European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L


2024/770

5.3.2024

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/770

(2024. gada 4. marts),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar 2018. gada 29. janvāra Regulu (ES) 2018/140 (2) Eiropas Komisija noteica antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes čuguna izstrādājumu importam (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Šie pasākumi 2019. gada 14. februārī tika grozīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/261 (3). Pašlaik spēkā esošo antidempinga maksājumu likmes ir robežās no 15,5 % līdz 38,1 %.

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (4), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu 2022. gada 28. oktobrī iesniedza Eurofonte (“pieprasījuma iesniedzējs”) septiņu Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 70 % no konkrētu čuguna izstrādājumu Savienības ražošanas nozares pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1.3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(5)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2023. gada 27. janvārī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.3.1.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(6)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas, aptverot laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.3.2.   Ieinteresētās personas

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, visus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus Ķīnas Tautas Republikā un Ķīnas Tautas Republikas iestādes, kā arī zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties izmeklēšanā.

(8)

To ieinteresēto personu vidū, kuras pieteicās, bija Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME). Pēc Tiesas sprieduma lietā C-478/21 P (6) Komisija 2023. gada 6. novembrī nolēma lūgt, lai CCCME uzrādītu pilnvaru no viena vai vairākiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kurus tā pārstāvot, un tādējādi apliecinātu, ka tai ir tādas apvienības statuss, kura pārstāv par dempinga cenām pārdotā ražojuma eksportētājus. CCCME šādu pilnvaru neuzrādīja, tāpēc Komisija to neatzina par ieinteresēto personu. CCCME nesniedza piezīmes par ieinteresētās personas statusa noraidīšanu.

(9)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.3.3.   Atlase

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Savienības ražotāju atlase

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Izlasi Komisija veidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā 2022. gadā, kā arī pārdošanas ģeogrāfisko tvērumu. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms veidoja 46 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi, bet piezīmes nesaņēma. Tādējādi Komisija provizoriski izveidoto izlasi apstiprināja par galīgo izlasi.

Importētāju atlase

(12)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē.

ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(14)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(15)

Deviņi ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika sniegtas.

(16)

Tomēr pēc pieprasījuma atbildēt uz ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas jautājumiem viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem informēja Komisiju, ka tam nav nodoma sadarboties. Attiecīgi Komisija izveidoja jaunu ražotāju eksportētāju izlasi, bet atkal viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem informēja Komisiju, ka nesadarbosies. Šādā veidā Komisija trīs reizes mainīja izlasi un aicināja pavisam piecus ražotājus eksportētājus atbildēt uz anketas jautājumiem. Neviens no šiem uzņēmumiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

1.3.4.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(17)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par nozīmīgu kropļojumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā.

(18)

Komisija nosūtīja anketas visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, Eiropas asociācijai Eurofonte a.s.b.l. un pieciem ražotājiem eksportētājiem. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (7).

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem, no Eiropas asociācijas Eurofonte a.s.b.l. un diviem nesaistītiem importētājiem: Fundición Dúctil para Obras Publicas S.A. un Capa – Engenharia e Construções Metalomecânicas S.A.. Neviens no lietotājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un nepieteicās izmeklēšanā.

(20)

Ne Ķīnas ražotāji eksportētāji, ne arī ĶV nesadarbojās, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga un kaitējuma iespējamību tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tika attiecīgi informēta Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Piezīmes netika saņemtas.

1.3.5.   Pārbaude

(21)

Lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses, Komisija vāca un pārbaudīja informāciju, ko bija darījušas pieejamu personas, kuras sadarbojās.

(22)

Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

 

Ražotāji Savienībā

—

EJ Picardie SAS, Francija,

—

MeierGuss GmbH & Co. KG, Vācija,

—

Fundiciones de Odena SA., Spānija.

1.3.6.   Turpmākā procedūra

(23)

Komisija 2023. gada 18. decembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija nodomājusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(24)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Vienīgi Eurofonte iesniedza piezīmes, kurās atbalstīja Komisijas konstatējumus. Uzklausīšana netika pieprasīta.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(25)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir konkrēti čuguna ar lamināro grafītu (pelēkā čuguna) vai čuguna ar lodveida grafītu (saukta arī par plastisko čugunu) izstrādājumi un to daļas. Tie ir tāda veida izstrādājumi, ko izmanto, lai:

—

pārsegtu virszemes vai pazemes sistēmas un/vai virszemes vai pazemes sistēmu atveres un

—

sniegtu piekļuvi virszemes vai pazemes sistēmām un/vai nodrošinātu virszemes vai pazemes sistēmu vizuālo pārbaudi.

(26)

Šie izstrādājumi var būt mehāniski apstrādāti, ar pārklājumu, krāsoti un/vai savienoti ar citiem materiāliem, piemēram, betonu, bruģēšanas plātnēm vai flīzēm (“pārskatāmais ražojums”).

(27)

No pārskatāmā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:

—

noteku režģi un čuguna pārsedzes, uz kuriem attiecas standarts EN 1433 un kuri uzstādāmi kā daļas notekās no polimēra, plastmasas, cinkota tērauda vai betona, caur kuriem virszemes ūdeņus novada notekā,

—

grīdas notekcaurules, jumta notekcaurules, tīrīšanas piltuves un tīrīšanas piltuvju pārsegi, uz kuriem attiecas standarts EN 1253,

—

dzelzs kāpšļi, cēlējatslēgas un ugunsdzēsības hidranti.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(28)

Ražojums, uz kuru attiecas termiņbeigu pārskatīšana, ir ĶTR izcelsmes pārskatāmais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7325 10 00 un ex 7325 99 10 (Taric kodi 7325100031 un 7325991060)

2.3.   Līdzīgais ražojums

(29)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

pārskatāmajam ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū,

—

pārskatāmajam ražojumam, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod pārējām pasaules valstīm, un

—

pārskatāmajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(30)

Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   Ievadpiezīmes

(31)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konkrētu čuguna izstrādājumu imports no ĶTR turpinājās, tomēr mazākā apmērā nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim). Eurostat dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no ĶTR veiktā konkrētu čuguna ražojumu importa tirgus daļa Savienības tirgū bijusi aptuveni 4,7 % salīdzinājumā ar 27,3 % sākotnējās izmeklēšanas periodā. No ĶTR veiktā importa apjoms absolūtā izteiksmē samazinājās no 147 186 t sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 22 146 t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(32)

Kā minēts 20. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ tā, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā ziņā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(33)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga atkārtošanās vai turpināšanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, it īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem).

3.2.   Procedūra, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izmantojama konkrētu ĶTR izcelsmes čuguna izstrādājumu importa normālās vērtības noteikšanai

(34)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek uzskatīt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(35)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas tos pamato, par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas ne ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(36)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija ir precizējusi arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(37)

Komisija 2023. gada 31. maijā ar paziņojumu lietas materiālos informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā ir nodomājusi izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Minētajā paziņojumā Komisija ir uzskaitījusi visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti konkrētu čuguna izstrādājumu ražošanā. Turklāt Komisija informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz agregētajiem finanšu pārskatiem no Company Accounts Statistics (8), kura attiecas uz 892 rentabliem uzņēmumiem, kas darbojas saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas, parasti dēvētas par NACE, 24.5. kategorijā “metālu liešana, čuguna izstrādājumi”, ražotājiem reprezentatīvajā valstī, un kuru apkopojusi Turcijas Centrālā banka un Turcijas Statistikas institūts. Piezīmes netika saņemtas.

3.3.   Normālā vērtība

(38)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(39)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja “tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un ka tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas”, tālāk “PVA”).

(40)

Kā sīkāk skaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(41)

Nesenās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari (9) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(42)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (10). Konkrēti, Komisija secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela) Ķīnas valdībai ne tikai joprojām pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (11), bet ĶV, valstij esot pārstāvētai (klātesošai) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (12), var arī iejaukties cenās un izmaksās. Komisija konstatēja arī, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (13). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (14). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (15), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (16).

(43)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR dzelzs un tērauda nozari, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (17) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā Komisija konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(44)

Pieprasījumā apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un skar būtiska valdības iejaukšanās, kuras dēļ šajā izmeklēšanā nevar izmantot Ķīnas tērauda ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas.

(45)

Konkrētāk, pieprasījumā tika norādīts, ka, ņemot vērā ĶTR konstitūcijā ietverto “sociālistiskās tirgus ekonomikas” doktrīnu, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) visuresību un ar stratēģiskās plānošanas iniciatīvām panākto valdības ietekmi uz ekonomiku, ĶV iejaukšanās izpaužas dažādos veidos, proti, administratīvā, finanšu un regulatīvā. Tādējādi pieprasījumā secināts, ka ne tikai nav pareizi izmantot čuguna iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir kropļotas arī visas izejresursu (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku) izmaksas, jo cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās.

(46)

Pieprasījumā sniegti elementu piemēri, kas norāda uz kropļojumiem, kuri uzskaitīti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā. Konkrēti, atsaucoties uz vairākiem publiski pieejamiem informācijas avotiem, piemēram, Ziņojumu, Komisijas iepriekšējām izmeklēšanām tērauda nozarē, Ķīnas tiesību aktiem, kā arī uz papildu avotiem, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka:

—

Ķīnas valsts ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos valsts uzņēmumos (“VU”), bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos, kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru. Savukārt VU saņem priekšrocības, ko nodrošina īpašs statuss Ķīnas ekonomikā. Šis statuss ietver vairākus ekonomiskus ieguvumus, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgajiem izejresursiem, tostarp finansējumam, zemei un enerģijai. Šī kontrole un politiskā uzraudzība ir īpaši jūtama tērauda nozarē, kurā Ķīnas valdībai pieder ievērojama daļa uzņēmumu un kurā ĶV mērķis ir līdz 2025. gadam konsolidēt 60 % no dzelzs un tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos.

—

Ņemot vērā, ka tiesību akti par ĶKP klātbūtni uzņēmumos ir vispārēji piemērojami, nevar pieņemt, ka ĶV spēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, būtu citāda attiecībā uz pārskatāmo ražojumu nekā tērauda nozarē kopumā. Tāpēc, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, jo īpaši ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos, valsts var iejaukties cenās un izmaksās, citustarp tas attiecas uz čuguna ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

—

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk. Piemēram, ar 13. un 14. piecgades plānu ieviesti pasākumi, kas ļauj ĶV palielināt un kontrolēt izejvielu piegādi, izplatīšanu un īpašumtiesības uz tām, proti, nosakot eksporta apjoma ierobežojumus un eksporta licencēšanas režīmu, kā arī ieguldījumu ierobežojumus, kas liek pazemināt iekšzemes cenas un nodrošina lejupējai ražošanas nozarei piekļuvi lētākām izejvielām, tādējādi liekot šķēršļus tirgus spēku normālai darbībai. Konkrēti, ir konstatēts, ka tas attiecas uz tērauda ražošanas izejvielu tirgu, kā arī dzelzsrūdu – abiem galvenajiem pārskatāmā ražojuma augšupējiem izejresursiem. Turklāt Ķīna nesen noteica eksporta tarifus un ieviesa PVN atlaides cita starpā attiecībā uz tērauda lūžņiem, pārstrādes čugunu, neapstrādātu tēraudu, reciklēta tērauda izejvielām un ferohromu, kas visas ir pārskatāmā ražojuma galvenās izejvielas.

—

Finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums. Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots, arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai (rezultātā pastāv tā sauktie zombijuzņēmumi un šāda situācija veicina nepareizu kapitāla sadali), un implicīto valdības garantiju spēks. Turklāt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī, kas ir izraisījis pārmērīgu kapitālieguldījumu izmantošanu ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem, un nekas neliecina, ka tiktu ieviesti kreditēšanas ierobežojumi.

—

Darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju un mobilitāti tiek ierobežotas ar hukou mājsaimniecību reģistrācijas sistēmu, un tādējādi tiek mazinātas iespējas piekļūt visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā ir izkropļotas algu izmaksas, jo tās nenosaka normāli tirgus spēki vai uzņēmumu un darbaspēka sarunas.

—

ĶV enerģētikas politika pārmērīgi stimulē čuguna izstrādājumu ražošanā izmantoto ogļu ražošanu un tādējādi kropļo minēto izstrādājumu cenu Ķīnā.

—

Turklāt resursu preferenciāla piešķiršana dažiem iekšzemes ražotājiem ir īpaši acīmredzama saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā, jo visa zeme pieder valstij, un tās piešķiršana joprojām ir atkarīga tikai no valsts un iestādēm, kas, piešķirot zemi, bieži vien cenšas sasniegt politiskus mērķus, tostarp īstenot 13. piecgades plānā noteiktos ekonomikas plānus.

(47)

Visbeidzot, pieprasījumā ir pausta nostāja, ka cenas un izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi pieprasījumā norādīts, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(48)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, tostarp Ziņojumā un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajos papildu pierādījumos, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(49)

Konkrēti pārskatāmā ražojuma nozarē, t. i., dzelzs un tērauda nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder Ķīnas valdībai pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi nozarē ir pakļauti politiskai uzraudzībai un norādījumiem. Piemēram var minēt centrālās Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas pārziņā esošo VU Baowu Steel Group (18) un tā filiāles – Chongqing Iron & Steel Company Ltd. (19) un Maanshan Iron & Steel Company Limited (20) –; Iekšējās Mongolijas valdībai piederošo VU Baotou Steel Group (21), Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas pārziņā esošo VU Angang Steel Group (22), kā arī VU Shougang Group, kas pilnībā pieder Beijing State-Owned Asset Management Ltd (23). Tā kā pārskatāmā ražojuma eksportētāji no Ķīnas nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātajiem un valsts ražotājiem. Tomēr, lai gan konkrēta informācija par pārskatāmo ražojumu var nebūt pieejama, šī nozare ir dzelzs un tērauda ražošanas nozares apakšnozare, tāpēc konstatējumi par dzelzs un tērauda nozari ir uzskatāmi par orientējošiem arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(50)

Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz dzelzs un tērauda nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga, tostarp tās nodomu iejaukties šajā nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. To apliecina Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais ievirzes atzinuma projekts par tērauda rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt ražošanas nozares pamata konsolidāciju un būtiski uzlabot rūpniecības ķēdes modernizācijas līmeni (24), izmantojot Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānu, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības veicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju” (25), vai 2023. gada darba plānu par stabilu tērauda ražošanas nozares izaugsmi (26), kurā izvirzīti šādi mērķi: “2023. gadā […] ieguldījumi pamatlīdzekļos visā nozarē saglabā stabilu izaugsmi un ekonomiskie ieguvumi tiek ievērojami uzlaboti; ieguldījumi nozares pētniecībā un izstrādē galu galā sasniedz 1,5 %; nozares pievienotās vērtības pieaugums sasniedz aptuveni 3,5 %; 2024. gadā tiek turpināta nozares attīstības vides un nozares struktūras optimizācija, turpinās virzība uz augstas klases, intelektiskiem un zaļiem ražojumiem un nozares pievienotās vērtības pieaugums pārsniedz 4 %”, turklāt paredzēts valdības pilnvarojums veikt tērauda ražošanas nozares uzņēmumu konsolidāciju: “mudināt nozares vadošos uzņēmumus īstenot apvienošanos un iegādi, veidot ļoti lielas pasaules klases dzelzs un tērauda uzņēmumu grupas un veicināt valsts dzelzs un tērauda ražošanas jaudas optimālu izkārtojumu. Mudināt specializētus uzņēmumus, kam ir vadoša ietekme konkrētos tērauda tirgus segmentos, vēl vairāk integrēt resursus un izveidot tērauda ražošanas nozares ekosistēmu. Mudināt dzelzs un tērauda uzņēmumus veikt starpreģionālu […] apvienošanos un reorganizāciju […]. Apsvērt iespēju sniegt lielāku politisko atbalstu jaudas aizstāšanai dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas ir pabeiguši būtisku apvienošanos un reorganizāciju.”

(51)

Līdzīgi piemēri Ķīnas iestāžu nodomam pārraudzīt un vadīt šīs nozares attīstību vērojami arī provinču līmenī, piemēram, Hebei provincē, kura plāno “pastāvīgi īstenot organizāciju grupu attīstību, paātrināt valsts īpašumā esošu uzņēmumu jaukto īpašumtiesību reformu, koncentrēties uz privāto dzelzs un tērauda rūpniecības uzņēmumu pārreģionu apvienošanās un reorganizācijas veicināšanu un censties izveidot 1–2 lielas pasaules līmeņa grupas, 3–5 lielas grupas ar ietekmi iekšzemē kā atbalstu” un “turpināt tērauda lūžņu pārstrādes un aprites kanālu paplašināšanu, stiprināt tērauda lūžņu pārbaudi un klasifikāciju” (27). Bez tam Hebei tērauda nozares plānā ir teikts: “Stingri īstenot strukturālus pielāgojumus un akcentēt ražojumu diversifikāciju. Nelokāmi sekmēt dzelzs un tērauda ražošanas nozares strukturālos pielāgojumus un optimizāciju, veicināt uzņēmumu konsolidāciju, reorganizāciju, pārveidi un modernizāciju un visaptveroši veicināt dzelzs un tērauda ražošanas nozares attīstību lielo uzņēmumu virzienā, tehniskā aprīkojuma modernizēšanu, ražošanas procesu dažādošanu un lejupējo ražojumu dažādošanu”.

(52)

Līdzīgi Henaņas īstenošanas plāns tērauda ražošanas nozares pārveidei un modernizācijai 14. piecgades plāna laikā paredz “raksturīgu tērauda ražošanas bāzu būvniecību” [..], “uzbūvēt sešas tipveida tērauda ražošanas bāzes Aņjanā, Dzjijuaņā, Pindinšaņā, Sjiņjanā, Šancju, Džoukou u. c. un uzlabot ražošanas nozares mērogu, intensifikāciju un specializāciju. Papildus tam līdz 2025. gadam Aņjanā tiks kontrolēts, lai pārstrādes čuguna ražošanas jauda nepārsniegtu 14 miljonus tonnu, bet neapstrādāta tērauda ražošanas jauda – 15 miljonus tonnu” (28).

(53)

Turpmākos rūpniecības politikas mērķus var redzēt arī citu provinču, piemēram, Dzjansu (29), Šaņdunas (30), Šaņsji (31), Liaoninas Daliaņas (32) vai Džedzjanas (33), plānošanas dokumentos.

(54)

Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams sistemātiski konstatēt personīgus sakarus starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr attiecībā uz pārskatāmo ražojumu ir pieejami daži konkrēti piemēri. Turklāt, ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums tiek ražots metāla nozares apakšnozarē, pieejamā informācija par tērauda ražotājiem attiecas arī uz pārskatāmo ražojumu.

(55)

Piemēram, Baotou Steel Group piederošā Baotou Steel Union direktoru padomes priekšsēdētājs ir arī uzņēmuma partijas sekretārs, un uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs ir partijas sekretāra vietnieks (34). Tāpat Shougang Group direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs, savukārt izpilddirektora vietnieks ir partijas komitejas loceklis (35). Līdzīgi Hongguang Handan Company vadošs darbinieks publiski paziņojis, ka bez rūpēm un atbalsta, ko sniedz ĶV un ĶKP, kurai uzņēmumā Hongguang Casting Co. Ltd. ir vairāk nekā 20 biedru, uzņēmumam nebūtu izdevies to paveikt (36). Vēl viens piemērs, kas liecina par lojalitāti Ķīnas Komunistiskajai partijai, ir Ķīnas Lietuvju apvienības statūtu 3. pants, kurā noteikts, ka apvienība no attiecīgām partijas struktūrām, piemēram, no Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas un Civilo un iedzīvotāju lietu ministrijas, pieņem darījumdarbības norādījumus, pakļaujas to uzraudzībai un pārvaldībai un nodrošina nepieciešamos nosacījumus partijas līdzdalībai (37).

(56)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā tika atklāti citi dokumenti, kas liecina, ka ražošanas nozare saņem valdības norādījumus un valdība iejaucas dzelzs un tērauda ražošanas nozarē, ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums pieder pie vienas no tās apakšnozarēm.

(57)

Ķīnas valdība dzelzs un tērauda ražošanu joprojām uzskata par nozīmīgu nozari (38). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, ko attiecībā uz šo ražošanas nozari izdod valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi dzelzs un tērauda ražošanas nozares pārveidi un modernizāciju, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (39). Līdzīgi Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā, kas piemērojams arī dzelzs un tērauda ražošanas nozarē, šī nozare minēta kā “reālās ekonomikas pamats” un “nozīmīga joma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības”, plānā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu nozares attīstību no 2021. līdz 2025. gadam, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabojumi (it sevišķi turpinot uzņēmumu koncentrāciju) vai digitālā pārveide (40). Turklāt iepriekš minētais (sk. 50. apsvērumu) darba plāns par stabilu tērauda ražošanas nozares izaugsmi rāda, kā uzmanība, ko Ķīnas iestādes pievērsušas nozarei, iekļaujas plašākā ĶV vadītas Ķīnas ekonomikas kontekstā: “atbalstīt tērauda ražošanas uzņēmumus, lai tie rūpīgi ievērotu jaunas infrastruktūras, jaunas urbanizācijas, lauku revitalizācijas un jaunveidotu nozaru vajadzības, sasaistot šo atbalstu ar lieliem inženiertehniskajiem projektiem, kas attiecināmi uz 14. piecgades plānu dažādos reģionos, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu apgādi ar tēraudu. Izveidot un padziļināt augšupējus un lejupējus sadarbības mehānismus starp tērauda nozari un nozīmīgām nozarēm, kas izmanto tēraudu, piemēram, kuģu būvi, transportu, celtniecību, enerģētiku, autobūvi, sadzīves tehniku, lauksaimniecības mašīnām un smagajām iekārtām, veikt ražošanas un pieprasījuma sasaistes darbības un aktīvi paplašināt tērauda izmantošanas jomas” (41).

(58)

Turklāt attiecībā uz dzelzsrūdu, kas ir pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantota izejviela, saskaņā ar Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānu valsts plāno “racionāli attīstīt iekšzemes minerālresursu nozari. Stiprināt dzelzsrūdas izpēti […], īstenot preferenciālu nodokļu politiku, veicināt progresīvu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu ar nolūku mazināt cieto kalnrūpniecības atkritumu rašanos” (42), lai izveidotu iegūtās dzelzsrūdas un vērtīgiem minerāliem bagātas zemes rezervju sistēmu, kas “kļūs svarīgs dzelzsrūdas tirgus cenas stabilizācijas pasākums un nodrošinās rūpniecības ķēdes drošību” (43). Provincēs, piemēram, Hebei, iestādes šai nozarei paredz “atlaides subsīdiju ieguldījumiem jaunos projektos; meklēt un vadīt finanšu iestādes, kas sniegtu zemu procentu aizdevumus dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem pārejai uz jaunām ražošanas nozarēm, un vienlaikus valdība nodrošinās atlaižu subsīdijas” (44). Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, tostarp pārskatāmā ražojuma izgatavošanas galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(59)

Kā jau minēts arī 42. un 46. apsvērumā, pārskatāmo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (45).

(60)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas arī jau 42. un 46. apsvērumā minētā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Iepriekš minētais (sk. 50. apsvērumu) darba plāns par stabilu izaugsmi ļoti labi ilustrē arī šāda veida valdības iejaukšanos: “Mudināt finanšu iestādes aktīvi sniegt finanšu pakalpojumus tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas īsteno apvienošanos un reorganizāciju, izvietojuma pielāgojumus, pārveidi un modernizāciju, saskaņā ar riska kontroles un darījumdarbības ilgtspējas principiem.” Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(61)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz viņiem attiecas plānošanas sistēma, kuru piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(62)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(63)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, ņemot vērā arī to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu balstoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvajā valstī.

(64)

ĶV šajā izmeklēšanā nav sniegusi ne pierādījumus, ne argumentus par pretējo.

3.3.2.   Reprezentatīvā valsts

3.3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

(65)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šajā nolūkā Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (46), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR,

—

pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī (47),

—

attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—

ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad attiecīgā gadījumā tiek dota priekšroka valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(66)

Kā paskaidrots 37. apsvērumā, Komisija 2023. gada 31. maijā lietas materiālos publicēja paziņojumu par avotiem, ko izmantos normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumā tika izklāstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā, un ieinteresētās personas tika informētas par Komisijas nodomu uzskatīt Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā gadījumā, ja tiks apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktā uzskaitītajiem kritērijiem Komisija noteica, ka Turcija ir valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR. Pasaules Banka klasificē Turciju kā valsti ar vidēji augstiem ienākumiem, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu. Turklāt Turcija tika identificēta kā valsts, kurā ražo pārskatāmo ražojumu un par kuru attiecīgie dati ir viegli pieejami.

(68)

Visbeidzot, ņemot vērā nesadarbošanos un to, ka, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem elementiem, tika konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.3.2.2.   Secinājumi

(69)

Tā kā sadarbības nebija, ņemot vērā ierosinājumu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un to, ka Turcija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, Komisija izvēlējās Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.3.3.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(70)

Paziņojumā par attiecīgajiem avotiem, kas izmantojami normālās vērtības noteikšanai, Komisija, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, kas tika pienācīgi atjaunināta, ja bija pieejama precīzāka informācija, uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko Savienības ražotāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija arī norādīja – lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos Global Trade Atlas (GTA) (48). Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu elektroenerģijas, gāzes un darbaspēka izmaksu noteikšanai izmantos Turcijas Statistikas institūta informāciju (49), neizkropļotu ūdens izmaksu noteikšanai izmantos Turcijas Ieguldījumu biroja informāciju (50) un neizkropļotu degvielas izmaksu noteikšanai – Türkiye Petrolleri informāciju (51).

Kad Komisija bija nākusi klajā ar paziņojumu par attiecīgajiem avotiem, kas izmantojami normālās vērtības noteikšanai, tā konstatēja, ka elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieaugums Turcijā pārsniedz inflācijas līmeni Turcijā. Turklāt informāciju par elektroenerģijas un dabasgāzes cenām 2022. gada otrajā pusē Turcijas Statistikas institūts nepublicēja. Tāpēc Komisija nolēma izmantot 81. apsvērumā minētās elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas Malaizijā, kuras nebija izkropļotas. Malaizija ir valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR. Turklāt tā arī tika izmantota par reprezentatīvo valsti citās līdzīgās izmeklēšanās.

(71)

Komisija arī norādīja, ka PVA un peļņas noteikšanai izmantos finanšu datus no 37. apsvērumā minētās uzņēmumu pārskatu statistikas, kas attiecas uz 892 uzņēmumiem, kuri darbojas NACE 24.5. kategorijā.

(72)

Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka vairāki ražošanas faktori (piemēram, iepakojums, citi piederumi un daļas) katrs atsevišķi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nelielu daļu (1–10 %) no kopējām izejvielu izmaksām. Tāpēc Komisijai bija nodoms uzskatīt šos citus ražošanas faktorus par “palīgmateriāliem”, un tā izteica šos palīgmateriālus procentos no kopējām izejvielu izmaksām. Šie ražošanas faktori veidoja attiecīgi 16 % un 7 % no kopējām plastiskā čuguna ražojumu un pelēkā čuguna ražojumu izejvielu izmaksām.

(73)

Turklāt Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai segtu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret tiešajām izgatavošanas izmaksām, pamatojoties uz Savienības ražotāju datiem, ko iesniedza pieteikuma iesniedzējs, kurš šim nolūkam sniedza konkrētu informāciju.

3.4.   Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

3.4.1.   Ražošanas faktori

(74)

Ņemot vērā visu uz pieprasījumu balstīto informāciju un pēc tam procedūras gaitā savākto informāciju, ir identificēti šādi ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu:

1. tabula

Konkrētu čuguna izstrādājumu ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preču kods

Neizkropļota vērtība (CNY)

Mērvienība

Izejvielas

Dzelzs vai tērauda lūžņi

72044910

3,31

kg

Akmeņogļu kokss un puskokss

27040010

3,34

kg

Pārstrādes čuguns

720110

3,82

kg

Čuguna lūžņi

72041000

2,20

kg

Ferosakausējums FeMn

72021900

22,08

kg

Ferosakausējums FeSi

72022100

15,24

kg

Ferosakausējums FeSiMg

72029930

21,25

kg

Citādi ferosakausējumi

72029980

24,20

kg

Silīcija karbīda briketes

28492000

11,4

kg

Tērauda rāmji

730890980018

34,90

kg

Krāsas

32081090

42,14

kg

Kaļķakmens

252100

7,49

kg

Enerģija

Elektroenerģija

Neattiecas

0,52 CNY/kWh

kWh

Dabasgāze

Neattiecas

0,20 CNY/kWh

kWh

Ūdens

Neattiecas

10,17 CNY/m3

m3

Degviela

Neattiecas

4,63 CNY/l

l

Darbaspēks

Darbaspēks

Neattiecas

36,56 CNY/stundā

Stundas

3.4.1.1.   Izejvielas

(75)

Konkrētu čuguna izstrādājumu ražošanas procesi visā pasaulē ir līdzīgi, bez ievērojamām ražošanas procesu atšķirībām ĶTR, Savienībā un citās valstīs. Ražošanas process un ražošanas faktori nedaudz atšķīrās atkarībā no tā, vai čuguna izstrādājums ir izgatavots no pelēkā čuguna vai no plastiskā čuguna. Abu veidu čuguna izstrādājumi tika eksportēti no ĶTR uz Savienību.

(76)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto cenu importam reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (52) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma izslēgt no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 63. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Kad no importa reprezentatīvajā valstī tika izslēgts imports no ĶTR, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(77)

Attiecībā uz ražošanas faktoriem – kaļķakmeni (preces kods 252100) un citādiem ferosakausējumiem (preces kods 72029980) – GTA statistika liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa Turcijā nebija vai tā daudzumi bija nenozīmīgi, tātad galīgās vidējās importa cenas nebija pietiekami reprezentatīvas. Tā kā citi dati nebija pieejami, Komisijai bija jāpamatojas uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kaļķakmens veidoja 2 % no plastiskā čuguna ražojumu kopējām izejvielu izmaksām, un citādi ferosakausējumi veidoja 1 % no kopējām pelēkā čuguna ražojumu izejvielu izmaksām. Tā kā, neatkarīgi no izmantotā avota, attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība jūtami neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksu kategorijā.

(78)

Ņemot vērā nesadarbošanos un citu elementu neesību lietas materiālos, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem un ņemot vērā 74. un 79. apsvērumā skaidroto konkrētu izmaksu iekļaušanu palīgmateriālu izmaksās, Komisija noteica palīgmateriālu izmaksu attiecību pret izejvielu kopējām izmaksām 25 % apmērā plastiskā čuguna ražojumiem un 16 % apmērā pelēkā čuguna ražojumiem. Pēc tam, lai iegūtu pārējo izejvielu un palīgmateriālu vērtību, kas nebūtu izkropļota, šīs procentuālās daļas tika piemērotas neizkropļotai izejvielu vērtībai.

(79)

Parasti pie minētajām importa cenām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta cenas. Tomēr, ņemot vērā nesadarbošanos, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kuras mērķis ir konstatēt, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas veikt korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un līdz ar to – dempinga starpību.

3.4.1.2.   Darbaspēks

(80)

Sīku informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs publicē Turcijas Statistikas institūts (53). Komisija izmantoja jaunāko pieejamo statistiku par 2020. gadu attiecībā uz vidējām darbaspēka izmaksām NACE 2. red. klasificētajai saimnieciskajai darbībai “Metālu ražošana” ar NACE kodu 24. Vidējās darbaspēka izmaksas stundā, kas tika iegūtas šādā veidā, tika papildus koriģētas attiecībā uz inflāciju, izmantojot darbaspēka izmaksu indeksu (54), lai atspoguļotu izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

3.4.1.3.   Enerģija

(81)

Elektroenerģijas cenas Malaizijā bija publiski pieejamas elektroenerģijas nodrošinātāja TNB tīmekļa vietnē (55). Komisija izmantoja tarifus, kas piemērojami klientiem kategorijā “vidējs spriegums”. Dabasgāzes cenas Malaizijā bija publiski pieejamas enerģētikas komisijas tīmekļa vietnē (56). Komisija izmantoja dabasgāzes tarifus, kas 2021. gada ceturtajā ceturksnī bija piemērojami rūpnieciskajiem lietotājiem, un izvēlējās patēriņa grupu, kas atbilda pieprasījuma iesniedzēja dabasgāzes patēriņam.

3.4.1.4.   Degviela

(82)

Türkiye Petrolleri publicē vidējās degvieleļļas cenas dažādās Turcijas pilsētās. Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumu, Komisija izmantoja Stambulas (Anatolijas daļas) vidējās degvielas cenas laikposmā no 2022. gada janvāra līdz 2022. gada decembrim (57). Tā kā degvielas cenas dažādās pilsētās atšķiras tikai nedaudz, Stambulas (Anatolijas daļas) cenas tika uzskatīta par piemērotu aizstājējvērtību visai Turcijai.

3.4.1.5.   Ūdens

(83)

Lai noteiktu ūdens cenu, Komisija izmantoja vidējās piemērojamās cenas Turcijā attiecībā uz rūpnieciskām vajadzībām izmantotā ūdens izmaksām, ko norādījis Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu birojs (58).

3.4.1.6.   Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņa

(84)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.” Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(85)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtības noteikšanai Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(86)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA un peļņu, Komisija izmantoja 37. apsvērumā minētos jaunākos pieejamos finanšu datus par 892 Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas NACE 24.5. kategorijā.

3.4.2.   Normālās vērtības aprēķins

(87)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica salikto normālo vērtību katram ražojuma veidam (pelēkā čuguna izstrādājumiem un plastiskā čuguna izstrādājumiem) EXW līmenī.

(88)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu, enerģijas un darbaspēka) izmantošanu konkrētu čuguna izstrādājumu ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija reizināja katra faktora izmantojumu ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Turcijā.

(89)

Kad bija noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu, kā norādīts 3.4.1.6. iedaļā. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem. PVA un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz vidējām vērtībām, kas par 2022. gadā ziņotas attiecībā uz 892 Turcijas uzņēmumiem, kuri darbojās NACE 24.5. kategorijā (59). Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

—

izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas kopā veidoja [20–25] % no plastiskā čuguna ražojumu izgatavošanas tiešajām izmaksām un [15–20] % no pelēkā čuguna izstrādājumu ražošanas tiešajām izmaksām (60),

—

PVA un citas izmaksas, kas veidoja 10,07 % no pārdoto preču izmaksām, un

—

peļņu, kas bija 7,98 % no pārdoto preču izmaksām un kas tika piemērota kopējām neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(90)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

3.5.   Eksporta cena

(91)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad eksporta cena tika noteikta, izmantojot CIF cenas, kas tika izgūtas no Eurostat datiem un koriģētas, lai iegūtu EXW līmeni. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitītas jūras vedmaksa un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. Ķīnas iekšzemes un starptautiskā transporta izmaksas tika balstītas uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs.

3.6.   Salīdzinājums

(92)

Normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija pa ražojuma veidiem salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

3.7.   Dempinga starpība

(93)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka eksporta cenas un saliktās normālās vērtības starpība ir ievērojama (virs 60 %). Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

4.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(94)

Kad bija konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un Savienības tirgus pievilcīgums. Tiek atgādināts, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju un ĶV nesadarbošanās dēļ analīze tika veikta, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumu, GTA statistiku un citu pieejamu informāciju.

4.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā

(95)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija savus konstatējumus par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā balstīja uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs.

(96)

Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajā periodā Ķīnā konkrētu čuguna izstrādājumu ražošanā bija vispārējs jaudas pārpalikums. Tiks aplēsts, ka ražošanas jauda (61) Ķīnā šajā periodā bijusi 1 031 292 t gadā. Pieprasījuma iesniedzēja veiktā tirgus izpēte liecina, ka Ķīnas faktiskais ražošanas un pārdošanas apjoms sasniedzis 408 654 t gadā, kas norāda, ka aplēstā neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijusi 622 638 t. Šo neizmantoto jaudu, kas tajā pašā periodā pārsniedza kopējo patēriņu Savienībā, varētu novirzīt uz Savienību, ja pašreizējie pasākumi vairs netiktu piemēroti.

(97)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, ko tad, ja pasākumi zaudētu spēku, būtu iespējams izmantot lielu daudzumu eksportam uz Savienību par dempinga cenām.

4.2.   Savienības tirgus pievilcīgums

(98)

Pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, konkrētu čuguna izstrādājumu Savienības tirgus Ķīnas eksportētājiem joprojām bija pievilcīgs. Kopš sākotnējās izmeklēšanas imports no ĶTR ir samazinājies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Tirgus daļu, ko iepriekš ieņēma ĶTR, daļēji ir pārņēmušas citas trešās valstis, piemēram, Indija un Turcija, kuras kopš iepriekšējās izmeklēšanas ir palielinājušas pārskatāmā ražojuma eksporta apjomus uz Savienību. Vienlaikus izmeklēšanas periodā ĶTR joprojām bija trešā lielākā konkrētu čuguna izstrādājumu eksportētāja uz Savienību. Tas liecina, ka eksportētājiem no Ķīnas Savienība ir pievilcīgs tirgus.

(99)

Konkrētu čuguna izstrādājumu Savienības tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā patēriņš tajā bija 467 544 t. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīts, ka Ķīnas lietuves, kas eksportējušas uz Savienību daudzu gadu garumā, ir izveidojušas saiknes ar importētājiem un izplatīšanas tīkliem. Pierādījumi, ko termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, liecina, ka Ķīnas ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piedāvāja čuguna izstrādājumus par zemām cenām. Turklāt ASV tirgu, kas ir viens no nozīmīgākajiem tirgiem lieluma ziņā, pret Ķīnu aizsargā tirdzniecības aizsardzības pasākumi 25,52 % apmērā (62), kas ierobežo Ķīnas ražotāju piekļuvi šim tirgum. Šie pasākumi 2022. gada martā tika pagarināti vēl uz pieciem gadiem. Tādējādi, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku, tad, visticamāk, eksports no Ķīnas uz Savienību palielinātos vēl vairāk.

(100)

Lai gan spēkā bija pasākumi, eksports no Ķīnas uz Savienību turpinājās un ieņem tirgus daļu, kas nav nenozīmīga, tātad Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(101)

Tāpēc, pamatojoties uz ievērojamo jaudas pārpalikumu Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka tad, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji, iespējams, lielus eksporta daudzumus novirzītu uz Savienību par dempinga cenām.

4.3.   Secinājumi

(102)

Ņemot vērā konstatējumus par dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un par iespējamo eksporta dinamiku tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(103)

Aplūkotajā izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja 22 ražotāji. Tie ir “Savienības ražošanas nozare” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(104)

Tika noteikts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis aptuveni 467 544 t. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pārbaudītām Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un Eurofonte iesniegtajām atbildēm uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem. Kā norādīts 11. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika izvēlēti trīs Savienības ražotāji, kuri veido 46 % no līdzīgā ražojuma kopējā Savienības ražošanas apjoma.

5.2.   Patēriņš Savienībā

(105)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu.

(106)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

451 373

432 522

484 501

467 544

Indekss

100

96

107

104

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtās atbildes uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem un Eurostat dati.

(107)

Kopumā patēriņš Savienībā palielinājās par 4 %. Faktiski čuguna izstrādājumu tirgus svārstās atbilstoši ekonomikas izaugsmei Savienības tirgū, konkrētāk, infrastruktūras projektu apjomam, t. i., ūdens un transporta nozarē. 2020. gadā pandēmijas un tai sekojošo pārvietošanās ierobežojumu dēļ Eiropas Savienības ekonomika saruka un čuguna izstrādājumu patēriņš samazinājās par 4 %. 2021. gadā ekonomika atguvās, un rezultātā patēriņš pieauga par +12 %, sasniegdams maksimumu. 2022. gadā Savienībā palēninājās publiskie būvdarbi un tādējādi samazinājās čuguna izstrādājumu patēriņš (–3,5 % salīdzinājumā ar 2021. gadu).

5.3.   Imports no attiecīgās valsts

5.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(108)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 105. apsvērumā norādīto patēriņu Savienībā. Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa apjoms no attiecīgās valsts (t)

48 352

34 451

28 385

22 146

Indekss

100

71

59

46

Tirgus daļa (%)

10,7

8,0

5,9

4,7

Indekss

100

74

55

44

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtās atbildes uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem un Eurostat dati

(109)

Pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, un samazinājums sasniedza 54 %. No 2019. līdz 2020. gadam tas vispirms samazinājās par 29 %, tad no 2020. līdz 2021. gadam samazinājās par 18 % un visbeidzot no 2021. gada līdz PIP samazinājās par 22 %. Rezultātā to tirgus daļa samazinājās vairāk nekā uz pusi: no 10,7 % 2019. gadā līdz 4,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

5.3.2.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu starpība

(110)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(111)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ķīna

1 000

951

1 123

1 436

Indekss

100

95

112

144

Avots: Eurostat Comext.

(112)

Kopumā vidējā importa cena no Ķīnas palielinājās par 44 %. No 2019. līdz 2020. gadam tā vispirms samazinājās par 5 %, tad no 2020. līdz 2021. gadam samazinājās par 18 % un no 2021. gada līdz PIP samazinājās par 28 %.

(113)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija salīdzināja vidējo svērto pārdošanas cenu, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji prasīja no nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, ar vidējo svērto pārskatāmā ražojuma importa cenu no ĶTR, kura iegūta no Eurostat, noteikta CIF līmenī un ietver antidempinga maksājumu.

(114)

Šis cenu salīdzinājums liecināja, ka vidējās eksporta pārdošanas cenas un Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas starpība ir 6 %. Bez antidempinga maksājumiem starpība bija 25 %.

5.4.   Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(115)

Agregētajam no citām trešām valstīm Savienībā importēto čuguna izstrādājumu apjomam, kā arī šā importa tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Indija

Apjoms (t)

41 200

52 319

82 436

77 167

 

Indekss

100

127

200

187

 

Tirgus daļa (%)

9,1

12,1

17,0

16,5

 

Indekss

100

133

186

181

 

Vidējā cena (EUR/t)

925

932

1 066

1 426

 

Indekss

100

100

115

154

Turcija

Apjoms (t)

34 410

37 761

47 112

41 899

 

Indekss

100

110

137

122

 

Tirgus daļa (%)

7,6

8,7

9,7

9,0

 

Indekss

100

114

127

117

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 079

1 098

1 139

1 498

 

Indekss

100

102

106

139

Irāna

Apjoms (t)

2 897

2 537

6 048

8 647

 

Indekss

100

87

208

298

 

Tirgus daļa (%)

0,6

0,6

1,2

1,8

 

Indekss

100

91

194

288

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 094

1 091

1 189

1 533

 

Indekss

100

100

109

140

Citas trešās valstis

Apjoms (t)

5 745

8 637

11 548

9 212

 

Indekss

100

150

201

160

 

Tirgus daļa

1,3

2,0

2,4

2,0

 

Indekss

100

156

187

154

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 156

1 108

1 293

1 752

 

Indekss

100

96

112

152

Visas trešās valstis kopā, izņemot Ķīnu

Apjoms (t)

84 253

101 253

147 144

136 925

 

Indekss

100

120

175

163

 

Tirgus daļa

18,7

23,4

30,4

29,3

 

Indekss

100

125

163

157

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 009

1 013

1 112

1 477

 

Indekss

100

100

110

146

Avots: Eurostat dati.

(116)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, tika importētas 136 925 t čuguna izstrādājumu. Šis apjoms veido 29 % no Savienības tirgus. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās no 19 % 2019. gadā līdz 29 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīna 2019. gadā pēc maksājumu noteikšanas vēl aizvien bija nozīmīga pārskatāmā ražojuma eksportētāja uz ES, taču pakāpeniski tā zaudēja tirgus daļu par labu Indijai un mazākā mērā – par labu Turcijai un Irānai. No 2019. gada līdz PIP importa apjoms no šīm trim valstīm kopā palielinājās par 63 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iegūstot 27,3 % lielu tirgus daļu.

(117)

Importa cenas no Indijas bija zemākas nekā cenas no Ķīnas bez pasākumiem. Čuguna izstrādājumu importa cenas no Turcijas un Irānas bija nedaudz augstākas kā Ķīnas cenas bez maksājumiem (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgi par 4 % un 7 % augstākas), bet tik un tā daudz zemākas nekā Ķīnas cenas ar antidempinga pasākumiem un Savienības ražošanas nozares cenas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šīm trim importētājvalstīm pārdošanas cenas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražotāju cenas, proti, Indijai par 27 % zemākas, Turcijai par 23 % zemākas un Irānai par 22 % zemākas.

5.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(118)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(119)

Lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota 11. apsvērumā minētā izlase.

(120)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas ietverti Eurofonte sniegtajās atbildēs un salīdzināti ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas norādīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati, kas attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, tika pārbaudīti. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(121)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšēja dempinga.

(122)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vidējās vienības cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

5.5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

5.5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(123)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (t)

358 048

329 785

343 267

339 231

Indekss

100

92

96

95

Ražošanas jauda (t)

652 029

650 590

651 077

645 386

Indekss

100

100

100

99

Jaudas izmantojums (%)

54,9

50,7

52,7

52,6

Indekss

100

92

96

96

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtās atbildes uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem.

(124)

Kopumā Savienības ražošanas nozares ražošanas daudzums attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %. Ražošanas apjoms cieši sekoja patēriņa svārstībām. Pandēmijas dēļ ražošanas apjoms no 2019. līdz 2020. gadam samazinājās par 8 %. Pēc tam no 2020. līdz 2021. gadam tas atkal palielinājās (+ 4 %), bet no 2021. gada līdz PIP atkal nedaudz samazinājās (– 1 %).

(125)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda no 2019. līdz 2021. gadam saglabājās stabila un pēc tam no 2021. gada līdz PIP nedaudz samazinājās (– 1 %).

(126)

Jaudas izmantojums sekoja ražošanas apjoma tendencei un attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. 2020. gadā šis rādītājs samazinājās par 8 %, tad 2021. gadā palielinājās par 4 % un PIP laikā stabilizējās. Attiecīgajā periodā jaudas izmantojums samazinājās par 2,3 procentpunktiem no aptuveni 55 % 2019. gadā līdz 52,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

5.5.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(127)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)

318 768

296 818

308 972

308 474

Indekss

100

93

97

97

Tirgus daļa (%)

71

69

64

66

Indekss

100

97

90

93

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtās atbildes uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem un Eurostat dati.

(128)

Lai gan patēriņš pieauga, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam bija negatīva dinamika, un attiecīgajā periodā tas samazinājās par 3 %. Vispirms 2020. gadā tas samazinājās par 7 % un pēc tam 2021. un 2022. gadā palielinājās, bet absolūtā izteiksmē tā arī nesasniedza pārdošanas apjomu attiecīgā perioda sākumā.

(129)

Nedaudz pieaugot patēriņam, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 5 procentpunktiem. Vispirms 2020. gadā tā samazinājās par 2 procentpunktiem, pēc tam 2021. gadā samazinājās vēl par 5 procentpunktiem un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās, proti, par 2 procentpunktiem.

(130)

Savienības ražotāju zaudēto tirgus daļu pārņēma galvenokārt Indijas ražotāji eksportētāji, kuru tirgus daļa palielinājās no 9,1 % 2019. gadā līdz 16,5 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un Turcija, otrā lielākā eksportētāja uz Savienību, kas palielināja savu tirgus daļu no 7,6 % 2019. gadā līdz 9 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

5.5.2.3.   Izaugsme

(131)

No 2019. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 4 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 3 %, un rezultātā attiecīgajā periodā tā zaudēja 5 procentpunktus no savas tirgus daļas.

5.5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(132)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Darbinieku skaits (pilnslodzes ekvivalents, PSE)

3 053

3 027

3 027

3 076

Indekss

100

99

99

101

Ražīgums (t/PSE)

117

109

113

110

Indekss

100

93

97

94

Avots: Savienības ražošanas nozares iesniegtās atbildes uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem.

(133)

Savienības ražošanas nozarei izdevās saglabāt un pat (nedaudz) palielināt pārskatāmā ražojuma ražošanā un pārdošanā iesaistīto darbinieku skaitu, kas, izteikts pilnslodzes ekvivalentos (“PSE”), no 2019. gada līdz PIP palielinājās par 1 %.

(134)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgumam, ko mērī kā produkcijas izlaidi (t) uz PSE, attiecīgajā periodā bija tendence samazināties (–6 %). Tās ir sekas tam, ka attiecīgajā periodā samazinājās kopējais ražošanas apjoms salīdzinājumā ar darbinieku skaitu, kas saglabājās stabils un pat nedaudz palielinājās.

5.5.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(135)

Kā norādīts 93. apsvērumā, eksporta cenas un konstatētās saliktās normālās vērtības starpība (virs 60 %) ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Šo starpību ietekme uz Savienības ražošanas nozari joprojām bija būtiska un ievērojama, jo čuguna izstrādājumi no Ķīnas joprojām tika ievesti Savienībā lielos daudzumos.

(136)

Turklāt, lai gan tika piemēroti pasākumi, šā importa cenas vēl aizvien bija daudz zemākas nekā Savienības ražotāju cenas, tāpēc Savienības ražošanas nozarei bija grūti atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

5.5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

5.5.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(137)

Vidējām svērtajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā visā tirgū

1 514

1 533

1 625

1 956

Indekss

100

101

107

129

Vienas vienības ražošanas izmaksas

1 451

1 470

1 662

1 917

Indekss

100

101

115

132

Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(138)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena palielinājās par 29 %. Ievērojams pieaugums tika reģistrēts no 2020. līdz 2021. gadam (+ 6 %) un no 2021. gada līdz PIP (+ 20 %). Šis pieaugums izriet no izejvielu un enerģijas vidējo izmaksu pieauguma. No 2019. līdz 2021. gadam izmaksas palielinājās par 15 %, bet no 2021. gada – vēl par 15 %. Kopumā attiecīgajā periodā izmaksas palielinājās par 32 %.

(139)

Cenu spiediena dēļ, ko radīja ražotāji eksportētāji Ķīnā un imports no Indijas, Turcijas un Irānas, Savienības ražošanas nozare nevarēja pietiekami paaugstināt cenas, lai segtu izmaksu pieaugumu.

(140)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

55 061

57 835

57 611

59 715

Indekss

100

105

105

108

Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(141)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku pastāvīgi palielinājās. Attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem palielinājās par 8 %. 2020. gadā tas palielinājās par 5 %, 2021. gadā saglabājās stabils un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās par aptuveni 4 %. Tas skaidrojams ar nozaru nolīgumiem par algu paaugstinājumu un piešķirtajām īpašajām piemaksām.

5.5.3.2.   Krājumi

(142)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

23 999

24 297

26 613

26 823

Indekss

100

101

111

112

Krājumi perioda beigās (% no ražošanas apjoma)

14,5

15,7

16,7

17,3

Indekss

100

109

115

120

Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(143)

Attiecīgajā periodā triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās bija palielinājušies par 12 %. Pieaugums notika galvenokārt 2021. gadā.

(144)

Kā norādīts 106. apsvērumā, čuguna izstrādājumu tirgus ir cieši saistīts ar ekonomisko izaugsmi Savienības tirgū. Tika prognozēts, ka 2021. gads būs labs gads ar maksimālo patēriņu, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu būs pieaudzis par +12 %. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji tādējādi nedaudz palielināja savu ražošanas apjomu. Tomēr izlasē iekļautie Savienības ražotāji nevarēja pilnībā gūt labumu no patēriņa pieauguma, tāpēc krājumu līmenis palielinājās.

5.5.3.3.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(145)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Pārdošanas rentabilitāte nesaistītiem klientiem Savienībā (% no pārdošanas apgrozījuma)

5,6

5,8

0,1

3,4

Indekss

100

103

1

60

Naudas plūsma (EUR)

16 939 091

17 495 491

6 742 515

15 285 813

Indekss

100

103

40

90

Ieguldījumi (EUR)

11 085 740

8 677 592

11 531 261

14 484 710

Indekss

100

78

104

131

Ienākums no ieguldījumiem (%)

6,5

6,2

0,1

4,5

Indekss

100

96

1

70

Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(146)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(147)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās no 5,6 % 2019. gadā līdz 3,4 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. 2019. un 2020. gadā rentabilitāte nedaudz pārsniedza sākotnējā izmeklēšanā noteikto mērķa peļņu (t. i., 5,3 %). Rentabilitāte 2021. gadā būtiski pasliktinājās un samazinājās gandrīz līdz nullei. Šo negatīvo tendenci izraisīja Savienības ražošanas nozares nespēja pietiekami paaugstināt cenas, lai segtu pieaugošās ražošanas izmaksas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāte uzlabojās, sasniedzot 3,4 % peļņu, tomēr palika zem 5,3 % mērķa.

(148)

Neto naudas plūsma norāda uz Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma 2020. gadā nedaudz palielinājās (+ 3 %). Situācija 2021. gadā ievērojami pasliktinājās, un rentabilitātes zuduma dēļ šis rādītājs samazinājās par 61 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad peļņa uzlabojās, šis rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atkal palielinājās par 127 %, liecinot, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju stāvoklis ir uzlabojies.

(149)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tam bija līdzīga tendence kā rentabilitātei. 2019. un 2020. gadā tas bija stabils, bet 2021. gadā ievērojami samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās atbilstoši rentabilitātes dinamikai.

5.6.   Secinājums par kaitējumu

(150)

Ķīnas izcelsmes čuguna izstrādājumu imports attiecīgajā periodā samazinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas joprojām bija ievērojams un ieņēma 4,7 % tirgus daļu. Dempinga starpības lielums, kas konstatēts arī attiecībā uz šo importu, saglabājās ievērojams – pārsniedza 60 %. Turklāt šā importa cena joprojām bija par 6 % zemāka nekā ES vidējās pārdošanas cenas (ieskaitot nodokļus). Bez maksājumiem starpība bija 25 %.

(151)

Mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju dinamika liecina, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis attiecīgajā periodā pasliktinājās. Lai gan patēriņš pieauga par 4 %, galveno ekonomisko rādītāju tendences attiecīgajā periodā pasliktinājās. Konkrēti, Savienības ražotāju pārdošanas un ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās attiecīgi par 3 % un 5 %. Tādējādi Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās no 71 % 2019. gadā līdz 66 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šo daļu pārņēma ražotāji eksportētāji trešās valstīs; īpaši Indijā, kas, palielinādama savu tirgus daļu par 7 procentpunktiem, ieguva 16,5 % tirgus daļu, un ražotāji eksportētāji Turcijā, kuri arī palielināja savu tirgus daļu no 7,6 % 2019. gadā līdz 9 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(152)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju vidējā pārdošanas cena palielinājās par 29 %. Cenas tika paaugstinātas, mēģinot segt izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugumu par 32 % attiecīgajā periodā. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja pietiekami paaugstināt cenas, lai segtu izmaksu pieaugumu. Tādējādi izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 3,4 %, kas ir zem sākotnējā izmeklēšanā noteiktās mērķa peļņas (5,3 %).

(153)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

(154)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt radījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu saistīts ar importa par dempinga cenām ietekmi. Minētie faktori ir imports no citām trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji.

6.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(155)

Attiecīgajā periodā čuguna izstrādājumu imports no ĶTR pastāvīgi samazinājās, un samazinājums sasniedza 54 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis imports ieguva vidēji 4,7 % lielu tirgus daļu Savienībā. Vidējā importa cena no Ķīnas palielinājās par 44 %. Lai gan cena bija palielinājusies, tā joprojām bija par 6 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Bez antidempinga maksājumiem starpība bija 25 % (sk. 113. apsvērumu).

(156)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas joprojām ir ievērojams un rada lejupvērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām un pārdošanas apjomiem, tādējādi veicinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

6.2.   Citu faktoru ietekme

6.2.1.   Imports no trešām valstīm

(157)

Kā jau ir parādīts 5.4. iedaļā, importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Šis imports galvenokārt bija no Indijas (16,5 % tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), no Turcijas (9 % tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) un no Irānas (1,8 % tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

(158)

Šis imports tika veikts par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražotāju cenas.

(159)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka importa apjomu pieaugums no trešām valstīm un tā ļoti zemās cenas, kas bija daudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas, radījušas lejupvērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām un pārdošanas apjomiem, tādējādi veicinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

6.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(160)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2019

2020

2021

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (t)

16 664

15 910

14 844

13 420

Indekss

100

95

89

81

Vidējā cena (EUR/t)

1 400

1 441

1 543

1 776

Indekss

100

103

110

127

Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(161)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksports saistītiem un nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā apjoma ziņā samazinājās par 19 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksporta pārdošanas apjoms veidoja aptuveni 11 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjoma. Ņemot vērā pārdošanas apjoma samazināšanos, kas izraisīja ražošanas apjoma samazināšanos, tika secināts, ka arī eksporta rādītāji ir veicinājuši nodarīto kaitējumu.

6.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(162)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(163)

Citi faktori, kas tika identificēti, piemēram, imports no citām trešām valstīm un Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji atsevišķi vai kopā, arī radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, bet nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

7.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(164)

Komisija 153. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(165)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, pasākumus trešo valstu tirgos un Savienības tirgus pievilcīgumu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

7.1.   Neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā

(166)

Kā norādīts iepriekš 96. apsvērumā, ĶTR ir viena no lielākajām čuguna izstrādājumu ražotājām pasaulē. Tika lēsts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda Ķīnā bijusi 622 638 t, proti, 133 % no Savienības patēriņa tajā pašā periodā. Tāpēc Ķīnas čuguna ražošanas nozare, kas ir lielā mērā atkarīga no ārvalstu tirgiem, kur pārdot savus ražojumus, spētu lielos apjomos palielināt eksportu uz Savienību par dempinga cenām, ja antidempinga maksājumi zaudētu spēku. Tas vēl vairāk pasliktinātu jau tā nestabilo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

7.2.   Savienības tirgus pievilcīgums

(167)

Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, par ko liecina tas, ka tie turpināja eksportēt uz Savienību ievērojamus daudzumus, kaut arī spēkā bija pasākumi. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīna bija trešā lielākā konkrētu čuguna izstrādājumu eksportētāja uz Savienību.

(168)

Konkrētu čuguna izstrādājumu Savienības tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā patēriņš tajā bija 467 544 t. Otrs nozīmīgs tirgus lieluma ziņā ir ASV tirgus. Pašlaik to aizsargā pret Ķīnu noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi 25,52 % līmenī (63), kuru dēļ imports no Ķīnas ievērojami mazinās. Šie pasākumi 2022. gada martā tika pagarināti vēl uz pieciem gadiem.

(169)

Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs cenu ziņā. Pierādījumi, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji klientiem visā pasaulē piedāvājuši (64) cenu, kas bija zemāka par Ķīnas eksporta cenu uz Savienību (vidēji par 26 % zemāka) un ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām. Tādējādi ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgus Ķīnas eksportētājiem kļūtu vēl pievilcīgāks.

(170)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas dēļ, ļoti iespējams, ievērojami palielinātos imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātos Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums. Tāpēc pastāv liela iespējamība, ka kaitējums turpināsies.

8.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(171)

Turklāt Komisija konstatēja, ka pasākumu atcelšanas dēļ, ļoti iespējams, atkārtotos papildu kaitējums. Pat ja Savienības ražošanas nozarei nodarīto ilgstošo kaitējumu nevarētu saistīt ar attiecīgo importu, faktiski Komisija ir konstatējusi lielu iespējamību, ka kaitējums atkārtosies, jo Ķīnas Tautas Republikā ir ievērojama neizmantota jauda un Savienības tirgus ir pievilcīgs.

9.   SAVIENĪBAS INTERESES

(172)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju un lietotāju/patērētāju intereses.

9.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(173)

Noteiktie pasākumi ir bijuši efektīvi, jo ir palīdzējuši mazināt Ķīnas importa apjomu Savienības tirgū. Tomēr attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā saglabājās ievērojams (tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 4,6 %).

(174)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums un ka tās stāvoklis ir nestabils, ko apstiprina vairāku kaitējuma rādītāju negatīvās tendences.

(175)

Pasākumu atcelšanas dēļ, ļoti iespējams, ievērojami palielinātos imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātos Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums un tiktu apdraudēta tās dzīvotspēja.

(176)

Tādējādi Komisija secināja, ka saglabāt pret ĶTR noteiktos antidempinga pasākumus ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

9.2.   Nesaistīto importētāju intereses

(177)

Kad bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, divi nesaistīti importētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot atbildes par izmeklēšanā konstatētajiem trūkumiem.

(178)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā abi importēja pārskatāmo ražojumu no dažādiem avotiem (no vairākiem avotiem, arī no Ķīnas). Vienam no importētājiem pārskatāmais ražojums veidoja vairāk nekā 90 % no kopējā apgrozījuma, bet otram ar to bija saistīti mazāk nekā 50 % no kopējās darbības.

(179)

Abi bija pret pasākumu turpināšanu, jo šie pasākumi kropļojot konkurenci un radot tiem papildu slogu. Tie arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei šāda aizsardzība nav vajadzīga.

(180)

Komisija uzskatīja, ka antidempinga pasākumi nav vis protekcionisma mehānisms, bet gan mehānisms, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Antidempinga pasākumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu importam no ĶTR, bet gan atjaunot godīgu tirdzniecību, likvidējot kaitējumu radoša dempinga ietekmi. Attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozarei nav vajadzīga aizsardzība, izmeklēšanā atklājās tieši pretējais, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei, izrādās, tika nodarīts kaitējums, un tika konstatēts, ka imports no Ķīnas ir veicinājis Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(181)

Izmeklēšanā atklājās arī, ka abi tirgotāji bija ļoti rentabli, lai gan spēkā bija pasākumi. Tāpēc mēs varētu uzskatīt, ka slogs, ko tiem uzliek antidempinga pasākumi, šķiet samērīgs.

(182)

Komisija secināja, ka no nesaistītu tirgotāju viedokļa nav nepārvaramu iemeslu, kādēļ pasākumus nevajadzētu pagarināt.

9.3.   Lietotāju un patērētāju intereses

(183)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem/patērētājiem. Neviens no tiem neatbildēja uz Komisijas anketas jautājumiem.

(184)

Komisija nesaņēma piezīmes, kurās būtu norādīts, ka pasākumu saglabāšanai būtu tik ievērojama negatīva ietekme uz lietotājiem, ka tā pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Katrā ziņā, kā norādīts sākotnējā izmeklēšanā, proti, 254. apsvērumā, Komisija atkārtoti apstiprināja, ka galalietotāji nevar rēķināties ar dempinga cenām uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

9.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(185)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt konkrētu Ķīnas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam noteiktos spēkā esošos pasākumus. Antidempinga pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības tirgu, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari, pārsniedz potenciālo negatīvo ietekmi uz pārējām interešu grupām.

10.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(186)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma turpināšanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi, kas noteikti konkrētiem čuguna izstrādājumiem no ĶTR, būtu jāsaglabā.

(187)

Lai līdz minimumam samazinātu pasākumu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(188)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(189)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(190)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(191)

Uzņēmums, kam noteikta individuāla antidempinga maksājuma likme, var pieprasīt šīs likmes piemērošanu, ja tas vēlāk maina sava subjekta nosaukumu. Pieprasījums jāadresē Komisijai (65). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(192)

Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma apmēru; ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kas to ir darījis un kam tāpēc ir noteikti antidempinga maksājumi; iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt ievērojamus daudzumus.

(193)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (66) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme būtu jāaprēķina, pamatojoties uz likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(194)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna ar lamināro grafītu (pelēkā čuguna) vai čuguna ar lodveida grafītu (saukta arī par plastisko čugunu) izstrādājumu un to daļu importam, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7325 10 00 (Taric kods 7325100031) un ex 7325 99 10 (Taric kods 7325991060), tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums.

Tie ir tāda veida izstrādājumi, ko izmanto, lai:

—

pārsegtu virszemes vai pazemes sistēmas un/vai virszemes vai pazemes sistēmu atveres un

—

sniegtu piekļuvi virszemes vai pazemes sistēmām un/vai nodrošinātu virszemes vai pazemes sistēmu vizuālo pārbaudi.

Šie izstrādājumi var būt mehāniski apstrādāti, ar pārklājumu, krāsoti un/vai savienoti ar citiem materiāliem, piemēram, betonu, bruģēšanas plātnēm vai flīzēm.

No attiecīgā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:

—

noteku režģi un čuguna pārsedzes, uz kuriem attiecas standarts EN 1433 un kuri uzstādāmi kā daļas notekās no polimēra, plastmasas, cinkota tērauda vai betona, caur kuriem virszemes ūdeņus novada notekā,

—

grīdas notekcaurules, jumta notekcaurules, tīrīšanas piltuves un tīrīšanas piltuvju pārsegi, uz kuriem attiecas standarts EN 1253,

—

dzelzs kāpšļi, cēlējatslēgas un ugunsdzēsības hidranti.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

Taric papildu kods

Botou City Wangwu Town Tianlong Casting Factory

15,5  %

C221

Botou Lisheng Casting Industry Co., Ltd

31,5  %

C222

Fengtai (Handan) Alloy Casting Co., Ltd

38,1  %

C223

Hong Guang Handan Cast Foundry Co., Ltd

21,3  %

C224

Shijiazhuang Transun Metal Products Co., Ltd

25,0  %

C225

Pielikumā uzskaitītie pārējie uzņēmumi, kas sadarbojās

25,4  %

Sk. pielikumu

Visi pārējie uzņēmumi

38,1  %

C999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (apjoms) (pārskatāmais ražojums) ir izgatavojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka:

—

tas izmeklēšanas periodā (no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim) neeksportēja 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu uz Savienību,

—

tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

—

tas attiecīgo ražojumu patiešām ir eksportējis uz Savienību pēc izmeklēšanas perioda, kas ņemts vērā, nosakot attiecīgos pasākumus, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu.

Kad visām ieinteresētajām personām ir bijusi dota iespēja iesniegt piezīmes, tiek grozīts šīs regulas pielikums, pievienojot jauno ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un uz kuriem tādējādi attiecas vidējā svērtā maksājuma likme.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2024. gada 4. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/140 (2018. gada 29. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam, un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumu importu (OV L 25, 30.1.2018., 6. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/261 (2019. gada 14. februāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/140, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam, un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumu importu (OV L 44, 15.2.2019., 4. lpp.).

(4)   OV C 195, 13.5.2022., 23. lpp.

(5)   OV C 30, 27.1.2023., 11. lpp.

(6)   2023. gada 21. septembra spriedums lietā C-478/21 P, China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products u. c./Komisija (EU:C:2023:685), jo īpaši 73. un 74. punkts.

(7)  https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2648.

(8)   Company Accounts Statistics, pieejams https://www3.tcmb.gov.tr/sektor/#/en.

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1444 (2023. gada 11. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Turcijas izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam (OV L 177, 12.7.2023., 63. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/100 (2023. gada 11. janvāris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes atkārtoti uzpildāmu nerūsējošā tērauda muciņu importam (OV L 10, 12.1.2023., 36. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2068 (2022. gada 26. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV L 277, 27.10.2022., 149. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/191 (2022. gada 16. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam (OV L 36, 17.2.2022., 1. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/95 (2022. gada 24. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementu importam, attiecinot to arī uz tādu konkrētu dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementu importu, kas nosūtīti no Taivānas, Indonēzijas, Šrilankas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem savienotājelementiem ir deklarēta šo valstu izcelsme (OV L 16, 25.1.2022., 36. lpp.).

(10)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2023/1444 66. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2023/100 58. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/2068 80. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 208. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/95 59. apsvērumu.

(11)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2023/1444 45. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2023/100 38. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/2068 64. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 192. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/95 46. apsvērumu.

(12)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2023/1444 58. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2023/100 40. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/2068 66. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 193. un 194. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/95 47. apsvērumu. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt amatā un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības, turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR darījumdarbības tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Šķiet, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri piemērota. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas kontrolēt darījumdarbības lēmumus valstij piederošos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu. Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos. Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(13)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2023/1444 59. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2023/100 43. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/2068 68. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 195.–201. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/95 48.–52. apsvērumu.

(14)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2023/1444 62. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2023/100 52. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/2068 74. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 202. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/95 53. apsvērumu.

(15)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2023/1444 45. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2023/100 33. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/2068 75. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 203. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/95 54. apsvērumu.

(16)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2023/1444 64. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2023/100 54. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/2068 76. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/191 204. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2022/95 55. apsvērumu.

(17)  Komisijas dienestu darba dokuments SWD (2017) 483 final/2, 20.12.2017., pieejams https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2017)483&lang=en.

(18)  Sk. http://wap.sasac.gov.cn/n2588045/n27271785/n27271792/c14159097/content.html (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(19)  Sk. www.cqgt.cn (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(20)  Sk. https://www.magang.com.cn/ (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(21)  Sk. https://www.qixin.com/company/ab02483a-5ed7-49fe-b6e6-8ea39dc4dc80 (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(22)  Sk. http://www.ansteel.cn/about/company_profile/ (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(23)  Sk. https://www.qcc.com/firm/d620835aaae14e62fdc965fd41a51d8d.html (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(24)  Sk. https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2022-02/08/content_5672513.htm (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(25)  Sk. Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plāna IV sadaļas 3. apakšsadaļu.

(26)  Sk. https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/tz/art/2023/art_2a4233d696984ab59610e7498e333920.html (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(27)  Sk. Hebei provinces trīs gadu rīcības plānu par klasteru izveidi tērauda ražošanas nozares ķēdē, I nodaļas 3. iedaļu; pieejams https://huanbao.bjx.com.cn/news/20200717/1089773.shtml (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(28)  Sk. Henaņas īstenošanas plānu tērauda ražošanas nozares pārveidei un modernizācijai 14. piecgadē, II nodaļas 3. iedaļu; pieejams https://huanbao.bjx.com.cn/news/20211210/1192881.shtml (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(29)  Dzjansu provinces darba plāns tērauda ražošanas nozares pārveidei un modernizācijai un izvietojuma optimizācijai 2019.–2025. gadā; pieejams http://www.jiangsu.gov.cn/art/2019/5/5/art_46144_8322422.html (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(30)  Šaņdunas provinces tērauda ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plāns; pieejams http://gxt.shandong.gov.cn/art/2021/11/18/art_15681_10296246.html (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(31)  Šaņsji provinces 2020. gada rīcības plāns tērauda ražošanas nozares pārveidei un modernizācijai; pieejams http://gxt.shanxi.gov.cn/zfxxgk/zfxxgkml/cl/202110/t20211018_2708031.shtml (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(32)  Liaoninas Daliaņas pašvaldības apstrādes rūpniecības attīstības 14. piecgades plāns: “Līdz 2025. gadam jauno materiālu rūpniecības izlaides vērtība sasniegs 15 miljonus juaņu un acīmredzami būs uzlabots aprīkojuma līmenis un galveno materiālu garantijas iespējas”; pieejams https://www.dl.gov.cn/art/2021/12/20/art_854_1995411.html (skatīts 2022. gada 5. decembrī).

(33)  Džedzjanas provinces rīcības plāns tērauda ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanai: “Veicināt uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju, paātrināt koncentrācijas procesu, samazināt tērauda kausēšanas uzņēmumu skaitu līdz aptuveni 10 uzņēmumiem”; pieejams https://www.dl.gov.cn/art/2021/12/20/art_854_1995411.html (skatīts 2022. gada 5. decembrī).

(34)  Sk. https://www.baoganggf.com/ggry (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(35)  Sk.https://www.shougang.com.cn/sgweb/html/gsld.html (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(36)  Sk. https://www.handannews.com.cn/news/content/2023-05/20/content_20113749.html (skatīts 2023. gada 9. oktobrī).

(37)  Sk. https://foundry.org.cn/%e5%8d%8f%e4%bc%9a%e7%ab%a0%e7%a8%8b (skatīts 2023. gada 9. oktobrī).

(38)  Ziņojums, III daļa, 14. nodaļa, 346. lpp. un nākamās lpp.

(39)  Sk. Ķīnas Tautas Republikas ekonomikas un sociālās attīstības 14. piecgades plānu un Ilgtermiņa mērķus 2035. gadam, III daļu, VIII pantu, pieejams https://cset.georgetown.edu/publication/china-14th-five-year-plan/ (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(40)  Sk. jo īpaši Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plāna I un II sadaļu.

(41)  Sk. https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/tz/art/2023/art_2a4233d696984ab59610e7498e333920.html (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(42)  Sk. Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānu, 22. lpp.

(43)  Sk. https://en.ndrc.gov.cn/news/mediarusources/202203/t20220325_1320408.html (skatīts 2023. gada 5. oktobrī).

(44)  Sk. Hebei Tanšaņas pašvaldības dzelzs un tērauda rīcības plānu 2022. gadam “1 + 3”, 4. nodaļas 2. iedaļu; pieejams http://www.chinaisa.org.cn/gxportal/xfgl/portal/content.html?articleId=e2bb5519aa49b566863081d57aea9dfdd59e1a4f482bb7acd243e3ae7657c70b&columnId=3683d857cc4577e4cb75f76522b7b82cda039ef70be46ee37f9385ed3198f68a (skatīts 2023. gada 13. septembrī).

(45)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2023/1444 63. apsvērumu; Īstenošanas regulas (ES) 2023/100 33. apsvērumu.

(46)   World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(47)  Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(48)  http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm.

(49)  https://www.tuik.gov.tr/Home/Index.

(50)  https://www.invest.gov.tr/en/investmentguide/pages/cost-of-doing-business.aspx.

(51)  tppd.com.tr.

(52)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Pamatregulas 2. panta 7. punktā ir atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(53)  https://data.tuik.gov.tr/Bulten/DownloadIstatistikselTablo?p=FsjYWs9udep3a8vd2aOEDJTGI/j4OMXQ7hW06NadVvxfqfqjMxKjxtm2wtRf4Xel.

(54)  https://data.tuik.gov.tr/Kategori/GetKategori?p=Istihdam%2c-Issizlik-ve-Ucret-108.

(55)  https://www.tnb.com.my/commercial-industrial/pricing-tariffs1 (pēdējo reizi skatīts 2023. gada 20. novembrī).

(56)  https://www.st.gov.my/en/web/consumer/details/2/10 (pēdējo reizi skatīts 2023. gada 20. novembrī).

(57)  tppd.com.tr.

(58)  https://www.invest.gov.tr/en/investmentguide/pages/cost-of-doing-business.aspx.

(59)   Company Accounts Statistics, pieejams https://www3.tcmb.gov.tr/sektor/#/en.

(60)  Konfidencialitātes apsvērumu dēļ skaitļi ir norādīti diapazonos, jo šī informācija termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ir balstīta uz divu Savienības ražotāju informāciju.

(61)  Norādīta pārskatīšanas pieprasījuma C.05. pielikumā.

(62)   Federal Register: Certain Iron Construction Castings From Brazil, Canada and the People’s Republic of China: Final Results of Expedited Fifth Sunset Review of Antidumping Duty Orders.

(63)   Federal Register: Certain Iron Construction Castings From Brazil, Canada and the People’s Republic of China: Final Results of Expedited Fifth Sunset Review of Antidumping Duty Orders, pieejams https://www.federalregister.gov/documents/2022/03/16/2022-05550/certain-iron-construction-castings-from-brazil-canada-and-the-peoples-republic-of-china-final, skatīts 2023. gada 13. decembrī.

(64)   FOB cenas deviņiem reprezentatīviem attiecīgā ražojuma veidiem, no kuriem astoņi tiek reklamēti publiskā tīmekļa vietnē, kas veltīta starpuzņēmumu cenām, kuras piedāvā ĶTR ražotāji. Izvilkumi no https://www.made-in-china.com/ pārskatīšanas pieprasījuma B.10. pielikumā.

(65)   European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(66)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās:

Nosaukums

Taric papildu kods

Baoding City Maikesaier Casting Ltd.

C226

Baoding GB Metal Products Co., Ltd.

C232

Baoding Hualong Casting Co., Ltd.

C233

Baoding Shuanghu Casting Co., Ltd.

C234

Bo Tou Chenfeng Casting Co., Ltd.

C235

Botou City Minghang Casting Co., Ltd.

C236

Botou City Qinghong Foundry Co., Ltd. and the related company Cangzhou Qinghong Foundry Co., Ltd.

C237

Botou City Simencun Town Bai Fo Tang Casting Factory

C238

Botou Dongli Foundry Co., Ltd.

C239

Botou GuangTai Precision Casting Factory

C240

Botou Mancheng Foundry Co., Ltd.

C241

Botou Okai Foundry Co., Ltd.

C242

Botou Sanjiang Casting Co., Ltd.

C243

Botou TongYang Casting Factory

C244

Botou Weili Precision Casting Co., Ltd.

C245

Botou Xinrong Foundry Co., Ltd.

C246

Botou Zhengxin Foundry Co., Ltd.

C247

Cangzhou Hongyuan Machinery & Foundry Co., Ltd.

C248

Cangzhou Yadite Casting Machinery Co., Ltd.

C249

Changsha Jinlong Foundry Industry Co., Ltd.

C250

Changyi City ChangZhan Casting Co., Ltd.

C251

China National Minerals Co., Ltd.

C252

Dingxiang Sitong Forging and Casting Industrial

C253

Dingzhou Dongyu Foundry Co., Ltd.

C254

Handan City Jinzhu Foundry Co., Ltd.

C255

Handan Haolin Casting Co., Ltd.

C256

Handan Qunshan Foundry Co., Ltd.

C257

Handan Yanyuan Machinery Foundry Co., Ltd.

C258

Handan Yuanyang Foundry Co.,Ltd

C259

Handan Zhangshui Pump Manufacturing Co., Ltd.

C260

Hebei Cheng’An Babel Casting Co., Ltd.

C261

Hebei Feixiang East Foundry Products Co., Ltd.

C262

Hebei Jinghua Casting Co., Ltd.

C263

Hebei Shunda Foundry Co., Ltd.

C264

Hebei Tengfeng Metal Products Co., Ltd.

C265

Hebei Zhonghe Foundry Co., Ltd.

C266

Hengtong Valve Co.,LTD

C267

Heping Cast Co., Ltd. Yi County

C268

Jiaocheng County Honglong Machinery Manufacturing Co., Ltd.

C269

Jiaocheng County Xinlei Machinery Manufacturing Co., Ltd.

C270

Jiaocheng County Xinxing Casting Co., Ltd.

C271

Jinan Laiwu Haitian Machinery Manufacturing Co., Ltd

C272

Laiwu Xinlong Weiye Foundry Co., Ltd.

C273

Lianyungang Ganyu Xingda Casting Foundry

C274

Lingchuan County Rainbow Casting Co., Ltd.

C275

Lingshou County Boyuan Foundry Co., Ltd.

C276

Pingyao County Master Casting Co., Ltd.

C277

Qingdao Jiatailong Industrial Co.,Ltd

C278

Qingdao Jinfengtaike Machinery Co., Ltd.

C279

Qingdao Qitao Casting Co., Ltd.

C280

Qingdao Shinshu Casting Co., Ltd.

C281

Qingyuanxian Yueda Fountry Co., Ltd.

C282

Rockhan Technology Co., Ltd.

C283

Shahe City Fangyuan Casting Co., Ltd.

C284

Shandong Heshengda Machinery Technology Co., Ltd.

C298

Shandong Hongma Engineering Machinery Co., Ltd.

C285

Shandong Lulong Group Co., Ltd.

C286

Shanxi Ascent Industrial Co., Ltd.

C310

Shanxi Associated Industrial Co., Ltd.

C287

Shanxi Jiaocheng Xinglong Casting Co., Ltd.

C288

Shanxi Solid Industrial Co., Ltd.

C289

Shanxi Yuansheng Casting and Forging Industrial Co., Ltd.

C290

Shaoshan Huanqiu Castings Foundry

C291

Tang County Kaihua Metal Products Co., Ltd.

C292

Tangxian Hongyue Machinery Accessory Foundry Co., Ltd.

C293

Tianjin Jinghai Chaoyue Industrial and Commercial Co., Ltd.

C294

Tianjin Yu Xing Da Casting Co., Ltd.

C295

Wangdu Junrong Foundry Co., Limited

C296

Weifang Nuolong Machinery Co., Ltd.

C297

Weifang Weikai Casting Co., Ltd.

C299

Wen Shui Hengli Nature of the Company

C300

Wuhan RedStar Agro-Livestock Machinery Co. Ltd

C301

Zibo Joy’s Metal Co., Ltd.

C302


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/770/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)