L_2015167LV.01007501.xml

PIELIKUMS

REGLAMENTS

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Saskaņā ar XII sadaļu (“Domstarpību izšķiršana”) un šajos noteikumos:

a)	“nolīgums” ir tirdzniecības nolīgums starp Peru un Kolumbiju, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Briselē 2012. gada 26. jūnijā;

b)	“konsultants” ir persona, ko domstarpībās iesaistītā Puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar procesu šķīrējtiesā;

c)	“šķīrējtiesnesis” ir nolīguma 303. pantā (“Šķīrējtiesas izveide”) noteiktajā kārtībā izveidotas šķīrējtiesas loceklis;

d)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša piešķirtajām pilnvarām veic izpēti vai palīdz minētajam šķīrējtiesnesim;

e)	“prasītājs” ir Puse, kura saskaņā ar nolīguma 302. pantu (“Šķīrējtiesas procesa uzsākšana”) pieprasa izveidot šķīrējtiesu;

f)	“atbildētājs” ir Puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj nolīguma 299. panta (“Piemērošanas joma”) noteikumus;

g)	“šķīrējtiesa” ir tiesa, kas izveidota atbilstīgi nolīguma 303. pantam (“Šķīrējtiesas izveide”);

h)	“Puses pārstāvis” ir domstarpībās iesaistītās Puses ministrijas, aģentūras vai citas publiskas iestādes nodarbināta vai iecelta persona;

i)	“diena” ir kalendārā diena;

j)	“trešā puse” ir Puse, kas nav domstarpībās iesaistītā Puse, bet kas piedalās apspriedēs un/vai attiecīgā gadījumā šķīrējtiesas procesos saskaņā ar nolīguma XII sadaļas (“Domstarpību izšķiršana”) 301. panta (“Apspriešanās”) 10. punktu un/vai 302. panta (“Šķīrējtiesas procesa uzsākšana”) 4. punktu.

Atbildētājs atbild par domstarpību izšķiršanas procesa loģistikas vadību, jo īpaši par uzklausīšanas organizēšanu, ja vien nav vienošanās par ko citu. Tomēr izdevumus, kas saistīti ar šķīrējtiesas procesu organizēšanu, tostarp šķīrējtiesnešu izdevumus, abas domstarpībās iesaistītās Puses dala savstarpēji. Šķīrējtiesa tomēr var nolemt, ka minētās administratīvās izmaksas, izņemot šķīrējtiesnešu izdevumus, sadalāmas citādi, ņemot vērā konkrētos faktus un citus apstākļus, kurus varētu uzskatīt par nozīmīgiem.

PAZIŅOJUMI

Iesaistītās Puses un šķīrējtiesa nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus materiālus vai citus dokumentus, pretī saņemot parakstu par saņemšanu, kā ierakstītas vēstules, izmantojot kurjerpastu, faksimilu, teleksu, telegrāfu vai jebkurus citus telesakaru līdzekļus, kas apliecina to nosūtīšanas faktu.

Katra domstarpībās iesaistītā Puse iesniedz katra sava rakstiskā materiāla eksemplāru otrai domstarpībās iesaistītajai Puse, trešai domstarpībās iesaistītajai Pusei un katram šķīrējtiesnesim. Dokumenta eksemplāru iesniedz arī elektroniskā veidā.

Visus paziņojumus adresē nolīguma koordinatoriem.

Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiskajos materiālos vai citos dokumentos saistībā ar šķīrējtiesas procesu var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

Ja dokumenta piegādes termiņa pēdējā diena ir Kolumbijas, Peru vai ES oficiāla brīvdiena, minēto dokumentu var piegādāt nākamajā darbdienā.

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA UZSĀKŠANA

Ja uzskata, ka saskaņā ar 302. panta (“Šķīrējtiesas procesa uzsākšana”) 2. punktu pasākums pārkāpj nolīguma noteikumu, prasītājs paskaidro, skaidri norādot sūdzības juridisko pamatu, kādā mērā minētais pasākums pārkāpj nolīguma noteikumus, lai atbildētājam ļautu iesniegt pretprasību.

TREŠĀS PUSES

Saskaņā ar nolīguma 302. panta 4. punktu (“Šķīrējtiesas procesa uzsākšana”) jebkura trešā Puse šķīrējtiesā var iesniegt rakstisku materiālu, nosūtot tā eksemplāru domstarpībās iesaistītajām Pusēm un trešai Pusei.

10.

Trešā Puse drīkst arī piedalīties šķīrējtiesas sēdē(-ēs), un šķīrējtiesa tās rakstiski aicina iesniegt savas piezīmes šādas(-u) sēdes(-žu) laikā.

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU SARAKSTS

11.

Kad Puse izvirza kandidātus šķīrējtiesnešu sarakstam atbilstīgi nolīguma 304. pantam (“Šķīrējtiesnešu saraksts”), pārējās Puses drīkst iebilst pret šādām nominācijām, ja šādi kandidāti neatbilst nolīguma 304. panta (“Šķīrējtiesnešu saraksts”) 3. punkta prasībām un šķīrējtiesas rīcības kodeksam.

12.

Ja kandidāts, ko izvirzījusi kāda Puse, vairs nav sarakstā, šī Puse izvirza jaunu kandidātu. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja kandidātu gadījumā par aizstājēju vienojas Puses.

ŠĶĪRĒJTIESAS IZVEIDE

13.

Ja atbilstīgi nolīguma 303. pantam (“Šķīrējtiesas izveide”) šķīrējtiesas locekli izvēlas lozējot, abas domstarpībās iesaistītās Puses tiek savlaicīgi aicinātas piedalīties izlozē. Katrā ziņā izloze notiek, piedaloties konkrētajā brīdī klātesošajām domstarpībās iesaistītajām Pusēm un piecu dienu laikā pēc tam, kad Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs pieprasījis izraudzīties šķīrējtiesnesi.

14.

Iesaistītās Puses paziņo šķīrējtiesnešiem par viņu iecelšanu.

15.

Šķīrējtiesnesis, kas iecelts saskaņā ar nolīguma 303. panta (“Šķīrējtiesas izveide”) procedūru, paziņo par savu piekrišanu Tirdzniecības komitejai piecu dienu laikā no dienas, kad viņš tika informēts par savu iecelšanu amatā.

16.

Ja vien domstarpībās iesaistītās Puses nevienojas citādi, tās sanāk šķīrējtiesā septiņu dienu laikā no tās izveides dienas, lai vienotos par jautājumiem, ko domstarpībās iesaistītās Puses vai šķīrējtiesa uzskata par lietderīgiem. Ja Tirdzniecības komiteja nav noteikusi šķīrējtiesnešu atalgojumu un tiem atlīdzināmos izdevumus, šādu atalgojumu un atlīdzināmos izdevumus nosaka saskaņā ar PTO praksi.

17.

Ja vien domstarpībās iesaistītās Puses nevienojas citādi, piecu dienu laikā no šķīrējtiesnešu izraudzīšanās dienas šķīrējtiesai ir šādi darba uzdevumi:

“ņemot vērā attiecīgos nolīguma noteikumus, kurus izmantojušas domstarpībās iesaistītās Puses, izskatīt šķīrējtiesas izveides pieprasījumā minēto jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar nolīguma 299. panta (“Piemērošanas joma”) noteikumiem un sagatavot nolēmumu saskaņā ar nolīguma 307. pantu (“Šķīrējtiesas nolēmums”).”

b)	Domstarpībās iesaistītajām Pusēm divu dienu laikā pēc vienošanās jāpaziņo šķīrējtiesai par saskaņotajiem darba uzdevumiem.

SĀKOTNĒJIE MATERIĀLI

18.

Prasītājs iesniedz sākotnējos rakstiskos materiālus ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveides dienas. Atbildētājs savu atbildi rakstiski iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no sākotnējo rakstisko materiālu iesniegšanas dienas.

ŠĶĪRĒJTIESU DARBĪBA

19.

Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vada visas sanāksmes. Šķīrējtiesa drīkst pilnvarot priekšsēdētāju pieņemt administratīvus lēmumus par procesiem.

20.

Ja vien nolīgumā vai minētajā reglamentā nav paredzēts citādi, šķīrējtiesa var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem.

21.

Šķīrējtiesas apspriedēs drīkst piedalīties tikai šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesa drīkst atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

22.

Nolēmumus sagatavo tikai šķīrējtiesa un šo pienākumu nedrīkst uzticēt citiem.

23.

Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas šā nolīguma un tā pielikumu noteikumi, šķīrējtiesa drīkst pieņemt minētajiem noteikumiem atbilstošu procedūru.

24.

Ja šķīrējtiesa atzīst par vajadzīgu mainīt kādu termiņu, kas piemērojams procesā, vai veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē domstarpībās iesaistītās Puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu. Termiņš, kas noteikts 307. panta (“Šķīrējtiesas nolēmums”) 2. punktā, paliek nemainīts.

NORAIDĪJUMS, ATBRĪVOŠANA UN AIZSTĀŠANA

25.

Kā paredz 305. panta (“Noraidījums, atbrīvošana un aizstāšana”) 1. punkts, domstarpībās iesaistītās Puses pieprasījumu iesniedz rakstiski un ar pamatojumu, kā arī pierādījumu, kas apstiprina, ka šķīrējtiesnesis būtiski pārkāpis rīcības kodeksu. Šo pieprasījumu nosūta otrai domstarpībās iesaistītajai Pusei, nosūtot tā eksemplāru Tirdzniecības komitejai desmit dienu laikā no dienas, kurā Puse iegūst pierādījumus par apstākļiem, kas bija par pamatu pieprasījumam par šķīrējtiesneša noraidīšanu.

26.

Piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas domstarpībās iesaistītās Puses savstarpēji apspriežas. Ja tās vienojas, jaunu šķīrējtiesnesi izraugās saskaņā ar nolīguma 303. panta (“Šķīrējtiesas izveide”) procedūru.

27.

Ja domstarpībās iesaistītās Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša nomaiņas nepieciešamību, jebkura no minētajām Pusēm drīkst pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izlemšanai šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

28.

Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis konstatē, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, viņš izraugās jaunu šķīrējtiesnesi lozējot. Ja sākotnējo šķīrējtiesnesi izraudzījās domstarpībās iesaistītās Puses saskaņā ar nolīguma 303. panta (“Šķīrējtiesas izveide”) 2. punktu, aizstājēju izraugās, lozējot no nolīguma 304. pantā (“Šķīrējtiesnešu saraksts”) minētā to locekļu saraksta, kurus bija izvirzījusi Puse, kas izvēlējās sākotnējo šķīrējtiesnesi. Taču, ja sākotnējo šķīrējtiesnesi domstarpībās iesaistītās Puses bija izraudzījušās saskaņā ar nolīguma 303. panta (“Šķīrējtiesas izveide”) 5. punktu, tad lozē no visiem minētajā sarakstā iekļautajiem locekļiem. Locekli izraugās saskaņā ar 12. noteikumu mutatis mutandis un piecu dienu laikā pēc dienas, kurā pieprasījums iesniegts šķīrējtiesas priekšsēdētājam.

29.

Ja domstarpībās iesaistītās Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas priekšsēdētāja nomaiņas nepieciešamību, jebkura no minētajām Pusēm drīkst pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādam no atlikušajiem locekļiem to personu sarakstā, kuras bija izraudzītas par priekšsēdētāju atbilstīgi nolīguma 304. panta (“Šķīrējtiesnešu saraksts”) 1. punktam. Konkrētā locekļa vārdu izlozē Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis. Minēto izvēli veic saskaņā ar 12. noteikumu mutatis mutandis un piecu dienu laikā pēc dienas, kurā pieprasījums iesniegts Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājam. Šīs personas lēmums par nepieciešamību nomainīt priekšsēdētāju ir galīgs.

30.

Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, tā izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no pārējām personām, kas minētas nolīguma 304. pantā (“Šķīrējtiesnešu saraksts”) un kas drīkst pildīt priekšsēdētāja pienākumus. Jaunā priekšsēdētāja izvēli veic saskaņā ar 12. noteikumu mutatis mutandis un piecu dienu laikā pēc dienas, kad izraudzītā persona ir pieņēmusi lēmumu par noraidīšanu.

31.

Šķīrējtiesa procedūras un piemērojamos termiņus pārtrauc uz laiku, kamēr tiek lemts par pieprasījumu noraidīt šķīrējtiesnesi un attiecīgā gadījumā – par tā atbrīvošanu un aizstāšanu.

SĒDES

32.

Priekšsēdētājs, apspriežoties ar domstarpībās iesaistītajām Pusēm un pārējiem šķīrējtiesas locekļiem, nosaka sēdes dienu un laiku un attiecīgi par to rakstiski paziņo Pusēm. Puse, kas ir atbildīga par procedūras loģistikas vadību, nodrošina šādas informācijas publisku pieejamību, ja vien tā nav slēgtā sēde.

33.

Ja vien domstarpībās iesaistītās Puses nevienojas citādi, sēdi organizē Briselē, ja prasītājs ir Kolumbija vai Peru, un attiecīgā gadījumā Bogotā vai Limā, ja prasītājs ir ES.

34.

Šķīrējtiesa var sasaukt papildu sēdes, ja Puses tam piekrīt.

35.

Visiem šķīrējtiesnešiem jābūt klāt sēdē visu sēdes laiku.

36.

Neatkarīgi no tā, vai sēde ir atklāta vai slēgta, tajā drīkst piedalīties šādas personas:

a)	domstarpībās iesaistīto Pušu un trešās Puses pārstāvji;

b)	domstarpībās iesaistīto Pušu un trešās Puses padomdevēji;

c)	administratīvais personāls, tulki, tulkotāji, tiesu referenti un šķīrējtiesnešu palīgi.

37.

Šķīrējtiesu drīkst uzrunāt tikai domstarpībās iesaistīto Pušu pārstāvji un padomdevēji un trešā Puse.

38.

Katra domstarpībās iesaistītā Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesai to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā sēdē sniegs mutisku izklāstu vai prezentāciju, un to citu pārstāvju vai padomdevēju sarakstu, kuri piedalīsies sēdē.

39.

Ievērojot 46., 47., 48. un 49. noteikumu, šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien domstarpībās iesaistītās Puses nenolemj, ka tām jābūt daļēji vai pilnībā slēgtām.

40.

Šķīrējtiesas sēdes norise, nodrošinot prasītājam un atbildētājam vienādu atvēlēto laiku, ir šāda:

Izklāsts

a)	prasītāja argumentu izklāsts;

b)	atbildētāja argumentu izklāsts.

Argumentu atspēkošana

a)	prasītāja argumentu izklāsts;

b)	atbildētāja replika.

41.

Sēdes laikā šķīrējtiesa drīkst jebkurai no domstarpībās iesaistītajām Pusēm jebkurā laikā uzdot jautājumus.

42.

Šķīrējtiesa organizē katras sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu domstarpībās iesaistītajām Pusēm pēc iespējas īsākā laikā.

43.

Katra domstarpībās iesaistītā Puse desmit dienu laikā no tiesas sēdes dienas var iesniegt papildu rakstisku materiālu par jebkuru tiesas sēdes laikā radušos jautājumu.

RAKSTISKI JAUTĀJUMI

44.

Šķīrējtiesa jebkurā procedūras posmā drīkst rakstiski uzdot jautājumus vienai no domstarpībās iesaistītajām Pusēm vai tām abām, vai trešai Pusei. Abas domstarpībās iesaistītās Puses un trešā Puse saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu eksemplārus. Ja atbildēt uz jautājumu sēdes laikā nav iespējams, šķīrējtiesa domstarpībās iesaistītajām Pusēm atvēl pietiekami daudz laika, lai atbildētu uz minētajiem jautājumiem.

45.

Katra domstarpībās iesaistītā Puse vai trešā Puse savas rakstiskās atbildes eksemplāru uz šķīrējtiesas jautājumu sniedz arī otrai domstarpībās iesaistītajai Pusei un trešai Pusei. Domstarpībās iesaistītajām pusēm tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras domstarpībās iesaistītās Puses atbildi un par trešās Puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

KONFIDENCIALITĀTE

46.

Katra domstarpībās iesaistītā Puse, trešā Puse un to padomdevēji informāciju, ko šķīrējtiesai iesniegusi otra domstarpībās iesaistītā Puse un ko minētā puse norādījusi kā konfidenciālu, uzskata par konfidenciālu.

47.

Ja domstarpībās iesaistītā Puse šķīrējtiesai iesniedz rakstisku materiālu konfidenciālā redakcijā, tā pēc otras domstarpībās iesaistītās Puses lūguma nodrošina savos materiālos esošās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no lūguma vai konfidenciālās redakcijas iesniegšanas dienas atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

48.

Rakstiskos materiālus, ko iesniedz šķīrējtiesai, uzskata par konfidenciāliem, tomēr tos sniedz domstarpībās iesaistītajām Pusēm un trešām Pusēm. Šis reglaments neliedz kādai domstarpībās iesaistītajai Pusei izpaust plašākai sabiedrībai paziņojumus par savu viedokli, ja tie nesatur konfidenciālu informāciju.

49.

Šķīrējtiesa organizē slēgtas sēdes, ja kādas domstarpībās iesaistītās Puses iesniegtā informācija un izklāsts ietver konfidenciālu informāciju.

50.

Domstarpībās iesaistītās Puses un to padomdevēji nodrošina šķīrējtiesas sēdes konfidencialitāti, ja sēdes ir slēgtas saskaņā ar 39. noteikumu.

EX PARTE SAKARI

51.

Šķīrējtiesa netiekas un nesazinās ar kādu no domstarpībās iesaistītajām Pusēm otras domstarpībās iesaistītās Puses prombūtnē.

52.

Neviens no šķīrējtiesnešiem nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām domstarpībās iesaistītajām Pusēm vai trešo Pusi, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.

AMICUS CURIAE MATERIĀLI

53.

Jebkura ieinteresēta nevalstiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas domstarpībās iesaistītās Puses teritorijā un kas nav domstarpībās iesaistīto Pušu valdības daļa, šķīrējtiesai drīkst iesniegt rakstisku pieprasījumu, nosūtot eksemplāru domstarpībās iesaistītajām Pusēm, lai saņemtu atļauju iesniegt amicus curiae atzinumu desmit dienu laikā no šķīrējtiesas izveides dienas. Šādā pieprasījumā:

a)	sniegts apraksts par tā iesniedzēju, tostarp tā galveno uzņēmējdarbības vietu un citiem rekvizītiem, norādīts tā darbības veids un juridiskas personas gadījumā – informācija par tās dalībniekiem, tā juridiskais statuss un tā vispārējie mērķi;

b)	precizēti konkrēti fakti un tiesiskie jautājumi, kas tiks apskatīti iesniegtajos materiālos;

c)	norādīts tā interešu raksturs un tā nozīmīgums procesā un tas, kā iesniegtie dokumenti palīdzētu šķīrējtiesai noskaidrot faktus vai tiesiskos jautājumus, kas saistīti ar domstarpībām;

d)	atklātas visas tiešas vai netiešas attiecības, kas personai, kura iesniedz dokumentus, ir vai ir bijuši ar domstarpībās iesaistīto Pusi, kā arī tās finansējuma avots;

e)	norādīts, vai tā ir saņēmusi vai saņems finansiālu vai cita veida palīdzību no domstarpībās iesaistītās Puses, personas vai citas organizācijas pieprasījuma sagatavošanā saņemt atļauju iesniegt atzinumu vai paša atzinuma sagatavošanā;

f)	pieprasījums nav garāks par piecām drukātām lappusēm ar dubulto atstarpi starp rindiņām; un

g)	pieprasījums ir kādā no procedūras valodām.

54.

Šķīrējtiesa nosaka pienācīgu termiņu, līdz kuram domstarpībās iesaistītās Puses var sniegt piezīmes par atļaujas pieprasījumu.

55.

Šķīrējtiesa izskata un ņem vērā atļaujas pieprasījumu, tajā sniegtās informācijas patiesumu un piezīmes, kuras sniegušas domstarpībās iesaistītās Puses, un nekavējoties pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu ieinteresētajai nevalstiskajai personai iesniegt rakstiskus materiālus. Šķīrējtiesas atļauja sniegt rakstisku materiālu nenozīmē, ka šķīrējtiesa savā nolēmumā izskata tiesiskos argumentus, kas izklāstīti iesniegtajā materiālā.

56.

Amicus curiae materiālus nodod šķīrējtiesai, nosūtot to eksemplārus domstarpībās iesaistītajām Pusēm, piecu dienu laikā pēc dienas, kad šķīrējtiesa atļāvusi iesniegt šādus materiālus. Iesniegtie materiāli:

a)	ir datēti un tos ir parakstījusi persona, kas tos iesniedz, vai tās pārstāvis;

b)	ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 lappusēm, drukāti, ar dubulto atstarpi starp rindiņām, ieskaitot pielikumus;

neievieš jaunus domstarpību jautājumus un aptver tikai tos jautājumus, kas attiecas uz faktiem un tiesiskajiem jautājumiem, kurus ņem vērā šķīrējtiesa un kuri bija norādīti atļaujas pieprasījumā iesniegt dokumentus, kas paskaidro, kādā veidā iesniegtie dokumenti palīdzēs šķīrējtiesai noskaidrot minētos jautājumus;

d)	ir iesniegti kādā no procedūras valodām.

57.

Šķīrējtiesa nodrošina, ka domstarpībās iesaistītajām Pusēm ir iespēja līdz sēdes dienai rakstiski atbildēt uz amicus curiae materiāliem.

58.

Šķīrējtiesa savam nolēmumam pievieno sarakstu ar visiem saņemtajiem amicus curiae materiāliem. Šķīrējtiesai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt minētajos materiālos izvirzītos argumentus.

59.

Šķīrējtiesa, pārbaudot atļauju pieprasījumus iesniegt materiālu vai amicus curiae materiālus, izvairās no procesu pārtraukšanas un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret domstarpībās iesaistītajām Pusēm.

INFORMĀCIJA UN TEHNISKĀS KONSULTĀCIJAS

60.

Šķīrējtiesa informē domstarpībās iesaistītās Puses par savu nodomu lūgt informāciju vai tehnisko konsultāciju no ekspertiem, kā noteikts nolīguma 316. panta (“Informācija un tehniskas konsultācijas”) 1. punktā.

61.

Šķīrējtiesa iesniedz domstarpībās iesaistītajām Pusēm attiecīgās informācijas vai tehniskās konsultācijas eksemplāru un domstarpībās iesaistītajām Pusēm atvēl samērīgu laiku savu piezīmju iesniegšanai. Ekspertu atzinumam ir tikai konsultatīvs raksturs.

62.

Ja šķīrējtiesa ņem vērā saņemto informāciju vai tehniskās konsultācijas, tā ņem vērā arī piezīmes vai novērojumus, ko iesniegušas domstarpībās iesaistītās Puses saistībā ar šādu informāciju vai tehniskajām konsultācijām.

63.

Šķīrējtiesa nodrošina, ka informāciju un tehniskās konsultācijas, ko tā saņem, sniedz akreditētas personas ar pieredzi attiecīgajā jomā. Turklāt eksperti ir neatkarīgi, objektīvi, nedrīkst būt saistīti ar kādu no domstarpībās iesaistītajām Pusēm vai tieši vai netieši atkarīgi no tām un nesaņem norādījumus no tām vai kādas organizācijas.

NEATLIEKAMĪBAS GADĪJUMI

64.

Steidzamos gadījumos, kas minēti nolīguma 307. panta (“Šķīrējtiesas nolēmums”) 2. punktā, šķīrējtiesa attiecīgi koriģē minētajā reglamentā noteiktos termiņus.

RAKSTISKĀ UN MUTVĀRDU TULKOŠANA

65.

Iesaistītajām Pusēm ir tiesības iesniegt un saņemt rakstiskus materiālus un sniegt vai uzklausīt mutiskus paskaidrojumus viņu izvēlētajā valodā. Katra domstarpībās iesaistītā Puse nekavējoties organizē un sedz tulkošanas izmaksas savu rakstisku materiālu tulkošanai tajā valodā, kuru izvēlējusies otra domstarpībās iesaistītā Puse. Atbildētājs organizē mutisku paskaidrojumu mutvārdu tulkošanu domstarpībās iesaistīto Pušu izvēlētajās valodās.

66.

Šķīrējtiesas nolēmumus paziņo domstarpībās iesaistīto Pušu izvēlētajās valodās.

67.

Izmaksas par šķīrējtiesas nolēmuma tulkošanu domstarpībās iesaistītās Puses sedz vienādās daļās.

68.

Jebkura no domstarpībās iesaistītajām Pusēm drīkst sniegt piezīmes par tāda dokumenta tulkojumu, kas sagatavots saskaņā ar šo reglamentu.

TERMIŅU APRĒĶINĀŠANA

69.

Ja, piemērojot 7. noteikumu, kāda no domstarpībās iesaistītajām Pusēm saņem dokumentu citā dienā, nevis dienā, kad šo dokumentu ir saņēmusi otra domstarpībās iesaistītā Puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no šāda dokumenta saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

CITAS PROCEDŪRAS

70.

Minētais reglaments ir piemērojams arī procedūrām, kas noteiktas atbilstoši 308. panta (“Šķīrējtiesas nolēmuma īstenošana”) 3. punktam; 309. panta (“Šķīrējtiesas nolēmuma izpildei pieņemto pasākumu pārskatīšana”) 2. punktam, 310. panta (“Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā”) 4. punktam un 311. panta (“Tādu pasākumu, kas pieņemti pēc atvieglojumu apturēšanas, un neizpildes kompensāciju pārskatīšana”) 2. punktam. Tomēr minētajā reglamentā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši īpašiem termiņiem, kurus šķīrējtiesa noteikusi nolēmuma pieņemšanai minētajās citās procedūrās.

RĪCĪBAS KODEKSS

DEFINĪCIJAS

Šajā rīcības kodeksā:

a)	“šķīrējtiesnesis” ir nolīguma 303. pantā (“Šķīrējtiesas izveide”) noteiktajā kārtībā izveidotas šķīrējtiesas loceklis;

b)	“mediators” ir persona, kas veic mediācijas procedūru saskaņā ar nolīguma 322. pantu (“Starpniecības mehānisms”) un XIV pielikumu (“Starpniecības mehānisms ārpustarifa šķēršļiem”);

c)	“kandidāts” ir fiziska persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts nolīguma 304. pantā (“Šķīrējtiesnešu saraksts”) minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar nolīguma 303. pantu (“Šķīrējtiesas izveide”);

d)	“eksperts” ir persona ar tehniskām zināšanām vai specializāciju konkrētās jomās, uz kurām attiecas dažādas nolīguma sadaļas;

e)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;

f)	“process”, ja vien nav noteikts citādi, ir šķīrējtiesas process saskaņā ar nolīgumu; un

g)	šķīrējtiesneša “personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā un kas nav palīgi.

PROCESUĀLIE PIENĀKUMI

Ikviens šķīrējtiesneša kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu saglabāts domstarpību izšķiršanas mehānisma godīgums un objektivitāte. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāievēro šā rīcības kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

IZPAUŠANAS PIENĀKUMI

Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi nolīgumam, kandidāts informē par jebkādu ieinteresētību, attiecībām vai jautājumu, kas varētu ietekmēt tās neatkarību vai objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiemērotību vai neobjektivitāti procesā. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādas ieinteresētības, attiecību un jautājumu iespējamību.

Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā rīcības kodeksa 3. punktā minētās ieinteresētības, attiecību vai jautājumu iespējamību un informē par to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas šķīrējtiesnesim uzliek par pienākumu informēt par šādas ieinteresētības, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā.

Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai šķīrējtiesnesis dara zināmus Tirdzniecības komisijai, lai tos izskatītu Puses.

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU PIENĀKUMI

Līdz ar iecelšanu šķīrējtiesnesis godprātīgi un centīgi pilda savus pienākums rūpīgi un bez kavēšanās visā procesā gaitā.

Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.

Šķīrējtiesnesis ir atbildīgs par to, lai veiktu visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tā palīgs un personāls zina un vajadzības gadījumā ievēro šo rīcības kodeksu.

Šķīrējtiesnesis neiesaistās ex parte sakaros saistībā ar procesu.

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU NEATKARĪBA UN OBJEKTIVITĀTE

10.

Šķīrējtiesnesim ir jābūt neatkarīgam un objektīvam un jāatturas no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas.

11.

Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

12.

Šķīrējtiesnesis neizmanto savu atrašanos šķīrējtiesā, lai apmierinātu kādas personiskās vai privātās intereses, un atturas no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka kāds var īpaši viņu ietekmēt.

13.

Šķīrējtiesnesis nepieļauj, ka finanšu, biznesa, profesionālās, ģimenes, privātās vai sociālās attiecības vai pienākumi varētu iespaidot viņa rīcību vai vērtējumu.

14.

Šķīrējtiesnesim jāatturas no stāšanās tādās attiecībās vai jebkādas finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

BIJUŠO ŠĶĪRĒJTIESNEŠU SAISTĪBAS

15.

Visiem bijušajiem šķīrējtiesnešiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu liecināt par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai ir ieinteresēti šķīrējtiesas lēmumā vai nolēmumā.

KONFIDENCIALITĀTE

16.

Nedz esošais, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nevienā gadījumā neizpauž un neizmanto slepenu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi kā vien attiecīgā procesa vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.

17.

Neviens šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar nolīguma 318. panta (“Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi”) 4. punktu.

18.

Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.

MEDIATORI UN EKSPERTI

19.

Šajā rīcības kodeksā izklāstītos noteikumus, kas piemērojami šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis mutandis piemēro arī mediatoriem un ekspertiem.