European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/450

1.7.2026

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2026/450

(2026. gada 27. februāris),

ar ko Regulu (ES) 2019/1241 groza, nosakot pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību pašreizējiem pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt Baltijas jūrā pastāvīgi mītošās cūkdelfīnu (Phocoena phocoena) populācijas īpatņu nejaušas nozvejas Baltijas jūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Cūkdelfīns (Phocoena phocoena) ir stingri aizsargājama suga saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK (2) IV pielikumu, kurā visi vaļveidīgie ir uzskaitīti pie Savienībā nozīmīgām sugām, kurām vajadzīga stingra aizsardzība, un šī suga ir iekļauta minētās direktīvas II pielikuma sarakstā kā Savienībā nozīmīga suga, kuras saglabāšanas nolūkā jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

(2)

Saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) datiem cūkdelfīns ir vienīgā Baltijas jūrā pastāvīgi mītošā vaļveidīgo suga ar divām atšķirīgām populācijām: Baltijas jūras populāciju un Beltu populāciju. Baltijas jūras populācija IUCN sarkanajā sarakstā joprojām ir iekļauta kritiski apdraudētu populāciju kategorijā, un tiek lēsts, ka tajā ir mazāk nekā 500 īpatņu (3).

(3)

2021. gada 15. decembrī Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2022/303 (4), ar ko attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt Baltijas jūrā pastāvīgi mītošās cūkdelfīnu (Phocoena phocoena) populācijas īpatņu nejaušas nozvejas Baltijas jūrā, groza Regulu (ES) 2019/1241.

(4)

Kā atspoguļots Deleģētās regulas (ES) 2022/303 18. apsvērumā, dalībvalstis bija apņēmušās vienoties par detalizētākiem pasākumiem, kas saistīti ar Deleģētajā regulā (ES) 2022/303 iekļauto mazināšanas pasākumu kontroli.

(5)

Regulas (ES) 2019/1241 XIII pielikumā ir izklāstīti reģionāla līmeņa noteikumi par mazināšanas pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt jutīgu sugu, to vidū vaļveidīgo, nejaušas nozvejas. XIII pielikumā noteikto mazināšanas pasākumu rezultativitāte dalībvalstīm būtu jāuzrauga un jānovērtē.

(6)

2022. gada 29. aprīlī Baltijas jūras dalībvalstis Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija (“BALTFISH”) lūdza BALTFISH Kontroles ekspertu grupu (“ekspertu grupa”) ierosināt šādus detalizētākus kontroles pasākumus. 2022. gada augustā ekspertu grupa secināja, ka apgabalos, kuros obligāti jāizmanto akustiskās atbaidīšanas ierīces, pašreizējie kontroles pasākumi ir pietiekami. Apgabalos, kuros piemēro telpiskus un laiciskus zvejas aizliegumus, ekspertu grupa ieteica ieviest īpašus pasākumus.

(7)

2023. gada 27. jūnijāBALTFISH, pamatojoties uz ekspertu grupas ieteikumiem, iesniedza kopīgu ieteikumu par šādiem detalizētākiem kontroles pasākumiem. BALTFISH uzskatīja, ka ierosinātie kontroles pasākumi kopā ar jau pastāvošajiem kontroles pasākumiem nodrošinātu atbilstību Deleģētās regulas (ES) 2022/303 noteikumiem. Ierosinātie pasākumi paredz kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas biežumu palielināt līdz reizei 10 minūtēs un kontrolēt visus kuģus, kas Regulas (ES) 2019/1241 XIII pielikuma A daļas 3.1.–3.4. punktā uzskaitītajos apgabalos atrodas laikā, kad zvejai ar stacionāriem tīkliem piemērojami ierobežojumi vai aizliegumi.

(8)

Iepriekšējos kopīgos ieteikumus, kuros tādi paši kontroles pasākumi bija iekļauti attiecībā uz Natura 2000 teritorijām (5) (6), Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) bija novērtējusi labvēlīgi un secinājusi, ka šie kontroles pasākumi – ja vien īstenoti iecerētajā veidā – šķiet piemēroti rezultatīvai Natura 2000 teritoriju uzraudzībai jūrā. Iepriekšējos novērtējumos ZZTEK bija ieteikusi izstrādāt īpašus kontroles pasākumus tieši šīm konkrētajām teritorijām, jo to platība parasti ir maza un pastāv risks, ka zvejošanu tajās varētu arī neatklāt (7) , (8).

(9)

Turklāt vajadzība pēc šādiem pasākumiem nesen atspoguļota ICES 2025. gada ieteikumā (9), kurā ICES konstatējusi, ka žaunu tīkli un vairāksienu tīkli (stacionārie tīkli) ir zvejas rīki, kas rada vislielāko nejaušu cūkdelfīna nozveju risku, un atkārtoti uzsvēra vajadzību uzlabot populācijas monitoringu un zvejas piepūles datu uzraudzību.

(10)

Ierosinātie kontroles pasākumi i) ir piemērojami reģionālā līmenī, ii) ir cieši saistīti ar mazināšanas pasākumiem, kas pieņemti ar Deleģēto regulu (ES) 2022/303, iii) ir vajadzīgi to rezultativitātes uzraudzībai saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 XIII pielikuma 4. punktu un tātad iv) palīdz sasniegt mērķi samazināt Baltijas jūras populācijas cūkdelfīnu nejaušas nozvejas.

(11)

Tāpēc ir lietderīgi Regulas (ES) 2019/1241 XIII pielikuma A daļas 3. punktā noteiktos tehniskos pasākumus papildināt.

(12)

Lai operatoriem būtu pietiekami daudz laika kuģus aprīkot ar piemērotām pārraidīšanas ierīcēm, pielikuma 3.5. punkta piemērošana būtu jāatliek par divpadsmit mēnešiem no spēkā stāšanās dienas.

(13)

Pielikuma 3.5. punkta a) apakšpunkts būtu jāpiemēro līdz 2028. gada 10. janvārim, kad sāks piemērot Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (10) 9. pantā noteiktos jaunos noteikumus par kuģu monitoringa sistēmām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2019/1241 XIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pielikuma 3.5. punktā minētos pasākumus piemēro no 2027. gada 21. jūlijā.

Pielikuma 3.5. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi zaudē spēku 2028. gada 10. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 27. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1241/oj.

(2)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1992/43/oj).

(3)   ICES, EU request on support for the implementation of the Action Plan for Harbour porpoise in the Baltic Sea (Baltic Proper) no Report of the ICES Advisory Committee, 2024, ICES Advice 2024, sr.2024.20, https://doi.org/10.17895/ices.advice.27967035.

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/303 (2021. gada 15. decembris), ar ko attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt Baltijas jūrā pastāvīgi mītošās cūkdelfīnu (Phocoena phocoena) populācijas īpatņu nejaušas nozvejas Baltijas jūrā, groza Regulu (ES) 2019/1241 (OV L 46, 25.2.2022., 67. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/303/oj).

(5)  Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), 71st Plenary report (STECF-PLEN-22-03), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2023, doi:10.2760/016673, JRC132078.

(6)  Eiropas Komisija: Kopīgais pētniecības centrs, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), 77th Plenary Report (STECF-PLEN-24-03), Nord, J. un Doerner, H. (red.), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2024, https://data.europa.eu/doi/10.2760/2392535, JRC140580.

(7)  Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), 55th Plenary Meeting Report (PLEN-17-02), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, EUR 28359, EN, doi:10.2760/53335.

(8)   Review of Joint Recommendations for Natura 2000 sites at Dogger Bank, Cleaver, Bank, Frisian Front and Central Oyster grounds (STECF-19-04), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019, doi:10.2760/422631, JRC117963.

(9)   ICES, EU request on support for the implementation of the Action Plan for harbour porpoise in the Baltic Sea (Baltic Proper), aizstāj 2024. gada decembrī sniegto ieteikumu. ICES Special Request Advice. Ziņojums. https://doi.org/10.17895/ices.advice.28616360.v1.

(10)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj).


PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1241 XIII pielikuma A daļas 3.5. punktu aizstāj ar šādu:

“3.5.

Kad zvejai ar stacionāriem tīkliem 3.1.–3.4. punktā minētajos apgabalos ir piemērojami ierobežojumi vai aizliegumi, piemēro šādus pasākumus:

a)

zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, ir aprīkoti ar:

i)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. pantā minēto kuģu monitoringa sistēmu (VMS) vai

ii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK (*1) 6.a pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 10. pantā minēto automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS), vai

iii)

karoga dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu lokalizācijas ierīci, kas pārraida zvejas kuģa pozīcijas datus un attiecīgā gadījumā datumu un laiku, zvejas kuģa kursu, ātrumu un ārējās identifikācijas marķējumu, kā arī visus citus attiecīgos datus, kas noteikti Komisijas pieņemtos īstenošanas aktos.

Ja ierīce atrodas ārpus sakaru tīkla uztveršanas zonas, kuģa pozīcijas datus glabā un pārraida saskaņā ar 9. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2842 (*2).

Šos pasākumus piemēro līdz 2028. gada 10. janvārim.

b)

Kuģa pozīcijas datus pārraida vismaz reizi 10 minūtēs, arī 4 jūras jūdžu platajā brīdinājuma zonā, kuru nosaka kuģiem, kas izmanto VMS, kuras ierīces automātisku ziņošanas biežuma maiņu neatbalsta.

c)

Karoga dalībvalsts piekrastes dalībvalsti informē

i)

ikreiz, kad tās karoga zvejas kuģis ieiet 3.1.–3.4. punktā uzskaitītajos apgabalos, kas ir attiecīgās piekrastes dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

ii)

par konkrēto sistēmu vai ierīci, ko tās karoga zvejas kuģis izmanto.


(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/59/oj).

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2842 (2023. gada 22. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473 (OV L, 2023/2842, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2842/oj).”


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2026/450/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)