|
18.7.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 181/39 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1013
(2018. gada 17. jūlijs),
ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/478 (1) un jo īpaši tās 5. un 7. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/755 (2) un jo īpaši tās 3. un 4. pantu,
pēc apspriešanās ar Aizsardzības pasākumu komiteju, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,
tā kā:
I. KONTEKSTS
|
(1) |
Komisija 2018. gada 26. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz 26 tērauda ražojumu kategoriju importu (2018/C 111/10) (3). Komisija nolēma sākt izmeklēšanu, ņemot vērā pietiekamus pierādījumus par to, ka minēto ražojumu imports varētu radīt vai draudēt radīt nopietnu kaitējumu attiecīgajiem ražotājiem Savienībā. |
|
(2) |
Komisija 28. jūnijā publicēja arī paziņojumu, ar kuru tika paplašināta izmeklēšana, attiecinot to uz vēl divām ražojumu kategorijām (4). |
|
(3) |
Informācija, kas Komisijai bija pieejama no ieviestā tērauda iepriekšējas uzraudzības mehānisma (5) un no Savienības nozares avotiem, liecināja, ka šo ražojumu kategoriju importa pieauguma tendence un dominējošie draudīgie ekonomikas un tirdzniecības apstākļi, tostarp situācija Savienības tērauda ražošanas nozarē, attaisno padziļinātas pārbaudes veikšanu. |
|
(4) |
Turklāt, ņemot vērā pasākumus, kas vērsti pret tērauda importu un ko Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) ir pieņēmušas saskaņā ar 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu (“232. iedaļa”), pastāv liels risks, ka noviržu tirdzniecības plūsmās dēļ imports pieaugs vēl vairāk. |
|
(5) |
Ņemot vērā pastāvīgo jaudas pārpalikumu pasaulē, šie apstākļi var apdraudēt Savienības tērauda ražošanas nozari, kas joprojām ir neaizsargāta pret iespējamu nenovēršamu importa pieaugumu un joprojām atgūstas no negodīgas tirdzniecības prakses radītā kaitējuma, par ko liecina tas, ka attiecībā uz tērauda ražojumiem nesenā pagātnē pieņemto tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits visā pasaulē ir ievērojams. |
|
(6) |
Komisija 2018. gada 11. aprīlī izdeva norādi uz dokumentiem, kurā bija ietverta galvenā importa statistika un pieejamie kaitējuma rādītāji. Saistībā ar šo norādi uz dokumentiem Komisija saņēma 41 iesniegumus no trešām valstīm, valstu apvienībām un atsevišķiem tērauda ražošanas uzņēmumiem. |
|
(7) |
Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi un laikus atklājusi pierādījumus, uz kuriem balstās aizsardzības izmeklēšanas sākšana. Tika apgalvots, ka šā iemesla dēļ ieinteresētajām personām nebija ļauts pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Konkrētāk, vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka norādē uz dokumentiem, kas tika darīta pieejama 2018. gada 11. aprīlī, nebija iekļauti dati par pārdošanas apjomu Savienībā, Savienības eksportu, patēriņu Savienībā vai kopējo Savienības ražošanas apjomu. |
|
(8) |
Pretēji šiem apgalvojumiem norādē uz dokumentiem bija iekļauti dati par pārdošanas apjomu Savienībā, patēriņu Savienībā un kopējo Savienības ražošanas apjomu. Turklāt Komisija uzskata, ka galvenie elementi un pieejamie pierādījumi tika pienācīgi apkopoti gan Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, gan paziņojumā PTO saskaņā ar PTO Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu. |
|
(9) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka ir izpildījusi savas juridiskās saistības pienācīgi aizsargāt ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību. Jebkurā gadījumā ieinteresētajām personām joprojām ir iespēja īstenot savas tiesības atlikušās izmeklēšanas gaitā. |
|
(10) |
Lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga padziļināta novērtējuma veikšanai, Komisija nosūtīja anketas zināmajiem ES ražotājiem un visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un izmeklējamo ražojumu lietotājiem, kuri to pieprasīja paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā. Šīs puses, tāpat kā trešās valstis, tika aicinātas iesniegt attiecīgus dokumentus. Komisija saņēma 222 atbildes uz anketas jautājumiem un 74 dokumentus. |
II. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS VAI TIEŠI KONKURĒJOŠS RAŽOJUMS
|
(11) |
Komisija sāka aizsardzības izmeklēšanu par 26 ES importētām tērauda ražojumu kategorijām, un 28. jūnijā, publicējot paziņojumu, ar ko groza paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu (6), tās tvērums tika paplašināts, ietverot divas papildu ražojumu kategorijas. Uz visām 28 ražojumu kategorijām (“attiecīgais ražojums” vai “attiecīgās ražojumu kategorijas”) attiecas tērauda uzraudzības mehānisms, ko Komisija ieviesa 2016. gada maijā. Uz tām attiecas arī ASV tarifa pasākumi saskaņā ar 232. iedaļu. Attiecīgās ražojuma kategorijas, kā arī KN kodi, ar kuriem pašlaik šie ražojumi tiek klasificēti, ir uzskaitītas I pielikumā. |
|
(12) |
Šajā sākotnējā novērtējumā Komisija konstatē, ka 28 ražojumu kategorijas, ko ražo Savienības ražotāji (turpmāk “līdzīgais ražojums” vai “līdzīgas ražojumu kategorijas”), ir līdzīgas vai tieši konkurē ar attiecīgajām ražojumu kategorijām. Gan Savienībā ražotajiem, gan attiecīgajiem importētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības; tiem ir vienāds lietojums, un cenas un kvalitātes informācija ir viegli pieejama; izmantojot līdzīgus vai identiskus pārdošanas kanālus, tos arī pārdod klientiem, kas tos iegādājas vai var iegādāties no iekšzemes ražotājiem, kā arī no ārvalstu eksportētājiem. Attiecīgi starp attiecīgajām ražojumu kategorijām un Savienības ražotāju ražotajām attiecīgajām kategorijām ir spēcīga konkurence. |
|
(13) |
Komisija šajā sākotnējā analīzē ir arī konstatējusi, ka pastāv būtiska savstarpējā saikne un spēcīga konkurence starp ražojumiem, kas klasificēti dažādās ražojumu kategorijās, kā arī starp ražojumiem dažādos ražošanas posmos konkrētās kategorijās, jo dažas kategorijas satur galvenās izejvielas vai izejmateriālus citu ražojumu ražošanai citās ražojumu kategorijās. |
|
(14) |
Turpmāk sniegti daži piemēri, kas ilustrē šo savstarpējo saikni un konkurenci ražojumu kategorijās un starp tām. Piemēram, karsti velmētas platas sloksnes tiek ražotas no plātnēm un satītas ruļļos vai ražotas plakanā veidā quarto velmētavās. Sagarumojot sloksnes, tiek izgatavotas loksnes. Šauras sloksnes ražo vai nu tieši, vai arī, sagriežot karsti velmētas platas sloksnes. Karsti velmētus plakanus velmējumus izmanto arī cauruļu un caurulīšu ražošanā naftas ķīmijas rūpniecībā, un auksti velmētus plakanus velmējumus pēc tam izmanto metinātu cauruļu ražotāji. Lielu daļu no karsti velmētām platām sloksnēm apstrādā tālāk, lai ražotu auksti velmētas sloksnes, kas ir plānākas un kam ir augstākas klases virsmas apdare. Ievērojama daļa no auksti velmētiem velmējumiem ir ar metāla pārklājumu – ar alvas vai hroma pārklājumu skārdeņu ražošanas nozarei vai ar cinka pārklājumu (7). |
|
(15) |
Daudzi ražotāji Savienībā ražo lielāko daļu minēto ražojumu. Piemēram, Arcelor Mittal ne tikai ražo karsti velmētas un auksti velmētas loksnes un sloksnes, bet arī nodarbojas ar vairāku tērauda izstrādājumu pārklāšanu un ražo plāksnes. Tāpat tādi uzņēmumi kā Voest Alpine un Tata Steel ražo karsti velmētas un auksti velmētas loksnes un sloksnes, kā arī no tām izgatavotus tērauda ražojumus ar pārklājumu. |
|
(16) |
Tādējādi, ņemot vērā šo savstarpējās saiknes līmeni, konkurences spiedienu var viegli novirzīt no viena ražojuma uz citu. Piemēram, ja vienam ražojumam, piemēram, tērauda ruļļiem, tiek noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, šo ražojumu tajā pašā valstī var pārveidot un eksportēt citā veidā, lai izvairītos no papildu pasākumiem un joprojām konkurētu ar iekšzemes ražojumiem. Turklāt nav izslēgts, ka trešās valstis dažus no šiem ražojumiem importē par zemām izmaksām un pārveido tos pirms reeksportēšanas uz Savienību. |
|
(17) |
Šīs savstarpējās saiknes un mijiedarbības dēļ un ņemot vērā faktu, ka (kā skaidrots turpmāk) iespējamās novirzes tirdzniecības plūsmās, kas izriet no ASV 232. iedaļas pasākumiem, skar visas ražojumu kategorijas, jo minētos pasākumus piemēro horizontāli visiem tērauda ražojumiem neatkarīgi no to formas, izmēra vai sastāva, provizoriska konstatējuma nolūkā tika veikta analīze gan attiecībā uz visām 28 ražojumu kategorijām jeb attiecīgo ražojumu (proti, dažādu formu tērauda ražojumiem), gan attiecībā uz katru ražojumu kategoriju atsevišķi (8). |
III. SAVIENĪBAS RAŽOTĀJI
|
(18) |
Lielākā daļa Savienības ražotāju ir Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācijas (“Eurofer”) biedri vai, ciktāl tie ražo caurules un caurulītes, Eiropas Tērauda cauruļu ražotāju asociācijas (“ESTA”) biedri. Šīs abas nozares asociācijas pārstāv vairāk nekā 95 % no Savienības tērauda ražošanas apjoma. To locekļi atrodas gandrīz visās dalībvalstīs. |
|
(19) |
Šīs nozares asociācijas savu biedru vārdā ir informējušas Komisiju, ka tās atbalsta aizsardzības izmeklēšanas sākšanu un pasākumu pieņemšanu nolūkā novērst novirzes tirdzniecības plūsmās, kas izriet no 232. iedaļas pasākumiem, kuri rada būtiskus traucējumus tērauda tirgū, kas vēl nav pilnībā atguvies no tērauda krīzes. |
IV. IMPORTA PIEAUGUMS
|
(20) |
Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no Eurostat, tērauda iepriekšējas uzraudzības mehānisma, kā arī Savienības ražošanas nozares, Komisija ir veikusi sākotnējo analīzi attiecībā uz attiecīgo ražojumu importa pieaugumu laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam. Komisija ir arī izskatījusi importa dinamiku 2018. gada pirmajā ceturksnī, lai apstiprinātu neseno importa pieaugumu. |
|
(21) |
Attiecīgo ražojumu kopējā importa dinamika ir šāda:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(22) |
Kopumā 2013.–2017. gadā visu 28 attiecīgo ražojumu kategoriju kopā imports absolūtā izteiksmē pieauga par 62 %. Importa pieaugums bija īpaši izteikts līdz 2016. gadam. Pēc tam imports turpināja pieaugt un saglabājās ļoti augstā līmenī. |
|
(23) |
Lielākās daļas to atsevišķo ražojumu kategoriju imports, uz kurām attiecas izmeklēšana, pēdējo piecu gadu laikā arī ir palielinājies absolūtā izteiksmē. Piemēram, importa ziņā lielāko kategoriju imports (1., 4. un 7. ražojumu kategorija) ir palielinājies attiecīgi par 45 %, 168 % un 78 %. |
|
(24) |
Tomēr nebija vērojams pieaugums attiecībā uz piecām ražojumu kategorijām, proti, 10., 11., 19., 24. un 27. ražojumu kategoriju. Tāpēc Komisija uzskata, ka šīs ražojumu kategorijas šajā posmā būtu jāizslēdz no pagaidu pasākumu piemērošanas jomas. Tomēr Komisija patur tiesības iekļaut šīs piecas ražojumu kategorijas galīgo pasākumu piemērošanas jomā un tādēļ turpinās uzraudzīt importu šajās kategorijās. Importa dinamika par katru ražojumu kategoriju ir izklāstīta II pielikumā. |
|
(25) |
Šajā posmā papildus iepriekš minēto ražojumu kategoriju izslēgšanai Komisija arī apsvēra dažu valstu izslēgšanu no pasākumu jomas, ņemot vērā 121. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Līdz ar to Komisija turpmākajā sākotnējā analīzē neņēma vērā šo ražojumu kategoriju importu no iepriekšminētajām valstīm un pārskatīja importa dinamiku. |
|
(26) |
Pamatojoties uz to, ražojumu importa, uz kuriem attiecas šis provizoriskais konstatējums, dinamika ir šāda:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(27) |
Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam imports absolūtā izteiksmē pieauga par 68 %, un tirgus daļas palielinājās no 12,1 % līdz 17,80 %. Lielākais pieaugums notika laikā no 2013. līdz 2016. gadam, bet arī pēc tam imports turpināja pieaugt un 2017. gadā saglabājās augstā līmenī. |
|
(28) |
Importa pieauguma tendence turpinās arī 2018. gadā. Salīdzinot 2018. gada pirmo ceturksni ar 2017. gada pirmo ceturksni, kopējais importa pieaugums ir 10 %. Deviņām ražojumu kategorijām palielinājums ir vairāk nekā 20 % apmērā, un vienai no šīm kategorijām (13. kategorija) palielinājums ir vairāk nekā 100 % apmērā. Turklāt šis palielinājums notika vēl pirms stājās spēkā 232. iedaļas pasākumi. |
|
(29) |
Tādēļ Komisija secina, ka 23 ražojumu kategorijās ir noticis pēkšņs, straujš un ievērojams importa pieaugums absolūtā izteiksmē. Turklāt importa pieaugums turpinās arī 2018. gada pirmajā ceturksnī, un ir sagaidāms, ka tas būs vēl lielāks, ņemot vērā paredzamās novirzes tirdzniecības plūsmās 232. iedaļas pasākumu rezultātā. |
V. NEPAREDZĒTI NOTIKUMI
|
(30) |
Komisija ir provizoriski konstatējusi, ka iepriekš minētais tērauda ražojumu importa pieaugums Savienībā ir noticis neparedzētu notikumu rezultātā, kuru cēlonis ir vairāki faktori, kas radīja un pastiprināja nelīdzsvarotību attiecīgo ražojumu starptautiskajā tirdzniecībā. |
|
(31) |
Pirmkārt, kopš 2000. gada nominālā globālā tērauda ražošanas jauda ir vairāk nekā divkāršojusies – no 1,05 miljardiem tonnu 2000. gadā līdz 2,29 miljardiem tonnu 2016. gadā, un 2017. gadā tā saglabājās ļoti augstā līmenī (2,27 miljardi tonnu) (9). Turklāt faktiskais pasaules tērauda ražošanas apjoms 2016. gadā (1,6 miljardi tonnu) joprojām bija par 100 miljoniem tonnu lielāks nekā pieprasījums pēc tērauda pasaulē (1,5 miljardi tonnu). Līdz ar to pēdējo gadu laikā ir bijusi liela atšķirība starp nominālo globālo jaudu un ražošanu un starp ražošanu un pieprasījumu, un tas radīja vēl nepieredzētu jaudas pārpalikumu pasaules tērauda tirgū, kas pastāv joprojām, neraugoties uz pasākumiem, kas pieņemti, lai šo starpību samazinātu. Turklāt nākotnes perspektīvas ir šādas: lai gan 2017. gadā globālais ražošanas apjoma pieaugums ekonomikas atveseļošanās dēļ pārsniedza 5 %, pieprasījums pēc tērauda pasaulē 2018. gadā pieaugs tikai mēreni, un tiek prognozēts, ka 2019. gadā tas turpinās palēnināties. 2017. gadā bija vērojamas atveseļošanās pazīmes, bet joprojām pastāv ievērojami riski. |
|
(32) |
Tērauda ražošanas uzņēmumi joprojām ir finansiāli neaizsargāti, jo, kā minēts iepriekš, tērauda nozarē joprojām vērojama strukturālā nelīdzsvarotība. Šo nelīdzsvarotību pastiprina kropļojošas subsīdijas un valsts atbalsta pasākumi (10). Ņemot vērā nozīmīgās fiksētās izmaksas tērauda nozarē, daudzi tērauda ražotāji, jo īpaši valstīs, kurās valsts izkropļo tirgus spēku normālu stāvokli, saglabāja jaudas izmantojumu augstā līmenī un pārplūdināja trešo valstu tirgus ar saviem ražojumiem par zemām cenām, ja tos nevarēja absorbēt iekšzemes patēriņš. Tā rezultātā ir palielinājies importa apjoms ES un cenas tika kopumā nospiestas. Pamatojoties uz vidējo cenu salīdzinājumu katrā ražojumu kategorijā, 2017. gadā importa cenas kopumā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Šāds vidējais cenu salīdzinājums ne vienmēr atspoguļo visas īpatnības, kas var ietekmēt salīdzināmību, tomēr sniedz labu priekšstatu par vispārējo importa cenu līmeni salīdzinājumā ar Savienības cenām. Cenu samazinājums tika konstatētas 17 ražojumu kategorijām, un atšķirības bija no 1,2 % līdz 23 % apmērā. |
|
(33) |
Otrkārt, iepriekš minēto ietekmi vēl vairāk pastiprina tirdzniecību ierobežojoša prakse trešo valstu tirgos. Reaģējot uz iepriekš minēto tērauda pārprodukciju un tirgu kropļojošu praksi, vairākas valstis kopš 2014./2015. gada tērauda nozarē ir sākušas vairāk izmantot tirdzniecības politiku un tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai aizsargātu vietējos ražotājus. Meksika, Dienvidāfrika, Indija un Turcija par 2,5 % līdz 40 % ir palielinājušas ievedmuitas nodokli attiecībā uz virkni tērauda ražojumu, tostarp karsti velmētiem un auksti velmētiem tērauda ražojumiem, plakaniem tērauda ražojumiem, piemēram, sloksnēm, kā arī stiegrojuma stieņiem. Izmeklēšanas periodā šos ražojumus parasti importēja arvien lielākos daudzumos. Turklāt 2017. gadā trešās valstis turpināja noteikt tirdzniecību ierobežojošus pasākumus – dažas valstis ieviesa minimālās importa cenas (Indija), dažas noteica obligātos valsts standartus attiecībā uz tēraudu (Indonēzija), savukārt citas noteica prasības attiecībā uz vietējo saturu, tostarp valsts iepirkumos (ASV). |
|
(34) |
Turklāt tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana ir pastāvīgi palielinājusies. PTO statistika liecina – 2011.–2013. gadā saistībā ar tēraudu vidēji tika sāktas aptuveni 77 izmeklēšanas, savukārt 2015.–2016. gadā šis vidējais rādītājs palielinājās līdz 117. 2018. gada februārī ASV bija spēkā 169 antidempinga un kompensācijas maksājuma rīkojumi tērauda jomā, kā arī 25 nepabeigtas izmeklēšanas, kuru rezultātā situācija attiecībā uz tērauda importu ASV varētu būt vēl ierobežojošāka (11). Tā kā ASV ir viena no pasaulē lielākajām tērauda importētājām valstīm (2016. gadā tā importēja aptuveni 13,1 % no pasaules tērauda importa), šo daudzo tirdzniecības aizsardzības instrumentu ietekme ir spēcīgi izjūtama visā pasaulē. |
|
(35) |
Treškārt, sakarā ar pašreizējo ilgstošo jaudas pārpalikumu pasaulē, nelikumīgie un ierobežojošie ASV 232. iedaļas pasākumi, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var izraisīt ievērojamas novirzes tērauda ražojumu tirdzniecības plūsmās uz Savienību. ASV ir aprēķinājušas, ka vienota tarifa noteikšana visiem ražojumiem saskaņā ar 232. iedaļas pasākumiem, nepiešķirot atbrīvojumu gandrīz nevienai valstij, varētu samazināt importu par aptuveni 13 miljoniem tonnu, kas atbilst 7 % no Savienības patēriņa (12). Savienības tirgus kopumā ir ļoti pievilcīgs tērauda ražojumu tirgus gan pieprasījuma, gan cenu ziņā. Daži no galvenajiem eksportētājiem uz ASV ir arī tradicionālie tērauda piegādātāji Savienībā, un nav šaubu, ka šīs un citas valstis, kuru eksportu un ražošanu ietekmēs ASV pasākumi un paredzamās novirzes tirdzniecības plūsmās, novirzīs savu eksportu uz Savienību. Pat iepriekš minēto tirdzniecības plūsmu daļēja novirze uz Savienību nenovēršami radīs jaunu cenu nospiešanu un samazinājumu ES tirgū, tādējādi samazinot cenu līdz līmenim, kas salīdzināms ar cenu līmeni 2016. gadā, un tas būtiski negatīvi ietekmēs Savienības tērauda ražošanas nozares rentabilitāti. Visbeidzot jāatzīmē, ka papildu importa pieaugums, kas varētu vēl vairāk pasliktināt Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, varētu jo īpaši rasties no valstīm, uz kurām pašlaik neattiecas antidempinga/kompensācijas maksājumu pasākumi. |
|
(36) |
Līdz ar to iepriekš minēto neparedzēto notikumu rezultātā ir pieaudzis un turpinās krietni pieaugt tērauda imports Savienībā. |
VI. NOPIETNA KAITĒJUMA DRAUDI
1. Savienības tērauda ražošanas nozares vispārējais stāvoklis
|
(37) |
Lai formulētu provizorisko konstatējumu par to, vai ir pierādījumi par nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei saistībā ar attiecīgo novērtējamo ražojumu Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 9. pantu un Regulas (ES) 2015/755 6. pantu ir pārbaudījusi attiecīgā ražojuma importa tendences attiecībā uz patēriņu, ražošanas apjomu, ražošanas jaudu izmantojumu, noietu, tirgus daļu, cenām, rentabilitāti, krājumiem, peļņu no ieguldītā kapitāla (ROCE), naudas plūsmu un nodarbinātību no 2013. līdz 2017. gadam (līdz 2018. gada datu vākšanai). |
|
(38) |
Šī analīze tika veikta pasaules mērogā, kā arī atsevišķi par katru no 23 ražojumu kategorijām, kurās bija vērojams importa apjoma pieaugums (“novērtējamie ražojumi/ražojumu kategorijas”). Kā skaidrots iepriekš II sadaļā, Komisija uzskata, ka šāda vispārēja un visaptveroša analīze šajā izmeklēšanā ir atbilstīga, ņemot vērā savstarpējo saikni, mijiedarbību un konkurences līmeni starp dažādiem ražojumiem no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa. |
|
(39) |
Aplūkojot situāciju kopumā, Savienības patēriņš, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un attiecīgā tirgus daļa mainījās šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(40) |
Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam novērtējamo ražojumu patēriņš pastāvīgi pieauga katru gadu un kopumā – par 15 %. Palielinājās arī Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, bet daudz mazākā mērā nekā patēriņš Savienībā, proti, tikai par 7 %. Līdz ar to Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no pieaugošā pieprasījuma Savienībā un zaudēja tirgus daļu, kas no 86,8 % samazinājās līdz 80,9 %. Jānorāda, ka tajā pašā periodā imports palielinājās par 68 %. |
|
(41) |
Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no Savienības ražotājiem, ražošanas un ražošanas jaudas dinamika bija šāda:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(42) |
Ražošanas jauda no 2013. līdz 2017. gadam palielinājās par 3 %, taču tas ir mazāk nekā ražošanas apjoma pieaugums, proti, 9 %. Tādējādi jaudas izmantojuma rādītājs pieauga no 72 % līdz 76 %. |
|
(43) |
No 2013. līdz 2017. gadam to uzņēmumu krājumi, kuri sadarbojās, kopumā palielinājās par 20 %.
|
||||||||||||||||||||||||
|
(44) |
Savienības ražotāju vienības pārdošanas cenu, rentabilitātes un naudas plūsmas dinamika bija šāda:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(45) |
No 2013. līdz 2016. gadam Savienības tirgū bija ievērojams cenu kritums – vienības pārdošanas cenas samazinājās par 15 %. Jānorāda, ka minētajā periodā imports ievērojami palielinājās. Tomēr vidējā vienības pārdošanas cena 2017. gadā pieauga un sasniedza līmeni, kas salīdzināms ar 2013. gadu. 2013.–2016. gadā rentabilitāte kopumā saglabājās ļoti zemā līmenī. Neraugoties uz ievērojamo cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozare tomēr varēja 2016. gadā samazināt ražošanas izmaksas tādā mērā, ka tā spēja gūt nelielu peļņu 2,2 % apmērā. 2017. gadā situācija uz laiku uzlabojās. No 2016. līdz 2017. gadam pārdošanas cenas palielinājās par gandrīz 20 % un sasniedza 2013. gada līmeni. Lai gan ražošanas izmaksas (izejvielas) pieauga, tomēr saglabājās zemākas nekā 2013. gadā, tādēļ Savienības ražošanas nozare sasniedza peļņas līmeni 6,2 % apmērā. Savienības ražošanas nozares kopējā naudas plūsma palielinājās par aptuveni 60 %. |
|
(46) |
Attiecībā uz nodarbinātību novērtējamo ražojumu Savienības ražotāji piecu gadu periodā zaudēja gandrīz 10 000 darbvietu.
|
||||||||||||||||||||||||
2. Situācija atsevišķu ražojumu kategoriju līmenī
|
(47) |
Papildus vispārējai situācijas analīzei attiecībā uz attiecīgo ražojumu, ko Komisija uzskata par piemērotu, lai novērtētu aizsargpasākumu nepieciešamību šajā izmeklēšanā, Komisija ir novērtējusi arī situāciju atsevišķu ražojumu kategoriju līmenī, lai apstiprinātu iepriekš minētās tendences sīkākā dalījumā. |
|
(48) |
Raugoties uz atsevišķām ražojumu kategorijām, situācija atšķiras, bet kopumā ir vērojamas tādas pašas tendences. III pielikumā ir sniegti ekonomikas rādītāji atsevišķi un sadalījumā pa ražojumu kategorijām. |
|
(49) |
Savienības patēriņš visās ražojumu kategorijās, izņemot divas, pēdējos piecos gados ir pieaudzis. Lai gan dažiem atsevišķiem ražojumiem šis pieaugums joprojām bija neliels (mazākais pieaugums bija 2 %), citiem tas bija daudz lielāks (lielākais pieaugums bija 169 %). |
|
(50) |
Pārdošanas apjomi 2013.–2017. gadā kopumā bija stabili vai dažos gadījumos nedaudz palielinājās, bet, izņemot trīs ražojumu kategorijas, tie nepalielinājās tik daudz kā ES patēriņš. Tādējādi piecu gadu periodā tirgus daļas samazinājās visiem ražojumiem, izņemot trīs. |
|
(51) |
Ražošanas apjoms, tāpat kā jaudas izmantojuma rādītājs, kopumā pieauga 18 no 23 atsevišķiem ražojumiem. |
|
(52) |
Attiecībā uz cenām laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam katra ražojuma cenas ievērojami samazinājās (izņemot vienu ražojumu, uz kuru attiecās antidempinga maksājumi minimālās importa cenas veidā). 2017. gadā vispārējās tērauda tirgus atgūšanās rezultātā, kā arī dažādu tirdzniecības aizsardzības pasākumu rezultātā, kas veikti cīņā pret negodīgu cenu politiku un subsidētu importu, cenas pieauga. Sešpadsmit ražojumu cenu līmenis 2017. gadā joprojām bija zemāks nekā 2013. gadā. Jānorāda, ka visos gados un visās ražojumu kategorijās vidējais importa cenu līmenis gandrīz sistemātiski bija zemāks par Savienības cenām. |
|
(53) |
Attiecībā uz peļņu līdz 2016. gadam visas ražojumu kategorijas tika pārdotas ar zaudējumiem vai ar ļoti samazinātu peļņu. Līdz 2017. gadam tikai septiņiem ražojumiem peļņas līmenis pieauga līdz līmenim, kas pārsniedz 6 %. Šie ražojumi ir nozīmīgi ES ražošanas apjoma ziņā, un sešiem no tiem pašlaik piemēro (nesen ieviestus) antidempinga vai kompensācijas maksājumu pasākumus. Jāņem vērā, ka šie pasākumi attiecas tikai uz dažām izcelsmes valstīm. Visi pārējie ražojumi tika pārdoti vai nu ar zaudējumiem (trīs ražojumi), vai tuvu peļņas slieksnim (13 ražojumi). Tiek uzskatīts, ka peļņas līmenis, kurš ir mazāks par 6 %, nav pietiekams, lai segtu ieguldījumus, kas nepieciešami darbības nodrošināšanai, jo vairākumā nesen veikto izmeklēšanu Komisija noteica, ka peļņas līmenis, kas ir pietiekams ieguldījumu segšanai, šajā nozarē ir 8 %. Attiecībā uz naudas plūsmu pusei no ražojumiem naudas plūsma 2013.–2017. gadā samazinājās, un sešiem ražojumiem naudas plūsma 2017. gadā bija pat negatīva. Peļņa no ieguldītā kapitāla (ROCE) 2013.–2016. gadā saglabājās zema, bet pēc tam lielākajā daļā ražojumu kategoriju palielinājās, lai gan pieciem ražojumiem ROCE 2017. gadā joprojām bija negatīva. |
|
(54) |
Krājumi palielinājās 17 ražojumu kategorijās. Attiecīgajā periodā tie samazinājās tikai piecās ražojumu kategorijās, un vienā ražojumu kategorijā tie saglabājās nemainīgā līmenī. |
|
(55) |
Iepriekš izklāstītā analīze apstiprina, ka stāvoklis Savienības tērauda ražošanas nozarē 2013.–2016. gadā ievērojami pasliktinājās. Tas izpaudās kā tirgus daļu samazināšanās un ievērojams cenu kritums, kas nozarei neļāva gūt labumu no zemākām izejvielu izmaksām. Šīs tendences bija vērojamas gan globālā, gan atsevišķu ražojumu līmenī. 2017. gadā situācija daļēji uzlabojās. Lai gan daudzās ražojumu kategorijās joprojām nav sasniegts ilgtspējīgas peļņas līmenis, situācija dažās kategorijās ir uzlabojusies, visticamāk, nesen ieviesto antidempinga un kompensācijas pasākumu rezultātā. Tāpēc kopumā un attiecībā uz atsevišķām ražojumu kategorijām tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā situācijā un ir neaizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu, jo īpaši tad, ja 232. iedaļas darbības rezultātā imports no valstīm, uz kurām attiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tiek aizstāts ar citu importu, ko novirza no ASV tirgus. |
|
(56) |
Tas, piemēram, parasti attiecas uz 1., 2. un 4. ražojumu kategoriju, kas ir svarīgas gan Savienības pieprasījuma ziņā, gan arī tāpēc, ka šīs ražojumu kategorijas (jo īpaši 1. un 2. kategorija) izmanto kā izejvielu citu tērauda izstrādājumu ražošanai. Attiecībā uz 1., 2. un 4. ražojumu kategoriju finanšu situācija 2016. gadā bija negatīva, bet 2017. gadā tā kļuva pozitīva pēc antidempinga un kompensācijas pasākumu ieviešanas pret vairākām valstīm, piemēram, cita starpā pret Ķīnu un Krieviju. Taču imports no šīm valstīm nesen daļēji tika aizstāts ar importu no Indijas, Korejas un Turcijas, turklāt abas pēdējās minētās valstis ir arī ievērojami piegādātāji uz ASV. 2018. gada pirmajā ceturksnī, proti, pirms pasākumu noteikšanas ASV, imports Savienībā jau ir pieaudzis attiecībā uz 1. ražojumu kategoriju salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo ceturksni, un šis pieaugums galvenokārt ir saistīts ar importu no Turcijas. |
|
(57) |
Iespējams, ka turpmāks tērauda importa pieaugums Savienībā neļaus Savienības ražošanas nozarei, kas vēl nav pilnībā atguvusies, gūt labumu no neseno tirdzniecības aizsardzības pasākumu pozitīvās ietekmes. |
3. Nopietna kaitējuma draudi
|
(58) |
Komisija 2016. gada marta paziņojumā “Tērauda rūpniecība” (13) secināja, ka Eiropas tērauda nozare saskaras ar vairākām smagām problēmām, kuras pastiprina ražošanas jaudas pārpalikums pasaulē, straujš eksporta pieaugums un līdz šim nepieredzēta negodīgas tirdzniecības prakses izplatība. |
|
(59) |
Vienlaikus, lai novērstu negodīgās importa tirdzniecības radīto kaitējumu, Savienība ir noteikusi vairākus antidempinga un kompensācijas pasākumus pret tērauda ražojumu importu. Kopumā pašlaik ir vismaz 19 antidempinga vai kompensācijas pasākumi pret tādu 14 ražojumu kategoriju, uz kurām attiecas izmeklēšana, negodīgu importu no dažādām valstīm. Izmeklēšanas periodā, proti, 2013.–2017. gadā, vēl 13 jaunu izmeklēšanu gaitā tika konstatēts, ka ES tērauda ražošanas nozarei ir nodarīts (vienā gadījumā – draud tikt nodarīts) būtisks kaitējums, ko radījusi negodīga tirdzniecības prakse. |
|
(60) |
Kā minēts 55. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā situācijā un nav aizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu. Nesenais ASV lēmums neizslēgt ES eksportu no 232. iedaļas pasākumu darbības jomas, visticamāk, samazinās Savienības ražotāju spēju eksportēt ražojumus uz ASV, un tie kļūs vēl neaizsargātāki. |
|
(61) |
Tērauda imports ir ievērojami pieaudzis, un 2017. gadā tā apjoms joprojām bija liels. Turpmāks importa pieaugums 2018. gadā, jo īpaši no tām valstīm vai eksportētājiem, uz kuriem neattiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, visticamāk, neļaus ražošanas nozarei pilnībā atgūties un gūt labumu no šiem pasākumiem. Savienības tērauda ražošanas nozare patiešām joprojām tiek uzskatīta par neaizsargātu pret turpmāku importa pieaugumu. |
|
(62) |
Ja netiks ieviesti pagaidu aizsardzības pasākumi, ir iespējams, ka tuvākajā nākotnē situācijas attīstības rezultātā faktiski tiks nodarīts nopietns kaitējums. |
|
(63) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 9. panta 2. punktu un Regulas (ES) 2015/755 6. panta 3. punktu Komisija ir pārbaudījusi eksporta uz Savienību pieauguma tempu un iespējamību, ka pieejamā jauda tiks izmantota eksportam uz Savienību. |
|
(64) |
Pirmkārt, kā secināts iepriekš, imports uz Savienību 2013.–2017. gadā ievērojami pieauga, proti, par 68 % kopumā. Lai gan pieaugums bija īpaši izteikts līdz 2016. gadam, turpmākajā periodā imports turpināja pieaugt, lai arī lēnākā tempā. Kā norādīts 37. un 82. apsvērumā attiecībā uz kritiskiem apstākļiem, 2018. gada pirmajā ceturksnī imports atkal ievērojami palielinājās par gandrīz 10 %. Tāpēc importa pieauguma temps ir ievērojams. |
|
(65) |
Otrkārt, sakarā ar pašreizējo vispārējo jaudas pārpalikumu dažādās valstīs, sagaidāms, ka ierobežojošie ASV 232. iedaļas pasākumi, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var izraisīt novirzes tērauda ražojumu tirdzniecības plūsmās uz Savienību. |
|
(66) |
ASV paziņoja par savu nodomu samazināt importu par aptuveni 13 miljoniem tonnu un tādēļ 2018. gada martā noteica papildu ievedmuitu 25 % apmērā ļoti daudzu tērauda ražojumu importam. Tērauda apjoms, kas vairs netiks eksportēts uz ASV, nenovēršami tiks novirzīts uz citām trešām valstīm. |
|
(67) |
Daži galvenie eksportētāji uz ASV ir arī tradicionālie tērauda piegādātāji Savienībā. Visticamāk, šīs un citas valstis lielā mērā gribēs novirzīt savu eksportu uz Savienību. Savienības tirgus patiešām kopumā ir pievilcīgs tērauda ražojumu tirgus gan pieprasījuma, gan cenu ziņā. Faktiski ES, kas ierindojas uzreiz aiz Ķīnas, bet pirms ASV, ir viens no galvenajiem tērauda tirgiem, kur pēdējos gados ir palielinājies pieprasījums, un cenas nu ir sasniegušas iepriekšējo līmeni. |
|
(68) |
Šajā kontekstā importa pieplūduma izraisīts ievērojams piedāvājuma palielinājums Savienības tirgū radīs vispārēju lejupvērstu cenu spiedienu, kā rezultātā cenu līmenis būtu salīdzināms ar 2016. gadu, un tas būtiski negatīvi ietekmēs Savienības tērauda ražošanas nozares rentabilitāti. |
4. Secinājumi
|
(69) |
Ņemot vērā šos apstākļus un pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts: lai gan Savienības tērauda ražošanas nozare 2017. gadā dažās ražojumu kategorijās ir daļēji atguvusies, jo īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu rezultātā, attiecībā uz lielāko daļu novērtējamo ražojumu kategoriju finanšu stāvoklis joprojām ir daudz sliktāks par ilgtspējīgu līmeni, tāpēc Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret turpmāku importa pieplūdumu. Līdz ar to Komisija secina, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi 23 novērtējamām ražojumu kategorijām. |
VII. CĒLOŅSAKARĪBA
1. Importa pieaugums
|
(70) |
Komisija, pamatojoties uz turpmāk minēto, provizoriski konstatē, ka pastāv cēloņsakarība starp novērtējamā ražojuma importa pieaugumu, no vienas puses, un nopietna kaitējuma draudiem, no otras puses. |
|
(71) |
Vispirms tiek atgādināts, ka ražojumi, ko ražo Savienības ražotāji, ir līdzīgi attiecīgajiem ražojumiem vai tieši konkurē ar tiem. Tiem ir vienādas pamatīpašības, vienāds lietojums, un tie tiek pārdoti, izmantojot līdzīgus vai identiskus pārdošanas kanālus, kā arī ļoti konkurē cenas ziņā. |
|
(72) |
Kā paskaidrots IV. un VI iedaļā, Savienības ražotāji ir zaudējuši tirgus daļu un piedzīvojuši ievērojamu cenu spiedienu, tādēļ peļņas līmenis ir negatīvs vai neilgtspējīgs. Attiecībā uz dažiem ražojumiem pastāv nenovēršama kaitējuma draudi, neraugoties uz to, ka ražotāju stāvoklis ir uzlabojies. |
|
(73) |
No 2013. līdz 2017. gadam attiecīgo ražojumu imports ievērojami palielinājās, kā rezultātā tika zaudētas Savienības tirgus daļas, jo cenu līmenis bija zemāks nekā ES ražotāju cenu līmenis. Importa tirgus daļa kopumā pieauga no 12,2 % līdz 17,6 %, un importa cenas gandrīz sistemātiski saglabājās zemākas par katra atsevišķa Savienības ražošanas nozares ražojuma pārdošanas cenām. |
|
(74) |
Cēloņsakarība starp importa pieaugumu un Savienības ražotāju situāciju bija īpaši izteikta 2013.–2016. gadā, kad imports par zemām cenām sasniedza maksimumu (+ 62 %) un ES ražotāju cenas samazinājās par 15 %. 13. kategorijai cenu samazinājums sasniedza pat 20 %, bet 1. un 3. kategorijai tas bija attiecīgi 19 % un 18 %. Tā rezultātā Savienības līdzīgo ražojumu ražotāji strādāja vai nu ar zaudējumiem, vai ļoti tuvu peļņas slieksnim. 2017. gadā imports apjoms saglabājās augstā līmenī un turpināja samazināt cenas, neraugoties uz vispārējo cenu kāpumu. ES cenas pieauga, bet ne līdz pietiekamam līmenim vairākiem ražojumiem, kas joprojām tika pārdoti ar zaudējumiem vai samazinātu peļņu. |
|
(75) |
Neraugoties uz to, ka dažām ražojumu kategorijām peļņa sasniedza iepriekšējo līmeni, tās joprojām ir neaizsargātā situācijā. Pamatojoties uz notikumu gaitu iepriekšējos gados, šīs ražojumu kategorijas ir īpaši jutīgas pret cenu spiedienu, un turpmāks importa par zemām cenām pieaugums būtiski negatīvi ietekmēs šo ražojumu stāvokli. |
|
(76) |
Šajā sakarā tiek uzskatīts, ka ierobežojošie pasākumi, ko ASV ieviesa saskaņā ar Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var radīt nopietnu, nenovēršanu kaitējumu Savienības ražotājiem. |
|
(77) |
Tāpēc Komisija provizoriski secina, ka attiecībā uz 23 novērtētajām ražojumu kategorijām pastāv cēloņsakarība starp importa pieaugumu, spiedienu uz Savienības tērauda tirgus cenām un nopietnu kaitējumu Savienības ražotājiem. |
2. Citi zināmi faktori
|
(78) |
Lai pārliecinātos, ka nopietnais kaitējums nav saistīts ar citiem faktoriem, izņemot importa pieaugumu, Komisija ir veikusi sākotnējo analīzi, lai noteiktu, vai citi faktori varētu būt veicinājuši Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu. |
|
(79) |
Tika konstatēts, ka sava loma ir bijusi pasaules mēroga jaudas pārpalikumam, jo tas ir veicinājis lētu importu Savienībā. Pieauga attiecīgo tērauda ražojumu patēriņš, un tāpēc tas nevarēja vājināt cēloņsakarību. |
|
(80) |
Komisija arī izvērtēja, vai nopietnu kaitējumu varētu būt radījis attiecīgo ražojumu imports no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm. EEZ līguma starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un EEZ valstīm (Norvēģija, Islande un Lihtenšteina), no otras puses, rezultātā Savienība ir izveidojusi ciešu ekonomisko integrāciju ar EEZ valstu tirgiem, kā arī ar attiecīgo preču ražošanas nozarēm. Ražošanas nozare šajos tirgos ir nobriedusi un piesātināta, tāpēc tiek uzskatīts, ka aizsargpasākumu neattiecināšanai uz EEZ valstu izcelsmes ražojumiem būs maza ietekme uz ražojumu importa apjomu vai tās nebūs vispār. Lai gan imports no šīm valstīm patiešām ir veicinājis importa pieaugumu dažās ražojumu kategorijās (kopējais imports no šīm valstīm ir palielinājies aptuveni par 9 %), šā importa daļa kopējā importa apjomā ir neliela (imports no EEZ veido aptuveni 1,5 % no kopējā importa, un tās attiecīgā kopējā tirgus daļa ir 0,3 %). Turklāt EEZ valstis tradicionāli ir mazie attiecīgā ražojuma piegādātāji ASV, kas nozīmē, ka noviržu tirdzniecības plūsmās risks provizoriski tika noteikts kā neliels. Tādējādi, ņemot vērā tradicionāli nelielo piegāžu apjomu ASV, ražošanas nozares briedumu EEZ tirgos un ar to saistīto nelielo noviržu tirdzniecības plūsmās risku, Komisija uzskata, ka attiecīgo ražojumu imports no EEZ valstīm tikai pavisam nedaudz varētu būt veicinājis nopietna kaitējuma draudus vai nav tos veicinājis vispār. |
|
(81) |
Līdz ar to Komisija nav konstatējusi citus faktorus, kas varētu vājināt cēloņsakarību starp importa pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu. Neraugoties uz to, atlikušajā izmeklēšanas laikā tiks veikta sīkāka visu citu tādu faktoru pārbaude, kuri ir veicinājuši vai varētu būt veicinājuši kaitējumu. |
VIII. KRITISKA SITUĀCIJA
|
(82) |
Kā norādīts iepriekš, Savienības tērauda ražotāji kopumā ir nonākuši kaitējuma draudu situācijā, un nopietns kaitējums viennozīmīgi ir nenovēršams. Dažās atsevišķās ražojumu kategorijās jau ir pazīmes, kas norāda uz būtisku kaitējumu. Turpmāks importa pieaugums, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmēs nozares ekonomisko stāvokli kopumā. |
|
(83) |
Komisija ir pārbaudījusi, vai pastāv kritiski apstākļi, kuru dēļ kavēšanās varētu radīt tādu kaitējumu, ko būtu grūti labot. Jo īpaši tika pārbaudīts, vai imports nesenākajā pagātnē ir turpinājis pieaugt. |
|
(84) |
Tērauda ražojumu importa apjoma salīdzinājums 2018. gada pirmajā ceturksnī un 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina, ka 18 no 23 ražojumu kategorijām imports palielinājās par 26 %. Šis importa pieaugums ir krietni ievērojamāks nekā 2016.–2017. gadā, kad tas bija aptuveni 2 % apmērā. |
|
(85) |
Saskaņā ar 232. iedaļu 2018. gada 23. martā tērauda ražojumiem tika ieviesti tarifi 25 % apmērā. Šajā posmā nav iespējams pilnībā novērtēt ASV pasākumu ietekmi uz novirzēm tirdzniecības plūsmās. Tomēr importa pieaugumu Savienībā 2018. gada pirmajā ceturksnī varētu uzskatīt par to ietekmes prognozi, un tas varētu sniegt labu priekšstatu par to, kā Savienības importa situācija turpmāk varētu attīstīties pēc ASV pasākumu noteikšanas. |
|
(86) |
ASV 2018. gada 30. maijā arī nolēma, ka 232. iedaļas pasākumi būtu jāīsteno pret Savienību, Meksiku un Kanādu. Komisija uzskata, ka šis ir vēl viens kritisks elements, jo tas ne tikai ierobežo Savienības eksportu, bet arī palielina risku, ka tirdzniecības plūsmas novirzīsies no divām citām svarīgām tērauda ražotājvalstīm. |
|
(87) |
Ņemot vērā nozares neaizsargātību un neseno importa pieaugumu, turpmāks tērauda ražojumu pārmērīgs piedāvājums Savienības tirgū un no tā izrietošais spiediens uz cenām neapšaubāmi nopietni ietekmēs Savienības ražotāju stāvokli. |
|
(88) |
Tādēļ Komisija uzskata – ņemot vērā reālo tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku un turpmākus ierobežojumus attiecībā uz nozīmīgu tērauda ražotājvalstu importu ASV, pastāv kritiski apstākļi, kuru dēļ jebkāda kavēšanās pagaidu aizsargpasākumu pieņemšanā varētu radīt kaitējumu, ko būtu grūti labot. Tādēļ Komisija secina, ka pagaidu aizsargpasākumi būtu jāpieņem nekavējoties. |
IX. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(89) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 16. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz pagaidu konstatējumu par nopietna kaitējuma draudiem, nepastāv citi pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs nav noteikt pagaidu pasākumus. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot dažādās iesaistīto personu, tostarp Savienības ražotāju, importētāju un lietotāju, intereses. |
|
(90) |
Savienības ražošanas nozarē ir aptuveni 40 ražotāji, kas atrodas dažādās Savienības dalībvalstīs un 2013.–2017. gadā saistībā ar 25 ražojumiem tieši nodarbināja vairāk nekā 180 000 cilvēku. Ir konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare saskaras ar nopietna kaitējuma draudiem, ko rada importa pieaugums. Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozare nav guvusi labumu no patēriņa pieauguma un tās ekonomiskā situācija joprojām ir nestabila un neaizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu. Tērauda ražošanas nozares stratēģiskā nozīme jau sen ir atzīta (14). Savienības interesēs ir uzturēt veselīgu un konkurētspējīgu tērauda ražošanas nozari. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja pasākumi netiks veikti, gan cenas, gan Savienības ražotāju tirgus daļa turpinās samazināties, kā rezultātā samazināsies ražošana, pieaugs finansiālie zaudējumi un samazināsies nodarbinātības līmenis gan tērauda ražošanas nozarē, gan ar to saistītajās nozarēs. Piemērojot pagaidu aizsargpasākumus, pagaidu kārtā tiks labots nopietnais kaitējums un atvieglota Savienības ražošanas nozares pielāgošanās. |
|
(91) |
Lietotāji un importētāji kopumā vēlas, lai tērauda cena būtu pēc iespējas zemāka, un ir skaidrs, ka cenas būtu zemākas, ja pasākumi netiktu ieviesti. Tomēr arī viņu interesēs ir saglabāt konkurētspējīgu un dzīvotspējīgu Savienības tērauda ražošanas nozari, kas spēs apmierināt viņu vajadzības nākotnē. |
|
(92) |
Šajā sakarā vairākas izmeklēšanā iesaistītās ieinteresētās personas apgalvoja, ka pagaidu aizsargpasākumu noteikšana nebūtu Savienības interesēs. Tās apgalvo, ka pasākumi gandrīz noteikti izraisītu piedāvājuma trūkumu un tādējādi nodrošinātu, ka Savienības ražošanas nozare kļūst spēcīgāka, lai izdarītu spiedienu uz cenām. Tās arī apgalvoja, ka piegādes avoti jau ir ierobežoti, piemērojot antidempinga un kompensācijas pasākumus, un ka ražojumiem, kuri nav pieejami no Savienības ražotājiem, nav pieejami pietiekamā apjomā vai ar atbilstošām tehniskajām specifikācijām, aizsargpasākumi nav jāpiemēro. |
|
(93) |
Lai panāktu pareizu līdzsvaru starp dažādajām leģitīmajām interesēm un tā kā nopietna kaitējuma draudi šajā gadījumā galvenokārt ir saistīti ar novirzēm tirdzniecības plūsmās, Komisija uzskata, ka aizsargpasākumiem vajadzētu būt izstrādātiem tā, lai saglabātu vēsturisko importa līmeni, un ka tie būtu jāpiemēro tikai importam, kas pārsniedz šo līmeni. Šajā sakarā tarifa likmes kvotu sistēma, kas nerada nekādus šķēršļus tradicionālajām tirdzniecības plūsmām, garantē to, ka aizsargpasākumi atbilst Savienības interesēm. Šāds pasākumu veids novērstu noviržu tirdzniecības plūsmās negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari un tajā pašā laikā saglabātu tradicionālos tirdzniecības piegādes avotus un efektīvu konkurenci tērauda tirgū. |
|
(94) |
Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka risks, ka pieņemtais pasākums izraisīs piedāvājuma trūkumu vai cenu kāpumu, nav būtisks. Tāpat arī apgalvojums, ka dažām konkrētām ražojumu kategorijām aizsargpasākumi nav jāpiemēro, jo tie nav pieejami no Savienības ražotājiem, nav pieejami pietiekamā apjomā vai ar atbilstošām tehniskajām specifikācijām, būtu jānoraida, jo tiek garantētas tradicionālās tirdzniecības plūsmas. |
|
(95) |
Tāpēc attiecībā uz līdzsvaru Komisija provizoriski secina, ka Savienības interesēs ir pieņemt pagaidu aizsargpasākumus (konkrēti – tarifa palielinājuma veidā), ko piemēros ārpus tradicionālajām tirdzniecības plūsmām, pamatojoties uz ražojumu kategorijām. |
X. SECINĀJUMI UN PAGAIDU PASĀKUMU PIEŅEMŠANA
1. Pagaidu pasākumu pieņemšana
|
(96) |
Tika provizoriski secināts, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi 23 novērtējamām ražojumu kategorijām un ir iespējams, ka tuvākajā nākotnē situācijas attīstības rezultātā faktiski tiks nodarīts nopietns kaitējums. Ņemot vērā kritiskos apstākļus, tiek uzskatīts, ka pirms pašreizējās izmeklēšanas pabeigšanas būtu jāveic pagaidu aizsargpasākumi, lai novērstu tādu kaitējumu ES tērauda ražošanas nozarei, ko būtu grūti labot. |
2. Pasākumu veids un līmenis
|
(97) |
Lai izvēlētos piemērotu pasākumu veidu, Komisija ņēma vērā trīs turpmāk minētos elementus. Pirmkārt, iespējams, ka tiks nodarīts nopietns kaitējums Savienības tērauda ražošanas nozarei kopumā, jo 232. iedaļas pasākumu rezultātā tērauda eksports uz ASV tiks novirzīts uz ES. Otrkārt, tiek uzskatīts, ka jāsaglabā Savienības tirgus atvērtība un tradicionālā importa plūsma. Faktiski par galvenajiem draudiem tērauda ražošanas nozares stāvoklim tiek uzskatīts importa pārpalikums, kas pārsniedz šīs tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Visbeidzot, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 7. panta 2. punktu un Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 6. pantu, pagaidu pasākumiem vajadzētu būt tarifu pasākumiem. |
|
(98) |
Pamatojoties uz to, Komisija uzskata – kā minēts 93. apsvērumā, pagaidu aizsargpasākumi būtu jānosaka kā tarifa likmes kvotas, kuras pārsniedzot, būs jāmaksā papildu nodoklis. Lai visiem tradicionālajiem piegādātājiem nodrošinātu piekļuvi Savienības tirgum, šādas tarifa likmes kvotas būtu jānosaka, balstoties uz gada importa vidējo apjomu 2015., 2016. un 2017. gadā. Tā kā tarifa likmes kvotas būs spēkā 200 kalendārās dienas, kvotas būtu jānosaka kā attiecīga proporcija pret gada rādītājiem. |
|
(99) |
Papildu nodokļa likme, kas jāmaksā, ja kvotas ir pārsniegtas, būtu jānosaka tādā līmenī, kas atbilst mērķim novērst nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ņemot vērā secinājumus par nopietna kaitējuma draudiem un to, ka nopietns kaitējums galu galā vēl nav nodarīts, Komisija uzskata, ka kaitējuma starpības aprēķināšana, pamatojoties uz aprēķināto vidējo kaitējumu neradošo cenu par tonnu Savienības ražošanas nozares ražojumu visnesenākajā periodā, nešķiet atbilstīga. |
|
(100) |
Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija drīzāk uzskata, ka ir lietderīgāk īstenot uz nākotni vērstu pieeju un aplēst nodokļa līmeni, kas vajadzīgs, lai novērstu to, ka tad, kad kvotu limits būs sasniegts, importa apjoms pārsniegs tradicionālo tirdzniecības plūsmu līmeni un nodarīs nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(101) |
Šajā sakarā Savienības ražošanas nozare ir iesniegusi divas savstarpēji papildinošas pietiekami atturoša tarifa aprēķināšanas metodes, ko Komisija uzskata par piemērotām šajā nolūkā – pirmais ir Savienības tērauda tirgus daļēja līdzsvara modelis, bet ar otro metodi aprēķina tērauda ražojumu bruto segumu. |
|
(102) |
Daļēja līdzsvara modelis ir pieprasījuma un piedāvājuma vienādojumi, kas pievēršas vienai ekonomikas daļai un piemēro ceteris paribus pieņēmumu pārējām ekonomikas daļām. Tajā arī pieņem, ka analizētā scenārija makroekonomiskā ietekme nav pietiekami liela, lai ietekmētu makroekonomisko rādītāju kopumu, piemēram, kopējo algu līmeni ekonomikā. |
|
(103) |
Savienības ražošanas nozares ierosinātā modeļa pamatā ir publiski pieejams kods, kas tiek programmēts un risināts izklājlapu programmā. Daļēja līdzsvara modeļi kopumā ir standarta instruments, ko tirdzniecības politikas analīzei izmanto izmeklēšanas iestādes, tostarp Komisija. |
|
(104) |
Šajā modelī, tāpat kā vairumā citu, piemēro tā dēvēto Armingtona pieņēmumu, ka dažādas izcelsmes ražojumi ir nepilnīgi aizstājēji. Modelī tiek aplūkots tikai Savienības tirgus, izmantojot piedāvājuma funkciju gan Savienības iekšzemes piedāvājumam, gan importa piedāvājumam no valstīm, uz kurām attiecas aizsargpasākumi, gan importa piedāvājumam no valstīm, uz kurām aizsargpasākumi neattiecas. Visbeidzot, tajā izmanto Savienības pieprasījuma funkciju, lai atkarībā no vispārējā cenu līmeņa noteiktu pieprasījumu pēc tērauda kopējā līmenī, un sadala to atbilstoši ražojumu no trim minētajiem piedāvājuma avotiem relatīvajām cenām. Pēdējo minētais process balstās uz tā dēvēto Armingtona elastīgumu, proti, ekonomiskajiem rādītājiem, kas raksturo ražojumu no dažādām izcelsmes valstīm aizstāšanas elastīgumu, kas dažādiem ražojumu veidiem un dažādiem tirgiem ir atšķirīga. |
|
(105) |
Modelī izmantotie dati ir iegūti no EUROFER un Eurostat. Dati par Armingtona elastīgumu un piedāvājuma un pieprasījuma elastīgumu ir iegūti no vispāratzītiem avotiem, piemēram, ASV ITC un Globālās tirdzniecības analīzes projekta (“GTAP”). Dati no minētajiem avotiem liecina, ka Armingtona elastīgums ir 3,75, pieprasījuma elastība ir – 0,5, un piedāvājuma no minētajiem trim avotiem elastīgums ir 4. |
|
(106) |
Tā kā runa ir par modeli, kas attiecināms uz vienu valsti, ir jāpieņem tieši un netieši pieņēmumi, jo īpaši attiecībā uz ASV tērauda tirgu un to pasākumu ietekmi, kas noteikti, pamatojoties uz 232. iedaļu. |
|
(107) |
Pirmkārt, tiek pieņemts, ka šo pasākumu mērķis būs sasniegts, proti, no ASV tirgus tiks izstumts to valstu pašreizējais eksports, uz kurām attiecas 232. iedaļas pasākumi. Nākamajā posmā attiecībā uz katru ražotājvalsti, kas pašlaik eksportē uz ASV, aprēķina šā izstumtā eksporta daļu, kas tiks novirzīta uz ES tirgu; šajos aprēķinos ņem vērā četrus dažādus kritērijus, piemērojot svērumu: attālums līdz Savienībai, tādu valstu esamība reģionā, kas spēj absorbēt novirzīto eksportu, tādu valstu esamība reģionā, kurās ir ievērojams jaudas pārpalikums, un valstī spēkā esošie tirdzniecības aizsardzības pasākumi. Saskaņā ar šo aprēķinu 72 % no pašreizējā ASV tērauda importa tiks novirzīti uz ES tirgu, kas atbilst 55 % no kopējā tērauda importa Savienībā 2017. gadā. Turklāt tiek pieņemts, ka šis papildu imports izstums Savienības ražošanu tādā pašā apjomā. |
|
(108) |
Modelis ir precizēts ar iepriekš minētajiem rādītājiem un tirgus datiem, kas koriģēti, ņemot vērā iepriekšējos divos apsvērumos minētos pieņēmumus. Pēc tam šo modeli risina, eksperimentālā veidā izmantojot dažāda apmēra Savienības ārpuskvotu aizsardzības tarifu. Modeļa rezultāti paredz – ja tarifs tiks noteikts 25 % apmērā, importa apjoms būs par 19 % lielāks nekā pārskata periodā (2015.–2017. gadā). Ja tarifs būtu 32 %, importa apjoms joprojām būtu par 10 % lielāks nekā pārskata periodā. Savukārt tarifs 41 % apmērā mazinātu importu līdz 2015.–2017. gada līmenim. |
|
(109) |
Makroekonomiskās tirdzniecības modeļa rezultāti ir papildināti ar vairākām mikroekonomikas simulācijām attiecībā uz 12 dažādu novērtējamo ražojumu kategoriju tipisku bruto segumu. Analīzes pamatā ir pieņēmums, ka cenu krituma gadījumā ražotāji turpinās pilnībā izmantot savu ražošanas jaudu un eksportēt uz Savienību, ja vien tiek segtas mainīgās izmaksas. Starpību starp pārdošanas cenu un mainīgajām izmaksām dēvē par bruto segumu. Citiem vārdiem sakot, ražotājs turpinās ražot, ja vien bruto segums nekļūs negatīvs. Šajā analīzē katrai no 12 novērtējamajām ražojumu kategorijām ir noteikta cena Savienībā pēc izkraušanas, pie kuras eksportētāju uz ES bruto segums būs pilnībā izsmelts. Tad starpībai starp šo cenu un kaitējumu neradošo iekšzemes cenu Savienības tirgū vajadzētu būt ārpuskvotas tarifam, kas nepieciešams, lai Savienības tirgū garantētu kaitējumu neradošu cenu līmeni. |
|
(110) |
Analīzē izmantots izejvielu cenu grozs, pamatojoties uz Metal Bulleting publiskiem indeksiem, Ķīnas uzņēmumu mainīgajām izmaksām no CRU datubāzes un pieņemtajām pārvadāšanas izmaksām starp Ķīnu un ES – 60 USD apmērā par tonnu, kas tiek uzskatītas par piesardzīgām aplēsēm. Jāsecina, ka bruto segumam un tādējādi nepieciešamajiem atturošiem ārpuskvotas tarifiem jābūt 19–45 % apmērā ar mediānu 34 %, kas būtībā apstiprina daļējā līdzsvara modelī noteikto ārpuskvotas tarifa apmēru. |
|
(111) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija ir provizoriski konstatējusi, ka pagaidu ārpuskvotas tarifs 25 % apmērā būtu pietiekams, lai novērstu būtiska kaitējuma rašanos. Šis tarifs – zemāks par 32 %, kas izriet no modeļa, saskaņā ar kuru tiek nodrošināta tradicionālā tirdzniecība plus importa plūsmas pieaugums 10 % apmērā – atspoguļo piesardzīgu pieeju, ņemot vērā Savienības intereses, kamēr pirms galīgo pasākumu noteikšanas nav saņemti komentāri no ieinteresētajām personām pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas un nav veikts rūpīgāks pētījums par importa dinamiku. |
3. Kvotu pārvaldība
|
(112) |
Labākais veids, kādā nodrošināt tarifa kvotu optimālu izmantošanu, ir piešķirt tās hronoloģiskā secībā atbilstoši datumiem, kuros pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, kā paredzēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (15). Visiem importētājiem Savienībā būtu jānodrošina vienlīdzīga un pastāvīga piekļuve kvotām. Šis pārvaldības veids prasa dalībvalstu un Komisijas ciešu sadarbību. |
|
(113) |
Tiesības importēt preces no jaunattīstības valstīm, uz kurām tarifa kvotas nav jāattiecina, ir atkarīgas no preču izcelsmes. Tādēļ būtu jāpiemēro pašlaik Savienībā spēkā esošie nepreferenciālas izcelsmes noteikšanas kritēriji. |
|
(114) |
Lai varētu turpināt tradicionālās tirdzniecības plūsmas, pagaidu pasākumu nolūkā katrai ražojumu kategorijai, attiecībā uz kuru ar šo regulu nosaka pagaidu pasākumus, tiks noteikta īpaša kvota neatkarīgi no ražojuma izcelsmes valsts. Turpmākajā izmeklēšanā tiks noteikts, vai ir vēlams piešķirt kvotas pa eksportētājvalstīm, lai nodrošinātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas no šīm valstīm un ņemot vērā pagaidu pasākumu ietekmi. Jo īpaši Komisijai būs jāņem vērā pašlaik spēkā esošo antidempinga un kompensācijas pasākumu potenciālā ietekme uz kvotu piešķiršanu un izmantošanu katrai valstij. |
4. Piemērojamie antidempinga un kompensācijas pasākumi
|
(115) |
Pēc tam, kad ir sasniegts apjoms, kuram saskaņā ar kvotām nepiemēro nodokli, tiek piemēroti aizsargpasākumi. |
|
(116) |
Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka daudzām ražojumu kategorijām jau noteikto antidempinga un kompensācijas pasākumu apvienojums ar aizsargpasākumiem attiecībā uz to pašu ražojumu importu radītu nevēlami pārmērīgu apgrūtinājumu dažiem ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas eksportēt uz ES, kā dēļ tiem var tikt liegta pieeja Savienības tirgum. |
|
(117) |
Attiecībā uz 12 tērauda ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas pašreizējie pagaidu aizsargpasākumi, dažām izcelsmes valstīm pašlaik piemēro antidempinga un kompensācijas maksājumus. Tāpēc ir jāizvērtē, vai minēto pasākumu kumulēšana ar aizsargpasākumiem neradītu lielāku ietekmi, nekā būtu vēlams (16). Lai izvairītos no “divkāršas aizsardzības” piemērošanas, gadījumā, ja ir pārsniegta tarifa kvota, esošie antidempinga un kompensācijas maksājumi tiks pārtraukti vai samazināti, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu kopējā ietekme nepārsniedz aizsargpasākuma vai antidempinga/kompensācijas maksājumu augstāko līmeni. |
5. Ilgums
|
(118) |
Pagaidu pasākumi būtu jāpiemēro 200 kalendārās dienas no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
XI. DAŽU VALSTU IZSLĒGŠANA NO PAGAIDU PASĀKUMU DARBĪBAS JOMAS
|
(119) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 18. pantu un Savienības starptautiskajām saistībām pagaidu pasākumi nebūtu jāpiemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, ja tās daļa no attiecīgā ražojuma importa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībvalstis un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā ieved līdz 9 % visu attiecīgo Savienībā importēto ražojumu. |
|
(120) |
Komisijas sākotnējais konstatējums liecina, ka konkrētu jaunattīstības valstu izcelsmes attiecīgo ražojumu kategorijas atbilst prasībām iepriekš minētās atkāpes izmantošanai. IV pielikumā (Ražojumu saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi) ir norādītas jaunattīstības valstis šīs regulas mērķiem. Tajā arī attiecībā uz katru no 23 ražojumu kategorijām ir norādītas jaunattīstības valstis, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi. Komisija uzskata, ka šajā posmā ir lietderīgi aprēķināt importa apjomu no jaunattīstības valstīm, pamatojoties uz katru ražojumu kategoriju, jo tarifa likmes kvotas arī nosaka, balstoties uz katras kategorijas tradicionālajām tirdzniecības plūsmām atsevišķi. Tas neskar turpmākos lēmumus par to, vai valsti var uzskatīt par jaunattīstības valsti. |
|
(121) |
Kā izklāstīts 80. apsvērumā, ņemot vērā tirgu ciešo integrāciju ar EEZ dalībvalstīm, kopējos rādītājus par importu no šīm valstīm un zemo tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku, Komisija uzskata, ka Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes novērtējamajiem ražojumiem šī regula nebūtu jāpiemēro, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo uz 200 dienām no šīs regulas stāšanās spēkā atver tarifa kvotas katras no I pielikumā uzskaitītajām 23 ražojumu kategorijām importam Savienībā.
2. Tarifa kvotas ir norādītas V pielikumā (ar atsauci uz attiecīgajiem KN kodiem).
3. Ja attiecīgā tarifa kvota ir izsmelta vai ja uz ražojumu kategorijām neattiecas attiecīgā tarifa kvota, iekasē papildu nodokli ar likmi 25 %. Minēto papildu nodokli piemēro importētā ražojuma muitas vērtībai.
2. pants
1. Jebkura ražojuma, uz kuru attiecas šī regula, izcelsmi nosaka saskaņā ar Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi.
2. Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
3. pants
Tarifa kvotas pārvalda Komisija un dalībvalstis saskaņā ar tarifu kvotu pārvaldības sistēmu, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantā.
4. pants
Regulas 1. pantā minēto tādu ražojumu kategoriju importu, kuras dienā, kad stājas spēkā šī regula, jau ir ceļā uz Savienību un kuru galamērķi nevar mainīt, neattiecina uz tarifa kvotām, tām nepiemēro 1. pantā paredzēto papildu nodokli un tās var laist brīvā apgrozībā.
5. pants
Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.
6. pants
1. Ievērojot 2. punktu, I pielikumā minēto 23 ražojumu kategoriju importam, kuru izcelsme ir kādā no jaunattīstības valstīm, kā noteikts IV pielikumā, nepiemēro tarifa kvotas un 1. pantā minēto papildu nodokli.
2. Attiecībā uz katru no 23 ražojumu kategorijām IV pielikumā noteiktas izcelsmes jaunattīstības valstis, kurām piemēro 1. pantā paredzētos pasākumus.
7. pants
Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes ražojumiem nepiemēro 1. pantā paredzētos pasākumus.
8. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 17. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.
(2) OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.
(3) OV C 111, 26.3.2018., 29. lpp.
(4) OV C 225, 28.6.2018., 54. lpp.
(5) Iepriekšējas uzraudzības pasākumi tika pieņemti 2018. gada aprīlī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/670 (2016. gada 28. aprīlis), ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs (OV L 115, 29.4.2016., 37. lpp.).
(6) OV C 225, 28.6.2018., 54. lpp.
(7) Lieta Nr. COMP/EOTK.1351 Usinor/Arbed/Aceralia un lieta Nr. COMP/M.4137, Mittal/Arcelor.
(8) Skatīt jo īpaši IV iedaļu un VI iedaļas 1. un 2. punktu.
(9) Skatīt 83. un 84. ESAO Tērauda komitejas ziņojumus, kas pieejami vietnē http://www.oecd.org/sti/ind/steel.htm.
(10) Turpat, 83. ziņojums.
(11) Paziņojums presei, ASV sekretārs Vilburs Ross, Tirdzniecības ministrija, https://www.commerce.gov/news/press-releases/2018/02/secretary-ross-releases-steel-and-aluminum-232-reports-coordination.
(12) ASV Tirdzniecības ministrijas ziņojums saskaņā ar 232. iedaļu, https://www.commerce.gov/sites/commerce.gov/files/the_effect_of_imports_of_steel_on_the_national_security_-_with_redactions_-_20180111.pdf.
(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, COM(2016) 155 final, 16.3.2016.
(14) Komisijas 2016. gada 16. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, COM(2016) 155 final.
(15) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regula (ES) 2015/477 par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (OV L 83, 27.3.2015., 11. lpp.).
I PIELIKUMS. Attiecīgie ražojumi
|
Ražojuma numurs |
Ražojuma kategorija |
KN kodi |
|
1 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99 |
|
2 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas |
7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7225 99 00 , 7226 20 00 , 7226 92 00 |
|
3 |
Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES) |
7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 , 7225 19 90 , 7226 19 80 |
|
4 |
Loksnes ar metālisku pārklājumu |
7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 41 00 , 7210 49 00 , 7210 61 00 , 7210 69 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 30 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 61 , 7212 50 69 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7225 92 00 , 7226 99 10 , 7226 99 30 , 7226 99 70 |
|
5 |
Loksnes ar organisku pārklājumu |
7210 70 80 , 7212 40 80 |
|
6 |
Skārda velmētavu ražojumi |
7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20 |
|
7 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes |
7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60 |
|
8 |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00 |
|
9 |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas |
7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80 |
|
12 |
Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili |
7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00 |
|
13 |
Armatūras stieņi |
7214 20 00 , 7214 99 10 |
|
14 |
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili |
7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90 |
|
15 |
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi |
7221 00 10 , 7221 00 90 |
|
16 |
Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi |
7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95 |
|
17 |
Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili |
7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90 |
|
18 |
Rievkonstrukcijas |
7301 10 00 |
|
20 |
Gāzes caurules |
7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77 |
|
21 |
Dobie profili |
7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99 |
|
22 |
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes |
7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 10 , 7304 49 93 , 7304 49 95 , 7304 49 99 |
|
23 |
Nesošās caurules un caurulītes |
7304 51 12 , 7304 51 18 , 7304 59 32 , 7304 59 38 |
|
25 |
Lielas metinātas caurules |
7305 11 00 , 7305 12 00 , 7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00 |
|
26 |
Citādas metinātas caurulītes |
7306 11 10 , 7306 11 90 , 7306 19 10 , 7306 19 90 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 11 , 7306 30 19 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 20 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00 |
|
28 |
Neleģētā tērauda stieples |
7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90 |
II PIELIKUMS
II.1. Importa pieaugums 23 ražojumu kategorijās (t)
|
Ražojuma numurs |
Ražojuma kategorija |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
pieaugums 2017. g., sal., ar 2013. g. |
|
1 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
4 814 207 |
5 212 268 |
7 807 441 |
8 574 007 |
6 991 376 |
45 % |
|
2 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas |
1 832 159 |
1 903 092 |
2 759 877 |
1 998 437 |
2 462 471 |
34 % |
|
3 |
Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES) |
266 559 |
285 132 |
280 256 |
318 496 |
379 649 |
42 % |
|
4 |
Loksnes ar metālisku pārklājumu |
1 854 963 |
2 202 856 |
2 687 715 |
3 911 752 |
4 980 452 |
168 % |
|
5 |
Loksnes ar organisku pārklājumu |
681 698 |
725 296 |
622 553 |
730 625 |
915 248 |
34 % |
|
6 |
Skārda velmētavu ražojumi |
552 384 |
662 861 |
638 316 |
756 016 |
617 567 |
12 % |
|
7 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes |
1 419 767 |
1 959 605 |
2 554 930 |
2 814 802 |
2 530 630 |
78 % |
|
8 |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
175 836 |
233 028 |
269 697 |
351 075 |
436 173 |
148 % |
|
9 |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas |
697 457 |
1 017 613 |
787 521 |
843 352 |
976 108 |
40 % |
|
12 |
Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili |
911 115 |
1 219 800 |
1 200 627 |
1 400 824 |
1 385 829 |
52 % |
|
13 |
Armatūras stieņi |
527 008 |
972 602 |
1 430 014 |
1 292 971 |
1 191 445 |
126 % |
|
14 |
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili |
113 071 |
147 453 |
142 416 |
147 811 |
159 577 |
41 % |
|
15 |
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi |
52 082 |
71 229 |
57 627 |
58 670 |
62 978 |
21 % |
|
16 |
Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi |
1 125 730 |
1 289 953 |
1 697 912 |
2 000 967 |
2 094 274 |
86 % |
|
17 |
Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili |
223 669 |
277 507 |
268 014 |
388 041 |
262 745 |
17 % |
|
18 |
Rievkonstrukcijas |
15 870 |
16 503 |
14 051 |
36 970 |
85 054 |
436 % |
|
20 |
Gāzes caurules |
266 467 |
340 051 |
298 103 |
336 050 |
380 257 |
43 % |
|
21 |
Dobie profili |
461 263 |
552 874 |
574 490 |
725 545 |
820 667 |
78 % |
|
22 |
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes |
32 581 |
38 782 |
39 719 |
42 510 |
42 701 |
31 % |
|
23 |
Nesošās caurules un caurulītes |
7 489 |
9 426 |
11 944 |
9 773 |
8 663 |
16 % |
|
25 |
Lielas metinātas caurules |
286 939 |
411 273 |
209 524 |
159 219 |
1 044 534 |
264 % |
|
26 |
Citādas metinātas caurulītes |
474 949 |
491 934 |
510 548 |
540 386 |
571 167 |
20 % |
|
28 |
Neleģētā tērauda stieples |
573 988 |
722 719 |
692 714 |
736 500 |
722 633 |
26 % |
II.2. Importa pieaugums 23 ražojumu kategorijās (t)
|
Ražojuma numurs |
Ražojuma kategorija |
2017. g. 1. cet. |
2018. g. 1. cet. |
pieaugums 2017. g. 1. cet., sal., ar 2018. g. 1. cet. |
|
1 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
1 810 764 |
2 079 408 |
15 % |
|
2 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas |
679 628 |
630 459 |
– 7 % |
|
3 |
Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES) |
80 836 |
114 451 |
42 % |
|
4 |
Loksnes ar metālisku pārklājumu |
1 482 049 |
1 190 741 |
– 20 % |
|
5 |
Loksnes ar organisku pārklājumu |
212 209 |
201 838 |
– 5 % |
|
6 |
Skārda velmētavu ražojumi |
146 457 |
168 583 |
15 % |
|
7 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes |
676 207 |
640 176 |
– 5 % |
|
8 |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
122 092 |
107 577 |
– 12 % |
|
9 |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas |
229 981 |
280 549 |
22 % |
|
12 |
Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili |
319 420 |
466 154 |
46 % |
|
13 |
Armatūras stieņi |
210 505 |
551 316 |
162 % |
|
14 |
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili |
40 602 |
49 988 |
23 % |
|
15 |
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi |
14 956 |
19 642 |
31 % |
|
16 |
Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi |
560 863 |
641 668 |
14 % |
|
17 |
Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili |
73 733 |
139 670 |
89 % |
|
18 |
Rievkonstrukcijas |
19 947 |
20 326 |
2 % |
|
20 |
Gāzes caurules |
94 430 |
120 512 |
28 % |
|
21 |
Dobie profili |
223 618 |
256 998 |
15 % |
|
22 |
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes |
12 411 |
12 399 |
0 % |
|
23 |
Nesošās caurules un caurulītes |
1 316 |
1 498 |
14 % |
|
25 |
Lielas metinātas caurules |
48 791 |
51 285 |
5 % |
|
26 |
Citādas metinātas caurulītes |
145 059 |
153 106 |
6 % |
|
28 |
Neleģētā tērauda stieples |
176 299 |
202 450 |
15 % |
II.3. Importa pieaugums 5 ražojumu kategorijās (t)
|
Ražojuma numurs |
Ražojuma kategorija |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
pieaugums 2017. g., sal., ar 2013. g. |
|
10 |
Nerūsējošā tērauda quarto plāksnes, karsti velmētas |
34 319 |
40 218 |
37 542 |
31 407 |
32 917 |
– 4 % |
|
11 |
Elektrotehniskās loksnes ar orientētu graudu |
147 565 |
160 580 |
150 047 |
156 477 |
121 947 |
– 17 % |
|
19 |
Izstrādājumi dzelzceļiem |
1 376 |
1 096 |
1 240 |
1 521 |
1 342 |
– 2 % |
|
24 |
Citādas bezšuvju caurules |
456 167 |
528 245 |
475 132 |
464 876 |
402 600 |
– 12 % |
|
27 |
Neleģētā un citādi leģētā tērauda aukstās apdares stieņi |
456 791 |
521 976 |
484 927 |
459 327 |
458 310 |
0 % |
III PIELIKUMS. Ekonomiskie rādītāji 23 ražojumu kategorijās
1. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
30 225 632 |
31 095 524 |
33 121 273 |
34 158 703 |
32 768 375 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
4 814 207 |
5 212 268 |
7 807 441 |
8 574 007 |
6 991 376 |
|
Tirgus daļa (%) |
15,9 % |
16,8 % |
23,6 % |
25,1 % |
21,3 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
463 |
442 |
396 |
351 |
492 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
75 % |
75 % |
76 % |
75 % |
76 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
76 871 621 |
77 990 908 |
77 331 686 |
77 563 694 |
79 568 514 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
25 411 425 |
25 883 256 |
25 313 832 |
25 584 696 |
25 776 999 |
|
Tirgus daļa (%) |
84,1 % |
83,2 % |
76,4 % |
74,9 % |
78,7 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
519 |
493 |
455 |
422 |
556 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 1,9 % |
0,0 % |
– 3,1 % |
– 1,0 % |
7,8 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
37 467 |
35 573 |
35 038 |
33 557 |
34 815 |
|
Krājumi |
2 572 574 |
2 580 258 |
2 585 958 |
2 617 556 |
2 749 280 |
|
Naudas plūsma |
448 135 738 |
1 065 492 450 |
763 891 666 |
603 485 811 |
1 369 472 142 |
|
ROCE (%) |
– 3,8 % |
1,0 % |
– 6,6 % |
– 1,0 % |
7,7 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
11,5 % |
2. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
9 772 904 |
9 728 449 |
10 353 391 |
9 849 904 |
10 085 487 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
1 832 159 |
1 903 092 |
2 759 877 |
1 998 437 |
2 462 471 |
|
Tirgus daļa (%) |
18,7 % |
19,6 % |
26,7 % |
20,3 % |
24,4 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
566 |
546 |
485 |
474 |
606 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
71 % |
75 % |
75 % |
75 % |
77 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
40 855 196 |
41 632 189 |
41 639 946 |
41 738 974 |
42 811 283 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
7 920 370 |
7 805 648 |
7 570 764 |
7 829 002 |
7 602 288 |
|
Tirgus daļa (%) |
81,0 % |
80,2 % |
73,1 % |
79,5 % |
75,4 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
588 |
558 |
522 |
495 |
633 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 4,4 % |
– 2,8 % |
– 3,0 % |
0,6 % |
9,8 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
12 690 |
11 973 |
11 550 |
11 230 |
11 264 |
|
Krājumi |
1 078 838 |
1 052 246 |
1 064 061 |
1 054 347 |
1 093 798 |
|
Naudas plūsma |
200 559 843 |
413 849 620 |
324 264 435 |
454 766 919 |
375 807 983 |
|
ROCE (%) |
– 8,0 % |
– 2,4 % |
– 12,8 % |
– 3,1 % |
4,0 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
4,3 % |
3. ražojums. Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
1 267 827 |
1 287 448 |
1 223 892 |
1 255 417 |
1 350 354 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
266 559 |
285 132 |
280 256 |
318 496 |
379 649 |
|
Tirgus daļa (%) |
21,0 % |
22,1 % |
22,9 % |
25,4 % |
28,1 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
648 |
617 |
578 |
502 |
642 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
87 % |
80 % |
80 % |
82 % |
81 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
1 080 894 |
1 110 013 |
1 052 273 |
1 032 560 |
1 114 309 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
1 001 268 |
1 002 316 |
943 636 |
936 553 |
969 977 |
|
Tirgus daļa (%) |
79,0 % |
77,9 % |
77,1 % |
74,6 % |
71,8 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
705 |
657 |
606 |
576 |
699 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 8,9 % |
– 8,1 % |
– 13,0 % |
– 14,3 % |
– 3,2 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
1 522 |
1 707 |
2 087 |
2 069 |
2 065 |
|
Krājumi |
45 680 |
136 605 |
142 998 |
125 466 |
148 259 |
|
Naudas plūsma |
110 221 498 |
213 556 132 |
127 226 053 |
131 151 436 |
– 89 295 095 |
|
ROCE (%) |
– 18,3 % |
– 11,7 % |
– 38,3 % |
– 17,9 % |
– 3,4 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
8,1 % |
4. ražojums. Loksnes ar metālisku pārklājumu
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
23 229 673 |
24 289 751 |
25 840 225 |
27 439 848 |
28 231 862 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
1 854 963 |
2 202 856 |
2 687 715 |
3 911 752 |
4 980 452 |
|
Tirgus daļa (%) |
8,0 % |
9,1 % |
10,4 % |
14,3 % |
17,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
679 |
657 |
615 |
530 |
662 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
78 % |
82 % |
84 % |
86 % |
84 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
27 930 059 |
29 517 243 |
29 875 495 |
29 905 847 |
30 450 568 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
21 344 052 |
22 056 052 |
23 118 423 |
23 490 212 |
23 218 040 |
|
Tirgus daļa (%) |
91,9 % |
90,8 % |
89,5 % |
85,6 % |
82,2 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
682 |
654 |
614 |
586 |
711 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
1,9 % |
5,4 % |
5,5 % |
7,9 % |
11,7 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
28 915 |
28 243 |
28 749 |
29 863 |
29 648 |
|
Krājumi |
1 970 500 |
2 433 422 |
2 498 143 |
2 329 341 |
2 597 133 |
|
Naudas plūsma |
807 884 294 |
1 353 026 892 |
1 343 062 742 |
1 720 354 890 |
2 020 588 339 |
|
ROCE (%) |
– 6,8 % |
– 0,9 % |
– 10,4 % |
– 1,7 % |
6,0 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
7,0 % |
5. ražojums. Loksnes ar organisku pārklājumu
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
4 533 256 |
4 823 144 |
4 809 384 |
5 121 927 |
5 221 575 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
681 698 |
725 296 |
622 553 |
730 625 |
915 248 |
|
Tirgus daļa (%) |
15,0 % |
15,0 % |
12,9 % |
14,3 % |
17,5 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
854 |
813 |
813 |
709 |
853 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
70 % |
76 % |
74 % |
76 % |
75 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
4 479 238 |
4 564 346 |
4 574 414 |
4 863 169 |
4 940 410 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
3 851 467 |
4 097 788 |
4 186 771 |
4 391 169 |
4 306 231 |
|
Tirgus daļa (%) |
85,0 % |
85,0 % |
87,1 % |
85,7 % |
82,5 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
898 |
868 |
829 |
791 |
934 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 1,7 % |
1,4 % |
1,1 % |
3,7 % |
3,9 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
6 377 |
6 272 |
6 047 |
6 150 |
6 095 |
|
Krājumi |
239 236 |
182 275 |
197 241 |
214 384 |
258 114 |
|
Naudas plūsma |
152 893 378 |
351 790 418 |
321 603 588 |
361 237 401 |
79 886 901 |
|
ROCE (%) |
– 7,6 % |
– 2,1 % |
– 12,9 % |
– 2,7 % |
3,7 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
8,6 % |
6. ražojums. Skārda velmētavu ražojumi
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
3 638 423 |
3 758 879 |
3 789 391 |
3 792 575 |
3 695 205 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
552 384 |
662 861 |
638 316 |
756 016 |
617 567 |
|
Tirgus daļa (%) |
15,2 % |
17,6 % |
16,8 % |
19,9 % |
16,7 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
822 |
792 |
781 |
667 |
753 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
82 % |
84 % |
84 % |
82 % |
84 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
4 223 583 |
4 315 402 |
4 353 002 |
4 302 367 |
4 295 575 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
3 085 602 |
3 095 745 |
3 150 741 |
3 036 316 |
3 077 185 |
|
Tirgus daļa (%) |
84,8 % |
82,4 % |
83,1 % |
80,1 % |
83,3 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
845 |
821 |
789 |
728 |
812 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
1,7 % |
4,1 % |
4,8 % |
4,6 % |
3,1 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
7 939 |
7 660 |
7 683 |
7 819 |
7 424 |
|
Krājumi |
380 445 |
394 384 |
394 712 |
297 877 |
356 460 |
|
Naudas plūsma |
117 064 184 |
201 350 074 |
291 440 814 |
272 002 110 |
133 250 945 |
|
ROCE (%) |
– 18,6 % |
– 10,1 % |
– 35,2 % |
– 20,4 % |
– 25,0 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
7,3 % |
7. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
10 148 839 |
10 375 274 |
10 934 966 |
11 058 596 |
11 059 068 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
1 419 767 |
1 959 605 |
2 554 930 |
2 814 802 |
2 530 630 |
|
Tirgus daļa (%) |
14,0 % |
18,9 % |
23,4 % |
25,5 % |
22,9 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
513 |
492 |
474 |
403 |
533 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
58 % |
62 % |
62 % |
63 % |
65 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
10 749 475 |
11 240 103 |
10 608 260 |
10 244 950 |
10 581 040 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
8 727 826 |
8 414 892 |
8 377 455 |
8 242 865 |
8 527 686 |
|
Tirgus daļa (%) |
14,0 % |
18,9 % |
23,4 % |
25,5 % |
22,9 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
700 |
676 |
714 |
582 |
692 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 9,4 % |
– 8,9 % |
– 4,0 % |
– 7,5 % |
3,2 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
18 472 |
17 628 |
17 177 |
16 763 |
16 211 |
|
Krājumi |
707 152 |
788 008 |
896 708 |
862 084 |
819 690 |
|
Naudas plūsma |
45 651 999 |
123 399 207 |
426 592 285 |
-44 547 318 |
205 976 592 |
|
ROCE (%) |
– 12,2 % |
– 0,3 % |
– 3,3 % |
– 9,9 % |
– 1,5 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
23,0 % |
8. ražojums. Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
1 168 291 |
1 352 875 |
1 590 437 |
1 807 242 |
1 487 848 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
175 836 |
233 028 |
269 697 |
351 075 |
436 173 |
|
Tirgus daļa (%) |
15,1 % |
17,2 % |
17,0 % |
19,4 % |
29,3 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 011 |
1 926 |
1 877 |
1 518 |
1 822 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
61 % |
65 % |
69 % |
73 % |
73 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
3 334 814 |
3 525 794 |
3 664 821 |
3 842 503 |
3 799 867 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
991 962 |
1 119 435 |
1 320 528 |
1 455 714 |
1 050 966 |
|
Tirgus daļa (%) |
84,9 % |
82,7 % |
83,0 % |
80,5 % |
70,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 023 |
2 013 |
2 028 |
1 792 |
2 115 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 4,2 % |
– 0,3 % |
4,0 % |
4,9 % |
9,2 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
5 439 |
4 914 |
4 464 |
4 271 |
4 133 |
|
Krājumi |
103 375 |
131 557 |
123 098 |
106 508 |
93 335 |
|
Naudas plūsma |
144 497 251 |
182 932 062 |
613 851 975 |
116 754 324 |
218 815 195 |
|
ROCE (%) |
– 33,7 % |
– 37,1 % |
– 1,5 % |
– 0,4 % |
13,6 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
13,9 % |
9. ražojums. Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
3 362 718 |
3 671 898 |
3 587 237 |
3 913 974 |
3 816 472 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
697 457 |
1 017 613 |
787 521 |
843 352 |
976 108 |
|
Tirgus daļa (%) |
20,7 % |
27,7 % |
22,0 % |
21,5 % |
25,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 098 |
1 985 |
2 064 |
1 782 |
2 023 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
71 % |
76 % |
80 % |
84 % |
84 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
3 076 074 |
3 016 723 |
3 139 572 |
3 425 201 |
3 114 323 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
2 664 602 |
2 653 177 |
2 798 719 |
3 070 197 |
2 839 979 |
|
Tirgus daļa (%) |
79,2 % |
72,3 % |
78,0 % |
78,4 % |
74,4 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 259 |
2 272 |
2 238 |
2 014 |
2 323 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 4,2 % |
– 2,7 % |
2,4 % |
5,5 % |
9,4 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
10 205 |
9 483 |
9 220 |
8 892 |
8 812 |
|
Krājumi |
179 087 |
206 956 |
219 170 |
215 904 |
213 931 |
|
Naudas plūsma |
135 463 456 |
45 971 825 |
847 696 098 |
450 355 017 |
685 492 711 |
|
ROCE (%) |
– 12,4 % |
– 7,7 % |
8,5 % |
10,6 % |
21,5 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
12,9 % |
12. ražojums. Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
11 891 558 |
12 422 902 |
12 297 356 |
12 678 733 |
13 617 607 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
911 115 |
1 219 800 |
1 200 627 |
1 400 824 |
1 385 829 |
|
Tirgus daļa (%) |
7,7 % |
9,8 % |
9,8 % |
11,0 % |
10,2 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
699 |
657 |
640 |
531 |
641 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
79 % |
82 % |
80 % |
80 % |
74 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
12 132 593 |
12 585 360 |
12 301 986 |
11 839 241 |
12 427 808 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
10 964 010 |
11 189 221 |
11 095 204 |
11 276 054 |
12 230 774 |
|
Tirgus daļa (%) |
92,2 % |
90,1 % |
90,2 % |
88,9 % |
89,8 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
632 |
613 |
573 |
520 |
592 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
2,2 % |
3,4 % |
2,4 % |
0,8 % |
3,6 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
9 537 |
9 734 |
10 057 |
10 342 |
10 486 |
|
Krājumi |
749 386 |
888 456 |
914 268 |
943 355 |
1 023 612 |
|
Naudas plūsma |
220 994 774 |
264 742 034 |
272 433 127 |
255 904 385 |
123 997 731 |
|
ROCE (%) |
– 1,2 % |
3,7 % |
3,3 % |
3,9 % |
6,9 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
– 8,3 % |
13. ražojums. Armatūras stieņi
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
9 617 685 |
10 359 993 |
10 664 689 |
11 099 947 |
11 253 309 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
527 008 |
972 602 |
1 430 014 |
1 292 971 |
1 191 445 |
|
Tirgus daļa (%) |
5,5 % |
9,4 % |
13,4 % |
11,6 % |
10,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
475 |
446 |
388 |
353 |
441 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
72 % |
72 % |
71 % |
73 % |
67 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
13 171 558 |
13 019 699 |
12 763 140 |
13 191 436 |
12 494 712 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
8 906 120 |
9 187 941 |
9 019 809 |
9 568 119 |
9 848 615 |
|
Tirgus daļa (%) |
92,6 % |
88,7 % |
84,6 % |
86,2 % |
87,5 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
460 |
437 |
386 |
367 |
436 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 2,0 % |
– 2,5 % |
– 2,6 % |
3,4 % |
4,8 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
5 563 |
5 441 |
5 529 |
5 634 |
5 457 |
|
Krājumi |
761 808 |
683 591 |
642 506 |
602 948 |
659 484 |
|
Naudas plūsma |
20 571 082 |
14 116 433 |
53 015 513 |
165 167 521 |
249 292 475 |
|
ROCE (%) |
0,9 % |
2,4 % |
1,9 % |
6,2 % |
9,3 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
– 1,3 % |
14. ražojums. Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
526 080 |
593 501 |
593 530 |
630 737 |
632 804 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
113 071 |
147 453 |
142 416 |
147 811 |
159 577 |
|
Tirgus daļa (%) |
21,5 % |
24,8 % |
24,0 % |
23,4 % |
25,2 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
3 092 |
2 894 |
3 035 |
2 590 |
2 885 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
65 % |
68 % |
68 % |
69 % |
72 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
527 386 |
597 178 |
599 927 |
637 938 |
641 446 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
411 655 |
444 339 |
450 094 |
482 314 |
472 247 |
|
Tirgus daļa (%) |
78,2 % |
74,9 % |
75,8 % |
76,5 % |
74,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 988 |
2 969 |
2 838 |
2 404 |
2 807 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
5,2 % |
5,6 % |
4,1 % |
2,3 % |
5,8 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
3 680 |
3 766 |
3 737 |
3 789 |
3 844 |
|
Krājumi |
83 561 |
91 900 |
89 676 |
90 409 |
90 893 |
|
Naudas plūsma |
111 869 518 |
142 849 693 |
191 511 047 |
155 623 001 |
145 832 442 |
|
ROCE (%) |
1,0 % |
4,3 % |
1,4 % |
– 0,7 % |
4,9 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
– 2,8 % |
15. ražojums. Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
318 373 |
323 191 |
304 987 |
335 552 |
347 077 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
52 082 |
71 229 |
57 627 |
58 670 |
62 978 |
|
Tirgus daļa (%) |
16,4 % |
22,0 % |
18,9 % |
17,5 % |
18,1 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 300 |
2 193 |
2 310 |
1 962 |
2 228 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
63 % |
64 % |
65 % |
69 % |
71 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
373 010 |
383 586 |
388 273 |
412 892 |
449 392 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
266 290 |
251 961 |
247 359 |
276 880 |
284 098 |
|
Tirgus daļa (%) |
83,6 % |
78,0 % |
81,1 % |
82,5 % |
81,9 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 480 |
2 516 |
2 382 |
2 022 |
2 417 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 3,7 % |
– 2,1 % |
– 4,7 % |
– 3,1 % |
3,9 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
1 677 |
1 671 |
1 731 |
1 761 |
1 852 |
|
Krājumi |
24 810 |
28 696 |
31 083 |
31 584 |
43 800 |
|
Naudas plūsma |
13 022 575 |
18 221 077 |
106 175 940 |
84 328 053 |
44 337 763 |
|
ROCE (%) |
– 0,7 % |
2,9 % |
– 1,5 % |
– 2,8 % |
5,5 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
7,8 % |
16. ražojums. Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
18 033 534 |
18 249 258 |
18 949 497 |
19 375 225 |
20 026 426 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
1 125 730 |
1 289 953 |
1 697 912 |
2 000 967 |
2 094 274 |
|
Tirgus daļa (%) |
6,2 % |
7,1 % |
9,0 % |
10,3 % |
10,5 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
522 |
504 |
439 |
392 |
486 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
80 % |
84 % |
83 % |
81 % |
83 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
19 765 154 |
19 775 715 |
20 436 595 |
20 037 883 |
20 757 864 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
16 782 585 |
16 828 358 |
17 108 877 |
17 222 468 |
17 795 595 |
|
Tirgus daļa (%) |
93,1 % |
92,2 % |
90,3 % |
88,9 % |
88,9 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
509 |
492 |
443 |
420 |
505 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
1,8 % |
4,8 % |
3,0 % |
0,6 % |
3,4 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
11 561 |
11 598 |
11 881 |
13 068 |
13 058 |
|
Krājumi |
876 450 |
896 633 |
1 120 091 |
974 085 |
954 649 |
|
Naudas plūsma |
234 768 428 |
424 076 182 |
365 467 214 |
287 106 970 |
310 381 566 |
|
ROCE (%) |
1,0 % |
6,9 % |
2,9 % |
3,9 % |
6,7 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
3,7 % |
17. ražojums. Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
6 159 135 |
6 544 142 |
6 549 935 |
7 205 377 |
7 375 383 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
223 669 |
277 507 |
268 014 |
388 041 |
262 745 |
|
Tirgus daļa (%) |
3,6 % |
4,2 % |
4,1 % |
5,4 % |
3,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
539 |
509 |
463 |
409 |
473 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
64 % |
69 % |
71 % |
72 % |
72 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
8 583 668 |
8 590 216 |
8 894 223 |
9 400 691 |
9 605 365 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
5 935 432 |
6 266 353 |
6 281 426 |
6 817 231 |
7 112 453 |
|
Tirgus daļa (%) |
96,4 % |
95,8 % |
95,9 % |
94,6 % |
96,4 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
471 |
471 |
449 |
417 |
463 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 6,5 % |
– 3,7 % |
– 0,6 % |
2,1 % |
– 1,8 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
6 212 |
5 685 |
6 006 |
6 264 |
6 096 |
|
Krājumi |
510 927 |
464 184 |
466 561 |
559 452 |
569 947 |
|
Naudas plūsma |
– 48 381 794 |
7 224 031 |
161 157 041 |
150 487 051 |
– 18 595 244 |
|
ROCE (%) |
– 6,0 % |
6,3 % |
1,4 % |
3,9 % |
0,6 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
– 2,1 % |
18. ražojums. Rievkonstrukcijas
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
574 025 |
637 684 |
577 270 |
584 985 |
626 863 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
15 870 |
16 503 |
14 051 |
36 970 |
85 054 |
|
Tirgus daļa (%) |
2,8 % |
2,6 % |
2,4 % |
6,3 % |
13,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
787 |
765 |
1 126 |
651 |
629 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
78 % |
82 % |
76 % |
82 % |
81 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
907 320 |
940 451 |
840 182 |
777 182 |
817 764 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
558 131 |
621 150 |
563 140 |
548 010 |
541 782 |
|
Tirgus daļa (%) |
97,2 % |
97,4 % |
97,6 % |
93,7 % |
86,4 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
711 |
697 |
652 |
623 |
640 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
6,8 % |
11,5 % |
8,8 % |
14,0 % |
3,7 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
949 |
971 |
951 |
981 |
995 |
|
Krājumi |
49 762 |
47 610 |
58 744 |
68 417 |
75 616 |
|
Naudas plūsma |
58 272 442 |
68 732 139 |
63 936 644 |
86 404 634 |
40 555 786 |
|
ROCE (%) |
– 9,3 % |
6,8 % |
6,7 % |
10,3 % |
1,5 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
1,7 % |
20. ražojums. Gāzes caurules
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
1 211 435 |
1 662 233 |
1 653 112 |
1 637 097 |
1 642 935 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
266 467 |
340 051 |
298 103 |
336 050 |
380 257 |
|
Tirgus daļa (%) |
22,0 % |
20,5 % |
18,0 % |
20,5 % |
23,1 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
688 |
649 |
646 |
566 |
676 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
37 % |
38 % |
38 % |
40 % |
37 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
1 053 283 |
1 460 549 |
1 471 772 |
1 396 933 |
1 392 404 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
944 903 |
1 322 070 |
1 354 273 |
1 300 727 |
1 262 560 |
|
Tirgus daļa (%) |
78,0 % |
79,5 % |
81,9 % |
79,5 % |
76,8 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
717 |
666 |
619 |
580 |
693 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
0,9 % |
1,3 % |
2,3 % |
3,9 % |
0,5 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
552 |
543 |
548 |
526 |
509 |
|
Krājumi |
55 178 |
55 305 |
53 434 |
58 081 |
50 697 |
|
Naudas plūsma |
15 451 286 |
15 884 723 |
16 166 705 |
15 309 189 |
20 506 964 |
|
ROCE (%) |
3,7 % |
3,9 % |
1,1 % |
1,7 % |
8,7 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
2,4 % |
21. ražojums. Dobie profili
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
3 347 996 |
3 407 926 |
3 511 951 |
3 885 748 |
4 028 730 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
461 263 |
552 874 |
574 490 |
725 545 |
820 667 |
|
Tirgus daļa (%) |
13,8 % |
16,2 % |
16,4 % |
18,7 % |
20,4 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
599 |
571 |
553 |
497 |
618 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
46 % |
46 % |
46 % |
47 % |
49 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
3 019 375 |
3 019 977 |
3 106 261 |
3 333 368 |
3 388 786 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
2 882 473 |
2 854 843 |
2 936 771 |
3 159 965 |
3 207 994 |
|
Tirgus daļa (%) |
86,1 % |
83,8 % |
83,6 % |
81,3 % |
79,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
606 |
569 |
541 |
517 |
625 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
– 2,7 % |
– 3,9 % |
– 3,3 % |
0,2 % |
– 0,5 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
1 073 |
1 124 |
1 200 |
1 209 |
1 181 |
|
Krājumi |
160 442 |
138 981 |
146 353 |
107 826 |
149 537 |
|
Naudas plūsma |
– 9 630 441 |
13 389 861 |
23 807 058 |
13 000 201 |
21 372 166 |
|
ROCE (%) |
– 2,4 % |
– 5,3 % |
– 6,2 % |
– 0,6 % |
7,2 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
1,2 % |
22. ražojums. Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
96 507 |
101 504 |
97 341 |
96 320 |
95 672 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
32 581 |
38 782 |
39 719 |
42 510 |
42 701 |
|
Tirgus daļa (%) |
33,8 % |
38,2 % |
40,8 % |
44,1 % |
44,6 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
6 941 |
6 167 |
6 118 |
5 846 |
6 300 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
6 % |
7 % |
6 % |
6 % |
6 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
116 630 |
124 135 |
101 291 |
101 831 |
92 357 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
61 822 |
61 708 |
56 802 |
53 196 |
52 083 |
|
Tirgus daļa (%) |
64,1 % |
60,8 % |
58,4 % |
55,2 % |
54,4 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
7 913 |
7 740 |
8 318 |
7 361 |
7 993 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
3,1 % |
5,9 % |
– 0,4 % |
– 0,1 % |
1,2 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
11 180 |
11 211 |
10 369 |
9 779 |
9 317 |
|
Krājumi |
7 452 |
9 389 |
10 455 |
8 690 |
11 688 |
|
Naudas plūsma |
19 858 477 |
10 438 041 |
– 48 885 671 |
4 038 078 |
– 22 872 178 |
|
ROCE (%) |
22,7 % |
– 4,3 % |
– 58,1 % |
– 33,4 % |
– 50,5 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
21,2 % |
23. ražojums. Nesošās caurules un caurulītes
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
||||||||||
|
Patēriņš (t) |
68 824 |
72 805 |
67 249 |
59 867 |
65 355 |
||||||||||
|
Imports |
|||||||||||||||
|
Apjoms (t) |
7 489 |
9 426 |
11 944 |
9 773 |
8 663 |
||||||||||
|
Tirgus daļa (%) |
10,9 % |
12,9 % |
17,8 % |
16,3 % |
13,3 % |
||||||||||
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 069 |
1 626 |
1 749 |
1 630 |
1 608 |
||||||||||
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||||||||||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
68 % |
64 % |
53 % |
52 % |
63 % |
||||||||||
|
Ražošanas apjoms (t) |
64 972 |
65 475 |
58 407 |
52 494 |
57 657 |
||||||||||
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
61 324 |
63 378 |
55 304 |
50 092 |
56 691 |
||||||||||
|
Tirgus daļa (%) |
89,1 % |
87,1 % |
82,2 % |
83,7 % |
86,7 % |
||||||||||
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
2 023 |
2 003 |
1 925 |
1 804 |
1 837 |
||||||||||
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
4,6 % |
4,9 % |
– 6,7 % |
– 9,2 % |
– 1,8 % |
||||||||||
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
332 |
322 |
306 |
274 |
280 |
||||||||||
|
Krājumi |
1 285 |
1 433 |
2 591 |
1 452 |
2 429 |
||||||||||
|
Naudas plūsma |
3 499 664 |
3 928 566 |
5 055 796 |
– 791 310 |
– 620 461 |
||||||||||
|
ROCE (%) |
0,9 % |
– 3,3 % |
– 64,7 % |
– 54,5 % |
– 28,1 % |
||||||||||
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
12,5 % |
25. ražojums. Lielas metinātas caurules
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
669 846 |
1 041 055 |
427 457 |
586 746 |
1 804 463 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
286 939 |
411 273 |
209 524 |
159 219 |
1 044 534 |
|
Tirgus daļa (%) |
42,8 % |
39,5 % |
49,0 % |
27,1 % |
57,9 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
1 070 |
793 |
904 |
772 |
936 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
26 % |
32 % |
29 % |
35 % |
65 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
1 333 900 |
1 150 000 |
1 034 600 |
1 086 300 |
1 500 000 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
382 758 |
624 819 |
216 243 |
426 937 |
759 478 |
|
Tirgus daļa (%) |
57,1 % |
60,0 % |
50,6 % |
72,8 % |
42,1 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
894 |
887 |
835 |
771 |
766 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
3,0 % |
– 6,1 % |
– 2,7 % |
– 0,6 % |
0,0 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
1 512 |
1 545 |
1 365 |
1 372 |
1 326 |
|
Krājumi |
322 722 |
600 020 |
633 600 |
727 048 |
1 139 429 |
|
Naudas plūsma |
197 726 967 |
– 97 558 802 |
94 492 289 |
– 70 888 943 |
13 666 659 |
|
ROCE (%) |
– 15,8 % |
– 23,5 % |
– 17,7 % |
– 6,7 % |
9,1 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
– 22,0 % |
26. ražojums. Citādas metinātas caurulītes
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
2 385 499 |
3 121 613 |
3 126 300 |
3 286 436 |
3 352 661 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
474 949 |
491 934 |
510 548 |
540 386 |
571 167 |
|
Tirgus daļa (%) |
19,9 % |
15,8 % |
16,3 % |
16,4 % |
17,0 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
1 352 |
1 376 |
1 397 |
1 262 |
1 431 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
57 % |
57 % |
57 % |
58 % |
60 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
2 384 152 |
3 166 935 |
3 144 492 |
3 190 480 |
3 301 195 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
1 907 944 |
2 622 348 |
2 588 536 |
2 721 349 |
2 765 915 |
|
Tirgus daļa (%) |
80,0 % |
84,0 % |
82,8 % |
82,8 % |
82,5 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
1 024 |
1 013 |
984 |
942 |
1 062 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
1,2 % |
2,4 % |
1,7 % |
4,2 % |
4,3 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
3 024 |
3 013 |
3 011 |
3 089 |
3 025 |
|
Krājumi |
125 621 |
84 268 |
100 035 |
120 308 |
120 420 |
|
Naudas plūsma |
66 281 502 |
68 619 951 |
77 514 611 |
87 283 492 |
106 630 804 |
|
ROCE (%) |
9,1 % |
11,5 % |
8,8 % |
12,8 % |
19,3 % |
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
– 34,8 % |
28. ražojums. Tērauda stieples
|
Dati par kalendāro gadu |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
|
Patēriņš (t) |
1 318 451 |
1 517 192 |
1 480 243 |
1 513 248 |
1 505 202 |
|
Imports |
|||||
|
Apjoms (t) |
574 083 |
722 773 |
692 918 |
736 623 |
722 858 |
|
Tirgus daļa (%) |
43,5 % |
47,6 % |
46,8 % |
48,7 % |
48,0 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
781 |
729 |
722 |
626 |
708 |
|
ES ražotāju stāvoklis |
|||||
|
Jaudas izmantojums (%) |
73 % |
75 % |
77 % |
73 % |
71 % |
|
Ražošanas apjoms (t) |
899 763 |
932 496 |
940 169 |
886 666 |
900 054 |
|
Pārdošanas apjoms ES (t) |
744 368 |
794 419 |
787 325 |
776 626 |
782 344 |
|
Tirgus daļa (%) |
56,5 % |
52,4 % |
53,2 % |
51,3 % |
52,0 % |
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
940 |
909 |
840 |
832 |
905 |
|
Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%) |
0,5 % |
0,0 % |
1,1 % |
2,6 % |
0,8 % |
|
Nodarbinātība (perioda beigās) |
3 387 |
3 395 |
3 429 |
3 459 |
3 408 |
|
Krājumi |
|
|
|
|
|
|
Naudas plūsma |
66 281 502 |
68 619 951 |
77 514 611 |
87 283 492 |
106 630 804 |
|
ROCE (%) |
|
|
|
|
|
|
Cenu salīdzinājums 2017. gadam |
|
|
Cenu samazinājums |
21,8 % |
IV PIELIKUMS. Ražojumu saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi
|
Valsts/ražojuma grupa |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
20 |
21 |
22 |
23 |
25 |
26 |
28 |
|
Afganistāna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Albānija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Angola |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Antigva un Barbuda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Argentīna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Armēnija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bahreinas Karaliste |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bangladeša |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Barbadosa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Beliza |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Benina |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bolīvijas Daudznāciju Valsts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Botsvāna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Brazīlija |
x |
x |
|
|
|
x |
x |
|
|
|
|
|
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Brunejas Darusalamas Valsts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Burkinafaso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Burundi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kaboverde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kambodža |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kamerūna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālāfrikas Republika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Čada |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Čīle |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ķīna |
|
|
x |
x |
|
x |
|
x |
|
x |
|
|
x |
|
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
Kolumbija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kongo |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kostarika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kotdivuāra |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kuba |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Džibutija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dominika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dominikānas Republika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ekvadora |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ēģipte |
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Salvadora |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Fidži |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gabona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gambija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gruzija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Grenāda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gvatemala |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gvineja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gvineja-Bisava |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gajāna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Haiti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hondurasa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Honkonga, Ķīna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Indija |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
x |
|
|
x |
x |
|
|
|
x |
|
x |
x |
|
x |
|
|
Indonēzija |
|
|
|
|
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jamaika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jordānija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kazahstāna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kenija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kuveitas Valsts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kirgizstānas Republika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lesoto |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Libērija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Makao, Ķīna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Madagaskara |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Malāvija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Malaizija |
|
|
|
|
|
|
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maldīvija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mali |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mauritānija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maurīcija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meksika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Moldovas Republika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
x |
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mongolija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Melnkalne |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maroka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mozambika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mjanma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Namībija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nepāla |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nikaragva |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nigēra |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nigērija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Omāna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pakistāna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Panama |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Papua-Jaungvineja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paragvaja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Filipīnas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Katara |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ruanda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sentkitsa un Nevisa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sentlūsija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sentvinsenta un Grenadīnas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Samoa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saūda Arābijas Karaliste |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
x |
|
|
|
Senegāla |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Seišelas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sjerraleone |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zālamana Salas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dienvidāfrika |
|
|
|
|
|
|
|
x |
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šrilanka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Surinama |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Svazilenda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tadžikistāna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tanzānija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Taizeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |
|
|
|
|
x |
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
x |
x |
|
|
|
|
|
|
Togo |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tonga |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Trinidāda un Tobāgo |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tunisija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Turcija |
x |
x |
|
x |
x |
|
|
|
x |
x |
x |
|
|
x |
x |
|
x |
x |
|
|
x |
x |
x |
|
Uganda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ukraina |
x |
x |
|
|
|
|
x |
|
|
|
x |
x |
|
x |
x |
|
x |
x |
x |
|
|
|
x |
|
Apvienotie Arābu Emirāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
x |
|
|
|
|
|
x |
|
|
Urugvaja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vanuatu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Venecuēlas Bolivāra Republika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vjetnama |
|
x |
|
x |
|
|
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jemena |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zambija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zimbabve |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
V PIELIKUMS. Tarifa kvotas
|
Ražojuma numurs |
Kārtas numurs |
Ražojuma kategorija |
KN kodi |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Papildu nodokļa likme |
|
1 |
09.8501 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 99 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99 |
4 269 009 |
25 % |
|
2 |
09.8502 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas |
7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00 |
1 318 865 |
25 % |
|
3 |
09.8503 |
Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES) |
7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 , 7225 19 90 , 7226 19 80 |
178 704 |
25 % |
|
4 |
09.8504 |
Loksnes ar metālisku pārklājumu |
7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 41 00 , 7210 49 00 , 7210 61 00 , 7210 69 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 30 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 61 , 7212 50 69 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7225 92 00 , 7226 99 10 , 7226 99 30 , 7226 99 70 |
2 115 054 |
25 % |
|
5 |
09.8505 |
Loksnes ar organisku pārklājumu |
7210 70 80 , 7212 40 80 |
414 324 |
25 % |
|
6 |
09.8506 |
Skārda velmētavu ražojumi |
7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20 |
367 470 |
25 % |
|
7 |
09.8507 |
Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes |
7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60 , 7225 99 00 |
1 442 988 |
25 % |
|
8 |
09.8508 |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00 |
193 049 |
25 % |
|
9 |
09.8509 |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas |
7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80 |
476 161 |
25 % |
|
12 |
09.8512 |
Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili |
7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00 |
728 270 |
25 % |
|
13 |
09.8513 |
Armatūras stieņi |
7214 20 00 , 7214 99 10 |
714 964 |
25 % |
|
14 |
09.8514 |
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili |
7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90 |
82 156 |
25 % |
|
15 |
09.8515 |
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi |
7221 00 10 , 7221 00 90 |
32 744 |
25 % |
|
16 |
09.8516 |
Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi |
7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95 |
1 058 110 |
25 % |
|
17 |
09.8517 |
Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili |
7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90 |
167 817 |
25 % |
|
18 |
09.8518 |
Rievkonstrukcijas |
7301 10 00 |
24 854 |
25 % |
|
20 |
09.8520 |
Gāzes caurules |
7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77 |
185 280 |
25 % |
|
21 |
09.8521 |
Dobie profili |
7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99 |
387 343 |
25 % |
|
22 |
09.8522 |
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes |
7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 10 , 7304 49 93 , 7304 49 95 , 7304 49 99 |
22 818 |
25 % |
|
23 |
09.8523 |
Nesošās caurules un caurulītes |
7304 51 12 , 7304 51 18 , 7304 59 32 , 7304 59 38 |
5 549 |
25 % |
|
25 |
09.8525 |
Lielas metinātas caurules |
7305 11 00 , 7305 12 00 , 7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00 |
258 133 |
25 % |
|
26 |
09.8526 |
Citādas metinātas caurulītes |
7306 11 10 , 7306 11 90 , 7306 19 10 , 7306 19 90 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 11 , 7306 30 19 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 20 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00 |
296 274 |
25 % |
|
28 |
09.8528 |
Neleģētā tērauda stieples |
7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90 |
393 031 |
25 % |