EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.11.2025
COM(2025) 674 final
2025/0341(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 34. sesijā
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.11.2025
COM(2025) 674 final
2025/0341(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 34. sesijā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 34. sesijā (A 34), kura notiks no 2025. gada 24. novembra līdz 3. decembrim.
Asamblejas 34. sesijas laikā ir jāpieņem grozījumi:
(a)Brīdinājumu un indikatoru kodeksā, 2025. gads;
(b)ostas valsts kontroles procedūrās, 2025. gads;
(c)Apsekošanas pamatnostādnēs atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai (HSSC), 2025. gads;
(d)2025. gada neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (III kodekss);
(e)SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas (IMSAS) satvarā un procedūrās.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par Starptautisko Jūrniecības organizāciju
Ar Konvenciju par Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) ir izveidota SJO. SJO mērķis ir nodrošināt forumu sadarbībai regulējuma un prakses jomā attiecībā uz dažādiem tehniskiem jautājumiem, kuri ietekmē ar starptautisko tirdzniecību saistītu kuģošanu. Tās mērķis ir arī aicināt vispārēji ieviest augstākos iespējamos standartus jautājumos, kuri attiecas uz kuģošanas drošību, navigācijas efektivitāti un kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli, veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. SJO nodarbojas arī ar attiecīgu administratīvo un juridisko jautājumu risināšanu.
Konvencija stājās spēkā 1958. gada 17. martā.
Visas dalībvalstis ir konvencijas puses. Savienība nav konvencijas puse.
2.2.Starptautiskā Jūrniecības organizācija
Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir specializēta ANO aģentūra, kas atbild par kuģošanas drošību un drošumu un kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu. Tā ir iestāde, kas nosaka globālos standartus starptautiskās kuģniecības drošības, drošuma un vidisko raksturlielumu jomā. Tās galvenais uzdevums ir izveidot taisnīgu un efektīvu, vispārpieņemtu un visaptveroši īstenotu kuģniecības nozares tiesisko regulējumu.
Par SJO loceklēm var kļūt tikai valstis. Eiropas Komisijas attiecības ar SJO patlaban nosaka SJO Rezolūcija A.1168(32), kurā ir paredzētas SJO un starpvaldību organizāciju sadarbības procedūras un noteikumi. Kopš 1974. gada Eiropas Komisija uz minētās SJO rezolūcijas un turpmāko vienošanos pamata novērotājas statusā piedalās visās SJO komitejas un apakškomitejas sanāksmēs.
SJO Asambleja ir organizācijas pārvaldes struktūra. Tā sastāv no visām SJO dalībvalstīm, tiekas reizi divos gados, un tā var pieņemt pasākumus, par kuriem panākta vienošanās visās piecās SJO galvenajās komitejās. Šo piecu komiteju vidū ir Kuģošanas drošības komiteja (Maritime Safety Committee, MSC) un Jūras vides aizsardzības komiteja (Marine Environment Protection Committee, MEPC).
2.3.Paredzētie SJO Asamblejas akti
Asamblejai savā 34. sesijā laikā no 2025. gada 24. novembra līdz 3. decembrim ir jāpieņem grozījumi:
(a)Brīdinājumu un indikatoru kodeksā, 2025. gads;
(b)ostas valsts kontroles procedūrās, 2025. gads;
(c)Apsekošanas pamatnostādnēs atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai (HSSC Apsekošanas pamatnostādnes), 2025. gads;
(d)2025. gada neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (III kodekss);
(e)SJO dalībvalstu revīzijas sistēmā (IMSAS).
Saskaņā ar SJO konvenciju (15. panta j) apakšpunkts) Asambleja var pieņemt noteikumus un pamatnostādnes dalībniekiem par kuģošanas drošību, kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli un citiem ar kuģošanas ietekmi uz jūras vidi saistītiem jautājumiem, kuri SJO uzticēti ar starptautiskiem instrumentiem vai saskaņā ar tiem, kā arī šādu noteikumu un pamatnostādņu grozījumus rezolūciju formātā.
Iepriekš minētās rezolūcijas, kas jāpieņem, papildinot un atbalstot SJO konvencijas, var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, un vairākas no tām ir integrētas ES tiesību aktos.
To vispārējais mērķis ir veicināt kuģošanas drošību, vides aizsardzību un SJO standartu konsekventu vispārēju īstenošanu, saskaņojot tehniskās prasības, inspekciju un apsekošanas procedūras un dalībvalstu atbilstības pārraudzību. Tās tiek regulāri pārskatītas un atjauninātas, lai iekļautu jaunās tehnoloģijas, regulatīvās norises un pieredzi, kas gūta to praktiskajā piemērošanā, nodrošinot to pastāvīgu aktualitāti un efektivitāti.
Konkrētāk,
(a)Brīdinājumu un indikatoru kodeksa paredzēto grozījumu mērķis ir turpināt atjaunināt kodeksa noteikumus, tādējādi nodrošinot atbilstību to SJO instrumentu prasībām, kas ir pieņemti un/vai grozīti kopš kodeksa pieņemšanas, un tādējādi novērst pretrunas, neskaidrības un nevajadzīgas atkārtošanās;
(b)ostas valsts kontroles procedūru paredzēto grozījumu mērķis ir uzlabot kuģošanas drošību un drošumu un jūras piesārņojuma novēršanu un atjaunināt procedūras, lai ņemtu vērā SJO instrumentu grozījumus, kas ir stājušies spēkā vai kļuvuši piemērojami kopš 2023. gada, kad SJO Asamblejas 33. sesija pieņēma Rezolūciju A.1185(33) par ostas valsts kontroles procedūrām, 2023. gads;
(c)pamatnostādņu paredzēto grozījumu mērķis atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai ir šīs pamatnostādnes vēl vairāk pārskatīt, lai ņemtu vērā SJO instrumentu grozījumus, kas ir stājušies spēkā vai kļuvuši piemērojami kopš 2023. gada, kad SJO Asamblejas 33. sesija pieņēma Rezolūciju A.1186(33) par Apsekošanas pamatnostādnēm atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai (HSSC), 2023. gads;
(d)grozījumi 2025. gada neizsmeļošajā pienākumu sarakstā saskaņā ar instrumentiem, kas attiecas uz III kodeksu, ir paredzēti nolūkā tos turpināt pārskatīt, lai ņemtu vērā grozījumus SJO instrumentos, kuri attiecas uz III kodeksu un kuri ir stājušies spēkā vai ir kļuvuši piemērojami kopš 2023. gada, kad SJO Asamblejas 33. sesijā pieņēma Rezolūciju A.1187(33) par 2023. gada neizsmeļošo pienākumu sarakstu, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz III kodeksu;
(e)SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas (IMSAS) satvarā un procedūrās paredzēto grozījumu mērķis ir uzlabot dalībvalstu spēju pildīt pienākumus saskaņā ar tiem obligātajiem SJO instrumentiem, kuros tās ir puses, un veicināt lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un sadarbību starp dalībvalstīm.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
3.1.Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projekta, 2025. gads, un ar to saistītā Asamblejas rezolūcijas projekta pieņemšana un spēkā esošās Rezolūcijas A.1021(26) par Brīdinājumu un indikatoru kodeksu, 2009. gads, atcelšana
Brīdinājumu un indikatoru kodeksa, 2009. gads, mērķis ir sniegt vispārējas projektēšanas norādes un veicināt SOLAS konvencijā prasīto brīdinājumu un indikatoru tipa, atrašanās vietas un prioritātes vienveidību, ko, izmantojot Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, piemēro pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus.
SJO Kuģošanas drošības komiteja savā 108. sesijā (MSC 108) uzdeva Kuģu projektēšanas un būves apakškomitejai (SDC) strādāt pie 2009. gada Brīdinājumu un indikatoru kodeksa pārskatīšanas.
SDC 11 norādīja, ka ir svarīgi nodrošināt, lai grozījumi Brīdinājumu un indikatoru kodeksā būtu konsekventi un saskaņoti ar to konvenciju, kodeksu un rezolūciju jaunākajām versijām, kurās noteiktas prasības attiecībā uz vizuāliem un akustiskiem brīdinājumiem, lai garantētu ekspluatācijas drošību uz kuģa. SDC 11 izveidoja 2009. gada Brīdinājumu un indikatoru kodeksa pārskatīšanas darba grupu un uzdeva tai turpināt izstrādāt 2009. gada Brīdinājumu un indikatoru kodeksa grozījumu projektu, lai to pabeigtu kopā ar saistīto Asamblejas rezolūcijas projektu.
SDC 11 apstiprināja 2009. gada Brīdinājumu un indikatoru kodeksa pārskatīšanas darba grupas ziņojumu un vienojās par 2025. gada Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projektu un ar to saistīto Asamblejas rezolūcijas projektu, lai to vienlaicīgi apstiprinātu MEPC 83 un MSC 110 un pēc tam pieņemtu A 34. Savienības nostāja SDC 11 bija atbalstīt 2009. gada Brīdinājumu un indikatoru kodeksa grozījumu projektu izskatīšanu darba grupā.
Jūras vides aizsardzības komiteja (MEPC) 83. sesijā, ievērojot vienlaicīgu MSC 110 lēmumu, apstiprināja Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projektu, 2025. gads, un ar to saistīto Asamblejas rezolūcijas projektu, kā izklāstīts 14. pielikumā, lai to pieņemtu A 34. Savienības nostāja MEPC 83 bija atbalstīt Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projekta, 2025. gads, un ar to saistītā Asamblejas rezolūcijas projekta apstiprināšanu.
MSC 110 piekrita MEPC 83 lēmumam apstiprināt Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projektu, 2025. gads, pieņemšanai A 34. Apstiprinot kodeksa projektu, komiteja aicināja Asambleju atcelt 2009. gada Rezolūciju A.1021(26) par Brīdinājumu un indikatoru kodeksu. Savienības nostāja MSC 110 bija atbalstīt Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projekta, 2025. gads, un ar to saistītā Asamblejas rezolūcijas projekta apstiprināšanu.
Saskaņā ar MSC ziņojumu A 34 (SJO 2025. gada 1. septembra dokuments A 34/12) MSC 110 apstiprināja Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projektu, 2025. gads, un ar to saistīto Asamblejas rezolūcijas projektu, lai to pieņemtu A 34.
Tāpēc Savienībai būtu jāpieņem nostāja atbalstīt Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projektu, 2025. gads, un ar to saistīto Asamblejas rezolūcijas projektu, jo šī pārskatīšana nodrošinās atbilstību to SJO instrumentu prasībām, kas ir pieņemti un/vai grozīti kopš kodeksa pieņemšanas, un tādējādi novērsīs pretrunas, neskaidrības un nevajadzīgas atkārtošanās.
3.2.Ostas valsts kontroles procedūru, 2025. gads, un ar tām saistītās Asamblejas rezolūcijas projekta pieņemšana
Ostas valsts kontroles procedūras ir paredzētas, lai sniegtu pamatnorādījumus par ostas valsts kontroles inspekciju veikšanu, atbalstot attiecīgo konvenciju un SJO instrumentu īstenošanas kodeksa (III kodekss) daļu kontroles noteikumus, un lai nodrošinātu konsekvenci šo inspekciju veikšanā, kuģa, tā aprīkojuma vai apkalpes trūkumu atzīšanā un kontroles procedūru piemērošanā.
SJO instrumentu īstenošanas apakškomiteja (III) 10. sesijā (III 10) vienojās par ostas valsts kontroles (OVK) procedūru grozījumu projektu, 2023. gads, kas jāpabeidz III 11, lai to iesniegtu Asamblejas 34. sesijā (A 34) pieņemšanai. III 10 bija arī izveidojusi Korespondences grupu jautājumiem par pasākumiem ostas valsts kontroles (OVK) darbību un procedūru saskaņošanai visā pasaulē, ko koordinē Eiropas Komisija, lai turpinātu darbu pie OVK procedūru, 2023. gads, grozīšanas. Savienības nostāja III 10 bija atbalstīt Korespondences grupas ziņojumu par pasākumiem ostas valsts kontroles (OVK) darbību un procedūru saskaņošanai visā pasaulē, kā arī atbalstīt Darba grupas OVK jautājumiem izveidi, lai apsvērtu atlikušo darbu, kas izriet no minētā ziņojuma.
III 11 cita starpā izskatīja Korespondences grupas ziņojumu un izveidoja Darba grupu jautājumiem par pasākumiem ostas valsts kontroles darbību un procedūru saskaņošanai visā pasaulē turpmākai ziņojuma izskatīšanai ar mērķi prioritārā kārtā pabeigt ierosinātos OVK procedūru, 2023. gads, grozījumu projektus, lai tos konsolidētā veidā iesniegtu pieņemšanai A 34. Savienības nostāja III 11 kopumā bija atbalstīt Korespondences grupas ziņojumu par pasākumiem ostas valsts kontroles (OVK) darbību un procedūru saskaņošanai visā pasaulē.
III 11 vienojās par Asamblejas rezolūcijas projektu par ostas valsts kontroles procedūrām, 2025. gads, kas jāpieņem A 34.
MSC 109 un MEPC 83 bija pilnvarojušas III 11 ziņot tieši A 34 par sava darba rezultātiem jautājumos, attiecībā uz kuriem būtu jāpieņem Asamblejas rezolūcijas projekts par ostas valsts kontroles procedūrām, 2025. gads.
Asamblejas rezolūcijas projekts par ostas valsts kontroles procedūrām, 2025. gads, tika iesniegts pieņemšanai A 34 saskaņā ar MSC ziņojumu A 34 (SJO 2025. gada 1. septembra dokuments A 34/12).
Tāpēc Savienībai būtu jāpieņem nostāja atbalstīt 2025. gada ostas valsts kontroles procedūru un ar to saistītā Asamblejas rezolūcijas projekta pieņemšanu, jo tie uzlabos kuģošanas drošību un drošumu un jūras piesārņojuma novēršanu, un atjauninājumā tiks ņemti vērā SJO instrumentu grozījumi, kas ir stājušies spēkā vai ir kļuvuši piemērojami spēkā kopš 2023. gada.
3.3.Grozījumi Apsekošanas pamatnostādnēs atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai (HSSC Apsekošanas pamatnostādnes), 2025. gads
Saskaņotā apsekošanas un sertifikācijas sistēma (HSSC Apsekošanas pamatnostādnes) ir vienota kuģu apsekošanas un sertifikācijas sistēma saskaņā ar SJO konvencijām. HSSC Apsekošanas pamatnostādnes ir obligātas prasības, ko atzītas organizācijas (RO) ievēro, veicot obligātās apsekošanas un inspekcijas.
Karoga valsts īstenošanas apakškomiteja, kas ir III priekštece, piekrita pastāvīgi pārskatīt HSSC Apsekošanas pamatnostādnes. Tāpēc Apsekošanas pamatnostādnes tiek atjauninātas katrā SJO Asamblejas sesijā.
III 9 bija izveidojusi HSSC Apsekošanas pamatnostādņu korespondences grupu, neizsmeļošu pienākumu sarakstu un Norādījumus par attālinātām apsekošanām, revīzijām un pārbaudēm turpmāku HSSC Pamatnostādņu grozījumu apsvēršanai.
III 10 bija vienojusies, ka Apsekošanas pamatnostādņu grozījumu projekts ir jāturpina pilnveidot, lai iekļautu prasības, kas izriet no grozījumiem attiecīgajos SJO instrumentos, kuri stājušies spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim (ieskaitot), attiecīgi ņemot vērā MSC 108, MEPC 81 un MSC un MEPC turpmāko sesiju rezultātus, ar mērķi iesniegt grozījumu projektus III 11, lai pabeigtu tos pirms potenciālas tiešas iesniegšanas konsolidētā veidā Asamblejas 34. sesijai pieņemšanai, ja komitejas tos apstiprinās. Savienības nostāja III 10 bija atbalstīt to, ka 2023. gada HSSC Pamatnostādņu grozījumu projektu, kas izriet no grozījumiem obligātajos instrumentos, kuriem jāstājas spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim (ieskaitot), izskata HSSC Apsekošanas pamatnostādņu darba grupa.
III 10 no jauna izveidoja iepriekš minēto Korespondences grupu, lai turpinātu pilnveidot grozījumus Apsekošanas pamatnostādnēs nolūkā līdz III 11 sagatavot konsolidētu versiju.
III 11 cita starpā apsvēra Korespondences grupas ziņojumu un izveidoja HSSC Apsekošanas pamatnostādņu, neizsmeļošo pienākumu saraksta un norādījumu par attālinātām apsekošanām, revīzijām un pārbaudēm darba grupu, lai pabeigtu ierosinātos HSSC Apsekošanas pamatnostādņu, 2023. gads, grozījumu projektus un tos galīgajā redakcijā varētu pabeigt šajā sesijā nolūkā tos konsolidētā veidā iesniegt pieņemšanai A 34. Savienības nostāja III 11 bija atbalstīt ierosināto grozījumu nosūtīšanu darba grupai izskatīšanai un pabeigšanai sesijas laikā.
III 11 vienojās par HSSC Apsekošanas pamatnostādņu grozījumu projektu, kas jāpieņem A 34.
MSC 109 un MEPC 83 bija pilnvarojušas III 11 ziņot tieši A 34 par sava darba rezultātiem jautājumos, kuros būtu nepieciešams pieņemt Asamblejas rezolūcijas projektu par HSSC Apsekošanas pamatnostādnēm.
Asamblejas rezolūcijas projekts par HSSC Apsekošanas pamatnostādnēm tika iesniegts pieņemšanai A 34 saskaņā ar MSC ziņojumu A 34 (SJO 2025. gada 1. septembra dokuments A 34/12).
Tāpēc Savienībai būtu jāpieņem nostāja atbalstīt HSSC Apsekošanas pamatnostādņu grozījumu pieņemšanu, jo atjauninājumā tiks ņemti vērā SJO instrumentu grozījumi, kas ir stājušies spēkā vai kļuvuši piemērojami kopš 2023. gada.
3.4.Grozījumi neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (III kodekss)
Kā norādījumus par SJO instrumentu ieviešanu un izpildi, jo īpaši attiecībā uz SJO dalībvalstu revīzijas sistēmai būtisko revidējamo apgabalu noteikšanu, SJO ir izstrādājusi neizsmeļošu pienākumu sarakstu, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (III kodekss). Pēdējā šī saraksta pārskatīšana tika veikta 2023. gadā, pievienojot to kā pielikumu Rezolūcijai A.1187(33), kas tika pieņemta Asamblejas 33. sesijā. Kopš tā laika gan MSC, gan MEPC ir pieņēmušas papildu normatīvos noteikumus.
III 9 bija izveidojusi Korespondences grupu, kuras uzdevums ir pārskatīt HSSC Apsekošanas pamatnostādnes, neizsmeļošo pienākumu sarakstu un Norādījumus par attālinātām apsekošanām, revīzijām un pārbaudēm, lai cita starpā turpinātu pilnveidot neizsmeļošā pienākumu saraksta grozījumu projektu, kas izriet no tiem grozījumiem attiecīgajos SJO instrumentos, kuri stāsies spēkā līdz 2026. gada 1. jūlijam (ieskaitot), ar mērķi iesniegt neizsmeļošā saraksta grozījumu projektus, kas pabeigti konsolidētā veidā, pieņemšanai A 34.
Laika ierobežojumu dēļ III 10 nepabeidza neizsmeļošā saraksta atjaunināšanu. Tādēļ III 10 vienojās turpināt darbu minētajā Korespondences grupā, lai pabeigtu neizsmeļošā saraksta atjaunināšanu. Savienības nostāja III 10 bija atbalstīt Korespondences grupas ziņojumu kā pamatu, lai atjauninātu 2023. gada neizsmeļošo pienākumu sarakstu, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz III kodeksu.
III 11 cita starpā apsvēra Korespondences grupas ziņojumu un nosūtīja šo dokumentu HSSC Apsekošanas pamatnostādņu, neizsmeļošo pienākumu saraksta un norādījumu par attālinātām apsekošanām, revīzijām un pārbaudēm darba grupai, lai pabeigtu ierosinātos neizsmeļošo pienākumu saraksta grozījumu projektus. Savienības nostāja III 11 bija atbalstīt ierosināto grozījumu nosūtīšanu darba grupai izskatīšanai un pabeigšanai sesijas laikā.
III 11 vienojās par grozījumu projektu neizsmeļošajam sarakstam, kas jāpieņem A 34.
MSC 109 un MEPC 83 bija pilnvarojušas III 11 ziņot tieši A 34 par sava darba rezultātiem jautājumos, kuros būtu nepieciešams pieņemt Asamblejas rezolūcijas projektu par neizsmeļošo pienākumu sarakstu, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz III kodeksu.
Asamblejas rezolūcijas projekts par neizsmeļošo pienākumu sarakstu, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz III kodeksu, tika iesniegts pieņemšanai A 34 saskaņā ar MSC ziņojumu A 34 (SJO 2025. gada 1. septembra dokuments A 34/12).
Savienībai būtu jāpieņem nostāja atbalstīt grozījumus neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz III kodeksu, jo atjauninājumā tiks ņemti vērā ar III kodeksu saistītie SJO instrumentu grozījumi, kas ir stājušies spēkā vai ir kļuvuši piemērojami kopš 2023. gada.
3.5.SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas (IMSAS) satvars un procedūras
SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas satvars un procedūras ļauj novērtēt, cik lielā mērā dalībvalstis pilnībā un pilnvērtīgi īsteno savas saistības un pienākumus, kas ietverti SJO instrumentos, un to mērķis ir veicināt minēto instrumentu konsekventu un efektīvu īstenošanu. SJO Padome 134. sesijā (C 134) ņēma vērā informācijas ziņojumus par panākumiem SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas (IMSAS) īstenošanā un dalībvalstu revīzijas sistēmas kopīgās darba grupas (JWGMSA 9) devītās sesijas ziņojumu. Padome 134. sanāksmē apstiprināja šo ziņojumu un Asamblejas rezolūcijas projektu par pārskatīto SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas satvaru un procedūrām, kā arī tā pielikumu, lai tos iesniegtu pieņemšanai Asamblejas 34. sesijā.
Savienībai būtu jāpieņem nostāja atbalstīt SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas pārskatīto satvaru un procedūras, jo tas uzlabos dalībvalstu spēju pildīt pienākumus saskaņā ar tiem obligātajiem SJO instrumentiem, kuros tās ir puses, un veicināt lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un sadarbību starp dalībvalstīm.
4.Attiecīgie ES tiesību akti un ES kompetence
4.1.Attiecīgie ES tiesību akti
4.1.1.Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projekta, 2025. gads, un ar to saistītā Asamblejas rezolūcijas projekta pieņemšana un spēkā esošās Rezolūcijas A.1021(26) par Brīdinājumu un indikatoru kodeksu, 2009. gads, atcelšana
Brīdinājumu un indikatoru kodekss, 2009. gads (Rezolūcija A.1021(26)) ir paredzēts, lai sniegtu vispārējas projektēšanas norādes un veicinātu SOLAS konvencijā prasīto brīdinājumu un indikatoru tipa, atrašanās vietas un prioritātes vienveidību. Ar Direktīvas 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem 1 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu SOLAS konvenciju ar tās grozījumiem piemēro A klases pasažieru kuģiem. Tāpēc kodeksa grozījumi ietekmēs Direktīvas 2009/45/EK noteikumus.
4.1.2.Ostas valsts kontroles procedūru, 2025. gads, un ar tām saistītās Asamblejas rezolūcijas projekta pieņemšana
Grozītā Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OVK) 2 attiecas uz starptautisko standartu izpildi attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem, kas apmeklē ES ostas un kuģo dalībvalstu jurisdikcijā esošos ūdeņos. OVK direktīvas mērķis ir samazināt standartiem neatbilstošu kuģošanu ūdeņos, kas ir ES dalībvalstu jurisdikcijā, pamatojoties uz Parīzes SM apstiprinātajām pamatnostādnēm.
Tāpēc SJO OVK procedūru izstrādei vajadzētu būt saskaņotai ar Parīzes SM apstiprinātajām procedūrām, lai tās varētu ietekmēt šīs procedūras un tādējādi arī Direktīvas 2009/16/EK noteikumus un īstenošanu.
4.1.3.Grozījumi Apsekošanas pamatnostādnēs atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai (HSSC), 2025. gads
Regula (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates 3 . Ar to tiek izveidota licencēšanas (atzīšanas) sistēma, uz kuru attiecas vairāki kritēriji un pienākumi, lai nodrošinātu, ka atzītā organizācija piemēro vienādus standartus visiem tās reģistrā iekļautajiem kuģiem neatkarīgi no karoga, ar kādu tie kuģo.
Minētās Regulas I pielikuma B daļas 7. punkta k) apakšpunktā ir noteikts:
“7. Atzītajai organizācijai jānodrošina, ka:
k) obligātās apskates un inspekcijas, kas noteiktas Saskaņotajā apskates un sertifikācijas sistēmā, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi pilnvarojumu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā un papildinājumā SJO Rezolūcijai A.948(23) par Apskates pamatnostādnēm atbilstīgi Saskaņotajai apskates un sertifikācijas sistēmai”. (Šī jāuzskata par atsauci uz HSSC Apsekošanas pamatnostādņu atjaunināto redakciju.)
Tāpēc 2021. gada Apsekošanas pamatnostādņu atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai pārskatītā redakcija ietekmēs prasības, kas piemērojamas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 391/2009.
4.1.4.Grozījumi neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (III kodekss)
Direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu 4 mērķis ir nodrošināt, lai ES dalībvalstis ievērotu savus karoga valstu pienākumus un izpildītu prasības, kas karoga valstij ir noteiktas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kurās tās ir puses. Direktīvā ir noteikti divi mehānismi, kuru mērķis ir uzraudzīt karoga valsts darbību: SJO vadīta revīzijas procedūra (7. pants) un iekšēja kvalitātes vadības sistēma (8. pants).
Turklāt III kodekss ir obligāts ES dalībvalstīm saskaņā ar “starptautisko konvenciju” definīciju, kas sniegta grozītajā Regulā (EK) Nr. 391/2009.
Tāpēc grozījumi neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz III kodeksu, ietekmēs prasības, kas piemērojamas saskaņā ar Direktīvu 2009/21/EK un Regulu (EK) Nr. 391/2009.
4.1.5.Grozījumi SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas (IMSAS) satvarā un procedūrās
Direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu mērķis ir nodrošināt, lai ES dalībvalstis ievērotu savus karoga valstu pienākumus un izpildītu prasības, kas karoga valstij ir noteiktas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kurās tās ir puses. Direktīvas 7. pantā noteikts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai SJO veiktu revīzijas to administrācijās saskaņā ar SJO pieņemto ciklu. Tāpēc SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas satvara un procedūru grozījumi ietekmēs prasības, kas piemērojamas saskaņā ar Direktīvu 2009/21/EK.
5.Juridiskais pamats
5.1.Procesuālais juridiskais pamats
5.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 5 .
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 6 .
5.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
SJO Asambleja ir ar nolīgumu, proti, ar Konvenciju par Starptautisko Jūrniecības organizāciju, izveidota struktūra.
Akti, kurus Asamblejas 34. sesija ir aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām, jo tie var būtiski ietekmēt Savienības tiesiskā regulējuma saturu, proti:
–Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem – tas tā ir tāpēc, ka ar direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu SOLAS konvenciju piemēro pasažieru kuģiem vietējos reisos, un Brīdinājumu un indikatoru kodekss, 2009. gads, ir paredzēts, lai sniegtu vispārējas projektēšanas norādes un veicinātu SOLAS konvencijā prasīto brīdinājumu un indikatoru tipa, atrašanās vietas un prioritātes vienveidību;
–Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OVK) – tas tā ir tāpēc, ka OVK direktīvas mērķis ir samazināt standartiem neatbilstošu kuģošanu ūdeņos, kas ir ES dalībvalstu jurisdikcijā, pamatojoties uz Parīzes SM apstiprinātajām pamatnostādnēm, un SJO OVK procedūru izstrādei vajadzētu būt saskaņotai ar Parīzes SM apstiprinātajām procedūrām;
–Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates – tas tā ir tāpēc, ka atzītai organizācijai jānodrošina, ka obligātās apsekošanas un inspekcijas veic saskaņā ar SJO pieņemtajām Apsekošanas pamatnostādnēm atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai. III kodekss ir obligāts arī ES dalībvalstīm saskaņā ar “starptautisko konvenciju” definīciju;
–Direktīvu 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu – tas tā ir tāpēc, ka neizsmeļošais saraksts ir atbalsta instruments, lai piemērotu SJO dalībvalstu revīzijas sistēmu (IMSAS), kas norādīta iepriekš minētajā direktīvā.
Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
5.2.Materiālais juridiskais pamats
5.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.
5.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz jūras transportu. Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts.
5.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 100. panta 2. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2025/0341 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 34. sesijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Konvencija par Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) stājās spēkā 1958. gada 17. martā.
(2)SJO ir specializēta ANO aģentūra, kas atbild par kuģošanas drošību un drošumu un kuģu izraisīta jūras un gaisa piesārņojuma novēršanu. Visas Savienības dalībvalstis ir SJO locekles. Savienība nav SJO locekle.
(3)Saskaņā ar Nolīguma 15. panta j) apakšpunktu Asambleja var pieņemt noteikumus un pamatnostādnes dalībniekiem par kuģošanas drošību, kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli un citiem ar kuģošanas ietekmi uz jūras vidi saistītiem jautājumiem, kuri SJO uzticēti ar starptautiskiem instrumentiem vai saskaņā ar tiem, kā arī šādu noteikumu un pamatnostādņu grozījumus.
(4)SJO Asamblejai 34. sesijā no 2025. gada 24. novembra līdz 3. decembrim ir jāpieņem grozījumi Brīdinājumu un indikatoru kodeksā, ostas valsts kontroles procedūrās, Apsekošanas pamatnostādnēs atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai (HSSC), neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (III kodekss), un SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas (IMSAS) satvarā un procedūrās.
(5)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SJO Asamblejas 34. sesijā, jo minētie grozījumi varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem 7 , Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OVK) 8 , Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates 9 , un Direktīvu 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu 10 .
(6)Savienībai būtu jāatbalsta Brīdinājumu un indikatoru kodeksa projekts, 2025. gads, un ar to saistītais Asamblejas rezolūcijas projekts, jo šī pārskatīšana nodrošinās atbilstību to SJO instrumentu prasībām, kas ir pieņemti un/vai grozīti kopš kodeksa pieņemšanas, un tādējādi novērsīs pretrunas, neskaidrības un nevajadzīgas atkārtošanās.
(7)Savienībai būtu jāatbalsta 2025. gada ostas valsts kontroles procedūru un ar to saistītā Asamblejas rezolūcijas projekta pieņemšana, jo tas uzlabos kuģošanas drošību un drošumu un jūras piesārņojuma novēršanu, un atjauninājumā tiks ņemti vērā SJO instrumentu grozījumi, kas ir stājušies spēkā vai ir kļuvuši piemērojami spēkā kopš 2023. gada.
(8)Savienībai būtu jāpieņem nostāja atbalstīt HSSC Apsekošanas pamatnostādņu grozījumu pieņemšanu, jo atjauninājumā tiks ņemti vērā SJO instrumentu grozījumi, kas ir stājušies spēkā vai kļuvuši piemērojami kopš 2023. gada.
(9)Savienībai būtu jāpieņem nostāja atbalstīt grozījumus neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz III kodeksu, jo atjauninājumā tiks ņemti vērā ar III kodeksu saistītie SJO instrumentu grozījumi, kas ir stājušies spēkā vai ir kļuvuši piemērojami kopš 2023. gada.
(10)Savienībai būtu jāatbalsta SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas pārskatītais satvars un procedūras, jo tas uzlabos dalībvalstu spēju pildīt pienākumus saskaņā ar tiem obligātajiem SJO instrumentiem, kuros tās ir puses, un veicināt lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un sadarbību starp dalībvalstīm.
(11)Savienības nostāja, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, jāpauž Komisijai un Savienības dalībvalstīm kā SJO loceklēm,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas 34. sesijā, ir piekrist tam, ka tiek pieņemti grozījumi Brīdinājumu un indikatoru kodeksā, ostas valsts kontroles procedūrās, Apsekošanas pamatnostādnēs atbilstīgi saskaņotajai apsekošanas un sertifikācijas sistēmai (HSSC), neizsmeļošajā pienākumu sarakstā, kas izriet no instrumentiem, kuri attiecas uz SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (III kodekss), un SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas (IMSAS) satvarā un procedūrās.
2. pants
Šā lēmuma 1. pantā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž Komisija un Savienības dalībvalstis, kuras ir SJO Asamblejas locekles.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai un dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs