(1)

Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas reglamentē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO).

(2)

Visas Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO locekles, bet Savienībai ir novērotājas statuss dažās ICAO struktūrās. ICAO padomē ir pārstāvētas sešas dalībvalstis.

(3)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. pantu, ICAO padome var pieņemt starptautiskus standartus un ieteicamo praksi (“SARPs”) un noformēt tos kā Čikāgas konvencijas pielikumus.

(4)

ICAO padome 231. sesijā ir paredzējusi pieņemt Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 19. grozījumu (“19. grozījums”).

(5)

19. grozījuma galvenais mērķis ir uzlabot aviācijas drošību, nodrošinot augstu civilās aviācijas drošības izmeklēšanas efektivitātes, lietderības un kvalitātes līmeni.

(6)

Ierosināto izmaiņu nolūks ir sasniegt šos mērķus, palīdzot līgumslēdzēju valstu drošības izmeklēšanas iestādēm veikt izmeklēšanu saistībā ar tālvadības gaisa kuģiem un nekavējoties darot pieejamu informāciju un datus no gaisa kuģos uzstādītajiem reģistratoriem. 19. grozījumā ir arī atzīta sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu vēlme saņemt informāciju, tāpēc tajā ir iekļauti noteikumi, kas liek drošības izmeklēšanas gaitā laikus sniegt faktisku informāciju. Turklāt 19. grozījums atspoguļo to, ka moderno tehnoloģiju izmantošana ļauj veicināt konsultāciju perioda saīsināšanu gala ziņojumu projektiem, tādējādi paātrinot gala ziņojuma publicēšanu. Visbeidzot, 19. grozījums paredz, ka gala ziņojumi būtu pirmkārt jānosūta elektroniskā formātā, lai tos varētu augšupielādēt ICAO centrālajā datubāzē.

(7)

Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīkls (ENCASIA), kas izveidots, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (1) 7. pantu, un kas cita starpā ir atbildīgs par Savienības iestāžu konsultēšanu par visiem Savienības politikas un noteikumu izstrādes un īstenošanas aspektiem attiecībā uz drošības izmeklēšanu un nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu, ir devis ieguldījumu 19. grozījuma priekšlikuma izstrādē.

(8)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem ICAO padomē, jo 19. grozījums saskaņā ar Čikāgas konvencijas 90. panta a) punktu būs saistošs starptautiskajās tiesībās un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktus, jo īpaši Regulu (ES) Nr. 996/2010.

(9)

Savienības nostājai ICAO padomes 231. sesijā vai kādā no turpmākajām sesijām attiecībā uz 19. grozījuma pieņemšanu vajadzētu būt atbalstīt minētā grozījuma pieņemšanu visā tā kopumā. Minētā nostāja būtu jāpauž tām Savienības dalībvalstīm, kuras ir ICAO Padomes locekles.

(10)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkurai līgumslēdzējai valstij, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt kādu starptautisku standartu vai procedūru vai savus noteikumus vai praksi pilnībā pieskaņot jebkuram šādam starptautiskam standartam vai procedūrai vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkādā konkrētā aspektā atšķiras no tiem, kas noteikti starptautiskā standartā, ir nekavējoties jāpaziņo ICAO par atšķirībām starp savu praksi un to, kas noteikta ar starptautisko standartu.

(11)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, jebkurš pielikums, kā minēts konvencijas 54. panta l) punktā, vai jebkurš pielikuma grozījums stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai ICAO padomes noteikta ilgāka laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav paziņojušas, ka tam nepiekrīt.

(12)

Savienības nostājai pēc tam, kad ICAO padome būs pieņēmusi 19. grozījumu, par ko ICAO ģenerālsekretārs paziņos, izmantojot procedūru, kura paredz ICAO vēstuli valstīm, vajadzētu būt nepaziņot par nepiekrišanu minētajam grozījumam un to izpildīt. Ja pēc jaunpieņemto SARPs paredzētā piemērošanas sākuma datuma Savienības tiesību aktos būtu novirzes no minētajiem SARPs, par atšķirībām no konkrētajiem SARPs būtu jāpaziņo ICAO. Savienības nostājai attiecībā uz šādām atšķirībām būtu jāpamatojas uz rakstisku dokumentu, ko Komisija iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai.

(13)

Minētā nostāja, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, būtu jāpauž visām dalībvalstīm,