sk. 4.2.2. iedaļā.

n

Dabiskās ventilācijas izmantošana

Brīvu (dabisku) ventilāciju dzīvnieku novietnē rada termiskie efekti un/vai vēja plūsma. Papildus regulējamām atverēm ēkas sānu sienās dzīvnieku novietnēm var būt atveres jumta korē un, ja vajadzīgs, arī ēkas galasienās. Atveres var būt aprīkotas ar pretvēja aizsardzības sietiem. Karstā laikā papildus var izmantot ventilatorus.

o

Hibrīdas ventilācijas izmantošana

Dažādās dzīvnieku novietnes sekcijās tiek kombinēta mehāniskā un dabiskā ventilēšana. Mehāniskas ventilēšanas sekcijā dzīvnieki ir pasargāti no aukstuma, karstuma, saules starojuma un lietus. Dabiski ventilētajā sekcijā dzīvniekiem ir pieejami āra apstākļi (cūkām ekskrēcijas zona parasti atrodas ārpus telpām).

p

Dzesēšanas sistēmas ar iztvaikošanu, kurās izmanto paliktņus un ūdens recirkulāciju

Paliktņus un iztvaikošanu ietverošās dzesēšanas sistēmās izmanto cietu celulozi, apses vai sintētiskus porainus paneļus, kas uzstādīti uz vienas novietnes sienas un tiek pastāvīgi piesātināti ar ūdeni, to sūknējot. Ūdeni, kas nav iztvaikojis vai pārvērties migliņā, savāc un recirkulē sistēmā. Tuneļa ventilatori pūš āra gaisu caur mitrajiem paneļiem, iztvaicējot ūdeni un dzesējot gaisu.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Informācija par emisijām

a

Pietiekami ietilpīgas krāvuves izmantošana, lai kūtsmēslus tajā varētu uzglabāt periodos, kad to izkliedēšana nav iespējama

Krātuves tiek projektētas pietiekami ietilpīgas, lai kūtsmēslus tajās varētu uzglabāt periodos, kad to izkliedēšana nav iespējama. Šos periodus nosaka klimatiskie apstākļi un kultūraugu prasības pēc slāpekļa.

N.P.

b

Pret mehānisko, ķīmisko un termisko iedarbību noturīgu krātuvju izmantošana

Krātuves tiek būvētas, izmantojot tādus elementus (piemēram, tēraudu ar aizsargpārklājumu, necaurlaidīgu betonu, hermētisku izklājumu), kas spēj izturēt mehānisku stresu, ķīmisku iedarbību un termiskas svārstības, tādējādi nodrošinot ilgizturību, vides aizsardzību un ekspluatācijas uzticamību.

N.P.

c

Hermētisku iekārtu un aprīkojuma (piemēram, bedru, kanālu, noteku, sūkņu staciju) izmantošana šķidrmēslu savākšanai un pārvietošanai

Šķidrmēslu savākšanas un pārvietošanas iekārtas un aprīkojums (piemēram, bedres, kanāli, notekas, sūkņu stacijas) ir projektēts tā, lai novērstu noplūdes un to radīto kontamināciju. Tas ietver piemērotu, hermētisku un korozijizturīgu materiālu izmantošanu.

N.P.

d

Krātuvju strukturālās integritātes verificēšana vismaz vienreiz gadā

Regulāri (vismaz vienreiz gadā) tiek veiktas un dokumentētas funkcionālās uzticamības pārbaudes (tālab izmantojot, piemēram, vizuālas pārbaudes, fotoattēlus, testēšanas pārskatus, noplūžu atklāšanu, līmeņa izmaiņu uzraudzību ar ūdeni piepildītā glabātavā, sensoru iegūtos datus), kas ietver visu glabātavu, cauruļu un stiprinājumu komponentu hermētiskuma verificēšanu, lai nodrošinātu hermētiskumu un ekspluatācijas standartu ievērošanu.

N.P.

e

Pārsegumi, kas nodrošina visaugstāko vides sniegumu un var būt:

Krātuves ir pārklātas ar cietiem, elastīgiem vai peldošiem pārsegumiem.

Cietos pārsegumus var izgatavot no betona, stiklšķiedras paneļiem vai poliestera loksnēm, kas ir plakanas vai koniskas, un tos uzstāda uz betona vai tērauda tvertnēm un silosiem. Pārsegumi ir labi noslēgti un cieši, lai pēc iespējas samazinātu gaisa apmaiņu un pasargātu krātuvi no lietus un sniega iekļūšanas.

Cieti pārsegumi: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu par gandrīz 100 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

Lokani pārsegumi ir:

Teltsveida pārsegumi: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 85 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

Kupolveida pārsegumi: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 80 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

Plakani pārsegumi: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 60 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

Peldoši pārsegumi ir:

Garozas slāņi: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 20 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

Peldoši berammateriāli: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 40 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

Piepūšami pārsegumi: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 60 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

Peldoši lokani pārsegumi: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 80 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

Lokana plastmasas loksne: var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 60 %, salīdzinot ar krātuvi bez pārseguma.

f

Noplūžu konstatēšanas sistēmas uzstādīšana

Sistēma, kurā izmanto, piemēram, ģeomembrānu, apakšā ierīkotu drenāžas kārtu un drenāžas cauruļvadu sistēmu, kas ļauj noplūdes konstatēt agrīni (piemēram, ar pjezometru) un ierobežot pārrāvumus.

N.P.

g

Šķidrmēslu pārjaukšanas mazināšana

Šķidrmēslus pārjauc pēc iespējas mazāk. Tas ietver:

N.P.

h

Pienācīga šķidrmēslu krātuves konstrukcija, projektēšanā izmantojot tādus paņēmienus kā:

Krātuves tiek projektētas, ņemot vērā strukturālus un ekspluatācijas parametrus, kuru mērķis ir samazināt emisijas gaisā. Tas ietver emitējošā virsmas laukuma un šķidrmēslu tilpuma attiecības samazināšanu, uzpildes līmeņu pārvaldīšanu, lai ierobežotu vēja ātrumu un gaisa apmaiņu virs šķidrmēslu virsmas, un brīvsānu augstuma palielināšanu, lai radītu aizvēja efektu, kas novērš turbulentu gaisa kustību.

N.P.

i

Šķidrmēslu paskābināšana

Sk. 4.2.1. iedaļu.

j

Šķidrmēslu dzesēšana

Sk. 4.2.1. iedaļu.

k

Necaurlaidīga pamatne un sienas, piemēram, ar māla vai plastmasas izklājumu (vai dubulto izklājumu) un hermētiskām konstrukcijām

Krātuves ar zemes valni tiek būvētas ar hermētiskām konstrukcijām (piemēram, savienojumiem, stiprinājumiem) un necaurlaidīgu pamatni un sienām, tālab izmantojot tādus materiālus kā sablīvēts māls, augsta blīvuma polietilēna (HDPE) plastmasas izklājums vai dubulta izklājuma sistēmas (piemēram, ģeomembrāna, māls), kuru uzdevums ir novērst noplūdes un gruntsūdeņu kontaminēšanu.

N.P.

l

Sausu pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana šķūnī

Parasti šķūnis ir vienkārša būve ar necaurlaidīgu grīdu un jumtu, ar ventilāciju, kas ir pietiekama, lai nerastos anaerobi apstākļi, un durvīm, pa kurām var iebraukt transportlīdzekļi. Sausus mājputnu kūtsmēslus (piemēram, broileru un dējējvistu pakaišus, gaisžāvētus dējējvistu ekskrementus, kas savākti uz transportieru lentēm) ar lentes transportieriem vai frontālajiem iekrāvējiem no mājputnu novietnes parasti var nogādāt šķūnī, kurā tos var glabāt ilgu laiku un kurā tie nevar atkārtoti samirkt.

N.P.

m

Betona krātuves izmantošana pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai

Pamatne no ūdensnecaurlaidīga betona, ko var kombinēt ar sienām trijās pusēs un pārsegumu (piemēram, jumtu virs kūtsmēslu platformas, pret UV starojumu stabilizētu plastmasu). Pamatne ir slīpa (piemēram, 2 %) uz priekšējās teknes pusi. Šķidrā frakcija un lietus radītā notece tiek savākta hermētiskā betona krātuvē un pēc tam apstrādāta.

N.P.

n

Pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana uz necaurlaidīgas vienlaidu grīdas, kas projektēta, lai novērstu noplūdes vidē

Krātuvei ir necaurlaidīga vienlaidu grīda, drenāžas sistēma, un tā ir savienota ar tvertni, kurā sakrājas šķidrā frakcija un lietus radītā notece.

N.P.

o

Pienācīgi attālumi starp pakaišu kūtsmēslu pagaidu kaudzēm un ūdensobjektiem (kaudzes ik gadu jākrauj citā vietā un uz lauka jāatstāj iespējami īsāku laiku)

Ja pakaišu kūtsmēslus pirms izkliedēšanas krauj kaudzē tieši uz lauka, pēc iespējas samazina laiku, kurā kūtsmēsli tur atrodas, un glabāšanas vietu vismaz katru gadu maina, to izvēloties pēc iespējas tālāk no ūdensobjektiem.

N.P.

p

Attiecības samazināšana starp pakaišu kūtsmēslu kaudzes emitējošās virsmas laukumu un tilpumu

Attiecību starp emitējošās virsmas laukumu un kaudzes tilpumu var samazināt, piemēram, sablīvējot kūtsmēslus vai izmantojot krātuvi ar trijām sienām.

N.P.

q

Pakaišu kūtsmēslu pagaidu kaudžu nosegšana

Pakaišu kūtsmēslu kaudzes nosedz ar tādiem materiāliem kā pret UV starojumu stabilizēti plastmasas pārsegumi, kūdra, zāģskaidas vai šķelda. Ciešs nosegums samazina gaisa apmaiņu un aerobo sadalīšanos kūtsmēslu kaudzē.

N.P.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Mehāniska šķidrmēslu separēšana, piemēram, ar:

Šķidrā un cietā frakcija ar dažādu sausnas saturu tiek separēta, izmantojot, piemēram, gliemežpreses separatorus, centrifūgas tipa separatorus ar dekantēšanas ierīci, separēšanu ar sietiem un filtrpresēšanu. Separēšanu var veicināt ar piedevām vai ar dažādām temperatūrām/spiedieniem.

Šo tehnisko paņēmienu izmanto, piemēram, ja kūtsmēslu izkliedēšanai pieejamā zemes platība ir ierobežota un ir jāsamazina slāpekļa un fosfora saturs cietajā fāzē.

b

Anaerobā noārdīšana

Anaerobie mikroorganismi slēgtā reaktorā bezskābekļa apstākļos noārda kūtsmēslu organisko vielu. Tiek saražota un uzkrāta biogāze, ko izmanto enerģijas ražošanai, t. i., siltumenerģijas ražošanai, koģenerācijas siltumenerģijai un elektroenerģijai un/vai kā transporta degvielu. Daļu saražotās siltumenerģijas procesa laikā reciklē. Stabilizētās atliekas (digestātu) var izmantot kā mēslojumu (pēc kompostēšanas, kad digestāts ir pietiekami ciets). Kopā ar šķidrmēsliem un/vai citiem substrātiem var noārdīt arī pakaišu kūtsmēslus, taču jānodrošina, lai sausnas saturs būtu mazāks par 18 %. Atlasītu mikroorganismu maisījumu inokulācija var palielināt procesa ātrumu un efektivitāti.

c

Kūtsmēslu žāvēšana ārējā tunelī

Kūtsmēslus no dējējvistu novietnēm savāc un ar lentes transportieriem nogādā ārpus novietnes uz speciālu slēgtu konstrukciju, kas sastāv no vairākām perforētām lentēm, kuras savstarpēji pārklājas un izveido tuneli. Caur lenšu tuneli tiek pūsts silts gaiss, kas divas vai trīs dienas žāvē kūtsmēslus. Tuneļa ventilēšanai izmanto gaisu no dējējvistu novietnes.

d

Mehāniska šķidrmēslu separēšana cietajā un šķidrajā frakcijā, kam seko šķidrās frakcijas aerobā noārdīšana (aerācija) ar barības vielu atgūšanu

Šķidrmēslus separē šķidrajā un cietajā frakcijā, tālab izmantojot mehāniskus separatorus, un barības vielas atgūst, kad cietās un šķidrās frakcijas izmanto kultūraugu barošanai. Lielākā daļa fosfora un ievērojama daļa slāpekļa paliek cietajā frakcijā, kas ir produkts ar mazāku tilpumu un svaru.

Šķidro frakciju ar pārtraukumiem un zemu intensitāti aerē, izmantojot iegremdētus vai peldošus nepārtrauktas vai periodiskas darbības aeratorus, un tas izraisa gaistošo organisko savienojumu bioloģisko oksidēšanos. Procesu vada, kontrolējot tādus darbības parametrus kā aerēšanas intensitāte (izšķīdušā skābekļa koncentrācija), pH palielināšanas ierobežojums, temperatūra (piemēram, no 45 oC līdz 75 oC) un šķidrmēslu maisīšanas samazināšana līdz minimumam ar mērķi samazināt amonjaka (NH3) zudumus atmosfērā, vienlaikus novēršot anaerobus apstākļus un metāna veidošanos. Aerācijas laikā izdalījušos amonjaku pēc izvēles var savākt (sk., piemēram, tehnisko paņēmienu “Gāzcaurlaidīgas membrānas (GPM) amonjaka uztveršanai no gāzveida vielām”). Putas un dūņas, kas satur dažas no šķidrās frakcijas uztvertas barības vielas (piemēram, fosforu), savāc no reaktora un izžāvē, izmantojot mehāniskos separatorus, un pēc tam pārvalda kopā ar pārējo cieto frakciju.

Šo tehnisko paņēmienu parasti izmanto tad, kad pirms izkliedēšanas ir svarīgi samazināt patogēnu daudzumu un smakas. Jāpievērš uzmanība iespējamai dažādu vides faktoru mijiedarbībai.

e

Mehāniska šķidrmēslu separēšana cietajā un šķidrajā frakcijā, kam seko šķidrās frakcijas nitrifikācija-denitrifikācija ar barības vielu atgūšanu

Šķidrmēslus separē šķidrajā un cietajā frakcijā, tālab izmantojot mehāniskus separatorus, un barības vielas atgūst, kad cietās un šķidrās frakcijas izmanto kultūraugu barošanai. Lielākā daļa fosfora un ievērojama daļa slāpekļa paliek cietajā frakcijā, kas ir produkts ar mazāku tilpumu un svaru.

Šķidro frakciju nitrificē, bioloģisko apstrādi veicot kontrolētos aerobos apstākļos, kuros amonjaks (NH3) oksidējas par nitrītiem (NO2 –) un nitrātiem (NO3 –), un tādējādi samazinās amonjaka zudumi atmosfērā. Lai procesu pastiprinātu, pievieno koagulantus un flokulantus. Efluentu, kas bagāts ar nitrātiem un turklāt satur atlikušu fosforu, kā arī kāliju, nātriju un kalciju, var atkārtoti izmantot lauksaimniecībā (piemēram, ar fertigāciju jeb mēslojošo apūdeņošanu). Alternatīvi to var novadīt uz denitrifikācijas posmu, kurā organiskā oglekļa klātbūtnē nitrīti un nitrāti tiek pārveidoti par N2.

Dažus mikroorganismus var recirkulēt aerācijas baseinā, lai tie saglabātu bioloģisko aktivitāti. Putas un dūņas, kas satur dažas no šķidrās frakcijas uztvertas barības vielas (piemēram, fosforu), savāc no baseina vai baseiniem un izžāvē, izmantojot mehāniskos separatorus, un pēc tam pārvalda kopā ar pārējo cieto frakciju.

Nitrifikācijas-denitrifikācijas procesu var veikt vienā baseinā vai vairākos baseinos pēc kārtas. Nosakot baseinā paturēšanas ilgumu, var kontrolēt nitrifikācijas-denitrifikācijas pakāpi, t. sk. nitrātu koncentrāciju efluentā. Jāpievērš uzmanība iespējamai dažādu vides faktoru mijiedarbībai.

f

Pakaišu kūtsmēslu kompostēšana

Pakaišu kūtsmēslus, arī šķidrmēslu cieto frakciju, aerobos apstākļos sadala mikroorganismi, un rezultātā tiek iegūts galaprodukts (komposts), kas ir pietiekami stabils transportēšanai, uzglabāšanai un izkliedēšanai. Kopā ar pakaišu kūtsmēsliem var kompostēt bioloģisko inokulātu, salmus, zāģskaidas, zaļos atkritumus vai citus organiskos atkritumus (piemēram, digestātu). Tiek samazināta kūtsmēslu smaka, mikrobiālo patogēnu daudzums un mitruma saturs. Skābekļa piegādi nodrošina, mehāniski apvēršot stirpas vai mehāniski aerējot kaudzes. Var izmantot arī mucas un komposta tvertnes (vertikālas un horizontālas). Atlasītu mikroorganismu maisījumu inokulācija var palielināt procesa ātrumu un efektivitāti.

Šo tehnisko paņēmienu var izmantot, piemēram, kad pirms izkliedēšanas ir svarīgi samazināt patogēnu daudzumu un smakas. Lai lopkopības saimniecībā varētu sakraut stirpas, tam jāatvēl pietiekami daudz vietas. Citām kompostēšanas iespējām (piemēram, tvertnēm/silosiem, mucām) parasti ir vajadzīgs mazāk vietas.

g

Vakuumiztvaicēšana ar amonjaka atgūšanu

Iztvaicēšanu izmanto, lai samazinātu digestāta tilpumu (līdz 70 %), un rezultātā tiek iegūtas koncentrētas barības vielas. Kūtsmēslu šķidro fāzi parasti iztvaicē vakuumā zemā temperatūrā (piemēram, aptuveni 60 °C). Iztvaicēšanas procesā gāzveida amonjaks piesaistās un kļūst par amonija sulfāta šķīdumu. Iztvaicēšana vakuumā galvenokārt ir metode, kas noder pakaišu kūtsmēslu daudzuma samazināšanai.

h

Smalkie vakuuma separatori ar sietiem

Tehniskais paņēmiens ietver nepārtrauktas separācijas tehnoloģiju ar smalko sietu, kas paredzēta optimizētai ar barības vielām bagātu šķidru suspensiju (piemēram, šķidrmēslu, digestātu) pārstrādei. Tas ļauj veikt separāciju, iegūstot enerģētiski bagātu cieto frakciju un barības vielām nabadzīgāku šķidro frakciju, kas ir piemērota tālākai filtrēšanai caur membrānām vai pārstrādei par mēslošanas līdzekļiem. Šis tehniskais paņēmiens ir piemērots šķidrumiem ar zemu sausnas saturu (piemēram, 1 %) un izmanto šķiedru aiztures sietus ar dažādiem acu izmēriem. To var izmantot kombinācijā ar pirmsseparācijas paņēmieniem.

i

Spiediena un flokulācijas cietvielu un šķidrumu separatori

Šķidrmēslu apstrādes paņēmiens, kas sastāv no vairākiem posmiem. Pirmkārt, kūtsmēsli tiek sadalīti cietajā un šķidrajā frakcijā. Pēc tam šķidro frakciju pakļauj fizikālķīmiskai apstrādei, ko papildina dekantēšana, kuras rezultāts ir dzidrināšana un suspendēto cieto daļiņu atdalīšana. Pēc tam apstrādāto šķidrumu paskābina, lai samazinātu amonjaka emisijas. Vienlaikus cietā frakcija un dūņas, kas rodas dažādos šķidrās apstrādes posmos, tiek atūdeņotas un žāvētas, izmantojot saules enerģiju.

Var panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 63 % salīdzinājumā ar atsauces sistēmu, kurā šo tehnisko paņēmienu neizmanto.

j

Mehāniska šķidrmēslu separēšana cietajā un šķidrajā frakcijā, kam seko šķidrās frakcijas apstrāde mākslīgos mitrājos ar barības vielu atgūšanu

Šķidrmēslus separē šķidrajā un cietajā frakcijā, tālab izmantojot mehāniskus separatorus. Ja ir pietiekami daudz vietas, separāciju var vēl vairāk pastiprināt ar turpmāku dekantēšanas posmu. Lielākā daļa fosfora un ievērojama daļa slāpekļa paliek cietajā frakcijā, kas ir produkts ar mazāku tilpumu un svaru.

Šķidrā frakcija plūst uz izveidoto mitrāju, kur tā iesūcas caur grants slāni, kas apstādīts ar specializētām augu sugām (piemēram, Phragmites australis, Juncus, Typha, Apium nodiflorum), un smilšu virsmu neapplūdina. Augi absorbē slāpekli (NO3 – un NH4 + veidā), tādējādi samazinot amonjaka (NH3) zudumus atmosfērā. Pienācīgi pārvaldot ekspluatācijas parametrus, iespējamās slāpekļa oksīda (N2O) emisijas tiek uzturētas zemā līmenī. Tiek samazināts arī suspendēto cietvielu daudzums un bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP). Attīrītais efluents gravitācijas spēka iedarbībā pa drenāžas cauruli izplūst no izveidotā mitrāja uz savākšanas dīķi, un to (piemēram, ar fertigāciju jeb mēslojošo apūdeņošanu) var atkalizmantot lauksaimniecībā, jo tas satur atlikušo slāpekli un/vai fosforu. Izveidoto mitrāju darbībai enerģijas patēriņš nav vajadzīgs.

Sistēma ir pietiekami liela (hidrauliskās aiztures laiks ir 3–5 dienas), lai apstrādātu visu šķidrās frakcijas tilpumu, un, izmantojot necaurlaidīgu divslāņu plastmasas kārtu, ir projektēta tā, lai novērstu jebkādu noplūdi vidē (t. i., augsnē un gruntsūdeņos). Pareiza pārvaldība paredz periodisku veģetācijas/biomasas novākšanu – to var izmantot par vienu no substrātiem anaerobajai noārdīšanai vai par ievadresursu kompostēšanai – un uzkrātās organiskās vielas aizvākšanu. Jāpievērš uzmanība iespējamai dažādu vides faktoru mijiedarbībai.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Atļautu uzglabāšanas sistēmu izmantošana

Kritušos dzīvniekus, ko pilnvarots savācējs nav nekavējoties savācis vai kas nav nekavējoties apstrādāti, glabā atļautās uzglabāšanas sistēmās, piemēram, slēgtās, hermētiskās tvertnēs. Atkarībā no temperatūras un savākšanas biežuma var būt nepieciešama atdzesēšana (piemēram tad, ja kritušos dzīvniekus savāc retāk nekā reizi nedēļā). Uzglabāšanas sistēmas izvieto saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Pienācīga attāluma nodrošināšana starp lopkopības bloku /lopkopības saimniecību un jutīgām teritorijām

Lopkopības bloka /lopkopības saimniecības plānošanas posmā, piemērojot minimālos standarta atstatumus vai ar smaku izplatīšanās modelēšanu prognozējot / simulējot smaku koncentrāciju apkārtējās teritorijās, tiek nodrošināti pienācīgi attālumi starp lopkopības bloku /lopkopības saimniecību un jutīgām teritorijām.

Smaku emisiju novēršana un samazināšana dzīvnieku novietnēs

Sk. 4.2.2. iedaļu.

Kūtsmēslu krātuvē radušos smaku emisiju novēršana un samazināšana

Sk. 4.3. iedaļu.

Kūtsmēslu pārstrādē radušos smaku emisiju novēršana un samazināšana

Sk. 4.4. iedaļu.

Kūtsmēslu izkliedēšanas radīto smaku emisiju novēršana un samazināšana

Sk. 4.5. iedaļu.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Pienācīgs attālums starp lopkopības bloku /lopkopības saimniecību un jutīgām teritorijām

Lopkopības bloka /lopkopības saimniecības plānošanas posmā, piemērojot minimālos standarta atstatumus, tiek nodrošināti pienācīgi attālumi starp lopkopības bloku /lopkopības saimniecību un jutīgām teritorijām.

b

Aprīkojuma atrašanās tam pienācīgā vietā

Te ietilpst šādi paņēmieni:

c

Ekspluatācijas pasākumi

Te ietilpst, piemēram, šādi pasākumi:

d

Kluss aprīkojums

Tas ietver tādu aprīkojumu kā:

e

Trokšņa kontroles aprīkojums

Tas ietver:

f

Trokšņa mazināšanas paņēmieni

Barjeru izvietošana starp trokšņa avotiem un uztvērējiem.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Energoefektīva apgaismojuma izmantošana

Energoefektīvāku apgaismojumu var nodrošināt:

b

Siltummaiņu izmantošana. Var izmantot vienu no šādām sistēmām:

Gaisa–gaisa siltummainī ienākošais gaiss absorbē lopkopības bloka izplūdes gaisa siltumu. Siltummainis var sastāvēt no anodizēta alumīnija plāksnēm vai PVC caurulēm.

Gaisa–ūdens siltummainī ūdens plūst caur alumīnija ribām, kas atrodas izplūdes cauruļvados, un absorbē izplūdes gaisa siltumu.

Gaisa–zemes siltummainī svaigā gaisa cirkulācija notiek pa zemē ieraktām caurulēm (piemēram, aptuveni divu metru dziļumā) un liek lietā to, ka augsnes sezonālās temperatūras svārstības ir zemas.

c

Siltumsūkņu izmantošana siltuma atgūšanai

Siltums tiek absorbēts no dažādām vidēm (ūdens, šķidrmēsli, zeme, gaiss utt.) un ar noslēgtā kontūrā cirkulējoša fluīda starpniecību tiek uz citu vietu novadīts, pielietojot reversā dzesēšanas cikla principu. Siltumu var izmantot, lai sagatavotu sanitārajām prasībām atbilstošu ūdeni vai uzpildītu apsildes sistēmu vai dzesēšanas sistēmu. Ar šo tehnisko paņēmienu var absorbēt siltumu no dažādiem cirkulācijas kontūriem (tādi ir, piemēram, šķidrmēslu dzesēšanas sistēmas, ģeotermālā enerģija, skruberūdens, šķidrmēslu bioloģiskās apstrādes reaktori vai biogāzes dzinēju atgāzes).

d

Atjaunīgās enerģijas ģenerēšana

Objektam pienācīgu atjaunīgās enerģijas ģeneratoru uzstādīšana ēkās un uz zemes, vajadzības gadījumā ietverot attiecīgos enerģijas uzkrāšanas akumulatorus.

e

Ēku / struktūru sienu, grīdu un/vai griestu izolēšana

Izolācijas materiāls var būt dabiski necaurlaidīgs vai klāts ar necaurlaidīgu materiālu. Ja izmanto caurlaidīgus materiālus, ierīko tvaikizolāciju, jo mitrums ir galvenais izolācijas materiālu bojāšanās cēlonis.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Slāpekļa un fosfora masas bilance, kas pamatojas uz uzņemto barību, izēdināmās barības kopproteīna saturu, kopējo fosforu un dzīvnieku produktivitāti

Masas bilanci aprēķina katrai lopkopības saimniecībā audzēto dzīvnieku kategorijai atsevišķi, un to dara audzēšanas cikla beigās, izmantojot šādus vienādojumus:

Nizdalītais = Nizbarotais – Nuzkrātais

Pizdalītais = Pizbarotais – Puzkrātais

Nizbarotais pamatojas uz uzņemtās barības daudzumu un izbarotās barības kopproteīna saturu. Pizbarotais pamatojas uz uzņemtās barības daudzumu un izbarotās barības kopējo fosfora saturu. Kopproteīna saturu un kopējo fosfora saturu var noskaidrot ar vienu no šādām metodēm:

Nuzkrātai un Puzkrātais var aplēst ar vienu no šādām metodēm:

Masas bilance īpaši atspoguļo visas būtiskās izmaiņas parasti izēdinātajā barībā (piemēram, barības maisījumā).

Monitoringa paņēmienu sīkāk izstrādā dalībvalstu līmenī. Lai šo monitoringa paņēmienu piemērotu, lopkopības saimniecībām ir (saskaņā ar dalībvalsts noteikto metodiku) jāreģistrē informācija par galvenajiem parametriem, piemēram, dzīvnieku skaitu, uzņemtās barības daudzumu, kopproteīnu un kopējā fosfora saturu barībā, radīto kūtsmēslu daudzumu.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Emisijas faktori

Metāna emisijas aprēķina, izmantojot emisijas faktorus, kuru pamatā ir valsts vai starptautiskas metodes (piemēram, IPCC vadlīnijas par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem). Tas ietver šādas pieejas:

1. pakāpes metode paredz gaistošo cieto daļiņu kopējo daudzumu (radušos kūtsmēslu daudzumu) no dzīvniekiem reizināt ar emisijas faktoru, kas šāda veida dzīvniekiem konkrētā klimatiskajā zonā raksturīgs, ja izmanto kādu noteiktu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu.

2. pakāpes metode ietver detalizētu datu vākšanu par dzīvnieku kategorijām un kūtsmēslu apstrādes praksi, lai iegūtu konkrētajai situācijai pielāgotus emisijas faktorus. Atšķirībā no 1. pakāpes metodes šī pieeja ļauj veikt precīzākus aprēķinus, izmantojot valstij specifiskus datus, nevis standartvērtības, un piedāvā kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu detalizēti attēlot pēc lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas un temperatūras režīma (klimata zonas).

3. pakāpes metode ietver konkrētajai situācijai pielāgotu modeļu vai uz mērījumiem balstītu metožu izmantošanu, lai aplēstu metāna emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas.

Monitoringa paņēmienu sīkāk izstrādā dalībvalstu līmenī. Lai šo monitoringa paņēmienu piemērotu, lopkopības saimniecībām ir (saskaņā ar dalībvalsts noteikto metodiku) jāreģistrē informācija par galvenajiem parametriem, piemēram, dzīvnieku skaitu, uzņemtās barības daudzumu, radīto kūtsmēslu daudzumu, kūtsmēslu apsaimniekošanas praksi lopkopības saimniecībā.

a

Emisijas faktori

Sk. b) tehnisko paņēmienu 4.8.2. iedaļā.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Ūdens patēriņa monitorings lopkopības saimniecības līmenī un galvenajos procesos, kuros patērē ūdeni

Reģistrēšana, izmantojot, piemēram, skaitītājus vai rēķinus. Galvenos ūdeni patērējošos procesus (piemēram, tīrīšanu, barošanu) monitorē atsevišķi.

b

Elektroenerģijas patēriņa monitorings

Reģistrēšana, izmantojot, piemēram, skaitītājus vai rēķinus. Dzīvnieku novietnēs elektroenerģijas patēriņu monitorē atsevišķi. Arī galvenos elektroenerģiju patērējošos procesus dzīvnieku novietnēs (apsilde, ventilācija, apgaismojums utt.) var monitorēt atsevišķi.

c

Degvielas patēriņa monitorings

Reģistrēšana, izmantojot, piemēram, skaitītājus vai rēķinus.

d

Dzīvnieku skaita, arī dzimšanas un nāves gadījumu skaita, monitorings

Saņemto un aizvesto dzīvnieku skaitu, arī dzimšanas un nāves gadījumus, norāda, piemēram, reģistros.

e

Barības patēriņa monitorings

Reģistrēšana, izmantojot, piemēram, rēķinus vai reģistrus.

f

Radīto kūtsmēslu daudzuma monitorings

Reģistrēšana, izmantojot, piemēram, reģistrus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Informācija par emisijām

a

Amonjaka adsorbcija no gāzveida vielām

Lai amonjaku atdalītu no gaisa un šķidrmēsliem, izmanto skābus, porainus adsorbentus (piemēram, ar metālu oksīdiem modificētus mālus). Gaisa apstrādei izmantotos adsorbentus uzstāda ventilācijas kolonnās, kur amonjaks no gaisa, kas plūst caur kolonnu, ķīmiskajā sorbcijā vai fizisorbcijā saistās ar adsorbentu. Daži adsorbenti nodrošina reģenerāciju ar termisko vai vakuuma desorbciju un tāpēc ir atkalizmantojami, taču tie var būt dārgāki un var palielināties lopkopības saimniecības enerģijas patēriņš. Šķidrmēslu apstrādei izmantotos adsorbentus var pievienot tieši krātuvē bez nepieciešamības veikt kādas īpašas izmaiņas novietnes struktūrā (piemēram, uzstādīt gaisa ventilācijas sistēmu ar kolonnām) un bez papildu enerģijas patēriņa to atkalizmantošanai. Tomēr, tā kā šie nereģenerējamie materiāli paliek šķidrmēslu cietajā fāzē, tie nedrīkst saturēt toksiskas vielas.

Paredzams, ka tiks panākts amonjaka emisiju samazinājums vismaz par 38 % salīdzinājumā ar atsauces sistēmu, kurā šo paņēmienu neizmanto.

b

Alternatīvi pakaišu materiāli

Izmanto alternatīvus pakaišu materiālus, kuru īpašības attiecībā uz amonjaka rašanās novēršanu un ar to saistīto emisiju samazinājumu ir labākas nekā parastajiem pakaišu materiāliem (piemēram, salmiem, granulām, ēveļskaidām). Emisijas samazinošās īpašības var uzlabot, tradicionālajos materiālos iestrādājot piedevas. Mainot pakaišu ķīmiskās vai mikrobiālās īpašības, var palēnināt procesus, kas izraisa amonjaka rašanos. Izvēloties pakaišu materiālu un to piedevas, jāņem vērā to turpmākā izmantošana vai likvidēšana.

N.P.

c

Citu šķidrmēslu piedevu izmantošana

Papildus 4.2.1. iedaļā aprakstītajām šķidrmēslu piedevām par jaunu tehnisko paņēmienu ir atzīta citu šķidrmēslu piedevu (piemēram, ureāzes inhibitora PPDA, H2O2 ūdens šķīduma) izmantošana.

Pievienojot ureāzes inhibitoru PPDA, varētu panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 28 % (ja to pievieno zem režģotās grīdas) vai 32 % (ja to pievieno uz vienlaidu grīdas), salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

Pievienojot 35–50 % H2O2 ūdens šķīdumu, varētu panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 50 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”.

d

Šķidrmēslu izvācējrobots

Šķidrmēslu vakuumroboti ir autonomas ierīces, kas cūku novietnēs darbojas zem režģotajām grīdām. To mērķis ir nepārtraukti izvākt šķidrmēslus, tādējādi samazinot amonjaka emisijas un smaku, kā arī nodrošinot lielāku komfortu cūkām un lopkopības saimniecības darbiniekiem. Robotu pārvietošanās biežumu var pielāgot (piemēram, to darbināt vairākas reizes dienā). Lai šo tehnisko paņēmienu ieviestu esošās lopkopības saimniecībās, zem režģa jābūt kādai minimālai brīvai vietai (piemēram, vairāk nekā 80 cm atstarpei), grīdas slīpumam jābūt ne pārāk lielam (piemēram, mazākam par 10 %) un jābūt iespējai telpu starpsienās izurbt caurumus.

Varētu panākt amonjaka emisiju samazinājumu vismaz par 28 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu “dziļa zemgrīdas krātuve ar pilnībā režģotu grīdu bez papildu tehniskajiem paņēmieniem”. Paredzams, ka samazināsies arī metāna emisijas.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Šķidrmēslu krātuvju metāna sadedzināšana lāpas liesmā

No segtām šķidrmēslu krātuvēm savāktās, ar metānu bagātās gāzes tiek novirzītas uz zema spiediena lāpu, kas metānu oksidē par oglekļa dioksīdu un ūdens tvaikiem, tādējādi ievērojami samazinot ietekmi uz klimatu salīdzinājumā ar tiešu metāna izplūdi atmosfērā. Šis paņēmiens paredz, ka, lai nepieļautu gaisa ieplūdes un uzturētu metāna koncentrāciju līmenī virs 5 %, šķidrmēslu tvertnēm jābūt aprīkotām ar tādām sistēmām kā blīvi teltsveida pārsegumi. Gāzes ekstrahē ar vakuumsūkni, izlaiž cauri kondensāta uztvērējam (uztverto kondensātu sūknē atpakaļ uz šķidrmēslu krātuvi), un tad tās nonāk pie degļa, bet degšanai paredzēto gaisu pievada tieši zem degļa galvas. Lai procesu pielāgotu optimāliem degšanas apstākļiem, izmanto tādus instrumentus kā dzirksteles aizdedzinātājus, kā arī liesmas, temperatūras un liekā skābekļa sensorus. Ja lopkopības saimniecībā pēc tā ir pieprasījums, sadedzināšanas procesā iegūto enerģiju var daļēji reģenerēt ar siltummaini. Šis paņēmiens neprasa iedegļa liesmai izmantot papildu kurināmo.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Fosfora atgūšana no kūtsmēsliem

Fosfāta sāļus izgulsnē, pievienojot (piemēram, magnija un kālija) jonus un pH regulatoru, un tas bieži vien notiek reaktorā. Lai procesu optimizētu un pēc iespējas samazinātu nevēlamu līdzgulsnēšanos, procesa laikā ir jāuzrauga šķīduma pH un šķīdumā esošo jonu molārās attiecības. Fosforu var atgūt sāļu (piemēram, struvīta) veidā, un tos var atkārtoti izmantot par mēslojumu.

b

Resursu atgūšana no digestātiem, izmantojot ģipsi

Lopkopības saimniecībā iegūto digestātu apstrādā, lai iegūtu minerālos mēslošanas līdzekļus, un tālab izmanto ģipsi, kas var būt dabīgs vai sintētisks, t. i., iegūts dūmgāzu atsērošanas sistēmās (gāzes attīrīšanas sistēmās, ko izmanto sēra dioksīda emisiju uztveršanai no dūmgāzēm). Ja digestātam pievieno ģipsi, amonjaks un oglekļa dioksīds pakāpeniski atdalās zemā temperatūrā/spiedienā (piemēram, 50–85 °C/200–700 mbar bez gaisa vai tvaika). Precīza ķīmiskā un termodinamiskā līdzsvara regulēšana katrā posmā nodrošina to, ka elektroenerģijas un siltuma patēriņš ir mazs, bet pats process – ļoti efektīvs. Lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, var izmantot atlikumsiltumu no citiem procesiem. Iegūto suspensiju ar filtrpresi sadala divos minerālos mēslošanas līdzekļos: amonija sulfātā (šķīdums) un kalcija karbonātā (cietviela).

c

Gāzcaurlaidīgas membrānas (GPM) amonjaka uztveršanai no šķidrām vielām

Šim paņēmienam ir divi posmi: pirmajā posmā ar aerāciju un smidzināšanu no šķidrajām (piemēram, anaerobā digestāta, šķidrmēslu) plūsmām, kas bagātas ar amonjaku, izdalās gāzveida amonjaks, tā rezultātā iegūstot ar amonjaku bagātu gaisa plūsmu; otrajā posmā šī gāzes plūsma nonāk saskarē ar mikroporainu hidrofobu membrānu, kur amonjaks plūst caur membrānas porām. Amonjaka pārnese caur membrānām notiek galvenokārt koncentrācijas gradienta ietekmē. Process notiek atmosfēras spiedienā. Kad amonjaks ir nonācis skābajā šķīdumā (membrānas otrā pusē), tas savienojas ar brīvajiem protoniem, veidojot negaistošus amonija jonus (NH4 +). Skābā šķīduma sagatavošanai var izmantot dažādas neorganiskās vai organiskās skābes, piemēram, sērskābi, sālsskābi, fosforskābi un pienskābi. Tādējādi šķidrumā esošais amonjaks tiek pārveidots par vērtīgu amonija mēslošanas līdzekli (piemēram, amonija sulfātu, amonija hlorīdu, amonija fosfātu, amonija laktātu). Sistēma parasti atrodas ārpus novietnes, un ir vajadzīga tās uzturēšanai pietiekama vieta.

Paredzams, ka tiks panākts amonjaka emisiju samazinājums vismaz par 30 %, salīdzinot ar atsauces sistēmu, kurā šo paņēmienu neizmanto.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a

Aprēķins, kura pamatā ir gaisā esošā amonjaka un/vai metāna koncentrācijas un ventilācijas plūsmas reāllaika mērījumi

Ar sensoriem nepārtraukti mēra amonjaka un metāna koncentrāciju ventilācijas gaisā, kas izplūst no dzīvnieku novietnēm. Ventilācijas plūsmas ātrumu mēra, izmantojot mērventilatorus vai ar frekvenci vadāmus ieraksta ventilatorus. Abos gadījumos mērījumus veic pēc stingra protokola, kas pamatojas uz zinātniski iedibinātām metodēm. Reizinot izmērīto koncentrāciju ar ventilācijas plūsmas ātrumu, aprēķina emisiju no dzīvnieku novietnes. Šo monitoringa paņēmienu var izmantot lopkopības blokos ar mehānisko ventilāciju.