PIELIKUMS

PAMATPRINCIPI

Kritēriju noteikšanas mērķi

Kritēriju noteikšanas mērķi ir:

—	samazināt ietekmi uz biotopiem un ar to saistītiem resursiem,

—	samazināt enerģijas patēriņu,

—	samazināt toksisku vai citādu piesārņojošu vielu izplūdi vidē,

—	samazināt bīstamu vielu izmantošanu materiālos un galaproduktos,

—	panākt drošību un novērst veselības apdraudējumu dzīves vidē,

—	izplatīt informāciju, kas dos patērētājam iespēju lietot ražojumu efektīvi, līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi.

Kritēriji ir noteikti līmeņos, kas veicina to segumu marķēšanu, kuru ražošanai ir maza ietekme uz vidi.

Vērtēšanas un verifikācijas prasības

Konkrētas vērtēšanas un verifikācijas prasības norādītas katram kritērijam atsevišķi.

Šajā ražojumu grupā ietilpst “koka un kokmateriālu segumi”, “lamināta grīdas segumi”, “korķa segumi” un “bambusa grīdas segumi”.

Koka un kokmateriālu segumi ir “koka grīdas vai sienu segumi, kas izgatavoti no viena masīvkoka gabala, kuram ir ierievji un rievas, vai kas izgatavoti no vairākām koka kārtām, kuras salīmētas kopā vairākkārtu plātnē. Koka segums var būt nepabeigts un noslīpēts pēc ieklāšanas, tādā gadījumā tas tiek pabeigts uz vietas vai tam veic melno apdari ražošanas vietā.”

Ja izmanto līdzīgu ražošanas procesu, līdzīgus materiālus un līdzīgas izgatavošanas metodes, koka un kokmateriālu segumu kritērijus var izmantot gan sienas, gan grīdas segumiem. Kritēriji ir noteikti tikai attiecībā uz izmantošanu iekštelpās.

Ražošanas nozare, kas nodarbojas ar koka grīdas segumu ražošanu, nosaka tehnisko pozīciju atbilstīgi Eiropas Standartizācijas komitejas standartam CEN/TC 112.

Lamināta grīdas segumi ir “cieti grīdas segumi, kuru sedzošais slānis sastāv no vienas vai vairākām plānām šķiedraina materiāla (parasti papīra) loksnēm, kas piesūcinātas ar aminoplastu termoaktīviem sveķiem (parasti melamīnu), kuri sapresēti vai sasaistīti kopā uz pamata un parasti pārklāti ar sedzējslāni”.

Lamināta segumu kritērijus var piemērot tikai grīdas segumiem un izmantošanai iekštelpās.

Ražošanas nozare, kas nodarbojas ar lamināta grīdas segumu ražošanu, nosaka tehnisko pozīciju atbilstīgi Eiropas Standartizācijas komitejas standartam CEN/TC 134.

Korķa segumi ir grīdas vai sienas segumi, kuru galvenā sastāvdaļa ir korķis. Granulētu korķi samaisa ar saistvielu un tad kondicionē, vai arī vairākas korķa (aglomerēta/saplākšņu) kārtas var tikt sapresētas kopā ar līmi.

Korķa segumus var iedalīt dabīgā korķa loksnēs (kuru galvenā sastāvdaļa ir aglomerēts korķa maisījums, kas paredzēts lietošanai, veicot apdari) un līmētās korķa plātnēs (kas sastāv no vairākām kārtām, tostarp kokšķiedras plātnes; to galvenā sastāvdaļa ir aglomerēts korķis, vai tie ietver korķi kā tehnisku risinājumu, un tie paredzēti lietošanai, pārklājot ar apdares kārtu).

Ja izmanto līdzīgu ražošanas procesu, līdzīgus materiālus un līdzīgas izgatavošanas metodes, korķa segumu kritērijus var piemērot gan sienas, gan grīdas segumiem. Kritēriji ir noteikti tikai attiecībā uz izmantošanu iekštelpās.

Eiropas “korķa” grīdas segumu ražošanas nozare nosaka tehnisko pozīciju atbilstīgi Eiropas Standartizācijas komitejas standartam CEN/TC134.

Bambusa grīdas segums ir izgatavots no viengabala bambusa vai tā galvenā sastāvdaļa ir aglomerēts bambuss.

Bambusa segumu kritērijus var piemērot tikai grīdas segumiem un attiecībā uz izmantošanu iekštelpās.

Funkcionālā vienība, ar kuru saista ieguldījumus un produkciju, ir galaprodukta 1 m2.

Attiecīgos gadījumos visiem kritērijiem var izmantot šeit nenorādītas testēšanas metodes, ja kompetentā iestāde, kas pieteikumu izvērtē, tās atzīst par ekvivalentām.

Ja iespējams, testēšana jāveic attiecīgi akreditētās laboratorijās vai laboratorijās, kas atbilst standartā EN ISO 17025 noteiktajām vispārīgajām prasībām.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinošus dokumentus un veikt neatkarīgas verifikācijas.

KRITĒRIJI ATTIECĪBĀ UZ KOKA GRĪDAS SEGUMIEM

1.   IZEJVIELAS

Visa korķa, bambusa un nelietotas koksnes izcelsme ir mežos, ko apsaimnieko tā, lai īstenotu principus un pasākumus, kuru mērķis ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana.

1.1.   Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Ražotājiem jābūt ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos iegūtas koksnes iepirkuma politikai un sistēmai, kas ļauj izsekot un verificēt koksnes izcelsmi, un izsekot, kā koksne no meža nonāk pirmajā saņemšanas vietā.

Dokumentē visas koksnes izcelsmi. Ražotājam jānodrošina, lai visi koksnes izcelsmes avoti būtu likumīgi. Nedrīkst izmantot koksni no aizsargājamām teritorijām vai teritorijām, par kurām sākts oficiālais dabas aizsardzības objekta atzīšanas process, pirmatnējiem mežiem vai mežiem, kuru saglabāšanas vērtība ir noteikta nacionālo ieinteresēto personu procedūrā, izņemot gadījumus, kad iegādes pilnībā atbilst valsts noteikumiem par dabas aizsardzību.

—

Līdz 2011. gada 30. jūnijam koksnes ražojumos, kas laisti tirgū ar ekomarķējumu, vismaz 50 % masīvkoksnes un 20 % koksnes materiālu izcelsmei jābūt vai nu no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, kas saskaņā ar neatkarīgām trešās personas shēmām sertificēti kā atbilstoši kritērijiem, kuri uzskaitīti 15. punktā Padomes 1998. gada 15. decembra rezolūcijā par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju (1) un tās turpmāku attīstību, vai no otrreizējās pārstrādes materiāliem.

—

No 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim koksnes ražojumos, kas laisti tirgū ar ekomarķējumu, vismaz 60 % masīvkoksnes un 30 % koksnes materiālu izcelsmei jābūt vai nu no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, kas saskaņā ar neatkarīgām trešās personas shēmām sertificēti kā atbilstoši kritērijiem, kuri uzskaitīti 15. punktā Padomes 1998. gada 15. decembra rezolūcijā par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju un tās turpmāku attīstību, vai no otrreizējās pārstrādes materiāliem.

—

No 2013. gada 1. janvāra koksnes ražojumos, kas laisti tirgū ar ekomarķējumu, vismaz 70 % masīvkoksnes un 40 % koksnes materiālu izcelsmei jābūt vai nu no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, kas saskaņā ar neatkarīgām trešās personas shēmām sertificēti kā atbilstoši kritērijiem, kuri uzskaitīti 15. punktā Padomes 1998. gada 15. decembra rezolūcijā par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju un tās turpmāku attīstību, vai no otrreizējās pārstrādes materiāliem.

Vērtēšana un verifikācija. Lai izpildītu šos nosacījumus, pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka visi tā koksnes izstrādājumi ar ekomarķējumu, kas pirmoreiz laisti tirgū pēc kritērijos norādītajiem datumiem, atbilst attiecīgajam sertificētas koksnes īpatsvaram. Ja to nevar pierādīt, kompetentā iestāde izdod ekomarķējuma licenci tikai periodam, kuram var uzskatāmi pierādīt atbilstību. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstīgus koksnes piegādātāja izsniegtus dokumentus, kuros norādīti grīdas segumu ražošanā izmantotās koksnes veidi, daudzums un precīza izcelsme. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstīgu(-s) sertifikātu(-s), kas apliecina, ka sertifikācijas sistēma atbilst Padomes 1998. gada 15. decembra rezolūcijas par Eiropas Savienības mežu stratēģiju 15. punktā noteiktajām prasībām.

Definīcija. Koksnes materiāli ir materiāli, kas izgatavoti, ar adhezīviem un/vai līmēm saistot vienu vai vairākus šādus materiālus: kokšķiedras un/vai drāztos vai lobītos finierus, un/vai koksnes atliekas no meža un plantācijām, zāģētu koksni, celulozes/papīra ražošanas atlikumus un/vai otrreizējās pārstrādes koksni. Koksnes materiāli ir liela blīvuma kokšķiedru plātnes, kokšķiedru plātnes, vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes, kokskaidu plātnes, orientēto kokskaidu plātnes, saplākšņi un masīvkoksnes plātnes. Termins “koksnes materiāli” attiecas arī uz kompozītmateriāliem, kas izgatavoti no koksnes plātņu materiāliem, kuri pārklāti ar plastmasu vai laminātu, vai metālu, vai citiem apdares materiāliem, un apdarītām/pusapdarītām koksnes plātnēm.

1.2.   Otrreizējās pārstrādes koksnes un augu materiāli (lamināta grīdas segumiem un daudzslāņu koksnes segumiem)

Lietotai koksnei, skaidām vai šķiedrai, ko izmanto koka un koksnes materiālu ražošanā (izejvielas), ir jāatbilst vismaz tiem EPF Nozares standarta nosacījumiem, kas minēti 2002. gada 24. oktobra dokumenta “ EPF standard for delivery conditions of recycled wood ” 6. punktā.

Otrreizējās pārstrādes materiāla kopējam apjomam jāatbilst robežvērtībām, kas norādītas turpmāk tabulā.

Elementi un savienojumi	Robežvērtības (mg/kg kopējās sausās plātnes)
Arsēns	25
Kadmijs	50
Hroms	25
Varš	40
Svins	90
Dzīvsudrabs	25
Fluors	100
Hlors	1 000
Pentahlorfenols (PCP)	5
Darvas eļļas (benzo(a)pirēns)	0,5

Vērtēšana un verifikācija. Jāiesniedz deklarācija, kas apliecina otrreizējās pārstrādes koksnes un augu materiālu atbilstību dokumentā noteiktajām robežvērtībām. Testēšanu, lai parādītu atbilstību šai prasībai, var neveikt, ja var pierādīt, ka norādītās vielas nav izmantotas nevienā iepriekšējā sagatavošanā vai apstrādē.

1.3.   Impregnēšanas un konservēšanas vielas

Koksnes grīdas segumu nedrīkst impregnēt.

Masīvkoksni pēc mežizstrādes nedrīkst apstrādāt ar vielām vai preparātiem, kas satur vielas, kuras ir ietvertas kādā no šiem sarakstiem:

—	PVO ieteiktā pesticīdu bīstamības klasifikācija – 1.a klase (ārkārtīgi bīstami),

—	PVO ieteiktā pesticīdu bīstamības klasifikācija – 1.b klase (ļoti bīstami).

Turklāt koksnes apstrādi veic saskaņā ar Padomes Direktīvas 79/117/EEK (2) un Padomes Direktīvas 76/769/EEK (3) noteikumiem.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, izmantoto vielu sarakstu un datu lapu par katru no tām.

1.4.   Ģenētiski modificēta koksne

Ražojums nedrīkst saturēt ģenētiski modificētu koksni.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par ģenētiski modificētas koksnes neizmantošanu.

2.   BĪSTAMU VIELU IZMANTOŠANA

2.1.   Koksnes un augu izejvielu apstrādei izmantojamās bīstamās vielas

a)

Ražojumiem no koksnes nedrīkst būt pievienotas tādas vielas vai preparāti, kam lietošanas laikā piešķirts vai varētu tikt piešķirts kāds no šādiem riska apzīmējumiem (vai to kombinācijām):   R23 (toksisks ieelpojot),   R24 (toksisks, nonākot saskarē ar ādu),   R25 (toksisks norijot),   R26 (ļoti toksisks ieelpojot),   R27 (ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu),   R28 (ļoti toksisks norijot),   R39 (ļoti nopietnu neatgriezenisku seku draudi),   R40 (ierobežoti pierādījumi par kancerogēnu iedarbību),   R42 (ieelpojot var izraisīt paaugstinātu jutīgumu),   R43 (saskaroties ar ādu, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu),   R45 (var izraisīt vēzi),   R46 (var izraisīt pārmantojamu ģenētisku bojājumu),   R48 (ilgstoša ietekme rada nopietnu veselības bojājumu draudus),   R49 (ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus),   R50 (ļoti toksisks ūdens organismiem),   R51 (toksisks ūdens organismiem),   R52 (kaitīgs ūdens organismiem),   R53 (var izraisīt ilgstošu negatīvu iedarbību uz ūdens vidi),   R60 (var negatīvi ietekmēt auglību),   R61 (var kaitēt nedzimušam bērnam),   R62 (iespējams risks negatīvai ietekmei uz auglību),   R63 (iespējams kaitējuma risks augļa attīstībai),   R68 (iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks), kā noteikts Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (4) (bīstamo vielu direktīvā) un tās turpmākajos grozījumos un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (5) (bīstamo preparātu direktīvu). Alternatīvi klasifikācijai var izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (6). Šādā gadījumā izejvielām nedrīkst būt pievienota tāda viela vai preparāts, kam lietošanas laikā piešķirts vai varētu tikt piešķirts kāds no šādiem bīstamības apzīmējumiem (vai to kombinācijas): H300, H301, H310, H311, H317 H330, H331, H334, H351, H350, H340, H350i, H400, H410, H411, H412, H413, H360F, H360D, H361f, H361d H360FD, H361fd, H360Fd, H360Df, H341, H370, H372.

b)

Ražojums nedrīkst saturēt halogēnus saturošas organiskās saistvielas, aziridīnu un poliaziridīnus, kā arī pigmentus un piedevas, kuru sastāvā ir: — svins, kadmijs, hroms (VI), dzīvsudrabs un to savienojumi, — arsēns, bors un varš, — alvas organiskie savienojumi.

2.2.   Bīstamas vielas pārklājumā un virsmas apstrādē

Vispārīgas prasības

a)

2.1. iedaļas “Koksnes un augu izejvielu apstrādei izmantojamās bīstamās vielas” prasības attiecas arī uz pārklājumu un virsmas apstrādi.

b)

Ķīmiskajām vielām, ko ķimikāliju ražotājs/piegādātājs atbilstīgi ES klasifikācijas sistēmai (28. grozījums Direktīvā 67/548/EEK) klasificējis kā kaitīgas videi, jāatbilst šādiem diviem nosacījumiem: — virsmas apstrādei paredzētajiem materiāliem un preparātiem nedrīkst būt pievienotas ķīmiskās vielas, kas klasificētas kā kaitīgas videi atbilstīgi Direktīvai 1999/45/EK. Lai gan ražojumi var saturēt līdz 5 % gaistošu organisko savienojumu (GOS), kā noteikts Padomes Direktīvā 1999/13/EK (7) (GOS ir organiskie savienojumi, kuru tvaika spiediens pie 293,15 K ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam konkrētos izmantošanas apstākļos ir attiecīga gaistamība). Ja produkts ir jāatšķaida, atšķaidītā produkta saturs nedrīkst pārsniegt iepriekš minētās robežvērtības, — videi kaitīgu materiālu (svaiga krāsa/laka) patēriņš uz virsmas laukuma nedrīkst pārsniegt 14 g/m2, bet GOS patēriņš ar (svaigu krāsu/laku) nedrīkst pārsniegt 35 g/m2. Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī dokumentāciju šīs deklarācijas pamatošanai, tostarp: — sastāvā esošo vielu pilnīgu sarakstu, norādot to daudzumu un CAS numuru, — testēšanas metodi un testa rezultātus par visām produktā esošajām vielām saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, — deklarāciju, ka ir uzrādītas visas sastāvā esošās vielas, — pārklājuma kārtu skaitu un katrā kārtā izlietoto daudzumu uz virsmas kvadrātmetru. Lai aprēķinātu virsmas apstrādes produkta patēriņu un izlietoto daudzumu, izmanto šādas standarta efektivitātes pakāpes: sprauslas izsmidzināšanas iekārta bez otrreizējās pārstrādes 50 %, sprauslas izsmidzināšanas iekārta ar otrreizējo pārstrādi 70 %, elektrostatiskā izsmidzināšana 65 %, izsmidzināšana, difuzors/disks 80 %, uzklāšana ar rullīti 95 %, vienlaidu klājums 95 %, vakuuma klājums 95 %, iemērkšana 95 %, skalošana 95 %.

c)

Brīva formaldehīda saturs plātņu ražošanā izmantotajos produktos vai preparātos nedrīkst pārsniegt 0,3 % (masas). Brīva formaldehīda saturs saistvielās, adhezīvos un līmēs, ko izmanto saplākšņa vai laminēto koksnes plātņu ražošanā, nedrīkst pārsniegt 0,5 % (masas). Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs sniedz atbilstīgas deklarācijas par iepriekš minēto prasību ievērošanu. Attiecībā uz ražojumā izmantotajiem ķīmiskajiem produktiem iesniedz drošības datu lapu vai ekvivalentu dokumentāciju, kas satur informāciju par veselības kaitīguma klasifikāciju.

Adhezīvi

a)

2.1. iedaļas “Koksnes un augu izejvielu apstrādei izmantojamās bīstamās vielas” prasības attiecas arī uz adhezīviem. Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstīgas deklarācijas par iepriekš minēto prasību ievērošanu. Attiecībā uz katru produkta montāžā izmantoto ķīmisko produktu iesniedz drošības datu lapu vai ekvivalentu dokumentāciju, kas satur informāciju par veselības kaitīguma klasifikāciju. Par brīva formaldehīda saturu iesniedz testēšanas pārskatus vai piegādātāja deklarāciju.

b)

GOS saturs adhezīvos, kas izmantoti ražojuma montāžā, nedrīkst pārsniegt 10 % (masas). Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, kur norādītas visas līmvielas, kuras izmantotas ražojuma montāžā, kā arī apstiprināta atbilstība šim kritērijam.

Formaldehīds

Formaldehīda emisijas no virsmas apstrādei paredzētajām vielām un preparātiem, no kuriem izdalās formaldehīds, ir mazākas par 0,05 ppm.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs un/vai piegādātājs iesniedz materiālu drošības datu lapu vai ekvivalentu deklarāciju par atbilstību šai prasībai, kā arī informāciju par to, ar ko virsma ir apstrādāta.

Plastifikatori

2.1. iedaļas “Koksnes un augu izejvielu apstrādei izmantojamās bīstamās vielas” prasības attiecas arī uz visiem ražošanas procesā izmantotajiem ftalātiem.

Turklāt ražojumā nav atļauts izmantot DNOP (di-n-oktilftalātu), DINP (diizononilftalātu), DIDP (diizodecilftalātu).

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

Biocīdi

Var atļaut izmantot tikai tādus biocīdos produktus, kas satur Direktīvas 98/8/EK IA pielikumā iekļautās biocīdās aktīvās vielas un kas atļauti izmantošanai grīdas segumiem.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par šā kritērija ievērošanu kopā ar izmantoto biocīdo produktu sarakstu.

3.   RAŽOŠANAS PROCESS

3.1.   Enerģijas patēriņš

Enerģijas patēriņu aprēķina kā segumu ražošanas procesā izmantoto enerģiju.

Procesā izmantotā enerģija, ko aprēķina, kā norādīts Tehniskajā papildinājumā, pārsniedz šādas robežvērtības (P = punktu skaits).

Ražojumu grupa	Robežvērtība (P)
Koka grīdas un bambusa segumi	10,5
Lamināta grīdas segumi	12,5
Korķa segumi	9

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs aprēķina enerģijas patēriņu ražošanas procesā, ievērojot Tehniskā papildinājuma A1. daļā dotās instrukcijas, iesniedzot attiecīgos rezultātus un atbilstīgo dokumentāciju.

3.2.   Atkritumu apsaimniekošana

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstīgu dokumentāciju par procedūrām, kas apstiprinātas procesā radušos blakusproduktu pārstrādei. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ziņojumu, kurā ir iekļauta šāda informācija:

—	reģenerēto atkritumu veids un daudzums,

—	iznīcināšanas veids,

—	informācija par atkritumu un pārstrādātu materiālu atkārtotu izmantošanu (ražošanas procesā vai ārpus tā) jaunu izstrādājumu ražošanai.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz attiecīgu dokumentāciju, kas pamatota, piemēram, ar masas bilanci un/vai vides ziņojumu sistēmām, kurās norādīta reģenerācijas pakāpe, kas sasniegta uzņēmumā un ārpus tā, piemēram, pārstrādājot, atkārtoti izmantojot vai reģenerējot atkritumus.

4.   IZMANTOŠANAS POSMS

4.1.   Kaitīgu vielu izdalīšanās

Formaldehīda izdalīšanās no korķa, bambusa vai kokšķiedras plātnēm, kuras veido segumu, nedrīkst pārsniegt 0,05 mg/m3.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz attiecīgu dokumentāciju, kas pamatota ar testēšanas rezultātiem, kas veikta pēc kameras testa metodes saskaņā ar standartu EN 717-1.

Gaistoši organiskie savienojumi (GOS)

Galaprodukti nedrīkst pārsniegt šādas emisiju vērtības:

Viela	Prasības (pēc 3 dienām)
Visi organiskie savienojumi C6 – C16 (TVOC) aiztures diapazonā	0,25 mg/m3 gaisa
Visi organiskie savienojumi > C16 – C22 (TSVOC) aiztures diapazonā	0,03 mg/m3 gaisa
Kopējās GOS bez ZIK (*1)	0,05 mg/m3 gaisa

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par emisiju testēšanas rezultātiem saskaņā ar prEN 15052 vai EN ISO 16000-9.

5.   IEPAKOJUMS

Iepakojumam jābūt izgatavotam kādā no šādiem veidiem:

—	no viegli pārstrādājama materiāla,

—	no materiāliem, kas iegūti no atjaunojamiem resursiem,

—	no materiāliem, kas paredzēti vairākkārtējai lietošanai.

Vērtēšana un verifikācija. Pēc pieprasījuma iesniedz ražojuma iepakojuma aprakstu, kā arī attiecīgu deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

6.   PIEMĒROTĪBA LIETOŠANAI

Ražojumi ir lietošanai piemēroti. Piemērotību lietošanai var apliecināt ar datiem, kas iegūti, izmantojot atbilstīgas ISO, CEN vai ekvivalentas testēšanas metodes, piemēram, valsts standartu metodes.

Vērtēšana un verifikācija. Tiek iesniegts testēšanas metožu sīks apraksts un rezultāti, kā arī deklarācija par ražojuma piemērotību lietošanai, pamatojoties uz visu pārējo informāciju par to, kā tiešais lietotājs var ražojumu vislabāk izmantot. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/106/EEK (8) ražojumu uzskata par piemērotu lietošanai tad, ja tas atbilst harmonizētam standartam, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam vai neharmonizētai tehniskai specifikācijai, ko atzīst Kopienā. EK atbilstības atzīme “CE”, kas paredzēta būvizstrādājumiem, nodrošina ražotājiem viegli pazīstamu atbilstības apliecinājumu, un šajā sakarā to var uzskatīt par pietiekamu.

7.   INFORMĀCIJA PATĒRĒTĀJAM

Ražojumi tiek pārdoti kopā ar atbilstīgu informāciju lietotājiem, kurā ir vispārīgi un tehniski ieteikumi par to, kādā veidā ražojumu vislabāk izmantot un kopt. Uz iepakojuma un/vai dokumentācijā, kas pievienota ražojumam, norāda šādu informāciju:

a)	informāciju par to, ka ražojumam piešķirts ES ekomarķējums, un – papildus logo 2. ailē iekļautajai informācijai – īsu, bet izsmeļošu paskaidrojumu par to, ko minētais marķējums nozīmē;

b)

ieteikumus ražojuma izmantošanai un kopšanai. Šajā informācijā jāuzsver visi attiecīgie norādījumi, īpaši par ražojumu izmantošanu un kopšanu. Attiecīgos gadījumos jānorāda ražojuma izmantošanas īpatnības nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, ūdens absorbcijas spēja, izturība pret traipiem, izturība pret ķīmisko vielu iedarbību, nepieciešamā pamata virsmas sagatavošana, tīrīšanas norādījumi, kā arī ieteicamie tīrīšanas līdzekļu veidi un ieteicamais tīrīšanas biežums. Informācijā, ja iespējams, jāiekļauj arī norāde par izstrādājuma paredzamo kalpošanas laiku attiecīgas vidējās vērtības vai vērtību intervāla veidā;

c)	norādi par ražojuma pārstrādes vai noglabāšanas iespējām (paskaidrojums, kas nepieciešams, lai patērētājiem sniegtu informāciju par šāda ražojuma plašajām izmantošanas iespējām);

d)	informāciju par ES ekomarķējumu un ar to saistītām ražojumu grupām, tostarp šādu (vai līdzīgu) tekstu: “Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet ES ekomarķējuma tīmekļa vietni: http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/”.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz iepakojuma un/vai tam pievienoto dokumentu paraugu.

8.   INFORMĀCIJA UZ EKOMARĶĒJUMA

Ekomarķējuma 2. ailē jābūt šādam tekstam:

—	ilgtspējīgi apsaimniekoti meži un samazināta ietekme uz biotopiem,

—	ierobežots bīstamo vielu daudzums,

—	ražošanas procesā tiek taupīta enerģija,

—	zemāks risks veselībai dzīves vidē.

---

(1)   OV C 56, 26.2.1999., 1. lpp.

(2)   OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp.

(3)   OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp.

(4)   OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(5)   OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

(6)   OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(7)   OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.

(*1)  ZIK = zemākā interesējošā koncentrācija; sal. “Veselības riska vērtēšanas process gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijām no būvizstrādājumiem” (Federālā Vides aģentūra).

(8)   OV L 40, 11.2.1989., 12.lpp.