1.   Dalībvalstis nosaka pienākumu saviem valstspiederīgajiem, personām, kuras ir to jurisdikcijā, un sabiedrībām, kas izveidotas to teritorijā vai ir to jurisdikcijā, ievērot modrību, tām veicot darījumus ar vienībām, kuras ir izveidotas Lībijā vai ir Lībijas jurisdikcijā, un ar jebkādām privātpersonām un vienībām, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, un vienībām, kuras ir to īpašumā vai kontrolē, ar mērķi nepieļaut darījumus, kas varētu sekmēt vardarbību un spēka pielietošanu pret civiliedzīvotājiem.

2.   Dažu kuģu un motoru, kurus varētu izmantot migrantu kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā, pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam uz Lībiju, ko veic dalībvalstu valstspiederīgie vai caur dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar to karogu, vai lidmašīnas, ir vajadzīga attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes atļauja, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir tās teritorijā vai ārpus tās.

3.   Dalībvalstu kompetentās iestādes nepiešķir nekādu atļauju 2. punktā minēto priekšmetu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka priekšmeti tiktu izmantoti migrantu kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā.

4.   Šā panta 2. punktu nepiemēro pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, ko veic dalībvalstu iestādes Lībijas valdībai.

Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu atbilstīgos priekšmetus, uz kuriem ir jāattiecas šim pantam.”