<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-152/18 P</NO.CASE><NO.CASE>C-153/18 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0152</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:505">EU:C:2019:505</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>19</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT> secinājumi – Apvienotās lietas C‑152/18 P un C‑153/18 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Credit mutuel Arkea</HT>/ECB</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta džovanni pitrucellas</HT><BR/>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Giovanni Pitruzzella</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20190618">2019. gada 18. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Apvienotās lietas C‑152/18 P un C‑153/18 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel Arkéa</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Centrālo banku (ECB)</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācijas sūdzība</KEYWORD><KEYWORD>Ekonomikas un monetārā politika</KEYWORD><KEYWORD>LESD 127. panta 6. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1024/2013 – 4. panta 1. punkta g) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 468/2014 – 2. panta 21) punkta c) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 575/2013 – 10. pants</KEYWORD><KEYWORD>Prudenciālajai uzraudzībai pakļauta grupa</KEYWORD><KEYWORD>Centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgas iestādes</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šīs divas apvienotās lietas attiecas uz divām identiskām apelācijas sūdzībām, kuras ir iesniegusi saskaņā ar Francijas tiesībām dibināta kredītiestāde <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel Arkéa</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">CMA</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), lūdzot atcelt divus Vispārējās tiesas arī gandrīz identiskus spriedumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171213">2017. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel Arkéa</HT>/ECB</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑712/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:900">EU:T:2017:900</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pirmais pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171213">2017. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel Arkéa</HT>/ECB</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑52/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:902">EU:T:2017:902</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>otrais pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) (turpmāk tekstā abi kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>pārsūdzētie spriedumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</P></NOTE>, ar kuriem tā noraidīja <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> celtās prasības atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Runa attiecīgi ir par Eiropas Centrālās bankas <DATE ISO="20151005">2015. gada 5. oktobra</DATE> Lēmumu ECB/SSM/2015 – 9695000CG7B84NLR5984/28, ar ko nosaka prudenciālās prasības <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>pirmais strīdīgais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), un ECB <DATE ISO="20151204">2015. gada 4. decembra</DATE> Lēmumu ECB/SSM/2015 – 9695000CG7B84NLR5984/40, ar ko nosaka prudenciālās prasības <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>otrais strīdīgais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) (turpmāk tekstā abi kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>strīdīgie lēmumi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>).</P></NOTE> lēmumus, ar ko nosaka prudenciālas prasības <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupai, kuras dalībniece ir <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šīs lietas dod Tiesai iespēju, pirmkārt, pirmo reizi interpretēt LESD 127. panta 6. punkta noteikumus, kuri ir juridiskais pamats, kas ļauj uzticēt ECB prudenciālās uzraudzības uzdevumus banku sektorā, un, otrkārt, sniegt paskaidrojumus par ECB veiktās banku grupu prudenciālās uzraudzības konsolidētā līmenī piemērojamību subjektiem Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (<DATE ISO="20131015">2013. gada 15. oktobris</DATE>), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="287" PAGE.FIRST="63" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 287, 63. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>VUM regula<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>), saistībā ar VUM no 2014. gada tika izveidota jauna euro zonas un citu iesaistīto dalībvalstu, kuru naudas vienība nav euro<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Attiecībā uz dalībvalstu, kuru naudas vienība nav euro, dalību skat. VUM regulas 7. pantu.</P></NOTE>, banku uzraudzības sistēma. VUM ir finanšu uzraudzības sistēma, ko veido ECB un iesaistīto valstu kompetentās iestādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Viens no vairākiem ar VUM regulas 4. panta 1. punkta g) apakšpunktā saistībā ar VUM ECB uzticētajiem uzraudzības uzdevumiem ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>veikt kredītiestāžu mātes sabiedrību, kas veic uzņēmējdarbību vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, uzraudzību konsolidētā veidā, tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzību<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>VUM regula ir papildināta un precizēta ar ECB Regulu (ES) Nr. 468/2014 (<DATE ISO="20140416">2014. gada 16. aprīlis</DATE>), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="141" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 141, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>VUM pamatregula<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs regulas 2. panta 21) punktā ir definēts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>uzraudzītā grupa<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>. Saskaņā ar šo tiesību normu par šādām grupām ir uzskatāmas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>grupa, kuras mātesuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas iesaistītā dalībvalstī; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>grupa, kuras mātesuzņēmums ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas iesaistītā dalībvalstī, ja vien finanšu konglomerāta uzraudzības koordinators [..] ir iestāde, kas ir kompetenta veikt kredītiestāžu uzraudzību un kas ir arī koordinatore, veicot kredītiestāžu uzraudzības iestādes funkciju; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>uzraudzītās iestādes, kuru galvenais birojs atrodas vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī, ja vien tās ir pastāvīgi radniecīgas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>centrālajai iestādei, kura tās uzrauga<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> Regulas (ES) Nr. 575/2013[<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnijs</DATE>) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="176" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 176, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>] 10. panta izpratnē, kas reģistrēta tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 575/2013 10. panta, uz kuru ir atsauce VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktā, nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>. Šī panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot Otrās līdz Astotās daļas prasības vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē tās radniecīgo iestāžu saistības;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>centrālās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus radniecīgo iestāžu vadībai.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Francijas <HT TYPE="ITALIC">code monétaire et financier français</HT> [Monetārā un finanšu kodeksa] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><HT TYPE="ITALIC">CMF</HT><QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>) L.511‑30. pantu <HT TYPE="ITALIC">Confédération nationale du Crédit mutuel</HT> (<HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT>) ir uzskatāma par centrālo iestādi <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> noteikumu par kredītiestādēm un finanšu sabiedrībām piemērošanas vajadzībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. pantā tostarp ir paredzēts, ka centrālās iestādes pārstāv tai radniecīgas kredītiestādes un finanšu sabiedrības, tās ir atbildīgas par to tīkla kohēziju, kā arī tās pārliecinās par tām radniecīgu iestāžu un sabiedrību pareizu darbību un šajā nolūkā tās veic visus nepieciešamos pasākumus, it īpaši nodrošina gan katras no šīm iestādēm un sabiedrībām, gan tīkla kopumā maksātspēju un likviditāti.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētajos spriedumos, uz kuriem es norādu sīkākas informācijas iegūšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. attiecīgi pirmā pārsūdzētā sprieduma 1.–13. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 1.–14. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Šīs tiesvedības vajadzībām es tikai atgādinu, ka <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> ir necentralizētu banku grupa, ko veido to vietējo kasu tīkls, kurām ir kooperatīvo sabiedrību statuss. Katrai vietējai <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> kasei ir jābūt reģionālās federācijas dalībniecei, un katrai federācijai ir jāpievienojas <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT>, kas ir tīkla centrālā struktūra <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑30. un L.511‑31. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> ir kooperatīva krājaizdevu sabiedrība ar mainīgu kapitālu, kurai ir piešķirta atļauja kā kredītiestādei. Tā ir <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> tīkla dalībniece.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140901">2014. gada 1. septembra</DATE> lēmumu ECB noteica, ka <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupa ir nozīmīga grupa, kas ir pakļauta prudenciālajai uzraudzībai. Šajā lēmumā ECB it īpaši norādīja, ka saistībā ar VUM <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> ir augstākais konsolidācijas līmenis un ka <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupas dalībniece iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140919">2014. gada 19. septembra</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> paziņoja ECB savu analīzi par neiespējamību pakļaut to ECB prudenciālajai uzraudzībai ar <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> starpniecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Pēc vairāku vēstuļu apmaiņas ar <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> ECB <DATE ISO="20150617">2015. gada 17. jūnijā</DATE> pieņēma lēmumu, ar ko nosaka prudenciālas prasības <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>ECB <DATE ISO="20150617">2015. gada 17. jūnija</DATE> Lēmums ECB/SSM/2015/10 – 9695000CG7B84NLR5984/14, ar ko nosaka prudenciālas prasības <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupai.</P></NOTE>. Šajā lēmumā ECB it īpaši uzskatīja, ka tā ir iestāde, kas veic <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī, un ka tā ir kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par šajā lēmumā minēto struktūru, tostarp <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT>, uzraudzību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150914">2015. gada 14. septembrī</DATE> Administratīvā pārskatīšanas padome<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Šī padome ir paredzēta VUM regulas 24. pantā.</P></NOTE>, kurā vērsās <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT>, sniedza atzinumu par ECB <DATE ISO="20150617">2015. gada 17. jūnija</DATE> lēmuma likumību. Atbildot uz <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> izvirzītajiem argumentiem, minētā padome uzskatīja, pirmkārt, ka nav noteikta prasība, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>centrālajai iestādei<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta un Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta izpratnē noteikti ir jābūt kredītiestādes statusam. Otrkārt, minētā padome atzina, ka <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupa atbilst nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā, uz kuru ir atsauce VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Pēc šī atzinuma saņemšanas ECB <DATE ISO="20151005">2015. gada 5. oktobrī</DATE> pieņēma pirmo strīdīgo lēmumu, ar ko tika atcelts un aizstāts <DATE ISO="20150617">2015. gada 17. jūnija</DATE> lēmums, pilnībā saglabājot tā saturam identisku saturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Atbilstoši VUM regulas 24. panta 7. punktam.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Vēlāk, <DATE ISO="20151205">2015. gada 5. decembrī</DATE>, ECB pieņēma otro strīdīgo lēmumu, ar ko tā noteica jaunas prudenciālās prasības <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupai, kā arī tajā iesaistītajām iestādēm.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētie spriedumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar diviem prasības pieteikumiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegti <DATE ISO="20151203">2015. gada 3. decembrī</DATE> un 2016. gada 3. februārī, <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> cēla divas prasības atcelt attiecīgi pirmo strīdīgo lēmumu un otro strīdīgo lēmumu, kuru saturs būtībā ir identisks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Savu prasību pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> katrā prasībā Vispārējā tiesā izvirzīja trīs pamatus; šīs apelācijas sūdzības attiecas tikai uz diviem no tiem. Šajās prasībās <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> būtībā apstrīdēja abu strīdīgo lēmumu likumību, ciktāl ar tiem prudenciālā uzraudzība tika organizēta konsolidētā līmenī ar <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> starpniecību. Šo abu prasību pirmajos pamatos <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvoja, ka, tā kā <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> nav kredītiestādes statusa, tā nevarot tikt kvalificēta kā centrālā iestāde VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šo prasību otrajos pamatos <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvoja, ka ECB esot kļūdaini uzskatījusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupa atbilst nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā, uz kuru ir atsauce VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šīs apelācijas sūdzības neattiecas uz trešajiem pamatiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> izvirzīja šo abu prasību pamatojumam un ar kuriem tā būtībā apstrīdēja papildu pašu kapitāla noteikšanu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa ar pārsūdzētajiem spriedumiem <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> prasības noraidīja kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Savās apelācijas sūdzībās <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> lūdz Tiesu atcelt pārsūdzētos spriedumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>ECB lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzības vismaz kā daļēji nepieņemamas un turklāt kā daļēji nepamatotas, atstāt negrozītus pārsūdzētos spriedumus un piespriest <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Eiropas Komisija lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzības un piespriest <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT>, kuras lūgumu iestāties lietā Tiesas priekšsēdētājs apmierināja ar <DATE ISO="20180920">2018. gada 20. septembra</DATE> rīkojumu, atbalsta ECB un Komisijas prasījumus un lūdz Tiesu piespriest <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Savu abu apelācijas sūdzību pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> izvirza divus pamatus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Pirmais pamats ir balstīts uz kļūdām tiesību piemērošanā, interpretējot VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktu un Regulas Nr. 575/2013 10. pantu. <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot kļūdaini nospriedusi, ka ar šīm tiesību normām ECB ir atļauts organizēt centrālajai iestādei radniecīgu iestāžu prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī arī tad, ja šai centrālajai iestādei nav kredītiestādes statusa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Otrajos pamatos <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot kļūdaini atzinusi <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupu par prudenciālajai uzraudzībai pakļautu grupu VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta izpratnē, lai arī, pēc <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> domām, šī grupa neatbilst Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam nosacījumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Pirms tiks izskatīti <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> izvirzītie pamati, vispirms ir jāpārbauda, vai ir pieņemama tās apelācijas sūdzībās vispirms veiktā atsauce uz pielikumā norādīto piezīmi, kurā pēc <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> pieprasījuma augstskolas profesors pārsūdzētos spriedumus izvērtē no banku uzraudzības un regulatora tiesību skatupunkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es norādu, ka no judikatūras izriet, ka pielikumiem piemītošā pierādīšanas un tehniskā funkcija nozīmē, ka, ja apelācijas sūdzībai pievienotajā dokumentā ir iekļauti tiesiskie apstākļi, uz kuriem ir balstīti daži prasības pieteikumā norādītie pamati vai argumenti, šādiem apstākļiem ir jābūt iekļautiem pašā apelācijas sūdzībā, kam šis dokuments ir pievienots, vai vismaz jābūt atbilstoši identificētiem minētajā apelācijas sūdzībā. Ņemot vērā šo pielikumu funkciju, Tiesai nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus vai argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido apelācijas sūdzības pamatojumu vai dažādus tajā izvirzītos pamatus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140911">2014. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MasterCard</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑382/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2201">EU:C:2014:2201</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra), kā arī ģenerāladvokāta P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>] secinājumus šajā pašā lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MasterCard</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑382/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:42">EU:C:2014:42</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Pēc analoģijas skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130425">2013. gada 25. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Slovākija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑331/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:271">EU:C:2013:271</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180807">2018. gada 7. augusts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Campailla</HT>/Eiropas Savienība</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑256/18 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:655">EU:C:2018:655</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā vispārīgā atsauce uz attiecīgo piezīmi, ko šajās apelācijas sūdzībās norādījusi <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT>, ir neskaidra un nav tieši saistīta ar kādu no pamatiem. <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> nekā īpaši nav identificējusi argumentus, kas ietverti šajā piezīmē un kas pamatotu argumentus, kuri minēti šajās apelācijas sūdzībās izvirzītajos pamatos. Šajos apstākļos šī atsauce, manuprāt, ir jāuzskata par nepieņemamu, tādējādi attiecīgās piezīmes saturs nebūtu jāņem vērā kā tiesisks apstāklis, uz kuru šajās apelācijas sūdzībās ir balstīti <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> izvirzītie pamati un argumenti.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apelācijas sūdzību pirmie pamati attiecībā uz prasību, ka centrālajai iestādei, lai to varētu kvalificēt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>uzraudzīto grupu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, ir jābūt kredītiestādes statusam</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šo abu apelācijas sūdzību pirmajos pamatos, kas sastāv no divām daļām, <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, interpretējot VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktu, esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā. Pēc <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> domām, šī tiesību norma esot jāinterpretē tādējādi, ka šajā tekstā minētajai centrālajai iestādei ir jābūt kredītiestādes statusam. Šāda prasība esot ieviesta gan ar VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktu (pirmā daļa), gan ar Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktu, uz kuru ir atsauce minētajā tiesību normā (otrā daļa).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu pirmo daļu, kas balstīta uz kļūdainu VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretāciju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šo pirmo pamatu pirmajā daļā <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apstrīd Vispārējās tiesas sniegto VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretāciju, pamatojoties uz kuru tā secināja, ka šajā tiesību normā nav paredzēts, ka centrālajai iestādei ir jābūt kredītiestādes statusam.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Īss Vispārējās tiesas argumentācijas kopsavilkums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa pārsūdzētajos spriedumos sniedza VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta gramatisko, teleoloģisko un konteksta interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 84. un nākamos punktus, kā arī otrā pārsūdzētā sprieduma 83. un nākamos punktus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Pirmkārt, sniedzot gramatisko interpretāciju, Vispārējā tiesa norādīja, ka attiecīgās tiesību normas formulējumā nav norādīts, ka centrālajai iestādei ir jābūt kredītiestādes statusam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 86. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 85. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz teleoloģisko interpretāciju Vispārējā tiesa balstījās uz diviem mērķiem iepriekš noteikto kredītiestāžu grupu prudenciālajai uzraudzībai konsolidētā līmenī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 58.–64. punktu, kā arī otrā pārsūdzētā sprieduma 57.–63. punktu.</P></NOTE>, proti: pirmkārt, ļaut ECB apjaust apdraudējumus, kas var skart kredītiestādi, bet kas rodas nevis kredītiestādes, bet grupas, kurai tā pieder, līmenī, un, otrkārt, novērst to, ka minētās grupas sastāvā esošo struktūru prudenciālo uzraudzību veic dažādas uzraudzības iestādes, it īpaši ECB un valsts iestādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>No šiem diviem mērķiem Vispārējā tiesa secināja, pirmkārt, ka Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu ievērošana ietver to, ka centrālajai iestādei radniecīgas iestādes ir pietiekami tuvas, lai tiktu konstatēta grupas pastāvēšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 88. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 87. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Turklāt, otrkārt, tā secināja, ka, ja tiktu pieņemta <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> pieeja, saskaņā ar kuru neesot iespējams veikt prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī ar tādas centrālās iestādes starpniecību, kurai nav kredītiestādes statusa, tas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>nozīmētu, ka dažādas tādai centrālajai iestādei radniecīgās iestādes, kurai nebūtu kredītiestādes statusa, bet kura atbilstu Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, atkarībā no to nozīmīguma tiktu pakļautas vai nu tikai ECB uzraudzībai, vai arī tiešai valsts kompetento iestāžu uzraudzībai VUM ietvaros, beigu beigās sadrumstalojot prudenciālo uzraudzību, bet tas būtu pretrunā gan [VUM] regulas, gan VUM pamatregulas mērķiem<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Pirmā pārsūdzētā sprieduma 89. punkts un otrā pārsūdzētā sprieduma 88. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Treškārt, sniedzot konteksta interpretāciju, Vispārējā tiesa norādīja, ka atbilstošajās VUM regulas tiesību normās ECB nav paredzēta iespēja piemērot sankcijas centrālajām iestādēm. Tomēr Vispārējā tiesa uzskatīja, ka prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī, kas tiek veikta papildus prudenciālajai uzraudzībai individuālā līmenī, un neiespējamība ECB piemērot sankcijas centrālajām iestādēm, kurām nav kredītiestādes statusa, nav šķērslis, lai veiktu atbilstīgu prudenciālo uzraudzību, jo ECB var izmantot šīs prerogatīvas attiecībā uz iestādēm, kas ir radniecīgas minētajai centrālajai iestādei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 90.–93. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 89.–92. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šo pirmo pamatu pirmajā daļā <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> izvirza trīs argumentus, kas ir vērsti pret šo Vispārējās tiesas sniegto interpretāciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vispārējās tiesas sniegtās interpretācijas saderība ar LESD 127. panta 6. punktu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Ar savu pirmo argumentu <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> pārmet Vispārējai tiesai kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl tā neesot sniegusi tādu VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretāciju, kas būtu saderīga ar augstāka spēka tiesību normu, kura ar to tiek piemērota, proti, ar LESD 127. panta 6. punktu. No šīs pēdējās minētās tiesību normas izrietot, ka ECB veic savus prudenciālās uzraudzības uzdevumus tikai attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm. Ņemot vērā šai augstāka spēka LESD tiesību normai atbilstīgu VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretāciju, Vispārējai tiesai būtu bijis jānospriež, ka šajā tiesību normā minētajai centrālajai iestādei noteikti ir jābūt kredītiestādes statusam, lai ECB varētu veikt prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī ar šīs centrālās iestādes starpniecību. <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> neesot cēlusi nevienu iebildi par VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta prettiesiskumu, bet esot uzdevusi vienkāršu ar interpretāciju saistītu jautājumu: vai atvasināto tiesību norma būtu jāinterpretē saderīgi ar augstāka spēka LESD tiesību normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Turklāt, pēc <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> domām, pretēji tam, ko apgalvo ECB, tādas savstarpēji saistītas grupas kā <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> centrālā iestāde nevarot tikt kvalificēta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>citu finanšu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> LESD 127. panta 6. punkta izpratnē. Proti, <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> esot vienkārša apvienība, kas veic tikai administratīvu darbību, taču tā neveic saimnieciskas darbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>ECB un Komisija uzskata, ka šis arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Sākumā ir jāatgādina, ka LESD 127. panta 6. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>LESD 127. panta 6. punkts ir burtiski pārņemts Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 25. panta 2. punktā.</P></NOTE> ir noteikts, ka Eiropas Savienības Padome <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>var noteikt Eiropas Centrālajai bankai konkrētus uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu konsultatīvu uzraudzību; tas neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Šajā nolūkā Padome pieņem regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šī LESD tiesību norma ir juridiskais pamats, uz kuru ir balstījusies Padome, pieņemot VUM regulu, un uz kuras pamata ECB vēlāk pieņēma VUM pamatregulu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka ECB un Komisijas minētais apstāklis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Pārsūdzētajos spriedumos Vispārējā tiesa norādīja, ka <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> nav izvirzījusi iebildi par prettiesiskumu. Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 81. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 80. punktu.</P></NOTE>, ka <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> nav cēlusi iebildi par VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta prettiesiskumu attiecībā uz LESD 127. panta 6. punktu vai VUM regulu, neietekmē <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> izvirzīto argumentu. Proti, kā tā ir skaidri norādījusi, tās arguments ir balstīts uz Vispārējās tiesas kļūdu, sniedzot VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretāciju, ciktāl šī interpretācija neesot saderīga ar augstāka spēka tiesību normu, kas ir iekļauta LESD. Savukārt <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> neapgalvo, ka VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkts nebūtu saderīgs ar minēto augstāka spēka tiesību normu. Tādējādi arguments acīmredzami attiecas uz VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretāciju, nevis uz tā spēkā esamību. Tomēr iespēja izvirzīt šādu argumentu nekādi nav atkarīga no iebildes par prettiesiskumu celšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Būtībā <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesas sniegtā VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretācija esot kļūdaina, ciktāl no apstākļa, ka LESD 127. panta 6. punkts attiecas tikai uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību, noteikti izrietot, ka šajā atvasināto tiesību normā minētajai centrālajai iestādei noteikti ir jābūt kredītiestādes statusam, lai ECB varētu veikt prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī ar šīs centrālās iestādes starpniecību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šī argumenta priekšnosacījums, manuprāt, ir LESD 127. panta 6. punktā minēto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>kredītiestādes<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>citas finanšu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> šaura interpretācija. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> atbalstīto pieeju šī primāro tiesību norma būtu jāinterpretē tādējādi, ka Padome, nosakot konkrētus uzdevumus prudenciālās uzraudzības jomā, kurus tā var uzticēt ECB, nevarētu piešķirt tai pilnvaras veikt banku grupas prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī, jo centrālajai iestādei, kurai ir radniecīgas dažādas grupas kredītiestādes, nav kredītiestādes statusa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ir jāpārbauda, vai šī LESD 127. panta 6. punkta interpretācija tiešām ir tā, kas ir jāsniedz, lai Vispārējās tiesas sniegtā VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretācija nebūtu saderīga ar augstāka spēka LESD tiesību normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tomēr es neuzskatu, ka tā būtu pareiza LESD 127. panta 6. punkta interpretācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Proti, no gramatiskā skatupunkta tā ir taisnība, ka ar LESD 127. panta 6. punktu Padomei nepārprotami ir atļauts uzticēt ECB konkrētus uzdevumus, kas attiecas uz divu veidu iestāžu – kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) – prudenciālu uzraudzību. Turklāt abi jēdzieni – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>kredītiestādes<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>finanšu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> – ir definēti Savienības atvasinātajās tiesībās, proti, Regulā Nr. 575/2013<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 26) apakšpunktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tomēr, nosakot LESD 127. panta 6. punkta tvērumu un Padomes pilnvaras uzticēt ECB konkrētus uzdevumus banku nozares prudenciālās uzraudzības jomā, tas noteikti ir jāveic atbilstoši sistēmai, kurā ietilpst šī primāro tiesību norma, un ar to izvirzītajiem mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es vispirms norādu, ka no sistēmiskā skatupunkta attiecīgā LESD tiesību norma, kas primārajās tiesībās tika ieviesta ar Māstrihtas līgumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. Māstrihtas līguma 105. panta 6. punktu.</P></NOTE>, ir iekļauta nodaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Monetārā politika<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> pirmajā pantā (LESD trešās daļas VIII sadaļas 2. nodaļa). Šajā pantā ir ietverti pamatnoteikumi, ar ko nosaka Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB mērķus un uzdevumu piešķiršanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121127">2012. gada 27. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pringle</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑370/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:756">EU:C:2012:756</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gauweiler</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑62/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:400">EU:C:2015:400</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181211">2018. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Weiss</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑493/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:1000">EU:C:2018:1000</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Attiecīgajai tiesību normai, ņemot vērā citus šajā pašā LESD 127. pantā iekļautos papildu noteikumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Tomēr attiecībā uz prasību, ka ECB prudenciālās uzraudzības uzdevumi ir jāveic nošķirti no monetārās politikas uzdevumiem, skat. VUM regulas 65. apsvērumu.</P></NOTE>, ir sistēmiska nozīme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tomēr LESD 127. panta 6. punktā izvirzīto mērķu analīze, kas, manuprāt, būtu pretrunā tajā iekļauto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>kredītiestādes<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>citas finanšu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> šaurai interpretācijai, izraisītu to, ka Padomei tiktu liegta iespēja uzticēt ECB banku grupas prudenciālās uzraudzības uzdevumus tikai tāpēc, ka centrālajai iestādei, kurai ir radniecīgas kredītiestādes, kas ir attiecīgās banku grupas dalībnieces, nav kredītiestādes statusa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka vispār banku prudenciālās uzraudzības uzdevumu īstenošanas mērķis ir nodrošināt kredītiestāžu drošību un stabilitāti, kas ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu visas finanšu sistēmas stabilitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. šajā nozīmē VUM regulas 65. apsvērumu.</P></NOTE>. Proti, kā uzskatāmi parādīja 2008. gada finanšu krīze<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Attiecībā uz dažiem apsvērumiem par 2008. gada finanšu krīzi un VUM izveidi skat. ģenerāladvokāta Dž. Hogana [<HT TYPE="ITALIC">G. Hogan</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Landeskreditbank Baden-Württemberg</HT>/ECB</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑450/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:982">EU:C:2018:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0001">1.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0002">2.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa-Bordonas [<HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez-Bordona</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlusconi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fininvest</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑219/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:502">EU:C:2018:502</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0001">1.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0002">2.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, pastāv tieša saikne starp finanšu sistēmas stabilitāti, no vienas puses, un lielo kredītiestāžu un lielo banku grupu drošību un stabilitāti, no otras puses<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. šajā nozīmē VUM regulas 16. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>LESD 127. panta 6. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka tā mērķis ir ļaut Padomei, ja un kad tas ir nepieciešams, uzticēt ECB konkrētus uzdevumus Eiropas banku nozares prudenciālās uzraudzības jomā ar mērķi nodrošināt tās drošību un stabilitāti, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti – uz kuru ir skaidra atsauce LESD 127. panta 5. punktā – un, visbeidzot, vienotās naudas vienības un iekšējā tirgus integritāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka ilgu laikposmu – no brīža, kad primārajās tiesībās tika ieviesta tiesību norma, kas 1992. gadā ar Māstrihtas līgumu (un kopš ECB izveides 1998. gadā) ir iekļauta LESD 127. panta 6. punktā, līdz VUM regulas pieņemšanai 2013. gadā, – Padome neuzskatīja par nepieciešamu izmantot ar šo tiesību normu tai piešķirtās pilnvaras uzticēt ECB konkrētus uzdevumus banku prudenciālās uzraudzības jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tomēr 2008. gada finanšu krīze, kas drīz vien kļuva par banku krīzi, parādīja Eiropas Savienībā pastāvošās neintegrētas prudenciālās uzraudzības sistēmas trūkumus un acīmredzamas tiesiskā regulējuma nepilnības, kas veicināja krīzes padziļināšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos kļuva acīmredzams, ka tikai Savienības līmenī integrēti īstenota prudenciālā uzraudzība var nodrošināt atbilstošu uzraudzību situācijā, kurā ir attīstījies banku pakalpojumu iekšējais tirgus Savienībā un kurā no šī laika dažādās dalībvalstīs darbojas vairākas Eiropas līmeņa grupas. Šajos apstākļos Padome pieņēma VUM regulu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Taču, lai varētu sasniegt šo secinājumu 55. un 56. punktā minētos mērķus un ļautu ECB pilnībā īstenot tās prudenciālās uzraudzības uzdevumus, šai iestādei ir jānodrošina uzraudzības pilnvaras ne tikai individuālā līmenī attiecībā uz katru atsevišķu kredītiestādi, bet arī banku grupu, kurās ietilpst daļa vai vairākas kredītiestādes, uzraudzība konsolidētā līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Pilnvaru veikt banku grupu prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī piešķiršana atbilst diviem mērķiem, kurus pārsūdzētajos spriedumos pamatoti identificēja Vispārējā tiesa un kuri ir minēti šo secinājumu 36. punktā, proti, ļaut ECB apjaust apdraudējumus, kas var skart kredītiestādi un kas rodas grupas, kurai tā pieder, līmenī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šajā nozīmē skat. VUM regulas 26. apsvērumu, uz kuru Vispārējā tiesa arī ir atsaukusies pirmā pārsūdzētā sprieduma 60. punktā un otrā pārsūdzētā sprieduma 59. punktā.</P></NOTE>, un, otrkārt, novērst minētās grupas sastāvā esošo struktūru prudenciālās uzraudzības sadrumstalotību. Turklāt es norādu, ka <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> šajās apelācijas sūdzībās nav apstrīdējusi šo vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Taču šo mērķu gaismā, lai ECB varētu efektīvi veikt tai uzticētos prudenciālās uzraudzības uzdevumus, grupas uzraudzības konsolidētā līmenī gadījumā ECB uzraudzības pilnvarām ir jāattiecas arī uz iestādēm, kurām nav kredītiestāžu vai finanšu iestāžu statusa, ja šīs iestādes ir banku grupas dalībnieces. Šādos gadījumos, kā to pamatoti norādīja Komisija, ECB uzticētās uzraudzības pilnvaras attiecībā uz iestādēm, kas nav bankas, nav pamatotas ar tām raksturīgajām īpašībām vai darbību, bet ar apstākli, ka šīs iestādes pieder grupai, kurā ir iekļautas kredītiestādes, un ka šo iestāžu uzraudzība var būt efektīva tikai konsolidētā veidā grupas līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Šajā situācijā, ņemot vērā mērķus, kas noteikti, piešķirot ECB pilnvaras prudenciālās uzraudzības jomā, LESD 127. panta 6. punkts nevar tikt interpretēts šauri, izslēdzot iespēju Padomei uzticēt ECB pilnvaras veikt prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī attiecībā uz banku grupām, kurām, izpildot Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, visaugstākajā konsolidācijas līmenī ir iestāde, kurai nav kredītiestādes statusa, neatkarīgi no šai iestādei izvēlētas juridiskās formas. Šāda interpretācija acīmredzami būtu pretrunā LESD 127. panta 6. punktā izvirzītajiem mērķiem, kas ir minēti šo secinājumu 56. punktā. Proti, tas ļautu banku grupai izvairīties no konsolidētās uzraudzības tieši tā iemesla dēļ, ka iestādei, kas darbojas kā centrālā iestāde, tā izvēlētos tādu juridisko formu kā apvienība, kas apdraudētu grupas uzraudzības konsolidētā līmenī efektivitāti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka LESD 127. panta 6. punktam nav pretrunā, ka ECB var veikt banku grupas prudenciālo uzraudzību konsolidētā līmenī ar tādas centrālās iestādes starpniecību, kurai nav kredītiestādes statusa, un, ja Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, šajā ziņā nav nozīmes, kāda ir šīs struktūras konkrētā juridiskā forma un vai tā veic saimniecisko darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta interpretācija, ko Vispārējā tiesa ir sniegusi pārsūdzētajos spriedumos, nav pretrunā LESD 127. panta 6. punktam, un tādējādi pirmo pamatu pirmās daļas pirmais arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prudenciālās uzraudzības sadrumstalotības iespēja</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Ar otro argumentu, kas izvirzīts šo apelācijas sūdzību pirmo pamatu pirmajā daļā, <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apstrīd Vispārējās tiesas vērtējumu, kas ir izklāstīts šo secinājumu 38. punktā un saskaņā ar kuru tās atbalstītās pieejas pieņemšana izraisītu prudenciālās uzraudzības sadrumstalotību, bet tas būtu pretrunā gan VUM regulai, gan VUM pamatregulai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 89. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 88. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Pēc <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> domām, pirmkārt, Vispārējā tiesa, apgalvojot, ka radniecīgajām iestādēm var nebūt kredītiestādes statusa, lai tās atbilstu minētajā 10. pantā paredzētajiem nosacījumiem un līdz ar to tās būtu iestādes, kas pieder <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>prudenciālajai uzraudzībai pakļautajai grupai<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, esot sagrozījusi VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta un Regulas Nr. 575/2013 10. panta noteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Otrkārt, izskatāmajā lietā <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> esot apvienība, kas neveic nekādu saimniecisko darbību un pilda tikai administratīvas funkcijas, tādējādi tā neradot nekādu risku, kas varētu ietekmēt tai radniecīgu kredītiestāžu situāciju. Tādējādi tās iekļaušana ECB prudenciālajai uzraudzībai pakļautajā grupā neesot attaisnojama ar attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzītajiem mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>ECB un Komisija uzskata, ka šis arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iebildumi, kas vērsti pret Vispārējās tiesas lēmumā iekļautu papildu argumentu, nevar būt pamats atcelt šo spriedumu un tādējādi ir neefektīvi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">ex multis</HT> spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190314">2019. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meta Group</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑428/17 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:201">EU:C:2019:201</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Taču, kā pamatoti norādīja ECB un Komisija, šis arguments ir vērsts pret šī sprieduma motīvu, kas izvirzīts pilnības labad, un tādējādi tas ir uzskatāms par neefektīvu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Tas, ka šis motīvs ir izvirzīts pilnības labad, uz ko norāda <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> šajā argumentā, pirmkārt, skaidri izriet no apstākļa, ka Vispārējā tiesa šo divu spriedumu punktā, kas ir pirms <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> minētā punkta, secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>saskaņā ar [VUM] regulas un VUM pamatregulas mērķiem kvalifikācija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>uzraudzītā grupa<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta izpratnē ir saglabājama neatkarīgi no tā, vai šīs grupas centrālajai iestādei ir kredītiestādes statuss<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Pamatojoties uz pirmā pārsūdzētā sprieduma 88. un 89. punktā un otrā pārsūdzētā sprieduma 87. un 88. punktā izklāstīto argumentāciju.</P></NOTE>. Otrkārt, to, ka šis motīvs ir izvirzīts pilnības labad, apstiprina vārda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>turklāt<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> lietojums to apstrīdēto spriedumu punktu sākumā, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Katrā ziņā arguments ir ne tikai neefektīvs, bet arī acīmredzami nepamatots.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, runājot par iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi attiecīgo tiesību normu noteikumus, – tas ir balstīts uz pārsūdzēto spriedumu acīmredzami kļūdainu interpretāciju. Proti, attiecīgajos šo spriedumu punktos Vispārējā tiesa nebūt neapgalvo, ka radniecīgajām iestādēm varētu nebūt kredītiestādes statusa un ka tās vienlaikus atbilstu Regulas Nr. 575/2013 10. pantā paredzētajiem nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Otrkārt, kā tas izriet no šo secinājumu 61.–64. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, iebildums par to, ka, tā kā <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> ir apvienība, kas neveic nekādu saimniecisko darbību un pilda tikai administratīvas funkcijas, tās integrācija grupā, kas pakļauta ECB prudenciālajai uzraudzībai, neesot attaisnojama ar attiecīgajās regulās izvirzītajiem mērķiem, ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka otrais arguments, kuru <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> ir izvirzījusi šo pirmo pamatu pirmajā daļā, manuprāt, arī ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Uzraudzības uzdevums un sankciju piemērošanas pilnvaras</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Ar trešo argumentu, kas izvirzīts šo apelācijas sūdzību pirmo pamatu pirmajā daļā, <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktu, ciktāl, lai arī tā konstatēja, ka ECB nevar piemērot sankcijas šajā tiesību normā minētajām centrālajām iestādēm, tomēr no šī konstatējuma tā neesot izdarījusi nepieciešamos secinājumus, proti, to, ka centrālajai iestādei ir jābūt kredītiestādes statusam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Proti, pastāvot cieša saikne starp iespēju uzraudzīt kredītiestādi un iespēju piemērot sankcijas pārkāpumu gadījumā. Efektīvu uzraudzību nebūtu iespējams nodrošināt, ja nevarētu piemērot nekādas sankcijas. Tādējādi neesot konsekventi atzīt ECB pilnvaras uzraudzīt iestādi, atņemot tai līdzekļus, kas nodrošina tās efektivitāti. Tā kā sankciju piemērošanas pilnvaras nodrošina uzraudzības efektivitāti un tā kā šīs pilnvaras drīkst īstenot tikai attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta noteikumi Vispārējai tiesai esot bijuši jāinterpretē tādējādi, ka tos var piemērot tikai tām centrālajām iestādēm, kurām ir kredītiestādes vai finanšu iestādes statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Vispārējās tiesas minētais apstāklis, ka ECB ir pilnvaras piemērot sankcijas centrālajai iestādei radniecīgām iestādēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 93. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 92. punktu.</P></NOTE>, esot neefektīvs. Proti, tas, ka netiek ievērotas Regulā Nr. 575/2013 paredzētās prudenciālās prasības konsolidētās situācijas līmenī, varētu izrietēt no tā, ka centrālā iestāde nepilda savus uzdevumus attiecībā uz radniecīgām iestādēm, nevis no kādas radniecīgās iestādes rīcības. Šajos apstākļos ECB neesot pamata piemērot sankcijas kredītiestādei, ja tā nav vainojama pārkāpuma izdarīšanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>ECB un Komisija uzskata, ka šis arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka vispār ar LESD 132. panta 3. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šīs tiesību normas teksts ir pārņemts Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 34. panta 3. punktā.</P></NOTE>, ievērojot Padomes paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, ECB ir piešķirtas pilnvaras piemērot naudas sodus un noteikt periodiskus soda maksājumus gadījumos, kad netiek ievērotas šīs regulas un šie lēmumi. Uz šīs tiesību normas pamata Padome pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98 (<DATE ISO="19981123">1998. gada 23. novembris</DATE>) par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="318" PAGE.FIRST="4" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 318, 4. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Tomēr it īpaši attiecībā uz uzdevumu pildīšanu kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības politiku jomā pilnvaras piemērot sankcijas ar VUM regulas 18. pantu un, it īpaši, tā 1. punktu, ir piešķirtas ECB. Šajos apstākļos sankciju piemērošanas procedūras ir paredzētas VUM pamatregulas 120. un nākamajos pantos, kas saskaņā ar VUM regulas 18. panta 7. punktu reglamentē arī saikni ar Regulas Nr. 2532/98 tiesību normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Kā pārsūdzētajos spriedumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 91. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 90. punktu.</P></NOTE> konstatēja Vispārējā tiesa, ar VUM regulas 18. panta 1. punktu ECB ir piešķirtas pilnvaras piemērot sankcijas, lai tā pildītu savus uzdevumus prudenciālās uzraudzības jomā tikai attiecībā uz kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jaukta tipa finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Savukārt ar to nav atļauts piemērot sankcijas centrālajām iestādēm, kas nepieder kategorijām, kas definētas attiecīgi VUM regulas 2. panta 3., 4. un 5. punktā. Proti, kā pamatoti norādīja Komisija, ar tiesiskuma principu sankciju jomā nav saderīgi, ka ECB piešķirtās pilnvaras piemērot sankcijas tiek izmantotas arī gadījumos, kas it īpaši ir minēti atbilstošajās tiesību normās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, tomēr ir jānorāda, ka nevienā no iepriekš minētajiem tiesību aktiem sankciju jomā, ne arī kādā citā VUM regulas tiesību normā nav sniegts nekāds normatīvs pamatojums, kas ļautu uzskatīt, ka pilnvaras piemērot sankcijas iestādēm būtu nepieciešams nosacījums, kas ECB dod tiesības veikt šo iestāžu prudenciālo uzraudzību, un ka šādu pilnvaru piemērot sankcijas neesamības gadījumā šīs iestādes nebūtu pakļautas ECB prudenciālajai uzraudzībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Tātad apstāklis, ka ECB nav pilnvaru piemērot sankcijas tādam konkrētam iestāžu veidam kā centrālā iestāde, nav nosacījums, lai atzītu tās kompetenci veikt savus grupas, kuras dalībniece ir šī iestāde, prudenciālās uzraudzības uzdevumus konsolidētā līmenī. No tā izriet, ka Vispārējai tiesai nevar pārmest kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā neesot izdarījusi apgalvotos secinājumus no tā, ka ECB nav pilnvaru piemērot sankcijas VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktā minētajām centrālajām iestādēm, kas ir apgalvotās sekas tam, ka šīm centrālajām iestādēm, lai tās tiktu pakļautas ECB prudenciālajai uzraudzībai, būtu jābūt kredītiestādes statusam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Turklāt Vispārējai tiesai nekādā ziņā nevar pārmest kļūdu, kad tā atsaucās uz ECB doto iespēju vajadzības gadījumā piemērot sankcijas attiecīgajai centrālajai iestādei radniecīgajām kredītiestādēm, lai uzskatītu, ka, kaut gan ECB nav pilnvaru piemērot sankcijas centrālajām iestādēm, ECB tomēr ir piešķirtas prerogatīvas, kas tai ļauj veikt atbilstošu prudenciālo uzraudzību un tādējādi nodrošināt efektivitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es norādu, ka Vispārējās tiesas minētajai iespējai, kā to norādīja Komisija, papildus ir jāmin arī VUM regulas 18. panta 5. punktā minētā iespēja. Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka konkrētos gadījumos, ja ECB tas vajadzīgs prudenciālās uzraudzības uzdevumu veikšanai, tā var pieprasīt valsts kompetentajām iestādēm uzsākt procedūru ar mērķi rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek piemērotas atbilstīgas sankcijas, it īpaši saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek piešķirtas īpašas pilnvaras, kas attiecīgajā brīdī nav prasītas Savienības tiesību aktos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> trešais arguments, kas izvirzīts pirmo pamatu pirmajā daļā, manuprāt, arī ir jānoraida un tādējādi ir jānoraida pirmā daļa kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu otro daļu, kas balstīta uz kļūdainu Regulas Nr. 575/2013 10. panta interpretāciju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Šo apelācijas sūdzību pirmo pamatu otrajā daļā <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvo, ka – pretēji tam, ko ir nospriedusi Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Šī daļa attiecas uz pirmā pārsūdzētā sprieduma 95.–108. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 94.–107. punktu.</P></NOTE>, – prasība, ka centrālajai iestādei, lai tiktu piemērots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>uzraudzītā grupa<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta izpratnē, ir jābūt kredītiestādes statusam, tika ieviesta ar Regulas Nr. 575/2013 10. pantu. Šajā daļā <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> izvirza divus argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Savā pirmajā pamatā <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> atsaucas uz Regulas Nr. 575/2013 11. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>ja piemēro [šīs regulas] 10. pantu, minētajā pantā norādītā centrālā iestāde ievēro Otrās līdz Astotās daļas prasības, pamatojoties uz centrālās iestādes kopējo konsolidēto finanšu stāvokli, ko veido centrālā iestāde kopā ar tās radniecīgajām iestādēm<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvo, ka, ciktāl šajā tiesību normā minētās prasības var ievērot tikai kredītiestāde, Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā minētajai centrālajai iestādei noteikti esot jābūt šim statusam, lai pār to varētu veikt prudenciālo uzraudzību. Tādējādi Regulas Nr. 575/2013 11. pantā esot netieši, bet noteikti paredzēts nosacījums, ka 10. pantā minētajai centrālajai iestādei ir jābūt kredītiestādei. Tātad Vispārējai tiesai esot bijis jāizvērtē, kāda saikne pastāv starp abām tiesību normām, un jādod priekšroka nozīmei, kas ļautu piemērot šīs tiesību normas saskaņoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>ECB un Komisija uzskata, ka šis arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāprecizē, ka Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkts un 11. panta 4. punkts attiecas uz iespējamo atbrīvojumu ievērot minētajā regulā noteiktās prudenciālās prasības, kuru centrālajai iestādei radniecīgām kredītiestādēm individuāli var piešķirt kompetentā iestāde. Savukārt šajās apelācijas sūdzības aplūkotais jautājums ir par to, vai pastāv prudenciālajai uzraudzībai pakļauta grupa saskaņā ar VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunktu, kurā it īpaši ir atsauce uz Regulas Nr. 575/2013 10. pantu, nevis uz šīs regulas 11. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, es pilnībā piekrītu Vispārējās tiesas argumentācijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 99. un nākamos punktus un otrā pārsūdzētā sprieduma 98. un nākamos punktus.</P></NOTE>, saskaņā ar kuru loģiskā saikne starp Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punktu un 11. panta 4. punktu ir tāda, ka otrās minētās tiesību normas piemērošana ir nevis pirmās minētās normas piemērošanas nosacījums, bet sekas. Proti, Regulas Nr. 575/2013 11. panta 4. punkts ir piemērojams tikai tad, ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 10. pantu nolemj individuālā kārtā atbrīvot centrālajai iestādei radniecīgas iestādes no prudenciālo prasību ievērošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā minētajā tiesību normā ir noteikts, ka centrālā iestāde ievēro prudenciālās prasības, pamatojoties uz kopējo konsolidēto finanšu stāvokli, ko tā veido <HT TYPE="ITALIC">kopā ar tās radniecīgajām iestādēm</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Tādējādi no tā skaidri izriet, ka, apgalvojot, ka Regulas Nr. 575/2013 11. panta 4. punktu var ievērot tikai kredītiestāde, <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> sajauc prudenciālās prasības, kas centrālajai iestādei, iespējams, ir piemērojamas individuālā līmenī, ar prasībām, kas saskaņā ar šo tiesību normu ir piemērojamas konsolidētā līmenī. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> arguments ir balstīts uz acīmredzami kļūdainu Regulas Nr. 575/2013 11. panta 4. punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru, ja ir piemērojams minētās regulas 10. pants, centrālajai iestādei ir jāatbilst prudenciālajām prasībām nevis individuālā līmenī, bet konsolidētā līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmo pamatu otrās daļas pirmais arguments, manuprāt, ir acīmredzami nepamatots.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu otrās daļas otro argumentu <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvo, ka prasība, ka centrālajai iestādei, lai ECB ar tās starpniecību varētu veikt konsolidētu uzraudzību, ir jābūt kredītiestādes statusam, izriet no Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta. Pēc <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> domām, tā kā šajā tiesību normā ir atsauce uz centrālās iestādes maksātspēju un likviditāti, tajā netieši, bet noteikti esot paredzēts, ka šai struktūrai ir jābūt kredītiestādes statusam. Šīs tiesību normas interpretācija, ko pārsūdzētajā spriedumā ir sniegusi Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Šis arguments attiecas uz pirmā pārsūdzētā sprieduma 106. un 107. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 105. un 106. punktu.</P></NOTE> un ko <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> definē kā teleoloģisku un vispārīgu, neesot ievērots minētās tiesību normas formulējums, kurā skaidri esot paredzēts, ka būtu jāizvērtē centrālās iestādes likviditāte un maksātspēja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>ECB un Komisija uzskata, ka šis arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Šis arguments ir balstīts uz pilnīgi nepareizu Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kurā ir paredzēts nosacījums, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Proti, <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> atkal ir sajaukusi šajā tiesību normā minēto iestāžu (tātad centrālās iestādes un tai radniecīgu iestāžu) uzraudzību konsolidētā līmenī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>kopumā<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, kas ir šajā tiesību normā minētā uzraudzība, no vienas puses, ar centrālās iestādes uzraudzību individuālā līmenī, uz kuru šī tiesību norma neattiecas, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā nekādā ziņā nav noteikts, ka centrālajai iestādei ir jāveic darbības, kas pamato tās maksātspējas un likviditātes uzraudzību individuālā līmenī un tādējādi to, ka šai iestādei ir kredītiestādes statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmo pamatu otrās daļas otrais arguments ir jāuzskata par acīmredzami nepamatotu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka abu <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apelācijas sūdzību pirmie pamati, manuprāt, ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apelācijas sūdzību otrie pamati, kas balstīti uz kļūdām faktu juridiskajā kvalifikācijā, ciktāl Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Crédit mutuel atbilst Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Savu apelācijas sūdzību otrajos pamatos <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pieļāvusi kļūdas faktu juridiskajā kvalifikācijā, ciktāl tā ir nospriedusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> atbilst Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, lai to kvalificētu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>uzraudzīto grupu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Šim otrajam pamatam ir divas daļas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pirmā daļa attiecībā uz <HT TYPE="NORMAL">CMF</HT> L.511‑31. panta un <HT TYPE="NORMAL">CNCM</HT> <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> Lēmuma Nr. 1‑1992 piemērojamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Savu otro pamatu pirmajā daļā <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apstrīd vērtējumu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa nosprieda, ka <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> Lēmums Nr. 1‑1992 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/><DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> lēmums<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>) apstiprina, ka <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupā pastāv pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistības, kas ļauj secināt, ka nosacījums par solidāru saistību starp centrālo iestādi un tai radniecīgām iestādēm pastāvēšanu – kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā – ir izpildīts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 135.–137. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 134.–136. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvo, ka elementi, kuri izriet no šī lēmuma un kurus ir izklāstījusi Vispārējā tiesa, neļaujot raksturot šādas pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistības starp dažādām <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> struktūrām. Šajā lēmumā paredzētajā sistēmā, lai arī patiesa solidaritāte starp tās pašas reģionālās grupas kasēm pastāvētu, tomēr valsts līmenī starp reģionālajām grupām neesot nekādu pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistību. Tādējādi, ja reģionālā grupa saskartos ar grūtībām, <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> nevarētu uzlikt citai reģionālajai grupai pienākumu pārvest pašu kapitālu, lai to atbalstītu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Tas, ka <HT TYPE="ITALIC">Caisse centrale du Crédit mutuel</HT> (<HT TYPE="ITALIC">CCCM</HT>) var izmantot ierobežotus resursus, kurus tai uzticējušas reģionālās grupas (kas ir 2 % no to saņemtajiem noguldījumiem), neļaujot konstatēt pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistības reģionālo grupu starpā. Runa esot par to, ka reģionālās grupas ierobežotu daļu no saņemtajiem noguldījumiem vienkārši nodod <HT TYPE="ITALIC">CCCM</HT>, kas paliekot šo grupu parādniece.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> [Valsts padomes] (Francija) <DATE ISO="20180309">2018. gada 9. marta</DATE> nolēmums lietā Nr. 399413<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>ECLI:FR:CECHR:2018:399413.<DATE ISO="20180309">20180309</DATE>.</P></NOTE>, kuru min ECB un Komisija, lai pamatotu pārsūdzētos spriedumus, esot neefektīvs, jo tas tika pieņemts pēc minēto spriedumu pasludināšanas un katrā ziņā tajā ir aplūkoti jautājumi, kas atšķiras no šajās apelācijas sūdzībās aplūkotajiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>ECB un Komisija uzskata, ka šī daļa ir jānoraida. Komisija uzskata, ka – pretēji Vispārējās tiesas viedoklim – pietiek ar <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. pantu, lai Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais nosacījums būtu izpildīts, un nav nepieciešamības izskatīt <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> lēmumu. Tā uzskata, ka tādējādi Tiesa varētu aizstāt pamatojumu šajā ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Šajā ziņā sākumā ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT>, kā to apgalvo ECB un Komisija, neapstrīd pārsūdzētajos spriedumos Vispārējās tiesas sniegto Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju, kurā tā secināja, ka šajā tiesību normā minētais nosacījums ir izpildīts, ja grupā pastāv pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistības, lai nodrošinātu iespēju izpildīt saistības pret kreditoriem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 118.–130. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 117.–129. punktu.</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apstrīd tikai šīs tiesību normas piemērošanu izskatāmajā lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. pirmā pārsūdzētā sprieduma 131.–139. punktu un otrā pārsūdzētā sprieduma 130.–138. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Pārsūdzētajos spriedumos Vispārējā tiesa vispirms atgādināja, ka <DATE ISO="20150914">2015. gada 14. septembra</DATE> atzinumā, kas minēts šo secinājumu 16. punktā, Pārskatīšanas padome ir minējusi vairākus iemeslus, kāpēc ir jāievēro šis nosacījums, proti, [tie ir] L.511‑31. panta formulējums, <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> pienākums sniegt palīdzību grūtībās esošām krājaizdevu sabiedrībām, kas izriet no <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> lēmuma, <HT TYPE="ITALIC">CCCM</HT> statūti un apstāklis, ka agrāk tika sniegta ārkārtas palīdzība grūtībās esošām iestādēm.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Turpinājumā Vispārējā tiesa nosprieda, ka <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. panta formulējums pats par sevi neļauj secināt, ka Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums ir izpildīts. Tomēr tika nospriests, ka savukārt <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> lēmums un tajā paredzētais solidaritātes mehānisms ļauj konstatēt pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistības <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> iekšienē ar mērķi nodrošināt saistību pret kreditoriem izpildi, un tādējādi tikai tas vien, ka pastāv šāds solidaritātes mehānisms, ļauj uzskatīt Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par izpildītu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirms tiek aplūkoti pret šo argumentāciju celtie <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> iebildumi, ir jāizskata Komisijas iesniegtais lūgums aizstāt pamatojumu, jo tam esot provizorisks raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai lūgums aizstāt pamatojumu būtu pieņemams, ir jāpastāv interesei celt prasību, proti, ka lietas dalībniekam, kas to ir iesniedzis, iznākums var sniegt labvēlīgu rezultātu. Tā tas ir gadījumā, ja lūgums aizstāt pamatojumu ir aizstāvība pret prasītāja izvirzītu pamatu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">ex multis</HT> spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ziegler</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑439/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:513">EU:C:2013:513</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā, ja – pretēji Vispārējās tiesas nospriestajam – būtu jākonstatē, ka no <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. panta paša par sevi izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> atbilst Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> otrā pamata pirmā daļa kļūtu neefektīva. Proti, šajā gadījumā vairs nebūtu jāanalizē <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> argumenti, kas balstīti uz Vispārējās tiesas kļūdu <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> lēmuma vērtējumā. Tādējādi, tā kā Komisijai ir interese iesniegt lūgumu aizstāt pamatojumu, tas, manuprāt, ir jāatzīst par pieņemamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. panta tvērumu Vispārējā tiesa pārsūdzētajos spriedumos vispirms norādīja, ka, ja valsts kompetentās tiesas nav pieņēmušas nolēmumu, tai ir jālemj par minēto tiesību normu tvērumu. Tādējādi Vispārējā tiesa nosprieda, ka <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. pants pats par sevi neļauj secināt, ka Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums, ņemot vērā tā pārāk vispārīgo formulējumu, kurā ir atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>nepieciešamo pasākumu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> veikšanu, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>nodrošināt[u] gan katras no šīm iestādēm un sabiedrībām, gan tīkla kopumā maksātspēju un likviditāti<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, ir izpildīts. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka no tik vispārīgas tiesību normas nav iespējams secināt pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistību esamību, lai nodrošinātu saistību pret kreditoriem izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Pirmā pārsūdzētā sprieduma 134. punkts un otrā pārsūdzētā sprieduma 133. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sniegusi pārāk šauru <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. panta interpretāciju. Lai pamatotu savu nostāju, tā min šīs tiesību normas interpretāciju, kas ir sniegta <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20180309">2018. gada 9. marta</DATE> Nolēmumā Nr. 399413. Arī ECB atsaucas uz šo nolēmumu, bet tā savu argumentāciju balsta arī uz <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20161213">2016. gada 13. decembra</DATE> Nolēmumu Nr. 403418<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>ECLI:FR:CECHR:2016:403418.<DATE ISO="20161213">20161213</DATE>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, tāpat kā to dara Vispārējā tiesa, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts normatīvo vai administratīvo tiesību normu piemērojamība ir jāizvērtē, ņemot vērā valstu tiesu sniegto interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">ex multis</HT> spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150916">2015. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Slovākija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑433/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:602">EU:C:2015:602</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> minētais apstāklis, ka <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20180309">2018. gada 9. marta</DATE> nolēmums tika pieņemts pēc pārsūdzēto spriedumu pasludināšanas, neliedz ņemt to vērā, lai interpretētu <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. pantu, ja lietas dalībniekiem Tiesā ir bijusi iespēja sniegt savus apsvērumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Szajner</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑598/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:265">EU:C:2017:265</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Šajā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180424">2018. gada 24. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Caisse régionale de crédit agricole mutuel Alpes Provence</HT> u.c</NAME.CASE>./ECB (no T‑133/16 līdz <NO.CASE>T‑136/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:219">EU:T:2018:219</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> savu viedokli par Valsts padomes <DATE ISO="20180309">2018. gada 9. marta</DATE> nolēmumu ir paudusi replikas rakstā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Taču <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20161213">2016. gada 13. decembra</DATE> nolēmuma 5. apsvērumā šī tiesa ir precizējusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>likumdevējs, pieņemdams L.511‑31. panta noteikumus [..], ir uzticējis [<HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT>] [..] uzdevumus nodrošināt [<HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT>] tīkla kohēziju, veikt katras krājaizdevu sabiedrības administratīvo, tehnisko un pārvaldības kontroli un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tīkla pareizu darbību. [..] Turklāt saskaņā ar šī paša kodeksa L.511‑31. pantu <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT>, ja attiecīgo iestāžu finanšu situācija to attaisno un neatkarīgi no jebkādām pretējām tiesību normām un noteikumiem, var lemt par divu vai vairāku tīklā iekļauto krājaizdevu sabiedrību apvienošanu, to komercdarbības nodošanu, kā arī to darbības izbeigšanu. No šī tiesiskā regulējuma izriet, ka neatkarīgi no attiecībām, kādas pastāv starp <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> tīklā iekļautajām grupām, <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> ir juridiski atbildīga arī par banku sistēmas sistēmiskā regulējuma ietvaros paredzēto pasākumu sagatavošanu un īstenošanu attiecībā uz visu <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupu un tai kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>mātesuzņēmumam Savienībā<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> ir jāsagatavo preventīvs šīs grupas atveseļošanas plāns<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Līdzīgi apsvērumi ir iekļauti <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20180309">2018. gada 9. marta</DATE> nolēmuma 7. apsvērumā, kurā ir piebilsts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>šādu uzdevumu pildīšana attiecībā uz uzraudzītām kredītiestādēm noteikti ietver [<HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT>] kompetenci paredzēt krājaizdevu sabiedrībām saistošus noteikumus, nodrošinot tām piemērojamo noteikumu ievērošanu un šo noteikumu pārkāpumu gadījumā piemērojot tām attiecīgas sankcijas<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Turklāt šī pēdējā minētā nolēmuma 20. apsvērumā <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> ir nospriedusi, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>īstenojot tām uzlikto pienākumu nodrošināt tīkla likviditāti un maksātspēju<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, centrālās iestādes saskaņā ar [<HT TYPE="ITALIC">CMF</HT>] L.511‑31. pantu ir pilnvarotas veikt “visus nepieciešamos pasākumus<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/> un, it īpaši, izveidot saistošus solidaritātes mehānismus, kas nav tikai tādi iepriekšfinansēti dibinājumi kā garantiju fondi<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>No šīs <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> judikatūras izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. pantā paredzētais pienākums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>veikt visus nepieciešamos pasākumus, it īpaši nodrošināt gan katras no šīm iestādēm un sabiedrībām, gan tīkla kopumā maksātspēju un likviditāti<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, ietver ļoti plašu administratīvu, tehnisku un finanšu kontroli, ko <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> veic pār visu <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> tīklu, un ka šīs pilnvaras ļauj tai jebkurā brīdī izveidot tādus saistošus solidaritātes mehānismus kā pašu kapitāla un likviditātes pārvešana, kas var tikt uzlikti par pienākumu tīkla dalībniekiem. <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> šīs pilnvaras raksturo tādējādi, ka iestādes finanšu krīzes gadījumā tās ļauj <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> lemt par divu vai vairāku tīkla krājaizdevu sabiedrību apvienošanu, neraugoties uz jebkādiem pretējiem noteikumiem vai normām. Taču pilnvaras uzlikt kādam tīkla dalībniekam pienākumu pievienot finanšu krīzes skarto iestādi nozīmē noteikt pienākumu rīkoties ar šīs iestādes pasīviem, un šim dalībniekam tas, iespējams, rada smagākas sekas par tām, kas izriet no pienākuma veikt vienkāršu pašu kapitāla vai likviditātes pārvešanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> kontroles un iejaukšanās pilnvaru attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> tīkla dalībniecēm iestādēm tvērumu gadījumā, ja kādu tīkla dalībnieci iestādi ir skārusi krīze, manuprāt, nevar noliegt, ka <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> judikatūrā aprakstītais L.511‑31. panta noteikums ietver pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistību esamību <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> tīkla ietvaros. No tā izriet, ka – pretēji Vispārējās tiesas atzinumam –, manuprāt, ar šo pantu pietiek, lai šī grupa atbilstu Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, ja Vispārējās tiesas nolēmuma argumentos atklājas kļūda, bet nolēmuma rezolutīvā daļa, šķiet, ir balstīta uz citu tiesisko pamatojumu, šāds pārkāpums nevar būt pamats minētā nolēmuma atcelšanai un ir jāveic argumentu aizstāšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Šajā nozīmē skat. <HT TYPE="ITALIC">ex multis</HT> spriedumu, 2019. gada 23. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deza</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:52">EU:C:2019:52</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Līdz ar to, manuprāt, Komisijas lūgums aizstāt pamatojumu ir jāapmierina un tādējādi otro pamatu pirmā daļa ir jānoraida kā neefektīva.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="18"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrā daļa par <HT TYPE="NORMAL">CNCM</HT> <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> Lēmuma Nr. 1‑1992 nepiemērojamību visai <HT TYPE="NORMAL">Crédit mutuel</HT> grupai</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Saistībā ar šo otro pamatu otro daļu <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu faktisko apstākļu juridiskajā kvalifikācijā saistībā ar Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ciktāl, pat pieņemot, ka <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> lēmums attiecās uz pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistību pastāvēšanu, šis lēmums neesot bijis piemērojams visai <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupai, kas ir pakļauta ECB prudenciālajai uzraudzībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupā esot iekļautas bankas – reģionālo krājaizdevu sabiedrību filiāles, kas nav radniecīgas centrālajai iestādei. Šīs filiāles pilnīgi noteikti neietilpstot <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> lēmuma piemērošanas jomā, un attiecībā uz tām nepastāvot nekāds solidaritātes mehānisms. <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> attiecībā uz šīm filiālēm neesot nekādas prerogatīvas, kas būtu paredzētas Regulas Nr. 575/2013 10. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>ECB vispirms apgalvo, ka šī argumentācija, kas pirmo reizi tika minēta apelācijas tiesvedībā, esot jauns pamats, kas attiecas nevis uz Regulas Nr. 575/2013 10. panta interpretāciju, bet uz VUM pamatregulas 2. panta 21) punkta c) apakšpunkta tvērumu, un ka tādējādi šī otrā daļa neesot pieņemama. Komisija būtībā piekrīt ECB nostājai. ECB un Komisija apgalvo, ka otrā pamata otrā daļa katrā ziņā esot jānoraida kā nepamatota. Šajā ziņā ECB aicina Tiesu veikt procesa organizatorisko pasākumu saskaņā ar Reglamenta 64. pantu, pieprasot sniegt informāciju par dažiem pārfinansēšanas nolīgumiem, kurus noslēgušas <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupas krājaizdevu sabiedrības un to filiāles.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, tā kā apelācijas ietvaros Tiesa pārbauda tikai tā juridiskā risinājuma vērtējumu, kas piemērots pirmās instances tiesā apspriestajiem pamatiem un argumentiem, procesa puse nevar Tiesā pirmo reizi izvirzīt argumentu, ko tā nav izvirzījusi Vispārējā tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">ex multis</HT> spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180920">2018. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Agria Polska</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑373/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:756">EU:C:2018:756</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0099">99.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133.</NO.P><TXT>Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, man nav ne mazāko šaubu, ka <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> argumentācija saistībā ar otro pamatu otro daļu nekādi nav minēta pirmajā instancē Vispārējā tiesā. To arī nevar kvalificēt kā jaunu argumentu, kas būtu tikai vienkāršs Vispārējā tiesā iesniegtās argumentācijas iztirzājums vai paplašinājums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Arguments, kas ir Vispārējā tiesā iesniegtās argumentācijas iztirzājums vai paplašinājums, ir pieņemams. Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090910">2009. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Akzo Nobel</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑97/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:536">EU:C:2009:536</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos es uzskatu, ka šī daļa nav pieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135.</NO.P><TXT>Pakārtoti es norādu, ka, pat pieņemot, ka šī daļa būtu pieņemama – bet tas tā nav –, tā katrā ziņā ir arī neefektīva.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20180309">2018. gada 9. marta</DATE> nolēmumā ir precizējusi, ka ar <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. pantu <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> piešķirtās pilnvaras veikt <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> tīkla uzraudzību ir jāuzskata par tādām, kas attiecas arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>uz krājaizdevu sabiedrību uzraudzību, ja pirmo minēto krīzes situācija ietekmē otro minēto situāciju<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20180309">2018. gada 9. marta</DATE> lēmuma 10. un 11. apsvērumu.</P></NOTE>. Šajos apstākļos, ņemot vērā manu secinājumu, kuru esmu izdarījis iepriekš 125. punktā un saskaņā ar kuru pietiek tikai ar <HT TYPE="ITALIC">CMF</HT> L.511‑31. pantu, lai Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums būtu izpildīts, pat ja <DATE ISO="19920310">1992. gada 10. marta</DATE> lēmums nebūtu piemērojams visai <HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel</HT> grupai, šis apstāklis nekādā ziņā neietekmētu konstatējumu, ka šī grupa atbilst minētajam nosacījumam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137.</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka otro pamatu otrā daļa, manuprāt, ir jānoraida un par ECB iesniegto lūgumu veikt procesa organizatorisko pasākumu nav jālemj. Tādējādi, tā kā abu apelācijas sūdzību otrie pamati ir jānoraida, abas apelācijas sūdzības, manuprāt, ir jānoraida kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">VI. Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139.</NO.P><TXT>Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140.</NO.P><TXT>Tā kā ECB, Komisija un <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> ir prasījušas piespriest <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā nolēmums <HT TYPE="ITALIC">CMA</HT> ir nelabvēlīgs, tā sedz pati savus tiesāšanās izdevumus un tai ir jāpiespriež atlīdzināt ECB, Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">CNCM</HT> tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai nospriest šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības noraidīt.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Crédit mutuel Arkéa</HT> sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">Confédération nationale du Crédit mutuel</HT> tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>