<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2011LVB.0300213101.case.xml"><NO.CASE>C-96/09 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62009CC0096</NO.CELEX><NO.SEQ>0035.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-2137</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-2176</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>40</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT><HT TYPE="ITALIC">P. C. VILLALÓN</HT> SECINĀJUMI — LIETA C-96/09 P</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">ANHEUSER-BUSCH</HT>/<HT TYPE="ITALIC">BUDĚJOVICKÝ BUDVAR</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta P. K. Viljalona [<HT TYPE="ITALIC">Pedro Cruz Villalón</HT>] secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20100914">2010. gada 14. septembrī</DATE><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda — spāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>I —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Ievads</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2139</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>II —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Atbilstošās tiesību normas</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2141</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lisabonas vienošanās</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2141</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Divpusējā konvencija</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2142</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>C —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Savienības tiesības</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2142</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>III —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Fakti Pirmās instances tiesā un pārsūdzētais spriedums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2143</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Fakti un lietas izskatīšanas process ITSB</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2143</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pārsūdzētā sprieduma kopsavilkums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2145</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>IV —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2148</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>V —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Daži ievada apsvērumi par Regulas Nr. 40/94 8. pantu</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2148</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Iebildumi, kuru pamatā ir agrāk reģistrēta preču zīme: 8. panta 1. un 2. punkts</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2149</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Iebildumi, kuru pamatā ir citi apzīmējumi: 8. panta 4. punkts</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2150</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1)</NO.ITEM><ITEM.CONT>8. panta 4. punkts attiecas uz ļoti dažādiem apzīmējumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2150</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2)</NO.ITEM><ITEM.CONT>8. panta 4. punkta prasības ir vērstas uz to, lai nodrošinātu tā ietvaros minēto apzīmējumu stabilitāti</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2153</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><?PAGE NO="I-2138"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>C —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pamatotību 8. panta 1. punkta prasības pēc analoģijas piemērot 8. panta 4. punktam</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2154</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>VI —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Apelācijas sūdzības analīze</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2156</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta prasību pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2156</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa: par ITSB pilnvarām novērtēt, vai ir spēkā tiesības, uz kurām ir norādīts saskaņā ar 8. panta 4. punktu</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2156</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2156</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2157</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pirmā apelācijas sūdzības pamata otrā daļa: par prasību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2159</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Izmantošanas kvantitāte un kvalitāte</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2159</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>i)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2159</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>ii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2160</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Nepieciešamā teritorija, lai apstiprinātu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2163</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>i)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2163</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>ii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2163</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>c)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Nepieciešamais periods, lai novērtētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2165</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>i)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2165</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>ii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2166</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>d)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Secinājumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2168</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>3)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Apelācijas sūdzības pirmā pamata trešā daļa: par prasību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>nebūt tikai vietējas nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2168</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2168</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><?PAGE NO="I-2139"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2168</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>4)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Secinājums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2172</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par apelācijas sūdzības otro pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta un 74. panta 1. punkta pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2173</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2173</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2173</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>C —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Apelācijas sūdzības novērtējums un lietas nodošana Vispārējai tiesai</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2175</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>VII —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Tiesāšanās izdevumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2175</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>VIII —</NO.ITEM><ITEM.CONT>Secinājumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>I - 2176</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šī apelācijas tiesvedība veido vēl vienu nodaļu garajā tiesvedības procesā starp Ziemeļamerikas alus darītavu <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> un Čehijas alus darītavu <HT TYPE="ITALIC">Budějovický Budvar, národní podnik</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), un kuras ietvaros pieņemti jau vairāki šīs Tiesas spriedumi<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Pēdējais spriedums ir <DATE ISO="20100729">2010. gada 29. jūlijā</DATE> pasludinātais spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-214/09 P" PAGE.ECR="I-7665" YEAR="2010">C-214/09 P <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch Inc.</HT>/ITSB un <HT TYPE="ITALIC">Budějovický Budvar</HT> (Krājums, I-7665. lpp.)</REF.DOC.ECR>. Plašākai informācijai par konflikta vēsturiskajām saknēm un tā pēdējām tiesvedības nodaļām var skatīt ģenerāladvokāta Ruisa-Harabo Kolomera [<HT TYPE="ITALIC">Ruiz-Jarabo Colomer</HT>] secinājumus, kas sniegti 2009. gada 5. februārī lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-478/07" PAGE.ECR="I-7721" YEAR="2009">C-478/07 <HT TYPE="ITALIC">Budějovický Budvar</HT> (<DATE ISO="20090908">2009. gada 8. septembra</DATE> spriedums, Krājums, I-7721. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Lai gan šiem iepriekšējiem spriedumiem var būt zināma ietekme uz dažiem šīs prāvas jautājumiem, šeit radusies juridiskā problēma vēl līdz šim mūsu judikatūrā nav skatīta.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2140"?><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Ar Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <HT TYPE="ITALIC">Budějovický Budvar</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> (<HT TYPE="ITALIC">BUD</HT>)<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Apvienotās lietas <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-225/06+T-255/06+T-257/06+T-309/09" PAGE.ECR="II-3555" YEAR="2008">T-225/06, T-255/06, T-257/06 un T-309/09 (Krājums, II-3555. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, kas pārsūdzēts ar apelācijas sūdzību, tika apmierinātas prasības par lēmumu atcelšanu, kuras <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> bija iesniegusi pret vairākiem Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, dizainparaugi un modeļi) (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>ITSB<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) Apelāciju otrās padomes lēmumiem, ar kuriem tika noraidīti <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> iesniegtie iebildumi pret <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> lūgumu reģistrēt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> kā Kopienas preču zīmi.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Lietas īpatnības pamatā ir fakts, ka <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> savus iebildumus pret šo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> reģistrēšanu kā Kopienas preču zīmi ir formulējusi, pamatojoties uz Padomes <DATE ISO="19931220">1993. gada 20. decembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punktu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="011" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV L 11, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, atsaucoties uz agrākām tiesībām uz nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>, kuras veido cilmes vietas nosaukums, kuru Austrijā un Francijā aizsargā starptautisko tiesību akti.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesa pirmo reizi tiek aicināta interpretēt Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 4. punktu. Tas ir jādara lietā, kas nešķiet vislabākais piemērs minētās tiesību normas piemērošanai. Regulas 8. panta 4. punkta iekšējā loģika vieglāk ir piemērojama tām tiesībām, kuras rodas, vienkārši izmantojot noteiktus apzīmējumus (piemēram, nereģistrētām preču zīmēm, kā arī atkarībā no valsts tiesību aktiem vairākiem firmu nosaukumiem, firmas zīmēm un citām atšķirības zīmēm), nevis tiesībām, kuras izmanto aizsardzību formālas reģistrācijas dēļ, kā tas ir noticis šajā lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Iespējams, ka šis pēdējais apstāklis varēja vispārēji ietekmēt Pirmās instances tiesas nolēmumu, tomēr ir skaidrs, ka tam nebūtu jāietekmē apelācijas tiesvedības iznākums. [Regulas] 8. panta 4. punkta interpretācijai, protams, ir jābūt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos tajā ietverto apzīmējumu lielajai dažādībai. Tomēr šai interpretācijai būtu arī jātiecas uz to, lai tā būtu vienīgā. Pretējā gadījumā šo tiesību normu prasības nevarētu pildīt savas pamatfunkcijas — nodrošināt minēto apzīmējumu stabilitāti un faktisko esamību, ko tām ir piešķīris Kopienas likumdevējs.</TXT></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs prasības vairāk ir izteiktas attiecībā uz faktiem, un tas ir jāņem vērā, pārbaudot to ievērošanu. Manuprāt, tā tam ir jābūt arī tādos gadījumos kā šis, kad likumīgā un starptautiskā tiesiskā aizsardzība, iespējams, varētu likt domāt par nepieciešamību pielāgot<?PAGE NO="I-2141"?> prasības par apzīmējuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>piemērojamību<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lisabonas vienošanās</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Pieņemta <DATE ISO="19581031">1958. gada 31. oktobrī</DATE>, pārskatīta Stokholmā <DATE ISO="19670714">1967. gada 14. jūlijā</DATE> un grozīta <DATE ISO="19790928">1979. gada 28. septembrī</DATE> (<HT TYPE="ITALIC">Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums</HT>, 828. sējums, Nr. 13172, 205. lpp.).</P></NOTE> 1. panta 2. punktā ir noteikts, ka šīs Vienošanās dalībvalstis<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Pašlaik 26 valstis ir tā sauktās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Lisabonas Savienības<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> dalībnieces (http://www.wipo.int/treaties/en), tostarp Čehijas Republika.</P></NOTE> apņemas savā teritorijā aizsargāt citu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>īpašās savienības<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> valstu produktu cilmes vietu nosaukumus, kuri tādējādi ir atzīti to izcelsmes valstī un kuri ir reģistrēti Konvencijā par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/><HT TYPE="ITALIC">WIPO</HT><QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) norādītajā Starptautiskajā birojā.</TXT></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Vienošanās 5. pantu cilmes vietu nosaukumu reģistrācija tiek veikta pēc līgumslēdzējas valsts iestādes pieteikuma par labu publiskām vai privātām fiziskām vai juridiskām personām, kurām atbilstoši to valsts tiesību aktiem ir tiesības izmantot šādus nosaukumus. Šajā sakarā līgumslēdzējas valsts iestādes, norādot pamatojumu, viena gada laikā, skaitot no ziņojuma par reģistrāciju saņemšanas, var paziņot par nespēju nodrošināt cilmes vietas nosaukuma aizsardzību.</TXT></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Atbilstoši 6. pantam un 7. panta 1. punktam cilmes vietas nosaukumu, kas reģistrēts saskaņā ar Lisabonas vienošanos, nevar uzskatīt par tādu, kas ir kļuvis par sugas vārdu tikmēr, kamēr tas izcelsmes valstī tiek aizsargāts kā cilmes vietas nosaukums.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Lisabonas vienošanās izpildes kārtības 16. noteikumu, ja starptautiskas reģistrācijas iedarbība līgumslēdzējā valstī ir kļuvusi par spēkā neesošu un spēkā neesamība ir kļuvusi neapstrīdama, šīs līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes par šo spēkā neesamību paziņo Starptautiskajam birojam.</TXT></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Cilmes vietas nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, piemērojot Lisabonas vienošanos, <HT TYPE="ITALIC">WIPO</HT> tika reģistrēts <DATE ISO="19750310">1975. gada 10. martā</DATE> ar Nr. 598.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2142"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Divpusējā konvencija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT><DATE ISO="19760611">1976. gada 11. jūnijā</DATE> Austrijas Republika un Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika noslēdza Līgumu par izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un citu nosaukumu aizsardzību attiecībā uz lauksaimniecības un rūpniecisko produktu izcelsmi (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>divpusējā konvencija<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>)<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Austrijā tika publicēta <DATE ISO="19810219">1981. gada 19. februāra</DATE> izdevumā <HT TYPE="ITALIC">Bundesgesetzblatt für die Republik Österreich</HT> (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT> Nr. 75/1981) un stājās spēkā <DATE ISO="19810226">1981. gada 26. februārī</DATE> uz nenoteiktu laiku.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 2. pantu terminus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>ģeogrāfiskās norādes<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>cilmes vietu nosaukumi<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>citas izcelsmes norādes<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> konvencijā izmanto attiecībā uz visām norādēm, kas tieši vai netieši parāda preču izcelsmi.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Atbilstoši [konvencijas] 3. panta 1. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>nolīgumā, kas jānoslēdz saskaņā ar 6. pantu, Čehoslovākijas norādes Austrijas Republikā tiek rezervētas vienīgi Čehoslovākijas izstrādājumiem<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. 5. panta 1. punkta B daļas 2. punktā starp šīm Čehijas izstrādājumu kategorijām, kurām piešķirama divpusējā konvencijā noteiktā aizsardzība, ir minēts alus; un šī nolīguma B pielikumā, attiecībā uz kuru ietverta norāde konvencijas 6. pantā, kā viena no Čehoslovākijas norādēm, kas attiecas uz lauksaimniecības izstrādājumiem un rūpniecības izstrādājumiem (kategorijā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>alus<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>), ir ietverta [norāde] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Kopš <DATE ISO="20090413">2009. gada 13. aprīļa</DATE> Kopienas preču zīmju lietošanu nosaka jaunā Regula (EK) Nr. 207/2009<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Padomes <DATE ISO="20090226">2009. gada 26. februāra</DATE> Regula (EK) [Nr. 207/2009] par Kopienas preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="078" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV L 78, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Lai atrisinātu šo apelācijas lietu, tomēr <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT> ir jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 40/94 normas.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 4. punktā, kura interpretācija tiek skatīta šajā apelācijā, ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Ja nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto attiecīgajā nozarē un kas nav tikai vietējas nozīmes, īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja, ciktāl uz attiecīgo apzīmējumu attiecas valsts tiesību akti:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tiesības uz šo apzīmējumu ir iegūtas pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai prasītās prioritātes datuma attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>šī zīme uzliek īpašniekam tiesības aizliegt kādas nākošās preču zīmes izmantošanu.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-2143"?><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tās pašas regulas 43. panta 2. un 3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="043.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā, pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas, agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus, ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. Ja agrākā preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="043.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 2. punktu piemēro attiecībā uz 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētām agrākām preču zīmēm, aizvietojot izmantošanu Kopienā ar izmantošanu tajā dalībvalstī, kur agrākā preču zīme ir aizsargāta.<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti Pirmās instances tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Fakti un lietas izskatīšanas process ITSB</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT><DATE ISO="19960401">1996. gada 1. aprīlī</DATE>, <DATE ISO="19990728">1999. gada 28. jūlijā</DATE> un <DATE ISO="20000411">2000. gada 11. aprīlī</DATE> un 4. jūlijā <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch, Inc</HT>. iesniedza ITSB četrus lūgumus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> reģistrācijai par Kopienas preču zīmi (grafisku un vārdisku).</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="19990305">1999. gada 5. martā</DATE>, <DATE ISO="20000801">2000. gada 1. augustā</DATE>, <DATE ISO="20010522">2001. gada 22. maijā</DATE> un 5. jūnijā <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> iesniedza savus iebildumus saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 42. pantu, pirmkārt, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atsaucoties uz starptautisko grafisko preču zīmi Nr. 361.566, kas ir spēkā<?PAGE NO="I-2144"?> Austrijā, Beniluksa valstīs un Itālijā, un, otrkārt, pamatojoties uz tās pašas regulas 8. panta 4. punktu, atsaucoties uz cilmes vietas nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, kas jau agrāk ir reģistrēts <HT TYPE="ITALIC">WIPO</HT> <DATE ISO="19750310">1975. gada 10. martā</DATE> un ir spēkā Francijā, Itālijā un Portugālē, ņemot vērā Lisabonas vienošanos, un uz šī paša vārda cilmes vietas nosaukumu, kas ir aizsargāts Austrijā saskaņā ar divpusējo konvenciju.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20040716">2004. gada 16. jūlija</DATE> Lēmumu Nr. 2326/2004 Iebildumu nodaļa daļēji pieņēma pret vienas pieteiktās preču zīmes reģistrāciju vērstos iebildumus. Savukārt ar <DATE ISO="20041223">2004. gada 23. decembra</DATE> Lēmumu Nr. 4474/2004 un Lēmumu Nr. 4475/2004, un <DATE ISO="20050126">2005. gada 26. janvāra</DATE> Lēmumu Nr. 117/2005 Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, kurus <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> iesniedza pret triju atlikušo zīmju reģistrāciju. <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> iesniedza apelācijas sūdzības par šiem trim Iebildumu nodaļas lēmumiem, ar kuriem ir noraidīti iebildumi, un arī <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> apstrīdēja Iebildumu nodaļas <DATE ISO="20040716">2004. gada 16. jūlija</DATE> lēmumu, ar kuru iebildumi ir daļēji apmierināti.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ar lēmumiem, kas pieņemti <DATE ISO="20060614">2006. gada 14. jūnijā</DATE> lietā R 234/2005-2, 28. jūnijā lietā R 241/2005-2 un 1. septembrī lietā R 305/2005-2, ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> iesniegtās sūdzības. Ar <DATE ISO="20060628">2006. gada 28. jūnijā</DATE> pieņemto lēmumu Lietā R 802/2004-2 Apelāciju padome apmierināja <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> apelācijas sūdzību un noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> iesniegtos iebildumus pilnā apmērā.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Šajos četros lēmumos ITSB Apelāciju padome vispirms norādīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT>, lai pamatotu savus iebildumus, šķiet, vairs neatsaucas uz starptautisko grafisko preču zīmi Nr. 361.566, bet tikai uz cilmes vietas nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Otrkārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka ir grūti iedomāties, ka apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>BUD<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> varētu uztvert kā cilmes vietas nosaukumu vai pat kā netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šajā sakarā Apelāciju padome secināja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu iesniegtos iebildumus nevar apmierināt, pamatojoties uz tiesībām, kas ir norādītas kā cilmes vietas nosaukums, bet kas faktiski tādas nav.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Treškārt, Apelāciju padome, pēc analoģijas piemērojot Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 2868/95<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Komisijas <DATE ISO="19951213">1995. gada 13. decembra</DATE> Regula [Nr. 2868/95], ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="40/94" PAGE.ECR="303" YEAR="1995">40/94 par Kopienas preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1995">OV L 303, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> 22. noteikumu, uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> iesniegtie pierādījumi attiecībā uz cilmes vietas nosaukuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> izmantošanu<?PAGE NO="I-2145"?> Austrijā, Francijā, Itālijā un Portugālē nebija pietiekami.</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ceturtkārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka iebildumi ir jānoraida arī tādēļ, ka <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> nav pierādījusi, ka apstrīdētais cilmes vietas nosaukums tai dotu tiesības aizliegt izmantot nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> kā preču zīmi Austrijā vai Francijā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pārsūdzētā sprieduma kopsavilkums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT><DATE ISO="20060826">2006. gada 26. augustā</DATE><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Lieta T-225/06.</P></NOTE>, 15. septembrī<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Apvienotās lietas T-255/06 un T-257/06.</P></NOTE> un 14. novembrī<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Lieta T-309/06.</P></NOTE> <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> turpināja celt Pirmās instances tiesā prasības par minēto Apelāciju padomes lēmumu atcelšanu. Savu prasību pamatojumam prasītāja minēja tikai vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta pārkāpumu. Šo vienīgo pamatu <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> izklāstīja divās daļās: pirmā attiecās uz cilmes vietas nosaukuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> spēkā esamību (Apelāciju padome bija noraidījusi, ka preču zīme <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>BUD<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> veidotu cilmes vietas nosaukumu), bet otrā attiecās uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta piemērošanas nosacījumiem (ko Apelāciju padome noraidīja, bet <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> uzturēja).</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Savā <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE> spriedumā, kas pašlaik tiek skatīts apelācijā, Pirmās instances tiesa apmierināja <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> iesniegto prasību par lēmumu atcelšanu, pieņemot vienīgā minētā pamata pirmo un otro daļu.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Pirmās instances tiesa pieņēma vienīgā pamata pirmo daļu, izpētes nolūkos nošķirot cilmes vietas nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, kas reģistrēts saskaņā ar Lisabonas vienošanos, un nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, kas ir aizsargāts saskaņā ar divpusējo konvenciju.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo daļu Pirmās instances tiesa atgādināja, ka saskaņā ar tās judikatūru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>valsts preču zīmes spēkā esamība nevar tikt apstrīdēta Kopienas preču zīmes reģistrācijas procesa ietvaros<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> (88. punkts), no tā secinot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>Regulas Nr. 40/94 izveidotās sistēmas priekšnosacījums ir — ITSB jāņem vērā, ka pastāv valsts līmenī aizsargātas agrākas tiesības<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> (89. punkts). Tā kā Francijā cilmes vietas nosaukuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> [sekas] nav biju[šas] atzīta[s] par spēkā neesoš[ām] galīgi, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Apelāciju padomei būtu bijis jāņem vērā atbilstošās valsts tiesību normas un saskaņā ar Lisabonas vienošanos veiktā reģistrācija, un tai nebija tiesību apstrīdēt faktu, ka izvirzītās agrākās tiesības ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>cilmes vietas nosaukums<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> (90. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="I-2146"?><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamata otro daļu Pirmās instances tiesa uzsver, ka saskaņā ar divpusējās konvencijas 2. pantu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>lai attiecīgās norādes vai nosaukumus varētu uzskaitīt divpusējā nolīgumā un lai tie tādējādi varētu saņemt ar divpusējo konvenciju piešķirto aizsardzību, pietiek, ka tie ir tieši vai netieši saistīti ar preces izcelsmi<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> (94. punkts). Ņemot vērā šos faktus, Pirmās instances tiesa uzskatīja par kļūdainu Apelāciju padomes atzinumu, ka nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> saskaņā ar divpusējo konvenciju esot īpaši aizsargāts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>cilmes vietas nosaukums<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> (95. punkts). Turklāt Pirmās instances tiesa norādīja, ka divpusējā konvencija joprojām ir spēkā Austrijā attiecībā uz nosaukuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> aizsardzību, jo nekas nenorāda uz to, ka Austrija vai Čehijas Republika būtu atteikušās no minētās konvencijas, un Austrijā izskatāmās prāvas nav beigušās ar galīgā tiesas sprieduma pieņemšanu (98. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, Pirmās instances tiesa secināja, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta prasības, uzskatot, pirmkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> izvirzītās agrākās tiesības nebija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>cilmes vietas nosaukums<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, un, otrkārt, ka tam, vai apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> it īpaši Francijā un Austrijā tiek uzskatīts par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>ir pakārtota nozīme<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, un tādējādi secinot, ka, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, iebildumi nevarot tikt apmierināti (pārsūdzētā sprieduma 92. un 97. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Pirmās instances tiesa pieņēma arī lēmuma atcelšanas vienīgā pamata otro daļu attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta nosacījumu piemērošanu. Šajā otrajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> savukārt bija formulējusi divus iebildumus.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Pirmais iebildums attiecas uz nosacījumiem par apzīmējuma lietošanu komercdarbībā un uz tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>ne tikai vietēju nozīmi<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Saistībā ar to prasību pārbaudi, kas attiecas uz apstrīdēto apzīmējumu lietošanu komercdarbībā, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, lemjot par Kopienas tiesību normu attiecībā uz agrākas zīmes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>faktisko<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> izmantošanu piemērošanu pēc analoģijas (Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts). Pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā nav paredzēta šī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>faktiskā<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> apzīmējuma izmantošana, uz kuru ir atsauce iebildumu pamatošanai (pārsūdzētā sprieduma 164. punkts). Otrkārt, Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punktā un Direktīvas 89/104/EEK<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Padomes <DATE ISO="19881221">1988. gada 21. decembra</DATE> Direktīva [89/104/EEK], ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="040" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1989">OV 1989, L 40, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 5. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā Tiesa un Pirmās instances<?PAGE NO="I-2147"?> tiesa atkārtoti ir uzskatījušas, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>attiecīgajai preču zīmei identisks apzīmējums ticis izmantots <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>, j[a] izmantošana tika veikta komerciālās darbības, kas ir vērsta uz ekonomiska labuma gūšanu, kontekstā, nevis privātajā sfērā<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> (165. punkts). Treškārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>noteikti apzīmējumi var nezaudēt tiem piešķirtās tiesības, lai gan tie netiek<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>faktiski<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>izmantoti<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> (166. punkts). Ceturtkārt, Pirmās instances tiesa uzsvēra, ka šajā gadījumā pēc analoģijas piemērojot Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu un Regulas Nr. 2868/95 22. noteikumu, Apelāciju padome īpaši ir analizējusi attiecīgā apzīmējuma izmantošanu Austrijā, Francijā, Itālijā un Portugālē atsevišķi, proti, attiecībā uz katru teritoriju, kurā, pēc <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> domām, nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> ir aizsargāts, lai gan Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā minētie apzīmējumi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>var būt aizsargāti kādā konkrētā teritorijā, lai gan tie nav bijuši izmantoti minētajā konkrētajā teritorijā, bet tikai citā teritorijā.<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> (167. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tāpat Pirmās instances tiesa nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>ģeogrāfiskās izcelsmes norāde var tikt izmantota komercdarbībā tāpat kā preču zīme<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, tomēr tas nenozīmē, ka attiecīgais nosaukums ir izmantots <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>kā preču zīme<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> un līdz ar to tas zaudē savu sākotnējo funkciju (pārsūdzētā sprieduma 175. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasību par darbības jomu Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta teksts attiecas uz konkrētā apzīmējuma piemērojamību, nevis tā izmantošanas piemērojamību. Šī attiecīgā apzīmējuma piemērojamība ietver tā aizsardzības ģeogrāfisko apjomu. Tai nav jābūt tikai vietējai nozīmei. Līdz ar to [Pirmās instances tiesa] uzskatīja, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi arī kļūdu tiesību piemērošanā, attiecībā uz Franciju izveidojot saikni starp attiecīgā apzīmējuma izmantošanas pierādījumu un nosacījumu, kas attiecas uz faktu, ka attiecīgās tiesības nevar būt tikai vietējas nozīmes (180. un 181. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Pirmās instances tiesa secināja, ka vienīgā pamata otrās daļas pirmais iebildums ir jāuzskata par pamatotu.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Vienīgā pamata otrās daļas otrais iebildums ir saistīts ar tiesībām, kuras izriet no iebildumu pamatojumā norādītā apzīmējuma. Šajā punktā Apelāciju padome bija atsaukusies uz nolēmumiem, kas tika pasludināti Austrijā un Francijā, norādot, ka <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> neesot pierādījusi, ka apstrīdētais apzīmējums tai dotu tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu. Pirmās instances tiesa tomēr atgādināja, ka neviens no minētajiem tiesas nolēmumiem nav kļuvis par <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT>. Šādos apstākļos Apelāciju padome, lai izdarītu savu secinājumu, nevarēja pamatoties tikai uz šiem spriedumiem. Apelāciju padomei būtu<?PAGE NO="I-2148"?> bijis jāņem vērā arī <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> norādītās valsts tiesību normas, tostarp Lisabonas vienošanās un divpusējā konvencija (192. punkts). Šajā sakarā Pirmās instances tiesa norādīja, ka ITSB pēc savas ierosmes, izmantojot līdzekļus, kas tam šķiet piemēroti šim nolūkam, ir jāiegūst informācija par attiecīgās dalībvalsts tiesībām (193. punkts). Attiecīgi Pirmās instances tiesa secināja, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā visus nozīmīgos faktiskos un juridiskos apstākļus, nosakot, vai Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta ietvaros attiecīgās dalībvalsts tiesības piešķir <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu (199. punkts).</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">40.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> prasība šīs Tiesas kancelejā ir iesniegta <DATE ISO="20090310">2009. gada 10. martā</DATE>, un <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> un ITSB atbildes raksti uz apelāciju attiecīgi tika iesniegti tā paša gada 22. un 25. maijā. Nav saņemta nedz replika, nedz atbilde uz repliku.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">41.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu (izņemot pirmo rezolutīvās daļas punktu, kas attiecas uz lietu apvienošanu), pasludināt galīgo spriedumu, noraidot pirmajā instancē iesniegto prasību, vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, liekot <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>ITSB norāda identiskus prasījumus, un <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> lūdz apstiprināt pārsūdzēto spriedumu un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT><DATE ISO="20100602">2010. gada 2. jūnija</DATE> tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> un ITSB pārstāvji sniedza savus mutvārdu apsvērumus un atbildēja uz virspalātas locekļu un ģenerāladvokāta uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Daži ievada apsvērumi par Regulas Nr. 40/94 8. pantu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Pirms sākt šīs apelācijas sūdzības analīzi, ir lietderīgi izdarīt vispārīgus apsvērumus par Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, ņemot vērā, ka debates būs vērstas uz tādu šīs tiesību normas interpretāciju, kāda vēl nav aplūkota Tiesas judikatūrā. Šā punkta pienācīgai interpretācijai ir jāņem vērā arī pārējie iepriekš minētā 8. panta punkti.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2149"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Iebildumi, kuru pamatā ir agrāk reģistrēta preču zīme: 8. panta 1. un 2. punkts</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. un 2. punktā ir aplūkoti iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz agrāku preču zīmi. Īpaši 2. punkts ļauj izteikt iebildumu, pamatojoties uz agrāk (Kopienā, valstī vai starptautiski) reģistrētu preču zīmi un paredz tādu pašu attieksmi pret valsts preču zīmēm, kuras, lai gan nav tikušas reģistrētas<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Regulas 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā šajā ziņā nekas nav precizēts.</P></NOTE>, ir labi pazīstamas dalībvalstī, jo tiek lietotas īpaši bieži<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>6.a pants <DATE ISO="18830320">1883. gada 20. marta</DATE> Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (<HT TYPE="ITALIC">Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums</HT>, 828. sēj., Nr. 11847, 108. lpp.), uz kuru šajā jautājumā atsaucas Kopienas regula, liek aizsargāt labi pazīstamas preču zīmes, kas pieder Konvencijas dalībniekiem.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Lai iebildums, kas pamatots ar kādu no šīm agrākajām preču zīmēm, varētu tikt apmierināts, Regulā Nr. 40/94 ir noteiktas vairākas prasības.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Pirmkārt, saskaņā ar regulas 43. panta 2. un 3. punktu piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas minētajai agrākajai Kopienas preču zīmei ir jābūt Kopienā faktiski izmantotai saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Otrkārt, saskaņā ar regulas 8. panta 1. punkta nosacījumiem kādas no šo agrāko preču zīmju īpašniekam turklāt ir jāpierāda, ka tā zīme, pret kuras reģistrēšanu iebilst, ir identiska vai līdzīga viņa preču zīmei un ka pastāv sajaukšanas iespēja teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, kas ir identiska vai līdzīga pakalpojumiem vai produktiem, ko apzīmē abas preču zīmes<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Tomēr, ja preču zīmes un preces un pakalpojumi ir identiski, tiek prezumēta sajaukšanas iespēja: šķiet, ka to var secināt no regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Attiecīgi trešā prasība ir tā sauktais specialitātes princips: iebilst var tikai tad, ja lūdz reģistrēt preces vai pakalpojumus, kas ir identiski vai līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kurus aizsargā agrākā preču zīme. Šā specialitātes principa piemērošanai ir izņēmums, ja runa ir par Kopienā vai dalībvalstī preču zīmēm ar reputāciju. Tādā gadījumā iebildums ir spēkā pat tad, ja preces vai pakalpojumi nav līdzīgi, ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības vai tai kaitēt (8. panta 5. punkts).</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2150"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Iebildumi, kuru pamatā ir citi apzīmējumi: 8. panta 4. punkts</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Neatkarīgi no iepriekš minētā Regulas Nr. 40/94 8. pantā ir aplūkota arī iespēja, iebilstot pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, atsaukties uz citiem apzīmējumiem, kuri nav reģistrētas vai plaši pazīstamas preču zīmes.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Konkrētāk, 8. panta 4. punktā ir atļauts iebilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto attiecīgajā nozarē [komercdarbībā] un kas nav tikai vietējas nozīmes, īpašniekam<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>. Tādējādi šajā tiesību normā tiek dotas iespējas relatīvi nenoteiktai apzīmējumu kategorijai (1), tomēr pieprasot, lai tās atbilstu zināmām prasībām, kuru mērķis ir nodrošināt to stabilitāti (2).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>8. panta 4. punkts attiecas uz ļoti dažādiem apzīmējumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Neprecizitāte attiecībā uz tiem apzīmējumu veidiem, uz kuriem var atsaukties šajā punktā, 4. punktam faktiski liek darboties kā sava veida pagaidu klauzulai vai dažādu apzīmējumu kopumam, kura sastāvā ir ne tikai nereģistrētās preču zīmes, kas neatbilst plašas pazīstamības kritērijiem<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Pretējā gadījumā iebildumi būtu jāpamato ar 2. punkta c) apakšpunktu.</P></NOTE>, bet arī jebkuri citi apzīmējumi, kurus izmanto komercdarbībā un kas nav tikai vietējas nozīmes.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šo sākotnējo definīcijas neprecizitāti normas piemērošanas jomā lielā mērā ir radījuši apstākļi, ka nereģistrētās preču zīmes un pārējie minētajā 4. punktā paredzētie apzīmējumi ir radīti, atzīti un aizsargāti valsts tiesībās, tādēļ tie var būt ļoti dažādi. Apzinoties šo dažādību, ITSB ir publicējis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>Oposition Guidelines [Iebildumu procesa vadlīnijas]<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P><HT TYPE="ITALIC">Guidelines Concerning Proceedings before the Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Designs). Part C: OPOSITION GUIDELINES</HT> (312.–339. lpp.).</P></NOTE>, kurās ir ietverts aptuvens to apzīmējumu uzskaitījums, kuri dažādās dalībvalstīs var radīt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>agrākas tiesības<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē. Papildus nereģistrētajām preču zīmēm starp šiem apzīmējumiem minētajās vadlīnijās ir minēti arī komercnosaukumi un korporatīvie nosaukumi, uzņēmumu firmas zīmes, preses izdevumu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tāpēc vispārēji tiesību normā ir ietverti gan dažādi<?PAGE NO="I-2151"?> apzīmējumi, kas atšķir vai identificē to apzīmēto komercdarbību, gan citi apzīmējumi, kas norāda to preču vai pakalpojumu izcelsmi, kuriem tie tiek lietoti.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Šo apzīmējumu lielākā daļa (neatkarīgi no tā, vai tās ir preču zīmes) neatbilst klasiskajai reģistra shēmai, jo to ekskluzīvās lietošanas tiesības tiek iegūtas vai nostiprinātas lietojumā, nepastāvot nepieciešamībai tās oficiāli reģistrēt<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Dati ir ņemti no <HT TYPE="ITALIC">Oposition Guidelines</HT> ietvertā zīmju uzskaitījuma.</P></NOTE>. Tomēr 8. panta 4. punktā vienlaikus ir ietverti arī apzīmējumi, kas ir bijuši reģistrēti agrāk, tostarp arī dalībvalstī aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja tās ir reģistrētas saskaņā ar Lisabonas vienošanos vai kādu citu starptautisko līgumu, lai gan tas nav raksturīgākais [šī] noteikuma piemērošanas gadījums.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo jautājumu, iespējams, vajadzētu veikt atkāpi un noteikt, uz kādām konkrēti ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm var atsaukties vai nevar atsaukties saistībā ar 8. panta 4. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jāizslēdz tās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir reģistrētas Kopienas līmenī, lai gan Regulā Nr. 40/94 šajā ziņā nekas nav precizēts, Regulas (EK) Nr. 510/2006<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Padomes <DATE ISO="20060320">2006. gada 20. marta</DATE> Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="093" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2006">OV L 93, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 14. pantā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, tad preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas atbilst vienam no 13. pantā minētajiem gadījumiem un attiecas uz tā paša tipa produktu, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedz pēc dienas, kad Komisijai iesniegts reģistrācijas pieteikums<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>. Turpinot iepriekš minēto, jaunās Kopienas regulas par Kopienas preču zīmi<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Iepriekš minētā Regula Nr. 207/2009.</P></NOTE> 7. panta 1. punkta k) apakšpunktā starp absolūtajiem Kopienas preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatojumiem ir iekļauti Kopienas cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Līdz ar to atsauce uz 8. panta 4. punktu būtu spēkā tikai attiecībā uz tām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> reģistrētas Kopienas līmenī, taču ir aizsargātas valsts līmenī. To starpā varētu būt tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir bijušas reģistrētas<?PAGE NO="I-2152"?> Lisabonas vienošanās vai kādas citas starptautiskas vienošanās ietvaros<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Uzskatu, ka, ņemot vērā to, ko Tiesa ir noteikusi iepriekš minētajā <DATE ISO="20090908">2009. gada 8. septembra</DATE> spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Budějovický Budvar</HT>, šāda veida ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pastāvēšana ir iespējama vienmēr, kad runa ir par parastām norādēm, kas nav iekļautas Regulas Nr. 510/2006 piemērošanas jomā. Turpretī no minētā sprieduma var secināt, ka cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras ir kvalificētas kā reģistrējamas Kopienas līmenī, bet nav reģistrētas, turpmāk nevar būt aizsargātas valsts līmenī, īpaši izmantojot dalībvalstu divpusējo konvenciju. Kā izriet no lietas materiāliem, <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> uz apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>BUD<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> īpaši atsaucas kā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>cilmes vietu nosaukumu<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>. Papildus šaubām, kas varētu būt par tā patieso būtību, dēļ fakta paša par sevi, ka apzīmējums ir iesniegts kā cilmes vietu nosaukums, kurš nav ticis reģistrēts Kopienas līmenī, piemērojot iepriekš minēto judikatūru par Regulas Nr. 510/2006 izsmeļošo raksturu, varētu tikt noliegta tā spēkā esamība attiecībā uz iebildumu. Lai gan, protams, iepriekšējie apsvērumi nekādi neietekmē šo procesu, jo <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> nav izmantojusi šo minētā apzīmējuma iespējamo trūkumu, un mums nav pamata tam, lai Tiesa varētu vai tas tai būtu jāizvērtē pēc savas ierosmes, it īpaši apelācijas sūdzības ietvaros.</P><P>Attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>sabiedriskās kārtības<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> pamatiem skat. ģenerāladvokāta Džeikobsa [<HT TYPE="ITALIC">Jacobs</HT>] secinājumus, kas sniegti <DATE ISO="20000330">2000. gada 30. martā</DATE> lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-210/98 P" PAGE.ECR="I-5843" YEAR="2000">C-210/98 P <HT TYPE="ITALIC">Salzgitter</HT>/Komisija (<DATE ISO="20000713">2000. gada 13. jūlija</DATE> spriedums, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5843. lpp.</REF.DOC.ECR>, 141.–143. punkts), ģenerāladvokāta Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">Mengozzi</HT>] secinājumus, kas sniegti <DATE ISO="20070301">2007. gada 1. martā</DATE> apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-443/05 P" PAGE.ECR="I-7209" YEAR="2007">C-443/05 P <HT TYPE="ITALIC">Common Market Fertilizers</HT> (<DATE ISO="20070913">2007. gada 13. septembra</DATE> spriedums, Krājums, I-7209. lpp.</REF.DOC.ECR>, 102. un 103. punkts). Tāpat var skatīt Vesterdorf, B., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>Le relevé d’office par le juge communautaire<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, no: <HT TYPE="ITALIC">Une Communauté de droit: Festschrift für G.C. Rodríguez Iglesias</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Nomos</HT>, 2003, 551. un nākamās lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Šāda veida apzīmējumiem ir oficiālāka aizsardzība, ja tie ir iepriekš pieteikti. Manuprāt, ciktāl šai pieteikšanai ir jābūt normatīvam raksturam, reģistrācijas esamībai ir jābūt vienīgajam elementam, kurš ir jāņem vērā, nosakot, vai attiecīgā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir spēkā esoša. Tas tomēr nenozīmē, ka ar vienkāršu pieteikšanu pietiktu, lai to varētu izmantot atsaucei uz 8. panta 4. punktu: izmantošanas nosacījumi, joma un tiesību raksturojums, ko minētā tiesību norma liek ievērot, arī ir nepieciešami ārpuskopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā, uz kurām var atsaukties, lai izteiktu iebildumu pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, vienīgi izmantojot 8. panta 4. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tādējādi, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> teikto tiesas sēdē<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P><HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> izvirzīja šos pašus argumentus pret ITSB arī iebildumu procesā, kā tas konstatējams iepriekš minētā Apelāciju padomes <DATE ISO="20060614">2006. gada 14. jūnija</DATE> lēmuma 13. punkta b) apakšpunktā.</P></NOTE>, es uzskatu, ka šā veida apzīmējumu īpašais raksturs un aizsardzība, kas tām piemīt to reģistrācijas starptautiskajā līmenī dēļ, neatbrīvo no šajā tiesību normā paredzēto prasību izpildes. Tikai šo prasību izpilde ļauj garantēt, ka, lai gan runa ir par vienkāršām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (kuras šī iemesla dēļ nevar saņemt Kopienas aizsardzību), to nozīme un stabilitāte tām ļauj izmantot šo īpašo aizsardzību. Pretējā gadījumā tās joprojām būtu uzskatāmas par cilmes vietu nosaukumiem un Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2153"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>8. panta 4. punkta prasības ir vērstas uz to, lai nodrošinātu tā ietvaros minēto apzīmējumu stabilitāti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Sākotnējais 8. panta 4. punkta apjoms, kurā ir dāsni uzskaitīti tie apzīmējumu veidi, kas dod tiesības izteikt iebildumus, atsaucoties uz šo pantu, tūlīt tiek sašaurināts, paredzot dažādus nosacījumus, kas visi ir jāievēro, lai tos varētu izmantot par pamatu, atsakot reģistrēt kādu Kopienas preču zīmi.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Šo prasību galvenais mērķis tieši ir ierobežot šā iebildumu pamata piemērošanas jomu tādējādi, lai tos varētu izmantot tikai īpaši stabilu un svarīgu apzīmējumu īpašnieki. Tā minētā panta 4. punktā ir noteikti:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pirmkārt, divi nosacījumi, kas ir nepieciešami, lai garantētu, ka apzīmējums ir īpaši aizsargāts valsts līmenī (īpaši, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>tās īpašniekam ir piešķirtas tiesības aizliegt izmantot vēlāku preču zīmi<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>) un ka tās īpašnieks tiesības to lietot ir ieguvis, pirms tika iesniegts lūgums par Kopienas preču zīmi vai pirms apstrīdētās prioritātes datuma. Šie divi nosacījumi, kas ir ietverti 8. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, loģiski ir jāizskata, ievērojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>tās dalībvalsts tiesības, kas attiecas uz minēto apzīmējumu<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>;</P></ITEM><ITEM><P>otrkārt, divi nosacījumi (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>komercdarbība, kas nav tikai vietējas nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>), kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka papildu aizsardzībai attiecīgajā valstī runa būtu arī par apzīmējumiem ar zināmu atpazīstamību un komerciālu nozīmīgumu.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Kopienas likumdevējs ir pamatojies uz nepieciešamību aizsargāt atzītus apzīmējumus valsts līmenī, taču uzsverot divus aizsardzības līmeņus: pirmo — apzīmējumiem, kuriem piemīt īpaša nozīme, lai tie tiktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>lietoti komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>nebūtu tikai vietēja mēroga<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>, kas var apturēt Kopienas preču zīmes reģistrāciju Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē, un otro — vietēja mēroga tiesībām, kas nevar kavēt Kopienas preču zīmes reģistrāciju, taču var kavēt tās lietošanu tajā teritorijā, kur šīs tiesības ir aizsargātas, piemērojot tās pašas regulas 107. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>No dalībvalsts preču zīmēm tiek izvēlētas un ar dubulto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>izmantošanas<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>mēroga<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> kritēriju īpaši aizsargātas tās preču zīmes, kurām ir tādas īpašības, kas var pamatot kādas preču zīmes reģistrācijas apturēšanu Kopienas līmenī. Kā jau pamatoti ir norādījis apelācijas sūdzības iesniedzējs, ja kāds dalībvalsts apzīmējums ļautu liegt reģistrēt kādu Kopienas preču zīmi, tad būtu praktiski neiespējami panākt vienu kopīgu preču zīmi visai Eiropas Savienībai. Reģistrēta Kopienas preču zīme ir spēkā un tiek aizsargāta<?PAGE NO="I-2154"?> visā Eiropas Savienības teritorijā (Regulas Nr. 40/94 1. pants). Tādējādi, lai kāds valsts apzīmējums vai apzīmējums, kurš ir aizsargāts vairākās dalībvalstīs, varētu radīt šķērsli šim pieteikšanas procesam, tam ir jāpiemīt īpašam spēkam, proti, īpašībām, kas tam ļauj apturēt kādas preču zīmes reģistrāciju visā Eiropas Savienībā.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Manuprāt, tādas īpašības nerodas tūlīt pēc iespējamas reģistrācijas. Ar likumdevēja lietotajiem terminiem, šķiet, ir uzsvērts, ka ir jāveic faktiem tuvāks novērtējums saistībā ar nozīmīgumu preču apritē. Galu galā, runa ir par prasībām, kuras likumdevējs apzināti ir noteicis faktiskajai jomai un kuras vairāk ir saistītas ar faktiem nekā ar juridiskās aizsardzības abstraktajiem datiem.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Lielākajai daļai apzīmējumu, uz kuriem varētu attiecināt šo pantu, abi elementi piemīt vienlaikus. Ja tā nav, kā tas ir šīs lietas gadījumā, 8. panta 4. punktā ir paredzētas papildu pārbaudes par faktiskajiem datiem — kur, kad un kādos apstākļos ir lietots attiecīgais apzīmējums. Lai gan tā juridiskā aizsardzība valsts līmenī nav atkarīga no šiem faktiem un pastāv pat bez nepieciešamības to jebkādi lietot, apzīmējumu var izmantot iebildumu procesā tikai tad, ja ir izpildīti šie nosacījumi, kuru nolūks ir nodrošināt minimālu stabilitāti.</TXT></NP><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Nobeigumā, es uzskatu, ka jau šajā sākotnējā izklāstā ir jāprecizē, ka šīs 8. panta 4. punkta prasības vai raksturlielumi veido robežas, kuras <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> ir radījis likumdevējs un kuras nav salīdzināmas ar prasībām, kuras ir noteiktas citiem iebildumu pret Kopienas preču zīmes reģistrēšanu pamatiem.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pamatotību 8. panta 1. punkta prasības pēc analoģijas piemērot 8. panta 4. punktam</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Pārsūdzētajā spriedumā un pašā apelācijas sūdzībā par argumentu atkārtoti ir izmantota piemērotība vai — vajadzības gadījumā — nepiemērotība 8. panta 4. punkta ietvaros izmantot prasības, kuras iebildumiem, kas ir pamatoti ar agrāku preču zīmi, ir noteiktas 8. panta 1. punktā un citās ar to saistītās tiesību normās, piemēram, 43. pantā. Šī daļējā prasība pēc analoģijas ir radījusi, kā mēs to vēlāk redzēsim, pretrunīgus risinājumus. Galvenais arguments, kurš tiek izmantots, lai pamatotu minēto 8. panta 1. punkta un 43. panta 2. un 3. punkta piemērošanu pēc analoģijas, ir tas, ka preču zīmes esot pelnījušas labvēlīgāku attieksmi nekā pārējie apzīmējumi, jo gan valsts preču zīmes (saskaņotās),<?PAGE NO="I-2155"?> gan Kopienas preču zīmes regulē viendabīgi standarti, kuri ir pieņemti visā Savienības teritorijā un piedāvā lielākas garantijas nekā nereģistrētās preču zīmes vai jebkurš cits 8. panta 4. punktā minētais apzīmējums.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Manuprāt šai argumentācijai trūkst pienācīga pamatojuma. Regulā Nr. 40/94 pamati iebildumiem pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju ir apvienoti vairākos blokos, katram piešķirot atšķirīgas prasības, tādēļ, veicot gradāciju no augstāku prasību līmeņa līdz zemākam līmenim atkarībā no augstāka vai zemāka uzticamības līmeņa, kādu Kopienas likumdevējs varētu būt piešķīris attiecīgajam apzīmējumam, nozīmētu šī jautājuma pārlieku vienkāršošanu. Ja papētīsim tuvāk minētās prasības, tad argumenti neiztur kritiku.</TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Protams, reģistra vai saskaņošanas Kopienas līmenī esamība ir elementi, kurus likumdevējs ir ņēmis vērā, taču tikai saistībā ar attiecīgo apzīmējumu būtību: tikai tā var izskaidrot, kādēļ Kopienas cilmes vietu nosaukumiem nav noteiktas nekādas prasības par to lietošanu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Regulas Nr. 510/2006 14. pants un jaunās regulas par Kopienas preču zīmi (Regula Nr. 207/09) 7. panta 1. punkta k) apakšpunkts.</P></NOTE>, savukārt reģistrētajām preču zīmēm tiek prasīts, lai tās tiktu lietotas 5 gadus. Kas attiecas uz 8. panta 4. punkta apzīmējumiem, likumdevējs ir gribējis izveidot atšķirīgu prasību ietvaru, kas būtu pietiekami stingras, lai nepamatoti nepaplašinātu šī noteikuma piemērošanu, tomēr lai tās būtu arī pietiekami elastīgas un varētu pielāgot visdažādākajām to apzīmējumu, uz kuriem šādi varētu atsaukties, pazīmēm.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Šī dažādība, manuprāt, ir vienīgais faktors, kas ļauj izskaidrot, kādēļ 8. panta 4. punktā nav prasīts ievērot specialitātes principu šādā veidā izteiktiem iebildumiem. Pretēji iebildumiem, kuri ir pamatoti ar agrāk reģistrētu preču zīmi, kuri ir pieņemami tikai tad, ja attiecas uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi tās preču zīmes identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, pret kuras reģistrēšanu iebilst, ja tiek norādīts uz nereģistrētu preču zīmi vai jebkādu citu atšķirīgu apzīmējumu, prasības par priekšmeta identiskumu vai līdzību nav nepieciešamas (ja vien to neprasa valsts tiesību akti, lai piešķirtu apzīmējuma īpašniekam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>tiesības aizliegt izmantot vēlāku preču zīmi<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>). Var izrādīties divkārt pārsteidzoši konstatēt, ka specialitātes princips tiek prasīts, lai efektīvi atsauktos uz cilmes vietas nosaukumu vai Kopienas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi kā absolūtu pamatu vēlākas Kopienas preču zīmes reģistrācijas aizliegumam<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. iepriekšējā zemsvītras piezīmē minētos nosacījumus.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2156"?><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Manuprāt, viss iepriekš minētais pierāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>lielākas garantijas<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, kuras vismaz teorētiski piedāvā Kopienas vai saskaņotie nosaukumi, nav vienīgais vērā ņemamais faktors, interpretējot nepieciešamās prasības, lai noteiktu apzīmējumu izmantotu kā iebildumu pret vēlāku Kopienas preču zīmi. 8. panta 4. punkta nosacījumi ir jāuzskata par kopumu un tos nevar salīdzināt ar risinājumiem, kurus likumdevējs ir paredzējis atšķirīgām situācijām.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas sūdzības analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējs min divus pamatus, kas, pirmkārt, balstās uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta prasību pārkāpumu un, otrkārt, uz šīs pašas regulas 8. panta 4. punkta un 74. panta 1. punkta prasību pārkāpumu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta prasību pārkāpumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Pirmais apelācijas sūdzības pamats, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta prasību pārkāpumu, ir sadalīts trīs daļās.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa: par ITSB pilnvarām novērtēt, vai ir spēkā tiesības, uz kurām ir norādīts saskaņā ar 8. panta 4. punktu</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">74.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 79.–100. punktā uzskatot, ka Apelāciju padome nav pilnvarota noteikt, vai <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> bija pierādījusi to agrāko tiesību spēkā esamību, uz kurām tika norādīts saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Savā apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> apgalvo, ka ITSB ir jānosaka, vai tās tiesības, ar kurām ir pamatoti iebildumi, patiešām pastāv, kā ir apgalvots, vai tās ir piemērojamas un vai uz tām var atsaukties, iebilstot pret Kopienas preču zīmes [reģistrācijas] pieprasījumu. Vienkārša atsauce uz tiesību reģistrāciju valsts līmenī, pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, nav pietiekama, lai konstatētu šo tiesību pastāvēšanu: reģistrācija radot vienīgi juridisko prezumpciju.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">76.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> kritizē arī to, ka savu argumentu pamatojumam Pirmās instances tiesa atsaucoties uz savu judikatūru attiecībā uz<?PAGE NO="I-2157"?> Regulas Nr. 40/94<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20021023">2002. gada 23. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-186/02" PAGE.ECR="II-1887" YEAR="2002">T-6/01 <HT TYPE="ITALIC">Matratzen Concord</HT>/ITSB <HT TYPE="ITALIC">— Hukla Germany</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>MATRATZEN<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>) (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-4335. lpp.</REF.DOC.ECR>, 55. punkts), <DATE ISO="20040630">2004. gada 30. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="CST" NO.CASE="T-186/02" PAGE.ECR="II-1887" YEAR="2004">T-186/02 <HT TYPE="ITALIC">BMI Bertollo</HT>/ITSB <HT TYPE="ITALIC">— Diesel</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>DIESELIT<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>) (Krājums, II-1887. lpp.</REF.DOC.ECR>, 71. punkts), <DATE ISO="20050421">2005. gada 21. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="CST" NO.CASE="T-269/02" PAGE.ECR="II-1341" YEAR="2005">T-269/02 <HT TYPE="ITALIC">PepsiCo</HT>/ITSB <HT TYPE="ITALIC">— Intersnack Knabber-Gebäck</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>RUFFLE<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>S) (Krājums, II-1341. lpp.</REF.DOC.ECR>, 26. punkts) un <DATE ISO="20070322">2007. gada 22. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="CST" NO.CASE="T-364/05" PAGE.ECR="II-757" YEAR="2007">T-364/05 <HT TYPE="ITALIC">Saint-Gobain Pam</HT>/ITSB <HT TYPE="ITALIC">— Propamsa</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>PAM PLUVIAL<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>) (Krājums, II-757. lpp.</REF.DOC.ECR>, 88. punkts).</P></NOTE> 8. panta 1. punktu, ierosinot to piemērot pēc analoģijas. Atbilstoši šai judikatūrai valsts preču zīmes spēkā esamība nevar tikt apšaubīta Kopienas preču zīmes reģistrācijas procesā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka nav likumīga pamata, lai konstatētu šādu analoģiju ar 8. panta 1. punktu, jo saskaņošana preču zīmju jomā garantē, ka preču zīmēm, kuras ir reģistrētas visā Savienības teritorijā, piemēro vienādus kritērijus un standartus, savukārt 8. panta 4. punktā [minētie] apzīmējumi nav saskaņoti.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>77.</NO.P><TXT>Manuprāt, nevar teikt, ka Pirmās instances tiesa būtu analoģiski piemērojusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punktu. Patiesībā ar pārsūdzēto spriedumu uz 4. punktā [minētajiem] apzīmējumiem ir tikai paplašināts pamatojums, kurš judikatūrā ir attiecināts uz reģistrētajām valstu preču zīmēm, uzskatot, ka ITSB nav pilnvaru lemt par šo preču zīmju spēkā esamību, jo, tāpat kā minētās preču zīmes, tās regulē attiecīgās dalībvalsts tiesības, un par to spēkā esamību var tikt lemts vienīgi šādā veidā.</TXT></NP><NP><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tas, ka dalībvalstu preču zīmes esot saskaņotas, bet pārējie apzīmējumi neesot sakaņoti, manuprāt, šajā ziņā nav noteicošais faktors.</TXT></NP><NP><NO.P>79.</NO.P><TXT>Radot pamatu 8. panta 4. punktā [minētajam] iebildumam, Kopienas likumdevējs piešķīris uzticību arī minētajām valstu tiesībām, ar nosacījumu pārbaudīt prasības, kuru nolūks ir sašaurināt šīs tiesību normas piemērošanas jomu (tiesību pagaidu prioritāti, ja runa ir par apzīmējumu, kurš ir īpaši aizsargāts valsts līmenī, tā izmantošanu komercdarbībā un tā nozīmīgumu, kas pārsniedz valsts mērogu). Savienības kompetentās iestādes var pārbaudīt tikai šo prasību kopumu, taču neapšaubot nedz attiecīgās valsts tiesību spēkā esamību, nedz to aizsardzības spēkā esamību dalībvalstī. Pretējā gadījumā ITSB varētu tikt atzītas tiesības interpretēt un piemērot valsts tiesību normas, kas pilnīgi neatbilst tā kompetenču jomai un kas praksē varētu radīt nopietnus traucējumus apzīmējuma aizsardzībai valsts līmenī.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2158"?><NP><NO.P>80.</NO.P><TXT>Tomēr es uzskatu, ka tikai gadījumā, ja apzīmējuma aizsardzība attiecīgajā dalībvalstī būtu galīgi zaudējusi spēku (ar galīgu tiesas spriedumu vai ar attiecīgu procedūru), ITSB būtu varējis un tam būtu jāņem vērā šie fakti un jānoraida ar minēto apzīmējumu pamatotais iebildums.</TXT></NP><NP><NO.P>81.</NO.P><TXT>Iepriekš minētais šķiet īpaši acīmredzams tādā gadījumā kā šis, kad apzīmējuma aizsardzība rodas ar tādu oficiālu aktu kā reģistrācija. Tādā gadījumā ir normāli, ka šīs reģistrācijas spēkā esamību nevar apšaubīt Kopienas preču zīmes pieteikšanas procesā, bet tikai atcelšanas procesā saskaņā ar šai reģistrācijai piemērojamām tiesību normām.</TXT></NP><NP><NO.P>82.</NO.P><TXT>Ņemot vērā Lisabonas vienošanos, tikai līgumslēdzējas valsts administratīvās iestādes var atcelt jau reģistrēta cilmes vietu nosaukuma juridisko spēku, ja gada laikā pēc reģistrācijas paziņojuma saņemšanas ir paziņots, ka nav iespējams nodrošināt cilmes vietas nosaukuma aizsardzību (Lisabonas vienošanās 5. pants), ja to aizsardzība ir atzīta par spēkā neesošu izcelsmes valstī (Lisabonas vienošanās 6. un 7. pants). Ir tikai šie divi veidi, kā apšaubīt starptautiskas reģistrācijas spēkā esamību un aizsardzības efektivitāti, ko šī reģistrācija nodrošina dažādās līgumslēdzējās valstīs.</TXT></NP><NP><NO.P>83.</NO.P><TXT>Attiecībā uz aizsardzību, kas pamatojas uz divpusējo konvenciju, manuprāt, tikai konvencijas denonsēšana, grozīšana vai galīgais tiesas spriedums, ar kuru tiek noteikta aizsardzības izbeigšanās attiecīgajā valstī, ļautu izslēgt, ka pastāv reāls apzīmējums, uz kuru attiecas iebildumi, kas pamatojas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>84.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Apelāciju padome uzskatīja par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>mazsvarīgu<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> jautājumu par to, vai apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> tika uzskatīts par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Francijā, Itālijā un Portugālē, ņemot vērā Lisabonas vienošanos, un Austrijā divpusējās konvencijas ietvaros, kas noslēgta starp šo dalībvalsti un Čehijas Republiku, jo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>iebildumus nevar pieņemt, pamatojoties uz tiesībām, kas parādītas kā cilmes vietas nosaukums, bet patiesībā tādas nav<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>. Tāpēc ITSB pamatojas uz īpašībām, kas doktrīnā un pašā Kopienas tiesiskajā regulējumā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Regula Nr. 510/2006.</P></NOTE> ir prasītas, lai apzīmējumu varētu kvalificēt par cilmes vietas nosaukumu, secinot, ka minētais apzīmējums netiek apdraudēts. Tātad, ņemot vērā iepriekš minēto, šie apsvērumi nebūt nav noteicošie. Ciktāl minētās tiesības nav tikušas galīgi atzītas par spēkā<?PAGE NO="I-2159"?> neesošām saskaņā ar tiesību aktos paredzētajām procedūrām, kas tām piešķir aizsardzību, Apelāciju padome nevarēja apšaubīt ne to spēkā esamību, ne to, vai tās ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>cilmes vietas nosaukums<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>85.</NO.P><TXT>Tāpēc es uzskatu, ka apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Pirmā apelācijas sūdzības pamata otrā daļa: par prasību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>86.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa prasību par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/>, kā to nosaka 8. panta 4. punkts, ir kļūdaini interpretējusi trīs aspektos: pirmkārt, attiecībā uz izmantošanas kvantitāti un kvalitāti, prasīto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> neattiecinot uz reģistrētām preču zīmēm, otrkārt, attiecībā uz izmantošanas vietu, apgalvojot, ka var pieņemt pierādījumus, kuri ir radušies citu dalībvalstu teritorijā, nevis tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir aizsargātas minētās tiesības, un, treškārt, attiecībā uz piemērotu laika posmu, lai pierādītu izmantošanu, noraidot reģistrēšanas pieprasījuma datumu kā attiecīgo datumu un to aizstājot ar šā pieprasījuma publicēšanas datumu.</TXT></NP><NP><NO.P>87.</NO.P><TXT>Tādā veidā Pirmās instances tiesa prasību par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> esot interpretējusi pēc iespējas mazāk stingri, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Izmantošanas kvantitāte un kvalitāte</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>88.</NO.P><TXT>Pirmais no šiem trim iebildumiem attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 160.–178. punktu. Tajos Pirmās instances tiesa esot uzskatījusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/>, ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, neesot jāinterpretē tāpat kā prasība par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>faktisku izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/>, kas tās pašas regulas 43. panta 2. un 3. punktā ir noteikta attiecībā uz iebildumu, kurš ir pamatots ar agrāku preču zīmi, kā to esot darījusi Apelāciju padome.</TXT></NP><NP><NO.P>89.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja kritizē šo interpretācijas variantu, argumentējot, ka tad, ja nosacījums par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>faktisku izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/><?PAGE NO="I-2160"?> netiek piemērots atbilstošā 8. panta 4. punkta kontekstā, reģistrētajām preču zīmēm, lai tās izmantotu kā iebildumu pret vēlāku Kopienas preču zīmes reģistrāciju, esot noteiktas stingrākas prasības nekā jau minētajiem 4. punkta apzīmējumiem. Tāpat kā, lai konstatētu kādas preču zīmes tiesību pārkāpumu (Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkts), ir noteiktas mazākas prasības nekā tās uzturēšanai (regulas 15. pants un 43. panta 2. un 3. punkts), <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> uzskata, ka jāievēro maksimāla stingrība, ja, kā tas ir 8. panta 4. punkta gadījumā, runa ir par to, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>var radīt tiesības, kas var ietekmēt cita uzņēmuma komercdarbību<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>90.</NO.P><TXT>Tādējādi, kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT>, šī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>faktiskas izmantošanas<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/> kritērija piemērošana izraisītu to, ka, pirmkārt, nevarētu ņemt vērā un uzskatīt par pierādījumu bezmaksas paraugu izsniegšanu, kas no šī koncepta, kā to uzskata apelācijas sūdzības iesniedzējs, tika izslēgti ar spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Silberquelle</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P><DATE ISO="20090115">2009. gada 15. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-495/07" PAGE.ECR="I-137" YEAR="2009">C-495/07 (Krājums, I-137. lpp.</REF.DOC.ECR>, 21. un 22. punkts).</P></NOTE>. Tāpat, lai to varētu uzskatīt par faktisku, cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošana, uz kuru atsaucas saskaņā ar 8. panta 4. punktu, būtu jānosaka saskaņā ar šī apzīmējuma galveno funkciju, kura ir nekas cits kā — garantēt patērētājiem produktu ģeogrāfisko izcelsmi un tiem piemītošās īpašības.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>Vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">91.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> piedāvā interpretēt formulējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> tādā pašā veidā kā pašā pārsūdzētajā spriedumā. Būtībā tas būtu kā kompromiss starp Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/>faktiskā izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> un interpretāciju, kas judikatūrā ir sniegta identiskiem terminiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/>, kas izmantoti Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punktā un Direktīvas 89/104 5. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>92.</NO.P><TXT>Patiešām, starp abiem izmantošanas līmeņiem pastāv ievērojamas atšķirības. Pirmkārt, judikatūrā tiek uzskatīts, ka preču zīme ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0096" REF.END="QE0096"/>faktiskas izmantošanas<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/> priekšmets Regulas Nr. 40/94 43. panta izpratnē, ja [tā tiek izmantota] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0097" REF.END="QE0097"/>atbilstoši tās pamata funkcijai, t.i., garantēt to preču vai pakalpojumu identitāti, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču vai pakalpojumu noietu, izslēdzot simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt preču zīmes<?PAGE NO="I-2161"?> piešķirtās tiesības<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P><DATE ISO="20060511">2006. gada 11. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-416/04 P" PAGE.ECR="I-4237" YEAR="2006">C-416/04 P <HT TYPE="ITALIC">Sunrider</HT>/ITSB (Krājums, I-4237. lpp.</REF.DOC.ECR>, 70. punkts) un <DATE ISO="20070913">2007. gada 13. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-234/06 P" PAGE.ECR="I-7333" YEAR="2007">C-234/06 P <HT TYPE="ITALIC">Il Ponte Financiaría</HT>/ITSB (Krājums, I-7333. lpp.</REF.DOC.ECR>, 72. punkts). Saistībā ar Direktīvas 89/104 10. panta 1. punktu skat. arī <DATE ISO="20030311">2003. gada 11. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-40/01" PAGE.ECR="I-2439" YEAR="2003">C-40/01 <HT TYPE="ITALIC">Ansul</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2439. lpp.</REF.DOC.ECR>, 43. punkts) un <DATE ISO="20040127">2004. gada 27. janvāra</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-259/02" PAGE.ECR="I-1159" YEAR="2004">C-259/02 <HT TYPE="ITALIC">La Mer Technology</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1159. lpp.</REF.DOC.ECR>, 27. punkts).</P></NOTE>. Kas attiecas uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0098" REF.END="QE0098"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/>, līdz šim judikatūrai ir bijusi tikai iespēja interpretēt šos terminus Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta un Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta kontekstā, vienmēr nosakot, ka attiecīgā preču zīme tiek izmantota <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0099" REF.END="QE0099"/>komercdarbības, kas ir vērsta uz ekonomiska labuma gūšanu, kontekstā, nevis privātajā sfērā<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>93.</NO.P><TXT>Manuprāt, šis dubultais pamatojums tomēr neatbilst pašam 8. panta 4. punkta <HT TYPE="ITALIC">ratio legis</HT>. Ar attiecīgo tiesību normu, pirmkārt, tiek noteikts īpašs pamats prasībām, kuras ir jāinterpretē neatkarīgi no prasībām, kas attiecas uz citiem iebildumu pamatiem, otrkārt, tā atbilst noteiktai loģikai, kas nav ne regulas 43. panta 2. punkta un ne vēl jo vairāk 9. panta 1. punkta loģika.</TXT></NP><NP><NO.P>94.</NO.P><TXT>Arguments par tiesisko aizsardzību, ko izvirzījusi <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> (prasība visos regulas noteikumos, kuros tā ir minēta, ir jāinterpretē vienādi), ir vērā ņemams, bet ne pietiekams, lai pamatotu Pirmās instances tiesas viedokli. Ar minēto principu parasti ir noteikts, ka nenoteikta tiesību jēdziena interpretācijai ir jābūt vienādai, īpaši tad, ja viena tiesību akta divos noteikumos vai saistītos tiesību aktos tiek izmantota viena un tā pati terminoloģija (kā tas noteikti ir šajā gadījumā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, [tās pašas] regulas 9. panta 1. punktu un Direktīvas 89/104 5. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu). Tomēr šis interpretācijas kritērijs, saskaņā ar kuru identiskiem terminiem ir jāpiemēro viena un tā pati definīcija, nevar būt tik neelastīgs, lai absolūti neņemtu vērā kontekstu, kādā attiecīgais jēdziens tiek lietots. Šajā gadījumā šī prasība pilda pilnīgi atšķirīgas funkcijas atkarībā no normām, kurās tā ir ietverta.</TXT></NP><NP><NO.P>95.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā prasība, lai apzīmējums tiktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0100" REF.END="QE0100"/>izmantots komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/> ir noteikts kā viens no nosacījumiem, lai to varētu izmantot, iebilstot pret jaunas Kopienas preču zīmes reģistrāciju; tādējādi šeit ir runa par iebilduma pamata rašanos pret nolūku kādu preču zīmi reģistrēt kā Kopienas preču zīmi. Tās pašas regulas 9. panta 1. punktā turpretī šī frāze ir izmantota, lai aprakstītu Kopienas preču zīmei identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanu, ko šīs preču zīmes īpašnieks var aizliegt. Šajā otrajā gadījumā attiecīgi mērķis ir — loģiski — ar visplašākajiem iespējamiem noteikumiem garantēt Kopienas preču zīmes īpašniekam<?PAGE NO="I-2162"?> piederošo ekskluzīvo izmantošanas tiesību piemērojamību<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Tādam pašam mērķim atbilst Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts. Piekrītu savas kolēģes ģenerāladvokātes Šarpstones [<HT TYPE="ITALIC">Sharpston</HT>] apgalvojumam, ka Direktīvas 89/104 interpretācijā ir jāsaglabā atbilstība Regulai Nr. 40/94 (secinājumi, kas sniegti <DATE ISO="20090312">2009. gada 12. martā</DATE> lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-529/07" PAGE.ECR="I-4893" YEAR="2009">C-529/07 <HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT> (<DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnija</DATE> spriedums, Krājums, I-4893. lpp.</REF.DOC.ECR>, 16. punkts)), taču es nedomāju, ka no tā var secināt, kā to šķiet ir darījusi <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT>, ka šai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0101" REF.END="QE0101"/>atbilstībai<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/> ir jāturpinās, neņemot vērā katra noteikuma funkciju. Šajā gadījumā tiek prasīta atbilstība starp direktīvas 5. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu un regulas 9. panta 1. punktu, jo tiem ir līdzīgs saturs (un uz tiem ir atsauce šī brīža judikatūrā). Šīs tiesvedības definīcijas paplašināšana uz regulas 8. panta 4. punktu, manuprāt, nav tik acīmredzama.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>96.</NO.P><TXT>Šim nolūkam 8. panta 4. punktā frāze ir izmantota pozitīvā nolūkā, pieprasot nepieciešamo minimālo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0102" REF.END="QE0102"/>izmantošanas slieksni<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/>, lai varētu iebilst pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju. Regulas 9. panta 1. punktā, gluži otrādi, frāze ir izmantota ar negatīvu nozīmi, lai pēc iespējas plašākā veidā aizliegtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0103" REF.END="QE0103"/>naidīgu<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> izturēšanos pret reģistrētu preču zīmi.</TXT></NP><NP><NO.P>97.</NO.P><TXT>Tas tomēr nenozīmē, ka būtu pareizi interpretēt 8. panta 4. punktu ar 43. panta 2. punkta palīdzību, kā tas ir darīts pārsūdzētajā spriedumā. Vēlos apgalvot, ka izmantošana komercdarbībā prasa atbilstošu interpretāciju, kas var būt vienīgi tāda, ka iebildumā, kurš tiek celts, izmantojot vienu no šiem apzīmējumiem, ir jāpierāda tāds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0104" REF.END="QE0104"/>izmantojums<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/>, kas ir šī vārda cienīgs.</TXT></NP><NP><NO.P>98.</NO.P><TXT>Attiecīgi, manuprāt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā ietvertā prasība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0105" REF.END="QE0105"/>izmantot komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/>, tāpat kā citas šajā tiesību normā ietvertās prasības, ir neatkarīgs jēdziens<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Faktiski apzīmējumam vajadzētu ne tikai iekļaut šo Kopienas prasību par izmantošanu komercdarbībā, bet arī atbilst izmantošanas līmenim, kas šajā gadījumā tiek prasīts dalībvalsts tiesību normās, lai šīs preču zīmes īpašniekam piešķirtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0106" REF.END="QE0106"/>tiesības aizliegt kādas nākamās preču zīmes izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/> (regulas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts).</P></NOTE>, kurš ir jāinterpretē atsevišķi.</TXT></NP><NP><NO.P>99.</NO.P><TXT>Pirmkārt, es uzskatu, ka, pat ja nav svarīgi, vai apzīmējums tiek izmantots, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0107" REF.END="QE0107"/>radītu vai saglabātu tirgu<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/>, tomēr tiek prasīta noteikta izmantošana komerciālā kontekstā, izslēdzot izmantošanu privātā sfērā, taču nepietiek, piemēram, tikai ar bezmaksas paraugu izdalīšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>100.</NO.P><TXT>Otrkārt, tikpat saprātīgi šķiet pieprasīt, lai runa būtu par izmantošanu atbilstīgi attiecīgā apzīmējuma galvenajai funkcijai. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā minētā funkcija ir garantēt patērētājiem produktu ģeogrāfisko izcelsmi un/vai zināmas produktam piemītošās īpašības.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2163"?><NP><NO.P>101.</NO.P><TXT>Šāda veida interpretācija (kas, manuprāt, ir saistīta ar tās spēju pielāgoties daudzajiem atšķirīgajiem 8. panta 4. punktā ietvertajiem apzīmējumiem) varētu piešķirt lietderību <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> argumentiem par to, ka <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> ir izmantojusi apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0108" REF.END="QE0108"/>BUD<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/> kā preču zīmi, nevis, lai norādītu produkta ģeogrāfisko izcelsmi, ja tam tiek iesniegti pierādījumi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Nepieciešamā teritorija, lai apstiprinātu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0109" REF.END="QE0109"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>102.</NO.P><TXT>Otrs no šiem iebildumiem ir saistīts ar nepieciešamo teritoriju, lai apstiprinātu iepriekš minēto prasību par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0110" REF.END="QE0110"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>103.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi teritorialitātes principu un kļūdaini interpretējusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, pārsūdzētā sprieduma 167. un 168. punktā apgalvojot, ka šī noteikuma saturs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0111" REF.END="QE0111"/>nenorāda, ka strīdīgais apzīmējums būtu jāizmanto tajā teritorijā, kuras tiesības tiek piemērotas, pamatojot minētā apzīmējuma aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/>. It īpaši Pirmās instances tiesa esot atsaukusies uz nepieciešamību ņemt vērā pierādījumus, kurus <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> sniegusi par [apzīmējuma] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0112" REF.END="QE0112"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/> izmantošanu Beniluksa valstīs, Spānijā un Apvienotajā Karalistē, lai gan iebildumi esot pamatoti ar ekskluzīvām tiesībām, kuras ir spēkā tikai Austrijā un Francijā.</TXT></NP><NP><NO.P>104.</NO.P><TXT>Kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT>, prasība par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0113" REF.END="QE0113"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/> attiecas tikai uz izmantošanu, kāda apzīmējumam ir bijusi tajā teritorijā, kurā tas ir attiecīgi aizsargāts. Tā to paredzot teritorialitātes princips, kas esot piemērojams intelektuālajam īpašumam vispār un it īpaši cilmes vietu nosaukumiem. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja atkārtoti izmanto argumentu par preču zīmju režīmu salīdzinājumu: ja ņemot vērā šo izmantošanu šajās citās teritorijās, 8. panta 4. punkta nesaskaņotajām preču zīmēm tiek piemērota labvēlīgāka attieksme nekā 8. panta 1. un 2. punktā [minētajām] preču zīmēm, jo attiecībā uz tām minētajā pantā ir pieprasīta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0114" REF.END="QE0114"/>faktiska izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/> attiecīgajā teritorijā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>Vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>105.</NO.P><TXT>Saistībā ar šo otro iebildumu es piekrītu apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentācijai, kas pamatota ar teritorialitātes principu, tomēr nepiekrītu argumentācijai saistībā ar preču zīmju režīmu salīdzināšanu turpinājumā izklāstīto iemeslu dēļ.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2164"?><NP><NO.P>106.</NO.P><TXT>Manuprāt, prasība veikt izmantošanas teritoriālo novērtēšanu ir neizbēgama, lai kāds būtu attiecīgais apzīmējums. Preču zīmju gadījumā Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktā īpaši ir pieprasīts, lai tiktu apliecināta faktiska izmantošana <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0115" REF.END="QE0115"/>Kopienā<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/> (ja ir jāaizstāv Kopienas preču zīme) vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0116" REF.END="QE0116"/>tajā dalībvalstī, kur agrākā preču zīme ir aizsargāta<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/>. Šajā ziņā 8. panta 4. punkta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0117" REF.END="QE0117"/>klusēšanu<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/> tomēr nevar interpretēt kā vēlēšanos izslēgt kādu prasību, ko dabiski nosaka teritoriālā principa izmantošana, kas vispārējā kārtā ir piemērojama visām intelektuālā īpašuma tiesībām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Starp šī principa atzīšanas pionieriem varam minēt Hāgenu [<HT TYPE="ITALIC">Hagens</HT>], kurš jau 1927. gadā universitātes diplomdarbā diskutēja par vācu doktrīnā tradicionāli aizsargāto preču zīmi, apgalvojot, ka minētā tēze nav pieņemama, jo tās piemērošana izraisītu iejaukšanos suverēnu ārvalstu juridiskajā sfērā (Hagens, <HT TYPE="ITALIC">Warenzeichenrecht</HT>, Berlīne un Leipciga, 1927). Hāgena tēzi Vācijas Augstākā tiesa pieņēma kādā <DATE ISO="19270920">1927. gada 20. septembra</DATE> spriedumā, un tagad tā šķiet vispārpieņemta kā preču zīmju tiesību princips, lai gan starptautiskās vienošanās, kas galvenokārt ir veidotas uz savstarpējās rīcības principa pamata, manuprāt, mazina tās nozīmīgumu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>107.</NO.P><TXT>Kopienas tiesību normās un tās judikatūrā ir piedāvāti daudzi šā principa piemērošanas paraugi.</TXT></NP><NP><NO.P>108.</NO.P><TXT>No Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, piemēram, izriet, ka sajaukšanas iespējas esamība, kas izriet no līdzības, no vienas puses, starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi un, no otras puses, starp precēm vai pakalpojumiem, ko apzīmē šīs abas preču zīmes, ir jānovērtē no sabiedrības uztveres viedokļa tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šajā ziņā skat. <DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-412/05 P" PAGE.ECR="I-3569" YEAR="2007">C-412/05 P <HT TYPE="ITALIC">Alcon</HT>/ITSB (Krājums, I-3569. lpp.</REF.DOC.ECR>, 51. punkts) un <DATE ISO="20070913">2007. gada 13. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-234/06 P" PAGE.ECR="I-7333" YEAR="2007">C-234/06 P <HT TYPE="ITALIC">Il Ponte Financiaría</HT>/ITSB (Krājums, I-7333. lpp.</REF.DOC.ECR>, 60. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>109.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/104 3. panta 3. punkts, kurā ir noteikts izņēmums no spēkā neesamības iemesliem vai preču zīmes reģistrācijas aizlieguma, ja preču zīme lietošanā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0118" REF.END="QE0118"/>ir ieguvusi atšķirtspēju<QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/>, neprecizē, kur minētā lietošana būtu jāpārbauda. Tomēr Tiesa ir interpretējusi, ka šim nolūkam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0119" REF.END="QE0119"/>galvenā ir situācija attiecīgajā dalībvalstī (vai kā šajā gadījumā — daļā Beniluksa teritorijas), kurā ir konstatēti iemesli atteikumam<QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P><DATE ISO="20060907">2006. gada 7. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-108/05" PAGE.ECR="I-7605" YEAR="2006">C-108/05 <HT TYPE="ITALIC">Bovemij Verzekeringen</HT> (Krājums, I-7605. lpp.</REF.DOC.ECR>, 22. punkts). Arī ģenerāladvokāte Šarpstone [<HT TYPE="ITALIC">Sharpston</HT>] savos secinājumos šajā lietā, kas sniegti <DATE ISO="20060330">2006. gada 30. martā</DATE>, piekrīt, ka ir nepieciešama šo prasību teritoriālā novērtēšana, un norāda, ka atšķirībā no prasībām, kuras var attiecināt uz kādas valsts preču zīmēm, ja runa ir par Kopienas preču zīmēm, tad ir saprātīgi pieprasīt preču zīmes īpašniekam, lai tas norāda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0120" REF.END="QE0120"/>uz atšķirtspēju, kas ir iegūta lietošanas rezultātā lielākā ģeogrāfiskā zonā<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/> (45. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>110.</NO.P><TXT>Vienlaikus Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktā ir noteikts izņēmums no absolūtiem Kopienas preču zīmes reģistrācijas atteikuma iemesliem, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0121" REF.END="QE0121"/>preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirīga<QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/>, un judikatūrā ir<?PAGE NO="I-2165"?> precizēts, ka preču zīmi var reģistrēt saskaņā ar minēto noteikumu tikai tad, ja var sniegt pierādījumus, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0122" REF.END="QE0122"/>tās izmantošanas rezultātā tā ir ieguvusi atšķirtspēju Kopienas daļā, kurā šai preču zīmei atbilstoši šī [7.] panta 1. punkta b) apakšpunktam atšķirtspējas <HT TYPE="ITALIC">ab initio</HT> nav bijis. Minētā panta 2. punktā norādīto Kopienas daļu attiecīgajā gadījumā var veidot arī viena dalībvalsts<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P><DATE ISO="20060622">2006. gada 22. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-25/05 P" PAGE.ECR="I-5719" YEAR="2006">C-25/05 P <HT TYPE="ITALIC">Storck</HT>/ITSB (Krājums, I-5719. lpp.</REF.DOC.ECR>, 83. punkts).</P></NOTE>. Attiecīgi pietiek, ja kāda preču zīme ir zaudējusi atšķirtspēju vienā vienīgā dalībvalstī, lai apturētu tās reģistrāciju Kopienas līmenī, turpretī kopš brīža, kad Kopienas reģistrācijai paredzētā preču zīme ir ieguvusi tādu atšķirtspēju teritorijā, kur tā tiek aizsargāta, atteikuma pamatojums vairs nav piemērojams.</TXT></NP><NP><NO.P>111.</NO.P><TXT>Visbeidzot, es uzskatu, ka tikai stingra teritorialitātes principa piemērošana ļauj ievērot 8. panta 4. punkta mērķus. Ja ar prasību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0123" REF.END="QE0123"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/> vēlas garantēt, lai minētajam apzīmējumam šādi būtu zināma atpazīstamība sabiedrībā, loģiski būtu, ka šī izmantošanā iegūtā atpazīstamība būtu jāpārbauda saistībā ar teritoriju, kur šis apzīmējums ir aizsargāts, un nepietiek ar to, ka tas tiek izmantots noteiktā teritorijā (kas turklāt var būt arī ārpus Eiropas Savienības teritorijas robežām), kur aizsardzības nav.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Nepieciešamais periods, lai novērtētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0124" REF.END="QE0124"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0124" CODE="201D" ID="QE0124"/></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>112.</NO.P><TXT>Trešais iebildums attiecas uz laika periodu, kas nepieciešams, lai novērtētu prasību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0125" REF.END="QE0125"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0125" CODE="201D" ID="QE0125"/> un it īpaši tā <HT TYPE="ITALIC">ad quem.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>113.</NO.P><TXT>Kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT>, Pirmās instances tiesa ir kļūdaini interpretējusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, pārsūdzētā sprieduma 169. punktā apgalvojot, ka no šīs tiesību normas neizriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0126" REF.END="QE0126"/>iebildumu iesniedzējam ir jāpierāda, ka attiecīgais apzīmējums tika izmantots pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas<QUOT.END REF.START="QS0126" CODE="201D" ID="QE0126"/>, bet gan <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0127" REF.END="QE0127"/>turklāt var tikt prasīts, lai tāpat, kā tas ir paredzēts saistībā ar agrākajām preču zīmēm, nolūkā izvairīties no agrāko tiesību izmantošanas, kuru izraisījis tikai iebildumu process, attiecīgais apzīmējums ir bijis izmantots pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publikācijas <HT TYPE="ITALIC">Bulletin des marques communautaires</HT> [<HT TYPE="ITALIC">Kopienas Preču Zīmju Biļetenā</HT>]<QUOT.END REF.START="QS0127" CODE="201D" ID="QE0127"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>114.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja turpretī uzskata, ka visām prasībām attiecībā uz iebildumiem pret preču zīmes reģistrāciju ir jābūt brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums par vēlāku preču zīmi un nav pamata iebildumu<?PAGE NO="I-2166"?> iesniedzējai piešķirt ilgāku laika posmu apzīmējuma, kurš ir pretrunā preču zīmei, kuras reģistrācija tiek lūgta, izmantošanai komercdarbībā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>Vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>115.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka šajā jautājumā ir pamatots apelācijas sūdzības iesniedzējas vērtējums, ka apzīmējuma izmantošanai ir jābūt pārbaudītai pirms iesniegšanas, un tas nevar notikt līdz reģistrācijas lūguma publicēšanas brīdim.</TXT></NP><NP><NO.P>116.</NO.P><TXT>Pirmkārt, un to iemeslu dēļ, kas jau ir norādīti šo secinājumu V daļā, likumdevēja klusēšanas dēļ arī šajā jautājumā ir jāveic neatkarīga interpretācija, izmantojot Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā minētos iebildumus.</TXT></NP><NP><NO.P>117.</NO.P><TXT>No vienas puses, ir jānoraida pārsūdzētajā spriedumā ierosinātā 43. panta piemērošana pēc analoģijas<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Lai gan šim nolūkam nav konkrēti minēts regulas 43. pants, pārsūdzētā sprieduma 169. punktā ir norādīts, ka kritērijs par publicēšanas datumu tiek pieprasīts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0128" REF.END="QE0128"/>tāpat kā noticis ar agrākajām preču zīmēm<QUOT.END REF.START="QS0128" CODE="201D" ID="QE0128"/>, kas ir skaidra norāde uz minētā noteikuma prasībām.</P></NOTE>. Ar šo pamatojumu Pirmās instances tiesa nonāk lielās iekšējās pretrunās, jo tikai dažus punktus iepriekš tā ir noraidījusi šādu pašu piemērošanu pēc analoģijas saistībā ar koncepciju par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0129" REF.END="QE0129"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0129" CODE="201D" ID="QE0129"/>. Konsekvences labad, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0130" REF.END="QE0130"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0130" CODE="201D" ID="QE0130"/> interpretē kā atšķirīgu no 43. panta 2. punkta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0131" REF.END="QE0131"/>faktiskās izmantošanas<QUOT.END REF.START="QS0131" CODE="201D" ID="QE0131"/>, ir jānoraida pārsūdzētajā spriedumā veiktās temporālās prasības interpretācija. Tas turklāt arī nenozīmē, ka pie šī risinājuma varētu nonākt, vienkārši pēc analoģijas piemērojot judikatūru par 8. panta 5. punktu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. 36. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>, kas ir radusies pilnīgi citā kontekstā (iebildumi, kas pamatojas uz agrāku plaši pazīstamu preču zīmi). Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzējas minētie spriedumi ir uzskatāmi par skaidru prioritātes principa piemērošanu, ko reglamentē rūpnieciskā īpašuma tiesības un kas ir jāņem vērā arī saistībā ar 8. panta 4. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>118.</NO.P><TXT>Manuprāt, šim prioritātes kritērijam par atsauci ir jāizmanto jaunās Kopienas preču zīmes reģistrācijas lūguma datums un nevis tās publikācijas datums <HT TYPE="ITALIC">Kopienas Preču Zīmju Biļetenā</HT>. Turklāt, ja runa ir par garantiju, ka iebildumā izmantotais apzīmējums ir bijis komercdarbības objekts, kas to nostiprinājis un piešķīris nepieciešamo nozīmīgumu, lai varētu pamatoti iebilst pret jaunas Kopienas preču zīmes reģistrāciju, tad šķiet pamatoti pieprasīt, lai attiecīgais apzīmējums<?PAGE NO="I-2167"?> būtu izmantots pirms minētā reģistrēšanas lūguma.</TXT></NP><NP><NO.P>119.</NO.P><TXT>Cits risinājums varētu veicināt krāpšanu, ļaujot agrākās preču zīmes īpašniekam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0132" REF.END="QE0132"/>improvizēt<QUOT.END REF.START="QS0132" CODE="201D" ID="QE0132"/>, lai varētu to izmantot iebildumos, un mākslīgi izmantot šo apzīmējumu pārejas periodā, kas sākas pēc pieteikuma iesniegšanas reģistrā (ko, kā tas tika apstiprināts tiesas sēdē, ir iespējams uzzināt neformālā veidā) līdz publikācijai <HT TYPE="ITALIC">Kopienas Preču Zīmju Biļetenā</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Turklāt sēdē apstiprinājās, ka šis laika posms var ilgt vairākus mēnešus vai pat pārsniegt gadu, kā tas ir bijis dažu pieteikumu gadījumos, par kuriem ir runa šajā lietā. Šajos gadījumos risks, ka reģistrācijas pieteikums attiecīgās aprindās kļūs zināms vēl pirms tā publicēšanas, protams, ir lielāks. Fakts, ka vienīgā norādītā apzīmējuma izmantošana ir notikusi laika posmā starp preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un tās publicēšanu, rada zināmas šaubas.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>120.</NO.P><TXT>Savā iebildumu rakstā <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> apgalvo, ka 8. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir konkrēti prasīts, lai tiesības izmantot apzīmējumu būtu iegūtas pirms brīža, kad tika iesniegts pieteikums par Kopienas preču zīmes reģistrāciju, vai — vajadzības gadījumā — pirms prioritātes datuma, kurš ir minēts Kopienas preču zīmes pieteikuma pamatojumā, bet šīs pašas prasības netiekot attiecinātas uz prasībām par izmantošanu komercdarbībā. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> uzskata par pietiekamu, ja tiesības, ar kurām tiks pamatoti iebildumi, būs iegūtas pirms preču zīmes pieteikuma iesniegšanas, lai gan šo tiesību izmantošana ir notikusi vēlāk — laika posmā pirms šī pieteikuma oficiālās publikācijas. Es nepiekrītu šādai tiesību normas izpratnei. Manuprāt, šī redakcija netraucē attiecināt tās pašas temporālās prasības izmantošanas prasībām, turklāt būtu daudz loģiskāk, ja visas 8. panta 4. punkta prasības būtu saskaņotas laikā. Pretējā gadījumā, kā es jau to norādīju, sistēmu varētu viegli izmantot krāpšanai: ja tas, ko vēlas panākt, kā tas ir norādīts apelācijā pārsūdzētajā spriedumā, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0133" REF.END="QE0133"/>izvairīties no agrāko tiesību izmantošanas, kas pamatota tikai ar iebildumu procedūru<QUOT.END REF.START="QS0133" CODE="201D" ID="QE0133"/>, tad jānodrošina, ka apstrīdētā apzīmējuma izmantošana būtu notikusi vai nu ar Kopienas preču zīmes pieteikumu, vai bez tā, bet to varētu nodrošināt tikai tad, ja tiktu pieprasīts, ka izmantošana notiek pirms minētā pieteikuma iesniegšanas.</TXT></NP><NP><NO.P>121.</NO.P><TXT>Visbeidzot, arī <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> uzskata, ka reģistrācijas pieteikumu var piemērot pret trešo pusi tikai tad, ja tas ir bijis publicēts. Šis arguments, manuprāt, ir neefektīvs, jo te nav runa par fakta noteikšanu, kas izraisījis šos iespējamos iebildumus, bet ir jāpierāda, ka minētajam apzīmējumam ir zināma nozīme komercdarbībā.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2168"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Secinājumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>122.</NO.P><TXT>Ņemot vērā trīs iebildumu pamatotību, es uzskatu, ka jāizskata pirmā apelācijas sūdzības pamata otrā daļa.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības pirmā pamata trešā daļa: par prasību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0134" REF.END="QE0134"/>nebūt tikai vietējas nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0134" CODE="201D" ID="QE0134"/></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>123.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības pirmā pamata trešajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 179.–183. punktā ir kļūdaini interpretēts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0135" REF.END="QE0135"/>ne tikai vietējas nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0135" CODE="201D" ID="QE0135"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>124.</NO.P><TXT>Lai gan ir pieņemts, ka atbilstoši 8. panta 4. punktam apzīmējumam (un nevis tā izmantošanai) ir jāpiemīt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0136" REF.END="QE0136"/>ne tikai vietējai nozīmei<QUOT.END REF.START="QS0136" CODE="201D" ID="QE0136"/>, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka terminam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0137" REF.END="QE0137"/>nozīme<QUOT.END REF.START="QS0137" CODE="201D" ID="QE0137"/> noteikti ir jābūt saistītam ar tās valsts tirgu, kur šis apzīmējums ir aizsargāts, un apzīmējumam var būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0138" REF.END="QE0138"/>nozīme<QUOT.END REF.START="QS0138" CODE="201D" ID="QE0138"/> komercdarbībā tikai tad, ja tas šajā valstī tiek izmantots. Pats fakts, ka divu vai vairāku valstu tiesību akti piešķir ekskluzīvas tiesības kādam subjektam attiecībā uz īpašu apzīmējumu, nenozīmē, ka šim apzīmējumam tikai tāpēc vien būtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0139" REF.END="QE0139"/>nozīme<QUOT.END REF.START="QS0139" CODE="201D" ID="QE0139"/> šo valstu komercdarbībā.</TXT></NP><NP><NO.P>125.</NO.P><TXT>Tāpat <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> uzskata, ka aizsardzības ģeogrāfiskās piemērošanas joma, ko nosaka valsts tiesības, nav šim nolūkam atbilstošs kritērijs, jo pretējā gadījumā prasībai būtu attiecinātas dalībvalstu tiesības, kas būtu pretrunā tai judikatūrai, atbilstīgi kurai Kopienas preču zīmju tiesības ir autonomas un nav pakļautas valsts tiesībām (<DATE ISO="20071025">2007. gada 25. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-238/06 P" PAGE.ECR="I-9375" YEAR="2007">C-238/06 P <HT TYPE="ITALIC">Develey</HT>/ITSB, I-9375. lpp.</REF.DOC.ECR>, 65. un 66. punkts).</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>126.</NO.P><TXT>Manuprāt, apelācijā pārsūdzētajā spriedumā ir veikta pārāk burtiska interpretācija, cieši saistīta ar 8. panta 4. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>127.</NO.P><TXT>No vienas puses, ir skaidrs, kā teikts pārsūdzētajā spriedumā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>180. punkts.</P></NOTE>, ka frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0140" REF.END="QE0140"/>ne tikai vietējas nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0140" CODE="201D" ID="QE0140"/> raksturo tikai apzīmējumu<?PAGE NO="I-2169"?> un nevis tā izmantošanu komercdarbībā, galu galā tā attiecas uz apzīmējuma, nevis uz tā izmantošanas apjomu. To apstiprina dažu šā jēdziena valodu versiju analīze: itāļu versija ir viena no skaidrākajām, pievienojot saikli <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0141" REF.END="QE0141"/>un<QUOT.END REF.START="QS0141" CODE="201D" ID="QE0141"/> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0142" REF.END="QE0142"/>contrassegno utilizzato nella normale prassi commerciale e di portata non puramente locale<QUOT.END REF.START="QS0142" CODE="201D" ID="QE0142"/>), turpretī franču (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0143" REF.END="QE0143"/>signe utilisé dans la vie des affaires dont la portée n’est pas seulement locale<QUOT.END REF.START="QS0143" CODE="201D" ID="QE0143"/>), portugāļu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0144" REF.END="QE0144"/>sinal utilizado na vida comercial cujo alcance não seja apenas local<QUOT.END REF.START="QS0144" CODE="201D" ID="QE0144"/>) vai vācu versijā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0145" REF.END="QE0145"/>eingetragenen Marke oder eines sonstigen im geschäftlichen Verkehr benutzten Kennzeichenrechts von mehr als lediglich örtlicher Bedeutung<QUOT.END REF.START="QS0145" CODE="201D" ID="QE0145"/>) arī nerada šaubas, un ir grūti izvēlēties citu interpretāciju, pat ja formulējumi var radīt zināmas šaubas, kā tas ir spāņu versijā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0146" REF.END="QE0146"/>signo utilizado en el tráfico económico de alcance no únicamente local<QUOT.END REF.START="QS0146" CODE="201D" ID="QE0146"/>) vai angļu versijā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0147" REF.END="QE0147"/>sign used in the course of trade of more than mere local significance<QUOT.END REF.START="QS0147" CODE="201D" ID="QE0147"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>128.</NO.P><TXT>Tomēr, par spīti pārsūdzētajā Pirmās instances tiesas spriedumā minētajam, iepriekš minētais nevar nozīmēt, ka apzīmējuma nozīme būtu līdzvērtīga tā juridiskās aizsardzības ģeogrāfiskajam mērogam, nedz to, ka kādam apzīmējumam būtu plašāka nozīme par vietējo tikai tādēļ, ka tas ir juridiski aizsargāts vairāk nekā vienā valstī.</TXT></NP><NP><NO.P>129.</NO.P><TXT>Kā jau norādīju, 8. panta 4. punkta prasības nav ierobežotas tikai juridiskajā jomā. Termini, kurus izmantojis Kopienas likumdevējs un pašu noteikumu mērķis pieprasa interpretāciju, kas ir saistīta ar faktiem, ar apzīmējuma nozīmi komercdarbībā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Es atsaucos uz vistuvāko interpretāciju, lai gan tā visos jautājumos nav obligāti identiska interpretācijai, kuru ITSB ir veicis jau minētajās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0148" REF.END="QE0148"/>oposition guidelines<QUOT.END REF.START="QS0148" CODE="201D" ID="QE0148"/>. Saskaņā ar ITSB viedokli 8. panta 4. punkta izpratnē apzīmējuma nozīmi nevar novērtēt vienīgi no ģeogrāfiskā aspekta, tam jāpamatojas arī uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0149" REF.END="QE0149"/>apzīmējuma izmantošanas ekonomisko dimensiju<QUOT.END REF.START="QS0149" CODE="201D" ID="QE0149"/>, novērtējot izmantošanas intensitāti, amplitūdu, to preču vai pakalpojumu izplatību, kuriem šis apzīmējums ir izmantots, un reklāmu ar šo apzīmējumu. Šī pati Pirmās instances tiesa šo ITSB interpretāciju ir pārņēmusi punktu pa punktam citā spriedumā, kura datums ir nedaudz vēlāks par apelācijā pārsūdzētā sprieduma datumu: runa ir par <DATE ISO="20090324">2009. gada 24. marta</DATE> spriedumu apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-318/06+T-319/06+T-320/06+T-321/06" PAGE.ECR="II-649" YEAR="2009">T-318/06 līdz T-321/06 <HT TYPE="ITALIC">Moreira da Fonseca</HT>/ITSB <HT TYPE="ITALIC">- General Óptica</HT> (Krājums, II-649. lpp.)</REF.DOC.ECR>. Pēc pašas Pirmās instances tiesas lūguma liela daļa no mutvārdu apsvērumiem tika veltīti atšķirībām starp abiem Pirmās instances tiesas spriedumiem. Lai gan <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> un ITSB piekrīt, ka spriedumu pamatā ir dažādi fakti un dažādas tiesības, tomēr norāda, ka norādīto apzīmēju atšķirīgajai būtībai (ģeogrāfiskās izcelsmes norāde lietā <HT TYPE="ITALIC">Budějovický Budvar</HT> un firmas zīme lietā <HT TYPE="ITALIC">General Óptica</HT>) neesot nozīmes un tā nepamatojot risinājumu atšķirības. <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT>, gluži otrādi, apgalvo, ka spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">General Óptica</HT> attiecās uz apzīmējumu, kurš ir aizsargāts vienīgi tā izmantošanas dēļ, tomēr šim faktoram, kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT>, nav nozīmes attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem, kuri pastāv un ir aizsargāti tikai tādēļ, ka ir reģistrēti, un attiecīgi uzskata, ka spriedumi nav pretrunīgi un ka 8. panta 4. punkta prasības jāvērtē ik reizi atsevišķi, ņemot vērā attiecīgā apzīmējuma būtību. Es šim <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> viedoklim nepiekrītu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>130.</NO.P><TXT>Pirmkārt, termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0150" REF.END="QE0150"/>nozīme<QUOT.END REF.START="QS0150" CODE="201D" ID="QE0150"/> un līdzvērtīgi termini, kas izmantoti pārējās valodu versijās, šķiet iekļaujamies faktu kategorijā, nevis aizsardzības noteikumu piemērošanas<?PAGE NO="I-2170"?> teritoriālajā jomā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spānijas Karaliskās akadēmijas vārdnīca paskaidro vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0151" REF.END="QE0151"/>alcance<QUOT.END REF.START="QS0151" CODE="201D" ID="QE0151"/> [nozīme] kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0152" REF.END="QE0152"/>spēju sasniegt vai pārklāt kādu attālumu<QUOT.END REF.START="QS0152" CODE="201D" ID="QE0152"/> (<HT TYPE="ITALIC">capacidad de alcanzar o cubrir una distancia</HT>); Francijas Akadēmija starp šā vārda nozīmēm iekļauj arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0153" REF.END="QE0153"/>portée<QUOT.END REF.START="QS0153" CODE="201D" ID="QE0153"/> — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0154" REF.END="QE0154"/>maksimālo iedarbības attālumu, izplatību, kādas parādības darbības lauku<QUOT.END REF.START="QS0154" CODE="201D" ID="QE0154"/>. Īpaši izteiksmīgs ir vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0155" REF.END="QE0155"/>significance<QUOT.END REF.START="QS0155" CODE="201D" ID="QE0155"/>, kas lietots angļu tulkojumā un kas vārdnīcā <HT TYPE="ITALIC">Cambridge Advanced Learner’s Dictionary</HT> ir uzskatīts par sinonīmu vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0156" REF.END="QE0156"/>svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0156" CODE="201D" ID="QE0156"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0157" REF.END="QE0157"/>īpaša nozīme<QUOT.END REF.START="QS0157" CODE="201D" ID="QE0157"/>.</P></NOTE>. Ideja atbilst jau minētajam faktam, ka 8. panta 4. punkts aptver dažādu apzīmējumu kopumu, kur dažus apzīmējumus aizsargā tikai izmantošana, bet citus — iepriekšēja reģistrēšana.</TXT></NP><NP><NO.P>131.</NO.P><TXT>Otrkārt, pie šāda paša secinājuma tiek nonākts, pievēršoties Regulas Nr. 40/94 prasību kopumam, ko attiecina uz apzīmējumu, lai to varētu minēt par relatīvo atteikuma pamatojumu, izmantojot šā 8. panta 4. punktu. Kā tas turpmāk ir norādīts, minētās prasības var iedalīt divās lielās grupās: pirmkārt, valsts tiesību normas [tās, kas aplūkotas noteikumu a) un b) apakšpunktā], kuru nolūks ir nodrošināt, ka šis apzīmējums ir un agrāk ir bijis īpaši aizsargāts valsts līmenī, otrkārt, divas prasības (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0158" REF.END="QE0158"/>izmantošana komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0158" CODE="201D" ID="QE0158"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0159" REF.END="QE0159"/>ne tikai vietējas nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0159" CODE="201D" ID="QE0159"/>), ko apelācijas sūdzības iesniedzēja noteikti uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0160" REF.END="QE0160"/>Kopienas tiesību normu<QUOT.END REF.START="QS0160" CODE="201D" ID="QE0160"/> autonomiem nosacījumiem un kas ir vērsti uz to, lai saglabātu iespējas iebilst pret apzīmējumiem, kuriem ir ne vien aizsardzība valsts līmenī, bet piemīt arī zināma komerciāla klātbūtne un nozīme.</TXT></NP><NP><NO.P>132.</NO.P><TXT>Terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0161" REF.END="QE0161"/>nozīme<QUOT.END REF.START="QS0161" CODE="201D" ID="QE0161"/> ir grūti atdalīt no tirgus, kurā apzīmējums ir parādījies, un no tā izmantošanas. Tā nav nejaušība, ka pirms apzīmējuma izmantošanas tiek runāts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0162" REF.END="QE0162"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0162" CODE="201D" ID="QE0162"/>: lai gan prasības attiecas uz apzīmējumu, tā interpretāciju nevar atraut no konteksta. Jēdziens ir jāinterpretē kopumā.</TXT></NP><NP><NO.P>133.</NO.P><TXT>Līdz ar to nereģistrētās preču zīmes un pārējie 8. panta 4. punktā [minētie] apzīmējumi var darboties kā relatīvs atteikuma iemesls tikai tad, ja komercdarbībai piemīt mērogs, kas nav tikai vietējas nozīmes<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Šajā ziņā skat. Fernández Novoa, C., <HT TYPE="ITALIC">El sistema comunitario de marcas</HT>, Madride: Montecorvo, 1995, 167. lpp., un skat. Mühlendahl, A., Ohlgart, D. un skat. Bomhard, V., <HT TYPE="ITALIC">Die Gemeinschaftsmarke</HT>, Minhene: Bech, 1998, 38. lpp.</P></NOTE>. Teritoriālā izplatība, saistībā ar kuru ir jāanalizē šī nozīme, ir tā telpa, kurā apzīmējumam ir juridiskā aizsardzība<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Tas izriet no iepriekš minētā teritorialitātes principa.</P></NOTE>, taču pati šī aizsardzības pastāvēšana visā dalībvalsts teritorijā vai pat vairākās dalībvalstīs nenodrošina prasības par nozīmīgumu pārbaudi.</TXT></NP><NP><NO.P>134.</NO.P><TXT>Iepriekš teiktais tiks apstiprināts arī tad, ja izmantosim, treškārt, teleoloģisko interpretāciju. Šīs prasības par nozīmīgumu iekļaušana atbilst, kā jau atkārtoti norādīju, likumdevēja vēlmei liegt pieeju 8. panta 4. punkta izmantošanai tiem apzīmējumiem, kuri nav<?PAGE NO="I-2171"?> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0163" REF.END="QE0163"/>pelnījuši<QUOT.END REF.START="QS0163" CODE="201D" ID="QE0163"/> spējas kavēt līdzīgas preču zīmes reģistrāciju Kopienas līmenī<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Šajā ziņā: Kitchin, D., Llewelyn, D., Mellor, J., Meade, R., Moody-Stuart, T. un Keeling, D., <HT TYPE="ITALIC">Kerly’s Law of Trade Marks and Trade Names</HT>, Londona: Sweet &amp; Maxwell, 2005, 274. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>135.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 1. pantu reģistrēta Kopienas preču zīme ir spēkā un tiek aizsargāta visā Eiropas Savienības teritorijā. Tādējādi, lai agrāk nereģistrētās tiesības varētu kavēt tādas Kopienas preču zīmes reģistrāciju, kas būtu spēkā 27 dalībvalstīs, tai ir jāpiešķir tik liels nozīmīgums, kas varētu pamatot, kāpēc šai preču zīmei būtu jābūt prioritārai par vēlāku Kopienas preču zīmi. Tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0164" REF.END="QE0164"/>nozīmei<QUOT.END REF.START="QS0164" CODE="201D" ID="QE0164"/> ir jābūt tādai, kas tai potenciāli ļautu kavēt, turklāt visā Savienībā, kādas preču zīmes reģistrēšanu, un šī nozīme nevar attiekties vienīgi uz minēto tiesību teritoriālo mērogu.</TXT></NP><NP><NO.P>136.</NO.P><TXT>Risinājuma interpretācija, ko pārsūdzētajā spriedumā piedāvā Pirmās instances tiesa, ir viegli pielāgojama tādiem apzīmējumiem, kuriem tāpat kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0165" REF.END="QE0165"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0165" CODE="201D" ID="QE0165"/> līdz ar reģistrāciju tiek piešķirta likumīga starptautiska aizsardzība. Tomēr lielākajai daļai apzīmējumu, uz kuriem attiecas 8. panta 4. punkts, nav tādu īpašību.</TXT></NP><NP><NO.P>137.</NO.P><TXT>Pirmkārt, atsauces prasība šķiet galvenokārt domāta apzīmējumiem, kuri ir aizsargāti tikai vienā dalībvalstī<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Tāpēc ir jāatsaucas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0166" REF.END="QE0166"/>dalībvalsts tiesībām, kas attiecas uz minēto apzīmējumu<QUOT.END REF.START="QS0166" CODE="201D" ID="QE0166"/>.</P></NOTE>, nevis tiem skaitliski daudz mazsvarīgākiem gadījumiem, kad pastāv starptautiskā aizsardzība. Interpretēt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0167" REF.END="QE0167"/>nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0167" CODE="201D" ID="QE0167"/> prasību kā sinonīmu juridiskās aizsardzības teritoriālajam mērogam nozīmētu <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> noliegt iespēju 8. panta 4. punktā minēt apzīmējumus, kuri ir aizsargāti visā vienas valsts teritorijā, taču ne ārpus tās robežām, jo to nozīme nekad nebūs lielāka par vietējo nozīmi<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>No Pirmās instances tiesas interpretācijas varētu secināt, ka tikai starptautiska aizsardzība garantē šo nozīmību (šajā ziņā skat. pārsūdzētā sprieduma 181. punktu: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0168" REF.END="QE0168"/>izvirzītās agrākās tiesības nav tikai vietēja mēroga tiktāl, ciktāl to aizsardzība saskaņā ar Lisabonas vienošanās 1. panta 2. punktu un divpusējās konvencijas 1. pantu ir spēkā arī ārpus to izcelsmes teritorijas<QUOT.END REF.START="QS0168" CODE="201D" ID="QE0168"/>).</P></NOTE>. Lai šie apzīmējumi tiktu iekļauti, jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0169" REF.END="QE0169"/>nozīme<QUOT.END REF.START="QS0169" CODE="201D" ID="QE0169"/> ir jāpiešķir mazāk burtiska nozīme, pieprasot, piemēram, lai apzīmējums būtu pazīstams teritorijā, kura ir plašāka par vienu pilsētu vai apgabalu.</TXT></NP><NP><NO.P>138.</NO.P><TXT>Otrkārt, arī pārsūdzētajā spriedumā piedāvātais risinājums nav pielāgots tādiem apzīmējumiem, kuri, tāpat kā nereģistrētas preču zīmes, rodas un iegūst aizsardzību izmantojuma dēļ, bez nepieciešamības veikt iepriekšēju reģistrāciju. Šādos gadījumos, kas visvairāk atbilst šeit analizētajai tiesību normai, izmantošanas nozīmīgumu un<?PAGE NO="I-2172"?> juridiskās aizsardzības nozīmīgumu nav viegli atdalīt.</TXT></NP><NP><NO.P>139.</NO.P><TXT>Visbeidzot, un pretēji tam, kas norādīts pārsūdzētā sprieduma 180. punktā, es uzskatu, ka Regulas Nr. 40/94 107. punkts nav pretrunā šeit piedāvātajai interpretācijai.</TXT></NP><NP><NO.P>140.</NO.P><TXT>8. panta 4. punkts darbojas paralēli šim 107. pantam, kas ļauj <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0170" REF.END="QE0170"/>līdzās pastāvēt<QUOT.END REF.START="QS0170" CODE="201D" ID="QE0170"/> jaunajai Kopienas preču zīmei un agrākam vietējas nozīmes apzīmējumam, nosakot, ka vietējas nozīmes tiesību īpašnieks (kuras nevar izmantot, lai pamatotu iebildumus pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, bet kuras ir aizsargātas kādā dalībvalstī), <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0171" REF.END="QE0171"/>var iebilst pret Kopienas preču zīmes izmantošanu tajā teritorijā, kur viņa tiesības ir aizsargātas<QUOT.END REF.START="QS0171" CODE="201D" ID="QE0171"/>. No noteikuma izriet, ka vietējai nozīmei atbilst aizsardzība, kas ir ierobežota dalībvalsts teritorijā, bet plašākai nozīmei atbilst aizsardzība visā Eiropas Savienībā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Pamatojoties uz šo ideju, Fleckenstein uzskata, ka abi panti veido <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0172" REF.END="QE0172"/>sistēmu<QUOT.END REF.START="QS0172" CODE="201D" ID="QE0172"/>: Fleckenstein, J., <HT TYPE="ITALIC">Der Schutz territorial beschränkter Kennzeichen</HT> (Peter Lang — <HT TYPE="ITALIC">Europäische Hochschulschriften</HT>, Frankfurte pie Mainas, 1999), 104. lpp.</P></NOTE>, taču Kopienas līmeņa aizsardzība (izmantojot veiksmīgu iebildumu pret vēlākas preču zīmes reģistrāciju) tiek piešķirta vienīgi tad, ja juridiskā aizsardzība ir vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ar 107. pantu, manuprāt, nepietiek, lai izveidotu nesaraujamas saites starp nozīmi un aizsardzības teritoriālo mērogu tādā ziņā, kā tas ir piedāvāts pārsūdzētajā spriedumā.</TXT></NP><NP><NO.P>141.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, es uzskatu, ka, pat ja tāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kāda ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0173" REF.END="QE0173"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0173" CODE="201D" ID="QE0173"/>, saskaņā ar starptautisku vienošanos ir aizsargāta vairāk nekā vienā valstī, prasība par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0174" REF.END="QE0174"/>ne tikai vietēju nozīmi<QUOT.END REF.START="QS0174" CODE="201D" ID="QE0174"/> tiks izpildīta tikai tad, ja būs iespējams pierādīt (kā tas, šķiet, ir šajā gadījumā), ka preču zīme ir pazīstama un izmantota vienā no tām valstīm, kurā tā ir aizsargāta.</TXT></NP><NP><NO.P>142.</NO.P><TXT>Tāpēc es uzskatu, ka apelācijas sūdzības pirmā pamata trešā daļa ir jāpieņem.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Secinājums</TXT></NP></TI></TITLE><P>Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ierosinu Tiesai pieņemt apelācijas sūdzības pirmā pamata otro un trešo daļu, bet nepieņemt pirmo daļu.</P></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2173"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par apelācijas sūdzības otro pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta un 74. panta 1. punkta pārkāpumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>143.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības otrajā pamatā, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta un 74. panta 1. punkta prasību pārkāpumiem, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 199. punktā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, nosakot pienākumu Apelāciju padomei pēc savas ierosmes pētīt piemērojamās valsts tiesības, tostarp judikatūru attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> tiesībām aizliegt izmantot jaunāku preču zīmi, atsaucoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Uzskatot, ka ar valsts procedūru varēja iepazīties, izmantojot vispārpieejamus avotus, un ka tādējādi tika radīts vispārzināms fakts, uz kuru neattiecas pierādīšanas pienākums, kuru regulas 74. pants nosaka iebildumu iesniedzējam, Pirmās instances tiesa pārkāpa šo tiesību normu, saskaņā ar kuru iebildumu procesā ITSB būtu tikai jāpārbauda lietas dalībnieku iesniegtie fakti, pierādījumi un argumenti.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>144.</NO.P><TXT>Ar šo otro apelācijas sūdzības pamatu rodas divi atsevišķi jautājumi:</TXT></NP><NP><NO.P>145.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jāizpēta, vai Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktā ir noteikts, ka ITSB <HT TYPE="ITALIC">ex officio</HT> ir jāpārbauda tiesvedības procesu stāvoklis un rezultāti attiecīgajās dalībvalstīs, un līdz ar to, vai attiecīgo valstu tiesu nolēmumi šajā ziņā rada vispārzināmus faktus.</TXT></NP><NP><NO.P>146.</NO.P><TXT>Anulētajos spriedumos ITSB Apelāciju padome ņēma vērā tikai zināmu skaitu Francijas un Vācijas tiesu spriedumu, kuros preču zīmes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0175" REF.END="QE0175"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0175" CODE="201D" ID="QE0175"/> īpašniekiem neļāva aizliegt <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> izmantot šo zīmi attiecīgo valstu teritorijās. Toreiz šo valstu spriedumi vēl nebija galīgi, bet Apelāciju padome neņēma vērā šo faktu, ko <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> nebija minējusi.</TXT></NP><NP><NO.P>147.</NO.P><TXT>Manuprāt, ITSB Apelāciju padomes <HT TYPE="ITALIC">modus operandi</HT> nevainojami ievēroja tiesību normas, kas nosaka iebildumu procedūru, un it īpaši vispārējos noteikumus par pierādījumu pārbaudi, kas minēti Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktā. Pēc tam, kad šajā tiesību normā ir vispārēji paredzēts pienākums ITSB pēc savas ierosmes veikt faktu pārbaudi, minētajā tiesību normā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0176" REF.END="QE0176"/>tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi<QUOT.END REF.START="QS0176" CODE="201D" ID="QE0176"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2174"?><NP><NO.P>148.</NO.P><TXT>Tomēr pierādīšanas pienākums pilnībā ir iebildumu iesniedzējam un ITSB nevar pārmest to, ka nav ņemts vērā kāds tiesas spriedums, kurš, neraugoties uz Pirmās instances tiesas apgalvojumu, nav uzskatāms par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0177" REF.END="QE0177"/>vispārzināmu faktu<QUOT.END REF.START="QS0177" CODE="201D" ID="QE0177"/>. Lai gan avoti, kas būtu varējuši iesniegt šo informāciju, Apelāciju padomei bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0178" REF.END="QE0178"/>pieejami<QUOT.END REF.START="QS0178" CODE="201D" ID="QE0178"/>, tieši ieinteresētajam lietas dalībniekam, nevis [Apelāciju] padomei, būtu jāpārbauda visi dati, kuri attiecas uz tiesas procesu un, it īpaši jāpārbauda, vai attiecīgās dalībvalsts tiesas spriedums ir vai nav galīgs.</TXT></NP><NP><NO.P>149.</NO.P><TXT>Otrkārt, šī apelācijas sūdzības otrā pamata argumentācijā apelācijas sūdzības iesniedzēja netiešā veidā, kā iespējamo pierādījumu, norāda otru iebildumu. <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0179" REF.END="QE0179"/>Apelāciju padomes rīcībā ir pierādījumi, ka <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> ir nesekmīgi mēģinājusi panākt, lai valsts tieslietu sistēmā tiktu atzītas tiesības, kas tagad tiek minētas, iebilstot pret Kopienas preču zīmes lūgumu, ko iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT>. [..] <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> nav bijis pieejams neviens spriedums, kas ļautu atzīt tā tiesības 8. panta 4. punkta izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0179" CODE="201D" ID="QE0179"/>. Apelācijas sūdzības burtiska interpretācija varētu likt domāt, ka <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> regulas 8. panta 4. punkta b) apakšpunktu saprot tā, ka iebildumu iesniedzējam ir jāpierāda, ka tas ir tiesīgs aizliegt vēlākas preču zīmes izmantošanu un ka nepietiek, ja tam pieder abstraktas tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes izmantošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>150.</NO.P><TXT>Ja tāda ir bijusi apelācijas sūdzības iesniedzējas interpretācija, tad es tai nevaru piekrist. Manuprāt, ir skaidrs, ka 8. panta 4. punkta b) apakšpunkta prasības tikai nosaka tiesības iebildumu iesniedzējam abstrakti izmantot šīs tiesības kā iespēju aizsargāt savu apzīmējumu valsts līmenī. Iebilst ir iespējams vienmēr, kamēr ir tādas tiesības, lai gan tās nav nedz īstenotas, nedz juridiski īpašā veidā atzītas.</TXT></NP><NP><NO.P>151.</NO.P><TXT>Varētu iebilst, ka, vienmēr pieprasot abstraktas tiesības, zaudē nozīmi jebkāds pamatojums par procesuālo situāciju valstī (vai tiesību atzīšanas spriedums ir vai nav galīgs). Tomēr tādu attiecīgās valsts spriedumu (galīgu vai nē) esamība, ar kuriem, kā tas ir šajā gadījumā, ir liegtas tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes izmantošanu, var norādīt, ka šo tiesību nav.</TXT></NP><?PAGE NO="I-2175"?><NP><NO.P>152.</NO.P><TXT>Par spīti šim pēdējam precizējumam, es uzskatu, ka apelācijas sūdzības otrais pamats ir jāpieņem.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apelācijas sūdzības novērtējums un lietas nodošana Vispārējai tiesai</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>153.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka apelācijas sūdzība ir jāapmierina, pieņemot apelācijas sūdzības otro pamatu un pirmā pamata otro un trešo daļu, un minētais tiesas spriedums ir jāatceļ.</TXT></NP><NP><NO.P>154.</NO.P><TXT>Ciktāl šķiet, ka pamanītās kļūdas var novērst vienīgi pēc faktu izvērtēšanas, es uzskatu, ka lieta nav tādā stadijā, lai Tiesa to varētu atrisināt saskaņā ar savu Statūtu 61. panta pirmo daļu, tāpēc iesaku to nosūtīt Vispārējai tiesai šādu pārbaužu veikšanai un jauna lēmuma pieņemšanai atbilstoši šīm pārbaudēm.</TXT></NP><NP><NO.P>155.</NO.P><TXT>It īpaši Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai <HT TYPE="ITALIC">Budvar</HT> ir apstiprinājusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0180" REF.END="QE0180"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0180" CODE="201D" ID="QE0180"/> izmantošanu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0181" REF.END="QE0181"/>komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0181" CODE="201D" ID="QE0181"/> pirms datuma, kad <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> iesniedza pirmo lūgumu reģistrēt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0182" REF.END="QE0182"/>Bud<QUOT.END REF.START="QS0182" CODE="201D" ID="QE0182"/> kā Kopienas preču zīmi. Šim nolūkam Vispārējai tiesai būtu jāizmanto prasības par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0183" REF.END="QE0183"/>izmantošanu komercdarbībā<QUOT.END REF.START="QS0183" CODE="201D" ID="QE0183"/> neatkarīga interpretācija, proti, tāda, kas nav pielīdzināta judikatūrai attiecībā uz šo pašu formulējumu, bet šīs pašas regulas 9. panta 1. punkta kontekstā.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesāšanās izdevumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>156.</NO.P><TXT>Tā kā tiek ierosināts lietu nodot atpakaļ Vispārējai tiesai, tai ir jāpieņem lēmums par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies sakarā ar šo apelācijas tiesvedību.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-2176"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VIII —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>157.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>apmierināt apelācijas sūdzību, ko <HT TYPE="ITALIC">Anheuser-Busch</HT> iesniedza par spriedumu, ko Pirmās instances tiesas pirmā palāta <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembrī</DATE> pasludināja apvienotajās lietās T-225/06, T-255/06, T-257/06 un T-309/06;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>nosūtīt lietu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>