1

Ar attiecīgajām apelācijas sūdzībām Fertilizers Europe un Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 5. jūlija spriedumu Nevinnomysskiy Azot un NAK “Azot”/Komisija (T‑126/21, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2023:376), ar kuru Vispārējā tiesa atcēla Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2100 (2020. gada 15. decembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV 2020, L 425, 21. lpp., turpmāk tekstā – “strīdīgā regula”).

Atbilstošās tiesību normas

Strīdīgā regula

2

Strīdīgās regulas 20. apsvērumā noteikts:

Regula 2016/1036

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/825 (OV 2018, L 143, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula 2016/1036”) 1. panta “Principi” 1. punktā noteikts:

4

Regulas 2016/1036 2. panta 1. un 3. punktā paredzēts:

5

Regulas 2016/1036 5. panta 3. un 9. punktā paredzēts:

6

Atbilstoši šīs regulas 11. panta 1., 2., 5. un 6. punktam:

–

nav spēkā, ja tiek veiktas izmeklēšanas saskaņā ar 2. punktu,

–

nav spēkā, ja paralēli tiek veiktas izmeklēšanas saskaņā ar 2. un 3. punktu, ja vai nu izmeklēšana saskaņā ar 2. punktu ir sākta, kamēr saskaņā ar to pašu procedūru notiek pārskatīšana saskaņā ar 3. punktu, vai ja šādas pārskatīšanas sāktas vienlaicīgi, vai

–

paliek nemainīti, ja tiek veiktas izmeklēšanas saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Tiesvedības priekšvēsture

7

Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 2.–13. punktā un šo apvienoto tiesvedību vajadzībām to var apkopot šādi.

8

AO Nevinnomysskiy Azot un AO Novomoskovskaya Aktsionernaya Kompania NAK “Azot” (turpmāk tekstā kopā – “Azot sabiedrības”) ir Krievijā reģistrētas amonija nitrāta ražotājas un eksportētājas. Uz tām kā tādām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 2022/95 (1995. gada 16. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV 1995, L 198, 1. lpp.) [neoficiāls tulkojums].

9

Pēc pirmās attiecīgo pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas, kā arī pirmās starpposma pārskatīšanas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 658/2002 (2002. gada 15. aprīlis), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV 2002, L 102, 1. lpp.), tika saglabāts galīgais antidempinga maksājums Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam. Pēc otrās pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas un otrās daļējas starpposma pārskatīšanas tie tika saglabāti spēkā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2008 (2008. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam un daļēja starpposma pārskatīšana atbilstīgi minētās regulas 11. panta 3. punktam (OV 2008, L 185, 1. lpp.). Pēc trešās minēto pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas Eiropas Komisija saglabāja spēkā esošos pasākumus ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014 (2014. gada 23. septembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstoši 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV 2014, L 280, 19. lpp.). Pēc starpposma pārskatīšanas un saskaņā ar Regulas 2016/1036 11. panta 3. punktu Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1722 (2018. gada 14. novembris), ar kuru pēc starpposma pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punktu, groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV 2018, L 287, 3. lpp.).

10

Visā laikposmā, kurā notika šīs pārskatīšanas procedūras, Azot sabiedrībām bija jāmaksā antidempinga maksājums, kas piemērojams visā Krievijas teritorijā.

11

2019. gada 21. jūnijā Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība Fertilizers Europe saskaņā ar Regulas 2016/1036 11. panta 2. punktu iesniedza Komisijai attiecīgo antidempinga pasākumu sākotnējās termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumu. Ar šo pieprasījumu Fertilizers Europe apgalvoja, ka ir pierādījumi par dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja minētie pasākumi zaudētu spēku. Šajā ziņā tā balstījās uz salīdzinājumu starp eksporta cenām un salikto normālo vērtību.

12

Atbildot uz minēto pieprasījumu, Komisija lūdza Fertilizers Europe sniegt papildu informāciju, lai papildinātu un precizētu tās sākotnējo pārskatīšanas pieprasījumu (turpmāk tekstā – “papildu informācija”). Fertilizers Europe 2019. gada 20. augustā iesniedza šo papildu informāciju, kas tika iekļauta konsolidētajā pārskatīšanas pieprasījumā un balstīta uz normālo vērtību, kuras pamatā ir faktiskās cenas Krievijas iekšzemes tirgū.

13

2019. gada 23. septembrī Komisija publicēja Paziņojumu par Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu (OV 2019, C 318, 6. lpp.), uzskatīdama, ka ir pietiekami pierādījumi pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai un izmeklēšanai.

14

Šīs izmeklēšanas rezultātā Komisija secināja, ka pastāv dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja šie antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Līdz ar to, pieņemot strīdīgo regulu, tā pagarināja minētos pasākumus uz pieciem gadiem.

Prasība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums

15

Ar prasību Vispārējā tiesā Azot sabiedrības lūdza atcelt strīdīgo regulu. Prasības pamatojumam šīs sabiedrības izvirzīja tikai vienu pamatu, kas būtībā attiecās uz Regulas 2016/1036 11. panta 2. un 5. punkta, kā arī 5. panta 3. punkta pārkāpumu, jo Komisija esot kļūdaini veikusi Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu, lai gan nebija pietiekamu pierādījumu to darīt.

16

Attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījuma saturam piemērojamajiem juridiskajiem kritērijiem Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 65.–67. punktā it īpaši konstatēja, pirmām kārtām, ka “no [Regulas 2016/1036] 11. panta 2. punkta gramatiskās interpretācijas izriet, ka pārskatīšanas pieprasījumā, kas Savienības ražotājiem vai to vārdā ir jāiesniedz vēlākais trīs mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām, pēc kura beidzas antidempinga pasākumi [(turpmāk tekstā – “tiesību normā paredzētais termiņš”)], jau ir jābūt pietiekamiem pierādījumiem, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos”, jo šīs tiesību normas ceturtajā daļā, kurā noteikts šis tiesību normā paredzētais termiņš, kurā šis pieprasījums ir jāiesniedz, ir tieša atsauce uz šī 11. panta 2. punkta otro daļu, kurā ir precizēti nosacījumi attiecībā uz minētā pieprasījuma saturu, kas ļauj veikt pārskatīšanu.

17

Otrām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 69. un 70. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šī interpretācija nepieciešama, lai sasniegtu mērķi nodrošināt, ka pierādījumi, kas Komisijai iesniegti tiesību normā paredzētajā termiņā, ir pietiekami, lai konstatētu dempinga un kaitējuma iespējamo turpināšanos vai atkārtošanos gadījumā, ja attiecīgie antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Tādējādi tā uzskatīja, ka šī termiņa noteikšana palīdz nodrošināt tiesisko situāciju drošību, ļaujot tirgus dalībniekiem laikus zināt, vai šie pasākumi var tikt saglabāti, kā arī Komisijai dodot pietiekamu termiņu, lai izvērtētu pierādījumus, kas ietverti pārskatīšanas pieprasījumā, un lai pārliecinātos, ka tie ir pietiekami un atbilstīgi, lai izvairītos no tā, ka antidempinga pasākums tiek nepamatoti saglabāts pēc noteiktā laika.

18

Trešām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 71.–74. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Savienības ražotāji pēc tiesību normā paredzētā termiņa un trīs mēnešu laikā pirms attiecīgo antidempinga pasākumu termiņa beigām var iesniegt papildu informāciju, pamatojoties uz Regulas 2016/1036 11. panta 2. punktu, un ka Komisija šo trīs mēnešu laikā var saņemt vai lūgt papildu skaidrojumus, kas papildina vai apstiprina pietiekamus pierādījumus, kuri iesniegti pirms tiesību normā paredzētā termiņa beigām, kā rezultātā tiek sagatavota pārskatīšanas pieprasījuma konsolidēta versija, tomēr šāda papildu informācija nevar būt jauni argumenti, ne arī aizstāt minētajā tiesību normā paredzētajā termiņā iesniegto pārskatīšanas pieprasījumu vai novērst tajā ietverto pierādījumu nepietiekamību.

19

Ceturtām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 78.–101. punktā Vispārējā tiesa izvērtēja un noraidīja Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru atbilstoši Regulas 2016/1036 11. panta 5. punktam tā esot pilnvarota piemērot šīs regulas 5. panta 3. un 9. punktu, kas reglamentē sākotnējo izmeklēšanas procedūru.

20

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, pārsūdzētā sprieduma 104. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, strīdīgās regulas 20. apsvērumā apgalvojot, ka nav nozīmes tam, ka sākotnējais pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju un ka pārskatīšanas sākšanu varēja attaisnot, pamatojoties uz konsolidēto pārskatīšanas pieprasījumu.

21

Runājot par sākotnējā pārskatīšanas pieprasījumā ietverto pierādījumu pietiekamību un papildu informācijas raksturu, minētā sprieduma 105. un 140. punktā Vispārējā tiesa atzina, pirmkārt, ka informāciju, ko Komisija šajā lietā ieguva pēc tiesību normām paredzētā termiņa beigām, ir jāuzskata par jauniem pierādījumiem, nevis tikai par šo pierādījumu precizēšanu, un, otrkārt, ka no strīdīgās regulas izriet, ka Komisija bija uzskatījusi, ka sākotnējā pārskatīšanas pieprasījumā ietvertie pierādījumi nebija pietiekami, lai turpinātu attiecīgo antidempinga pasākumu pārskatīšanu.

22

Līdz ar to šī paša sprieduma 142. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka strīdīgā regula jāatceļ, neizvērtējot pārējos Azot sabiedrību izvirzītos iebildumus.

Apelācijas sūdzību iesniedzēju prasījumi un tiesvedība Tiesā

23

Ar apelācijas sūdzību lietā C‑554/23 P Fertilizers Europe lūdz Tiesu:

–

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

–

atcelt pārsūdzēto spriedumu un noraidīt pārējos prasījumus pirmajā instancē, un

–

piespriest Azot sabiedrībām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Fertilizers Europe radušies šajā apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

24

Ar apelācijas sūdzību lietā C‑568/23 P Komisija lūdz Tiesu:

–

atcelt pārsūdzēto spriedumu un noraidīt parējos prasījumus pirmajā instancē un

–

piespriest Azot sabiedrībām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan tiesvedībā apelācijas instancē.

25

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 9. oktobra lēmumu lietas C‑554/23 P un C‑568/23 P tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesam, kā arī sprieduma taisīšanai.

26

Azot sabiedrības lūdz Tiesu:

–

pilnībā noraidīt apelācijas sūdzības un apstiprināt pārsūdzēto spriedumu;

–

pakārtoti – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas spriedumam un

–

piespriest Komisijai un Fertilizers Europe atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas šīm sabiedrībām radušies šajā apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Par apelācijas sūdzībām

27

Apelācijas sūdzību pamatojumam Fertilizers Europe un Komisija izvirza attiecīgi četrus un divus pamatus.

28

Fertilizers Europe pirmais un otrais pamats, kā arī Komisijas pirmais pamats attiecas uz tiesību kļūdām, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, interpretējot Regulas 2016/1036 11. pantu, savukārt Fertilizers Europe trešais un ceturtais pamats, kā arī Komisijas otrais pamats, kas izvirzīti pakārtoti, attiecas uz tiesību kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, piemērojot šīs regulas 11. pantu, kā arī uz faktu un pierādījumu sagrozīšanu.

Par pirmo un otro pamatu lietā C‑554/23 P un pirmo pamatu lietā C‑568/23 P

Lietas dalībnieku argumenti

29

Fertilizers Europe ar pirmo un otro pamatu un Komisija ar pirmo pamatu būtībā apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 65.–67. un 71.–104. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot Regulas 2016/1036 11. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar tās 5. panta 3. un 9. punktu, tādējādi, ka Komisija, izskatot jautājumu par to, vai pastāv pietiekami pierādījumi, lai veiktu antidempinga pasākumu, kuru termiņš tuvojas beigām, pārskatīšanu, var pamatoties vienīgi uz pārskatīšanas pieprasījumu, ko Savienības ražotāji iesnieguši tiesību normā paredzētajā termiņā, kurš noteikts Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta ceturtajā daļā, ko augstākais papildina informācija, kura tikai apstiprina šajā pieprasījumā ietvertos pierādījumus.

30

Pirmām kārtām, runājot par Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta gramatisko interpretāciju, Fertilizers Europe uzskata, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 65.–67. punktā, no regulas 11. panta 2. punkta otrās un ceturtās daļas formulējuma obligāti neizriet, ka pārskatīšanas pieprasījumā, kas iesniegts tiesību normā paredzētajā termiņā, jau ir jābūt ietvertiem pietiekamiem pierādījumiem, lai pamatotu attiecīgo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

31

Komisija uzskata, ka Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta ceturtā daļa ir neitrāla attiecībā uz jautājumu, vai Komisijai tās vērtējums ir jāierobežo ar pierādījumiem, kas iesniegti tiesību normā paredzētajā termiņā. Pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir uzskatījusi pārsūdzētajā spriedumā, no šajā tiesību normā ietvertās frāzes “saskaņā ar otro daļu” it īpaši nevar secināt, ka Komisijai ir pienākums pārbaudīt to pierādījumu pietiekamību, kas pamato vai nepamato pārskatīšanas sākšanu, tikai pamatojoties uz tiesību normā paredzētajā termiņā iesniegtu pieprasījumu. Turklāt šī 11. panta 2. punkta otrajā daļā esot paredzēts tikai juridiskais kritērijs, kas nepieciešams, lai Komisija varētu veikt attiecīgo antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu, tieši vai netieši neierobežojot vispārīgās pilnvaras, kas ir Komisijai, izvērtējot šādas pārskatīšanas pamatotību.

32

Otrām kārtām, runājot par kontekstu, kādā iekļaujas Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta ceturtā daļa, Fertilizers Europe apgalvo, ka neviena šīs regulas tiesību norma neietekmē plašo rīcības brīvību, kas Komisijai ir kopējās tirdzniecības politikas jomā.

33

Komisija apgalvo, ka no antidempinga regulām pirms Regulas 2016/1036 izriet, ka tās pienākums noteikt, vai sūdzībā vai pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu attiecīgi sākotnējās izmeklēšanas vai pārskatīšanas procedūras sākšanu, nav atkarīgs no termiņa ievērošanas un ka ar pēdējo minēto regulu šajā ziņā nav izdarīti nekādi grozījumi.

34

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas uzsver, ka saskaņā ar Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta pirmo daļu Komisijai ir iespēja pēc savas iniciatīvas veikt antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu.

35

Apelācijas sūdzības iesniedzējas arī uzskata, ka ar Regulas 2016/1036 5. panta 3. un 9. punktu, lasot tos kopsakarā ar tās 11. panta 5. punktu, attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu, ir ieviesta papildu informācijas sniegšanas procedūra, kas ļauj iesniegt papildu un jaunus pierādījumus pēc tiesību normā paredzētā termiņa beigām.

36

Trešām kārtām, Fertilizers Europe apgalvo, ka Vispārējās tiesas sniegtā šīs regulas 11. panta 2. punkta interpretācija apdraud Savienības ražošanas nozares iztikas līdzekļus un tādējādi ir pretrunā Regulas 2016/1036 mērķim, proti, aizsargāt Savienības ražošanas nozari pret negodīgu importu no trešām valstīm. Šādas interpretācijas rezultātā tiktu pārkāptas arī Savienības ražotāju procesuālās tiesības, proti, tiesiskās drošības princips un tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips, izvērtējot to iesniegto pārskatīšanas pieprasījumu, jo nepieciešamo pierādījumu detalizācijas pakāpe dažādās lietās atšķiras un ir atkarīga no faktiskajiem apstākļiem.

37

Turklāt Regulā 2016/1036 paredzētās galīgo antidempinga pasākumu, kuru termiņš tuvojas beigām, termiņa beigu pārskatīšanas procedūras mērķis esot nodrošināt, lai attiecīgo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pienācīgi pamatota, balstoties uz informāciju, kas iegūta to pārskatīšanas laikā, nevis tikai uz pārskatīšanas pieprasījuma pamata. Tādējādi šīs regulas 11. panta 2. punkts būtu saskanīgs un atbilstu labas pārvaldības principam, ja pierādījumu pietiekamība tiktu novērtēta šīs pārskatīšanas sākšanas brīdī, bez tam šie pierādījumi nebūtu jāiesniedz konkrētā termiņā.

38

Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti konstatējusi, ka tiesību normā paredzētā termiņa mērķis bija norādīt Savienības ražotājiem, kad jāiesniedz pārskatīšanas pieprasījums, lai pienācīgi organizētu attiecīgo antidempinga pasākumu izbeigšanu vai to termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu un attiecīgi informētu ieinteresētās personas. Tomēr, ņemot vērā, ka minētajā regulā ir paredzēti ilgāki termiņi, lai Komisija varētu lemt par pārskatīšanas pieprasījumā ietverto pierādījumu pietiekamību nekā tie, kas tajā paredzēti, lai tā varētu lemt par sūdzību, ar kuru tiek lūgts sākt sākotnējo izmeklēšanu, Vispārējai tiesai no tā esot bijis jāsecina, ka, lai novērtētu šo pietiekamību, Komisijai būtu jābūt vismaz tādām pašām pilnvarām, kādas tai ir, lai novērtētu šādā sūdzībā ietverto pierādījumu pietiekamību.

39

Komisija uzskata, ka pretēji tam, ko konstatējusi Vispārējā tiesa, šis mērķis nevar būt nodrošināt tiesisko drošību tirgus dalībniekiem Savienības tirgū, jo nevienai ieinteresētajai personai netiek paziņots par Savienības ražotāju iesniegto pārskatīšanas pieprasījumu, nedz arī tās tiek informētas par to, ka šāds pieprasījums ir iesniegts, pirms Komisija publicējusi paziņojumu par attiecīgo antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu.

40

Azot sabiedrības iebilst, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti uzskatījusi, ka no Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta otrās un ceturtās daļas gramatiskās interpretācijas un konteksta izriet, ka pieprasījumā veikt antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu ir jābūt ietvertiem pietiekamiem pierādījumiem vēlākais tiesību normā paredzētā termiņa beigu datumā, lai pamatotu šādas pārskatīšanas sākšanu.

41

Pirmām kārtām, šīs sabiedrības būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pareizi interpretējusi Regulas 2016/1036 11. panta 2. punktu, ņemot vērā tā formulējumu un kontekstu, kurā šī tiesību norma iekļaujas. Konkrētāk, Savienības ražotāju tiesības iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu reglamentējot minētās tiesību normas ceturtā daļa, kurā ir atsauce uz 11. panta 2. punkta otro daļu. Minētās sabiedrības uzskata, ka pārskatīšanas pieprasījumā, kas jāiesniedz pirms tiesību normā paredzētā termiņa beigām, pirmkārt, jābūt pietiekamiem pierādījumiem un, otrkārt, tam jāspēj norādīt uz kaitējumu radošā dempinga iespējamību. Šis termiņš esot pietiekams, lai ļautu šiem ražotājiem savākt atbilstošos pierādījumus un Komisijai tos padziļināti izvērtēt, vienlaikus izvairoties no tā, ka antidempinga pasākumi tiek nepamatoti saglabāti pārāk ilgu laikposmu. Tās uzskata, ka, ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies ierobežot minēto ražotāju pienākumus, tas to būtu darījis skaidri.

42

Otrām kārtām, Azot sabiedrības apgalvo, ka, lai gan Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta otrajā daļā nav precizēts, kurā brīdī Savienības ražotājiem saistībā ar pārskatīšanas pieprasījumu jāiesniedz pietiekami pierādījumi, šī tiesību norma nevarot tikt interpretēta atsevišķi no 11. panta 2. punkta ceturtās daļas, kurā tieši ir noteikts termiņš šim nolūkam.

43

Trešām kārtām, Azot sabiedrības apgalvo, ka Vispārējās tiesas veiktajā Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta interpretācijā ir ievērotas visu ieinteresēto personu tiesības un tās rezultātā netiek ierobežoti Komisijas, kurai, ievērojot procesuālos termiņus, ir pilnvaras novērtēt pārskatīšanas pieprasījumā ietverto pierādījumu pietiekamību, pienākumi un pilnvaras. Šajā ziņā Komisija tomēr nevarot atsaukties uz noteikumiem, kas reglamentē cita veida pārskatīšanu vai izmeklēšanu, vai pilnvarām, kas tai ļauj rīkoties pēc savas ierosmes, un šai iestādei būtu jāievēro gan attiecīgie procesuālie noteikumi, gan Savienības vispārējie principi, tādējādi tai nevajadzētu mēģināt novērst Savienības ražotāju pārskatīšanas pieprasījumā iesniegto pierādījumu nepietiekamību.

Tiesas vērtējums

44

Fertilizers Europe pirmais un otrais apelācijas pamats un Komisijas pirmais apelācijas pamats vērsti pret pārsūdzētā sprieduma 65.–104. punktu. Šajos punktos Vispārējā tiesa Regulas 2016/1036 11. panta 2. punktu interpretēja tādējādi, ka tas neļauj Komisijai lemt par pieprasījumu veikt dempinga pasākumu pārskatīšanu, pamatojoties uz jauniem pierādījumiem, kurus Savienības ražotāji pēc Komisijas pieprasījuma iesnieguši mazāk nekā trīs mēnešus pirms šo pasākumu termiņa beigām, izņemot šo ražotāju iesniegto papildu informāciju, kas vienīgi papildina vai apstiprina šajā pārskatīšanas pieprasījumā ietvertos pierādījumus. Kā atgādināts šī sprieduma 20. punktā, Vispārējā tiesa no šīs interpretācijas secināja, ka Komisijai bija jāpiešķir nozīme tam, ka sākotnējais pārskatīšanas pieprasījums tika papildināts ar papildu informāciju un ka attiecīgo antidempinga pasākumu pārskatīšanas sākšanu nevarēja pamatot, balstoties uz konsolidēto pārskatīšanas pieprasījumu.

45

Lai noteiktu, vai šādi Vispārējās tiesas veiktajā šīs regulas 11. panta 2. punkta interpretācijā, kā to apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, ir pieļauta tiesību kļūda, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību akta noteikumi jāinterpretē, ņemot vērā ne vien to formulējumu, bet arī kontekstu, kādā tie iekļaujas, un tiesiskā regulējuma, kurā tie ietilpst, mērķus (spriedums, 2024. gada 28. novembris, Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics un Jushi Egypt for Fiberglass Industry/Komisija, C‑269/23 P un C‑272/23 P, EU:C:2024:984, 69. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

46

Pirmām kārtām, runājot par attiecīgo tiesību normu formulējumu, jānorāda, ka saskaņā ar Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta otrās daļas pirmo teikumu “termiņa beigu pārskatīšanu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās”.

47

Turklāt Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta ceturtās daļas otrajā teikumā paredzēts, ka Savienības ražotājiem ir tiesības ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgo antidempinga pasākumu termiņa beigām iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu “saskaņā ar [11. panta 2. punkta] otro daļu”.

48

No šā sprieduma 46. un 47. punktā minētajiem noteikumiem, lasot tos kopsakarā, izriet, ka Komisijai jāveic antidempinga pasākumu pārskatīšana, ja pārskatīšanas pieprasījums, pirmkārt, ietver pietiekamus pierādījumus tam, ka attiecīgo antidempinga pasākumu termiņa beigas, iespējams, varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos saskaņā ar Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta otrās daļas pirmo teikumu un, otrkārt, ir iesniegts ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šo pasākumu termiņa beigām.

49

Savukārt no šīm tiesību normām, lasot tās kopsakarā, neizriet neviena prasība, kas ierobežotu Komisijas pilnvaras veikt šādu pārskatīšanu.

50

It īpaši šāds ierobežojums nevar tikt tieši izsecināts no Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta ceturtajā daļā ietvertā precizējuma, saskaņā ar kuru Savienības ražotāji ir tiesīgi iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu “saskaņā ar otro daļu”, jo 11. panta 2. punkta otrās daļas tekstā ir vienīgi noteikts Komisijas pienākums noteiktās situācijās veikt pārskatīšanu un sniegt tādu pierādījumu piemērus, kuriem šajā ziņā var būt nozīme.

51

Turklāt, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 40. punktā, ņemot vērā, ka minētā 11. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētais pierādījumu pietiekamības kritērijs Komisijai ir saistošs tikai lēmuma par pārskatīšanu pieņemšanas brīdī, šī paša 11. panta 2. punkta ceturtajā daļā ietvertā atsauce uz šo tiesību normu nevar tikt izprasta kā tāda, kas nozīmē, ka Savienības ražotājiem šādi pierādījumi jāiesniedz tiesību normās paredzētajā termiņā.

52

No tā izriet, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 65.–67. punktā, Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta formulējumu nevar interpretēt kā tādu, kas nepārprotami pierāda Komisijas pilnvaru ierobežojošās izpratnes, kuru tā ir izmantojusi minētajā spriedumā, pamatotību.

53

Otrām kārtām, runājot par kontekstu, kādā iekļaujas Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums un 11. panta 2. punkta ceturtās daļas otrais teikums, jāņem vērā – kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 44.–50. punktā – 11. panta 2. punkts un minētā panta 1. punkts kopumā.

54

Saskaņā ar Regulas 2016/1036 11. panta 1. punktu antidempinga pasākumam jāpaliek spēkā tik ilgi un tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai neitralizētu dempingu, kas rada kaitējumu. Turklāt no šīs regulas 11. panta 2. punkta trešās daļas izriet, ka Komisijas veiktās pārskatīšanas izmeklēšanas secinājumos jāņem vērā visi būtiskie un pienācīgi dokumentētie pierādījumi, kas iesniegti saistībā ar jautājumu, vai attiecīgo antidempinga pasākumu izbeigšana var vai nevar novest pie aplūkotā dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās.

55

No šo abu tiesību normu kopīgas interpretācijas izriet, ka Komisijai pārskatīšanas procedūras laikā jāņem vērā visi iepriekšējā punktā minētie pierādījumi, taču termiņš, kurā šie pierādījumi ir nodoti tās rīcībā, nav izšķirošs. Tādējādi Savienības likumdevējs ir ieviesis vispārpiemērojamu noteikumu, kura mērķis ir nodrošināt, lai pārskatīšanas procedūras rezultāts atbilstu Regulas 2016/1036 11. panta 1. punktā noteiktajam principam. Kā ģenerāladvokāte uzsvērusi secinājumu 49. punktā, šī likumdevēja izdarītās izvēles tvērums tiktu ievērojami sašaurināts, ja būtu jāuzskata, ka pārskatīšanas procedūras sākotnējā posmā Komisijai gluži pretēji ir pienākums, pamatojoties tikai uz laika kritēriju, noraidīt tās rīcībā nodotos pierādījumus.

56

Saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu “šādu termiņa beigu pārskatīšanu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Savienības ražotāju pieprasījuma vai to vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi minētās pārskatīšanas rezultāti”. Tādējādi Komisijai ir pilnvaras veikt antidempinga pasākumu pārskatīšanu neatkarīgi no tā, vai pārskatīšanas pieprasījumu ir iesnieguši Savienības ražotāji, un tas tā ir jebkurā laikā pirms šo pasākumu termiņa beigām. Līdz ar to uzskats, ka Komisijai, lemjot par pārskatīšanas pieprasījumu, ir saistoši pierādījumi, kas ietverti šajā pieprasījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minēto pasākumu termiņa beigām, varētu tai likt, ja tās rīcībā ir jaunāki pierādījumi, noraidīt minēto pieprasījumu, lai gan tā joprojām var nolemt sākt pārskatīšanas procedūru pēc savas ierosmes. Šāds rezultāts varētu kaitēt īstenoto procedūru efektivitātei, tomēr nemainot to iznākumu.

57

Trešām kārtām, runājot par Regulas 2016/1036 mērķi, jānorāda, ka saskaņā ar šīs regulas 1. panta “Principi” 1. punktu “antidempinga maksājumu var piemērot visiem izstrādājumiem par dempinga cenām, kuru brīva apgrozība Savienībā rada kaitējumu”. Tomēr Komisijas spēja nodrošināt pilnīgu šī mērķa sasniegšanu tiktu mazināta, ja, kā Vispārējā tiesa uzskatīja pārsūdzētajā spriedumā, lai izlemtu, vai jāveic antidempinga pasākumu pārskatīšana, šī iestāde pirms šo pasākumu termiņa beigām nevarētu ņemt vērā visus pierādījumus saistībā ar jautājumu, vai minēto pasākumu atcelšana varētu vai nevarētu izraisīt aplūkotā dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

58

Turklāt jānorāda, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir uzskatījusi pārsūdzētā sprieduma 70. punktā un kā apgalvo Komisija, Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta ceturtās daļas otrā teikuma mērķis nav ļaut tirgus dalībniekiem laikus zināt, vai antidempinga pasākumi var tikt saglabāti. Pirmkārt, kā Komisija uzsver apelācijas sūdzībā, pārskatīšanas pieprasījums netiek paziņots nevienai ieinteresētajai personai pirms paziņojuma par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Otrkārt, kā konstatēts šī sprieduma 56. punktā, Komisijai ir pilnvaras veikt antidempinga pasākumu pārskatīšanu neatkarīgi no tā, vai pārskatīšanas pieprasījumu iesnieguši Savienības ražotāji jebkurā laikā pirms šo pasākumu termiņa beigām.

59

Savukārt netiek apstrīdēts, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 70. punktā pamatoti konstatējusi, ka Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktā tiesību normā paredzētā termiņa pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanai mērķis tostarp ir ļaut Komisijai iegūt lietderīgu termiņu, lai izvērtētu šajā pieprasījumā ietvertos pierādījumus, kā arī pārliecināties par to pietiekamību un atbilstību, lai izvairītos no tā, ka antidempinga pasākums tiek nepamatoti saglabāts pēc noteiktā termiņa.

60

Tomēr Komisijas iespēja, ja tā to uzskata par lietderīgu, iegūt vai lūgt papildu pierādījumus mazāk nekā trīs mēnešus pirms antidempinga pasākumu termiņa beigām nevar kaitēt Regulas 2016/1036 11. panta 2. punkta ceturtās daļas otrā teikuma mērķa sasniegšanai, kas izklāstīts iepriekšējā punktā, jo šādas iespējas esamība nenozīmē, ka pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējam tiktu atzītas tiesības pēc savas iniciatīvas papildināt savu pieprasījumu pēc tiesību normā paredzētā termiņa beigām vai iesniegt šādu pieprasījumu pēc šī termiņa beigām. Tādējādi šķiet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 77. punktā ir kļūdaini uzskatījusi, ka šīs tiesību normas interpretācija, ko Komisija izmantojusi strīdīgajā regulā, atņemtu minētajai tiesību normai jēgu, padarot tajā paredzēto juridisko pienākumu par bezjēdzīgu.

61

No iepriekš minētā izriet, ka, neņemot vērā nostāju par pilnvarām, ko Komisija, iespējams, varētu iegūt no Regulas 2016/1036 5. panta, šīs regulas 11. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka Komisija ir tiesīga ņemt vērā pierādījumus, kurus pēc tās lūguma Savienības ražotāji iesnieguši trīs mēnešu laikā pirms antidempinga pasākumu termiņa beigām, lai izlemtu, vai ir jāveic šo antidempinga pasākumu pārskatīšana.

62

Līdz ar to Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 104. punktā nospriezdama, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, apstrīdētās regulas 20. apsvērumā apgalvodama, ka nav nozīmes tam, ka sākotnējais pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju un ka pārskatīšanas sākšanu varēja attaisnot, pamatojoties uz konsolidēto pārskatīšanas pieprasījumu.

63

Ņemot vērā visus iepriekš minētos iemeslus, jāapmierina pirmais un otrais pamats lietā C‑554/23 P, kā arī pirmais pamats lietā C‑568/23 P. Tā kā tiesību kļūda, ko Vispārējā tiesa pieļāvusi, interpretējot Regulas 2016/1036 11. panta 2. punktu, ir pietiekama, lai pārsūdzētā sprieduma rezolutīvo daļu padarītu nepamatotu, šis spriedums ir jāatceļ, neizvērtējot trešo un ceturto pamatu lietā C‑554/23 P, kā arī otro pamatu lietā C‑568/23 P.

Par prasību Vispārējā tiesā

64

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšanas gadījumā Tiesa pati var pieņemt galīgo spriedumu šajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.

65

Šajā gadījumā tas tā nav.

66

Vispārējā tiesa nav izvērtējusi pirmajā prasības pamatā izvirzīto iebildumu, saskaņā ar kuru Komisija strīdīgajā regulā esot kļūdaini uzskatījusi, ka konsolidētajā pārskatīšanas pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi par dempinga turpināšanās iespējamību attiecīgo antidempinga pasākumu izbeigšanas gadījumā.

67

Tā kā, lai izvērtētu šo iebildumu, ir jāveic sarežģīts faktu vērtējums, attiecībā uz kuru Tiesas rīcībā nav vajadzīgo faktisko apstākļu, tiesvedības stadija neļauj taisīt galīgo spriedumu un līdz ar to lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai.

Par tiesāšanās izdevumiem

68

Tā kā lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies šajās apelācijas tiesvedībās, pieņemšana ir jāatliek.

1)

Atcelt 2023. gada 5. jūlija spriedumu Nevinnomysskiy Azot un NAK “Azot”/Komisija (T‑126/21, EU:T:2023:376).

2)

Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

3)

Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.