–

Lännen MCE Oy vārdā – E. Hodge un K. Tommila, asianajajat,

–

Berky GmbH un Senwatec GmbH & Co. KG vārdā – P. Eskola, asianajaja,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Němečková, S. Noë, J. Ringborg un J. Samnadda, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 125. panta 5. punktu.

2

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp Lännen MCE Oy (turpmāk tekstā – “Lännen”) un vienā uzņēmumu grupā ietilpstošajām sabiedrībām Berky GmbH un Senwatec GmbH & Co. KG par apgalvoto Lännen piederošās Eiropas Savienības preču zīmes “WATERMASTER” pārkāpumu.

Atbilstošās tiesību normas

Regula 2017/1001

3

Regulas 2017/1001 122. panta “Savienības noteikumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana” 2. punktā ir noteikts:

4

Šīs regulas 123. panta “ES preču zīmju tiesas” 1. punktā ir paredzēts:

5

Minētās regulas 124. pantā “Piekritība attiecībā uz pārkāpumiem un derīgumu” ir noteikts:

6

Regulas 2017/1001 125. pantā “Starptautiskā piekritība” ir paredzēts:

7

Šīs regulas 126. pantā “Piekritības apjoms” ir noteikts:

Regula Nr. 1215/2012

8

Regulas Nr. 1215/2012 17. panta 1. punktā ir paredzēts:

9

Šīs regulas 66. panta 1. punktā ir noteikts:

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

10

Lännen, Somijā reģistrēta sabiedrība, tostarp ražo daudzfunkcionālos ekskavatorus, kurus tā tirgo ar Eiropas Savienības preču zīmi “WATERMASTER”, kas reģistrēta 2004. gada 12. jūlijā ar numuru 003185758.

11

Šī sabiedrība 2020. gada 28. janvārī vērsās markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa, Somija) ar prasību par pārkāpumu pret Berky un Senwatec, divām Vācijā reģistrētām sabiedrībām, kuras pieder vienai uzņēmumu grupai.

12

Lännen pārmet Senwatec, ka tā Somijā ir izdarījusi pārkāpumu – izmantojusi maksas atsauces pakalpojumu interneta meklētājprogrammā, kas darbojas šīs dalībvalsts augstākā līmeņa valsts domēnā un kas pēc vārda “Watermaster” meklēšanas ļauj šīs meklētājprogrammas tīmekļvietnē publicēt tās preču reklāmu. Tādējādi 2016. gada augustā, Somijā meklējot vārdu “Watermaster” tīmekļvietnē www.google.fi, kā pirmais meklēšanas rezultāts tika parādīta Google Adwords reklāma Senwatec produktiem, kurš no citiem meklēšanas rezultātiem bija nodalīts ar līniju un kurā bija ietverts vārds “Reklāma”.

13

Iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka šīs meklēšanas rezultātā iegūtajā reklāmas saitē un tai pievienotajā tekstā nebija nevienas konkrētas norādes uz Somiju vai Senwatec preču piegādes ģeogrāfisko teritoriju. Tomēr šī tiesa norāda, ka Senwatec tīmekļvietnē, uz ko pārvirzīja šī reklāmas saite, tostarp bija ietverts teksts angļu valodā – kurā bija minēts, ka Senwatec produkti tiek izmantoti visā pasaulē –, kā arī pasaules kartes attēls, uz kuras tumšākā krāsā bija izceltas valstis, kurās Senwatec saskaņā ar pašas norādīto veic darbību. Somijas starp šīm valstīm nebija.

14

Lännen pārmet Berky tās preču zīmes pārkāpumu: 2005.–2019. gadā izmantojusi dabisko atsauci uz šīs sabiedrības industriālo mašīnu attēliem, kas ir brīvi pieejami fotoattēlu kopīgošanas tīmekļvietnē Flickr.com, pielietojot meta tēmturi (meta tag), kurā ietverts atslēgvārds “Watermaster” un kura mērķis bija ļaut interneta meklētājprogrammām labāk identificēt šos attēlus. Tādējādi, Somijā meklējot vārdu “Watermaster” tīmekļvietnē www.google.fi, parādījās saite uz lapu, kurā bija redzami Berky industriālo mašīnu attēli.

15

Iesniedzējtiesa ir uzsvērusi, ka saite, kas tika parādīta kā meklēšanas rezultāts, bija nevis reklāmas saite, bet gan tā sauktais “dabiskās” meklēšanas rezultāts. Flickr.com tiešsaistes platformā ievietoto attēlu aprakstos angļu valodā bija norādīti industriālo mašīnu nosaukumi un papildus modeļu numuri. Turklāt kopā ar šiem attēliem parādījās Berky logotips. Katram attēlam angļu un citās valodās bija pievienoti vairāki no atslēgvārdiem veidoti meta tēmturi, viens no kuriem bija vārds “Watermaster”.

16

Lännen ieskatā Berky un Senwatec tīmeklī veica tirdzniecības veicināšanas darbības, kas attiecās uz Somijas Republikas teritoriju un bija redzamas patērētājiem un komersantiem šajā dalībvalstī. To preces tiekot pārdotas visā pasaulē. Lännen apgalvo – attiecīgā reklāma, kas ir angļu valodā, esot adresēta starptautiskai sabiedrībai un paredzēta visām valstīm, kurās tā ir redzama.

17

Savā iebildumu rakstā Berky un Senwatec ir apstrīdējušas iesniedzējtiesas jurisdikciju, pamatojoties uz to, ka apgalvotie pārkāpumi nav izdarīti Somijā.

18

Tās apgalvo, ka to tirdzniecības veicināšanas darbības neesot bijušas vērstas uz Somiju – dalībvalsti, kurā tās nepiedāvā savas preces pārdošanai un kuras tirgū tās nav pārstāvētas. Nedz meklēšanas rezultāti tīmekļvietnē www.google.fi, nedz tāda meta tēmtura izmantošana, kurā lietots atslēgvārds “Watermaster”, neļaujot pierādīt, ka to darbības bija vērstas uz Somiju. Tādējādi, lai noteiktu iesniedzējtiesas jurisdikciju, esot svarīgi nevis tas, lai iespējami nelikumīgais saturs būtu redzams tiešsaistē Somijā, bet drīzāk tas, lai šim saturam būtu atbilstoša saikne ar šo dalībvalsti.

19

Iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka lietas dalībnieki nav vienisprātis, vai Senwatec tīmekļvietnē izvietotais kartes attēls pierāda, ka šīs sabiedrības preču piegādes teritorija ir ierobežota ar ģeogrāfisko apgabalu, no kura Somija, šķiet, ir izslēgta. Senwatec uzskata, ka šī karte ir viens no elementiem, kas norāda, ka Somija nav daļa no tirgus, kurā tā tirgo savas preces, lai gan Lännen ieskatā Senwatec preču tirgus ir pasaules mēroga tirgus un ir plašāks par minētajā kartē norādītajām teritorijām.

20

Iesniedzējtiesa – izvērtējusi tās tiesas jurisdikciju, kurā ir celta prasība, pamatojoties uz pārkāpuma izdarīšanas vietu, – uzskata, ka, nosakot to dalībvalstu teritorijas, kurās atrodas patērētāji vai komersanti, kuriem paredzēta tīmekļvietnē izvietotā reklāma, citstarp ir jāņem vērā attiecīgo preču piegādes ģeogrāfiskās teritorijas.

21

Tomēr šīs tiesas ieskatā šādā vērtējumā varētu būt būtiski arī citi apstākļi, kā tas izrietot no ģenerāladvokāta M. Špunara [M. Szpunar] secinājumiem lietā AMS Neve u.c. (C‑172/18, EU:C:2019:276), lai gan nav skaidrs, kādi varētu būt šie citi elementi, jo Tiesa vēl nav lēmusi par šo jautājumu.

22

Iesniedzējtiesa it īpaši jautā, vai, nosakot tās jurisdikciju atbilstoši Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktam, var tikt ņemta vērā valsts augstākā līmeņa domēna dalībvalsts, kurā darbojas meklētājprogrammas tīmekļvietne, kas sniedz piekļuvi reklāmām, kuras veido apgalvoto pārkāpumu.

23

Šādos apstākļos markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par prejudiciālajiem jautājumiem

24

Ar šiem trim jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2017/1001 125. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks, kurš uzskata, ka tam ir nodarīts kaitējums tādēļ, ka trešā persona bez tā piekrišanas ir izmantojusi šai preču zīmei identisku apzīmējumu tiešsaistes reklāmā un pārdošanas piedāvājumos saistībā ar precēm, kas ir identiskas vai līdzīgas tām, attiecībā uz kurām ir reģistrēta minētā preču zīme, var celt pret šo trešo personu prasību par pārkāpumu tās dalībvalsts Eiropas Savienības preču zīmju tiesā, kuras teritorijā atrodas patērētāji un komersanti, kam ir paredzēta šī reklāma vai pārdošanas piedāvājumi, lai gan minētā trešā persona nav skaidri un nepārprotami norādījusi šo dalībvalsti kā vienu no teritorijām, uz kuru varētu tikt piegādātas attiecīgās preces.

25

Jāatgādina – neraugoties uz Regulas Nr. 1215/2012 66. panta 1. punktā paredzēto principu, ka, sākot no 2015. gada 10. janvāra šī regula ir piemērojama tiesvedībām par Eiropas Savienības preču zīmi, Regulas 2017/1001 122. panta 2. punktā, it īpaši saistībā ar prasībām par šādas preču zīmes pārkāpumu, ir izslēgta noteiktu Regulas Nr. 1215/2012 tiesību normu, piemēram, tās 4. un 6. pantā, 7. panta 1., 2., 3. un 5. punktā, kā arī 35. pantā ietverto noteikumu piemērošana. Šīs izslēgšanas dēļ Regulas 2017/1001 123. panta 1. punktā minēto Eiropas Savienības preču zīmju tiesu jurisdikcija izskatīt prasības par Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu izriet no Regulā 2017/1001 tieši paredzētajiem noteikumiem, kuriem attiecībā pret Regulas Nr. 1215/2012 normām ir lex specialis raksturs (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, AMS Neve u.c., C‑172/18, EU:C:2019:674, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

26

Līdz ar to uz 2020. gada 28. janvārī celtu prasību par pārkāpumu, ciktāl tā attiecas uz Eiropas Savienības preču zīmi, ir attiecināmi Regulā 2017/1001 paredzētie jurisdikcijas noteikumi.

27

Saskaņā ar šīs regulas 125. panta 1. punktu, ja atbildētājam ir domicils kādā dalībvalstī, prasītājs ceļ prasību šīs valsts tiesās.

28

To paturot prātā, regulas 125. panta 5. punktā ir noteikts, ka prasītājs var celt prasību “arī” tās dalībvalsts tiesās, “kurā pārkāpums noticis vai draudējis notikt”.

29

Regulas 2017/1001 126. panta 1. punktā ir precizēts – ja prasība Eiropas Savienības preču zīmju tiesā ir celta atbilstoši šīs regulas 125. panta 1. punktam, tai ir jurisdikcija lemt par pārkāpumiem, kas notikuši vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, un tā 2. punktā ir noteikts, ka tad, ja prasība šādā tiesā ir celta saskaņā ar minētās regulas 125. panta 5. punktu, tā var lemt tikai par faktiem, kas notikuši vai draudējuši notikt tās dalībvalsts teritorijā, kurā šī tiesa atrodas.

30

No šī nošķīruma izriet, ka prasītājs atkarībā no tā, vai prasību par preču zīmes pārkāpumu tas izvēlas celt Eiropas Savienības preču zīmju tiesā atbildētāja dzīvesvietā vai šādā tiesā teritorijā, kurā preču zīmes pārkāpuma fakts ir noticis vai draudējis notikt, nosaka iesaistītās tiesas teritoriālās jurisdikcijas apjomu. Proti, ja prasība par preču zīmes pārkāpumu ir balstīta uz Regulas 2017/1001 125. panta 1. punktu, tā potenciāli attiecas uz preču zīmes pārkāpumiem, kas izdarīti visā Savienības teritorijā, savukārt, ja tā ir balstīta uz minētā panta 5. punktu, tā attiecas tikai uz preču zīmes pārkāpumiem, kas notikuši vai draudējuši notikt tikai vienas dalībvalsts teritorijā, proti, tās, kurā atrodas iesaistītā tiesa (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, AMS Neve u.c., C‑172/18, EU:C:2019:674, 40. punkts).

31

Prasītājam piešķirtā iespēja izvēlēties vienu vai otru pamatu, kas izriet no partikulas “arī” izmantojuma Regulas Nr. 2017/1001 125. panta 5. punktā, nevar tikt saprasta tādējādi, ka saistībā ar vieniem un tiem pašiem preču zīmes pārkāpuma faktiem prasītājs varētu kumulēt prasības, kuras pamatotas ar šī panta 1. un 5. punktu, bet tā tikai pauž minētajā 5. punktā norādītās tiesas alternatīvo raksturu attiecībā pret minētā panta citos punktos norādītajām tiesām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, AMS Neve u.c., C‑172/18, EU:C:2019:674, 41. punkts).

32

Paredzot šādu alternatīvu tiesu un Regulas Nr. 2017/1001 126. panta 2. punktā norobežojot šai tiesai piesaistīto teritoriālo jurisdikciju, Savienības likumdevējs ļauj Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam, ja tas to vēlas, celt mērķorientētas prasības, no kurām katra attiecas uz preču zīmes pārkāpumiem, kas izdarīti tikai vienas dalībvalsts teritorijā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, AMS Neve u.c., C‑172/18, EU:C:2019:674, 42. punkts).

33

Šajā gadījumā, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka apgalvotie pārkāpumi ir saistīti ar satura, kas attiecināms uz šī īpašnieka konkurentu precēm, izvietošanu tiešsaistē, izmantojot maksas un dabiskās atsauces pakalpojumu, pamatojoties uz šai preču zīmei identisku apzīmējumu, tikai tad, ja šī izvietošana ir vērsta uz patērētājiem vai komersantiem, kas atrodas Somijā.

34

Tādējādi, lai noteiktu, vai šī izvietošana tiešsaistē patiešām bija vērsta uz patērētājiem vai komersantiem, kuri atrodas Somijā, iesniedzējtiesa it īpaši vaicā, vai attiecīgo preču raksturs, konkrētā tirgus apjoms un tas, ka šī tiešsaistes izvietošana notika meklētājprogrammas tīmekļvietnē, kas darbojas šīs dalībvalsts augstākā līmeņa valsts domēnā, ir būtiski apstākļi, lai izvērtētu tās starptautisko jurisdikciju saskaņā ar Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktu, un attiecīgā gadījumā – vai šajā nolūkā ir jāņem vērā citi apstākļi.

35

Šajā ziņā, lai gan pārkāpumi, kas tiek inkriminēti katrai no sabiedrībām, kuras ir atbildētājas pamatlietā un kuras ietilpst vienā uzņēmumu grupā, ir atšķirīgi, iesniedzējtiesā tika uzsākta vienota tiesvedība.

36

Tāpēc ir jānosaka, vai šīm abām sabiedrībām inkriminētie pārkāpumi katrā no šiem abiem gadījumiem ļauj konstatēt pietiekamu saikni ar dalībvalsti, kurā atrodas tiesa, kurā celta prasība par pārkāpumu atbilstoši Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktam.

37

Turklāt jāatgādina, ka tiesas, kurā celta prasība par pārkāpumu, jurisdikcijas pārbaude nav pielīdzināma šīs prasības izskatīšanai pēc būtības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 16. jūnijs, Universal Music International Holding, C‑12/15, EU:C:2016:449, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Būtu pārmērīgi prasīt, lai tiesa, kurā celta prasība par pārkāpumu, pārbaudot savu starptautisko jurisdikciju atbilstoši Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktam, veiktu padziļinātu šo sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi.

39

Tādējādi ar pierādījumiem, kas ļauj saprātīgi pieņemt, ka pārkāpumi varēja būt notikuši vai draudējuši notikt dalībvalsts teritorijā, ir pietiekami, lai šīs dalībvalsts Eiropas Savienības preču zīmju tiesai būtu jurisdikcija atbilstoši Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktam.

40

Šajā kontekstā jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru jurisdikcijas kritērijs, kas ir izteikts ar vārdkopu “dalībvalsts [teritorija], kurā pārkāpums noticis vai draudējis notikt” un ir ietverts šīs regulas 125. panta 5. punktā, attiecas uz šī pārkāpuma izdarītāja aktīvu rīcību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, AMS Neve u.c., C‑172/18, EU:C:2019:674, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

It īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmju tiesas pienākumu, pārbaudot savu jurisdikciju lemt par pārkāpuma esamību tās dalībvalsts teritorijā, kurā tā atrodas, saskaņā ar minēto 125. panta 5. punktu pārliecināties, ka atbildētājam inkriminētās darbības ir veiktas šajā teritorijā, Tiesa ir nospriedusi, ka tad, ja šādas darbības veido ar elektroniskiem līdzekļiem pausta reklāma un pārdošanas piedāvājumi par precēm, uz kurām bez Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka piekrišanas ir norādīts šai preču zīmei identisks vai līdzīgs apzīmējums, ir uzskatāms, ka šīs darbības ir veiktas teritorijā, kurā atrodas patērētāji vai komersanti, kam ir paredzēta šī reklāma un šie pārdošanas piedāvājumi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, AMS Neve u.c., C‑172/18, EU:C:2019:674, 46. un 47. punkts un tajos minētā judikatūra).

42

Tādējādi, ja tiešsaistes satura izvietošana – kaut vai tikai potenciāli – ir vērsta uz patērētājiem vai komersantiem, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, zinot, ka precizējumi par attiecīgo preču piegādes ģeogrāfiskajām teritorijām ir norāde, kurai ir īpaša nozīme šajā vērtējumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 65. punkts), Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam ir iespēja, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktu, celt šajā dalībvalstī prasību konstatēt tā preču zīmes pārkāpumu šajā dalībvalstī. Tās dalībvalsts Eiropas Savienības preču zīmju tiesas, kas ir patērētāju vai komersantu, kuriem šāda reklāma un šādi pārdošanas piedāvājumi ir adresēti, rezidences valsts, ir īpaši piemērotas, lai novērtētu, vai pastāv apgalvotais preču zīmes pārkāpums (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, AMS Neve u.c., C‑172/18, EU:C:2019:674, 57. punkts).

43

Šajā gadījumā, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, ir jākonstatē, ka šī sprieduma 12. punktā minētajā reklāmā attiecīgo preču piegādes ģeogrāfiskās teritorijas nav minētas. Turklāt Senwatec mājaslapā izvietotais kartes attēls, kas, pēc Lännen ieskata, pierāda šīs sabiedrības tirgus globālo ģeogrāfisko dimensiju, pats par sevi nevar radīt saikni ar Somiju, jo konteksts, kādā iekļaujas šis kartes attēls, neļauj secināt, ka Senwatec ir orientējusi savu darbību uz Somijas tirgu.

44

Tā kā nav precīzas informācijas par attiecīgo preču piegādes ģeogrāfiskajām teritorijām, saikne ar attiecīgo dalībvalsti, šajā gadījumā Somiju, ir jāpierāda, ņemot vērā citus apstākļus, lai prasītāja, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktu, varētu celt prasību par pārkāpumu šīs dalībvalsts tiesā.

45

Kā atgādināts šī sprieduma 25. punktā, Regulas 2017/1001 tiesību normām attiecībā uz prasībām par Eiropas Savienības preču zīmju pārkāpumu, nenoliedzami ir lex specialis raksturs attiecībā pret Regulā Nr. 1215/2012 paredzētajiem noteikumiem. Tomēr tas neatņem šīs regulas tiesību normām nozīmi, izskaidrojot un interpretējot to jēdzienu jēgu, kas ir analoģiski tajā paredzētajiem jēdzieniem un kas – tā kā tie ir paredzēti Regulā 2017/1001 – ir nepieciešami šīs regulas interpretācijai.

46

Šajā ziņā, runājot par Regulas Nr. 1215/2012 17. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju, Tiesa ir nospriedusi, ka dažādas norādes var ļaut uzskatīt, ka komersants ir vērsis savu darbību uz patērētāja domicila dalībvalsti, proti, citstarp komersanta darbības starptautiskais raksturs, tas, ka ir izmantota valoda vai valūta, kas nav tā valoda vai valūta, kādu parasti izmanto dalībvalstī, kurā reģistrēts komersants, norāde uz tālruņa numuru kopā ar starptautisko kodu, izdevumu par atsauces pakalpojumu internetā segšana, lai patērētājiem, kuru domicils ir citās dalībvalstīs, atvieglotu piekļuvi komersanta vai tā starpnieka mājaslapai, tas, ka ir izmantots augstākā līmeņa domēna nosaukums, kas nav tās dalībvalsts domēna nosaukums, kurā reģistrēts komersants, un norāde uz starptautisko klientūru, ko veido klienti, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 7. decembris, Pammer un Hotel Alpenhof, C‑585/08 un C‑144/09, EU:C:2010:740, 93. punkts).

47

Šajā sarakstā, kas nav izsmeļošs, ir ietverti apstākļi, kuriem var būt nozīme Regulas 2017/1001 125. panta 5. punkta piemērošanas nolūkā. Šajā gadījumā nozīme ir reklāmas un pārdošanas piedāvājumu publicēšanai tīmekļvietnē ar augstākā līmeņa domēnu, kas nav tās dalībvalsts domēns, kurā komersants ir reģistrēts.

48

Tomēr jāprecizē, ka tīmekļvietnes pieejamība vien teritorijā, uz kuru attiecas preču zīme, nav pietiekama, lai secinātu, ka šajā vietnē parādītie pārdošanas piedāvājumi ir domāti patērētājiem, kuri atrodas šajā teritorijā (spriedums, 2011. gada 12. jūlijs, L'Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 64. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

49

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka šādā aktīvā rīcībā ietilpst tas, ka uzņēmums veic maksājumu tādas meklētājprogrammas tīmekļvietnes operatoram, kurai ir dalībvalsts augstākā līmeņa valsts domēns, kas nav tās dalībvalsts domēns, kurā komersants ir reģistrēts, lai šīs dalībvalsts sabiedrībai parādītu saiti uz šī uzņēmuma tīmekļvietni, tādējādi ļaujot konkrētai mērķauditorijai piekļūt tā preču piedāvājumam.

50

Līdz ar to šāds maksas atsauces pakalpojums atbilstoši Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktam ir pietiekama saikne ar dalībvalsti, uz kuras sabiedrību šis pakalpojums tādējādi ir vērsts.

51

Runājot par apzīmējuma, kas reģistrēts kā preču zīme, izmantošanu meta tēmtura veidā fotoattēlu kopīgošanas platformā, kas ietilpst vispārējā augstākā līmeņa domēnā, izvērtējot nosacījumu par aktīvas rīcības esamību attiecībā uz tās dalībvalsts teritoriju, kurā pārkāpums ir noticis vai draud notikt, jāsecina, ka tā atšķiras no maksas atsauces pakalpojuma. Proti, nešķiet, ka šādas dabiskas atsauces gadījumā šis nosacījums varētu tikt izpildīts, jo, pirmkārt, tīmekļvietne ar vispārēju augstākā līmeņa domēnu nav paredzēta nevienas konkrētas dalībvalsts sabiedrībai un, otrkārt, meta tēmturis ir paredzēts tikai tam, lai ļautu meklētājprogrammām labāk identificēt šajā tīmekļvietnē izvietotos attēlus un tādējādi palielināt tās pieejamību.

52

Šādos apstākļos iesniedzējtiesa nevar atzīt savu jurisdikciju, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 125. panta 5. punktu, ja nav citu apstākļu, kas ļautu pierādīt, ka šāda dabiska atsauce ir paredzēta Somijas auditorijai.

53

Attiecībā uz konkrēto preču raksturu un ģeogrāfiskā tirgus tvērumu tiesai, kas izskata prasību par preču zīmes pārkāpumu, katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē, cik lielā mērā šiem apstākļiem ir nozīme, lai secinātu, ka teritorijā, uz kuru attiecas preču zīme, pieejamais atsauces pakalpojums ir paredzēts patērētājiem šajā teritorijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 12. jūlijs, L'Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 61. punkts).

54

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas 2017/1001 125. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks, kurš uzskata, ka tam ir nodarīts kaitējums tādēļ, ka trešā persona bez tā piekrišanas ir izmantojusi šai preču zīmei identisku apzīmējumu tiešsaistes reklāmā un pārdošanas piedāvājumos saistībā ar precēm, kas ir identiskas vai līdzīgas tām, attiecībā uz kurām ir reģistrēta minētā preču zīme, var celt pret šo trešo personu prasību par pārkāpumu tās dalībvalsts Eiropas Savienības preču zīmju tiesā – kuras teritorijā atrodas patērētāji un komersanti, kam paredzēta šī reklāma vai pārdošanas piedāvājumi, lai gan minētā trešā persona nav skaidri un nepārprotami norādījusi šo dalībvalsti kā vienu no teritorijām, uz kuru varētu tikt piegādātas attiecīgās preces –, ja šī trešā persona ir izmantojusi šo apzīmējumu, lietojot maksas atsauces pakalpojumu tādā meklētājprogrammas tīmekļvietnē, kurā tiek izmantots šīs dalībvalsts augstākā līmeņa valsts domēna nosaukums. Turpretī tas tā nav tikai tādēļ vien, ka attiecīgā trešā persona ir izmantojusi tās preču fotoattēlu dabiskas atsauces pakalpojumu fotoattēlu kopīgošanas tiešsaistes platformā, kas ietilpst vispārējā augstākā līmeņa domēnā, lietojot meta tēmturus, kuros kā atslēgvārds ir izmantota attiecīgā preču zīme.

Par tiesāšanās izdevumiem

55

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.