European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/697

20.3.2026

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2026/697

(2026. gada 11. marts)

par sadarbību starp izpildiestādēm, kas atbild par to, lai tiktu izpildīta Direktīva (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecībasun pārtikas piegādes ķēdē

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē ievērojamais līdzsvara trūkums starp lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāju un pircēju spēju aizstāvēt savas intereses var radīt negodīgu tirdzniecības praksi. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/633 (3) tika ieviests Savienības minimālais standarts aizsardzībai pret negodīgu tirdzniecības praksi, kura nolūks ir mazināt tādas prakses piekopšanas biežumu, kam ir negatīva ietekme uz lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju dzīves līmeni.

(2)

Komisijas 2024. gada 23. aprīļa ziņojumā “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma īstenošana ar mērķi stiprināt lauksaimnieku un tirgus dalībnieku stāvokli lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Pašreizējais stāvoklis” tika uzsvērts, ka lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē joprojām pastāv nelīdzsvarotība, kas palielina nepieciešamību pēc jauniem pasākumiem, ar ko pastiprināt piegādātāju aizsardzību un visiem tirgus dalībniekiem nodrošināt pietiekamas iespējas aizstāvēt savas intereses.

(3)

Direktīvā (ES) 2019/633 ir noteikts, ka, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi ievēroti minētajā direktīvā noteiktie aizliegumi, dalībvalstīm ir jānorīko izpildiestādes. Minētajā direktīvā arī noteikts, ka Komisijai un minētajām izpildiestādēm ir cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu vienotu pieeju minētajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanā. Jo īpaši izpildiestādēm ir jātiecas novērst vai apturēt tādu negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju, kura tiek piekopta to attiecīgajās teritorijās. Tām tas ir jādara, strādājot kopā, tostarp apmainoties ar informāciju un palīdzot izmeklēšanās, kurām ir pārrobežu dimensija. Lai gan darbības joma un sadarbības iespējas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/633 dalībvalstu izpildiestādēm joprojām ir pilnībā pieejamas, ir lietderīgi pievērsties konkrētām grūtībām, kas saistītas ar sadarbības mehānismu, un palielināt tā efektivitāti.

(4)

Teritorialitātes principa dēļ izpildiestādes varētu saskarties ar grūtībām informācijas vākšanā, pārkāpumu konstatēšanā un naudas sodu un citu vienlīdz efektīvu sodu piemērošanā un izpildē, ja pircējs ir iedibināts citā dalībvalstī. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem vai to aliansēm ir pārrobežu iepirkuma stratēģija. Šādas grūtības ietekmē ar Direktīvu (ES) 2019/633 izveidoto izpildes sistēmu, kas ir atkarīga no izpildiestāžu sadarbības, un varētu izraisīt gadījumus, kad negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma izpilde ir nevienmērīga, un tas apdraud lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāju aizsardzību, kas paredzēta minētajā direktīvā. Tāpēc ir lietderīgi ieviest konkrētus vienādus noteikumus, kas stiprina sadarbību starp izpildiestādēm pārrobežu lietās. Minētās sadarbības stiprināšana nodrošinātu efektīvāku aizsardzību pret negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju un palīdzētu stiprināt lauksaimnieku pozīciju minētajā piegādes ķēdē, tādējādi nodrošinot lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni.

(5)

Ņemot vērā to, ka Direktīva (ES) 2019/633 ļauj dalībvalstīm saglabāt spēkā esošos noteikumus vai ieviest stingrākus valsts noteikumus, kas vērsti pret negodīgu tirdzniecības praksi, būtu jāprecizē, ka šī regula minētos noteikumus neaptver. Tomēr dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt, ka to izpildiestādes saistībā ar šādiem noteikumiem izmanto iespējas, ko sniedz ar šo regulu izveidotais brīvprātīgās sadarbības mehānisms. Minētā iespēja varētu būt īpaši svarīga gadījumos, kad stingrāki valsts noteikumi dažās dalībvalstīs tiek klasificēti kā prevalējošas imperatīvas normas, kuru mērķis ir garantēt pārtikas produktu stabilu un ilgtspējīgu piegādi patērētājiem. Šādos gadījumos izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām atteikties izpildīt šādu pieprasījumu, kas attiecas uz brīvprātīgu sadarbību.

(6)

Lai izpildiestādes varētu efektīvi izpildīt savus pienākumus, kas tām noteikti šajā regulā, tās būtu jānodrošina ar nepieciešamajiem resursiem un speciālajām zināšanām.

(7)

Izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarām cita citai sniegt un saskaņā ar to valsts tiesību aktiem par pierādījumiem izmantot jebkādus faktiskos vai tiesiskos apstākļus, tai skaitā konfidenciālu informāciju. Sniegtā informācija būtu jāizmanto vienīgi par pierādījumu šīs regulas piemērošanas nolūkā, lai izpildītu ar Direktīvu (ES) 2019/633 paredzētos noteikumus, un attiecībā uz lietu, kuras dēļ pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde to tika savākusi. Sniegtās informācijas konfidencialitāte būtu jāgarantē, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas leģitīmās intereses. Būtu jāņem vērā sūdzības iesniedzēju pieprasījumi par informācijas aizsardzību, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2019/633 5. panta 3. punktu, un aizsardzība būtu jānodrošina arī pārrobežu izpildē.

(8)

Lai palīdzētu apturēt negodīgu tirdzniecības praksi, kurai ir pārrobežu dimensija, izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarotām savā teritorijā īstenot izmeklēšanas pasākumus citu izpildiestāžu vārdā. Šādi izmeklēšanas pasākumi pieprasījuma saņēmējai izpildiestādei būtu jāveic saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Direktīvas (ES) 2019/633 6. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, un saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem.

(9)

Sadarbība starp izpildiestādēm attiecībā uz tādu galīgo lēmumu izpildi, ar kuriem uzliek naudas sodus vai citus vienlīdz efektīvus sodus un pagaidu pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/633 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu, ir ļoti svarīga, lai panāktu efektīvu aizsardzību pret negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju. Šajā nolūkā ir jāpiešķir pieprasījuma saņēmējai izpildiestādei pilnvaras izpildīt pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes pieņemto galīgo lēmumu gadījumā, ja pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes veiktā naudas sodu iekasēšana vai vienlīdz efektīva soda vai pagaidu pasākuma īstenošana ir nesekmīga. Gadījumos, kad naudas sodu iekasēšanu vai vienlīdz efektīvu sodu vai pagaidu pasākumu īstenošanu pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes dalībvalstī veic cita kompetenta valsts iestāde, pieprasījuma saņēmējai izpildiestādei vajadzētu būt pilnvarām ierosināt naudas soda iekasēšanu vai vienlīdz efektīva soda vai pagaidu pasākuma īstenošanu minētajā citā kompetentajā valsts iestādē.

(10)

Izpildiestādēm savā teritorijā un saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem vajadzētu būt pilnvarotām citu izpildiestāžu vārdā izpildīt galīgos lēmumus, ar kuriem uzliek naudas sodus vai citus vienlīdz efektīvus sodus, vai pagaidu pasākumus, vai sākt procedūras to izpildei, ar noteikumu, ka minētās citas izpildiestādes ir pārliecinājušās, ka naudas sodus vai citus vienlīdz efektīvus sodus, vai pagaidu pasākumus nevar izpildīt minēto citu izpildiestāžu dalībvalstīs.

(11)

Lai palielinātu šīs regulas iedarbīgumu un efektivitāti, nodrošinātu netraucētu sadarbību starp izpildiestādēm un izvairītos no pārmērīgām izmaksām pieprasījuma saņēmējām izpildiestādēm, būtu jāparedz noteikumi par to pasākumu izmaksu segšanu, kas veikti, ievērojot šo regulu.

(12)

Izpildiestādēm būtu citai citu jāinformē par jebkādu tādu negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju, kas ir tikusi piekopta vai tiek piekopta to teritorijā.

(13)

Izpildiestādēm būtu citai ar citu jāsadarbojas, izdodot savstarpējas palīdzības pieprasījumus. Šādos pieprasījumos būtu jānorāda, kāda informācija vai pasākums katrā lietā tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai veiktu izmeklēšanu par negodīgu tirdzniecības praksi. Lai pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde pieprasījumu varētu izpildīt, tajā būtu jāiekļauj visa nepieciešamā informācija par iespējamo negodīgo tirdzniecības praksi.

(14)

Izpildiestādēm nevajadzētu būt tiesīgām atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai atteikties piedalīties izpildes pasākumos, izņemot, ja ir sagaidāms, ka citas izpildes darbības, administratīvie lēmumi vai tiesvedības, ko valsts līmenī īsteno ārpus šajā regulā paredzētā savstarpējās palīdzības mehānisma, nodrošinātu to, ka attiecīgā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju tiek izbeigta. Atteikumiem vajadzētu būt iespējamiem arī gadījumos, kad pieprasījumi neietilpst šīs regulas darbības jomā vai ir pretrunā pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes valsts tiesību aktiem. Izpildiestādēm būtu jānorāda šādu atteikumu iemesli.

(15)

Procesuālās kārtības neesība attiecībā uz valodu režīmu varētu radīt šķēršļus netraucētai sadarbībai starp izpildiestādēm. Šā iemesla dēļ izpildiestādēm būtu jāvienojas par valodu, kas jāizmanto visos paziņojumos, pieprasījumos un saziņā starp tām. Ja tās par izmantojamo valodu vienoties nespēj, būtu jāpiemēro šajā regulā paredzētie standarta noteikumi par valodas lietojumu.

(16)

Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka, iespējams, tiek piekopta tāda plaši izplatīta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, kurā iesaistīti pircēji un piegādātāji no vismaz trim dalībvalstīm, izpildiestādēm, kuru piekritībā ir minētā prakse, būtu jāspēj izdot brīdinājumus, izmantojot tam īpaši paredzētu sistēmu, iesaistīties saskaņotās darbībās un izraudzīties koordinatoru, kurš koordinētu sadarbību starp attiecīgajām izpildiestādēm, kuru teritorijā šāda prakse, iespējams, tiek piekopta. Lai noteiktu, kuru izpildiestāžu piekritībā ir plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, būtu jāņem vērā visi attiecīgie aspekti, it īpaši vieta, kur pircējs ir iedibināts, un to piegādātāju atrašanās vieta, kuri varētu tikt ietekmēti. Plaši izplatītas negodīgas tirdzniecības prakses ar pārrobežu dimensiju atklāšana būtu jāatbalsta, veicot informācijas apmaiņu starp izpildiestādēm, ja par šādu praksi ir pamatotas aizdomas. Koordinatoram būtu jāīsteno sava kompetence ciešā sadarbībā ar citām attiecīgajām izpildiestādēm. Visām izpildiestādēm, kuru piekritībā ir plaši izplatīta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, būtu aktīvi jāiesaistās izmeklēšanā agrīnā posmā, jāizdod brīdinājumi Komisijai un citām attiecīgajām izpildiestādēm un jāapmainās ar tām pieejamo informāciju par šādu praksi.

(17)

Būtu jānosaka procedūras, lai koordinētu izmeklēšanas un izpildes pasākumus saistībā ar plaši izplatītu negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju. Koordinētām darbībām pret šādu praksi būtu jānodrošina, ka izpildiestādes var izvēlēties vispiemērotākos un iedarbīgākos šādas prakses apturēšanas rīkus.

(18)

Ir jāuzskaita gadījumi, kad izpildiestādei, kuras piekritībā ir negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, būtu jāspēj nolemt atteikties piedalīties koordinētā rīcībā. Jo īpaši tam, ka šādai izpildiestādei nav pieejamu resursu, nevajadzētu būt par iemeslu atteikumam piedalīties koordinētā rīcībā.

(19)

Lai nodrošinātu, ka izpildiestādēm, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, ir visi nepieciešamie saziņas, sadarbības un koordinēšanas rīki, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par valodu režīmu.

(20)

Tā kā Direktīva (ES) 2019/633 arī aizsargā piegādātājus Savienībā pret negodīgu tirdzniecības praksi, ko īsteno pircēji, kuri ir iedibināti ārpus Savienības, un aizsargā piegādātājus, kuri ir iedibināti ārpus Savienības, kad tie pārdod lauksaimniecības un pārtikas produktus Savienībā, šajā regulā būtu jāparedz arī noteikumi par izpildiestāžu savstarpējo sadarbību attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi, kurā iesaistīti pircēji un piegādātāji, kas ir iedibināti ārpus Savienības, un kura ar Direktīvu (ES) 2019/633 ir aizliegta.

(21)

Direktīva (ES) 2019/633 arī aizsargā piegādātājus Savienībā pret negodīgu tirdzniecības praksi, ko īsteno pircēji, kuri ir iedibināti ārpus Savienības. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas ļauj izpildiestādēm šādos gadījumos izmeklēšanu veikt efektīvāk. Minētajā nolūkā izpildiestādei būtu jāspēj pieprasīt, lai pircējs izraugās kontaktpunktu Savienībā, kas būtu izpildiestādes galvenais kontaktpunkts un atvieglinātu izmeklēšanu. Izpildiestādēm būtu arī jāinformē citai cita un Komisija gadījumos, kad pircējs šādu pieprasījumu neizpilda.

(22)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šajā regulā noteikto pasākumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai izstrādāt savstarpējās palīdzības pieprasījumu standarta veidlapas. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4).

(23)

Lai efektīvi īstenotu noteikumus, kuru mērķis ir stiprināt to lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībnieku pozīcijas, kuri ir pakļauti negodīgai tirdzniecības praksei, ziņojums par šīs regulas noteikumu piemērošanu būtu jāņem vērā Direktīvas (ES) 2019/633 pārskatīšanas procesā. Ir svarīgi, ka Komisijai ir pārskats par šīs regulas piemērošanu dalībvalstīs. Turklāt Komisijai būtu jāspēj novērtēt šīs regulas efektivitāti. Minētajā nolūkā dalībvalstu izpildiestādēm savos gada ziņojumos Komisijai būtu jāiekļauj darbības, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(24)

Lai veicinātu efektīvu izpildi, Komisijai būtu jānodrošina un jāpārvalda platforma, kas ļauj raiti apmainīties ar informāciju vai pieprasījumiem starp izpildiestādēm un – attiecīgā gadījumā – ar Komisiju.

(25)

Lai ņemtu vērā turpmākās tehniskās vajadzības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem saistībā ar rīku, kas jāizmanto paziņojumu un saziņas starp izpildiestādēm pārvaldībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(26)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un pastāv dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās. Šī regula būtu attiecīgi jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(27)

Šīs regulas piemērošanai nebūtu jāietekmē kriminālizmeklēšana un tiesvedība dalībvalstīs. Līdz ar to Padomes Lēmumam 2008/976/TI (6), Padomes Pamatlēmumam 2005/214/TI (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/41/ES (8) vajadzētu prevalēt pār šo regulu, ciktāl attiecīgā negodīgā tirdzniecības prakse ietilpst minēto tiesību aktu darbības jomā.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, stiprināt sadarbību starp izpildiestādēm, kas ir atbildīgas par negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma izpildi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/633 pārrobežu lietās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nevar nodrošināt sadarbību un koordināciju, rīkojoties vienas pašas, bet tās teritoriālās un personiskās darbības jomas dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(29)

Lai izpildiestādēm dotu laiku, kas vajadzīgs, lai varētu īstenot šajā regulā paredzētos noteikumus, regulas piemērošana būtu jāatliek par 18 mēnešiem pēc tās stāšanās spēkā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Lai apkarotu praksi, kas būtiski atšķiras no labas komercprakses, ir pretrunā labai ticībai un godprātībai darījumos un ko viens tirdzniecības partneris vienpusēji uzspiež citam tirdzniecības partnerim, šajā regulā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem izpildiestādes, kuras to dalībvalstis ir norīkojušas par atbildīgām par negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma izpildi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/633, savstarpēji sadarbojas un cita ar citu koordinē darbības, lai nodrošinātu minētās direktīvas efektivitāti.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. un 2. punktā noteikto tādas negodīgas tirdzniecības prakses ar pārrobežu dimensiju aizliegumu starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, kas tiek piekopta saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanu starp pircējiem un piegādātājiem, kuri uzskaitīti minētās direktīvas 1. panta 2. punktā.

Šīs regulas IV nodaļu piemēro arī attiecībā uz īsiem paziņošanas termiņiem, kas konkrētām nozarēm noteikti īsāki par 30 dienām, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai attiecībā uz valsts noteikumiem, kuri saglabāti vai pieņemti, pamatojoties uz minētās direktīvas 9. panta 1. punktu, ja dalībvalsts tā nolemj saskaņā ar šīs regulas 15. un 16. pantu.

Šīs regulas VI nodaļu piemēro saistībā ar negodīgu tirdzniecības praksi, kurā iesaistīti piegādātāji vai pircēji, kas ir iedibināti ārpus Savienības.

2.   Šī regula neskar Savienības un valstu noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem.

3.   Šī regula neskar to, kā dalībvalstīs piemēro pasākumus, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, konkrētāk, neskar ar Lēmumu 2008/976/TI izveidotā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību un Pamatlēmuma 2005/214/TI un Direktīvas 2014/41/ES piemērošanu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Direktīvas (ES) 2019/633 2. pantā izklāstītās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

1)

“izpildiestāde” ir valsts iestāde vai valsts iestādes, ko dalībvalsts norīkojusi, ievērojot Direktīvas (ES) 2019/633 4. panta 1. punktu;

2)

“pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde” ir izpildiestāde, kas iesniedz savstarpējas palīdzības pieprasījumu;

3)

“pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde” ir izpildiestāde, kas saņem savstarpējas palīdzības pieprasījumu;

4)

“negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju” ir negodīga tirdzniecības prakse, kurā iesaistīts viens piegādātājs un viens pircējs, ja piegādātājs un pircējs ir iedibināti divās dažādās dalībvalstīs;

5)

“plaši izplatīta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju” ir negodīga tirdzniecības prakse, kurā iesaistīti piegādātāji un pircēji, kas ir iedibināti vismaz trīs dalībvalstīs;

6)

“galīgs lēmums” ir lēmums, ko nevar vai vairs nevar pārsūdzēt ar parastiem pārsūdzības līdzekļiem.

4. pants

Vispārīgs princips

Izpildiestādes cita ar citu sadarbojas, lai novērstu vai apturētu tādu negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju, kas tiek piekopta to teritorijā.

II NODAĻA

RESURSI, SPECIĀLĀS ZINĀŠANAS UN KONFIDENCIALITĀTE

5. pants

Resursi un speciālās zināšanas

Dalībvalstis nodrošina, ka izpildiestādēm ir resursi, kas vajadzīgi, lai šo regulu piemērotu un pircēju un piegādātāju vidū veicinātu izpratni par tās noteikumiem.

6. pants

Informācijas konfidencialitāte

1.   Šīs regulas nolūkos izpildiestādes ir pilnvarotas cita citai sniegt informāciju un par pierādījumiem izmantot jebkādus faktiskos vai tiesiskos apstākļus, tostarp konfidenciālu informāciju.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, izmanto tikai par pierādījumiem šīs regulas piemērošanas nolūkā un attiecībā uz lietu, kuras dēļ pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde to tika savākusi.

3.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, izpildiestādes izmanto tikai, pienācīgi ņemot vērā fiziskas vai juridiskas personas leģitīmās intereses, tostarp komercnoslēpumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

4.   Gadījumos, kad sūdzības iesniedzējs pieprasa informācijas aizsardzību, ievērojot Direktīvas (ES) 2019/633 5. panta 3. punktu, izpildiestāde, kas sūdzību saņem, lūdz sūdzības iesniedzēja iepriekšēju piekrišanu, iekams tā aizsargāto informāciju sniedz citai izpildiestādei.

III NODAĻA

SAVSTARPĒJĀS PALĪDZĪBAS MEHĀNISMS

7. pants

Informācijas pieprasījumi

1.   Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes pieprasījuma nekavējoties un ne vēlāk kā 90 dienu laikā no pieprasījuma dienas sniedz pieprasījuma iesniedzējai izpildiestādei informāciju, kas pieprasīta, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalstī ir tikusi piekopta vai tiek piekopta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju. Pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde un pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var vienoties minēto 90 dienu laikposmu pagarināt vēl par 30 dienām.

2.   Ja pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes rīcībā nav visas informācijas, kas pieprasīta saskaņā ar 1. punktu, tās atbildē uz minēto pieprasījumu var iekļaut tikai daļēju informāciju vai norādīt, ka pieprasītās informācijas nav. Abos gadījumos pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde norāda šādas atbildes nosūtīšanas iemeslu. Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var nolemt vākt trūkstošo informāciju, un tādā gadījumā tā informē pieprasījuma iesniedzēju izpildiestādi par savu lēmumu un ar savākto informāciju apmainās ar minēto iestādi.

3.   Informāciju, kas jāsniedz, ievērojot pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu, vāc pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde, un pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde to izmanto tikai saskaņā ar attiecīgajiem savas valsts tiesību aktiem.

8. pants

Izmeklēšanas pasākumu pieprasījumi

1.   Pēc pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes pieprasījuma un tās vārdā pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde veic izmeklēšanas pasākumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/633 6. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām pilnvarām un saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, lai noteiktu, vai ir tikusi piekopta vai tiek piekopta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju.

2.   Ja pēc pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes pieprasījuma un tās vārdā pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde īsteno Direktīvas (ES) 2019/633 6. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktās pilnvaras, pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes pilnvarotām vai ieceltām amatpersonām un citām pavadošajām personām ir atļauts pavadīt pieprasījuma saņēmēju izpildiestādi un tai palīdzēt tās pilnvaru izpildē pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes amatpersonu uzraudzībā un ar noteikumu, ka pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde pieprasījuma saņēmēju izpildiestādi par savu vēlmi piedalīties ir iepriekš informējusi.

3.   Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju izpildiestādi par pasākumiem un darbībām, ko tā ir veikusi vai plāno veikt saskaņā ar 1. punktu.

9. pants

Pieprasījumi izpildīt lēmumus, ar kuriem uzliek naudas sodus vai citus vienlīdz efektīvus sodus un pagaidu pasākumus

1.   Pēc pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem izpilda vai nekavējoties sāk procedūru nolūkā izpildīt galīgos lēmumus, ar kuriem uzliek naudas sodus vai citus vienlīdz efektīvus sodus un pagaidu pasākumus, ko pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/633 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde ir pārliecinājusies, ka pircējam, pret kuru ir izpildāms naudas sods un citi vienlīdz efektīvi sodi un pagaidu pasākumi, nav pietiekamu aktīvu pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalsts teritorijā.

3.   Pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde var tikai pieprasīt galīga lēmuma izpildi.

4.   Jautājumus par noilguma termiņiem attiecībā uz naudas sodu, citu vienlīdz efektīvu sodu un pagaidu pasākumu izpildi reglamentē pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes dalībvalsts tiesību akti.

10. pants

Izmaksas

1.   Izpildiestādes neuzliek piegādātājiem nekādas maksas, lai atgūtu izmaksas, kas saistītas ar negodīgas tirdzniecības prakses pārrobežu dimensiju.

2.   Izpildiestādes atsakās no visiem savstarpējiem prasījumiem atlīdzināt izmaksas, kas radušās, piemērojot šo regulu, izņemot izmaksas, kas pieprasījuma saņēmējai izpildiestādei radušās saistībā ar pasākumiem, kuri veikti, ievērojot 7., 8., 9., 15. vai 16. pantu, kā minēts šā panta 3. un 4. punktā.

3.   Saistībā ar pasākumiem, kas veikti, ievērojot 7., 8., 15. vai 16. pantu, pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var pieprasīt pieprasījuma iesniedzējai izpildiestādei pilnībā vai daļēji segt saprātīgas papildu izmaksas, tostarp tulkošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas un administratīvās izmaksas. Šādos gadījumos pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde sedz minētās izmaksas pēc pieprasījuma.

4.   Attiecībā uz pasākumiem, kas veikti, ievērojot 9. pantu, pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var atgūt visas izmaksas, kas radušās no to naudas sodu maksāšanas, kuri iekasēti pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes vārdā, tostarp tulkošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas un administratīvās izmaksas. Ja naudas sodu summa radušās saprātīgās papildu izmaksas nesedz vai ja pieprasījuma saņēmējai izpildiestādei iekasēt naudas sodus neizdodas, neraugoties uz to, ka tā ir pielikusi visas saprātīgas pūles, lai to izdarītu, pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var pieprasīt pieprasījuma iesniedzējai izpildiestādei pilnībā vai daļēji segt radušās izmaksas. Šādā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde sedz minētās izmaksas pēc pieprasījuma.

5.   Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde atgūst saskaņā ar šo pantu maksājamās summas savas dalībvalsts valūtā saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

6.   Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde vajadzības gadījumā saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem konvertē naudas sodus savas dalībvalsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija piemērojams naudas sodu uzlikšanas dienā.

11. pants

Paziņošanas mehānisms

Izpildiestādes 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo Komisijai un visām pārējām izpildiestādēm par ikvienu lēmumu, ar ko konstatē, ka to dalībvalstī tiek piekopta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju.

12. pants

Savstarpējas palīdzības pieprasījuma procedūra

1.   Pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde, iesniedzot savstarpējas palīdzības pieprasījumu:

a)

norāda, ka juridiskais pamats minētajam pieprasījumam ir šī regula, valsts tiesību akti, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2019/633, un attiecīgie Direktīvas (ES) 2019/633 1. panta 2. punkta un 3. panta 1. un 2. punkta noteikumi, norāda pieprasījuma mērķi, tostarp iespējamās negodīgās tirdzniecības prakses pārrobežu dimensijas aprakstu, un precizē informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai izpildes pasākumus, kas pieprasīti saskaņā ar šīs regulas 8. vai 9. pantu;

b)

sniedz visu papildu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde pieprasījumu varētu izpildīt, tostarp jebkādu informāciju, ko var iegūt tikai pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalstī.

2.   Savstarpējas palīdzības pieprasījumus un visu ar tiem saistīto saziņu veic rakstiski. Savstarpējas palīdzības pieprasījumu standarta veidlapas izmanto, ja to ir noteikusi Komisija.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka standarta veidlapas 2. punktā minētajiem savstarpējas palīdzības pieprasījumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 32. pantā.

13. pants

Atteikšanās izpildīt savstarpējas palīdzības pieprasījumu

1.   Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu, kas veikts saskaņā ar 7. panta 1. punktu, ja pastāv vismaz viena no šīm situācijām:

a)

pēc apspriešanās ar pieprasījuma iesniedzēju izpildiestādi abas izpildiestādes piekrīt, ka informācija nav vajadzīga vai ka vēlāk var iesniegt jaunu pieprasījumu;

b)

pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes vai pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalsts tiesu iestādēs jau ir sāktas kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības pret to pašu pircēju par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi, kas attiecas uz to pašu piegādātāju un to pašu negodīgās tirdzniecības prakses laikposmu, uz kuru attiecas minētās kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības.

2.   Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var atteikties izpildīt izpildes pasākumu pieprasījumu, kas veikts saskaņā ar 8. pantu, tikai tad, ja pēc tam, kad tā apspriedusies ar pieprasījuma iesniedzēju izpildiestādi, ir pastāv vismaz viena no šīm situācijām:

a)

pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes dalībvalsts tiesu iestādēs jau ir sāktas kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības vai ir pieņemts spriedums pret to pašu pircēju par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi, kas attiecas uz to pašu piegādātāju un to pašu negodīgās tirdzniecības prakses laikposmu, uz kuru attiecas minētās kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības, vai ar to pašu pircēju ir panākts tiesas izlīgums par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi;

b)

pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes dalībvalstī jau ir sākta nepieciešamo izpildes pilnvaru izmantošana, tostarp administratīva procedūra, vai jau ir pieņemts administratīvs lēmums pret to pašu pircēju par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi, kas attiecas uz to pašu piegādātāju un to pašu negodīgās tirdzniecības prakses laikposmu, uz kuru attiecas izmeklēšana vai administratīvais lēmums, nolūkā panākt minētās negodīgās tirdzniecības prakses ātru un efektīvu izbeigšanu;

c)

pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalsts tiesu iestādēs jau ir sākta kriminālizmeklēšana vai tiesvedība pret to pašu pircēju par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi, kas attiecas uz to pašu piegādātāju un to pašu negodīgās tirdzniecības prakses laikposmu, uz kuru attiecas minētā kriminālizmeklēšana vai tiesvedība;

d)

pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var pamatot, ka pieprasītie izpildes pasākumi nav paredzēti Direktīvas (ES) 2019/633 6. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, vai var apliecināt, ka pieprasījums attiecas uz īsiem paziņošanas termiņiem, kas konkrētām nozarēm noteikti īsāki par 30 dienām, pamatojoties uz minētās direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai valsts noteikumiem, kuri saglabāti vai pieņemti, pamatojoties uz minētās direktīvas 9. panta 1. punktu;

e)

pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde nevar:

i)

nodrošināt saskaņā ar šīs regulas 6. panta 4. punktu sniegtās aizsargātās informācijas pienācīgu aizsardzību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/633 5. panta 3. punktu; vai

ii)

izpildīt pieprasījumu, nepiekļūstot konkrētai informācijai, ko sūdzības iesniedzējs nav piekritis sniegt, ievērojot 6. panta 4. punktu;

f)

pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde nav sniegusi saskaņā ar 12. pantu nepieciešamo informāciju.

3.   Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var atteikties izpildīt izpildes pasākumu pieprasījumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, tikai tad, ja pēc tam, kad tā apspriedusies ar pieprasījuma iesniedzēju izpildiestādi, pastāv vismaz viena no šīm situācijām:

a)

pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes dalībvalsts tiesu iestādēs jau ir sākta kriminālizmeklēšana vai tiesvedība vai ir pieņemts spriedums pret to pašu pircēju par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi, vai ir panākts tiesas izlīgums ar to pašu pircēju par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi;

b)

pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes dalībvalstī jau ir sākta nepieciešamo izpildes pilnvaru izmantošana, tostarp administratīva procedūra, vai jau ir pieņemts administratīvs lēmums pret to pašu pircēju par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi nolūkā panākt minētās negodīgās tirdzniecības prakses ātru un efektīvu izbeigšanu;

c)

pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalsts tiesu iestādēs jau ir sākta kriminālizmeklēšana vai tiesvedība pret to pašu pircēju par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi;

d)

pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var pierādīt, ka galīgais lēmums attiecas uz īsiem paziņošanas termiņiem, kas konkrētām nozarēm noteikti īsāki par 30 dienām, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai valsts noteikumiem, kuri saglabāti vai pieņemti, pamatojoties uz minētās direktīvas 9. panta 1. punktu, vai ka minēto galīgo lēmumu nevarēja pieņemt vai nevar īstenot saskaņā ar minētās izpildiestādes valsts tiesību aktiem;

e)

pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde nav sniegusi saskaņā ar 12. pantu nepieciešamo informāciju.

4.   Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde pieprasījuma iesniedzēju izpildiestādi nekavējoties informē par ikvienu atteikumu izpildīt savstarpējas palīdzības pieprasījumu, norādot minētā atteikuma iemeslus.

14. pants

Valodu režīms

1.   Attiecīgās izpildiestādes vienojas par to, kuras valodas izpildiestādes lieto ar savstarpējās palīdzības mehānismu saistītajos pieprasījumos, paziņojumos un visā citā saziņā, ko aptver šī nodaļa.

2.   Ja attiecīgās izpildiestādes nevar panākt vienošanos par lietojamajām valodām, savstarpējas palīdzības pieprasījumus sūta pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, pēc attiecīga pieprasījuma pievienojot neoficiālu tulkojumu angļu valodā. Atbildes nosūta pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, pēc attiecīga pieprasījuma pievienojot neoficiālu tulkojumu angļu valodā.

IV NODAĻA

BRĪVPRĀTĪGA SADARBĪBA

15. pants

Informācijas pieprasījumi saistībā ar valsts noteikumiem

1.   Dalībvalstis var nolemt, ka izpildiestādes var izmantot šīs regulas 7. pantā paredzētās iespējas attiecībā uz īsiem paziņošanas termiņiem, kas konkrētām nozarēm noteikti īsāki par 30 dienām, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai valsts noteikumiem, kuri saglabāti vai pieņemti, pamatojoties uz minētās direktīvas 9. panta 1. punktu.

2.   Ja dalībvalsts tā nolemj un pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde izmanto vienu vai abas 1. punktā minētās iespējas, pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var sniegt tikai daļēju informāciju vai atteikties sniegt informāciju. Pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde norāda minētās daļējās atbildes vai minētā atteikuma iemeslus. Šādos gadījumos 13. pantu nepiemēro.

16. pants

Izmeklēšanas pasākumu pieprasījumi saistībā ar valsts noteikumiem

1.   Ja dalībvalsts, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, konkrētām nozarēm ir noteikusi īsus paziņošanas termiņus, kas ir īsāki par 30 dienām, un cita dalībvalsts ir rīkojusies tāpat, kā rezultātā ir noteikti vienlīdz īsi paziņošanas termiņi attiecībā uz tām pašām konkrētajām nozarēm, minēto dalībvalstu izpildiestādes var vienoties izmantot šīs regulas 8. panta 1. punktā paredzētās iespējas.

Tāpat, ja dalībvalsts ir saglabājusi vai pieņēmusi stingrākus valsts noteikumus, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2019/633 9. panta 1. punktu, un cita dalībvalsts ir rīkojusies tāpat, kā rezultātā ir pieņemti vienlīdz stingri valsts noteikumi par tādu pašu tirgus dalībnieku lielumu vai tādiem pašiem negodīgas tirdzniecības prakses veidiem, minēto dalībvalstu izpildiestādes var vienoties izmantot šīs regulas 8. panta 1. punktā paredzētās iespējas.

2.   Ja pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde izmanto vienu vai abas 1. punktā minētās iespējas, pieprasījuma saņēmēja izpildiestāde var atteikties īstenot izmeklēšanas pasākumus, nenorādot minētā atteikuma iemeslus. Šādos gadījumos 13. pantu nepiemēro.

17. pants

Pieprasījuma procedūra

Ja pieprasījuma iesniedzēja izpildiestāde izmanto 15. vai 16. pantā paredzētās iespējas, tā pieprasījuma saņēmējai izpildiestādei nosūta pieprasījumu, kurā:

a)

min šo regulu kā juridisko pamatu;

b)

norāda valsts tiesību aktus, kuros noteikts attiecīgās negodīgās tirdzniecības prakses aizliegums, kas pārsniedz Direktīvā (ES) 2019/633 noteikto, un norāda, vai minētie valsts tiesību akti ir balstīti uz Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 9. panta 1. punktu;

c)

apraksta pieprasījuma mērķi;

d)

apraksta attiecīgo negodīgo tirdzniecības praksi un norāda, kā tā pārsniedz Direktīvā (ES) 2019/633 noteikto;

e)

norāda, kāda informācija vai kāds izmeklēšanas pasākums tiek pieprasīts.

V NODAĻA

IZMEKLĒŠANAS UN IZPILDES MEHĀNISMI ATTIECĪBĀ UZ PLAŠI IZPLATĪTU NEGODĪGU TIRDZNIECĪBAS PRAKSI AR PĀRROBEŽU DIMENSIJU

18. pants

Koordinētas rīcības uzsākšana un koordinatora izraudzīšanās

1.   Ja ir pamatotas aizdomas, ka varētu tikt piekopta plaši izplatīta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, izpildiestādes, kuru piekritībā ir minētā prakse, par kuras piekopšanu ir aizdomas, uzsāk koordinētu rīcību, kuras pamatā ir vienošanās starp tām. Par minētās koordinētās rīcības uzsākšanu nekavējoties paziņo Komisijai.

2.   Izpildiestādes, kuru piekritībā ir plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, par kuru ir aizdomas, vienu izpildiestādi izraugās par koordinatoru. Lai panāktu vienošanos par koordinatora izraudzīšanos, Komisija vajadzības gadījumā var veicināt diskusijas starp attiecīgajām izpildiestādēm. Ja minētās izpildiestādes nespēj vienoties par minēto izraudzīšanos, koordinators ir tā izpildiestāde, kas izdeva brīdinājumu saskaņā ar 24. pantu.

3.   Izpildiestādes, kuru piekritībā ir plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, par kuru ir aizdomas, veic izmeklēšanu, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju. Tās brīdina pārējās attiecīgās izpildiestādes par šādas izmeklēšanas rezultātiem, ievērojot 24. pantu.

4.   Izpildiestāde pievienojas koordinētajai rīcībai, ja minētās koordinētās rīcības laikā kļūst skaidrs, ka plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, par kuru ir aizdomas, ir minētās izpildiestādes piekritībā.

5.   Lai konstatētu, ka plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, par kuru ir aizdomas, ir izpildiestādes piekritībā, ņem vērā visus elementus, jo īpaši šādus:

a)

dalībvalstis, kurās pircēji ir iedibināti;

b)

dalībvalstis, kurās ir iedibināti piegādātāji, kurus minētā negodīgā tirdzniecības prakse varētu ietekmēt.

19. pants

Iemesli atteikties piedalīties koordinētajā rīcībā

1.   Izpildiestāde var atteikties piedalīties koordinētā rīcībā tikai tad, ja pastāv vismaz viena no šīm situācijām:

a)

minētās izpildiestādes dalībvalstī jau ir sākta kriminālizmeklēšana, tiesvedība vai administratīva procedūra, ir pieņemts spriedums vai ir panākts tiesas izlīgums attiecībā uz to pašu pircēju vai pircējiem un par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi, kas attiecas uz to pašu piegādātāju un to pašu negodīgās tirdzniecības prakses laikposmu, uz kuru attiecas minētā kriminālizmeklēšana, tiesvedība vai administratīvā procedūra;

b)

pirms 24. pantā minētā brīdinājuma izdošanas izpildiestāde jau ir uzsākusi izmeklēšanu vai minētās izpildiestādes dalībvalstī ir pieņemts administratīvs lēmums pret to pašu pircēju vai pircējiem par to pašu negodīgo tirdzniecības praksi, kas attiecas uz to pašu piegādātāju un to pašu negodīgās tirdzniecības prakses laikposmu, uz kuru attiecas minētā izmeklēšana vai administratīvais lēmums, nolūkā panākt plaši izplatītās negodīgās tirdzniecības prakses ar pārrobežu dimensiju izbeigšanu;

c)

plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju minētās izpildiestādes dalībvalstī nav tikusi piekopta, un tāpēc minētajai izpildiestādei nav jāveic nekādi izpildes pasākumi, kas paredzēti Direktīvas (ES) 2019/633 6. pantā.

2.   Ja izpildiestāde atsakās piedalīties koordinētajā rīcībā, tā par savu lēmumu nekavējoties informē Komisiju un pārējās izpildiestādes, kuru piekritībā ir plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, norādot sava lēmuma iemeslus un nodrošinot jebkurus nepieciešamos attaisnojošos dokumentus.

20. pants

Izmeklēšana koordinētās rīcības ietvaros

1.   Izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, nodrošina to, ka tās savlaicīgi, efektīvi un koordinēti veic izmeklēšanu un inspekcijas. Izpildiestādes vienlaikus ar citām izpildiestādēm cenšas veikt izmeklēšanu un inspekcijas, kā arī, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, piemērot pagaidu pasākumus.

2.   Izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, kopīgā paziņojumā izklāsta plaši izplatītās negodīgās tirdzniecības prakses ar pārrobežu dimensiju izmeklēšanas un novērtējuma rezultātus, apkopojot veiktos valsts pasākumus un attiecīgā gadījumā arī izpildiestāžu atšķirīgos atzinumus.

3.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943 (9) paredzētos noteikumus par konfidencialitāti un komercnoslēpumu, izpildiestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, šā panta 2. punktā minēto kopīgo paziņojumu vai tā daļas publicē savās tīmekļa vietnēs un par publicēšanu informē Komisiju.

21. pants

Izpildes pasākumi koordinētās rīcības ietvaros

1.   Izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, pret pircēju vai pircējiem, kas ir atbildīgi par plaši izplatīto negodīgo tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju, savā jurisdikcijā veic visus Direktīvas (ES) 2019/633 6. pantā paredzētos izpildes pasākumus, kuri vajadzīgi, lai panāktu minētās negodīgās tirdzniecības prakses izbeigšanu.

2.   Lai panāktu plaši izplatītās negodīgās tirdzniecības prakses ar pārrobežu dimensiju izbeigšanu, izpildes pasākumus saskaņā ar 1. punktu izpildiestādes veic saskaņā ar savas dalībvalsts noteikumiem un koordinēti. Izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, cenšas vienlaikus veikt izpildes pasākumus dalībvalstīs, kuras skar minētā plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju.

22. pants

Koordinētas rīcības izbeigšana

1.   Koordinētu rīcību izbeidz, ja izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, secina, ka plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju visās attiecīgajās dalībvalstīs ir beigusies vai ka šāda negodīga tirdzniecības prakse nav tikusi īstenota.

2.   Koordinators, kas izraudzīts saskaņā ar 18. panta 2. punktu, par minētās koordinētās rīcības izbeigšanu attiecīgā gadījumā un nekavējoties paziņo to dalībvalstu izpildiestādēm, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, un Komisijai.

23. pants

Koordinatora uzdevumi

1.   Koordinators, kas izraudzīts saskaņā ar 18. panta 2. punktu, jo īpaši:

a)

nodrošina, ka izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, tiek pienācīgi un savlaicīgi informētas par izmeklēšanas vai izpildes darbību norisi, kā arī tiktu informētas par visiem nākotnē gaidāmajiem soļiem un pasākumiem, ko paredzēts pieņemt;

b)

koordinē un uzrauga izmeklēšanas pasākumus, kurus izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, veic saskaņā ar šo regulu;

c)

koordinē visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un apmaiņu starp izpildiestādēm, kas piedalās koordinētajā rīcībā;

d)

attiecīgā gadījumā informē pircēju vai pircējus par koordinētās rīcības uzsākšanu un uztur kontaktus ar pircēju vai pircējiem un citām pusēm, uz kurām attiecas izmeklēšanas vai izpildes pasākumi, ja vien izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, un koordinators nav vienojušies citādi;

e)

attiecīgā gadījumā koordinē izpildiestāžu, kas piedalās koordinētajā rīcībā, veiktu novērtēšanu, apspriešanos un uzraudzību, kā arī citus soļus, kas nepieciešami, lai īstenotu attiecīgā pircēja piedāvātās saistības;

f)

attiecīgā gadījumā koordinē izpildiestāžu, kas piedalās koordinētajā rīcībā, pieņemtos izpildes pasākumus;

g)

koordinē savstarpējas palīdzības pieprasījumus, ko izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā, iesniedz saskaņā ar III nodaļu.

Pirmās daļas b), c), e), f) un g) apakšpunktā noteikto uzdevumu veikšanā koordinatoram palīdz citas izpildiestādes, kas piedalās koordinētajā rīcībā.

2.   Koordinators nav atbildīgs par citu izpildiestāžu, kas piedalās koordinētajā rīcībā, darbībām vai bezdarbību, kad tās izmanto Direktīvas (ES) 2019/633 6. pantā un šajā regulā noteiktās pilnvaras.

24. pants

Brīdināšanas sistēma

1.   Izpildiestāde nekavējoties brīdina Komisiju un visas pārējās izpildiestādes par to, ka, iespējams, tiek piekopta plaši izplatīta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, neatkarīgi no tā, vai tā tiek piekopta tikai Savienībā vai tiek piekopta gan Savienībā, gan vienā vai vairākās trešās valstīs. Komisija var papildināt minēto brīdinājumu ar jebkādu informāciju, kas varētu veicināt izpildiestāžu ātru un atbilstīgu rīcību.

2.   Izpildiestāde, izdodot 1. punktā minēto brīdinājumu, sniedz informāciju par plaši izplatīto negodīgo tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju, par kuru ir aizdomas un uz kuru attiecas šī regula, tostarp šādu informāciju:

a)

plaši izplatītās negodīgās tirdzniecības prakses ar pārrobežu dimensiju detalizēts apraksts;

b)

dalībvalstis, ko skar vai varbūtēji skar plaši izplatītā negodīgā tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju;

c)

tā pircēja vai pircēju identitāte, ko tur aizdomās par plaši izplatītās negodīgās tirdzniecības prakses ar pārrobežu dimensiju piekopšanu;

d)

attiecīgā negodīgā tirdzniecības prakse atbilstoši Direktīvai (ES) 2019/633 un valsts tiesību aktiem;

e)

visu tiesvedības, izpildes pasākumu vai citu pasākumu, kas tiek veikti attiecībā uz plaši izplatīto negodīgo tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju, apraksts, datumi un ilgums, kā arī to statuss;

f)

to izpildiestāžu nosaukumi, kas uzsākušas oficiālas procedūras un veic e) apakšpunktā minētos pasākumus.

3.   Izpildiestāde, izdodot brīdinājumu, var pieprasīt izpildiestādēm citās dalībvalstīs pārbaudīt, vai, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama attiecīgajām izpildiestādēm vai kurai attiecīgās izpildiestādes var piekļūt, minēto citu dalībvalstu teritorijā varētu tikt piekopta tāda pati plaši izplatīta negodīga tirdzniecības prakse ar pārrobežu dimensiju, un vai minētajās dalībvalstīs notiek jebkādas procedūras vai jau ir veikti jebkādi izpildes pasākumi pret minēto negodīgo tirdzniecības praksi. Izpildiestādes minētajās citās dalībvalstīs nekavējoties atbild uz pieprasījumu.

25. pants

Valodu režīms

1.   Attiecīgās izpildiestādes vienojas par to, kuras valodas izpildiestādes lieto paziņojumos, kā arī visā citā ar koordinētām darbībām saistītā saziņā, ko aptver šī nodaļa.

2.   Ja attiecīgās izpildiestādes nevar panākt vienošanos par lietojamajām valodām, paziņojumus un citu saziņu sūta paziņojuma sniedzējas vai citas saziņas veicējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, pēc attiecīga pieprasījuma pievienojot neoficiālu tulkojumu angļu valodā.

VI NODAĻA

SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ PIEGĀDĀTĀJIEM VAI PIRCĒJIEM, KAS IR IEDIBINĀTI ĀRPUS SAVIENĪBAS

26. pants

Sadarbība attiecībā uz piegādātājiem vai pircējiem, kas ir iedibināti ārpus Savienības

Attiecībā uz Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. un 2. punktā noteikto negodīgo tirdzniecības praksi, kas tiek izmantota saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanu starp Direktīvas (ES) 2019/633 1. panta 2. punktā minētajiem pircējiem un piegādātājiem, ja piegādātāji vai pircēji ir iedibināti ārpus Savienības, izpildiestāde var:

a)

pieprasīt informāciju no citas dalībvalsts izpildiestādes, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējas izpildiestādes dalībvalstī ir vai tiek piekopta negodīga tirdzniecības prakse. Šāda pieprasījuma nolūkā mutatis mutandis piemēro 6. pantu, 7. panta 1., 2. un 3. punktu, 10., 11. un 12. pantu, 13. panta 1. punktu un 14. pantu;

b)

brīdināt Komisiju un citas attiecīgās izpildiestādes, ja tai ir aizdomas, ka pret piegādātāju, kas ir iedibināts ārpus Savienības, tiek piekopta negodīga tirdzniecības prakse vai ka pircējs, kas ir iedibināts ārpus Savienības, piekopj negodīgu tirdzniecības praksi, un ka šāda negodīga tirdzniecības prakse varētu attiekties uz pircējiem vai piegādātājiem, kas ir iedibināti vismaz trīs dalībvalstīs. Šādu brīdinājumu nolūkā mutatis mutandis piemēro 6. pantu, 24. panta 2. un 3. punktu un 25. pantu.

27. pants

Par Savienību atbildīgā kontaktpersona

1.   Ja izpildiestāde pret pircēju, kas ir iedibināts ārpus Savienības, īsteno izmeklēšanas pasākumus saistībā ar negodīgu tirdzniecības praksi, kas noteikta Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. un 2. punktā, un ja tā uzskata, ka minētais pircējs ar to nesadarbojas, tā var pieprasīt pircējam par savu kontaktpersonu, kas ir atbildīga par Savienību, izraudzīties fizisku vai juridisku personu, kas ir iedibināta Savienības teritorijā.

2.   Šā panta 1. punktā minētā par Savienību atbildīgā kontaktpersona:

a)

rīkojas kā galvenais kontaktpunkts attiecīgajai izpildiestādei;

b)

veicina izmeklēšanu, tostarp attiecīgajai izpildiestādei nodrošinot pieprasītos dokumentus, darījumu ierakstus, datus un liecinieku liecības.

3.   Ja pircējs, kas ir iedibināts ārpus Savienības, neizpilda 1. punktā minēto pieprasījumu, pieprasījumu izdevusī izpildiestāde nekavējoties brīdina Komisiju un visas pārējās izpildiestādes, ka minētais pircējs nav izraudzījies par Savienību atbildīgo kontaktpersonu. Komisija var papildināt minēto brīdinājumu ar jebkādu informāciju, kas varētu veicināt izpildiestāžu ātru un atbilstīgu rīcību.

VII NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

28. pants

Pienākums ziņot Komisijai

1.   Līdz 2031. gada 11. septembrim Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisija minēto ziņojumu ņem vērā, veicot Direktīvas (ES) 2019/633 izvērtēšanu. Minētajam izvērtējumam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, kas attiecas uz šo regulu.

2.   Komisija 1. punktā minēto ziņojumu balsta uz Direktīvas (ES) 2019/633 10. panta 2. punktā minētajiem gada ziņojumiem. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt papildu informāciju no dalībvalstīm.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā apraksta saskaņā ar šo regulu izveidoto sadarbības mehānismu attīstību un izpildes darbību attīstību, jo īpaši nosaka visbiežāk sastopamos pārrobežu negodīgas tirdzniecības prakses veidus, visvairāk skartās nozares un visbiežāk iesaistīto pircēju, tostarp pircēju, kas ir iedibināti ārpus Savienības, veidus.

29. pants

Dalībvalstu ziņojumi

Direktīvas (ES) 2019/633 10. panta 1. punktā minētajā gada ziņojumā iekļauj detalizētu informāciju par darbībām, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Minētajā detalizētajā informācijā cita starpā iekļauj pieprasījumu skaitu, ko saskaņā ar šīs regulas 7., 8., 9. un 12. pantu saņēmušas pieprasījuma saņēmējas izpildiestādes, kā arī to koordinēto rīcību skaitu, kas vērstas pret plaši izplatītu negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju un sāktas vai slēgtas iepriekšējā gadā saskaņā ar šīs regulas 18. pantu. Par katru pieprasījumu vai rīcību, kas ir pabeigta, ziņojumā iekļauj lietas būtības aprakstu, kā arī veikto darbību un pasākumu kopsavilkuma aprakstu.

30. pants

Iekšējā tirgus informācijas sistēma

1.   Šīs regulas 7., 8., 9., 11., 12. un 13. panta, 15.–22. panta un 24., 26. un 27. panta vajadzībām izmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (10)

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, lai grozītu 1. punktu attiecībā uz rīku, kas jāizmanto izpildiestāžu paziņojumu un saziņas pārvaldībai, lai ņemtu vērā turpmākās tehniskās vajadzības.

31. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 30. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2026. gada 9. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 30. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 30. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

32. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. pantu (11). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2027. gada 10. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2026. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. RAOUNA


(1)   OV C, C/2025/2970, 16.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/2970/oj.

(2)  Eiropas Parlamenta 2026. gada 12. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2026. gada 5. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp., ELI http://data.europa.eu/eli/dir/2019/633/oj).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

(5)  Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj).

(6)  Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/976/oj).

(7)  Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (OV L 76, 22.3.2005., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_framw/2005/214/oj).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/41/oj).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/943/oj).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1024/oj).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1308/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/697/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)