L_202402313LV.000101.fmx.xml

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2024/2313

(2024. gada 11. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0107/2024),

A.	tā kā saskaņā ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2022. finanšu gada galīgais budžets bija 115 807 269,88 EUR, t. i., par 9,48 % lielāks nekā 2021. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē no Savienības budžeta un pamatdarbības ienākumiem;

B.	tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2022. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

C.	tā kā attiecībā uz Aģentūras iepirkuma jomu nav ziņots par tādām problēmām 2022. gadā, kuru dēļ būtu jāveic korektīvi pasākumi, un tā kā šobrīd netiek veikti korektīvi pasākumi saistībā ar iepriekšējo gadu revīzijām un novērtējumiem un tādi nav arī iekavēti,

D.	tā kā attiecībā uz Aģentūras iekšējās kontroles sistēmām nav ziņots par tādām problēmām 2022. gadā, kuru dēļ būtu jāveic korektīvi pasākumi, un tā kā šobrīd netiek veikti korektīvi pasākumi saistībā ar iepriekšējo gadu revīzijām un novērtējumiem un tādi nav arī iekavēti,

Budžeta un finanšu pārvaldība

ar gandarījumu ņem vērā to, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā attiecīgā gada saistību apropriāciju līmenis bija 99,80 %, t. i., nedaudz – par 0,14 % – augstāks nekā 2021. gadā, un ka attiecīgā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 98,42 %, t. i., arī nedaudz – par 1,10 % – augstāks;

Sniegums

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savas gada darba programmas īstenošanu galvenajās jomās, kurās Aģentūra sniedz ieguldījumu, un tās horizontālās darbības (ilgtspēja, uzraudzība, drošums un drošība, vienkāršošana, digitalizācija, tehniskā palīdzība, spēju veidošana un stratēģiskais atbalsts); atzinīgi vērtē to, ka kopumā mērķi ir sasniegti, jo tikai daži mērķi vēl nav pilnībā sasniegti galvenokārt pamatotu iemeslu dēļ; turklāt norāda, ka Aģentūra ir sasniegusi savus 2022. gada mērķus, kas noteikti gada darba programmā un daudzgadu stratēģiskajā satvarā;

pieņem zināšanai to, ka Aģentūra ir aktīvi iesaistījusies vairākās iniciatīvās, kas saistītas ar Eiropas zaļo kursu, un sniegusi atbalstu un datus Komisijai un dalībvalstīm, īpašu uzsvaru liekot uz dažādiem priekšlikumiem paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, piemēram, priekšlikumu FuelEU Maritime un priekšlikumu, kura mērķis ir paplašināt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, attiecinot to arī uz jūras transportu;

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir kļuvusi par svarīgu dalībnieku interesējošo kuģu uzraudzībā un ziņošanā par tiem pēc nelikumīgā un neprovocētā Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; šajā sakarībā norāda, ka jūras atbalsta dienests (JDS) ziņoja dalībvalstīm un Komisijai par kuģiem, kas kuģo ar Krievijas karogu, par kuģu piestāšanu ES ostās konkrētām dalībvalstīm un Komisijai un par kuģu piestāšanu saistībā ar sankcijām (piemēram, ogļu importu);

norāda, ka Aģentūras Zemes novērošanas dienesti turpināja attīstīt un nodrošināt uzraudzības spējas, īpašu uzmanību pievēršot CleanSeaNet, Copernicus jūras uzraudzībai, ko izmanto Frontex, un atbalstam ārkārtas situācijās jūrā saskaņā ar Aģentūras ārkārtas rīcības plānu;

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra sniedza tehnisko atbalstu Komisijai un EBTA Uzraudzības iestādei, piedaloties pārbaudēs, ko tās organizēja, lai novērtētu un pārbaudītu ES jūras drošības tiesību aktu īstenošanu un izpildi dalībvalstīs;

konstatē, ka 2022. gadā Aģentūra nodrošināja Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam) piekļuvi jūrniecības un uzraudzības informācijas pakalpojumiem, lai atbalstītu to tiesībaizsardzības un organizētās noziedzības apkarošanas jomā jūrā;

norāda, ka Aģentūra 2022. gadā saglabāja savu izcilības centra lomu spēju veidošanā, IPA II projekta īstenošanā un tehniskās palīdzības projektu noslēgšanā Vidusjūrā (Safemed IV) un Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā (BCSEA);

atzinīgi vērtē Aģentūras atbalstu Komisijai Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā, jo īpaši tādos forumos kā MEPC, PPR un CCC; šis atbalsts aptver svarīgas jomas – piesārņojuma novēršanu un ilgtspēju, cita starpā saistībā ar SJO stratēģiju SEG emisiju samazināšanai, kuģniecības oglekļa dioksīda emisiju intensitāti, drošību, ilgtspējīgu alternatīvo degvielu un tehnoloģiju novērtēšanu, ieviešanu un izmantošanu, jūras piedrazojumu un zemūdens troksni; uzsver, ka gaidāmajam SJO darbam pie tā, lai izstrādātu attiecīgas prasības un standartus jaunu degvielu un tehnoloģiju izmantošanai, būs izšķiroša nozīme, lai tās ieviestu pasaules un ES mērogā;

Efektivitāte un ieguvumi

10.

norāda, ka saistībā ar jaunajām pilnvarām Eiropas sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā Aģentūra ir kopīgojusi informāciju, speciālās zināšanas, procedūras, mācību materiālus un rīkus ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) un Frontex; turklāt norāda, ka Aģentūra turpina cieši sadarboties ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCCDA), lai palielinātu efektivitāti un ietaupītu izmaksas abu aģentūru ģeogrāfiskā tuvuma dēļ; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra atbalstīja EMCCDA, daloties zināšanās par EMAS reģistrāciju, un sadarbībā ar EFCA turpināja nodrošināt abu aģentūru grāmatvedības funkcijas savstarpēju dublēšanu; norāda uz horizontālajiem ieguvumiem, ko sniedz sadarbība un paraugprakses pielāgošana, un to, ka kopīgās iniciatīvas apvieno dažādas perspektīvas, samazina centienu dublēšanos, uzlabo mācīšanos un stiprina attiecības starp dalībniekiem;

11.

norāda, ka Aģentūra ir strādājusi pie tā, lai uzlabotu savu efektivitāti un lietderību, automatizējot procedūras ar mērķi ievērojami samazināt konkrētu darbinieku administratīvo darba slodzi, ļaujot viņiem koncentrēties uz uzdevumiem saistītās jomās ar lielāku pievienoto vērtību; turklāt konstatē, ka Aģentūra ir uzsākusi izmēģinājuma projektus saistībā ar kvalificētu e-parakstu un korporatīvo instrumentu integrācijai ar ARES; aicina Aģentūru noteikt vēl citas iekšējās procedūras, kuras varētu racionalizēt, automatizējot darbības;

Personāla politika

12.

ņem vērā to, ka 2022. gada 31. decembrī štatu saraksts bija nostabilizējies un bija aizpildīti 99,06 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām, un darbā bija pieņemti 210 ierēdņi un pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 212 vietām (tāpat kā 2021. gadā); ņem vērā, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 28 līgumdarbinieki un 16 norīkotie valstu eksperti;

13.

norāda, ka Aģentūras augstākās un vidējā līmeņa vadības darbinieku vidū trūkst dzimumu līdzsvara, proti, 5 no 16 darbiniekiem (31 %) ir sievietes; norāda, ka dzimumu līdzsvara trūkst arī Aģentūras Administratīvajā padomē, proti, 10 no 57 tās locekļiem (18 %) ir sievietes; tāpat pieņem zināšanai dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras kopējā darbinieku skaitā, proti, to, ka 99 no 264 darbiniekiem (38 %) ir sievietes; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Aģentūru ņemt vērā šo aspektu, nākotnē pieņemot darbā darbiniekus un ieceļot amatā augstākā un vidējā līmeņa vadītājus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir sākusi īstenot Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2022.–2025. gadam, galveno uzmanību pievēršot dzimumu līdzsvara un līdztiesības uzlabošanai ilgtermiņā, pamatojoties uz kvalitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus Aģentūras Administratīvās padomes locekļu amatam; mudina Aģentūru arī pieņemt daudzveidības un iekļaušanas hartu un turpināt piedalīties iniciatīvās, kas veicina daudzveidību un iekļaušanu darbavietā visos hierarhijas līmeņos;

14.

uzsver, ka norīkoto valsts ekspertu pieņemšana darbā joprojām ir problemātiska, ņemot vērā grūtības piesaistīt ekspertus no dalībvalstīm, norāda, ka Aģentūrai ir bijuši daži neveiksmīgi konkursa uzaicinājumi; ierosina dot iespēju iekšējiem līgumdarbiniekiem pāriet uz nākamo funkciju grupu, piedaloties vispārējā atlases procedūrā; attiecībā uz efektivitātes pieaugumu ņem vērā, ka Aģentūra tiecas uzlabot savas procedūras, lai palielinātu efektivitāti un lietderību un pēc iespējas labāk izmantotu savus cilvēkresursus un finanšu resursus, un strādā, lai to panāktu;

15.

atzinīgi vērtē to, ka saistībā ar aizskarošas izturēšanās novēršanu darbavietā tika iecelti seši jauni konfidenciālie padomnieki pēc tam, kad viņi bija sekmīgi pabeiguši obligāto apmācību, un tagad šie padomnieki aktīvi darbojas Aģentūrā;

16.

norāda, ka Aģentūra sāka cilvēkresursu stratēģijas projektu, apspriežoties ar darbiniekiem, vadību un Personāla komiteju, projektu, kura mērķis ir izveidot tiešsaistes ievadprogrammu jaunajiem darbiniekiem, un sagatavošanas darbu saistībā ar lēmumu par darba laiku un hibrīddarbu, ko bija paredzēts pieņemt 2023. gadā; prasa Aģentūrai turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

17.

pieņem zināšanai to, ka Aģentūras Administratīvās padomes locekļi un aizstājēji tiek lūgti viņu iecelšanas brīdī un katru gadu parakstīt saistību un konfidencialitātes deklarāciju, lai katras Administratīvās padomes sanāksmes sākumā deklarētu jebkādu (potenciālu) interešu konfliktu, ko varētu uzskatīt par kaitējošu jebkura darba kārtības punkta izskatīšanai; norāda, ka visiem darbiniekiem (tostarp augstākajai vadībai, kas iesaistīta konkrētās procedūrās) ir jādeklarē (iespējamie) interešu konflikti dažādās procedūrās, piemēram, iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūrās; pieņem zināšanai, ka 2022. gadā atlases komitejas loceklis darbā pieņemšanas procedūrā paziņoja par vienu interešu konflikta gadījumu un pēc deklarētā konflikta analīzes šis loceklis tika aizstāts;

18.

norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi EMSA Administratīvās padomes interešu konfliktu politiku, nosakot principus, kas reglamentē tās locekļu un viņu aizstājēju objektivitāti un neatkarību, un definē pasākumus, ar kuriem nodrošina to praktisko piemērošanu, lai novērstu un mazinātu riskus, ka iepriekšējās, pašreizējās vai turpmākās intereses varētu neatbilstīgi ietekmēt Administratīvās padomes locekļu objektivitāti un neatkarību viņu pienākumu izpildes laikā;

19.

pieņem zināšanai, ka Administratīvās padomes locekļu un vadības darbinieku CV ir publicēti Aģentūras tīmekļa vietnē;

Citi komentāri

20.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Aģentūras riska pārvaldības sistēmu 2022. gadā riska reģistrs tika pilnībā atjaunināts un precizēts un ka šā uzdevuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta iespējamo ar krāpšanu saistīto risku un vispārējo iespēju apzināšanai; turklāt atzinīgi vērtē to, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā saistībā ar šo nopietno krīzi tika konstatēti vairāki jauni riski un iespējas un tie tika iekļauti atjauninātajos riska reģistros;

21.

izsaka Aģentūrai atzinību par to, ka tā ir izstrādājusi vairākus ad hoc produktus, lai palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai īstenot ES sankcijas saistībā ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā, piemēram, ziņošanu par kuģu piestāšanu ostā attiecībā uz īpašām kravām un karogiem; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra sagatavo un sniedz attiecīgajām ieinteresētajām personām ikmēneša ziņojumu par notikumu Ukrainā ietekmi uz jūras satiksmi un tirdzniecību;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2022. gadā ir veikusi dažādus zaļināšanas pasākumus, piemēram, plašu zaļināšanas komunikācijas kampaņu, atkārtoti lietojamas stacionāras telpas izveidi, dalību Eiropas mobilitātes nedēļā un pamattemperatūras pazemināšanu telpās ziemas sezonā;

23.

atgādina, ka Aģentūra 2019. gadā sāka EMSA zaļināšanas projektu, lai ieviestu vides pārvaldību, un ka pēdējais posms ar ārējo verifikācijas revīziju notika 2022. gada janvārī; norāda, ka līdz ar to Aģentūra ir saņēmusi EMAS marķējumu un ir publicēta tās vides deklarācija;

24.

norāda, ka Aģentūra ir pastiprinājusi sadarbību ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru, piedaloties izmēģinājuma projektā par gaidāmās Kiberdrošības regulas turpmāku īstenošanu; turklāt ņem vērā, ka Aģentūra ir stiprinājusi sadarbību ar CERT EU, atjaunojot īpašu pakalpojumu līmeņa vienošanos, kurā tagad ir iekļauts vairāk darbību, piemēram, lielāks skaits drošības novērtējumu, un nodrošinot piekļuvi drošības notikumu uzraudzībai reāllaikā EMSA IT infrastruktūrā; turklāt norāda, ka Aģentūra veic regulārus drošības novērtējumus kopā ar CERT EU un Padomes Iestāžu drošības pakalpojumu sniedzēju;

25.

ņem vērā, ka Aģentūra ir īstenojusi dažādus pasākumus, lai palielinātu savu publisko atpazīstamību un klātbūtni tiešsaistē, piemēram, rīkojot konferences, apmainoties ar videomateriāliem, kuros izskaidrotas Aģentūras galvenās darbības un kompetences, straumēšanu tiešraidē un “EMSA atvērto durvju dienas” koncepcijas uzsākšanu;

26.

pauž atzinību par Aģentūras apņemšanos uzlabot savu daudzvalodu saziņu, lai nodrošinātu labāku pieejamību visiem Eiropas iedzīvotājiem; atzīmē, ka Aģentūras piecu gadu stratēģija, Eiropas jūras vides ziņojums un Eiropas jūras drošības ziņojums tagad ir pieejami visās 24 ES valodās;

27.

uzsver Aģentūras darbību nozīmi jūras drošības jomā un prasa, lai tā turpinātu sniegt tehnisku palīdzību Komisijai inspekcijās, ko veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 725/2004 (2) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu; uzsver, ka pēdējos gados ir būtiski palielinājies kiberdrošības incidentu skaits jūrniecības nozarē;

28.

prasa veicināt jūrniecības nozares digitalizāciju, atvieglojot datu elektronisku pārsūtīšanu, atbalstot vienkāršošanu un nodrošinot integrētas jūras uzraudzības un situācijas apzināšanās sistēmas un pakalpojumus Komisijai un dalībvalstīm;

29.

uzsver, ka salīdzinājumā ar pasaules flotes palielināšanos ES flote palielinās lēnāk (gan kuģu, gan tonnāžas ziņā); pēdējo piecu gadu laikā ES flotes apmērs palielinājās par 3,4 % pretstatā pasaules flotei, kuras pieaugums bija nozīmīgāks, proti, 7 %;

30.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju (3) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1) OV C 73, 28.2.2023., 91. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.).

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280.