(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/388 (2) (“sākotnējā regula”) Eiropas Komisija (“Komisija”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam (3) (“sākotnējie pasākumi”) . Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikts šis antidempinga maksājums, še tālāk tiks saukta par “sākotnējo antidempinga izmeklēšanu”.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/387 (4) Komisija noteica galīgo kompensācijas maksājumu tā paša Indijas izcelsmes ražojuma importam. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikts šis kompensācijas maksājums, še tālāk tiks saukta par “sākotnējo antisubsidēšanas izmeklēšanu”.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2022/926 (5) un (ES) 2022/927 (6) Komisija pēc termiņbeigu pārskatīšanas saglabāja galīgo antidempinga maksājumu un galīgo kompensācijas maksājumu uz vēl pieciem gadiem.

(4)

Sākotnējā regulā uzņēmumam Electrosteel Castings Ltd (“ECL” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”, jeb “uzņēmums”) paredzētā dempinga starpība tika noteikta 4,1 % apmērā. Atsevišķā sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā par to pašu ražojumu no tās pašas attiecīgās valsts uzņēmumam ECL noteiktais kompensācijas maksājums bija 9 %, no kuriem 6,04 % izrietēja no subsīdijām, kas bija atkarīgas no eksporta.

(5)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulu un Komisijas Regulu (ES) 2016/1037 (7) (“antisubsidēšanas pamatregula”) Komisija ņēma vērā to, ka trīs no izmeklētajām subsīdiju shēmām bija eksporta subsīdijas, kuru dēļ faktiski bija mazākas eksporta cenas un tādējādi attiecīgi bija lielāka dempinga starpība.

(6)

Tāpēc Komisija samazināja dempinga starpību par subsīdijas apjomu, kas sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā konstatēts attiecībā uz shēmām, kuras bija atkarīgas no eksporta. Pamatojoties uz šo metodi, galīgais antidempinga maksājums pieprasījuma iesniedzējam tika samazināts līdz 0 %.

(7)

Ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2022. gada 22. septembrī Komisija saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu (8) informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam.

(8)

Pārskatīšana, kas attiecās tikai uz ražotāja eksportētāja ECL dempinga pārbaudi, tika sākta pēc pieprasījuma iesniedzēja lūguma. To pieprasīja, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju un tā saistītā uzņēmuma Srikalahasthi Pipes Ltd (“SPL”) apvienošanos, par ko direktoru padome lēma 2020. gada oktobrī.

(9)

ECL un SPL apvienošanās radīja situāciju, kad spēkā esošais antidempinga pasākums varētu vairs nebūt vajadzīgs vai pietiekams, lai neitralizētu dempingu, kas rada kaitējumu antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē. Tas bija tāpēc, ka sākotnējā antidempinga izmeklēšanā aprēķinātā dempinga starpība neietvēra SPL pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū. Turklāt apvienošanās juridiskajā dokumentācijā bija paredzētas “sinerģijas”, kas varētu ietekmēt pieprasījuma iesniedzēja izmaksu struktūru un tādējādi arī dempinga starpību.

(10)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka apstākļi, kuru dēļ noteikti spēkā esošie pasākumi, ir mainījušies un ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas.

(11)

Dempinga līmeņa izmeklēšana aptvēra periodu no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(12)

Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, eksportētājvalsts iestādes, citus zināmos ražotājus eksportētājus un Savienības ražošanas nozari par daļējo starpposma pārskatīšanu. Ieinteresētajām personām bija iespēja darīt zināmu savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Pēc procedūras sākšanas piezīmes iesniedza Savienības ražotājs Saint-Gobain PAM Canalisations (“SG PAM”) (sk. 1.8. iedaļu).

(13)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam, kas noteiktajā termiņā sniedza atbildi. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga līmeni. Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 16. pantu Komisija veica pārbaudes apmeklējumu pieprasījuma iesniedzēja telpās. Komisija rīkoja arī videokonferences ar saistītajiem uzņēmumiem, lai pārbaudītu to iesniegto informāciju.

(14)

Ar 2023. gada 10. jūlija vēstuli (“18. panta vēstule”) Komisija informēja pieprasījuma iesniedzēju, ka šaubās par uzņēmuma datu uzticamību. Vēstulē tā sniedza detalizētu informāciju, kāpēc uzskata, ka ECL varētu būt sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju. Komisija informēja pieprasījuma iesniedzēju arī par to, ka var piemērot antidempinga pamatregulas 18. pantu, un par tā sekām.

(15)

Ar 2023. gada 24. jūlija vēstulēm Indijas valdība, ECL un SG PAM sniedza piezīmes par 18. panta vēstuli un par izpausto informāciju.

(16)

Komisija saņēma piezīmes arī no Eiropas izplatītājiem tādu plastisko cauruļu Savienības tirgū, kādas ražo ECL, proti, no uzņēmumiem: Valdro, Fusion Pipeline Products Limited (“Fusion Pipelines Products”), CO.ME.CAR SRL, Deschacht, Idrovit SRL, Vodoskok d.d. un WAPPtech Ltd.

(17)

Pēc ECL pieprasījuma 2023. gada 26. jūlijā notika uzklausīšana.

(18)

Komisija 2023. gada 24. augustā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tai bija nodoms ierosināt grozīt uzņēmumam ECL piemērojamo maksājuma likmi. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes līdz 2023. gada 6. septembrim un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(19)

Komisija par šo jautājumu saņēma piezīmes no Indijas valdības, SG PAM, ECL un no Eiropas uzņēmumiem: Deschacht, IBECO AB, VAPPtech Environrnental Ltd (“VAPPtech”) un Vodoskok.

(20)

2023. gada 4. septembrī pēc Indijas valdības pieprasījuma notika uzklausīšana starp Indijas valdību un Komisijas dienestiem. Pēc ECL pieprasījuma 2023. gada 6. septembrī notika vēl viena uzklausīšana starp ECL un Komisijas dienestiem. Komisija izskatīja visu ieinteresēto personu piezīmes.

(21)

Komisija 2023. gada 3. oktobrī atkārtoti izpauda savus konstatējumus par pieejamo faktu izmantošanu (sk. 3.6. iedaļu) un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes līdz 2023. gada 6. oktobrim. Piezīmes tika saņemtas no Indijas valdības, ECL un SG PAM. Komisija izskatīja visu ieinteresēto personu piezīmes.

(22)

Komisija 16. oktobrī atkārtoti izpauda savus konstatējumus par normālo vērtību un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes līdz 2023. gada 17. oktobrim. Piezīmes tika saņemtas no Indijas valdības un ECL. Komisija izskatīja visu ieinteresēto personu piezīmes.

(23)

ECL ar 2023. gada 28. augusta vēstuli informējis Komisiju, ka vēlas atsaukt daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu. ECL atkārtoja savās piezīmēs par vispārīgo informācijas izpaušanas dokumentu sniegtos argumentus, ka izmeklēšana būtu jāizbeidz.

(24)

ECL atsaucās uz Komisijas konstatējumiem informācijas izpaušanas dokumentā par “pieejamo faktu” izmantošanu. Tas uzskatīja, ka ir sniedzis būtiskus pierādījumus, lai pārliecinātu Komisiju par savu datu precizitāti, jo īpaši par katras caurules metāla masu PIP laikā, un ka nebija varējis sniegt vairāk pierādījumu, jo caurules jau bija pārdotas. ECL arī apgalvoja, ka datu (par metāla masu) uzskaites metode tika izmantota uzņēmuma grāmatvedības dokumentos un uzņēmuma SAP sistēmā (9). Tas apņēmās turpmāk veikt atbilstošus pasākumus, lai pārbaudītu un pienācīgi reģistrētu katras saražotās caurules metāla masu. Tāpēc ECL uzskatīja, ka pārskatīšana ir nepamatota un būtu jāizbeidz.

(25)

Atsaucoties uz 3.2. iedaļā izklāstītajiem secinājumiem par to, kāpēc Komisija uzskata, ka dati ir nepareizi uzrādīti, Komisija ņēma vērā ECL apņemšanos turpmāk reģistrēt cauruļu masu. Tomēr tā uzskatīja, ka šāda apņemšanās nevar pamatot šīs pārskatīšanas izbeigšanu, jo tā neietekmē pašreizējos konstatējumus, kas attiecas uz pagājušu laikposmu.

(26)

Bez tam ECL apgalvoja, ka tad, ja Komisija noteiktu vispārīgajā informācijas izpaušanas dokumentā minēto atlikušo maksājumu 12,9 % apmērā, kurš būtu maksājams papildus uzņēmumam jau piemērojamajam 9 % kompensācijas maksājumam, ECL nevarētu turpināt attiecīgā ražojuma pārdošanu Savienības tirgū un tam būtu jāslēdz savi meitasuzņēmumi/biroji Francijā, Spānijā, Itālijā un Vācijā. Rezultātā 60 cilvēku, kurus tieši nodarbina ECL, zaudētu darbu.

(27)

ECL atsaucās arī uz informāciju, ko bija snieguši dažādi neatkarīgi izplatītāji no Itālijas, Francijas, Beļģijas, Īrijas un Horvātijas, apgalvodami, ka Savienības tirgū pastāv nopietna konkurences problēma. Tas apgalvoja, ka tad, ja ECL nevarētu apgādāt šos uzņēmumus, tiem lielākoties būtu jāizbeidz darījumdarbība un rezultātā dalībvalstīs visā Savienībā tiktu zaudēti tūkstošiem tiešu un netiešu darbvietu. ECL uzskatīja, ka ekonomiskie zaudējumi dažādās dalībvalstīs tādējādi būtu vēl ievērojamāki. Turklāt, pēc tās domām, ECL iziešana no Savienības tirgus tikai stiprinātu to, ka uzņēmumam SG PAM šajā tirgū ir gandrīz monopolstāvoklis, un tādējādi kaitētu plašākām Savienības interesēm.

(28)

Uzņēmumi – CO.ME.CAR S.r.l., Deschacht, Vodoskok d.d. un WAPPtech – pieprasīja, lai Komisija izbeigtu pārskatīšanu. Uzņēmumi uzsvēra, cik svarīga ir ECL klātbūtne Savienības tirgū, un norādīja, ka uzņēmumam SG PAM ir gandrīz monopolstāvoklis, un tā rīcību raksturoja kā vērstu pret konkurenci.

(29)

Visi šie uzņēmumi minēja arī, ka tad, ja ECL atstātu Savienības tirgu, tam būtu nozīmīga ekonomiska ietekme uz to darbību un plastisko cauruļu tirgu Savienībā. Piemēram, Deschacht norādīja, ka krasi samazinātu Beļģijā piedāvāto plastisko cauruļu daudzumu, kas kaitētu plastisko cauruļu nozarei. WAPPtech norādīja, ka ECL plastisko cauruļu pārdošana Eiropā veido ievērojamu daļu no tā gada apgrozījuma un tādējādi nodrošina uzņēmuma ekonomisko stabilitāti. Bez tam Vodoskok norādīja, ka, pēc tā domām, ierosināto pasākumu noteikšanai būtu nozīmīgas ekonomiskas sekas, kuras skartu piegādes ķēdi un kuru dēļ tiktu zaudētas darbvietas.

(30)

SG PAM apgalvoja, ka iebilst pret to, ka izmeklēšana tiek izbeigta, pamatojoties uz to, ka ECL atsaucis pārskatīšanas pieprasījumu. Pēc uzņēmuma domām, izbeigšana būtu pretrunā Savienības interesēm, jo īpaši ņemot vērā ECL importa par zemām cenām pieaugumu Savienības tirgū. Tas atsaucās uz Komisijas secinājumiem par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei sākotnējā lietā un pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(31)

SG PAM arī atgādināja, ka pārskatīšana tika sākta pēc ECL pieprasījuma un attiecās tikai uz atkārtotu tā dempinga starpības novērtēšanu, tāpēc Komisijai neesot ļauts atkārtoti novērtēt Savienības intereses.

(32)

Turklāt SG PAM aizstāvēja viedokli, ka neviens elements neliekot domāt, ka ECL būtu jāatstāj Savienības tirgus, ja palielinātos tā maksājumu līmenis. Uzņēmums atgādināja, ka antidempinga pasākumu mērķis nav novērst importu, bet gan nodrošināt taisnīgu importa cenu. Tas uzskatīja, ka apgalvojumi par SG PAM pret konkurenci vērsto rīcību nav pamatoti un to mērķis ir tikai kaitēt tā reputācijai. Turklāt, pēc tā domām, pastāvot alternatīvi piegādes avoti, piemēram, pārdošana, ko veic citi Eiropas ražotāji – Duktus-VonRoll un TRM –, kā arī imports no Turcijas, AAE, Ķīnas un Irānas, kā arī no Indijas uzņēmuma Jindal.

(33)

SG PAM apgalvoja arī, ka plastisko cauruļu tirgus ir “daudzmateriālu” tirgus, jo plastiskās caurules var aizstāt ar citu veidu caurulēm, kas ir piemērota alternatīva. Tas atsaucās uz secinājumiem, ko izdarījušas valsts iestādes un Komisija dažādās ar konkurenci šajā tirgū saistītās analīzēs. SG PAM arī norādīja, ka ECL tirgus daļa dažās dalībvalstīs bijusi ievērojama un ECL pats apgalvojis, ka tā tirgus daļa esot 30 % Francijā un 50 % Spānijā. Pēc tā domām, ECL bijusi ievērojama tirgus vara.

(34)

SG PAM atsaucās uz dažādu izplatītāju sniegto informāciju. Tas uzskatīja, ka izplatītāju darījumdarbības daļa ūdens pārvietošanai paredzētu plastisko cauruļu jomā bijusi neliela, vidēji 3–10 %, un nav pārsniegusi 20 %. Tāpēc, pēc tā domām, pat ja šie izplatītāji nevarētu ECL izmantot par avotu, ietekme uz tiem nebūtu katastrofāla. Turklāt SG PAM uzskatīja, ka nekas neliecina, ka tā stāvoklis plastisko cauruļu tirgū būtu reprezentatīvs.

(35)

Bez tam SG PAM pēc informācijas izpaušanas norādīja, ka, pēc tā domām, ECL nākotnes apņemšanās neietekmē šīs izmeklēšanas konstatējumus un ka izmeklēšanas izbeigšana būtu pretrunā labas pārvaldības principam, jo tā ilga vairāk nekā gadu un ietvēra pārbaudes uz vietas un attālinātas pārbaudes. Tas arī uzskatīja, ka izmeklēšanu nevar izbeigt, ņemot vērā Komisijas konstatējumus par ECL sniegto nepatieso un maldinošo informāciju.

(36)

Vispirms Komisija norādīja, ka antidempinga pamatregulas 9. panta 1. punkta formulējumā attiecībā uz sūdzības atsaukšanu ir lietots verbs “var” un tādējādi Komisijai nav pienākuma izbeigt procedūru, bet tai ir tikai iespēja to darīt, ja vien šāda izbeigšana nekaitētu Savienības interesēm. Citiem vārdiem sakot, Komisijai ir jāpārbauda, vai izbeigšana kaitētu Savienības interesēm, tikai tad, ja Komisija apsver šādu izbeigšanu. Šajā lietā Komisija neuzskata, ka ir iemesli izbeigt izmeklēšanu.

(37)

Komisija atgādināja, ka pārskatīšana faktiski tika sākta, pamatojoties uz to, ka ECL apvienojās ar saistītu uzņēmumu. Kā sīkāk izklāstīts 3.1. iedaļā, apvienošanās nozīmēja, ka apstākļi ir mainījušies un izmaiņas ir ilglaicīgas, tāpēc saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu bija jāpārrēķina sākotnējā izmeklēšanā noteiktā dempinga starpība.

(38)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā nepieciešamību novērst tirdzniecību kropļojošu ietekmi un atjaunot reālu konkurenci, ir vajadzīgs noteikt atbilstošu dempinga starpību, jo īpaši šajā situācijā, kad tika sniegta maldinoša informācija.

(39)

Tāpēc Komisija secināja, ka izbeigt pārskatīšanu un tādējādi neņemt vērā šīs izmeklēšanas konstatējumus šajā lietā nav atbilstoši, un nolēma turpināt izmeklēšanu.

(40)

Pēc procedūras sākšanas Savienības ražotājs SG PAM apgalvoja, ka pēdējos desmit gadus to negatīvi ietekmējusi ECL negodīgā prakse un dempinga līmeņa palielināšanās.

(41)

SG PAM arī norādīja, ka pieprasījumā nebija informācijas, kas pamatotu apgalvojumu par dempinga mazināšanos vai saikni starp apvienošanos un dempinga līmeņa izmaiņām. Tas apgalvoja, ka saistība starp ECL un SPL jau ir ņemta vērā sākotnējā izmeklēšanā un ka abu uzņēmumu skaitliskie rādītāji tika izmantoti ECL dempinga starpības noteikšanai. Tas arī uzskatīja, ka pārskatīšanas rezultātā dempinga starpība visticamāk varētu palielināties.

(42)

Atbildot uz to, ECL norādīja, ka SG PAM argumenti nav pamatoti ar faktiem. Pēc tā domām, kopš sākotnējās izmeklēšanas SG PAM tirgus daļa ir palielinājusies, savukārt ECL kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū ir samazinājies. ECL apgalvoja arī, ka vienlaikus pieaugušas tā pārdošanas cenas, pārsniedzot to tā eksportam uz Savienību noteikto pasākumu līmeni. Pēc tā domām, finanšu rezultāti, jauni ieguldījumi un pārdošanas apjomu palielināšanās apliecina, SG PAM darbības rezultāti bijuši izcili.

(43)

Turklāt ECL norādīja, ka iepriekšējā starpposma pārskatīšana, kas pret ECL tika sākta pēc uzņēmuma SG PAM pieprasījuma, tika izbeigta pēc tam, kad pēdējais minētais atsauca pieprasījumu. Saskaņā ar ECL pausto, tas nozīmēja, ka SG PAM uzskata, ka ECL dempings ir samazinājies. Pēc ECL domām, SG PAM guva labumu no pārmērīgiem antidempinga un kompensācijas pasākumiem pret pārskatāmā ražojuma ražotājiem eksportētājiem Indijā. Uzņēmums ECL arī apgalvoja, ka lēmums sākt pašreizējo starpposma pārskatīšanu ir balstīts nevis uz paša uzņēmuma, bet gan Komisijas novērtējumu, ka apvienošanās ietekmējusi uzņēmuma izmaksu struktūru.

(44)

Saistībā ar šiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka pārskatīšanas nolūks ir noteikt jaunu ECL dempinga līmeni, ņemot vērā, ka ir mainījušies apstākļi. Tā arī precizēja, ka saistītā uzņēmuma SPL dati sākotnējos dempinga aprēķinos netika izmantoti. Turklāt tas, ka SPL dati netika izmantoti sākotnējā antidempinga izmeklēšanā, nebija vienīgais faktors, kas jāņem vērā, sākot pārskatīšanu. Pēc Komisijas domām, tika ņemts vērā arī tas, ka apvienošanās rezultātā radās sinerģijas, kuru dēļ bija vieglāk segt konkrētas izmaksas, kas ietekmēja uzņēmuma darbību un izmaksas. Tāpēc pārskatīšana bija pamatota, un apgalvojums tika noraidīts.

(45)

SG PAM apgalvoja arī, ka pieprasījums neatbilst nekonfidenciālas informācijas apstrādes standartiem un ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekami detalizētus nekonfidenciālos kopsavilkumus, kas ļautu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību un izpildīt antidempinga pamatregulas 19. pantā noteiktās prasības.

(46)

Komisija norādīja, ka viss pieprasījums nebija konfidenciāls. Turklāt tā norādīja, ka uzņēmums SG PAM konkrēti neprecizēja, kādas informācijas atklātajos lietas materiālos, pēc tā domām, trūkst. Tāpēc tā šo apgalvojumu noraidīja.

(47)

SG PAM arī norādīja, ka Komisijai būtu jāpagarina izmeklēšanas periods, lai ņemtu vērā apgalvojumu, ka ir mainījušies apstākļi. ECL apvienošanās ar saistīto uzņēmumu SPL stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tomēr Komisijas izraudzītais pārskatīšanas izmeklēšanas periods bija noteikts no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam, lai tas atbilstu tradicionālajam Indijas finanšu pārskata gadam. Saskaņā ar SG PAM teikto, tas nozīmēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas perioda trīs ceturkšņi (no 2021. gada aprīļa līdz 2021. gada decembrim) aptvēra periodu, pēc kura, kā apgalvots, mainījās apstākļi, un dati par trim iepriekšējiem ceturkšņiem nekādā gadījumā neatspoguļotu nekādas apvienošanās rezultātā radušās izmaiņas.

(48)

Attiecībā uz apgalvojumu par pārskatīšanas izmeklēšanas perioda neatbilstību Komisija skaidroja, ka tika konstatēts, ka no darbības, administratīvā un uzskaites viedokļa apvienošanās stājās spēkā ar atpakaļejošu spēku (10), proti, no 2020. gada 1. oktobra. Tāpēc tā varēja novērtēt apvienošanās ietekmi visā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(49)

Saskaņā ar uzņēmuma SG PAM teikto, Komisijai būtu bijis jāpārbauda arī Indijā un Savienībā pārdoto cauruļu un caurulīšu īpašību atšķirības. Šīs atšķirības, pēc tā domām, galvenokārt saistītas ar spiediena un biezuma klasi, masu, garumu un pārklājumu. Turklāt SG PAM norādīja, ka ECL pārdod smagākas caurules un ka tās pašas caurules Indijā var izmantot citādiem leitojumiem nekā Savienībā. Piemēram tas minēja “K9” (11) klases cauruli, ko, kā tas apgalvo, Indijā parasti izmanto ūdens apgādei, savukārt Savienībā šim pašam nolūkam izmanto “K7” klases caurules. Pēc SG PAM domām, šīs atšķirības var pamatot korekcijas, kas ļautu taisnīgi salīdzināt Indijas iekšzemes tirgū un Savienības tirgū pārdotos ražojumus. ECL nepiekrita un sniedza detalizētu informāciju par savu ražojumu tehniskajām īpašībām un atšķirībām, kas, kā tas apgalvoja, pastāvot.

(50)

Komisijas prakse ir aprēķināt dempinga starpību, salīdzinot ražojuma veida normālo vērtību ar līdzīga ražojuma veida eksporta cenu. Tādējādi tika ņemtas vērā atšķirības, uz kurām norādīja SG PAM, jo dažādas spiediena klases tika uzskatītas par dažādiem ražojuma veidiem. Komisija uzskatīja, ka SG PAM bažas ir pilnībā kliedētas.

(51)

SG PAM arī apgalvoja, ka ECL jaunā korporatīvās grupas organizācija rada ievērojamas iespējas šķērskompensācijai, iekšējai pārdošanai par ārpustirgus vērtībām, neuzrādītiem pakalpojumiem un/vai citiem posteņiem, kas var būtiski ietekmēt izmaksu novērtējumu un uzņēmuma iekšzemes un ES pārdošanas apjomu salīdzinājumu. Tāpēc, pēc tā domām, Komisijai būtu tam jāpievērš uzmanība, novērtējot darījumus starp saistītiem subjektiem. Šajā nolūkā SG PAM sniedza ECL grupas korporatīvās struktūras kopsavilkuma aprakstu, kā arī norādīja faktorus, kas, pēc tā domām, Komisijai būtu jāņem vērā dempinga aprēķinos. SG PAM atsaucās uz koksa piegādi, kuru ražojusi viena no ECL rūpnīcām Haldijā, un uz ogļu importu no Austrālijas, kur varēja būt iesaistītas dažas ar ECL saistītas personas. SG PAM apgalvoja, ka tas pats attiecas uz Savienības tirgu, kur ECL pārdod ar vairāku saistītu personu palīdzību. SG PAM atsaucās uz divu saistītu personu – Electrosteel Trading S.A. un Electrosteel Europe S.A. – gada pārskatos minētajām atlaidēm, gada beigu prēmijām, pārdošanu par “nulles vērtību” un citādu tirgus praksi. SG PAM arī norādīja uz potenciāliem ECL subjektu gada pārskatos minētiem darījumiem starp ECL un Electrosteel Algeria SPA, Electrosteel Castings Gulf FZE (AAE), Electrosteel Bahrain Holding WLL (Bahreina) un Electrosteel Doha for Trading LLC (Katara), kuri Komisijai būtu jāaplūko, lai pārbaudītu šo subjektu iespējamo iesaistīšanos attiecīgā ražojuma pārdošanā Savienības tirgū.

(52)

Komisija ņēma vērā šos elementus savā novērtējumā un pārskatīja korporatīvās grupas struktūru un saistīto personu organizāciju tiktāl, ciktāl šī saistība bija būtiska, lai noteiktu jaunu dempinga starpību uzņēmumam ECL. Tālab tā ņēma vērā to, ka pārskatāmais ražojums tika pārdots Savienības tirgū ar saistītu personu starpniecību.

(53)

SG PAM apgalvoja, ka, tā kā Indijas dzelzsrūdas tirgus ir izkropļots un šie izkropļojumi noteikti sākotnējā regulā, ar ko Indijas ražotājiem eksportētājiem uzlika kompensācijas maksājumu, Komisijai, aprēķinot normālo vērtību, būtu jākoriģē izmaksas, pamatojoties uz antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punktu.

(54)

Savienības ražošanas nozare sākotnējā izmeklēšanā apgalvoja to pašu. Komisija tobrīd uzskatīja, ka šis izkropļojums ir izmeklēts un izskatīts atsevišķā antisubsidēšanas izmeklēšanā un ka nav vajadzības to sīkāk aplūkot, jo tādējādi tiktu divkārši ņemta vērā subsīdijas ietekme. Komisija atbalstīja šo viedokli.

(55)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) caurules un caurulītes (“plastiskās caurules”), izņemot plastiskā čuguna caurules un caurulītes bez iekšējā un ārējā pārklājuma (“neapstrādātas caurules”) (“pārskatāmais ražojums”).

(56)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Indijas izcelsmes pārskatāmais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7303 00 10 un ex 7303 00 90 (Taric kodi 7303001010, 7303009010). KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā.

(57)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā starpposma pārskatīšanā apstiprinājās, ka vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi ir turpmāk minētajiem ražojumiem:

(58)

Tāpēc minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem antidempinga pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(59)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu Komisija pārbaudīja, vai apstākļi, kuru dēļ noteikta pašreizējā dempinga starpība, ir mainījušies un vai šādas izmaiņas ir ilglaicīgas.

(60)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka saskaņā ar Indijas attiecīgo iestāžu 2021. gada 31. decembrī apstiprināto SPL un ECL apvienošanās shēmu SPL oficiāli apvienojās ar ECL. ECL pārņēma SPL, un tāpēc no 2022. gada 1. janvāra abi uzņēmumi darbojās kā viens subjekts. Šajā pēdējā minētajā datumā SPL beidza pastāvēt. ECL un SPL daļas tika apvienotas un piešķirtas 2022. gada 20. janvārī, un piešķiršanas process tika pabeigts 2022. gada aprīlī. Tomēr, kā paskaidrots 48. apsvērumā, apvienošanās tika īstenota ar atpakaļejošu spēku, proti, no 2020. gada 1. oktobra.

(61)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, ievērojot antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu, ir mainījies pamats, uz kura tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un šīs izmaiņas pamato pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpības pārskatīšanu.

(62)

Pēc informācijas izpaušanas ECL apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi apvienošanās radītās sinerģijas un tāpēc izmeklēšana būtu jāizbeidz.

(63)

Komisija nepiekrita šim pieņēmumam, jo, kā minēts 1.7. iedaļā un izpausts ieinteresētajām personām, tā secināja, ka apvienošanās rezultātā radās sinerģijas, kuru dēļ bija vieglāk segt konkrētas izmaksas, kas ietekmēja uzņēmuma darbību un izmaksas. Secinājums par daļējas starpposma pārskatīšanas nepieciešamību tika atkārtots arī 2023. gada 24. augusta vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 113. apsvērumā.

(64)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas valdība atbalsoja ECL argumentus un aizstāvēja uzskatu, ka starpposma pārskatīšana nav nepieciešama. Indijas valdība piekrita, ka Komisijai ir bijusi konsekventa prakse veikt daļēju starpposma pārskatīšanu apvienošanos gadījumā, taču uzskatīja, ka ECL gadījums ir citāds, jo gan uz ECL, gan uz SPL attiecās sākotnējā izmeklēšana un lēmums neizmantot SPL datus sākotnējā antidempinga izmeklēšanā bija Komisijas izvēle. Tāpēc tā uzskatīja, ka nav vajadzības veikt atkārtotu izmeklēšanu attiecībā uz tiem. Turklāt, pēc tās domām, lai uzņēmums ECL iesniegtu starpposma pārskatīšanas pieprasījumu, oficiāli pieprasījusi Komisija.

(65)

Lai noteiktu izmaksas, kas radušās apvienotajam subjektam, gadījumos, kad ECL dati netika noraidīti, Komisijai bija jāizmanto konsolidētas apvienoto subjektu izmaksas un konsolidētas to vispārējās, administratīvās un pārdošanas izmaksas.

(66)

Komisija arī uzskatīja, ka nav nozīmes tam, vai ECL iesniedzis pieprasījumu pēc savas iniciatīvas vai arī Komisija devusi tam padomu tā rīkoties, jo Komisija, pamatojoties uz 11. panta 3. punktu, ir konstatējusi, ka apvienošanās nozīmē, ka apstākļi ir mainījušies un izmaiņas ir ilglaicīgas, tādēļ bija vajadzīgs noteikt jaunu dempinga starpību (sk. 3.1. iedaļu). Tādējādi Komisija apgalvojumu noraidīja.

(67)

Indijas valdība apgalvoja arī, ka starpposma pārskatīšanas pieprasījums ir iesniegts gan attiecībā uz kompensācijas, gan antidempinga pasākumiem un ka nav taisnīgi Komisijai veikt tikai antidempinga pārskatīšanu, jo konkrētas subsīdiju shēmas vairs nepastāv.

(68)

Komisija atgādināja, ka ECL iesniedza tikai antidempinga pasākumu pārskatīšanas pieprasījumu. Tādējādi šis apgalvojums ir nepamatots.

(69)

Sākotnējā izmeklēšanā ECL (un citu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās) dempinga starpību noteica, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma metāla neto masu. Tas nozīmē, ka tā tika noteikta, pamatojoties uz caurules masu bez cementa oderējuma, nevis uz tās kopējo masu. Attiecīgi ECL atbildi uz antidempinga anketas jautājumu bija balstījis tikai uz metāla neto masu.

(70)

Pārskatāmais ražojums ir tērauda caurule ar iekšējo cementa slāni, kas paredzēts, lai novērstu caurules koroziju. Turklāt tērauda caurulei ārpusē ir ļoti plāns dažus milimetrus biezs aizsargslānis, ko parasti dēvē par “pārklājumu”. Caurules ar cementa oderējumu masa tiek definēta kā cementa oderējuma masa (“CML”).

(71)

Indijas iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu pārklājums (12) atšķiras no to ražojumu pārklājuma, ko eksportē uz Savienību. Tāpēc starp ražojuma veidiem nav atbilstības, kas ļautu aprēķināt dempinga starpību. Lai gan pārklājumam nav būtiskas ietekmes uz ražošanas izmaksām vai cenu, šīs atbilstības trūkuma dēļ normālā vērtība bija jāaprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām. Lai aprēķinātu normālo vērtību, katra ražojuma veida gadījumā Savienībā pārdotās konkrētās caurules kopējā masa bija jāreizina ar vidējām izgatavošanas izmaksām uz kilogramu attiecīgā veida ražojuma.

(72)

Caurules kopējā masa ietver metāla, cementa un pārklājuma masu. Vairumam uz Savienību eksportēto veidu un atbilstīgi nominālajiem (teorētiskajiem) standartiem (13) metāla vidējā masa caurulē ir aptuveni 85 %, savukārt cementa masa ir vidēji 15 % no caurules kopējās masas (14). Pārklājuma masa ir 0,3–1 % no caurules kopējās masas. Metāls veido lielāko daļu no izmaksām, tāpēc tā izmaksas nosaka gatavās caurules pārdošanas cenu.

(73)

Tikai caurules metāla daļu izmanto reizināšanai ar vidējām izgatavošanas izmaksām. Tāpēc metāla masa un tā proporcija caurules masā tieši ietekmē normālās vērtības aprēķināšanu un tādējādi tieši ietekmē dempinga starpību. Ja tiek uzrādīta pārāk zema metāla masa, tad automātiski tiek iegūta zemāka saliktā normālā vērtība un attiecīgi zemāka dempinga starpība (15). Tāpat, ja uz Savienību veiktās pārdošanas apjomos tiek uzrādīta pārāk zema metāla masa, tā kļūst par pamatu augstākai vidējai eksporta cenai (16). Tāpēc uzrādītās metāla masas precizitātei ir būtiska nozīme dempinga starpības noteikšanā. Citiem vārdiem sakot, lai aprēķinātu precīzu dempinga starpību, ir vajadzīgs, lai metāla masa tiktu uzrādīta pareiza. Turklāt tas ietekmē gan noteiktās normālās vērtības, gan noteiktās eksporta cenas precizitāti.

(74)

ECL pārbaudē uz vietas sniegtā informācija liecina, ka uzņēmuma ražotās caurules netika sistemātiski svērtas atsevišķi. Tā vietā pirms ECL telpu atstāšanas uz platformsvariem tika nosvērts vesels konteiners vai pilnībā ar caurulēm piekrauts kravas automobilis. Šajā konteinerā/kravas automobilī bija daudzas dažādu diametru caurules ar CML un pārklājumu, un tajā varēja būt iekļauti citi ražojumi, piemēram, blīves, smērvielas, savienotājelementi vai citi elementi, kā arī koka gabali vai citāds iepakojuma materiāls. ECL apgalvoja, ka saražoto cauruļu metāla neto masa tika reģistrēta uzskaites sistēmā, pamatojoties uz katra ražojuma veida caurules parauga svēršanu no ikviena pasūtījuma. ECL norādīja, ka parauga cauruļu metāla masa pēc tam tika reģistrēta uzņēmuma SAP sistēmā un pastāvīgi koriģēta atbilstīgi katra parauga testēšanas rezultātam. ECL apgalvoja, ka šie dati, kas tika uzrādīti tā atbildē uz anketas jautājumiem un pēc tam izmantoti dempinga aprēķināšanai, tādējādi atspoguļo cauruļu faktisko metāla masu.

(75)

Lai pārbaudītu, vai metāla neto masa, ko ECL bija ievadījis SAP, ir pareiza, Komisija lūdza uzņēmumu sniegt papildu informāciju par cauruļu (kopējo) “bruto masu” (kas ietver CML un pārklājumu), kā arī ražošanas un pārdošanas datus, kas izteikti metros.

(76)

Bruto masa, ko iekšzemes pārdošanas gadījumā sauc par Kanta masu, ir cauruļu masa, kas ietver CML un pārklājumu. Uzņēmums veica uzskaiti par piekrauta kravas automobiļa vai konteinera – ieskaitot iepakojumu – bruto masu uz platformsvariem. Komisija lūdza šo papildu informāciju, lai veiktu uzņēmuma uzrādītās metāla neto masas pareizības kontrolpārbaudi.

(77)

Pēc ECL iesniegtās papildu informācijas salīdzināšanas Komisija konstatēja neatbilstības starp eksporta tirgū pārdotā izmeklējamā ražojuma bruto masu un iekšzemes tirgū pārdotā izmeklējamā ražojuma bruto masu. Atšķirība jo īpaši attiecās uz CML masu iekšzemes tirgū pārdotajos ražojumos salīdzinājumā ar šo masu Savienības tirgū pārdotajos ražojumos.

(78)

Izmantojot ECL sniegto informāciju, kuras pamatā ir cauruļu garums (metros), Komisija, kurai nebija zināma nezināja CML masa iekšzemes tirgū (17), salīdzināja vidējo Kanta masu uz vienu metru iekšzemes tirgū pārdoto cauruļu un eksportam pārdoto cauruļu CML masu. Tā konstatēja, ka uzrādītā cauruļu bruto masa uz vienu metru bijusi vidēji par vairāk nekā [5–15] % lielāka eksporta pārdevumiem nekā pārdevumiem iekšzemes tirgū (18). Tā kā par iekšzemes tirgu uzrādītajos datos bija iekļauti dati par iepakojumu, savukārt iepakojuma masa nebija iekļauta masā, kas uzrādīta par pārdevumiem uz Savienību, Komisija secināja, ka faktiskā atšķirība varētu būt vēl lielāka.

(79)

Lai būtu pēc iespējas precīza, Komisija sašaurināja salīdzinājumu līdz gandrīz identiskiem ražojuma veidiem, kas pārdoti gan Indijas iekšzemes tirgū, gan Savienības tirgū. Salīdzinot gandrīz identiskus ražojuma veidus (19) (kas atšķiras tikai ārējā pārklājuma ziņā), Komisija konstatēja, ka uzrādītā metāla neto masa ir identiska, savukārt CML masa eksporta pārdevumos vienmēr bijusi ievērojami lielāka. Komisija konstatēja, ka eksportēto cauruļu kopējā (bruto) masa bijusi vidēji par [5–15] % lielāka. Dažiem ražojuma veidiem atšķirība bija pat [5–15] %. Tas nozīmēja, ka eksportam pārdotas caurules masa uz vienu metru bijusi vidēji par [10–20] % lielāka nekā gandrīz identiskas iekšzemes tirgū pārdotas caurules masa. Komisija arī norādīja, ka šīs neatbilstības vienmēr vērstas vienā virzienā – eksportētā ražojuma masa ir novērtēta par zemu. Šādas 72. apsvērumā skaidrotās novērtēšanas par zemu dēļ ECL dempinga starpība tika iegūta mazāka.

(80)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka šīs neatbilstības pierāda, ka par pārdevumiem nepareizi uzrādīta masas informācija. Kā minēts iepriekš 40. apsvērumā, uzrādīt pareizu masas informāciju ir ļoti svarīgi, lai iegūtu precīzu dempinga starpību. Konkrēti, ja nepareizi uzrāda masas informāciju, var iegūt mazāku reālo dempinga starpību. Ņemot to vērā, 2023. gada 29. jūnijā Komisija lūdza ECL sniegt skaidrojumus par šīm neatbilstībām.

(81)

ECL atbildēja, ka eksporta un iekšzemes pārdošanas apjomu salīdzināšanu ietekmēja pārdoto ražojumu klāsta atšķirības abos tirgos un ka atšķirības, kas konstatētas caurulēm ar diametru līdz 300 mm, skaidrojamas ar Savienības un Indijas iekšzemes tirgū piemērojamām atšķirīgām normām attiecībā uz CML biezumu. Turklāt, pēc pieprasījuma iesniedzēja domām, vairākas atšķirības pastāvēja tāpēc, ka iekšzemes un eksporta tirgū tika izmantoti atšķirīgi pārklājuma veidi un zināmā mērā atšķīrās transportēšanai paredzētais iepakojums.

(82)

Komisija uzskatīja, ka, dažas atšķirības patiešām varētu ietekmēt atšķirīgs ražojumu klāsts, taču atšķirību apmēru, kas konstatēts, salīdzinot gandrīz identiskus ražojuma veidus (20), nevar pietiekami izskaidrot ar ECL norādītajiem iemesliem.

(83)

Turklāt pārbaudes apmeklējumā uz vietas Komisija konstatēja, ka tāda paša diametra cauruļu CML biezums iekšzemes un eksporta tirgum bija identisks. Papildus tam paša ECL ražošanas kodēšanas sistēmā ir izmantoti identiski ražojuma kodi gan iekšzemes, gan Savienības tirgum. Bez tam tika izmantotas tās pašas ražošanas līnijas un tā pati ražošanas metode. Ja caurulēm, kas paredzētas eksportam, būtu bijis cits cementa biezums, tad šiem ražojumiem būtu bijis cits ražojuma kods, bet šajā gadījumā tas tā nebija.

(84)

Turklāt ECL arguments, ka Indijas un Savienības tirgū ir atšķirīgas cementa biezuma normas, attiecās tikai uz caurulēm ar diametru līdz 300 mm. Tomēr Komisija konstatēja neatbilstības arī to cauruļu gadījumā, kuru diametrs ir lielāks par 300 mm un kurām abiem tirgiem paredzēto normu prasības par CML biezumu ir identiskas. Komisija aprēķināja, ka, pamatojoties uz ECL uzrādīto metāla neto masu, eksporta tirgū dažiem ražojuma veidiem CML varētu būt divreiz lielāks nekā iekšzemes tirgū.

(85)

Kā apstiprināja ECL paša iesniegtā informācija, eksporta tirgum paredzētajam (atšķirīgajam) pārklājuma veidam, kas atbilst tikai aptuveni [0–3] % no kopējās masas, bija minimāla ietekme uz caurules kopējo masu. Tāpēc pārklājuma atšķirība nevarēja būt par iemeslu masas atšķirībai, kas sasniedz gandrīz [10–20] %. Par transportēšanas iepakojumu Komisija uz vietas saņēma informāciju, kas apstiprināja, ka bruto masa, kas uzrādīta par iekšzemes pārdevumiem, ietver iepakojumu un citus ražojumus (smērvielas un blīves). Tomēr, pat ja iepakojums un citi ražojumi būtu izslēgti, pārbaudē uz vietas rūpnīcā tika konstatēts, ka iepakojuma īpatsvars iekšzemes un eksporta tirgū pārdoto ražojumu kopējā masā ir aptuveni [0–3] %, tātad salīdzinājumā ar cauruļu kopējo masu tas ir niecīgs.

(86)

Tādējādi Komisija secināja, ka caurulēm ar diametru līdz 300 mm konstatētās atšķirības var tikai daļēji (21) skaidrot ar argumentu, ka tās izriet no atšķirīgām Savienības un Indijas tirgū piemērojamām CML biezuma normām. Caurulēm, kuru diametrs ir lielāks par 300 mm, atšķirību nevarēja pamatot ar citādu CML normu, cita veida pārklājumu vai citādu transportēšanas iepakojumu.

(87)

Pamatojoties uz lietas materiālos esošo informāciju, kas bija pretrunā katram pieprasījuma iesniedzēja skaidrojuma elementam par masas atšķirībām, izrādījās, ka vienīgais skaidrojums ir tāds, ka pieprasījuma iesniedzējs savā grāmatvedības sistēmā nepareizi uzrādījis attiecīgā ražojuma masu vai garumu, tādējādi tam tika noteikta mazāka dempinga starpība. Šādi rīkojoties, pieprasījuma iesniedzējs sniedza nepatiesu vai maldinošu informāciju antidempinga pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē, tādējādi būtiski kavējot izmeklēšanu.

(88)

Indijas valdība izteica piezīmi, ka izmeklēšana sākta pēc Komisijas iniciatīvas un, pēc Indijas valdības domām, šāda izmeklēšana nav vajadzīga. Tā uzskatīja, ka, tā kā nav atšķirību metāla neto masā, kas uzrādīta par iekšzemes un Savienības tirgu, ECL dati būtu jāpieņem. Tā norādīja, ka ECL datu uzrādīšanai izmantojis to pašu metodiku, kas izmantota sākotnējā lietā (metodikas pamatā – metāla neto masa), un ka Komisija visās iepriekšējās izmeklēšanās šo (pašu) metodiku akceptējusi. Pēc Indijas valdības domām, tā kā metodika netika mainīta un uzņēmums nebija mainījis savu datu uzrādīšanas veidu, tad ECL sniegtos datus/informāciju nevarēja neņemt vērā.

(89)

Indijas valdība sniedza piezīmes arī attiecībā uz konstatējumiem par Komisijas 18. panta vēstulē norādītajām neatbilstībām starp metāla neto masu, CML masu un Kanta masu. Šajā kontekstā tā uzskatīja, ka katrā no trim gadījumiem masa uzrādīta ar citādu nolūku un pamatojumu, tāpēc to nevar izmantot salīdzinošai analīzei.

(90)

Indijas valdība jo īpaši norādīja, ka nozare izmanto metāla neto masu visiem iekšējiem un likumā noteiktajiem uzskaites nolūkiem. Ne attiecīgā ražojuma ražotājs, ne Komisija līdz šim nebija uzskatījuši CML par būtisku kritēriju nevienam nolūkam, arī ražojuma kontroles numuru (RKN) (22) gadījumā ne. Šī pieeja, pēc tās domām, saskanēja arī ar to, ka pat uzņēmums SG PAM, raksturojot ražojuma īpašības, nav norādījis, ka cements būtu būtisks kritērijs, un ka Komisija arī akceptējusi RKN, neiekļaujot cementu kā atsevišķu kritēriju visās līdz šim veiktajās izmeklēšanās. Indijas valdība apgalvoja, ka atkāpšanās no iedibinātās metodikas daļējā starpposma pārskatīšanā nešķiet ne vēlama, ne pamatota. Tāpēc Komisijas priekšlikums izmantot pieejamos faktus, pamatojoties uz cementa masas atšķirībām, būtu ne tikai skarbs, bet arī nepamatots attiecībā uz ECL, kas gadu gaitā pilnībā sadarbojies visās izmeklēšanās.

(91)

Indijas valdība arī piebilda, ka Kanta masa ietver ne tikai neapstrādātas caurules masu (metāla neto masu), bet arī cementa, iekšējā un ārējā pārklājuma, iepakojuma materiāla un citu priekšmetu – piemēram, starplikas gredzena, smērvielu – masu. Tā kā Kanta masa ietvēra ne tikai attiecīgā ražojuma, bet arī citu priekšmetu masu, tā katram sūtījumam bija citāda un tāpēc to nevajadzētu izmantot ne aprēķinos, ne analīzē.

(92)

Komisija vispirms norādīja, ka izmeklēšana, kā paskaidrots 8. apsvērumā, tika sākta pēc pieprasījuma iesniedzēju pieprasījuma. Lai gan minētā pieprasījuma pamatā varēja būt neoficiālas diskusijas ar Komisiju par ietekmi, ko rada apvienošanās ar SPL, tas nemaina faktu, ka pārskatīšanu nolēma pieprasīt tieši pieprasījuma iesniedzējs.

(93)

Turklāt Komisija ņēma vērā skaidrojumus par dažādām nozarē izmantotajām mērvienībām. Tā apstiprināja, ka saskaņā ar to, ko šajā izmeklēšanā pieprasīja Komisija, un saskaņā ar iepriekšējās izmeklēšanās izmantoto metodi ECL uzrādīja datus, kuru pamatā ir metāla neto masa. Tomēr, lai pārbaudītu to, cik precīzi ir sniegtie dati, kuru pamatā ir metāla neto masa, un tā kā nebija informācijas par atsevišķu cauruļu metāla masu, Komisija pārbaudes procesā pievērsās tam, lai noskaidrotu, vai ECL sniegtā informācija ir precīza, un veiktu informācijas kontrolpārbaudi, salīdzinot dažādas mērvienības, piemēram, bruto masu un metrus. Komisija izskatīja arī datus, kas uzrādīti par iekšzemes un eksporta tirgu. Veicot informācijas precizitātes kontrolpārbaudi, Komisija, pamatojoties uz metāla neto masu, konstatēja neatbilstības, kas norādīja uz iesniegto datu neprecizitāti. Tāpēc Komisijas iecere bija nevis izmantot metodiku, kas atšķiras no sākotnējā antidempinga izmeklēšanā izmantotās metodikas, bet gan pārbaudīt, vai uzņēmums ECL ir pareizi uzrādījis savus datus.

(94)

Indijas valdība arī uzskatīja, ka, tā kā iekšzemes tirgū pārdotie ražojumi nav tādi paši kā Savienības tirgū pārdotie ražojumi, Komisijas konsekventā prakse šādās lietās ir aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām. Tāpēc Indijas valdība norādīja, ka iekšzemes tirgū un ES tirgū pārdoto ražojumu masas atšķirības neietekmē šo izmeklēšanu.

(95)

Visbeidzot, Indijas valdība uzskatīja, ka priekšlikums izmantot “pieejamos faktus” nav pamatots un ka Komisijai būtu jāakceptē informācija, ko sniedzis eksportētājs, kurš sadarbojās, un attiecīgi jāizdara konstatējumi.

(96)

Komisija apstiprināja, ka, izmantojot sākotnējo metodi, tā kā Savienības un eksporta tirgū netika pārdoti tieši salīdzināmi ražojumi, tai bija nodoms aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām. Kā paskaidrots 72. apsvērumā, uzrādītās metāla masas precizitātei ir būtiska nozīme dempinga starpības noteikšanā. Attiecīgi Komisija secināja, ka tad, ja jāaprēķina normālā vērtība, ir vajadzīgi arī precīzi dati par masu. Tieši tāpēc, ja dati atzīti par neuzticamiem, tos nevar izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(97)

Atbildē uz 18. panta vēstuli ECL uzskatīja, ka pieejamo faktu izmantošana ir nepamatota un tai trūkst faktu pamata, jo tā balstās uz nesalīdzināmu ražojumu masas salīdzināšanu un neņem vērā vairākus mainīgos lielumus. Tas arī uzskatīja, ka Komisijas aprēķini 18. panta vēstulē nav precīzi.

(98)

ECL apgalvoja, ka uzrādītā metāla masa ir pareiza un ka ECL nav sniedzis nepatiesus vai maldinošus datus, arī par metāla masu ne. Pēc tā domām, masa, ko ECL uzrādīja izmeklēšanā, vienmēr bija balstīta uz uzņēmuma SAP sistēmu un/vai arī bija norādīta Savienības klientiem izrakstītajos rēķinos un eksporta dokumentācijā.

(99)

Attiecībā uz metāla masu ECL apgalvoja, ka dati ir balstīti uz ECL SAP sistēmu un to precizitāti pārbaudīja Komisija, veicot pārbaudi uz vietas. Dati tika balstīti uz metāla ražošanu un patēriņu, un tie atbilda ECL gada pārskatam un SAP reģistrētajam metāla krājumu daudzumam, ko visu bija pārbaudījusi Komisija. Tas arī norādīja, ka metāla masa minēta arī eksporta iepakojuma saraksta pielikumos (kopā ar neto un bruto masu) un ka šī masa atbilst masai, ko ECL uzrādīja atbildē uz anketas jautājumiem.

(100)

ECL arī apgalvoja, ka SAP datus katru ceturksni pārbauda ārējie revidenti un, kā noskaidroja Komisija, tie ir saskaņoti ar uzņēmuma gada pārskatiem. Iepriekš (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) saistītiem un nesaistītiem klientiem izdotie rēķini un eksporta dokumentācija bija muitas deklarāciju, preču transportēšanas un citu regulatīvo atbilstības prasību pamatā, un tos automātiski ģenerēja SAP, pamatojoties uz faktiskajiem platformsvaru datiem, ko rūpnīcas sistēmā ievada desmitiem ECL darbinieku. Tādējādi, pēc ECL domām, SAP un rēķinu autentiskumu un precizitāti nevarētu apšaubīt.

(101)

Uzņēmums ECL arī norādīja, ka dažādā masa, ko tas reģistrēja un uzrādīja Komisijai, atbilda datiem par eksportu uz trešām valstīm. Tas apgalvoja, ka metāla neto masas un CML masas ziņā dažādie uz trešām valstīm eksportētie ražojuma veidi bija salīdzināmi ar tiem pašiem uz Savienību eksportētajiem ražojuma veidiem.

(102)

Turklāt ECL apgalvoja, ka uzņēmumu revidē un inspicē starptautisko standartu iestādes, kas kontrolē tā uzskaites precizitāti. ECL jo īpaši iesniedza Bureau Veritas izdoto inspekcijas ziņojumu, ko pasūtīja ECL Kuveitas klienti. Ziņojumā bija minēta cauruļu vidējā masa un, pēc ECL domām, tika pierādīts, ka Savienības tirgū pārdoto ražojuma veidu masa uz metru bija līdzīga vai tuva CML masai, kuru uzrādījis ECL, kā arī norādīts, ka atšķiras cementa oderējuma biezums.

(103)

ECL atgādināja, ka kontrolējis metāla masu un pievērsis tai lielu uzmanību, jo metāls ir svarīgs izmaksu faktors, un ka ražošanas procesā to nepārtraukti uzrauga, turpretim CML veido tikai aptuveni [0–3] % no kopējām izmaksām. Tika pārbaudīta Kanta un CML masa, kas ir svarīga galvenokārt transportēšanas izmaksu aprēķināšanai.

(104)

Tāpēc ECL apgalvoja, ka atkarībā no uzņēmuma prakses cauruļu masu var izteikt kā metāla neto masu vai CML masu, ko savās piezīmēs apstiprinājis arī uzņēmums SG PAM. Tādējādi atbilstīgi attiecīgajiem standartiem tika iegūta metāla nominālā un CML masa. Nominālā masa bija masa, uz kādu ražotājs tiecās, taču, saskaņā ar ECL teikto, tas nebija nemainīgs standarts. Tāpēc, pēc ECL domām, ir atļautas un regulāri ir bijušas lielākas cementa vērtības un proporcijas.

(105)

Komisija ņēma vērā pieprasījuma iesniedzēja dažādos skaidrojumus par atšķirīgo masu un to, ka tā uzrādītie dati ir balstīti uz SAP sistēmu, ka tā finanšu pārskatus apstiprina ārēji revidenti un ka tiek inspicēts, vai tā ražojumi atbilst dažādiem starptautiskiem standartiem. Komisija arī piekrita, ka tā varētu pārbaudīt un sasaistīt kopējo neto metāla patēriņu, ko ECL uzrādījis par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ar SAP sistēmu un uzņēmuma gada pārskatiem.

(106)

Tomēr tādi parametri kā metāla masa, cements vai atsevišķu cauruļu garums dažādiem ražojumiem un tirgiem un tas, kā tie sadalīti starp ražojumiem, ir mainīgi lielumi, ko sistēmā ievadīja uzņēmums.

(107)

Pirmkārt, pamatojoties uz ECL sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka, pretēji ECL apgalvojumiem, atsevišķu cauruļu masa netika sistemātiski reģistrēta.

(108)

Komisija norādīja, ka uzrādītā metāla neto masa vieniem un tiem pašiem ražojuma veidiem kopumā bija tuva nominālajai masai, kas, pēc Komisijas domām, nepamatoja ECL argumentu, ka tā tiek koriģēta atbilstīgi faktiskajai masai. Tika arī konstatēts, ka par dažādiem pasūtījumiem uzrādīta līdzīga metāla neto masa. Ja tiktu izmantota katra pasūtījuma faktiskā metāla neto masa, katram pasūtījumam būtu bijusi citāda metāla neto masa, taču šajā lietā tas tā nebija.

(109)

Par to, ka patiesībā metāla neto masa ne vienmēr bijusi vienāda ar nominālo masu, liecināja neatkarīga inspekcijas uzņēmuma Bureau Veritas inspekcijas ziņojumi, ko ECL iesniedza, lai parādītu, ka pastāv CML biezuma atšķirības. Tas pats dokuments skaidri parādīja, ka testētajām caurulēm metāla neto masa pārsniedz nominālo masu par vairāk nekā [0–10] %. Pēc Komisijas domām, tas vēl skaidrāk parādīja, ka ir maz ticams, ka ECL uzrādītā metāla neto masa atbilst realitātei.

(110)

Otrkārt, uzņēmums ievadīja SAP citus parametrus, piemēram, Komisijas RKN, lai sagatavotu ziņojumus par jebkuru laiku, pat ārpus izmeklēšanas perioda.

(111)

Tāpēc Komisija norādīja, ka, lai gan kopējais metāla patēriņš atbilst gada pārskatiem, konkrēti svarīgi atsevišķu ražošanas un pārdošanas darījumu parametri, piemēram, masa uz vienu metru, tiek balstīti tikai uz informāciju, ko ECL ievadījis SAP, un ka šīs informācijas pareizību atsevišķa darījuma līmenī nevar ne pārbaudīt, ne veikt tās kontrolpārbaudi, atsaucoties uz apliecinošiem dokumentiem un citiem iekšējiem vai ārējiem pierādījumiem. Šie apstākļi apstiprināja konstatējumus, ka dati, kas uzrādīti atsevišķu darījumu līmenī, nav pareizi. Tādējādi Komisija nepiekrita, ka vienīgi tas, ka vispārējie dati atbilst SAP sistēmai, ir izšķirīgais pierādījums tam, ka dati atsevišķa darījuma līmenī automātiski ir pareizi.

(112)

Komisija arī norādīja, ka, saskaņā ar ECL apgalvoto, dati par metāla neto masu redzami tikai eksporta iepakojuma dokumentos, savukārt iekšzemes tirgum nepastāvot nekādi iepakojuma saraksti. Tādējādi par abiem tirgiem datus nevarēja pārbaudīt. Turklāt, kā norādīja Komisija, transportētājs (arī klients) eksporta dokumentācijā nevar pārbaudīt informāciju par metāla neto masu, jo transportētā caurule ir ar CML un pārklājumu, bet transports noteikts, pamatojoties uz kopējo (bruto) masu. Tajā pašā laikā klienta pasūtījumos un rēķinos minēti metri. Tādējādi trešā persona nevarēja pārbaudīt informāciju par metāla neto masu. Līdz ar to Komisija neuzskatīja, ka tas, ka transportēšanas dokumentos norādītā metāla neto masa, ir papildu pierādījums tam, ka informācija ir pareiza.

(113)

Ievērojot sākotnējās antidempinga izmeklēšanas metodiku, ECL sākumā uzrādīja metāla neto masu katram pārdošanas darījumam iekšzemes tirgū un Savienības tirgū. Atšķirībā no Savienības tirgus rēķiniem, iekšzemes pārdošanas rēķinos metāla neto masa nebija minēta. Un, tā kā tas nebija norādīts arī, piemēram, iekšzemes transportēšanas dokumentos vai iepakojuma sarakstos, Komisija nevarēja pārbaudīt metāla neto masas pareizību.

(114)

Tikai pēc tam, kad Komisija saņēma informāciju, kas tai ļāva salīdzināt Kanta masu iekšzemes tirgū ar CML masu Savienības tirgū, pirmo reizi tika atklāta neatbilstība.

(115)

Komisija ņēma vērā arī to, ka ECL (kā arī citi ražotāji) kopumā varētu būt rūpīgi uzraudzījuši metāla patēriņu pēc masas. Tā ņēma vērā arī skaidrojumus par metāla neto masu, nominālo masu un to, ka tas nav stingrs standarts un ka ir atļautas un regulāri ir bijušas lielākas cementa vērtības un proporcijas. Tomēr šie skaidrojumi, pēc Komisijas domām, neļāva secināt, ka ECL precīzi uzrādījis metāla neto masu. Jo īpaši, ECL sniegtajos skaidrojumos, pēc Komisijas domām, netika apskatīts, kāpēc eksporta pārdevumu gadījumā ražojumi konsekventi uzrādīti smagāki nekā gandrīz identiski ražojumi, kas pārdoti iekšzemes tirgū, un nekādā ziņā neļāva to secināt par ražojumiem, kuriem piemērota tāda pati cementa oderējuma biezuma norma.

(116)

ECL apgalvoja arī, ka 18. panta vēstulē ietvertie aprēķini nav pareizi, jo, aprēķinot [5–15] % atšķirību, netika ņemts vērā ražojumu klāsts un atšķirīgie cauruļu standarti, kas piemērojami Savienības un iekšzemes tirgū. Salīdzinājums būtu pareizs tikai tad, ja identiski ražojumi tiktu pārdoti vienādās proporcijās abos tirgos. Pēc tā domām, atšķirība galvenokārt saistīta ar Indijas un Savienības standartu atšķirībām cementa oderējuma biezuma jomā. Šīs atšķirības nevarēja būt par pamatu, lai pieņemtu, ka ECL dati ir nepatiesi vai maldinoši.

(117)

Kā Komisija jau norādījusi 3.2.2. iedaļā, tā ņēma vērā to, ka salīdzinājums, ko tā veica, pamatojoties uz kopējo eksporta un kopējo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, patiešām balstīts uz atšķirīgu ražojumu klāstu, kas varēja ietekmēt rezultātu. Tomēr, lai parādītu, ka pastāv sistemātiska atšķirība starp eksporta tirgū pārdoto ražojumu masu uz vienu metru salīdzinājumā ar iekšzemes tirgu, tā veica šo salīdzinājumu pirms tā tvēruma sašaurināšanas līdz gandrīz identisku ražojuma veidu salīdzinājumam (kas apstiprināja, ka šī atšķirība pastāv arī attiecībā uz gandrīz identiskiem veidiem). Vienlaikus Komisija norādīja, ka papildus vispārīgam apgalvojumam, ka plānākas caurules, kuras galvenokārt pārdod eksporta tirgū, saturot vairāk cementa, ECL nesniedza papildu pierādījumus par to, kāpēc eksporta tirgū pārdotie cauruļu veidi ir sistemātiski smagāki par tiem cauruļu veidiem, kas pārdoti iekšzemes tirgū. Skaidrojumi par cementa oderējuma normu atšķirībām dažādiem ražojumiem attiecās tikai uz caurulēm ar mazu diametru (zem 300 mm), un tāpēc tie neattiecās uz visiem pārējiem Komisijas salīdzinātajiem ražojuma veidiem, pat ja normas attiecībā uz CML bija identiskas.

(118)

Turklāt, pēc uzņēmuma ECL domām, Komisijas secinājums, ka CML ir identisks gandrīz identiskiem ražojumiem, ko pārdod Savienības un iekšzemes tirgū, ir nepareizs un būtu jāņem vērā CML biezuma atšķirība. Tas aprēķināja, ka masas atšķirība gandrīz identiskiem ražojumiem bijušas [0–5] %, nevis [5–15] %, ko aprēķinājusi Komisija. Tas atgādināja, ka CML biezums ir līdzīgs tikai caurulēm ar diametru virs 300 mm, bet tas neattiecas uz caurulēm, kuru diametrs ir no 80 mm līdz 300 mm. Galvenais, caurulēm ar diametru 80–300 mm saskaņā ar EN 545:2006, kas ir standarts K klases caurulēm, kuras eksportē uz Savienību, cementa oderējuma nominālajam biezumam jābūt 4 mm. Turpretim saskaņā ar IS 8329, kas ir standarts K klases caurulēm Indijas tirgū, CML nominālais biezums ir 3 mm. Tādējādi ECL uzskatīja, ka Komisijas aprēķini ir jākoriģē, ņemot vērā cementa oderējuma atšķirību iekšzemes un eksporta tirgū un to, ka caurulēm ar diametru 80–300 mm šī atšķirība ir [25–35] %.

(119)

ECL arī nepiekrita, ka tā iekšējie ražojuma kodi atspoguļo ražojuma specifikācijas. Tas apgalvoja, ka ECL iekšējie ražojuma kodi atspoguļo caurules diametru un klasi, kā arī elementus, kas attiecas uz metāla masu, bet ne vairākus variantus, to skaitā standartus, cinka pārklājumu, CML, krāsu utt. Šie varianti tika minēti SAP pasūtījumā un “ražošanas slodzes paziņojumā”, kas bija ražošanas un pārdošanas apjoma pamatā, ja bija norādīts attiecīgais standarts (23). Tādējādi uzņēmums ECL nebūtu varējis Savienības tirgū pārdot K klases caurules, kuru pamatā ir Indijas standarti. Turklāt standarts bijis minēts Komisijai iesniegtajos rēķinu pielikumos par pārdošanas apjomiem Savienībā. Tāpēc Komisijas pieņēmums/izpratne faktu ziņā neesot varējusi būt pareiza.

(120)

ECL arī apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā tas, ka eksporta gadījumā cinka pārklājums ir smagāks un ka var būt atšķirības to platformsvaru kalibrēšanā, ko izmanto eksporta kravas automobiļiem un iekšzemes pārdošanai.

(121)

Pēc ECL domām, salīdzināmie ražojuma veidi, kas norādīti 18. panta vēstulē, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja tikai [0–5] % no eksporta un tāpēc Komisija nevarēja pamatoties uz šādu salīdzinājumu. Tādējādi Komisija nevarēja noraidīt visu informāciju, jo īpaši tad, ja persona informāciju iesniedza laikus, ja informācija bija pārbaudāma un ja persona lietas labā bija darījusi, ko spējusi. Saskaņā ar ECL pausto, neprecīzs un acīmredzami nepareizs masas aprēķins nenodrošināja objektīvu pamatu, kas ļautu izmantot pieejamos faktus par uzrādīto metāla masu, un tas nepadarīja visus ECL metāla masas datus nelietojamus vai neuzticamus.

(122)

Komisija veica jauniesniegtās informācijas un ECL izklāstīto argumentu analīzi.

(123)

Pamatojoties uz vidējo svērto rādītāju, ko ierosināja ECL, tā pārrēķināja bruto masas atšķirību, kas bija uzrādīta par iekšzemes un eksporta tirgu. Bruto masas atšķirība iekšzemes un eksporta tirgū joprojām saglabājās ievērojama ([5–15] %). Turklāt dažiem ražojuma veidiem tā saglabājās līdz [10–20] %. Pieprasījuma iesniedzējs šo atšķirību nevarēja izskaidrot.

(124)

Bez tam, kā minēts 82. apsvērumā, tas, ka dažu veidu ražojums bija jāražo ar mazāku CML, pēc Komisijas domām, ir pretrunā informācijai, kas saņemta pārbaudē uz vietas. Turklāt iekšzemes tirgum paredzētajā ECL katalogā to cauruļu biezums, kuru diametrs ir mazāks par 300 mm, bija uzrādīts 3,5 mm. Tāpēc ECL saskaņā ar katalogu caurules ar šādu diametru ražoja 3,5 mm, nevis 3 mm biezumā, kā tas apgalvoja. Ņemot vērā pieļaujamo biezuma pielaidi abos tirgos, caurules 3,5 mm–4 mm robežās atbilstu abu tirgu normām.

(125)

Tomēr Komisija veica jaunu salīdzinājumu, ņemot vērā ECL pausto apgalvojumu par CML atšķirību, kā arī cinka pārklājuma atšķirību. Pat tad, ja izdara korekcijas, ņemot vērā šīs atšķirības, bruto masas atšķirība iekšzemes un eksporta tirgū joprojām saglabājās ievērojama, t. i., vidēji [0–10] %, atsevišķu ražojuma veidu atšķirībām sasniedzot [5–20] %. Attiecībā uz cementa oderējumu analīze parādīja, ka dažiem ražojuma veidiem, ja tiek pieņemts, ka tie uzrādīti pareizi, eksportam pārdoto cauruļu CML varētu saturēt vidēji par [30–75] % vairāk cementa, atsevišķu ražojuma veidu atšķirībām sasniedzot [20–100] %.

(126)

Komisija arī precizēja, ka gandrīz identiski ražojumi (to skaitā tie, par kuriem Komisija izdarīja korekcijas, ņemot vērā apgalvojumu par biezāku oderējumu) veidoja [10–30] % no pārdošanas apjoma Savienībā, nevis [0–3] %, kā apgalvoja ECL.

(127)

Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 125. apsvērumā, visi uz Savienību eksportētie ražojumi caurmērā tika uzrādīti smagāki. Tiem ražojumiem, kas netika pārdoti iekšzemes tirgū, Komisija salīdzināja eksporta tirgū pārdoto ražojuma veidu masu ar nominālo (teorētisko) masu. Arī šiem ražojuma veidiem masas atšķirība bija līdzīga gandrīz identisku ražojumu masas atšķirībai. Aprēķinu iznākums attiecībā uz ražojumiem, kas netika pārdoti iekšzemes tirgū, atbilda salīdzinājumam, kurš veikts attiecībā uz ražojumiem, kas tika pārdoti iekšzemes tirgū, un rādīja neizskaidrojamu atšķirību masā, kas, ja to uzrādītu pareizu, eksporta gadījumā būtu rezultējusies caurulē ar daudz biezāku CML (caurmērā par [30–75] % vairāk cementa, atšķirībām sasniedzot [100–150] %).

(128)

ECL iesniedza piezīmes arī par Komisijas veiktajiem cementa oderējuma nominālā biezuma un tā masas aprēķiniem. Tas uzskatīja, ka nominālā CML un masas aprēķini 18. panta vēstulē nav pareizi attiecībā uz vairākiem diametriem un mitruma satura dēļ, kas bija jākoriģē. Mitruma saturs CML saglabājās un tāpēc tika pieskaitīts pie masas. Ja mitruma saturs tika ņemts vērā, tad atšķirība starp nominālo un ECL uzrādīto cementa oderējuma masu, kā tika apgalvots, bija daudz mazāka.

(129)

Turklāt ECL apgalvoja, ka, lai izvairītos no noraidīšanas, caurulēm, kas eksportētas uz Savienību, CML kopumā bija biezāks nekā nominālais CML un biezāks uz citām trešām valstīm eksportējamām caurulēm. Pēc tā domām, šis fakts norādīts arī neatkarīgā inspekcijas uzņēmuma Bureau Veritas inspekcijas ziņojumos. Kā pierādījumu ECL papildus iesniedza vēstuli no ECL saistītā uzņēmuma eksperta, kas ir pārstāvis arī standartizācijas institūcijās un apliecina, ka eksporta tirgū CML būtu biezāks.

(130)

Komisija ņēma vērā to, ka pārdotajās caurulēs var saglabāties mitrums. Tomēr tas tā būtu tikai tad, ja sūtījumus izvestu no rūpnīcas neilgi pēc cauruļu izgatavošanas. Komisija norādīja, ka mitruma saturs laika gaitā patiešām samazinās, taču pēc trim dienām mitruma līmenis būtu stabils. Tāpat ECL ne iesniedza pierādījumus, ne kvantitatīvi izteica to, kā mitruma saturs ietekmē CML masu un caurules kopējo masu. Šie secinājumi, pēc Komisijas domām, bija teorētiski, jo ECL nevarēja noteikt precīzu laika posmu starp ražojumu ražošanas un eksportēšanas laiku.

(131)

Šajā sakarā Komisija arī norādīja, ka, salīdzinot nominālo (teorētisko) CML masu ar uzrādīto CML masu, iekšzemes tirgū vidējā svērtā atšķirība bija vismaz aptuveni [0–3] %. Eksporta tirgū šī atšķirība bija daudz lielāka. Caurmērā šī atšķirība bija [0–10] %, atsevišķos gadījumos sasniedzot [15–30] %. Pēc Komisijas domām, tas vēl skaidrāk parādīja, ka ECL uzrādītie dati par masu nav pareizi.

(132)

Turklāt neatkarīgā inspekcijas uzņēmuma Bureau Veritas ziņojums parādīja, ka cementa oderējuma biezums (un tādējādi arī masa) var atšķirties. Tomēr vienlaikus tas parādīja, ka līdzīgas atšķirības pastāv metāla neto masas gadījumā, kuru ECL konsekventi uzrādījis ļoti tuvu nominālajai (teorētiskajai) masai. Katrā ziņā ziņojumā netika paskaidrots, kāpēc novirzes no nominālās masas vērojamas tikai eksporta tirgū un kāpēc iekšzemes tirgū tās ir tuvas nominālajai vērtībai.

(133)

Attiecībā uz vispārīgo apgalvojumu, ka eksportam paredzētās caurules varētu būt biezākas nekā iekšzemes tirgum paredzētās ECL ražotās caurules, Komisija atkārtoja, ka šī informācija ne reizi netika minēta pārbaudē uz vietas. Gluži pretēji, tā ievēroja, ka vienāda diametra caurulēm vienmēr būs līdzīgs CML. Turklāt, pēc tās domām, ECL saistītā uzņēmuma eksperta vēstule neapstiprina, ka Savienības tirgum paredzētajām caurulēm vispār ir jābūt biezākam CML. Vēstulē ir tikai apkopotas dažādas normas un apstiprināts, ka caurulēm ar diametru zem 300 mm standarts paredz 4 mm CML. Lai gan tajā patiešām bija minēts, ka attiecībā uz cementa javas plaisām pastāv stingrāka ES normas prasība, tā, pēc Komisijas domām, nepamato to, ka CML vajadzētu būt biezākam par ES normā noteikto. Tāpat uzskaitē nav reģistrēti oficiāli pierādījumi par to, ka, ieklājot biezāku CML, radīsies mazāk plaisu. Piemēram, saskaņā ar ECL ražojumu brošūru, plaisu veidošanās neatkarīgi no biezuma ir neizbēgama. Šīs plaisas, kā arī citas izolētas plaisas, kas var veidoties transportēšanas laikā, ir pieļaujamas, un tās aizvērsies, kad caurule lietošanas laikā saskarsies ar ūdeni.

(134)

ECL uzskatīja, ka pieejamo faktu piemērošanai būtu jāatbilst antidempinga pamatregulas 18. pantā noteiktajam juridiskajam standartam, kas jāpiemēro, ņemot vērā PTO Antidempinga nolīgumu (“ADA”). ECL apgalvoja, ka pieejamo faktu izmantošanai būtu jāattiecas tikai uz trūkstošās vajadzīgās informācijas aizpildīšanu. Tai būtu jāattiecas arī tikai uz to, lai varētu pienācīgi aizstāt trūkstošo vajadzīgo informāciju un veikt precīzu noteikšanu. Turklāt pieejamos faktus nedrīkst izmantot sodīšanas nolūkā, un tajos jāņem vērā visi ieinteresētās personas sniegtie pamatotie fakti, pat ja šie fakti, iespējams, nav pilnīga pieprasītā informācija.

(135)

ECL uzskatīja, ka izmeklēšanas iestādēm ir jācenšas maksimāli izmantot attiecīgo personu sniegtos datus. Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 18. panta 3. punktu, ja arī ieinteresētās personas iesniegtā informācija nav nevainojama visos aspektos, Komisijai tā tomēr būtu jāņem vērā ar noteikumu, ka neviens no trūkumiem nerada nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama (pietiekami precīza) konstatējuma iegūšanai un ka informācija tiek iesniegta savlaicīgi un ir pārbaudāma, un attiecīgā persona lietas labā ir darījusi, ko spējusi.

(136)

Komisija uzskatīja, ka, pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, tā nevar atzīt, ka ECL dati ļauj izdarīt pietiekami precīzus konstatējumus. Gluži pretēji, pretrunīgā informācija un neatbilstības datos parādīja, ka tie nav pareizi uzrādīti. Turklāt Komisija secināja, ka vairāki pierādījumi liecina, ka dati sniegti tā, lai varētu novērtēt par zemu metāla neto masu eksporta tirgū un tādējādi panākt pieprasījuma iesniedzējam labvēlīgāku iznākumu. Tas, ka informācija tika sniegta savlaicīgi un bez kavēšanās, netika uzskatīts par pamatu, lai neņemtu vērā citus nopietnus trūkumus.

(137)

Uzņēmums ECL apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisijai ir šaubas par ECL uzrādītās metāla masas uzticamību (kurām ECL nepiekrīt), tai tomēr būtu jāizmanto iekšzemes un Savienības pārdošanas dati, kas uzrādīti kā CML masa (pamatojoties uz atbilstoši koriģētu Kanta masu) vai metri. Tas apgalvoja, ka dati, kas uzrādīti kā CML masa un metri, tika iesniegti savlaicīgi un atbilstoši, pamatojoties uz konkrētiem darījumiem, ka tos pārbaudīja arī Komisija un ka tāpēc tos varēja izmantot bez nevajadzīgiem sarežģījumiem.

(138)

ECL uzskatīja, ka ir sadarbojies ar Komisiju pilnībā un cik spējis. Kopš 2014. gada uzņēmumā veiktas vairākas izmeklēšanas, un katrā izmeklēšanā tas sniedzis visu informāciju savlaicīgi un sadarbojies, cik spējis. Komisija nekad nav konstatējusi problēmas ar ECL datiem.

(139)

Attiecībā uz šo izmeklēšanu ECL pārredzamības un pilnīgas atklātības gaisotnē informēja Komisiju par gaidāmo ECL un SPL apvienošanos, lai izvairītos no jebkādiem apgalvojumiem, ka ECL nav sniedzis pilnīgu informāciju. Tomēr ECL uzskatīja, ka šī starpposma pārskatīšana nav nepieciešama.

(140)

Kā paskaidrots iepriekš 74.–136. apsvērumā, Komisija nevarēja pamatoties uz informāciju, ko ECL sniedza attiecībā uz metāla neto masu. Iesniegtajā informācijā nepareizas masas uzrādīšanas dēļ datus nevarēja ne izmantot, ne labot. Konkrēti, Komisija nevarēja noteikt, kura informācija ir pareiza un tādējādi izmantojama par pamatu labojumiem vai korekcijām.

(141)

Attiecībā uz metāla bruto masu ECL iesniegtā informācija (24) liecināja, ka iekšzemes pārdošanas gadījumā CML masa pārsniedza kopējo Kanta masu par [0–10] %, kas papildus ietvēra iepakojumu. Šī atšķirība netika ticami izskaidrota, un tas liek apšaubīt par iekšzemes tirgu uzrādītās bruto masas ticamību.

(142)

Komisijas noteiktā atšķirība bija saistīta ar diviem parametriem: metāla neto/bruto masu un garumu. Neatbilstības, ko tā konstatēja, bija radušās tādēļ, ka tika nepareizi uzrādīts vismaz viens no šiem diviem parametriem. Nepareizai masas uzrādīšanai par iemeslu varēja būt arī nepareiza eksportēto cauruļu garuma uzrādīšana, jo masa ir izteikta kg/m. Tāpēc Komisija nevarēja secināt, ka ECL ir pareizi uzrādījis garumu.

(143)

Tādējādi Komisija secināja, ka nevar veikt alternatīvus aprēķinus, kuru pamatā ir dažādas mērvienības, un ka šādu informāciju, kas iesniegta pēc pārbaudes procesa, turklāt nevar pārbaudīt.

(144)

Turklāt tas, ka ECL sadarbojās vairākās izmeklēšanās kopš 2014. gada un ka ECL dati vienmēr tika pieņemti, automātiski negarantē, ka šajā izmeklēšanā iesniegtie dati ir uzticami.

(145)

Saistībā ar argumentu, ka pašreizējā daļējā starpposma pārskatīšana nebija vajadzīga, Komisija atsaucas uz skaidrojumiem, kas sniegti iepriekš 1.2. un 3.1. iedaļā. ECL un SPL apvienošanās ietekmēja pārdošanas apjomu un izmaksu datus, kas ir svarīgi dempinga starpības aprēķināšanai, un nozīmēja ilglaicīgas izmaiņas. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ECL un SPL apvienošanās atbilst antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta juridiskajiem nosacījumiem.

(146)

ECL sūdzējās arī par pieejamo faktu izmantošanas veidu. Tas apkopoja dažādo Komisijas pieprasījumu posmus un datumus un norādīja, ka 18. panta vēstuli saņēmis tikai 2023. gada 11. jūlijā. Uzņēmums arī uzskatīja, ka netika “nekavējoties” (ADA II pielikuma 6. punkta nozīmē) informēts par iemesliem, kāpēc tā datus par metāla masu varētu noraidīt, un pārbaudes procesā tam netika dota iespēja sniegt papildu skaidrojumus. Uzņēmums uzskatīja arī, ka tam nebija pietiekami daudz laika, lai sniegtu piezīmes par 18. panta konstatējumiem, un ka 3 dienu pagarinājums piezīmju sniegšanai nebija pietiekams.

(147)

Komisija uzskatīja, ka dati par masas noteikšanu ir plaši apspriesti pārbaudes apmeklējumā, kurā Komisija savāca ievērojamu daudzumu pierādījumu. Faktiski tikai pēc ražotāja eksportētāja pārbaudes apmeklējuma uz vietas, kad Komisija no ECL saņēma pilnīgu datu kopumu par alternatīvām mērvienībām, tā varēja veikt analīzi un noteikt nekonsekvences nopietnību un ietekmi, jo ECL sākotnēji iesniegtajā informācijā galvenokārt bija ietverti dati, kuru pamatā bija metāla neto masa.

(148)

Komisija arī uzskatīja, ka ir devusi ECL pietiekami daudz laika, lai sniegtu skaidrojumus, iesniegtu papildu datus un piezīmes par tās konstatējumiem. Komisija skaidrojumus pieprasīja jau 2023. gada 29. jūnijā. Turklāt par to, ka šaubās par datu uzticamību, tā informēja ECL2023. gada 5. jūlijā – pēdējā dienā, kad tika veikta attālinātā pārbaude ar saistīto uzņēmumu, kuram asistēja Kalkātā reģistrētā ražotāja eksportētāja pārstāvis. Pēc tam, ņemot vērā atbildes sniegšanai piešķirto pagarinājumu, ECL bija 14 dienas, lai sniegtu piezīmes par 18. panta vēstuli, kas nosūtīta 2023. gada 10. jūlijā. Turklāt 2023. gada 26. jūlijā Komisija organizēja plašu apspriešanos ar ECL. Visbeidzot, provizorisko konstatējumu izpaušanas brīdī tika nodrošināta papildu iespēja sniegt piezīmes.

(149)

Ņemot vērā iepriekš 3. iedaļā sīki izklāstītos būtiskos pierādījumus, Komisija uzskatīja, ka ECL ir sniedzis maldinošu vai nepatiesu informāciju, lai būtu iespējams novērtēt par zemu metāla neto masu, kas izmantojama dempinga starpības aprēķināšanai, ar mērķi šo starpību mazināt.

(150)

Pēc informācijas izpaušanas ECL apgalvoja, ka Komisija izmantojusi pieejamos faktus, balstoties uz acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā un uz pieņēmumiem un secinājumiem, kas izdarīti bez faktiem, kuri tos pamato.

(151)

ECL apstrīdēja, ka būtu tīši nepareizi uzrādījis metāla neto masu, lai tiktu iegūta zemāka dempinga starpība. Tas uzsvēra, ka nekādi nav mēģinājis sniegt nepatiesu, nepareizu vai maldinošu informāciju un ka ECL Indijas, Savienības un pasaules tirgū ir reputācija, ar kuru tas neriskētu.

(152)

Tas atkārtoja, ka Komisija ir pārbaudījusi informāciju par izmaksām un ir to saskaņojusi ar uzņēmuma pārbaudes bilanci un pārskatiem. Tāpēc, pēc tā domām, ražošanas izmaksas bija pietiekami pārbaudītas.

(153)

Gan ECL, gan Indijas valdība apgalvoja, ka Komisija ir veikusi kļūdainus aprēķinus un ka pārāk zemas metāla neto masas uzrādīšanas dēļ dempinga starpība nemainītos. Tie iesniedza aprēķinus, kas liecināja, ka tad, ja eksporta cenas un normālās vērtības noteikšanai uzrādīta pārāk zema metāla neto masa, iegūtā dempinga starpība nemainās. Pamatojoties uz to, gan ECL, gan Indijas valdība uzskatīja, ka apgalvojumi, ka ECL nepareizi uzrādījis lielumus, lai tiktu iegūta mazāka dempinga starpība, nav pareizi.

(154)

Komisija atsaucās uz konstatējumiem, kas izpausti personām 18. panta vēstulē un 3.2. iedaļā. Tā norādīja, ka tās konstatējumi attiecas uz datiem, kas sniegti, lai noteiktu eksporta cenu. Netika konstatēts, ka metāla neto masa uzrādīta pārāk zema gan attiecībā uz eksporta cenu, gan attiecībā uz normālo vērtību – ja “kļūda” attiektos uz abām aprēķina pusēm, ietekme tiktu kompensēta. Gluži pretēji, ja metāla neto masa uzrādīta pārāk zema vienā no divām aprēķina pusēm, tad ECL dempinga starpība nepienācīgā veidā tiktu novērtēta par zemu, kā skaidrots vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 39. apsvērumā.

(155)

Tomēr Komisija norādīja, ka tās novērtējums, un jo īpaši konstatējums par neatbilstībām starp iekšzemes tirgū pārdoto un eksportēto ražojumu kopējo masu, ir vērsts uz to, lai parādītu, ka iesniegtie dati nevar būt pareizi. Tomēr Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas bija tās rīcībā, nevarēja secināt, vai konstatētās neatbilstības skaidrojamas ar to, ka nepareizi uzrādīta metāla neto masa, bruto masa vai cauruļu garums.

(156)

Pēc informācijas izpaušanas ECL atsaucās uz metodi, ko Komisija izmantojusi, lai izdarītu secinājumus par uzņēmuma sniegto datu neprecizitāti. Tas norādīja, ka Komisija izmantojusi CML masu, lai noteiktu atšķirību starp eksporta un iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu masu. ECL apgalvoja, ka secinājumos par iespēju izmantot alternatīvus datus Komisija uzskatīja, ka CML masa varētu nebūt pareiza. Šā secinājuma dēļ ECL uzskatīja, ka Komisija nevarēja izmantot CML masu, lai secinātu, ka metāla neto masa nav precīza. Tāpēc uzņēmuma viedoklis bija tāds, ka Komisijai nebija pamata uzstāt, ka metāla neto masa, kas tika uzrādīta, ir nepareiza.

(157)

Komisija nepiekrita argumentam, ka, tā kā ECL datos esošas neatbilstības parādīšanai tika izmantota CML masa un vienlaikus Komisijai bija šaubas par tās pareizību, neesot bijis bija pamata konstatēt, ka dati (metāla neto masa) nav paziņoti pareizi. Komisija veica salīdzinājumu tikai tādēļ, lai, kā plaši skaidrots 3.2. iedaļā, parādītu, ka ECL sniegtie dati nevarēja būt pareizi.

(158)

Komisija uzskatīja, ka fakts, ka tai bija šaubas par kādu no uzrādītajiem masas veidiem, bet tā nevarēja secināt, kuri no datiem ir pareizi vai nepareizi, neliek apšaubīt tās secinājumu, bet gan parāda, ka uzticamu datu trūkuma dēļ nebija alternatīvas metodes, pēc kuras aprēķināt dempinga starpību. Tā kā tai bija pamatotas šaubas par to, vai ir pareizi uzrādīta metāla neto masa, bruto masa un/vai garums, tā nevienu no šiem lielumiem nevarēja izmantot par pamatu aprēķiniem.

(159)

ECL bez tam apgalvoja, ka Komisija nav apsvērusi iespēju par alternatīvu izmantot cauruļu nominālo (teorētisko) masu vai garumu. Tas uzskatīja arī, ka paziņotais garums nevar būt nepareizs.

(160)

Komisija atkārtoti norādīja, ka tās analīzes pamatā ir masa uz metru. Komisijas konstatētā atšķirība tādējādi bija saistīta ar diviem parametriem: metāla neto vai bruto masu un garumu. Neatbilstības, ko tā konstatēja, bija radušās tādēļ, ka tika nepareizi uzrādīts viens no šiem diviem parametriem. Nepareizai masas uzrādīšanai par iemeslu varēja būt arī nepareiza eksportēto cauruļu garuma uzrādīšana, jo masa tika izteikta kg/m. Tāpēc, ja izmantotu nominālo masu, to būtu vajadzējis izteikt attiecībā pret metriem. Tā kā Komisija nevarēja secināt, ka ECL garumu ir uzrādījis pareizi, tad nominālās masas izmantošana negarantētu pareizu eksporta cenas noteikšanu.

(161)

Tādējādi Komisija atkārtoti norādīja savu secinājumu, ka nevar veikt alternatīvus aprēķinus, kuru pamatā būtu dažādas mērvienības, un ka jaunu informāciju, kas iesniegta pēc pārbaudes procesa, turklāt nevar pārbaudīt.

(162)

ECL uzskatīja arī, ka Komisija nav sniegusi empīriskus pierādījumus, kas liecinātu, ka biezāks cementa oderējums caurulēs, ko pārdod eksportam, nav zinātniski iespējams un ka tāda nebija. Pamatojot šo apgalvojumu, ECL iesniedza tiesu izpildītāja ziņojumus, kas pierāda, ka caurulēm, kas PIP laikā tika piegādātas tā Francijas un Itālijas meitasuzņēmumiem, cementa oderējums ir biezāks par nominālo biezumu. Turklāt ECL arī darīja pieejamus testa ziņojumus par SG PAM ražotajām caurulēm.

(163)

Francijas un Itālijas meitasuzņēmumu ziņojumi liecina, ka vairāku diametru caurulēm, kuru nominālais biezums ir 4 mm, faktiskais biezums bija līdz [80–100] % virs nominālā biezuma. Pamatojoties uz ziņojumiem, ECL apgalvoja, ka faktiskais cementa oderējuma biezums regulāri varētu būt bijis lielāks nekā nominālais cementa oderējuma biezums un tāpēc neesot bijis iemesla secināt, ka par [35–70] % biezāks cementa oderējums, ko Komisija minējusi vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 95. apsvērumā, nav ticams.

(164)

Komisija ņēma vērā ECL iesniegtos ziņojumus. Ziņojumi patiešām parādīja, ka faktiskais biezums atšķīrās no pārbaudīto cauruļu nominālā cementa oderējuma biezuma un bija lielāks par nominālo biezumu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka salīdzinājums būtu bijis jāveic attiecībā gan uz iekšzemes, gan eksporta pārdošanas apjomiem, savukārt, kā izklāstīts vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 95. un 99. apsvērumā, iekšzemes tirgū vidējā svērtā atšķirība starp faktisko un nominālo masu bija aptuveni [0–3] %, salīdzinot ar vidējo atšķirību eksporta gadījumā [0–10] % (un dažos gadījumos līdz [15–30] %). Kā paskaidrots vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 96.–104. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka šī atšķirība nav pamatota.

(165)

ECL arī uzskatīja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā attiecībā uz metāla neto masu un nepareizi piemērojusi antidempinga pamatregulas 18. panta 1. punktu.

(166)

Pirmkārt, tas apgalvoja, ka Komisija ir pārpratusi, ka ECL ņēma cauruļu paraugus no ikviena pasūtījuma un ka šie cauruļu paraugi tika svērti (vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 40. apsvērums). ECL norādīja, ka tika testēts tikai cauruļu biezums. Tas norādīja arī, ka ražošanas apjoms tika reģistrēta metros un ka SAP uzskaites sistēma automātiski pārrēķināja metrus metāla masā. Tas apgalvoja, ka cilvēks nekādi neiejaucas. ECL norādīja arī, ka masa, kas pēc tam tiek izmantota, ir standarta masa un ka šāda prakse izmantot standarta masu šajā ražošanas nozarē ir izplatīta.

(167)

Pēc Komisijas domām, arguments, ka ECL nesvēra cauruļu paraugus, ir pretrunā informācijai, ko tā saņēma pārbaudes apmeklējumā. Informācija, ka cauruļu paraugi tika svērti, ir minēta arī darba brauciena atskaitē, kas tika nosūtīta ECL, lai pārbaudītu to precizitāti. ECL sniedza piezīmes par vairākiem jautājumiem, bet nesniedza piezīmes par to, kā Komisija bija sapratusi cauruļu svēršanu.

(168)

Komisija arī konstatēja, ka tā bija pirmā reize, kad ECL apgalvoja, ka ražošanas apjoms faktiski tika uzrādīts metros un SAP sistēma pārrēķināja cauruļu garumu masā. Šī atšķirīgā informācija, kas tika iesniegta tikai pēc pārbaudes procesa, kā arī fakts, ka caurules faktiski netika svērtas visā ražošanas procesā, tikai pastiprināja Komisijas šaubas par to, vai ECL masu uzrādījis pareizi.

(169)

ECL atkārtoja, ka visu iekšzemes tirgū pārdoto cauruļu un visu eksporta tirgū pārdoto cauruļu salīdzinājums bija balstīts uz atšķirīgu ražojumu klāstu un ka tāpēc tam nav nozīmes.

(170)

Komisija atgādināja, ka visu ražojumu salīdzinājums patiešām bija balstīts uz atšķirīgu ražojumu klāstu, bet rezultāti apstiprināja konstatējumus par gandrīz identiskiem (kā arī par tieši nesalīdzināmiem) ražojumiem.

(171)

Attiecībā uz ražojumiem, kas nav tieši salīdzināmi, ECL uzskatīja, ka Komisijas metode cementa oderējuma masas atšķirības aprēķināšanai starp iekšzemes tirgū pārdotajiem un eksportētajiem ražojumiem nav pareiza. Attiecībā uz gandrīz identiskiem ražojumiem ECL atsaucās uz savām piezīmēm un aprēķiniem, kas iesniegti, atbildot uz 18. panta vēstuli, un apkopoti 3.4. iedaļā. Turklāt tas apgalvoja, ka atšķirības būtu jāizsaka attiecībā uz CML masu un ka tāpēc tās bijušas mazākas. ECL apgalvoja arī, ka dažiem konkrētiem ražojuma veidiem Komisijas konstatētā atšķirība bijusi minimāla vai ka tā attiekusies uz nelielu eksporta daļu. Bez tam tas apgalvoja, ka atšķirības dažiem konkrētiem ražojuma veidiem ir nelielas vai ka tās attiecas tikai uz nelielu eksporta apjomu.

(172)

ECL arī nepiekrita Komisijas secinājumam par mitrumu. Tas iesniedza jaunus aprēķinus, kuros, pēc tās domām, bija ņemts vērā iekšzemē pārdotajās caurulēs esošais mitruma saturs, kas būtu jāņem vērā, veicot salīdzinājumu ar eksporta tirgu.

(173)

Attiecībā uz gandrīz identiskiem un nesalīdzināmiem ražojumiem Komisija konstatēja, ka ECL nesniedza papildu pierādījumus, kas liecinātu, ka Komisijas aprēķini nav bijuši pareizi.

(174)

Komisija arī uzskatīja, ka tās metode izteikt atšķirību procentos pēc metāla neto masas proporcijas ir pareiza un ka nebija racionāli atšķirību izteikt pēc CML. Metāla neto masa bija līdzīga gan eksporta, gan iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam, un tāpēc procentuālā salīdzinājumā būtu jāparāda, ka CML masa eksporta tirgū pārdotajam ražojumam bija citāda nekā iekšzemes tirgū pārdotajam.

(175)

Attiecībā uz konkrētu ražojuma veidu salīdzinājumu Komisija piekrita, ka patiešām ir ražojuma veidi, kuriem atšķirība bija maza vai eksporta apjoms bija mazs. Tomēr vidējais svērtais rādītājs liecina, ka atšķirība aizvien bija [0–10] %.

(176)

Attiecībā uz mitruma saturu Komisija ņēma vērā ECL argumentus. Tā nepiekrita, ka mitruma saturs ietekmējis iekšzemē pārdoto cauruļu masu. Pat ja tas tā būtu, atšķirības, par ko liecina paša ECL aprēķini, paliktu ievērojamas.

(177)

ECL arī atkārtoja argumentus par to, ka dati tika iegūti no SAP sistēmas un tāpēc bija pareizi. Tas atkārtoja, ka metāla neto masa ir minēta eksporta iepakojuma sarakstā un ka tas tā bija pat pirms lietas uzsākšanas 2014. gadā.

(178)

Attiecībā uz neatkarīga inspekcijas uzņēmuma veiktajiem metāla masas testiem ECL tagad apgalvoja, ka tie izrādījušies nepareizi, jo testēto cauruļu kopējā masa, ko reģistrējis neatkarīgais inspekcijas uzņēmums, pārsniedz aprēķināto metāla biezumu, kas pārrēķināts masā, plus cementa oderējuma masu. ECL norādīja, ka tā bijis tāpēc, ka metāla biezums, visticamāk, tika mērīts cauruļu galos, kur tās ir biezākas. Tāpēc tas neesot bijis pareizs.

(179)

ECL atkārtoti apgalvoja, ka cementa oderējums eksporta un iekšzemes tirgū atšķiras un ka SAP sistēma nošķir caurules atkarībā no to specifikācijām.

(180)

Komisija atsaucās uz saviem secinājumiem, kas izklāstīti 3.4. iedaļā. Tā uzskatīja, ka ECL nav sniedzis papildu pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu, ka dati uzrādīti pareizi. Attiecībā uz neatkarīga inspekcijas uzņēmuma ziņojumu, kas, pēc ECL domām, neesot pareizs metāla masas ziņā, Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz cementa oderējumu patiešām varētu būt bijis veikts tāds pats (nepareizs) mērījums. Tāpēc tā uzskatīja, ka ECL to nevarēja arī izmantot tam, lai izvirzītu kādu pārliecinošu argumentu attiecībā uz cementa oderējuma masu.

(181)

ECL apgalvoja, ka pat tad, ja, pēc Komisijas domām, metāla neto masas datos ir daži trūkumi, to raksturs un apjoms nekādā ziņā nav tāds, kas Komisijai radītu nevajadzīgus sarežģījumus izdarīt pietiekami precīzus secinājumus par normālo vērtību un eksporta cenām. Tas apgalvoja arī, ka Komisija nav konstatējusi neatbilstības pārdošanas vērtības datos, ražošanas izmaksās un nevienos citos uzņēmuma finanšu datos. ECL uzskatīja, ka a) atteikums apjoma kvantitatīvai noteikšanai izmantot uzņēmuma ierosinātās trīs alternatīvas, kas esot vispiemērotākā un visatbilstošākā informācija, ar ko aizstāt metāla neto masu, b) pilnīgs noraidījums dempinga starpības aprēķināšanai izmantot ECL datus un uzņēmumam Jindal Saw 2015. gadā veiktā izmeklēšanā par izmeklēšanas periodu pirms gandrīz 8–9 gadiem aprēķinātās 19 % atlikušās dempinga starpības piemērošana uzņēmumam ECL, kā aplūkots tālāk, nozīmēja sodīšanu, šīs darbības bija neproporcionālas un diskriminējošas, nepietiekami pamatotas un pārkāpa vairākus antidempinga pamatregulas 18. panta un ADA II pielikuma noteikumus.

(182)

ECL atkārtoja, ka aprēķiniem ir iespējams izmantot alternatīvu metodi un ka Komisijai nevajadzētu noraidīt visu ECL sniegto informāciju, bet vajadzētu izmantot pieejamos faktus, kas varētu pienācīgi aizstāt nepareizo informāciju. ECL atkārtoja, ka Komisija varētu izmantot garumu, bruto/Kanta masu, CML masu vai nominālo metāla masu.

(183)

ECL uzskatīja, ka, noraidīt visus ECL datus un izmantot 19 % dempinga starpību ļoti lielā mērā nozīmē sodīšanu. Tas uzskatīja, ka ECL ir sadarbojies, cik spējis, un tā sadarbība ievērojami pārsniegusi to, kas parasti tiek prasīts un tiek sniegts standarta antidempinga izmeklēšanā. Tāpēc Komisija, pēc uzņēmumam domām, esot pārkāpusi proporcionalitātes principu. Piemēram tas atsaucās uz izmeklēšanām, kurās Komisija nenoraidīja visus datus, bet aizstāja informāciju vai izmantoja ražotāja eksportētāja sniegtos datus.

(184)

Komisija uzskatīja, ka ECL iesniegtajā informācijā nav papildu pierādījumu, kas varētu mainīt tās secinājumu. ECL izvirzītos jautājumus Komisija jau plaši aplūkojusi izmeklēšanā un vispārīgajā informācijas izpaušanas dokumentā. Apgalvojums par atbilstošu “pieejamo faktu” izmantošanu ir aplūkots tālāk 4. iedaļā.

(185)

ECL uzskatīja, ka tā netika nekavējoties informēta par Komisijas lēmumu un iemesliem noraidīt visus tās datus. Nekavējoties neinformējot par visu uzņēmuma datu (ne tikai ar metāla neto masu kvantitatīvi izteiktā apjoma) noraidīšanu un nedodot ECL iespēju sniegt papildu skaidrojumus par šo jautājumu, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu antidempinga regulas 18. panta piemērošanā un pārkāpusi tās 18. panta 4. punktu un ADA II pielikuma 6. punktu. ECL uzskatīja, ka tikai no vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta uzzinājis Komisijas lēmumu noraidīt visus uzņēmuma datus un pat tad vispārīgajā informācijas izpaušanas dokumentā nebija paskaidrots, kāpēc visi dati tiek noraidīti.

(186)

ECL atsaucās uz 18. panta vēstuli, kuru Komisija, pēc tā domām, esot sagatavojusi tikai ar nodomu noraidīt kvantitatīvi izteikto apjomu. Turklāt tas atsaucās uz lietā Mexico – Steel Pipes PTO ekspertu grupas sniegto ziņojumu, kurā minēts, ka, lai izmantotu pieejamos faktus, ir vajadzīgs nevis “vispārīgs paziņojums, ka, iespējams, varētu tikt izmantoti pieejamie fakti [..], bet gan apstiprinošs un tiešs paziņojums attiecīgajai personai par to, ka konkrētajā lietā ir pieņemts lēmums noraidīt tās informāciju, kā arī minētā lēmuma pamatojums” (25).

(187)

Komisija tam nepiekrita. Tā uzskatīja, ka saskaņā ar antidempinga pamatregulas 18. panta 4. punktu ir detalizēti informējusi ECL par saviem konstatējumiem un devusi tam iespēju sniegt papildu skaidrojumus. Kā skaidrots 3.4. iedaļā, Komisija uzskatīja šos skaidrojumus par neapmierinošiem un tos detalizēti pamatoja.

(188)

Komisija arī nepiekrita, ka informācija, ko tā sniedza 18. panta vēstulē, bijusi vispārīgs paziņojums, bet, gluži pretēji, par neatbilstībām, ko Komisija konstatēja, tā informēja pieprasījuma iesniedzēju pat pirms 18. panta vēstules nosūtīšanas, kurai bija pievienoti arī ļoti detalizēti aprēķini un pamatojumi. 18. panta vēstulē ir skaidri norādīts, ka “attiecīgās neatbilstības rada šaubas par ECL sniegto datu uzticamību” un ka tādējādi Komisija bija nodoms noraidīt informāciju par visu kvantitatīvi izteikto ECL ražotā un pārdotā pārskatāmā ražojuma apjomu. Vārds “nodoms” tika lietots tāpēc, ka ECL un citām personām vēl aizvien bija dota iespēja nākt klajā ar piezīmēm, un pēc tam Komisija būtu lēmusi par noraidīšanu.

(189)

Kā sīkāk skaidrots 3.2. iedaļā, gan eksporta cenas, gan normālās vērtības noteikšanai tiek izmantota kvantitatīva izteikšana (vienības vērtība). Tādējādi Komisija nepiekrita tam, ka 18. panta vēstulē nav skaidri minēts, ka varētu noraidīt visus datus.

(190)

Papildus piezīmēm, kas pamato ECL atsaukšanas pieprasījumu, uz konstatējumiem, ko vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā izklāstījusi Komisija, atsaucās Indijas valdība. Tā aizstāvēja viedokli, ka ECL sniedzis pareizu informāciju, ka uzņēmuma SAP sistēmā reģistrētā informācija ir pareiza un ka uz to nebūtu jāattiecina atlikušais maksājums 19 % apmērā.

(191)

Komisija ņēma vērā šo piezīmi. Tā uzskatīja, ka Indijas valdības izvirzītie jautājumi jau ir aplūkoti vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā.

(192)

SG PAM uzskatīja, ka ECL jau ilgu laiku nav pienācīgi sadarbojies tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, un atsaucās uz 2020. un 2021. gadā veiktām izmeklēšanām, kas tika izbeigtas.

(193)

Pēc SG PAM domām, ECL nespēja sniegt pamatotu informāciju par cauruļu cementa javas oderējuma faktisko biezumu nozīmēja, ka atšķirību (starp eksportu un iekšzemes tirgu) nebija. Neesot iemesla, kas liktu ECL nošķirt savu cauruļu iekšējo cementa javas oderējumu atkarībā no tirgus. Uzņēmums apgalvoja, ka minimālais cementa javas oderējuma biezums saskaņā ar piemērojamām ES normām ir 2,5 mm (4 mm ar negatīvu pielaidi 1,5 mm). Tāpēc tas piekrita Komisijas secinājumiem, ka ECL uzrādītais 3,5 mm biezums, kas minēts Indijas katalogā, atbilst gan Savienības, gan Indijas standartu biezuma pielaidei.

(194)

Turklāt tam bija šaubas par to, vai neatkarīgi no tā, vai pastāv atšķirīgi standarti, ražošanas process tiek diferencēts atkarībā no ražojuma galamērķa tirgus. Tas uzskatīja, ka ECL varētu vienkārši pārmarķēt un pārdot Savienības tirgū caurules, kas ražotas saskaņā ar Indijas normām, atbilstoši ES normu pielaidām.

(195)

Turklāt SG PAM atzina par nepārliecinošu ECL apgalvojumu, ka uzņēmums nav sistemātiski uzraudzījis savu ražojumu metāla masu un ir paļāvies uz aplēsēm. Metāls ir galvenais cauruļu izmaksu faktors, un tas ir svarīgs plastiskā čuguna cauruļu ražotāju darbības rādītāju un cenu noteikšanas faktors. Tas uzskatīja, ka nespēja precīzi kontrolēt metāla masu vēl jo vairāk raisa izbrīnu tāpēc, ka Savienības tirgū, kur darbojas ECL, tam ir īpaši jāņem vērā resursu un energoefektivitātes apsvērumi, jo saskaņā ar Eiropas zaļo kursu tirgus dalībnieki cenšas līdz minimumam samazināt publiskā sektora finansēto projektu vidisko pēdu. Pēc SG PAM domām, šaubas par ECL anketas aizpildīšanai izmantotās datu kopas ticamību vēl vairāk pastiprināja nepārbaudītu standartā noteiktu vērtību izmantošana ECL finanšu uzskaitē.

(196)

SG PAM apgalvoja arī, ka, ņemot vērā pašreizējos konstatējumus, Komisijai vajadzētu pārbaudīt ECL iepriekšējās atbildes, jo Komisija bija izmantojusi to pašu metodiku, kuru šajā izmeklēšanā, un ECL būtu varējis manipulēt ar datiem arī iepriekšējās izmeklēšanās.

(197)

Komisija nepiekrita, ka pašreizējās izmeklēšanas konstatējumi pamato ECL vai citu personu datu pārbaudi un ka pašreizējos konstatējumus ar atpakaļejošu spēku varētu attiecināt arī uz citiem izmeklēšanas periodiem. Šajā izmeklēšanā izdarītie secinājumi bija balstīti uz datiem, kas iesniegti šajā termiņbeigu pārskatīšanā un attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tādēļ tā noraidīja šo apgalvojumu.

(198)

Pēc informācijas izpaušanas SG PAM pieprasīja, lai Komisija reģistrētu ECL importu nolūkā ar atpakaļejošu spēku iekasēt maksājumus, jo uzskatīja, ka ECL varētu palielināt savu sūtījumu apjomu, lai veidotu ievērojamus krājumus. Tas uzskatīja, ka šāda reģistrācija atbilst nesenai Komisijas praksei.

(199)

Komisija izvērtēja pieprasījumu. Tā uzskatīja, ka neviens elements lietas materiālos neliecina, ka imports ievērojami pieaugtu un ka pastāv ievērojams pēkšņa importa pieplūduma risks. Tāpēc tā pieprasījumu noraidīja.

(200)

Komisija saņēma piezīmes arī no izplatītājiem tādu plastisko cauruļu Savienības tirgū, kuras ražo ECL, proti, no uzņēmumiem: Valdro, Fusion Pipeline Products Limited (“Fusion Pipelines Products”), CO.ME.CAR SRL, Deschacht, Idrovit SRL, Vodoskok d.d. un WAPPtech Ltd.

(201)

Visi uzņēmumi uzsvēra, cik svarīga ir ECL klātbūtne Savienības tirgū un ka tie ir ekonomiski atkarīgi no tā darījumdarbības.

(202)

Valdro uzskatīja, ka bez ECL tirgū nebūtu konkurences un ka ECL prakse nekropļoja tirgu. Turklāt tas norādīja, ka tā galvenā darījumdarbība ir plastisko cauruļu pārdošana, kas veido lielāko daļu no uzņēmuma peļņas, un, ja darījumdarbība tiktu slēgta, tiktu zaudētas darbvietas.

(203)

Fusion Pipeline Products minēja arī, ka ievērojama tā darījumdarbības daļa ir atkarīga no ECL un ka Komisijai būtu jāpieņem lēmums, kas saglabātu konkurenci Savienības tirgū un izvairītos no monopoliem.

(204)

Deschacht cita starpā apgalvoja, ka SG PAM izvirzījis ekskluzīvas pirkšanas prasības un atteicies pārdot savus ražojumus uzņēmumam Deschacht. Tas uzsvēra, cik svarīgs Beļģijas tirgū ir konkurētspējīgs alternatīvs piegādes avots. Tas uzskatīja, ka SG PAM nebija konkurentu un tas palielināja cenas tādā mērā, ka izplatītāji nevarēja pārdot ražojumus, būvuzņēmēji un ūdenssaimniecības uzņēmumi bija ķīlnieki un tiem bija jāmaksā nesamērīgi augstas cenas, kas ietekmēja projektus un nāca par sliktu Beļģijas un Eiropas patērētājiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem tirgū. Tāpēc, pēc tā domām, pašreizējo uzņēmumam ECL piemēroto maksājuma līmeni nevajadzētu palielināt.

(205)

IBECO AB norādīja, ka uzskata par svarīgu, lai ECL paliktu Savienības tirgū. Tas norādīja, ka Skandināvijas tirgu, sākot ar ražošanu un beidzot ar vairumtirdzniecību, kas notiek ar izplatītāja starpniecību, kontrolējot Saint Gobain.

(206)

Komisija saņēma piezīmes arī no ANCO Sardegna, Itālijas Būvniecības uzņēmumu nacionālās apvienības reģionālās filiāles. Tā uzskatīja, ka plastiskā čuguna cauruļu nozarē ES tirgū rastos nopietna konkurences problēma, ja pārskatīšanas rezultātā šis Indijas ražotājs vairs nevarētu pārdot ražojumus Eiropas Savienībā, un tas negatīvi ietekmētu daudzus uzņēmumus.

(207)

Izplatītāji piezīmes nebija pamatojuši, tomēr Komisija tās izskatīja.

(208)

Komisija sīki izskatīja visus personu argumentus un pierādījumus lietas materiālos. Tā palika pie uzskata, ka ECL sniedzis maldinošu vai nepatiesu informāciju antidempinga pamatregulas 18. panta 1. punkta otrās daļas nozīmē, lai par zemu tiktu novērtēta dempinga starpības aprēķināšanai izmantojamā metāla neto masa, lai šī starpība tiktu iegūtu zemāka. Tāpēc datus nevarēja izmantot par pamatu, lai uzņēmumam aprēķinātu jaunu dempinga starpību. Kā skaidrots 3. iedaļā, nevarēja izmantot arī ECZ ierosinātos alternatīvos datus.

(209)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai, lai izdarītu galīgos secinājumus par dempingu attiecībā uz ECL, nebija citas iespējas, kā vien ECL sniegto informāciju neņemt vērā nemaz un izmantot pieejamos faktus.

(210)

Tā kā nebija pieejami uzskaites dati, kas vajadzīgi dempinga starpības aprēķināšanai, Komisija centās noteikt visatbilstošāko šajā lietā pieejamo informāciju. Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka varētu būt lietderīgi izmantot augstāko dempinga starpību 19 % apmērā, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, jo tā tika aprēķināta sākotnējās izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz datiem, ko sniedzis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un eksportēja uz Savienību ievērojamus daudzumus līdzīgu ražojuma veidu kā ECL.

(211)

Pēc informācijas izpaušanas ECL apgalvoja, ka 19 % dempinga starpības piemērošana nozīmē sodīšanu un neatbilst antidempinga pamatregulas 18. panta 5. punktam. Tas uzskatīja, ka pieejamajiem faktiem vajadzētu būt šajā lietā pieejamajiem “visderīgākajiem” vai “visatbilstošākajiem” faktiem, tātad vajadzīgs salīdzinošs novērtējums, un ka vajadzīga “loģiska saikne” starp aizstājošajiem faktiem un uzskaites faktiem.

(212)

Pamatojoties uz to, ECL apgalvoja, ka 19 % dempinga starpības piemērošana, kas aprēķināta gandrīz pirms 8 gadiem citam ražotājam eksportētājam, šajā kontekstā nekādi nav visderīgāko vai visatbilstošāko faktu izmantošana un ka tai nav loģiskas saistības ar ECL situāciju. Tas norādīja, ka sākotnējā izmeklēšanā uzņēmumam Jindal Saw tika aprēķināta 19 % dempinga starpība, bet ECL dempinga starpība bija tikai 4,1 %.

(213)

ECL apgalvoja arī, ka šajā lietā Komisijas sniegtie un pārbaudītie dati liecina, ka, salīdzinājumā ar ECL ražošanas izmaksām/pārdošanu iekšzemes tirgū, pārdošanas cenas Savienībā bijušas ievērojami augstākas. ECL apgalvoja, ka ir uzraudzījis savas cenas un izmaksas, lai nodrošinātu, ka nav dempinga. Tādējādi nevienā dempinga starpības aprēķinā, kas veikts, pamatojoties uz ECL pašu datiem, izmantojot jebkuru no ECL piedāvātajām apjoma kvantitatīvās noteikšanas alternatīvām, nekādi nevarētu iegūt 19 % dempinga starpību.

(214)

Tādējādi ECL norādīja, ka Jindal Saw 19 % dempinga starpības izmantošana ir acīmredzami neatbilstoša un nozīmē sodīšanu. Bez tam ECL apgalvoja, ka tad, ja Komisija nepieņemtu atsaukšanas pieprasījumu vai argumentus par pieejamajiem faktiem, tā varētu izmantot konstatējumus, kas ir jaunāki nekā sākotnējās izmeklēšanas dati, proti, ir izdarīti 2020. gadā pabeigtajā termiņbeigu pārskatīšanā, kurā Komisija aprēķināja dempinga starpību 12 % apmērā.

(215)

Komisija atkārtoti novērtēja savu ierosinājumu par pieejamiem faktiem izmantot sākotnējā izmeklēšanā noteikto atlikušo dempinga starpību. Tā uzskatīja, ka ECL pieprasījums balstīt konstatējumus uz jaunākajiem pieejamajiem faktiem ir pamatots – sākotnējās izmeklēšanas periods bija no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim, tāpēc dati bija vecāki par 8 gadiem.

(216)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka termiņbeigu pārskatīšanā noteiktā starpība bija tikai indikatīva un ka tā galvenokārt tika izmantota, lai noteiktu, vai termiņbeigu pārskatīšanas PIP laikā ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās nemaz, ir turpinājuši eksportu par dempinga cenām. Bez tam eksporta cenas statistikā ne vienmēr atbilda cenām, ko maksāja neatkarīgi klienti, jo lielākā daļa ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, pārdošanai izmantoja saistītu importētāju starpniecību Savienībā.

(217)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nolēma par pieejamiem faktiem izmantot statistiku, kas precīzi atspoguļo konkrētās izmeklēšanas PIP. Tādējādi Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzē (26) uzrādīto eksporta cenu, kas attiecās tikai uz pārdošanu, ko ECL veicis pašreizējā PIP. Pēc tam Komisija aprēķināja cenu EXW līmenī un to koriģēja, ņemot vērā, ka cenas galvenokārt bija starp saistītām personām.

(218)

Turklāt, tā kā nebija citu jaunāku un uzticamāku datu, Komisija noteica normālo vērtību, pamatojoties uz datiem, ko termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniedza Savienības ražošanas nozare. Tā tika noteikta, balstoties uz cenām, kas piedāvātas, nolīgtas un maksātas par dažādiem attiecīgā ražojuma daudzumiem, diametru un veidiem vairākās atšķirīgās valstīs un pašvaldībās. Tā kā normālā vērtība bija balstīta uz 2020. gada datiem, tad, lai ņemtu vērā inflāciju laikposmā no termiņbeigu pārskatīšanas līdz pašreizējam daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, Komisija koriģēja normālo vērtību, ko termiņbeigu pārskatīšanā bija noteikusi ražošanas nozare.

(219)

Komisija salīdzināja eksporta cenu, kas bija noteikta, balstoties uz statistikas datiem PIP laikā, un koriģēta, kā aprakstīts iepriekš, ar Savienības ražošanas nozares termiņbeigu pārskatīšanā noteikto normālo vērtību, kura koriģēta, ņemot vērā inflāciju.

(220)

Pamatojoties uz to, Komisija noteica dempinga starpību 12,89 % apmērā.

(221)

Pēc informācijas otrās izpaušanas, kas attiecās uz konstatējumiem par pieejamo faktu izmantošanu (3.6. iedaļa), ECL izteica piezīmes par metodi, ko Komisija izmantoja, lai koriģētu normālo vērtību, ņemot vērā inflāciju. Tas apgalvoja, ka Komisijai inflācijas aprēķins būtu jābalsta uz patēriņa cenu indeksu (“PCI”), nevis uz procentuālu inflācijas pieaugumu, kā to bija ierosinājusi Komisija.

(222)

Komisija pārskatīja aprēķinus. Tā piekrita, ka izmantot PCI būtu pareizāka metode. Tomēr termiņbeigu pārskatīšanā normālā vērtība 2020. gadam bija balstīta uz cenām laikposmā no 2019. gada decembra līdz 2020. gada martam, nevis uz visu 2020. gadu, ko ECL izmantoja savā aprēķinā. Pamatojoties uz to, jaunā dempinga starpība ECL bija 13,14 %.

(223)

Indijas valdība apgalvoja, ka laiks, kurā varēja iesniegt piezīmes par pieejamo faktu jauno pamatu, bijis pārāk īss. Tā arī uzskatīja, ka piezīmes, ko tā bija paudusi pēc konstatējumu pirmās izpaušanas, nebija ņemtas vērā. Turklāt tā apgalvoja arī, ka korekcijai, kas tika veikta, lai ņemtu vērā inflāciju, nav juridiska pamata un ka tās rezultāts ir maldinošs.

(224)

Komisija uzskatīja, ka (divu dienu) termiņš piezīmju sniegšanai par pieejamo faktu jauno pamatu ir pietiekams, ciktāl tas attiecās tikai uz 3.6. iedaļā aprakstīto pieejamo faktu izmantošanu. Tādējādi Komisija apgalvojumu noraidīja.

(225)

Komisija arī precizēja, ka ir izskatījusi visas ieinteresēto personu piezīmes, ieskaitot Indijas valdības piezīmes. Tomēr, tā kā Komisija izpauda tikai to sava secinājuma daļu, kas bija mainījusies, jaunajā izpaustajā informācijā nebija iekļauts ne jau izskatīto piezīmju novērtējums, ne to piezīmju novērtējums, kuras neattiecās uz pieejamajiem faktiem, kuri galu galā tika izmantoti.

(226)

Attiecībā uz apgalvojumu par inflāciju Komisija norādīja, ka Indijas valdība nav pamatojusi nedz to, kāpēc inflācijas korekcija ir juridiski nepamatota, nedz arī to, kāpēc tās rezultāts ir maldinošs. Gluži pretēji, koriģējot 2020. gadā sākotnēji noteikto normālo vērtību atbilstoši inflācijai, tiek iegūti loģiski un tādējādi precīzi konstatējumi par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tādējādi Komisija apgalvojumu atzina par nepamatotu.

(227)

Pēc informācijas otrās izpaušanas, kas attiecas uz pieejamo faktu jauno pamatu, SG PAM nepiekrita, kādus pieejamos faktus Komisija izvēlējusies. Tas konstatēja, ka Komisija, pārsniedzot ikvienu no spēkā esošajām prasībām un diskriminējot eksportētājus, ir veikusi galēji un nepienācīgi ierobežojošu novērtējumu par to, kurus pieejamos faktus var vai nevar izmantot. Tas jo īpaši atsaucās uz antidempinga pamatregulas 18. panta 1. un 6. punkta formulējumu, kas paredz, ka pieejamie fakti “var būt nelabvēlīgāk[i]” personai, kura nesadarbojas vai kura sniedz maldinošu informāciju. SG PAM uzskatīja, ka “nelabvēlīgāks” rezultāts bijis šīs personas nesadarbošanās tiešas un parastas sekas un tas nav saistīts ar sodīšanas nolūku, pat ja tas būtu skaidri pamatots gadījumā, kad kāda persona apzināti manipulējusi ar datiem. Bez tam SG PAM uzskatīja, ka antidempinga pamatregulā nav noteiktas prasības ne attiecībā uz to, kādā veidā rezultāti varētu vai nevarētu būt “nelabvēlīgāki”, ne arī to, kādiem “pieejamajiem faktiem” vajadzētu būt. Tāpēc tas uzskatīja, ka Komisijai ir rīcības brīvība pieejamo faktu izvēlē, kam nevajadzētu radīt labvēlīgāku rezultātu personai, kas nesadarbojas. Citādi tiktu apdraudēta Savienības tirdzniecības aizsardzības pasākumu ietekme. Tāpēc SG PAM uzskatīja, ka Komisijas attieksmei pret ECL nevajadzētu būt labvēlīgākai kā pret citiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, un apgalvoja, ka ir pamatoti izmantot sākotnējā izmeklēšanā noteikto atlikušo starpību. Turklāt, pat ja dempinga starpība, kas noteikta citiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuri nesadarbojās, tiktu balstīta uz datiem, kuri tagad ir astoņus gadus veci, Komisija to būtu varējusi izmantot, jo tā tika izmantota arī attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās.

(228)

Komisija pārskatīja SG PAM piezīmes par pieejamo faktu izmantošanu. Kā skaidrots iepriekš 215. apsvērumā, sākotnējās izmeklēšanas periods bija no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi balstīt konstatējumus uz pieejamajiem faktiem, kas ir jaunāki par jau astoņus gadus vecajiem faktiem. Turklāt Komisija norādīja, ka piezīmē izvirzītā premisa ir kļūdaina divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, antidempinga pamatregulas 18. panta 6. punkta nolūks nav sodīt par nesadarbošanos, bet gan norādīt, ka nesadarbošanās dēļ iznākums “var” būt nelabvēlīgāks nekā, ja sadarbība būtu bijusi pilnīga. Otrkārt, nav iespējams noteikt, vai uzņēmumam ECL nelabvēlīgāks vai labvēlīgāks (ja tas būtu sadarbojies pilnībā) iznākums skaidrojams ar izmantotajiem pieejamajiem faktiem. ECL izmeklēšanā nesadarbojās pilnībā, tāpēc nav atsauces vērtības, kas ļautu izdarīt šādu konstatējumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(229)

SG PAM arī apgalvoja, ka sākotnējā izmeklēšanā normālā vērtība tika balstīta tikai uz rentablās pārdošanas apjomiem vai salikto normālo vērtību. Šādos gadījumos salīdzinājumam izmantotā normālā vērtība vai saliktā normālā vērtība lielākoties bija augstāka par pārdošanas cenām iekšzemes tirgū. Tomēr atjauninātajā dempinga aprēķinā Komisija izmantojusi uzrādītās cenas tirgū, un nav garantijas, ka šīs cenas ir rentablas. Tā kā no ECL nav saņemta uzticama informācija par izmaksām, Komisijai jāpieņem, ka Indijas iekšzemes tirgū saglabājas situācija, kad notiek arī nerentabla pārdošana. Tāpēc būtu nevis jāizmanto normālā vērtība, kuras pamatā ir pieprasījumā uzrādītā Indijas ražotāju vidējā pārdošanas cena, bet gan būtu jāņem vērā tikai paziņotās augstākās pārdošanas cenas, jo ir mazāka iespējams, ka tās ir nerentablas un tāpēc nepiemērotas dempinga aprēķinam.

(230)

Komisija atgādināja, ka normālo vērtību pati Savienības ražošanas nozare noteica termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. Ražošanas nozare ir norādījusi, ka normālā vērtība balstīta uz daudziem cenu piedāvājumiem un tādējādi reprezentē vidējo cenu izmeklēšanas periodā. Pamatošanās uz augstākajām cenām un pieņēmumu, ka (relatīvi) zemākas cenas varētu būt nerentablas, būtu tikai spekulatīva. Turklāt cenu diapazons tika uzskatīts par piemērotu normālās vērtības noteikšanai termiņbeigu izmeklēšanas periodā, un Komisijai arī nebija pamata izvēlēties tikai dažas no tām. Tādējādi tā apgalvojumu atzina par nepamatotu.

(231)

SG PAM arī apgalvoja, ka dempinga starpību nevajadzētu samazināt par eksporta subsīdijas starpību, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, jo pati Komisija termiņbeigu pārskatīšanā konstatēja, ka eksporta subsīdiju Indijā ir kļuvis mazāk. SG PAM atzina, ka atskaitīšana gan būtu pamatota, ja Komisija izmantotu sākotnējā izmeklēšanā noteikto atlikušo maksājumu, bet tās jaunajā pieejā tā nav pamatota, jo konstatējumi attiecās uz periodu, kad ECL saņēma mazāk subsīdiju. SG PAM atsaucās uz atmaksu izmeklēšanām, kuras attiecās uz ECL un kurās Komisija nolēma atlīdzināt personām kompensācijas starpību, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, un subsīdiju līmeni izmeklēšanas periodos, pierādot, ka ECL saņēma mazāk subsīdiju, nekā noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ un tā kā nav ticamas informācijas par eksporta subsīdiju līmeni, SG PAM uzskatīja, ka Komisijai ir jāvairās noteikt mazāku dempinga starpību par ikvienu eksporta subsīdijas starpību vai vismaz jānodrošina, ka starpības samazinājums nepārsniedz faktiski saņemtās eksporta subsīdijas.

(232)

Komisija apgalvojumam nepiekrita. Tā kā pašreizējā pārskatīšana attiecas tikai uz atkārtotu dempinga līmeņa novērtēšanu, tai nebija pamata noteikt jaunu eksporta subsīdiju līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt, lai gan termiņbeigu pārskatīšanā un atmaksu izmeklēšanās tika konstatēts, ka eksporta subsīdiju līmenis ir samazinājies, ECL joprojām ir noteikts kompensācijas maksājums 9 % apmērā. Tāpēc arī tad, ja Komisija no antidempinga starpības neatskaitītu eksporta subsīdijas vai atskaitītu mazāk eksporta subsīdiju, attiecībā uz uzņēmumu netiktu noteikts (atbilstīgs) kompensācijas starpības līmenis (no 9 % no kompensācijas maksājuma). Tāpēc ietekme uz kombinēto ECL starpību būtu nulle. Arī metode (eksporta subsīdiju atskaitīšanai) atbilda atmaksu izmeklēšanā Komisijas izmantotajai metodei. Tādējādi Komisija apgalvojumu noraidīja.

(233)

Kā noteikts 3. iedaļā, Komisija uzņēmumam ECL noteica jaunu dempinga starpību 13,1 % apmērā. Kā skaidrots 4. apsvērumā, pēc atsevišķas antisubsidēšanas izmeklēšanas Komisija uzņēmumam ECL noteica kompensācijas maksājumu 9 % apmērā, no kuriem 6,04 % izrietēja no subsīdijām, kas bija atkarīgas no eksporta subsīdijām. Izmantojot tādu pašu pieeju, kādu sākotnējā izmeklēšanā, Komisija samazināja dempinga starpību par subsīdijas apjomu, kas atsevišķajā antisubsidēšanas izmeklēšanā konstatēts attiecībā uz shēmām, kuras bija atkarīgas no eksporta. Pamatojoties uz iepriekš minēto, likme, ar kādu tiks noteikti šie maksājumi, ir šāda:

(234)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija nodomāts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informācijas izpaušanas minētajām personām tika arī dots laiks, kurā paust viedokli.

(235)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,