EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 26.11.2024
COM(2024) 726 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko apstiprina Zviedrijas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 26.11.2024
COM(2024) 726 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko apstiprina Zviedrijas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko apstiprina Zviedrijas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. pantu,
ņemot vērā Regulu (ES) 2024/1263 un jo īpaši tās 17. pantu,
ņemot vērā Komisijas ieteikumu,
tā kā:
VISPĀRĪGI APSVĒRUMI
(1)Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību 1 kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu 2 un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par dalībvalstu budžeta struktūrām 3 . Šīs sistēmas mērķis ir nodrošināt valstu parāda ilgtspēju un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izmantojot reformas un investīcijas. Tā veicina valstu atbildību, un tajā ir likts uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvu un saskaņotu izpildes panākšanu.
(2)Jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā būtiska vieta ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem ir jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka valdības budžeta deficīts tiek samazināts un vidējā termiņā saglabājas zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties Savienības kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu 4 virzību, kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir četri vai pieci gadi (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tai skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts pievērsīsies Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods ir četri gadi, taču to var pagarināt par ilgākais trim gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulā (ES) 2024/1263 noteiktajiem kritērijiem.
(3)Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263 ir jānovērtē, vai tas atbilst minētās regulas prasībām.
(4)Pēc tam Padomei uz Komisijas ieteikuma pamata ir jāpieņem ieteikums, kurā nosaka attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju jomas saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai.
APSVĒRUMI SAISTĪBĀ AR ZVIEDRIJAS VALSTS VIDĒJA TERMIŅA FISKĀLI STRUKTURĀLO PLĀNU
(5)Zviedrija valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2024. gada 11. oktobrī. Iesniegšana notika Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā noteiktā termiņa pagarinājumā, kam bija piekritusi Komisija, ņemot vērā Zviedrijas norādītos iemeslus.
Process pirms plāna iesniegšanas
(6)Pirms plāna iesniegšanas Zviedrija pieprasīja tehnisko informāciju 5 , kuru Komisija sniedza 2024. gada 21. jūnijā un publicēja 2024. gada 11. oktobrī 6 . Tehniskajā informācijā tiek norādīts strukturālās primārās bilances līmenis 2028. gadā, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka vispārējās valdības budžeta deficīts vidējā termiņā saglabājas zem 3 % no IKP un vispārējās valdības parāds vidējā termiņā saglabājas zem 60 % no IKP, ja pēc četru gadu korekcijas perioda beigām netiek veikti papildu budžeta pasākumi. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu periods, kas seko korekcijas perioda beigām. Tehniskā informācija, kura tika nosūtīta dalībvalstij, bija sagatavota par diviem scenārijiem: scenāriju, kas nodrošina atbilstību deficīta noturības nosacījumam saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 9. panta 3. punktu 7 , un scenāriju bez šā nosacījuma. Tehniskajā informācijā par Zviedriju ir noteikts, ka, lai 4 gadu korekcijas perioda laikā izpildītu piemērojamos fiskālos noteikumus, saskaņā ar Komisijas pieņēmumiem strukturālajai primārajai bilancei korekcijas perioda beigās (2028. gadā) ir jābūt vismaz 1,8 % apmērā no IKP (scenārijā bez deficīta noturības nosacījuma), kā tālāk norādīts 1. tabulā. Informācijai – ņemot vērā deficīta noturības nosacījumu, strukturālajai primārajai bilancei korekcijas perioda beigās (2028. gadā) būtu jāsasniedz vismaz –0,8 % no IKP. Tomēr Zviedrijai, kura ir tiesīga saņemt tehnisko informāciju, deficīta noturības nosacījums nav obligāts.
1. tabula. Tehniskā informācija, ko Komisija iesniedza Zviedrijai
|
Korekcijas perioda pēdējais gads |
2028. |
|
Strukturālās primārās bilances minimālā vērtība (% no IKP) scenārijā bez deficīta noturības nosacījuma |
–1,8 |
|
Tikai informācijai: Strukturālās primārās bilances minimālā vērtība (% no IKP) scenārijā ar deficīta noturības nosacījumu |
–0,8 |
Avots: Komisijas aprēķini.
(7)Zviedrija un Komisija 2024. gada augustā risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialoga galvenās tēmas bija Zviedrijas paredzētā neto izdevumu virzība kā maksimālais apjoms, ko Zviedrija apņemas nepārsniegt, un tās pamatā esošie pieņēmumi (konkrētāk, sākotnējais stāvoklis 2024. gadā un potenciālā IKP pieaugums vidējā termiņā), kā arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgada gaitā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana.
(8)Zviedrijas iesniegtajā plānā nav minēts, ka pirms tā iesniegšanas būtu notikusi apspriešanās ar vietējām ieinteresētajām personām.
(9)Valsts parlaments ar plānu tika iepazīstināts 2024. gada 1. oktobrī. Pēc tam valdība to pieņēma 2024. gada 10. oktobrī.
Citi saistītie procesi
(10)Komisija 2024. gada 19. jūnijā secināja, ka Zviedrijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, Zviedrija saskaras ar neaizsargātību, kas saistīta ar tās nekustamā īpašuma tirgu un lielo privātā sektora parādu, kas joprojām ir aktuāls, un politikas pasākumi to novēršanai nav bijuši pietiekami 8 .
(11)Padome 2024. gada 21. oktobrī adresēja Zviedrijai vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros 9 .
PLĀNA KOPSAVILKUMS UN KOMISIJAS NOVĒRTĒJUMS
(12)Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.
Konteksts: makroekonomiskā un fiskālā situācija un perspektīvas
(13)Ekonomiskā aktivitāte Zviedrijā 2023. gadā samazinājās par 0,3 % – to noteica ievērojams privātā patēriņa un pamatkapitāla veidošanas kritums. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi sagaidāms, ka 2024. gadā ekonomika pieaugs par 0,3 %, pateicoties iekšzemes pieprasījuma augšupejai, ko veicinās inflācijas samazināšanās un zemākas procentu likmes. Paredzams, ka 2025. gadā reālais IKP palielināsies par 1,8 %, jo sagaidāms, ka paātrināsies iekšzemes pieprasījuma atveseļošanās. Paredzams, ka 2026. gadā reālais IKP palielināsies par 2,6 %, jo sagaidāma plaša ekonomikas izaugsme. Paredzams, ka prognozes periodā potenciālā IKP pieaugums kopumā saglabāsies stabils ar nelielu augšupvērstu tendenci. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 7,7 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2024. gadā būs 8,5 %, 2025. gadā 8,4 % un 2026. gadā 7,8 %. Paredzams, ka inflācija (IKP deflators), kas 2023. gadā bija 6,1 %, 2024. gadā būs samazinājusies līdz 2,3 % un sasniegs 1,4 % 2025. gadā un 1,3 % 2026. gadā.
(14)Fiskālā ziņā Zviedrijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 0,6 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi deficīts būs sasniedzis 1,9 % no IKP 2024. gadā un pēc tam samazināsies, sasniedzot 1,4 % no IKP 2025. gadā un, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, 0,3 % 2026. gadā. Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozē ir ņemts vērā Zviedrijas 2025. gada budžeta projekts, kura priekšlikumu valdība valsts parlamentam iesniedza septembrī. Vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās bija 31,5 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi sagaidāms, ka parāda attiecība 2024. gada beigās palielināsies līdz 32,8 % no IKP, 2025. gada beigās saglabāsies kopumā nemainīga (32,7 % no IKP) un pēc tam 2026. gada beigās samazināsies līdz 31,7 % no IKP. Vidēja termiņa plānos norādītās politikas saistības kā tādas Komisijas fiskālajā prognozē netiek ņemtas vērā, iekams tās nav pamatotas ar ticami paziņotiem un pietiekami precizētiem konkrētiem politikas pasākumiem.
Plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie makroekonomiskie pieņēmumi
(15)Zviedrijas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2028. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija četru gadu laikā.
(16)Plānā ir iekļauta visa Regulas (ES) 2024/1263 13. pantā prasītā informācija, izņemot Regulas (ES) 2024/1263 13. panta g) punkta vi) apakšpunktā prasīto informāciju par apspriešanos ar vietējām ieinteresētajām personām pirms iesniegšanas.
(17)Plānā ir precizēts, ka 2. tabulā norādītā neto izdevumu virzība nosaka neto izdevumu pieauguma augšējo robežu 4,4 % apmērā laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam, un iestādes apņemas to nepārsniegt. Tehniskā informācija (lineāras korekcijas scenārijā) atbilst 2025.–2028. gada korekcijas perioda neto izdevumu vidējam pieaugumam 4,5 % apmērā. Lēsts, ka plānā norādītās neto izdevumu virzības augšējās robežvērtības dēļ strukturālā primārā bilance korekcijas perioda beigās (2028. gadā) būs –1,8 % no IKP. Šis rādītājs ir vienāds ar Komisijas 2024. gada 21. jūnija tehniskajā informācijā sniegto strukturālās primārās bilances minimālo līmeni 2028. gadam, t. i., –1,8 % no IKP 10 . Plānā pieņemts, ka potenciālā IKP pieaugums plāna darbības laikā saglabāsies visumā stabils, proti, aptuveni 1,7 %. Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps samazināsies no 2,8 % 2024. gadā līdz 1,4 % 2025. gadā un līdz 2028. gadam pakāpeniski palielināsies līdz 1,8 %.
2. tabula. Zviedrijas plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie pieņēmumi
|
|
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
2028. |
Vidējais rādītājs plāna darbības laikā (2025.–2028.) |
|
Neto izdevumu pieaugums
|
6,4 |
4,0 |
4,4 |
4,4 |
4,6 |
4,4 |
|
Neto izdevumu pieaugums
|
6,4 |
10,7 |
15,5 |
20,6 |
26,1 |
n. p. |
|
Potenciālā IKP pieaugums (%) |
1,4 |
1,6 |
1,8 |
1,7 |
1,8 |
1,7 |
|
Inflācija (IKP deflatora pieaugums) (%) |
2,8 |
1,4 |
1,6 |
1,7 |
1,8 |
1,6 |
Avots: Zviedrijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns un Komisijas aprēķini.
Plāna neto izdevumu saistību ietekme uz vispārējās valdības parādu
(18)Ja plānā norādītā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu pamazām palielināsies no gandrīz 33 % no IKP 2024. gadā līdz 36,2 % no IKP korekcijas perioda beigās 2028. gadā, kā norādīts tālāk 3. tabulā. Paredzams, ka pēc korekcijas vidējā termiņā (t. i., līdz 2038. gadam) parāda attiecība saskaņā ar plānu turpinās palielināties un līdz 2038. gadam sasniegs 51,3 % no IKP.
3. tabula. Zviedrijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība
|
|
2023. |
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
2028. |
2038. |
|
Valdības parāds (% no IKP) |
31,5 |
32,7 |
33,3 |
34,0 |
34,9 |
36,2 |
51,3 |
|
Valdības bilance (% no IKP) |
–0,6 |
–1,7 |
–1,5 |
–1,6 |
–1,9 |
–2,2 |
–2,9 |
Avots: Zviedrijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns.
Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds vidējā termiņā noturētos zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu.
Plāna neto izdevumu saistību ietekme uz vispārējās valdības bilanci
(19)Balstoties uz plānā norādīto neto izdevumu virzību un pieņēmumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā pakāpeniski pieaugs no 1,5 % no IKP 2025. gadā līdz 2,2 % no IKP 2028. gadā. Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās 2028. gadā nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2038. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu.
Plāna makroekonomiskie pieņēmumi
(20)Plāna pamatā ir pieņēmumi, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, kurus tā Zviedrijai nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Konkrētāk, plānā ir izmantoti atšķirīgi pieņēmumi sešiem mainīgajiem lielumiem, proti, sākotnējam stāvoklim 2024. gadā, potenciālajam IKP pieaugumam, IKP deflatoram, nominālajai netiešajai procentu likmei, atlikumu un plūsmu korekcijām un īpašuma ienākumam. Tālāk sniegts šo pieņēmumu atšķirību novērtējums. Pieņēmumu atšķirības, kurām ir būtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo pieaugumu, ir norādītas tālāk, par katru no tām sniedzot atsevišķu novērtējumu.
·Plānā ir pieņemts, ka 2024. gadā būs mazāka strukturālā primārā bilance, proti, pārpalikums 0,2 % apmērā no IKP, savukārt Komisija 2024. gada pavasarī prognozēja pārpalikumu 0,7 % apmērā no IKP. Šis pārskatītais sākotnējais fiskālais stāvoklis un ar to saistītie atjauninātie makroekonomiskie nosacījumi 2024. gadam plānā (kas atbilst pieņēmumiem, kuri izmantoti Zviedrijas 2025. gada budžeta likumā) atspoguļo jaunāko kopš pavasara pieejamo informāciju un ir nedaudz labvēlīgāki nekā Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognoze. Kopumā uzskatāms, ka šis pieņēmums ir pienācīgi pamatots. Aplūkojot atsevišķi, tas samazina vidējo neto izdevumu maksimālo pieaugumu korekcijas periodā salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem.
·Plānā potenciālais pieaugums tā aptvertajā periodā ir vidēji par 0,1 procentpunktu lielāks nekā Komisijas pieņēmums. Tas atspoguļo jaunākus izpildes datus, nekā bija pieejami 2024. gada pavasarī, izmantojot kopīgi saskaņoto ES metodiku. Līdz ar to uzskatāms, ka šis pieņēmums par nedaudz atšķirīgu potenciālo izaugsmi ir pienācīgi pamatots. Aplūkojot atsevišķi, tas palielina vidējo neto izdevumu maksimālo pieaugumu korekcijas periodā salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem.
Pārējām pieņēmumu atšķirībām nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem. Kopumā visas pieņēmumu atšķirības kopā plānā rada vidējo neto izdevumu pieaugumu, kas ir mazāks nekā vidējais neto izdevumu pieaugums, kas izriet no tehniskās informācijas. Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību neto izdevumu virzībai.
Plāna fiskālā stratēģija
(21)Plānā nav iekļauta orientējoša fiskālā stratēģija plāna neto izdevumu virzības īstenošanai, jo šī virzība ir noteikta tikai kā tehniskais maksimālais apjoms, ko Zviedrija apņemas nepārsniegt. Attiecīgo politikas pasākumu detalizēts izklāsts ir jāapstiprina vai jākoriģē un jāizskata skaitliski gada budžetos.
Plānā iekļautās reformu un investīciju ieceres, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties Savienības kopīgajām prioritātēm
(22)Plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši uz KVAI, tai skaitā tiem, kuri attiecas uz MNNP, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Plānā ir ietverts reformu un investīciju kopums, nenorādot kvantitatīvus datus par finansiālo atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma.
(23)Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, ieskaitot Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos klimata mērķus”, plānā ir iekļautas politikas iniciatīvas, ar kurām plānots īstenot šo kopīgo prioritāti un saistītos KVAI, kas saņemti 2019., 2020., 2022., 2023. un 2024. gadā. Konkrētāk, plāns ietver pasākumus klimatneitralitātes atbalstam līdz 2050. gadam, arī ar klimatu saistītus pasākumus un investīcijas, kā arī inovācijas subsīdijām un prēmijām (visi KVAI, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos), resursus zaļās pārkārtošanās atbalstam Zviedrijas ziemeļos (KVAI, kas saņemti 2020. un 2021. gadā) un racionalizētas atļauju piešķiršanas procedūras zaļo investīciju projektiem (KVAI, kas saņemti 2022. un 2023. gadā). Digitālo pārkārtošanos paredzēts veicināt ar investīcijām platjoslas savienojamības nodrošināšanai visā Zviedrijā, vienotu publiskās pārvaldības sistēmu digitālajai infrastruktūrai un oficiālas digitālās identifikācijas izstrādi.
(24)Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” plānā ir iekļautas politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir pievērsties šai kopīgajai prioritātei un saistītajiem KVAI (arī ar MNNP saistīto KVAI par privāto parādu un mājokļu tirgu), kas saņemti 2019., 2020., 2022., 2023. un 2024. gadā. Šīs iniciatīvas ietver stimulu nodrošināšanu pārkvalificēšanai, mērķtiecīga atbalsta sniegšanu ilgstošiem bezdarbniekiem, izglītības reformas ar mērķi uzlabot skolotāju un skolu vadītāju karjeras attīstību, izglītības rezultātu uzlabošanu saistībā ar neaizsargātām grupām, tomēr īpaši neminot migrantu izcelsmes personas, atbalstu pieaugušo izglītībai un skolotāju apmācībai, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt pašvaldībām subsīdijas un kredīta garantijas, lai atbalstītu mājokļu būvniecību un nedzīvojamo ēku pārveidošanu mājokļu vajadzībām.
(25)Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā ir iekļautas politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir pievērsties šai kopīgajai prioritātei un īstenot ar to saistītos KVAI, kas saņemti 2020., 2022., 2023. un 2024. gadā, jo īpaši investīcijas enerģijas ražošanā un pārvadē.
(26)Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā ir iekļautas iniciatīvas, kuru mērķis ir ievērojami palielināt resursus militārajai un civilajai aizsardzībai laikposmā līdz 2035. gadam.
(27)Plānā ir sniegta informācija par to, kā tas saskan ar kohēzijas politikas fondiem un Zviedrijas atveseļošanas un noturības plānu (ANP) un attiecīgā gadījumā papildina tos. Galvenie ANP iekļautie pasākumi ir shēmas “Klimatiskais lēciens” (Klimatklivet) un “Industriālais lēciens” (Industriklivet), platjoslas tīklu paplašināšana, kā arī ar REPowerEU saistīti pasākumi, kas veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos un papildina uzskaitītos kohēzijas politikas finansētos pasākumus, kuri ir saistīti ar kopīgām ES prioritātēm. Plānā ir iekļauta informācija par dažādu kohēzijas politikas fondu mērķiem un to darbību piemēri dažādās nozarēs un reģionos, arī ziemeļu mazapdzīvotajos apgabalos.
(28)Plānā ir sniegts pārskats par Zviedrijas publisko investīciju vajadzībām attiecībā uz ES kopīgajām prioritātēm. Attiecībā uz kopīgajām prioritātēm” taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās”, “sociālā un ekonomiskā noturība” un “enerģētiskā drošība” investīciju vajadzības saistībā ar pētniecību un inovāciju ir jāīsteno kā papildu izdevumi plāna aptvertajā periodā, palielinot tos no viena miljarda SEK 2025. gadā līdz 6,5 miljardiem SEK 2028. gadā un pēc tam. Investīciju vajadzības, kas saistītas ar sociālo un ekonomisko noturību, enerģētisko drošību un taisnīgu zaļo pārkārtošanos, ir noteiktas arī transporta infrastruktūrai un elektroenerģijas ražošanai un pārvadei. Tiek lēsts, ka laikposmā no 2020. līdz 2040. gadam enerģijas ražošanai nepieciešamās investīcijas būs no 10 līdz 140 miljardiem SEK vienā piecu gadu periodā. Plāna mērķis ir palīdzēt nodrošināt Zviedrijas publisko investīciju vajadzības attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” ar investīcijām elektroenerģijas tīklos, kuru apjoms saskaņā ar plānoto laikposmā no 2020. līdz 2031. gadam sasniegs 170 miljardus SEK. Attiecībā uz kopīgajām prioritātēm “sociālā un ekonomiskā noturība” un “taisnīga zaļā pārkārtošanās” plāna mērķis ir palīdzēt nodrošināt ar transporta infrastruktūru saistītās publisko investīciju vajadzības ar izdevumiem 1171 miljarda SEK apmērā laikposmā no 2026. līdz 2037. gadam. Turklāt plānā ir detalizēti izklāstīts ievērojams aizsardzības un civilās aizsardzības izdevumu pieaugums no 126 miljardiem SEK 2024. gadā līdz 225 miljardiem SEK 2035. gadā, no kuriem lielu daļu veido investīciju izdevumi.
Komisijas novērtējuma secinājums
(29)Kopumā Komisija uzskata, ka Zviedrijas plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.
VISPĀRĪGS SECINĀJUMS
(30)Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Zviedrijai plānā noteiktā neto izdevumu virzība,
AR ŠO IESAKA Zviedrijai rīkoties šādi.
1.Nodrošināt, ka neto izdevumu pieaugums nepārsniedz šā ieteikuma I pielikumā noteiktos maksimumus.
Turklāt Padome aicina Zviedriju nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, un pievēršoties Savienības kopīgajām prioritātēm.
I PIELIKUMS
Neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi
(gada un kumulatīvie pieauguma tempi nominālā izteiksmē)
Zviedrija
|
Gadi |
2025. |
2026. |
2027. |
2028. |
|
|
Pieauguma tempi (%) |
Katru gadu |
4,0 |
4,4 |
4,4 |
4,6 |
|
Kumulatīvi(*) |
10,7 |
15,5 |
20,6 |
26,1 |
|
(*) Kumulatīvos pieauguma tempus aprēķina, par bāzes gadu ņemot 2023. gadu.
Strasbūrā,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs