(1)

Padome 2007. gada 15. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2007/112/KĀDP (1), ar ko Roeland VAN DE GEER kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (turpmāk “ESĪP”) Āfrikas Lielo ezeru reģionā.

(2)

Padome 2010. gada 22. februārī pieņēma Lēmumu 2010/113/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaru termiņu pagarina līdz 2010. gada 31. augustam.

(3)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2011. gada 31. augustam. Tomēr ESĪP pilnvaras var beigties agrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk “AP”) priekšlikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

(4)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

a)

konsekventas, ilgtspējīgas un atbildīgas Savienības politikas Āfrikas Lielo ezeru reģionā aktīvu un efektīvu sekmēšanu un saskaņotas vispārējas Savienības pieejas reģionā veicināšanu. ESĪP atbalsta darbu, ko reģionā veic AP;

b)

Savienības turpmākas apņemšanās atbalstīt stabilizācijas un atjaunošanas procesu reģionā nodrošināšanu, aktīvi darbojoties uz vietas un atbilstīgos starptautiskos forumos, darbojoties koordinēti ar galvenajiem spēkiem un sekmējot krīžu pārvarēšanu;

c)

ieguldījuma sniegšanu Kongo Demokrātiskajai Republikai (KDR) pēc pārejas laika, jo īpaši attiecībā uz jauno iestāžu konsolidēšanas politisko procesu, kā arī nosakot plašāku starptautisku sistēmu politiskām konsultācijām un koordinācijai ar jauno valdību;

d)

ieguldījuma sniegšanu ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju/MONUC starptautiskos centienos veikt kompleksu drošības sektora reformu KDR, jo īpaši ņemot vērā koordinējošo lomu, ko šajā sakarā ir gatava uzņemties Savienība;

e)

ieguldījuma sniegšanu piemērotos turpmākos pasākumos saistībā ar starptautisko konferenci par Lielo ezeru reģionu, jo īpaši izveidojot ciešus kontaktus ar Lielo ezeru reģiona Sekretariātu un tā izpildsekretāru, kā arī ar turpmāko pasākumu mehānisma trijotni un veicinot labas kaimiņattiecības reģionā;

f)

arvien būtiskākās to bruņoto grupējumu problēmas risināšanu, kuri darbojas pāri robežām un var destabilizēt reģiona valstis un padziļināt to iekšējās problēmas;

g)

ieguldījuma sniegšanu stabilizācijai pēc konflikta Burundi, Ruandā un Ugandā, jo īpaši klātesot miera sarunās ar bruņotiem grupējumiem, piemēram, FNL (Forces nationales de libération) un LRA (Lord's Resistance Army).

a)

izveidot un uzturēt ciešus kontaktus ar Lielo ezeru reģiona valstīm, Apvienoto Nāciju Organizāciju, Āfrikas Savienību, galvenajām Āfrikas valstīm un galvenajiem KDR un Savienības partneriem, kā arī ar Āfrikas reģionālajām un apakšreģionālajām organizācijām, citām attiecīgajām trešām valstīm un citiem svarīgākajiem reģionālajiem vadītājiem;

b)

sniegt konsultācijas un ziņot par Savienības iespējām atbalstīt stabilizācijas un konsolidācijas procesu, kā arī par to, kā vislabāk īstenot Savienības ierosmes;

c)

sniegt konsultācijas un atbalstu saistībā ar KDR drošības sektora reformu;

d)

sniegt ieguldījumu turpmākajos pasākumos saistībā ar starptautisko konferenci par Lielo ezeru reģionu, jo īpaši atbalstot reģionā noteikto politiku, tiecoties uz mērķiem – nevardarbību un savstarpēju aizsardzību konfliktu risināšanā, kā arī attiecībā uz reģionālu sadarbību – sekmējot cilvēktiesības un demokratizāciju, labu pārvaldību, tiesu iestāžu sadarbību un cīņu pret nesodāmību un dabas resursu nelikumīgu izmantošanu;

e)

palīdzēt reģiona sabiedriskās domas veidotājiem labāk izprast Savienības nozīmi;

f)

dot ieguldījumu, ja to lūdz, lai risinātu sarunas un īstenotu iesaistīto pušu panāktos miera un pamiera nolīgumus, un iesaistīties diplomātiskos pasākumos, ja minētos līgumus neievēro; saistībā ar notiekošajām sarunām ar LRA šādas darbības būtu jāveic ciešā koordinācijā ar ESĪP Sudānā;

g)

sniegt ieguldījumu, īstenojot ES politiku cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem bruņotos konfliktos un ES politiku saistībā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību, tostarp veicot uzraudzību un ziņojot par norisēm šajā jomā.

a)

izstrādājot konkrētai misijai drošības plānu, kura pamatā ir Padomes Ģenerālsekretariāta norādes, ietverot tai pielāgotus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un drošu pārvietošanos tajā, kā arī drošības pārkāpumu novēršanu un plānus ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.