<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑401/15</NO.CASE><NO.CASE>C‑402/15</NO.CASE><NO.CASE>C‑403/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CC0401</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:430">EU:C:2016:430</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">M. WATHELET</HT> SECINĀJUMI – APVIENOTĀS LIETAS NO C‑401/15 LĪDZ C‑403/15</P><P><HT TYPE="ITALIC">DEPESME</HT> U.C.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Melhiora Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">Melchior Wathelet</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20160609">2016. gada 9. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Apvienotās lietas no C‑401/15 līdz C‑403/15</HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Noémie Depesme</HT></HT> (C‑401/15),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Saïd Kerrou</HT></HT> (C‑401/15),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Adrien Kauffmann</HT></HT> (C‑402/15),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Maxime Lefort</HT></HT> (C‑403/15)</P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Ministre de l’Enseignement supérieur et de la Recherche</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Cour administrative (Luksemburga) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Personu brīva pārvietošanās</KEYWORD><KEYWORD>Vienlīdzīga attieksme</KEYWORD><KEYWORD>Sociālās priekšrocības</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 492/2011</KEYWORD><KEYWORD>7. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Finansiāls atbalsts augstākās izglītības studijām</KEYWORD><KEYWORD>Nosacījums</KEYWORD><KEYWORD>Diskriminācija</KEYWORD><KEYWORD>Radniecības saites</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Bērna<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> pamātes/patēva jēdziens</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 45. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20110405">2011. gada 5. aprīļa</DATE> Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="141" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 141, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 7. panta 2. punkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šie lūgumi ir iesniegti trīs tiesvedībās starp attiecīgi <HT TYPE="ITALIC">Noémie Depesme</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Saïd Kerrou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Adrien Kauffmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Maxime Lefort</HT> [no vienas puses] un <HT TYPE="ITALIC">ministre de l’Enseignement supérieur et de la Recherche</HT> [augstākās izglītības un zinātnes ministru] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>ministrs<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) [no otras puses] par atteikumu 2013./2014. akadēmiskajā gadā piešķirt valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tie ir iesniegti saistībā ar grozījumiem, kas veikti Luksemburgas tiesību aktos pēc <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Ar uzdoto jautājumu Tiesa tiek aicināta noteikt, vai migrējoša darba ņēmēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>bērna<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> jēdziens, kas atrodams <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> Likuma par valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības iegūšanai, kas ir grozīts ar <DATE ISO="20130719">2013. gada 19. jūlija</DATE> likumu (<HT TYPE="ITALIC">Mémorial</HT> A 2013, 3214. lpp.), jaunajā 2.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantā, kurš pieņemts pēc <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ietver arī šā darba ņēmēja pabērnus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Atzīmēšu, ka šie tiesību akti tiek aplūkoti arī citā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Bragança Linares Verruga</HT> u.c., kas šobrīd tiek izskatīts Tiesā un kurā es savus secinājumus sniegšu <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijā</DATE> (<NO.CASE>C‑238/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:389">ECLI:EU:C:2016:389</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šī otra lieta plašāk un tiešāk attiecas uz Luksemburgas likumdevēja izvēles valsts finansējuma piešķiršanu augstākās izglītības studijām pakļaut nosacījumam par minimālo nodarbinātības periodu Luksemburgā atbilstību Savienības tiesībām. Savas analīzes noslēgumā esmu ierosinājis Tiesai lemt, ka Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punkts nepieļauj tādu dalībvalsts tiesību aktu, kāds ir Luksemburgas likums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šajos secinājumos termini <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>padēls<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>pameita<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>pabērni<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir jāsaprot kā tādi, kas attiecas uz attiecībām starp bērnu un personu, ar kuru ir laulāts viņa tēvs vai māte vai ar kuru tēvam vai mātei ir reģistrēta laulībai līdzvērtīga partnerība.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Regula Nr. 492/2011</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs regulas 7. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais, citā dalībvalstī valstspiederības dēļ nedrīkst piemērot citādus darba un nodarbinātības nosacījumus nekā minētās valsts darba ņēmējiem, īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un bezdarba gadījumā – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šādam darba ņēmējam ir tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības kā attiecīgās valsts darba ņēmējiem.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīva 2004/38/EK</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Savienības pilsoņa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>ģimenes locekļa<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> jēdziens ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="158" PAGE.FIRST="77" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 158, 77. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojumi – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="229" PAGE.FIRST="35" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 229, 35. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="197" PAGE.FIRST="34" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 197, 34. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, 2. panta 2. punktā. Saskaņā ar šo tiesību normu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>ģimenes loceklis<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>a)</NO.P><TXT>laulātais;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>partneris, ar ko Savienības pilsonis ir noslēdzis reģistrētas partnerattiecības, pamatojoties uz kādas dalībvalsts tiesību aktiem, ja uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos reģistrētas partnerattiecības ir noteiktas kā līdzvērtīgas laulībai, un saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts attiecīgajos tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Savienības pilsoņa, kā arī viņa laulātā vai b) apakšpunktā definētā partnera tiešie pēcnācēji vecumā līdz 21 gadam, [vai] kuri ir tā apgādībā;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Savienības pilsoņa, kā arī viņa laulātā vai b) apakšpunktā definētā partnera apgādībā esošie tiešie augšupējie radinieki<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Luksemburgas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT><DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> Likuma par valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības iegūšanai, kas ir grozīts ar <DATE ISO="20100726">2010. gada 26. jūlija</DATE> likumu (<HT TYPE="ITALIC">Mémorial</HT> A 2010, 2040. lpp.) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/><DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> likums<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>), 2. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Finansiāla atbalsta saņēmēji</P></TI></TITLE><P>Valsts finansiālu atbalstu augstākās izglītības studijām var saņemt studenti, kuri ir uzņemti augstākās izglītības iestādēs un kuri atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>[ir] Luksemburgas pilsonis vai Luksemburgas pilsoņa ģimenes loceklis, kurš dzīvo Luksemburgas Lielhercogistē, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ir kādas citas Eiropas Savienības vai citas [<DATE ISO="19920502">1992. gada 2. maija</DATE>] Eiropas Ekonomikas zonas līguma (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="001" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 1, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>) dalībvalsts, vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kurš saskaņā ar <DATE ISO="20080829">2008. gada 29. augusta</DATE> grozītā likuma par personu pārvietošanos un imigrāciju 2. nodaļu uzturas Luksemburgas Lielhercogistē kā algota darba ņēmēja, pašnodarbinātā, personas, kura saglabā šādu statusu, vai personas, kura atbilst kādai no iepriekš minētajām kategorijām, ģimenes loceklis vai kurš ir ieguvis pastāvīgās uzturēšanās tiesības [..].</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></GR.SEQ></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) ar <DATE ISO="20130719">2013. gada 19. jūlija</DATE> likuma (<HT TYPE="ITALIC">Mémorial</HT> A 2013, 3214. lpp.) 1. panta 1. punktu grozītajā <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> likumā tika iekļauts 2.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pants, kas formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Finansiālu atbalstu augstākās izglītības studijām var saņemt arī students, kurš nav Luksemburgas Lielhercogistes rezidents, ja viens no viņa vecākiem ir algots darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona un ir Luksemburgas vai Eiropas Savienības, vai kādas citas Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībvalsts, vai arī Šveices Konfederācijas pilsonis, kurš studenta pieteikuma par finansiālu atbalstu augstākajai izglītībai iesniegšanas dienā ir bijis nodarbināts vai veicis uzņēmējdarbību Luksemburgā nepārtraukti vismaz piecus gadus. Darba laikam Luksemburgā ir jāatbilst vismaz pusei no parastā darba laika, ko uzņēmumā piemēro saskaņā ar likumu vai attiecīgā gadījumā spēkā esošo darba koplīgumu. Pieteikuma par finansiālu atbalstu augstākās izglītības studijām iesniegšanas dienā darba ņēmējam ir obligāti jābūt nepārtraukti maksājušam sociālās iemaksas Luksemburgas Lielhercogistē iepriekšējos piecus gadus atbilstoši Sociālā nodrošinājuma kodeksa 1. panta 4. punktam.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Taču <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> likums, kas grozīts ar <DATE ISO="20130619">2013. gada 19. jūnija</DATE> likumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>grozītais 22. jūnija likums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>), drīz tika atcelts ar <DATE ISO="20140724">2014. gada 24. jūlija</DATE> Likumu par valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām (<HT TYPE="ITALIC">Mémorial</HT> A 2014, 2188. lpp.).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Kopš tā brīža pēdējā minētā likuma 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām var saņemt studenti un skolnieki, kas definēti 2. pantā, kuri turpmāk ir apzīmēti ar terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>studenti<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> un kuri atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="4"?><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>attiecībā uz studentiem, kuri nav Luksemburgas Lielhercogistes rezidenti:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ir jābūt darba ņēmējam Luksemburgas vai Eiropas Savienības, vai kādas citas Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībvalsts, vai arī Šveices Konfederācijas pilsonim, kurš pieteikuma par finansiālu atbalstu augstākās izglītības studijām iesniegšanas dienā ir bijis nodarbināts vai veicis uzņēmējdarbību Luksemburgā; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ir jābūt darba ņēmēja Luksemburgas vai Eiropas Savienības, vai kādas citas Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībvalsts, vai arī Šveices Konfederācijas pilsoņa, kurš pieteikuma par finansiālu atbalstu augstākās izglītības studijām iesniegšanas dienā ir bijis nodarbināts vai veicis uzņēmējdarbību Luksemburgā, bērnam, ar noteikumu, ka šis darba ņēmējs turpina atbalstīt studenta uzturēšanu un ka šis darba ņēmējs pieteikuma par finansiālu atbalstu augstākās izglītības studijām iesniegšanas dienā Luksemburgas Lielhercogistē ir bijis nodarbināts vai ir veicis uzņēmējdarbību vismaz piecus gadus septiņu gadu atsauces perioda laikā, skaitot atpakaļ no dienas, kad ir iesniegts pieteikums par finansiāla atbalsta saņemšanu augstākās izglītības studijām, vai, izņēmuma gadījumā, ir persona, kas ir saglabājusi darba ņēmēja statusu un pārtraucot darba attiecības ir atbildusi kritērijam par pieciem no septiņiem gadiem.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietu fakti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">S. Kerrou</HT>, pārrobežu darba ņēmēja, kurš strādā Luksemburgas Lielhercogistē, pameita. Viņi dzīvo Monsenmartēnā [<HT TYPE="ITALIC">Mont-Saint-Martin</HT>], Lotringā (Francija) netālu no [Luksemburgas] Lielhercogistes robežas. <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT> lūdza <HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> [Luksemburgas valsts] finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām, lai sāktu studēt medicīnas studiju pirmajā kursā Lotringas universitātē Nansī (Francija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">Patrick Kiefer</HT>, kurš arī ir Luksemburgas Lielhercogistes pārrobežu darba ņēmējs, padēls. Viņi dzīvo Lotringas pierobežas reģionā Marlī Freskatī [<HT TYPE="ITALIC">Marly Freskaty</HT>] (Francija). <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann État luxembourgeois</HT> finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām pieprasīja savām tiesību un ekonomikas studijām Lotringas universitātē Nansī (Francija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">Terwoigne</HT> k‑ga, kurš arī ir Luksemburgas Lielhercogistes pārrobežu darba ņēmējs, padēls. <HT TYPE="ITALIC">Terwoigne</HT> k‑gs apprecēja <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> māti pēc viņas laulātā nāves. Viņi dzīvo Vansā [<HT TYPE="ITALIC">Vance</HT>] (Beļģija), Luksemburgas Lielhercogistes pierobežas Luksemburgas provincē. <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort État luxembourgeois</HT> finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām lūdza savām socioloģijas un antropoloģijas studijām Luvēnas Katoļu universitātē Luvēnlanēvā [<HT TYPE="ITALIC">Louvain-la‑Neuve</HT>] (Beļģija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> likuma grozīto redakciju, kura piemērojama faktiem pamatlietās, pieprasīto finansiālo atbalstu piešķir studentiem, kuri nedzīvo Luksemburgas teritorijā, ar noteikumu, pirmkārt, ka tā saņēmējs ir algota darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas, Luksemburgas pilsoņa vai Savienības pilsoņa bērns un, otrkārt, ka šis darba ņēmējs pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārtraukti vismaz piecus gadus ir bijis nodarbināts vai ir īstenojis savu uzņēmējdarbību Luksemburgā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Attiecīgi <DATE ISO="20130926">2013. gada 26. septembra</DATE>, 17. oktobra un 12. novembra vēstulēs ministrs noraidīja <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> pieteikumus sakarā ar to, ka viņi neatbilstot grozītā <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> likuma nosacījumiem. Saskaņā ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu ministrs uzskatīja ka <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> neesot kvalificējami kā pārrobežu darba ņēmēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>bērni<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, jo Luksemburgā strādājot tikai viņu patēvi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><DATE ISO="20131220">2013. gada 20. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT> iesniedza prasību <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Luxembourg</HT> [Luksemburgas administratīvajā tiesā], pieprasot lēmuma par atteikumu, kas uz viņu attiecas, atcelšanu. Viņas patēvs <HT TYPE="ITALIC">S. Kerrou</HT> šajā instancē paziņoja, ka vēlas brīvprātīgi iestāties lietā. <DATE ISO="20140120">2014. gada 20. janvārī</DATE> un 25. aprīlī <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> katrs iesniedza līdzīgu prasību par lēmumiem par atteikumu, kas uz tiem attiecās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150115">2015. gada 15. janvāra</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Luxembourg N. Depesme</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> prasības atzina par pieņemamām, taču nepamatotām. <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT>, <HT TYPE="ITALIC">S. Kerrou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> šos nolēmumus pārsūdzēja iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesā <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Kerrou</HT> it īpaši norāda, ka pēdējais minētais jau 14 gadus ir Luksemburgas pārrobežu darba ņēmējs un <DATE ISO="20060524">2006. gada 24. maijā</DATE> ir apprecējies ar <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT> māti. Kopš tā laika viņi visi trīs esot dzīvojuši vienā mājā, un <HT TYPE="ITALIC">S. Kerrou</HT> esot atbalstījis savas laulātās bērna uzturēšanu, tostarp saistībā ar augstākās izglītības studijām. Turklāt pirms augstākās izglītības studiju uzsākšanas viņš esot saņēmis Luksemburgas maksātos ģimenes pabalstus par šo bērnu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> norāda, ka viņa vecāki dzīvo atsevišķi kopš 2003. gada un kopš <DATE ISO="20050620">2005. gada 20. jūnija</DATE> ir šķīrušies. Bērnu atsevišķa aizgādība esot piešķirta viņa mātei. Viņa ar <HT TYPE="ITALIC">P. Kiefer</HT> esot apprecējusies <DATE ISO="20070310">2007. gada 10. martā</DATE>. Kopš tā laika viņi visi trīs dzīvojot vienā mājsaimniecībā. <HT TYPE="ITALIC">P. Kiefer</HT> esot nodrošinājis viņa uzturēšanu un izglītošanu. Tāpat viņš esot saņēmis Luksemburgas piešķirtos pabalstus par <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> norāda, ka viņa tēvs ir miris. Viņa māte jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem ir apprecējusies ar Luksemburgas pārrobežu darba ņēmēju <HT TYPE="ITALIC">Terwoigne</HT> k‑gu. Kopš tā laika viņš dzīvo kopā ar savu māti un patēvu <HT TYPE="ITALIC">Terwoigne</HT> k‑gu, kurš pilnībā esot nodrošinājis mājsaimniecības finanses. Tāpat viņš esot sedzis arī <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> augstākās izglītības studiju izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Atbildot uz šiem faktiskajiem argumentiem, <HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>juridiski<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> neesot savu patēvu bērni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Savos lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Luksemburga) [Luksemburgas Administratīvā tiesa] norāda, ka grozītā <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> likuma 2.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> panta pieņemšana ir <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) sekas. Iesniedzējtiesa uzskata, ka tajā uzsākto tiesvedību strīdīgais jautājums ir nevis par jaunajā likumā paredzētajiem piešķiršanas nosacījumiem, bet gan par pašu jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>bērns<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, kāds izmantots likumā un uz kuru ir atsauce Tiesas spriedumā. Radniecības saite varot tikt aplūkota gan no juridiskā, gan no ekonomiskā viedokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Ar trīs <DATE ISO="20150722">2015. gada 22. jūlija</DATE> lēmumiem, kas Tiesā saņemti <DATE ISO="20150724">2015. gada 24. jūlijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> saskaņā ar LESD 267. pantu ir uzdevusi Tiesai trīs prejudiciālus jautājumus, kas izteikti identiski, izņemot vienu niansi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Proti, lietā C‑403/15 iesniedzējtiesa abās pārējās lietās minētajām Savienības tiesībām ir pievienojusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>) 33. panta 1. punktu, vajadzības gadījumā skatītu kopā ar tās 7. pantu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Uzdotais jautājums tā vispilnīgākajā formulējumā ir šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Vai, lai praktiski izpildītu diskriminācijas aizlieguma prasības saskaņā ar Regulas [Nr. 492/2011] 7. panta 2. punktu kopā ar LESD 45. panta 2. punktu, ievērojot arī Hartas 33. panta 1. punktu, vajadzības gadījumā skatītu kopā ar tās 7. pantu, ņemot vērā patieso piesaistes līmeni starp studentu nerezidentu, kas ir pieteikuma par finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām iesniedzējs, un sabiedrību un darba tirgu Luksemburgā – dalībvalstī, kurā pārrobežu darba ņēmējs ir bijis nodarbināts vai ir veicis uzņēmējdarbību atbilstoši [grozītā <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> likuma] 2.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantam, kā tiešas sekas Tiesas <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> spriedumam [<REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)],</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>nosacījums, ka minētajam studentam ir jābūt minētā pārrobežu darba ņēmēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>bērnam<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, ir kvalificējams kā vienlīdzīgs nosacījumam, ka viņam ir jābūt tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pēcnācējam taisnā līnijā un pirmajā radniecības pakāpē, kura izcelšanās attiecībā uz radītāju ir juridiski pierādīta<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, liekot uzsvaru uz pierādītu izcelšanās saikni starp studentu un pārrobežu darba ņēmēju, ar ko paredzēts pamatot iepriekš minēto piesaisti,</P></ITEM><ITEM><P>vai arī ir jāliek uzsvars uz faktu, ka pārrobežu darba ņēmējs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>turpina nodrošināt studenta uzturēšanu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, pat ja nav juridiskas izcelšanās saiknes, kas viņu saistītu ar studentu, it īpaši iezīmējot pietiekamu kopdzīves saikni, kas viņu vieno ar vienu no studenta vecākiem, attiecībā uz kuru izcelšanās saikne ir juridiski pierādīta?</P></ITEM></LIST><P>Šajā otrajā skatījumā, vai pārrobežu darba ņēmēja ieguldījumam, kas teorētiski nav obligāts, gadījumā, ja tas nav vienīgais, bet notiek vienlaicīgi ar ieguldījumu, ko veic vecāki, kurus ar studentu vieno juridiska izcelšanās saikne un kuriem attiecībā uz viņu tādējādi ir likumā paredzētas aprūpes saistības, ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem attiecībā uz tā apjomu?<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT>, <HT TYPE="ITALIC">S. Kerrou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Lefort</HT>, Luksemburgas valdība, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Noslēdzoties tiesvedības rakstveida daļai, Tiesa uzskatīja, ka tā ir pietiekami informēta, lai saskaņā ar Tiesas Reglamenta 76. panta 2. punktu varētu taisīt spriedumu, nenoturot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ievada piezīmes par spriedumu</HT> Giersch <HT TYPE="ITALIC">u.c. un piemērojamajiem tiesību aktiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vairākkārt ir uzsvērusi saikni, kas pastāv starp <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un Likuma par valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām grozījumu. Šī saikne ir skaidri apstiprināta <DATE ISO="20130719">2013. gada 19. jūlija</DATE> likuma pamatā esošā Likumprojekta Nr. 6585 pamatojumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Saskaņā ar formulējumu pamatojumā <HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> finansiālā atbalsta augstākās izglītības studijām sistēmas izmaiņas ir paredzēts veikt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>izdarot secinājumus<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> pēc <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Skat. Likumprojektu Nr. 6585, ar kuru groza <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> Likumu par valsts finansiālu atbalstu augstākās izglītības studijām (<HT TYPE="ITALIC">projet de loi n<HT TYPE="SUP">o</HT> 6585 modifiant la loi, du <DATE ISO="20000622">22 juin 2000</DATE>, concernant l’aide financière de l’État pour études supérieures</HT>) (<DATE ISO="20130705">2013. gada 5. jūlija</DATE> Dokuments Nr. 6585, 2. lpp., pieejams Luksemburgas Lielhercogistes deputātu palātas interneta vietnē šādā adresē: http://www.chd.lu/wps/portal/public/RoleEtendu?action=doDocpaDetails&amp;id= 6585#).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Attiecībā uz galveno pamatlietās aplūkoto problēmu ir skaidrs, ka pati Tiesa <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 39. punktā ir atgādinājusi pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>studiju finansējums, ko dalībvalsts piešķir darba ņēmēju <HT TYPE="ITALIC">bērniem</HT>, migrējošam darba ņēmējam ir sociāla priekšrocība [Padomes <DATE ISO="19681015">1968. gada 15. oktobra</DATE>] Regulas [(EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="257" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="1968">OV 1968, L 257, 2. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, ar grozījumiem, kas veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīvu 2004/38/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="158" PAGE.FIRST="77" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 158, 77. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojumi – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="229" PAGE.FIRST="35" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 229, 35. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="197" PAGE.FIRST="34" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 197, 34. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>,] 7. panta 2. punkta nozīmē<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tāpat tā ir apstiprinājusi, ka migrējoša darba ņēmēja ģimenes locekļiem netieši ir piemērojama vienlīdzīga attieksme, kas šim darba ņēmējam ir nodrošināta ar minētā 7. panta 2. punktu, un ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>tā kā studiju finansējuma piešķiršana migrējoša darba ņēmēja <HT TYPE="ITALIC">bērnam</HT> ir sociāla priekšrocība, bērns pats var atsaukties uz šo tiesību normu, lai iegūtu šo finansējumu, ja saskaņā ar valsts tiesībām tas tiek piešķirts tieši studentam<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Piemērojamā regula</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa lūdz interpretēt Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktu. <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa atsaucas uz Regulu Nr. 1612/68.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Taču šī atšķirība nekādi neietekmē sprieduma atbilstību pamatlietām. Proti, lai gan kopš <DATE ISO="20110615">2011. gada 15. jūnija</DATE> Regula Nr. 1612/68 ir atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 492/2011, 7. pants abās regulās ir identisks<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 492/2011 41. panta otro daļu atsauces uz Regulu Nr. 1612/68 ir uzskatāmas par atsaucēm uz Regulu Nr. 492/2011.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par prejudiciālo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Lai sniegtu iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi, vispirms ir jāinterpretē migrējoša darba ņēmēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>bērna<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> jēdziens.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Vai šis jēdziens, kāds tas parādās Tiesas judikatūrā saistībā ar Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punktu (kas kļuvis par Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktu), attiecas vienīgi uz juridisku radniecības saiti, vai tajā iekļaujas arī darba ņēmēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>pabērni<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, proti, viņa laulātā bērni, lai gan starp viņiem var nebūt juridiskas saiknes?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Vienīgi gadījumā, ja tiktu pieņemta otrā interpretācija, kā man šķiet, pēc tam varētu jautāt par iespējamu prasību, lai pārrobežu darba ņēmējs būtu sniedzis noteiktu ieguldījumu bērna uzturēšanā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Par migrējoša darba ņēmēja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>bērna<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> jēdzienu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tiesas interpretācijai par padomdevēju var būt divi konstatējumi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>No vienas puses, pastāvīgajā judikatūrā ir skaidri noteikts, ka studiju finansējums, ko dalībvalsts piešķir darba ņēmēju bērniem, migrējošam darba ņēmējam ir sociāla priekšrocība Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkta nozīmē, ja viņš turpina uzturēt bērnu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920226">1992. gada 26. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bernini</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑3/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:89">EU:C:1992:89</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990608">1999. gada 8. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meeusen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑337/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:284">EU:C:1999:284</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120614">2012. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑542/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:346">EU:C:2012:346</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt migrējoša darba ņēmēja ģimenes locekļiem netieši ir piemērojama vienlīdzīga attieksme, kas paredzēta šajā pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920226">1992. gada 26. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bernini</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑3/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:89">EU:C:1992:89</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120614">2012. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑542/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:346">EU:C:2012:346</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Bet saistībā ar garantiju, kas nodrošina minimālos iztikas līdzekļus, skat. arī <DATE ISO="19850618">1985. gada 18. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lebon</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>316/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:302">EU:C:1987:302</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>No otras puses, saskaņā ar Regulas Nr. 1612/68 10. panta 1. punktu darba ņēmēja, kas ir dalībvalsts pilsonis, laulātais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>un viņu bērni, kas ir jaunāki par 21 gadu vai arī atrodas viņa apgādībā<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, drīkst apmesties kopā ar viņu citā dalībvalstī neatkarīgi no viņu pilsonības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tiesa šīs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>laulāt[ā] un viņu bērn[u], kas ir jaunāki par 21 gadu vai arī atrodas viņa apgādībā,<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> tiesības apmesties kopā ar migrējošo darba ņēmēju [ir interpretējusi] tā, ka tās ir piešķirtas gan darba ņēmēja bērniem, <HT TYPE="ITALIC">gan viņa laulātā bērniem</HT>. Interpretēt šo tiesību normu šauri, ka tikai migrējošā darba ņēmēja un viņa laulātā kopīgie bērni būtu tiesīgi apmesties kopā ar viņiem, būtu pretrunā iepriekš minētajam Regulas Nr. 1612/68 mērķim [integrēt migrējošo darba ņēmēju ģimenes locekļus]<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020917">2002. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baumbast</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑413/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:493">EU:C:2002:493</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Protams, līdz ar Regulas Nr. 1612/68 grozījumiem saskaņā ar Direktīvu 2004/38 Regulas Nr. 1612/68 10. pants tika atcelts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. Direktīvas 2004/38 38. pantu.</P></NOTE>. Tomēr ir jākonstatē, no vienas puses, ka šī tiesību norma Direktīvas 2004/38 2. pantā ir tikusi pārņemta par labu visiem Savienības pilsoņiem un ka, no otras puses, Savienības likumdevējs ir precizējis formālo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>pēcnācēja<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> definīciju, saglabājot Tiesas plašo interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Proti, saskaņā ar Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu par Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem ir uzskatāmi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Savienības pilsoņa, <HT TYPE="ITALIC">kā arī viņa laulātā vai [..] partnera tiešie pēcnācēji</HT> vecumā līdz 21 gadam, [vai] kuri ir tā apgādībā<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Mans izcēlums. Atzīmēšu, ka līdzīga <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>ģimenes<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> definīcija ir izmantota arī Padomes <DATE ISO="20030922">2003. gada 22. septembra</DATE> Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 4. pantā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="251" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 251, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tā kā <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) attiecas uz Regulu Nr. 1612/68 un ir taisīts pēc Direktīvas 2004/38 pieņemšanas, nav šaubu, ka šis spriedums un tajā izmantotais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>bērns<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> iekļaujas šajā judikatūras un likumdošanas attīstības virzienā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tomēr Luksemburgas valdība iebilst pret šādu sistēmisku un vēsturisku interpretāciju, norādot uz stingri nošķirtu Regulas Nr. 492/2011 un Direktīvas 2004/38 piemērošanas jomu. Minētā direktīva attiecoties vienīgi uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, nevis uz pārrobežu darba ņēmēju tiesībām saņemt tādas pašas sociālās priekšrocības, kādas ir valsts darba ņēmējiem, kas paredzētas Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. Luksemburgas valdības rakstveida apsvērumus (23. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šī valdība uzskata, ka, vērtējot darba ņēmēju nediskriminācijas principu saistībā ar Regulu Nr. 492/2011, atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>ģimenes locekļa<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> definīciju Direktīvā 2004/38 neesot būtiska<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. Luksemburgas valdības rakstveida apsvērumus (22. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Es nepiekrītu šim apgalvojumam, kurā tiek stingri nošķirtas divu tiesību normu piemērošanas jomas un atbilstoši kuram tiktu pieņemts, ka Savienības pilsoņa ģimene varētu nebūt tā pati, kas ir Savienības pilsoņa ģimene, ja tas tiek aplūkots kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>darba ņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tajā ne tikai nav ņemta vērā Savienības tiesību aktu attīstība, kuru iepriekš esmu aprakstījis, šāds apgalvojums turklāt noved pie situācijām, kuras nav attaisnojamas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Proti, jāatgādina, ka plašu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>pēcnācēj[u] vecumā līdz 21 gadam, [vai] kuri ir tā apgādībā<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> definīciju Tiesa ir sniegusi lietā, kurā bija apšaubītas tiesības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>dalībvalsts pilsoņa, kurš strādā vai ir strādājis citas dalībvalsts teritorijā, bērniem [gūt izglītību] ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem, ja šie bērni dzīvo tās teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Regulas Nr. 1612/68 12. pants. Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020917">2002. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baumbast</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑413/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:493">EU:C:2002:493</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Šīs tiesības, kas toreiz bija paredzētas Regulas Nr. 1612/68 12. pantā, joprojām ir identiski formulētas Regulā Nr. 492/2011<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Regulas Nr. 492/2011 10. pants.</P></NOTE>. Fakts, ka kopš <DATE ISO="20020917">2002. gada 17. septembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baumbast</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑413/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:493">EU:C:2002:493</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa šo normu nav interpretējusi citādāk, skaidri liecina, ka gan migrējošā darba ņēmēja, gan viņa laulātā pēcnācējiem saskaņā ar Regulas Nr. 492/2011 10. pantu ir tiesības tikt uzņemtiem dalībvalsts, kurā viņi dzīvo, skolu sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tāpēc, ja Tiesai būtu jāņem vērā Luksemburgas valdības argumentācija, tas nozīmētu, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>bērns<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> tiesību uz izglītību kontekstā tiktu interpretēts plaši (Regulas Nr. 492/2011 10. pants), bet šauri saistībā ar tādu pašu sociālo un nodokļu priekšrocību piešķiršanu, kādas saņem valsts darba ņēmēji (Regulas Nr. 492/2011 7. pants), ieskaitot arī priekšrocības saistībā ar studiju finansēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Ir skaidrs, ka šāda atšķirīga jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>bērns<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> interpretācija vienas un tās pašas regulas piemērošanai nebūtu pamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Turklāt pats Savienības likumdevējs pavisam nesen ir apstiprinājis, ka jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>ģimenes loceklis<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> ir tikai viena nozīme neatkarīgi no tā, vai tas tiek aplūkots darba ņēmēja statusa kontekstā vai plašākā Savienības pilsonības kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Proti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20140416">2014. gada 16. aprīļa</DATE> Direktīvas 2014/54/ES par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="128" PAGE.FIRST="8" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 128, 8. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, preambulas 1. apsvērumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir Savienības pilsoņu pamatbrīvība, kas kā viens no Savienības iekšējā tirgus balstiem ir nostiprināta [LESD] 45. pantā. Tās īstenošana ir precizēta ar Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir garantēt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirto tiesību pilnīgu īstenošanu. <HT TYPE="ITALIC">Vārdi</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/><HT TYPE="ITALIC">viņu ģimenes locekļi<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> būtu jāsaprot tādā pašā nozīmē kā termins, kas definēts Direktīvas [2004/38] 2. panta 2. punktā un kas attiecas arī uz pārrobežu darba ņēmēju ģimenes locekļiem</HT><QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 2. punktu tās darbības joma <HT TYPE="ITALIC">atbilst</HT> [piemērošanas joma ir <HT TYPE="ITALIC">identiska</HT>] Regulas Nr. 492/2011 piemērošanas jomai. Turklāt Direktīvas 2014/54 1. pantā ir precizēts, ka tās mērķis ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>palīdz[ēt] vienveidīgāk piemērot un īstenot praksē tiesības, kas piešķirtas ar LESD 45. pantu un Regulas [..] Nr. 492/2011 1. līdz 10. pantu<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tādējādi Direktīva 2014/54, kas stājās spēkā <DATE ISO="20140520">2014. gada 20. maijā</DATE>, man šķiet pilnībā piemērojama pamatlietās, ciktāl tās 3. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums raudzīties, lai darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>kuri uzskata, ka ir cietuši vai cieš tādēļ, ka [..] viņiem nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> būtu iespēja vērsties tiesā, lai panāktu LESD 45. pantā un Regulas [..] Nr. 492/2011 1.–10. pantā paredzēto pienākumu izpildi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Patiešām, vai ir vēl jāatgādina, ka dalībvalstu pienākums, kas izriet no kādas direktīvas, – sasniegt tajā paredzēto rezultātu, kā arī to pienākums veikt visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas ir piemēroti šī pienākuma izpildes nodrošināšanai, attiecas uz visām dalībvalstu iestādēm, ieskaitot tiesu iestādes – atbilstoši to kompetencei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Šajā ziņā skat. nesenu pastāvīgās judikatūras atgādinājumu <DATE ISO="20160419">2016. gada 19. aprīļa</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DI</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑441/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:278">EU:C:2016:278</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>? Konkrētāk, tas nozīmē, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>ka, piemērojot valsts tiesības, neatkarīgi no tā, vai tiesību normas ir radušās <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> vai pēc direktīvas, lai tiktu sasniegts direktīvā paredzētais rezultāts un tā būtu atbilstīga [LESD 288. panta trešajai daļai], valsts tiesai, kurai tiesību norma ir jāinterpretē, tas ir jādara, ņemot vērā direktīvas saturu un mērķi<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19901113">1990. gada 13. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marleasing</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑106/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:395">EU:C:1990:395</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Direktīvā 2014/54 ir apstiprināts, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>bērns<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, uz kuru netieši varētu attiekties Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktā paredzētais vienlīdzīgas attieksmes princips, būtu jāinterpretē, tieši ņemot vērā jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>ģimenes locekļi<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>, kā tas ir definēts Tiesas judikatūrā saistībā ar Regulu Nr. 1612/1968 un vēlāk aizgūts Direktīvas 2004/38 2. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Analizējot Tiesas judikatūru un atvasinātās tiesību normas, kurās ir izmantots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>ģimene<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, <HT TYPE="ITALIC">T. Stein</HT> nonāk pie tāda paša secinājuma. Viņš uzskata, ka ģimenes jēdziens Savienības tiesībās balstās uz tādas ģimenes koncepciju, kuru veido laulību attiecības, ieskaitot arī reģistrētas partnerattiecības, taču tas ir plašāks par tradicionālo nukleāro ģimeni, iekļaujot arī apgādībā esošos ģimenes locekļus (Stein, T., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>The notion of the term of family on european level with a focus on the case law of the European Court of Human Rights and the European Court of Justice<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, no: Verbeke, A., Scherpe, J.‑M., Declerck, Ch., Helms, T., un Senaeve, P. (red.), <HT TYPE="ITALIC">Confronting the frontiers of family and succession law: liber amicorum Walter Pintens</HT>, 2. sēj., Kembridža/Antverpene, Portlenda/Intersentia, 2012, 1375.–1392. lpp., it īpaši 1391. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Turklāt šī interpretācija atbilst arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>ģimenes dzīves<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> interpretācijai, kāda tā ir aizsargāta saskaņā ar Hartas 7. pantu un <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa pakāpeniski ir atkāpusies it īpaši no kritērija, kas saistīts ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>radniecības saiti<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>, lai pieļautu iespēju atzīt arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/><HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> ģimenes saites<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā ziņā skat. ECT, <DATE ISO="19970422">1997. gada 22. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">X</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Y</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z</HT> pret Apvienoti Karalisti (ECLI:CE:ECHR:1997:0422JUD002183093).</P></NOTE>. Saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu tiesībām, kuras tajā paredzētas un kuras atbilst minētajā konvencijā garantētajām tiesībām, ir jābūt tādai pašai nozīmei un tādai pašai piemērojamībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>To, ka izcelšanās saites stingrai juridiskai definīcijai Regulas Nr. 492/2011 7. panta un sociālo un nodokļu priekšrocību kontekstā nav būtiskas nozīmes, visbeidzot parādīs šāds piemērs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Iedomāsimies ģimeni ar trīs bērniem, kurā apvienojušies vecāki un viņu bērni no iepriekšējām attiecībām. Pirmajam bērnam bija tikai daži mēneši, kad viņa tēvs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā. Kad viņam bija trīs gadi, viņa māte satika vīrieti, kurš bija šķīries vientuļais tēvs divgadīgam bērnam, attiecībā uz kuru viņam piešķirta atsevišķa aizgādība. Šajā jaunajā savienībā piedzima trešais bērns. Ģimene dzīvo Beļģijā dažu kilometru attālumā no Luksemburgas Lielhercogistes, kur māte strādā jau vairāk nekā desmit gadus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Šādā savienībā, ja jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>bērns<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, kāds ir izmantots <DATE ISO="20000622">2000. gada 22. jūnija</DATE> grozītā likuma 2.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantā, būtu jāsaprot tā šaurā nozīmē, tas nozīmētu, ka māte <HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām varētu saņemt tikai par savu pirmo bērnu un pāra kopīgo bērnu. Savukārt viņas laulātā bērns, kurš šajā ģimenē dzīvo kopš divu gadu vecuma, šo pašu atbalstu saņemt nevarētu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka bērns, kuram nav juridiskas saiknes ar migrējošo darba ņēmēju, bet kurš atbilst Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punktā minētajai definīcijai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>ģimenes loceklis<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, ir uzskatāms par šī darba ņēmēja bērnu un par Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktā paredzēto sociālo priekšrocību netiešu saņēmēju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Par vecāka, kuram nav juridiskas saiknes, nepieciešamību piedalīties bērna uzturēšanā</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Prejudiciālā jautājuma otrajā daļā iesniedzējtiesa arī vaicā par to, cik lielam ir jābūt pārrobežu darba ņēmēja ieguldījumam studenta, ar kuru viņam nav juridiskas saiknes, uzturēšanā, lai viņš varētu saņemt tādu finansiālo atbalstu, kāds tiek aplūkots pamatlietās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Ir skaidrs, ka saskaņā ar <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 39. punktā atgādināto Tiesas judikatūru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>studiju finansējums, ko dalībvalsts piešķir darba ņēmēju bērniem, migrējošam darba ņēmējam ir sociāla priekšrocība Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkta [kurš kļuvis par Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktu] nozīmē, <HT TYPE="ITALIC">ja viņš turpina uzturēt bērnu</HT><QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tāpat ir taisnība, ka Regulas Nr. 1612/68 10. pants attiecās uz darba ņēmēja laulāto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>un viņu bērni[em], kas ir jaunāki par 21 gadu <HT TYPE="ITALIC">vai arī atrodas viņa apgādībā</HT><QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>, un ka frāze ir aizgūta arī Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jākonstatē, ka Tiesa ir lēmusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>ģimenes locekļa statuss nenozīmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19850618">1985. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lebon</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>316/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:302">EU:C:1987:302</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>ja tā būtu, ģimenes atkalapvienošanās būtu atkarīga no valsts tiesību aktiem, kas dažādās valstīs atšķiras, tādēļ Kopienas tiesību aktu piemērošana nebūtu vienveidīga<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19850618">1985. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lebon</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>316/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:302">EU:C:1987:302</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Nākas konstatēt, ka tās pašas pārdomas attiecas arī uz laulātā ieguldījumu attiecībā uz viņa pabērniem. Tādēļ šķiet, ka tik un tā ir saprātīgi uzskatīt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>apgādībā esoša ģimenes locekļa statuss izriet no faktiskas situācijas<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19850618">1985. gada 18. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lebon</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>316/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:302">EU:C:1987:302</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kas ir jāvērtē administrācijai un pēc tam, vajadzības gadījumā, tiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Šāda interpretācija ir saderīga ar iepriekš norādīto judikatūru, un tajā ir dota priekšroka plašam formulējumam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>turpina uzturēt bērnu<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giersch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑20/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:411">EU:C:2013:411</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, nevis formulējumam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>apgādībā esošs bērns<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Nosacījums par ieguldījumu bērna uzturēšanā izriet no faktiskas situācijas, kura var tikt pierādīta ar objektīviem elementiem, piemēram, laulību (vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>juridiskā<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> vecāka reģistrētām partnerattiecībām ar pamāti/patēvu) vai kopīgu mājsaimniecību, un nav ne jānosaka šāda atbalsta izmantošanas iemesli, ne jāizsaka tas precīzos skaitļos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Šajā ziņā nevar piekrist Luksemburgas valdībai, kad tā norāda, ka tās administrācijai būtu neiespējami katrā individuālā gadījumā pētīt, vai un cik lielā apmērā pārrobežu darba ņēmējs, kurš ir studenta patēvs/pamāte, sniedz vai nesniedz ieguldījumu viņa uzturēšanā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. Luksemburgas valdības rakstveida apsvērumus (46. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka bērna apgādība līdz divdesmit viena gada vecumam tiek prezumēta, jo Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā nosacījums par apgādību ir paredzēts kā alternatīva nosacījumam par divdesmit viena gada vecuma pārsniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Vēl no prasītāju pamatlietā apsvērumiem izriet, ka tas, ka mājsaimniecība uzņemas bērna <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>apgādību<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, ir kritērijs ģimenes pabalstu piešķiršanai (kurus šajā gadījumā saņem vismaz divi no attiecīgajiem patēviem), un tas nav radījis nekādus īpašus sarežģījumus, jo netiek prasīts izpildīt nevienu nosacījumu par juridisku izcelšanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">N. Depesme</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Kerrou</HT> rakstveida apsvērumus (21. lpp.), kā arī <HT TYPE="ITALIC">A. Kauffmann</HT> rakstveida apsvērumus (90. un nākamie punkti).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Visbeidzot, arī pats Luksemburgas likumdevējs šobrīd spēkā esošā likuma, proti, <DATE ISO="20140724">2014. gada 24. jūlija</DATE> Likuma par valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības studijām, 3. pantā ir paredzējis nosacījumu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>darba ņēmējs turpina atbalstīt studenta uzturēšanu<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>. Tādēļ nevar tikt uzskatīts, ka administrācija šādu prasību nevarētu pārbaudīt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VI –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Luksemburga) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>LESD 45. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20110405">2011. gada 5. aprīļa</DATE> Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka bērns, kuram nav juridiskas saiknes ar migrējošu darba ņēmēju, bet kurš ir šī darba ņēmēja laulātā (vai reģistrētā partnera) pēcnācējs, ir uzskatāms par šī darba ņēmēja bērnu. Tādējādi viņš ir Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktā paredzēto sociālo priekšrocību netiešais guvējs ar noteikumu, ka darba ņēmējs sniedz ieguldījumu viņa uzturēšanā.</P><P>Nosacījums par ieguldījumu bērna uzturēšanā izriet no faktiskas situācijas, un nav jānosaka iemesli, kādēļ šis atbalsts tiek pieprasīts, vai precīzos skaitļos jāizsaka tā lielums.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>