<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-8/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0008</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:927">EU:C:2017:927</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Lieta C‑8/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Biosafe –- Indústria de Reciclagens</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Juliane Kokott</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑8/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Biosafe – Indústria de Reciclagens SA</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Flexipiso – Pavimentos SA</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> (Augstākā tiesa, Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>PVN</KEYWORD><KEYWORD>Priekšnodokļa atskaitīšana</KEYWORD><KEYWORD>Priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežošana</KEYWORD><KEYWORD>Tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanās</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Vēršanās Tiesā šajā tiesvedībā notiek saistībā ar jautājumu, kas attiecas uz tiesību aktiem PVN jomā un ir radušies civiltiesiskā strīdā par maksājamo pirkuma cenu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Abas līgumslēdzējas puses, noslēdzot līgumu, pieņēma, ka ir jāpiemēro samazināta PVN likme. Tā kā nodokļu administrācija vēlāk noteica pareizo parasto nodokļa likmi, jautājums ir par to, vai pakalpojumu sniedzējs šo summu no atbildētājas pakalpojumu saņēmējas vēl var vēlāk pieprasīt. Atbildētāja atsakās to darīt, jo tā vairs nevarot veikt priekšnodokļa atskaitīšanu tāpēc, ka esot beidzies šo tiesību īstenošanas termiņš.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tiesai šajā tiesvedībā un pēc būtības līdzīgajā izskatāmajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Volkswagen AG</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Lieta C‑533/16, <HT TYPE="ITALIC">Volkswagen AG</HT>.</P></NOTE> ir jāpauž viedoklis par to, kad tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu rodas pilnā (t.i., objektīvi pareizā) apmērā. Runa var būt par to rašanos jau pakalpojuma sniegšanas un rēķina saņemšanas brīdī, arī tad, ja tajā ir norādīta pārāk maza nodokļa summa (šajā gadījumā – 2008. gadā). Alternatīva ir to rašanās pilnā apmērā tikai tāda rēķina izsniegšanas brīdī, kurā ir norādīta arī pareizā (lielāka) nodokļa summa (šajā gadījumā – 2012. gadā).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Turklāt šī tiesvedība ir jāskata kopsakarā ar lietām <HT TYPE="ITALIC">Barlis 06</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑516/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:690">EU:C:2016:690</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:691">EU:C:2016:691</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajās tiesvedībās Tiesa nosprieda, ka kļūdains rēķins neietekmē tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanos. Šajā ziņā Tiesai tagad ir iespēja turpināt izstrādāt šo judikatūru.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 168. pantā ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>PVN, kas attiecīgajā dalībvalstī maksājams vai samaksāts par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko tam veicis vai veiks cits nodokļa maksātājs;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 178. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Lai izmantotu atskaitīšanas tiesības, nodokļa maksātājam jāizpilda šādi nosacījumi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>168. panta a) punktā paredzētajai atskaitīšanai attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu – jāsaglabā rēķins, kas sagatavots saskaņā ar XI sadaļas 3. nodaļas 3. līdz 6. iedaļu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 226. pantā ir ietverts šāds tiesiskais regulējums:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Neskarot šajā direktīvā paredzētos īpašos noteikumus, saskaņā ar 220. un 221. pantu izsniegtos rēķinos PVN vajadzībām obligāti jānorāda šādas ziņas:</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA>10) maksājamā PVN summa, izņemot gadījumus, kad piemēro īpašu kārtību, saskaņā ar kuru šajā direktīvā nav prasīta minētā norāde;</ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Portugāles tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Portugāles tiesībās <HT TYPE="ITALIC">Código do Imposto sobre o Valor Acrescentado</HT> (Pievienotās vērtības nodokļa kodekss, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">CIVA</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) 7. pantā ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neskarot turpmākajos punktos noteikto, nodokli maksā un tas ir maksājams:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>preču nodošanas gadījumā – brīdī, kad preces tiek nodotas pircēja rīcībā.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P><HT TYPE="ITALIC">CIVA</HT> 8. pantā ir paredzēts šādi:</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neskarot iepriekšējā pantā noteikto, ja attiecībā uz preču nodošanu vai pakalpojumu sniegšanu rodas pienākums izsniegt rēķinu vai līdzvērtīgu dokumentu, saskaņā ar 29. pantu nodoklis ir maksājams:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja ir ievērots rēķina vai līdzvērtīga dokumenta izsniegšanai paredzētais termiņš, – tā izsniegšanas brīdī.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">CIVA</HT> 36. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="036.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA><P>Rēķinos vai līdzvērtīgos dokumentos norāda datumu, tos secīgi numurē un norāda šādu informāciju:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>piemērojamo nodokļu likmes un maksājamā nodokļa summu.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Atskaitīšanas tiesību īstenošanas termiņš ir definēts <HT TYPE="ITALIC">CIVA</HT> 98. pantā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="098.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot īpašajās tiesību normās noteikto, tiesības uz nodokļa atskaitīšanu vai pārmaksātās nodokļa summas atlīdzināšanu attiecīgi var īstenot četru gadu laikā pēc tiesību uz nodokļa atskaitīšanu rašanās vai nodokļa pārmaksāšanas brīža.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>No 2008. gada februāra līdz 2010. gada maijam prasītāja pamatlietā valsts tiesā – <HT TYPE="ITALIC">Biosafe – Indústria de Reciclagens, SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><HT TYPE="ITALIC">Biosafe</HT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) – pārdeva kaučuka granulas, kuru kopējā vērtība bija EUR <FT TYPE="DECIMAL">664538,77</FT>, atbildētājai <HT TYPE="ITALIC">Flexipiso – Pavimentos SA</HT>, rēķinā norādot samazinātu PVN likmi 5 % apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>2011. gadā nodokļu revīzijā par 2008., 2009. un 2010. finanšu gadu tika secināts, ka prasītājai tomēr bija jāpiemēro PVN likme 21 % apmērā. Pēc tam nodokļu administrācija izdeva attiecīgu paziņojumu par nodokļa papildu aprēķinu starpības EUR <FT TYPE="DECIMAL">100906,50</FT> apmērā, ko prasītāja samaksāja valstij.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Prasītāja <DATE ISO="20121024">2012. gada 24. oktobrī</DATE> aicināja atbildētāju veikt maksājumu starpības apmērā, taču atbildētāja atteicās to darīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Prasītāja ar civiltiesisko prasību vēlas panākt, lai atbildētāja tai vēl samaksātu šo summu. Atbildētāja maksājamo summu varot vēlāk pieprasīt atpakaļ no nodokļu administrācijas, jo tai pēc maksājuma veikšanas prasītājai esot tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Iebilstot pret minēto, atbildētāja norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">CIVA</HT> 98. panta 2. punktā ir paredzēts četru gadu termiņš, lai pircējs varētu izmantot tiesības uz pārnestā PVN atskaitīšanu. Šis termiņš brīdī, kad tika saņemts aicinājums veikt maksājumu, – pēc iesniedzējtiesas sniegtajām ziņām tas atbilst visiem nosacījumiem, lai varētu tikt uzskatīts par rēķinu tiesību aktu PVN jomā izpratnē, – jau esot bijis beidzies.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Pirmās instances tiesa un <HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação de Lisboa</HT> (Lisabonas apelācijas tiesa, Portugāle) pārstāvēja viedokli, ka termiņa skaitīšanas sākuma un tāpēc tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanās brīdis ir sākotnējo rēķinu izsniegšana 2008. gadā, nevis koriģējošu dokumentu izsniegšana 2012. gada oktobrī. Tāpēc iepriekšējo instanču tiesas prasību noraidīja, kādēļ prasītāja iesniedza kasācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> (Augstākā tiesa, Portugāle).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> (Augstākā tiesa, Portugāle), kas izskata lietu, iesniedza Tiesai šādus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvai 2006/112/EK un, it īpaši, tās 63., 167., 168., 178., 179., 180., 182. un 219. pantam, kā arī neitralitātes principam ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, no kura izriet, ka gadījumā, kad pie preču pārdevēja, kas ir PVN maksātājs, veiktā nodokļu revīzijā ir secināts, ka attiecīgajā brīdī piemērotā PVN likme bijusi mazāka par to, kas tam bija jāpiemēro, un tas samaksā papildnodokli valstij, bet pēc tam vēlas saņemt attiecīgo maksājumu no pircēja, kurš arī ir PVN maksātājs, šim pircējam paredzēto termiņu papildnodokļa atskaitīšanai skaita no sākotnējā rēķina izsniegšanas brīža, nevis no koriģēto dokumentu izsniegšanas vai saņemšanas brīža?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz iepriekšējo jautājumu tiktu sniegta noliedzoša atbilde, rodas šaubas par to, vai šai pašai direktīvai un, it īpaši, minētajiem pantiem un neitralitātes principam nav pretrunā tāds tiesiskais regulējums, no kura izriet, ka pircējs, saņemot dokumentus, ar ko ir koriģēti sākotnējie rēķini un kas ir izsniegti pēc nodokļu revīzijas un pēc papildnodokļa samaksāšanas valstij ar mērķi atgūt minēto papildnodokli, brīdī, kad jau ir beidzies minētais termiņš tiesību uz nodokļa atskaitīšanu īstenošanai, var pamatoti atteikties veikt šo maksājumu, ņemot vērā, ka neiespējamība atskaitīt papildnodokli ir pamats atteikumam pārnest šo papildnodokli?<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Par šo jautājumu tiesvedībā Tiesā rakstveida apsvērumus iesniedza Portugāles Republika, <HT TYPE="ITALIC">Biosafe</HT> un Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prejudiciālo jautājumu pieņemamību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Portugāles Republika apstrīd otrā prejudiciālā jautājuma pieņemamību. Šajā gadījumā abu prejudiciālo jautājumu īpatnība ir tāda, ka tie iesniedzējtiesai ir radušies saistībā ar civilprocesu, kurā puses galu galā strīdas par atlīdzības apmēru. Atlīdzības apmērs galvenokārt ir jautājums par (civiltiesisku) līguma interpretāciju starp pusēm, un tas neietilpst Tiesas kompetencē. Arī jautājums par to, vai vispār var būt runa par vēlāku nolīgtās atlīdzības palielināšanu, ja abas līgumslēdzējas puses vienpusēji vai divpusēji ir maldījušās par pareizu tiesiskā darījuma vērtējumu no PVN viedokļa, pamatā ir valsts tiesību jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības pieņēmums. Valsts tiesas iesniegto lūgumu Tiesa var noraidīt tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav ziņu par faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, kas ir vajadzīgas, lai<?PAGE NO="5"?> sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140917">2014. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cruz &amp; Companhia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑341/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2230">EU:C:2014:2230</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140430">2014. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pfleger</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑390/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:281">EU:C:2014:281</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100622">2010. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Melki</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Abdeli</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑188/10 un C‑189/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:363">EU:C:2010:363</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020122">2002. gada 22. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Canal Satélite Digital</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑390/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:34">EU:C:2002:34</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>To nevar pieņemt attiecībā uz abiem prejudiciālajiem jautājumiem. Šķiet, ka Portugāles tiesībās pastāv iespēja pakalpojumu saņēmēja maksājamās atlīdzības apmēru vēlāk palielināt, ja nodokļu administrācija pakalpojumu sniedzējam ir uzlikusi lielāku PVN. Šādā gadījumā (no civiltiesiskā viedokļa) pavisam noteikti var būt nozīme tam, vai pakalpojumu saņēmējs šo papildu PVN var neitralizēt, atskaitot priekšnodokli. Proti, ja pakalpojumu saņēmējam nebūtu tiesību atskaitīt priekšnodokli, viņam vienīgajam būtu jāuzņemas ar PVN saistītās maldības risks, ja atlīdzība vēlāk varētu tikt palielināta. Turpretim, ja tiesības atskaitīt priekšnodokli pastāv, risks būtu jāuzņemas tikai pakalpojumu sniedzējam, ja atlīdzība vēlāk nevarētu tikt palielināta. Šajā ziņā Tiesas argumentācija par pakalpojumu saņēmēja tiesību atskaitīt priekšnodokli esamību iesniedzējtiesai, izskatot civillietu, varētu būt vismaz noderīga. Līdzīgs secinājums ir jāizdara attiecībā uz otro prejudiciālo jautājumu. Tātad abi jautājumi vēl var tikt uzskatīti par pieņemamiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par prejudiciālā jautājuma saturu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa konkrēti vēlas uzzināt, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>minētā papildnodokļa atskaitīšanai paredzēto termiņu skaita no sākotnējā rēķina izsniegšanas brīža, nevis no koriģētā rēķina izsniegšanas vai saņemšanas brīža<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Tāpēc iesniedzējtiesa – pretēji tam, ko varētu secināt no Komisijas un Portugāles Republikas argumentācijas, – neinteresējas par to, vai valsts tiesībās paredzētais četru gadu termiņš ir samērīgs. Noskaidrot tiek mēģināts drīzāk tas, vai tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu pilnā apmērā rodas jau darījuma veikšanas brīdī (šajā gadījumā – 2008. gadā), pat ja puses bija nepareizi pieņēmušas, ka piemērojamais PVN ir zemāks, un tāpēc lielāku PVN neņēma vērā, nedz nosakot cenu, nedz to norādot rēķinā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Šajā ziņā var būt runa tikai par divām iespējām. Priekšnodokļa [atskaitīšanas tiesības] objektīvi pareizajā apmērā varētu rasties neatkarīgi no pušu priekšstatiem un neatkarīgi no norādes attiecīgā rēķinā. Tātad šajā lietā tās būtu radušās 2008. gadā. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana arī varētu tikt apmēra ziņā ierobežota ar konkrēto PVN norādi attiecīgajā rēķinā. Tad šajā gadījumā 2008. gadā tās būtu radušās attiecībā uz nodokļa likmi 5 % apmērā, un tikai 2012. gadā – starpības līdz 21 % nodokļa likmei apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Es par pareizu uzskatu otro viedokli. Proti, manā ieskatā ir jānošķir tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanās <HT TYPE="ITALIC">pēc būtības</HT> (par to 26. un nākamajos punktos) un tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanās <HT TYPE="ITALIC">apmēra ziņā</HT> (par to 34. un nākamajos punktos). Vērtējot sīkāk, tas arī atbilst Tiesas judikatūrai par formāli kļūdainu rēķinu koriģēšanu ar atpakaļejošu spēku (par to 53. un nākamajos punktos).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanās pēc būtības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Aplūkojot Tiesas judikatūru sīkāk, ir jāsecina, ka tā līdz šim galvenokārt ir izteikusi viedokli par tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanos <HT TYPE="ITALIC">pēc būtības</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo Tiesas judikatūru tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir neatņemama PVN mehānisma sastāvdaļa un tās principā nevar tikt ierobežotas. Šīs tiesības ir izmantojamas nekavējoties attiecībā uz visiem ar iepriekšējiem darījumiem saistītajiem priekšnodokļiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170921">2017. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SMS group</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑441/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:712">EU:C:2017:712</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160622">2016. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gemeente Woerden</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑267/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:466">EU:C:2016:466</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101222">2010. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dankowski</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑438/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:818">EU:C:2010:818</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100715">2010. gada 15. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pannon Gép Centrum</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑368/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:441">EU:C:2010:441</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Proti, priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no PVN, kas tam ir jāmaksā vai ko tas ir samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību. Kopējā PVN sistēma tādējādi nodrošina pilnīgu saimniecisko darbību aplikšanas ar nodokļiem neitralitāti neatkarīgi no šo darbību mērķiem vai rezultātiem, ja pašām minētajām darbībām PVN principā tiek piemērots<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170921">2017. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SMS group</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑441/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:712">EU:C:2017:712</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:691">EU:C:2016:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑516/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:690">EU:C:2016:690</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klub</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑153/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:163">EU:C:2012:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101222">2010. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dankowski</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑438/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:818">EU:C:2010:818</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Jautājumā par izvirzītajiem materiāltiesiskajiem nosacījumiem, lai rastos tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, Tiesa ir nospriedusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Rīkojums, 2017. gada 12. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MVM</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑28/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:7">EU:C:2017:7</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:691">EU:C:2016:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑516/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:690">EU:C:2016:690</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160622">2016. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gemeente Woerden</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑267/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:466">EU:C:2016:466</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151022">2015. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PPUH Stehcemp</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑277/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:719">EU:C:2015:719</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>, ka saskaņā ar PVN direktīvas 168. panta a) punktu ir nepieciešams, lai preces vai pakalpojumus, kas norādīti, lai pamatotu minētās tiesības, nodokļu maksātājs turpmāk izmantotu savām ar nodokli apliekamajām vajadzībām un lai iepriekš šīs preces būtu piegādājis vai pakalpojumus būtu sniedzis cits nodokļu maksātājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tā kā PVN direktīvas 168. pantā nav paredzēti nekādi citi nosacījumi par izmantošanu, ko veic attiecīgās preces vai pakalpojumus saņēmusī persona, ir jāsecina, ka, ja ir izpildīti iepriekšējā punktā norādītie divi nosacījumi, nodokļa maksātājam principā ir tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160622">2016. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gemeente Woerden</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑267/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:466">EU:C:2016:466</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šī judikatūra liecina par to, ka izšķiroša nozīme ir tikai tam, ka pakalpojumu sniegšana notiek starp diviem nodokļu maksātājiem un ka pakalpojumu saņēmējs saņemtos pakalpojumus izmanto ar nodokli apliekamiem darījumiem. Šķiet, ka pareiza rēķina izsniegšanu Tiesa uzskata tikai par formalitāti. Taču Tiesa šajā judikatūrā ir vienmēr izteikusi viedokli tikai par tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanos pēc būtības, jo jau sākotnēji nebija strīda par maksājamā nodokļa un priekšnodokļa atskaitīšanas apmēru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tomēr šajā gadījumā ir jāizlemj jautājums par atskaitīšanas tiesību rašanos nevis pēc būtības, bet gan <HT TYPE="ITALIC">apmēra ziņā</HT>, jo sākotnēji ir tikusi piemērota nepareiza nodokļa likme. Par to, ka pakalpojumu saņēmējs (šajā gadījumā – <HT TYPE="ITALIC">Flexipiso – Pavimentos SA</HT>) priekšnodokļa atskaitīšanu pēc būtības un līgumā noteiktajā un arī rēķinā norādītajā 5 %<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Ņemot vērā PVN direktīvas 73. pantu, precīzāk ir runāt par 5/105 no atlīdzības, par kuru ir notikusi vienošanās.</P></NOTE> apmērā var veikt, nav šaubu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Jautājums ir tikai par to, vai pakalpojumu saņēmējs arī jau 2008. gadā varēja veikt priekšnodokļa atskaitīšanu 21 %<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Ņemot vērā PVN direktīvas 73. pantu, precīzāk ir runāt par 21/121 no atlīdzības, par kuru ir notikusi vienošanās.</P></NOTE> apmērā, jo patiesībā šāda būtu bijusi pareizā nodokļa likme, arī tad, ja abas puses to nedz pieņēma, nedz zināja.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanās apmēra ziņā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tāpēc ir jānoskaidro <HT TYPE="ITALIC">priekšnodokļa atskaitīšanas rašanās brīdis apmēra ziņā</HT>. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir ne tikai PVN direktīvas 168. pantā, bet arī 178. panta a) punktā ietvertajam tiesiskajam regulējumam, lasot tos kopā ar 226. panta 10) punktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Norādes par piemērojamo PVN likmi mērķis</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka atbilstoši PVN direktīvas 179. panta pirmajai daļai atskaitīšana parasti tiek veikta, no kopējās nodokļa summas, kas maksājama par attiecīgo taksācijas periodu, atņemot PVN summu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>par kuru tajā pašā laikposmā saskaņā ar 178. panta noteikumiem radušās un īstenotas atskaitīšanas tiesības<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. No tā izriet, ka principā tiesības uz PVN atskaitīšanu ir jāīsteno tajā laikposmā, kurā, pirmkārt, šīs tiesības ir radušās un, otrkārt, kurā nodokļu maksātāja rīcībā ir nonācis rēķins<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:691">EU:C:2016:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Terra Baubedarf-Handel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑152/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:268">EU:C:2004:268</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tātad PVN direktīvas 178. panta a) punktā kā tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu izmantošanas priekšnoteikums ir izvirzīta konkrētā rēķina esamība personas rīcībā. Šim rēķinam ir jābūt izsniegtam atbilstoši PVN direktīvas 219.a–240. pantam. Atbilstoši PVN direktīvas 226. panta 10) punktam minētā priekšnoteikums ir ziņas par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>maksājamo PVN summu<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Ar PVN direktīvas 178. panta a) punktu likumdevējs materiālās tiesības atskaitīt pakalpojumu saņēmēja maksājamo PVN saista ar tāda rēķina esamību personas rīcībā, kurā ir norādīts PVN, kas tai ir jāmaksā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Šādi arī ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas [<HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez-Bordona</HT>] secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volkswagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑533/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:823">EU:C:2017:823</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tiesību atskaitīt priekšnodokli un attiecīga rēķina esamības personas rīcībā saistīšanas jēga – kā jau ir izklāstījusi Tiesa – vispirms ir tāda, ka ziņu, kas obligāti ir jānorāda rēķinā, mērķis ir ļaut nodokļu administrācijai pārbaudīt attiecīgā nodokļa samaksu un vajadzības gadījumā – tiesību uz PVN atskaitīšanu esamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑516/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:690">EU:C:2016:690</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); skat. arī manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑516/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:101">EU:C:2016:101</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Minētais it īpaši attiecas uz ziņām par pakalpojuma priekšmetu, pakalpojuma sniegšanas brīdi un pakalpojuma sniedzēja personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Taču ziņas par maksājamo PVN summu šim nolūkam nav vajadzīgas. Maksājamā PVN summa saskaņā ar likumu izriet no nodokļa likmes piemērošanas un nolīgtās atlīdzības. Tas ir matemātisks aprēķins, kas balstās uz tiesību jautājumu (par nodokļa likmi), kuru nodokļu administrācija var jebkurā brīdī pārbaudīt arī bez tiešas norādes rēķinā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>maksājamo nodokļa summu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> (t.i., rezultātu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tāpēc likumiskajai prasībai PVN direktīvas 226. panta 10) punktā ir jābūt vēl citai jēgai un mērķim. Manā ieskatā šī jēga un mērķis ir nodrošināt sinhroniskumu starp pakalpojumu sniedzēja maksājamo nodokli un pakalpojumu saņēmēja priekšnodokļa atskaitīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Ar rēķinu pakalpojumu sniedzējs ļauj pakalpojumu saņēmējam saprast, kāds PVN pakalpojumu sniedzēja ieskatā tam ir jāmaksā valstij un kādu PVN tas kā netiešu nodokli pārnes uz pakalpojumu saņēmēju. Ar šādu rēķinu pakalpojumu saņēmējam ir arī skaidrs, ka tam, apmaksājot rēķinu, ir jāmaksā PVN šīs summas apmērā. Sekas ir tādas, ka tas var pretendēt uz atbrīvojumu (tikai) šādā apmērā, kas parasti arī atbilst PVN, kurš ir jāmaksā pakalpojumu sniedzējam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Neitralitātes principa ievērošana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Šī tiesiskā regulējuma mērķis turklāt ir arī īstenot tiesību aktos PVN jomā nostiprināto neitralitātes principu. Neitralitātes princips ir PVN pamatprincips, kas izriet no patēriņa nodokļa rakstura<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Tiesa <DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Malburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑204/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:147">EU:C:2014:147</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) runā par interpretācijas principu.</P></NOTE> un ietver sevī divas pamatdomas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Pirmkārt, tas liedz pret saimnieciskās darbības veicējiem, kuri veic vienādus darījumus, iekasējot PVN, piemērot atšķirīgu attieksmi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081016">2008. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Canterbury Hockey Club</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Canterbury Ladies Hockey Club</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑253/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:571">EU:C:2008:571</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990907">1999. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gregg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑216/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:390">EU:C:1999:390</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980611">1998. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fischer</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑283/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:276">EU:C:1998:276</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Otrkārt, neitralitātes principā ir ietverta doma, ka uzņēmums kā nodokļa iekasētājs valsts labā principā ir jāatbrīvo no PVN nastas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080313">2008. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Securenta</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑437/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:166">EU:C:2008:166</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040401">2004. gada 1. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bockemühl</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑90/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:206">EU:C:2004:206</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ja pašas uzņēmējdarbības mērķis (principā) ir veikt darījumus, par kuriem uzliek nodokli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Malburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑204/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:147">EU:C:2014:147</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051215">2005. gada 15. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Centralan Property</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑63/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:773">EU:C:2005:773</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050421">2005. gada 21. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">HE</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑25/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:241">EU:C:2005:241</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un mani secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Centralan Property</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑63/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:185">EU:C:2005:185</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā es vēlētos analizēt atbrīvojuma ideju. No tās – kā nesen ir izklāstījis arī ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volkswagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑533/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:823">EU:C:2017:823</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> – izriet, ka priekšnodokli var atskaitīt tikai tad, ja pakalpojumu saņēmējam PVN tiešām tiek uzlikts. Taču PVN tam netiek uzlikts jau pakalpojuma sniegšanas brīdī, bet gan tikai atlīdzības un tajā ietvertā PVN samaksas brīdī, pamatojoties uz rēķinu, kurā ir norādīta šī summa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Vēl daudz skaidrāk šī doma izpaužas Tiesas jaunākajā judikatūrā, kurā tā vēl tiešāk ir norādījusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Terra Baubedarf-Handel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑152/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:268">EU:C:2004:268</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ka tūlītējām priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām pamatā ir pieņēmums, ka nodokļu maksātāji principā neveic nekādus maksājumus un tāpēc nesamaksā priekšnodokli, pirms tie nav saņēmuši rēķinu vai citu par rēķinu uzskatāmu dokumentu, kā arī to, ka PVN uzlikšana darījumam nevar tikt pieņemta, pirms tas nav samaksāts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Proti, tas, cik liels PVN pakalpojumu saņēmējam tiek uzlikts (vai tiks uzlikts), izriet tikai no tā, ka attiecīgs PVN, kas ir jāmaksā saņēmējam, ir ticis iekļauts atlīdzībā. Taču tas, vai atlīdzībā ir ticis iekļauts PVN, izriet tikai no tam pamatā esošā tiesiskā darījuma un norēķina par tā izpildi, tātad no rēķina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Bez attiecīgas vienošanās un rēķina (kas saskan ar šo vienošanos) pakalpojumu sniedzējs nevar samaksāt PVN pakalpojumu sniedzējam un to nedarīs. Tas izskaidro arī – kā pareizi ir norādījis ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volkswagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑533/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:823">EU:C:2017:823</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 58. un nākamie punkti).</P></NOTE> – PVN direktīvas 178. pantā ietverto tiesisko regulējumu, kurā tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu izmantošana tiek saistīta ar atbilstoša rēķina esamību personas rīcībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Ja pakalpojumu sniedzējs – kā tas ir šajā gadījumā – nav cenā iekļāvis parasto nodokļu likmi un to arī nav atlīdzības veidā pārnesis uz pakalpojumu saņēmēju (tas 2008. gadā vēl tā nebija), pakalpojumu saņēmējam arī netiek uzlikts PVN šajā apmērā. Priekšnodokļa atskaitīšana pirms šī brīža nenovērstu nodokļa uzlikšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā nozīmē skat. tādu pašu ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas viedokli lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volkswagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑533/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:823">EU:C:2017:823</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, bet gan tā vietā tikai piešķirtu priekšrocību. Tas kādā brīdī varētu atskaitīt priekšnodokli, ko pakalpojumu sniedzējs, nezinot par lielāko PVN, nevarētu nosacīti pārnest.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Līdz ar to – šajā ziņā atbilstoši Komisijas viedoklim – arī no neitralitātes principa izriet, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu apmēra ziņā rodas tikai saskaņā ar PVN direktīvas 226. panta 10) punktu rēķinā norādāmās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>maksājamās PVN summas<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>PVN direktīvas 226. panta 10) punkta īpašā nozīme pretstatā citām 226. pantā minētajām rēķina formalitātēm kļūst skaidra, arī ņemot vērā PVN direktīvas 203. pantu. Pazīme, kas ir jākonstatē, lai pakalpojumu saņēmējs varētu atskaitīt priekšnodokli (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>maksājamā nodokļa summa<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>), ir saskaņā ar likumu maksājamā nodokļa pamatā tikai tāpēc, ka tā ir norādīta rēķinā. Pretējā gadījumā – ja kļūdaini ir tikusi izmantota pārāk augsta nodokļa likme – minētā sekas ir tādas, ka ir jāmaksā šī norādītā<?PAGE NO="9"?> summa, lai gan pakalpojumu saņēmējs nevar atskaitīt priekšnodokli, jo ir ticis norādīts nodoklis, kas ir lielāks par saskaņā ar likumu maksājamo nodokli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070315">2007. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reemtsma Cigarettenfabriken</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑35/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:167">EU:C:2007:167</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19891213">1989. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Genius</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑342/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:635">EU:C:1989:635</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tāpēc šīm ziņām – kuru sniegšana saskaņā ar PVN direktīvas 220. pantu ir pakalpojumu sniedzēja pienākums – ir ne tikai formāla, bet arī materiāltiesiska iedarbība. Šo iedarbību izjūt gan pakalpojumu sniedzējs (PVN direktīvas 203. pants), gan, manuprāt, arī attiecīgi pakalpojumu saņēmējs (PVN direktīvas 168. pants, lasot to kopā ar 178. pantu)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā nozīmē, šķiet, arī ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volkswagen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑533/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:823">EU:C:2017:823</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja pamatlietā pareizi norāda, ka, balstoties uz pakalpojuma sniegšanas brīdi (vai uz pirmo rēķinu pēc pakalpojuma sniegšanas), tiktu ierobežota arī pušu līgumslēgšanas brīvība. Tās šādā gadījumā būtu spiestas (civiltiesisko) galīgās cenas noteikšanu veikt dalībvalstu (nodokļu tiesību aktos) nosakāmajā termiņā attiecībā uz tiesību pieprasīt PVN atmaksu noilgumu. Pretējā gadījumā pakalpojumu saņēmējam būtu liegts atskaitīt priekšnodokli. Tas būtu dīvains iznākums, jo tiesību akti PVN jomā principā pamatojas uz saimnieciskām darbībām, taču šo tiesību mērķis nav to pārveidošana.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Līdz ar to PVN direktīvas 178. panta a) punkta, lasot to kopā ar tās 226. panta 10) punktu, tekstam, jēgai un mērķim, kā arī neitralitātes principa ievērošanai pretrunā ir [tiesību uz] priekšnodokļa atskaitīšanu (objektīvi pareizā) apmērā rašanās pakalpojuma sniegšanas brīdī. Tāpēc <HT TYPE="ITALIC">Flexipiso – Pavimentos SA</HT> tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu (attiecībā uz summu, kas pārsniedz norādīto nodokļa summu 5 % apmērā) – un tas atbilst Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">Biosafe</HT> viedoklim – radās agrākais 2012. gadā, saņemot attiecīgu rēķinu ar norādi uz maksājamo PVN.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Judikatūra par rēķina koriģēšanu ar atpakaļejošu spēku</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Minētais nav pretrunā arī jaunākajai Tiesas judikatūrai par rēķina koriģēšanu ar atpakaļejošu spēku. Šajā judikatūrā Tiesa gan ir atzinusi, ka atskaitīšanas tiesību materiāltiesiskās prasības – tādas kā tās, kas ir paredzētas PVN direktīvas X sadaļas 1. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Atskaitīšanas tiesību rašanās un darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, – ir tās, ar kurām ir noteikts pats šo tiesību pamats un darbības joma. Turpretim ar minēto tiesību formālajām prasībām – tādām kā prasības attiecībā uz uzskaiti, rēķinu sagatavošanu un deklarāciju – ir regulēta to īstenošanas un pārbaudes kārtība, kā arī PVN sistēmas sekmīga darbība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Astone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑332/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:614">EU:C:2016:614</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141211">2014. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Idexx Laboratories Italia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑590/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2429">EU:C:2014:2429</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Turklāt PVN neitralitātes pamatprincips ir saistīts ar prasību, lai tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu tiktu piešķirtas, ja ir izpildītas materiāltiesiskās prasības, pat ja nodokļu maksātājs nav izpildījis noteiktas formālas prasības. Tādējādi, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir nepieciešamā informācija, lai konstatētu, ka materiāltiesiskās prasības ir izpildītas, tā attiecībā uz nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt šo nodokli nevar noteikt papildu nosacījumus, kuri padarītu neiespējamu šo tiesību izmantošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑516/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:690">EU:C:2016:690</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150709">2015. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Salomie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Oltean</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑183/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:454">EU:C:2015:454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); šajā nozīmē skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101021">2010. gada 21. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nidera Handelscompagnie</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑385/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:627">EU:C:2010:627</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kas gan attiecas uz nodokļa maksāšanas pienākuma apvēršanas gadījumu, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120301">2012. gada 1. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kopalnia Odkrywkowa Polski Trawertyn P. Granatowicz, M. Wąsiewicz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:107">EU:C:2012:107</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kurā gan arī runa ir par nodokļa maksāšanas pienākuma apvēršanu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>No minētā Tiesa secina, ka nodokļu administrācija nevar liegt izmantot tiesības uz PVN atskaitīšanu tikai tāpēc, ka rēķins neatbilst PVN direktīvas 226. panta 6) un 7) punkta prasībām, ja tās rīcībā ir visa informācija, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti attiecībā uz šīm tiesībām izvirzītie materiāltiesiskie nosacījumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑516/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:690">EU:C:2016:690</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>No minētā varētu tikt secināts, ka priekšnodokļa atskaitīšana varētu tikt veikta, pat ja vispār nav rēķina. Tas tādēļ, ka rēķins taču vispār esot tikai formāls nosacījums. Ja objektīvi esot skaidrs, ka ir izpildīti PVN direktīvas 168. pantā izvirzītie materiāltiesiskie nosacījumi, formālo nosacījumu neizpilde nevarot kavēt priekšnodokļa atskaitīšanu. Taču tas ir pretrunā pašam skaidrajam PVN direktīvas 178. panta a) punkta formulējumam. Turklāt arī Tiesa minētajā judikatūrā <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> kā priekšnoteikumu izvirza rēķina koriģēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Savā <DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:691">EU:C:2016:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) Tiesa <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> norobežojas no <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Terra Baubedarf-Handel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑152/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:268">EU:C:2004:268</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) ar norādi, ka minētajā gadījumā nebija izsniegts rēķins, savukārt spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT> rēķins bija un tas bija apmaksāts kopā ar PVN.</P></NOTE>. Tāpēc tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja personas rīcībā nav rēķina, nevar tikt izsecinātas nedz no šīs judikatūras, nedz no PVN direktīvas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Jautājums ir tikai par to, vai (šajā gadījumā – 2008. gadā izsniegtais) rēķins, kurā PVN nav norādīts vai ir norādīts pārāk mazā apmērā, var tikt uztverts kā kļūdains rēķins minētās judikatūras izpratnē. Tāds attiecīgā gadījumā, ja kļūda būtu tikai formāla, varētu tikt <HT TYPE="ITALIC">ar atpakaļejošu</HT> spēku koriģēts, un tāpēc ar atpakaļejošu spēku varētu tikt veikta arī priekšnodokļa atskaitīšana, respektīvi, tā būtu jāveic.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Šajā ziņā visupirms ir jānorāda, ka Tiesas nolēmumos par rēķina koriģēšanu ar atpakaļejošu spēku būtībā bija runa par situācijām, kas bija pilnīgi atšķirīgas no tās, par kuru ir runa šajā lietā. Attiecīgajās lietās tiesības uz priekšnodokli bija radušās pēc būtības un arī par to apmēru starp pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju strīda nebija. Tātad pakalpojumu saņēmējs, saņemot rēķinu, zināja, kādā apmērā tam tiek uzlikts PVN un kādā apmērā tas sevi var no tā atbrīvot. Vēlākais, ar formāli nepareizo rēķinu apmaksāšanas brīdi tam arī tika uzlikts PVN. Šajās situācijās rēķinā nebija ietvertas vienīgi dažas norādes, taču tās neattiecās nedz uz pakalpojumu sniedzēja maksājamā nodokļa, nedz uz pakalpojumu saņēmējam uzliktā nodokļa apmēru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Manā ieskatā nav pareizi no šīs judikatūras secināt, ka arī tādu tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu apmērs, kas ir radušās pēc būtības, var tikt izmainīts ar atpakaļejošu spēku. Kā Tiesa pati uzsver lietā <HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑518/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:691">EU:C:2016:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, attiecīgās lietas īpatnība bija tāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/><HT TYPE="ITALIC">Senatex</HT> rīcībā brīdī, kad tas īstenoja savas tiesības uz PVN atskaitīšanu, bija rēķins un tas bija samaksājis PVN priekšnodoklī<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa savā judikatūrā par labu pakalpojumu saņēmējam – kurš piekrita rēķinā norādītajam PVN, to bija samaksājis un tāpēc arī bija ar to aplikts – pieļāva formālu kļūdu labošanu rēķinā (ar atpakaļejošu spēku) samērīguma apsvērumu dēļ (un lai novērstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>soda procentus<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>). Taču PVN summas nenorādīšana vai norādīšana pārāk mazā apmērā atšķiras no nodokļu numura nenorādīšanas, nepareiza datuma norādes vai nepareiza pakalpojuma apraksta. Pēdējām minētajām ziņām ir noteicoša nozīme tikai saistībā ar nodokļu administrācijas īstenoto darījumu pārbaudi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Turpretim norādītajai PVN summai – kā izklāstīts šo secinājumu 39. un nākamajos punktos – ir noteicoša nozīme attiecībā uz pakalpojumu saņēmējam uzliekamā nodokļa apmēru un līdz ar to paredzētā atbrīvojuma apmēru, atskaitot priekšnodokli. Tāpēc – pretēji lielākajai daļai pārējo rēķinā norādāmo ziņu, kas ir paredzētas PVN direktīvas 226. pantā, – PVN direktīvas 226. panta 10) punkts nav tikai formāls priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnoteikums. Gluži otrādi, šī norāde ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu sinhroniskumu starp nodokļa maksāšanas pienākuma noteikšanu (PVN direktīvas 203. pants) un pakalpojumu saņēmēja īstenoto priekšnodokļa atskaitīšanu. Tāpēc uz vēlākām izmaiņām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>maksājamā PVN summā<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> nevar tik attiecināts atpakaļejošs spēks minētās Tiesas judikatūras izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Līdz ar to līdz šim rēķinā neietvertā (t.i., nenorādītā) PVN palielināšana nav tikai formālas kļūdas koriģēšana. Gluži otrādi – šis palielinājums ir salīdzināms ar rēķina pirmreizējo izsniegšanu. Tas tādēļ, ka arī šajā gadījumā pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi informē par to, kādu PVN tas (papildus) pārnes. Arī pakalpojumu saņēmējs pirmo reizi uzzina, cik liels ir no tiesiskā darījuma izrietošais tam uzliktais (papildu) PVN, kas tam būs vēl (papildus) jāmaksā, apmaksājot šo vēlāko rēķinu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Šis materiāltiesiskais raksturs izpaužas arī PVN direktīvas 90. un 185. panta normās ietvertajā idejā. Abās tiesību normās ir reglamentēta rīcība vēlākas nodokļa bāzes samazināšanas gadījumā. Attiecībā uz nodokļu maksātāju tas notiek, piemērojot PVN direktīvas 90. pantu, un attiecībā uz personu, kurai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli – piemērojot PVN direktīvas 185. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Par to savstarpējo attiecību skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Maura</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑246/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:440">EU:C:2017:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un ģenerāladvokāta H. Saugmandsgora Ēes [<HT TYPE="ITALIC">H. Saugmandsgaard Øe</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T – 2</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑396/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:763">EU:C:2017:763</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 56. un nākamie punkti).</P></NOTE>. Kā izriet no PVN direktīvas 184. panta, priekšnodokļa atskaitīšanas koriģēšana notiek <HT TYPE="ITALIC">ex nunc</HT>. Tas pats attiecas arī uz PVN direktīvas 90. pantu, jo arī šajā gadījumā nav konstatējama atpakaļejoša iedarbība uz līdz šim maksājamo nodokli. Šai atpakaļejošas iedarbības neesamībai, kad atlīdzība tiek samazināta uz vienošanās pamata, ir jāattiecas arī uz gadījumu, kad atlīdzība tiek vēlāk uz vienošanās pamata palielināta, vai pat uz gadījumu, kad atlīdzība tiek vēlāk palielināta vienpusēji nodokļa likmes palielināšanas dēļ (šajā gadījumā no 5 % uz 21 %).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Līdz ar to, ņemot vērā arī Tiesas judikatūru par formāli kļūdainu rēķinu koriģēšanu ar atpakaļejošu spēku, tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu rodas tikai brīdī, kad personas rīcībā nonāk rēķins, kurā pirmo reizi ir norādīta maksājamā PVN summa un ar kuru priekšnodokļa atskaitīšana apmēra ziņā tiek attiecināta tikai uz šo summu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">5.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kopsavilkums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tāda rēķina <HT TYPE="ITALIC">esamība</HT>, kurā skaidri ir norādīts uzliktais PVN, ir ne tikai formāls kritērijs, bet arī priekšnodokļa atskaitīšanas <HT TYPE="ITALIC">materiāltiesisks</HT> piemērošanas nosacījums. Minētais izriet no rēķina jēgas un mērķa, kas tostarp ir nodrošināt sihroniskumu starp maksājamo nodokli un priekšnodokļa atskaitīšanu. Tā kā tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu materiāltiesiskā ziņā ir atkarīgas no tā, vai nodokļu maksātājam ir uzlikts PVN (jo viņš to jau ir samaksājis, samaksājot atlīdzību) vai tas viņam tiks uzlikts (jo viņš ir vienojies par atbilstošu atlīdzību), ziņas par šo nodokļa uzlikšanu ir obligāti jānorāda rēķinā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tikai šāda interpretācija atbilst PVN direktīvas 226. panta 10) punkta kopsakarā ar tās 203. pantu, kā arī 90., 184. un 185. pantu īpašajai būtībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Tātad arī tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu konkrētā apmērā var rasties (un tikt izmantotas) tikai tad, ja saņēmēja rīcībā ir rēķins, kurā ir norādīta šāda PVN summa šādā apmērā. Tas šajā tiesvedībā tā bija tikai 2012. gadā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tāpēc arī uz Portugāles Republikas sīki izklāstīto jautājumu, cik ilgi saskaņā ar valsts tiesībām šādas tiesības var tikt izmantotas, šajā gadījumā var neatbildēt. Norādes uz to, ka valsts tiesībās paredzētais četru gadu termiņš no brīža, kad personas rīcībā nonāk rēķins, kurā ir norādīta tagad jau lielāka PVN summa, būtu no Savienības tiesību viedokļa problemātisks, šeit nav saskatāmas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz pirmo prejudiciālo jautājumu sniegto apstiprinošo atbildi, uz otro jautājumu vairs nav jāatbild.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Turklāt ar atlīdzību saistītais jautājums par pircēja atteikšanos maksāt ir civiltiesību jautājums, kas nevar tikt atbildēts, pamatojoties uz PVN direktīvu. Jautājums, vai pircējam, kurš vairs nevar atskaitīt priekšnodokli, tik un tā šī summa vēlāk ir jāsamaksā, ja abas puses, slēdzot līgumu, vienprātīgi ir pieņēmušas pārāk mazu nodokļa likmi, ir līguma interpretācijas jautājums, ņemot vērā visus konkrētā<?PAGE NO="12"?> gadījuma apstākļus. No PVN direktīvas 73. panta var secināt tikai, ka PVN ir atlīdzības, par kuru sākotnēji ir notikusi vienošanās, neatņemama sastāvdaļa. Jautājums par to, vai un kādā apmērā šī atlīdzība, par kuru sākotnēji ir notikusi vienošanās, pēc tam ir jāpielāgo, galvenokārt ir jautājums par līgumisko risku sadalījumu starp līgumslēdzējpusēm.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Tāpēc es iesaku uz <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> (Augstākā tiesa, Portugāle) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbildēt šādi:</TXT><P>Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu saskaņā ar PVN direktīvas 168. panta a) punktu, lasot to kopā ar tās 178. panta a) punktu un 226. panta 10) punktu, rēķinā norādītās maksājamās PVN summas apmērā rodas tikai šāda rēķina saņemšanas brīdī. Šīs maksājamās PVN summas vēlāka palielināšana (koriģēšana) modificētā rēķinā neizraisa tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanos ar atpakaļejošu spēku. Tātad PVN direktīvas normām pretrunā ir tiesību normas, atbilstoši kurām tādā gadījumā kā šis termiņu šī papildu nodokļa atskaitīšanai ir jāsāk skaitīt jau no sākotnējā rēķina izsniegšanas brīža.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>