<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-568/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0568</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:264">EU:C:2022:264</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20220407">7.4.2022</DATE>. – Lieta C‑568/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">H Limited</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (trešā palāta)</P><P><DATE ISO="20220407">2022. gada 7. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu iestāžu sadarbība civillietās</KEYWORD><KEYWORD>Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1215/2012</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>2. panta a) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Maksājuma rīkojums, kas pieņemts citā dalībvalstī pēc trešā valstī pieņemta nolēmuma īsas un uz sacīkstes principu balstītas pārbaudes</KEYWORD><KEYWORD>39. pants</KEYWORD><KEYWORD>Izpildāmība dalībvalstīs</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑568/20</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa, Austrija) iesniedza ar <DATE ISO="20200923">2020. gada 23. septembra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20201102">2020. gada 2. novembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">J</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">H Limited,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (trešā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jürimäe</HT>], tiesneši N. Jēskinens [<HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jääskinen</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Safjan</HT>] (referents), N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N. Piçarra</HT>] un M. Gavalecs [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Gavalec</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [<HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Pikamäe</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>J vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Straberger</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">H Limited</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Turic</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Möller</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hellmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">U</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bartl</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Heller</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Leupold</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20211216">2021. gada 16. decembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 1. pantu, 2. panta a) punktu, 39. pantu, 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā arī 45., 46. un 53. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp J un <HT TYPE="ITALIC">H Limited</HT> par <HT TYPE="ITALIC">High Court of Justice (England &amp; Wales)</HT> (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Apvienotā Karaliste) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">High Court</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) izdotā maksājuma rīkojuma izpildi Austrijā, pamatojoties uz diviem Jordānijā pasludinātiem spriedumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 4., 6., 26. un 34. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>(4)</NO.P><TXT>Dažas atšķirības starp valstu noteikumiem, kas reglamentē jurisdikciju un spriedumu atzīšanu, kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Būtiski ir noteikumi, lai vienādotu jurisdikcijas kolīziju normas civillietās un komerclietās un lai nodrošinātu ātru un vienkāršu dalībvalstī pieņemto spriedumu atzīšanu un izpildi.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(6)</NO.P><TXT>Lai sasniegtu mērķi panākt spriedumu brīvu apriti civillietās un komerclietās, ir vajadzīgi un lietderīgi, ka normas, kas nosaka jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu, reglamentē kāds Savienības juridiskais akts, kas ir saistošs un tieši piemērojams.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(26)</NO.P><TXT>Savstarpēja uzticēšanās tiesvedībai [Eiropas] Savienībā attaisno principu, kas paredz, ka kādā dalībvalstī pieņemti spriedumi būtu jāatzīst visās dalībvalstīs bez kādas īpašas procedūras. Turklāt mērķis padarīt pārrobežu tiesvedību mazāk laikietilpīgu un lētāku attaisno izpildāmības pasludināšanas atcelšanu, kas pirms izpildes jāveic uzrunātajā dalībvalstī. Tādējādi dalībvalsts tiesas pieņemts spriedums būtu jāuzskata par tādu, it kā tas būtu pieņemts uzrunātajā dalībvalstī.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(34)</NO.P><TXT>Būtu jānodrošina nepārtrauktība starp 1968. gada [27. septembra konvenciju par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar konvencijām par jaunu dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1968. gada Briseles konvencija<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>)], [Padomes] Regulu (EK) Nr. 44/2001 [(<DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un<?PAGE NO="3"?> komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>),] un šo regulu, un tālab būtu jānosaka pārejas noteikumi. Šī pati nepārtrauktības vajadzība attiecas uz 1968. gada Briseles konvencijas un regulu, kas to aizstāj, interpretāciju Eiropas Savienības Tiesā.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās neatkarīgi no tiesas būtības. Tā neattiecas jo īpaši uz nodokļu, muitas vai administratīvajām lietām vai uz valsts atbildību par darbību un bezdarbību, īstenojot valsts varu (<HT TYPE="ITALIC">acta iure imperii</HT>).<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās regulas 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Šajā regulā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir jebkurš spriedums, ko pieņēmusi kādas dalībvalsts tiesa, neatkarīgi no sprieduma nosaukuma, tostarp dekrēts, rīkojums, lēmums vai izpildraksts, kā arī lēmums par izmaksu vai izdevumu noteikšanu, ko pieņem tiesas ierēdnis.</TXT><P>III nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ietver pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, ko norīko tiesa, kuras jurisdikcijā saskaņā ar šo regulu ir lietas izskatīšana pēc būtības. Tas neietver pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu, ko norīko šāda tiesa, neuzaicinot ierasties atbildētāju, ja vien spriedums, kurā paredzēts pasākums, atbildētājam nav izsniegts pirms izpildes;</P></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>izcelsmes dalībvalsts<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir dalībvalsts, kurā attiecīgi ir pieņemts spriedums, apstiprināts vai noslēgts tiesas izlīgums vai oficiāli sastādīts vai reģistrēts publisks akts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>uzrunātā dalībvalsts<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir dalībvalsts, kurā atsaucas uz sprieduma atzīšanu vai kurā pieprasa sprieduma, tiesas izlīguma vai publiskā akta izpildi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>izcelsmes tiesa<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir tiesa, kas pieņēmusi spriedumu, uz kura atzīšanu atsaucas vai kura izpildi pieprasa.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 39. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Dalībvalstī pieņemts spriedums, kas izpildāms minētajā dalībvalstī, ir izpildāms pārējās dalībvalstīs, neprasot izpildāmības deklarāciju.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 42. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Kādā dalībvalstī pieņemta sprieduma izpildei citā dalībvalstī pieteikuma iesniedzējs kompetentajai izpildes iestādei iesniedz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>sprieduma kopiju, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>apliecību, kas izdota saskaņā ar 53. pantu, kura apliecina, ka spriedums ir izpildāms, un kurā ir ietverts sprieduma izraksts, kā arī attiecīgā gadījumā saistītā informācija par atgūstamajām tiesvedības izmaksām un procentu aprēķins.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs regulas 45. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma sprieduma atzīšana tiek atteikta:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja šāda atzīšana ir acīmredzami pretrunā uzrunātās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai (<HT TYPE="ITALIC">ordre public</HT>);</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Atbilstoši minētās regulas 46. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Pēc pieteikuma, kas saņemts no personas, pret kuru lūgta izpilde, sprieduma izpildi atsaka, ja ir konstatēts, ka pastāv viens no 45. pantā minētajiem pamatojumiem.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Minētās regulas 52. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Kādā dalībvalstī pieņemts spriedums nekādos apstākļos nav pārskatāms pēc būtības uzrunātajā dalībvalstī.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1215/2012 53. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Izcelsmes tiesa pēc jebkuras ieinteresētās puses lūguma izdod apliecību, izmantojot standarta veidlapu I pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190320">2019. gada 20. marta</DATE> maksājuma rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> piesprieda J, kas ir Austrijā dzīvojoša fiziska persona, samaksāt <HT TYPE="ITALIC">H Limited</HT>, bankas iestādei, pamatsummu <FT TYPE="NUMBER">10392463</FT> ASV dolāru (USD) (aptuveni <FT TYPE="NUMBER">9200000</FT> EUR) apmērā, kā arī procentus un izdevumus, izpildot divus Jordānas tiesu <DATE ISO="20130503">2013. gada 3. maijā</DATE> un 20. maijā pasludinātus spriedumus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Jordānas spriedumi<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>). Turklāt <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> izdeva Regulas Nr. 1215/2012 53. pantā paredzēto apliecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">H Limited</HT> lūdza izpildīt šo maksājuma rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Bezirksgericht Freistadt</HT> (Freištates pirmās instances tiesa, Austrija), pamatojoties uz Regulu Nr. 1215/2012, tostarp iesniedzot šīs regulas 53. pantā minēto apliecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190412">2019. gada 12. aprīļa</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Bezirksgericht Freistadt</HT> (Freištates pirmās instances tiesa) atļāva <HT TYPE="ITALIC">H Limited</HT>, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> <DATE ISO="20190320">2019. gada 20. marta</DATE> rīkojumu un piemērojot Regulu Nr. 1215/2012, izpildīt šo pēdējo minēto rīkojumu, lai piedzītu prasījumu <FT TYPE="DECIMAL">9249915,62</FT> EUR apmērā, kam pieskaitīti procenti un izmaksas. Šī tiesa tostarp norādīja, ka tiesvedība <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> ir atbildusi sacīkstes principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>J iesniegtā apelācijas sūdzība par šo <DATE ISO="20190412">2019. gada 12. aprīļa</DATE> rīkojumu tika noraidīta ar <HT TYPE="ITALIC">Landesgericht Linz</HT> (Lincas apgabaltiesa, Austrija) <DATE ISO="20200622">2020. gada 22. jūnija</DATE> spriedumu. Norādījusi, ka <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> <DATE ISO="20190320">2019. gada 20. marta</DATE> rīkojums ir spriedums Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkta izpratnē, apelācijas tiesa uzsvēra, ka šīs regulas 53. pantā paredzētā apliecība, kuru ir iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">H Limited</HT>, nerada nekādas šaubas attiecībā uz kādu no minētās regulas 45. pantā paredzētajiem atzīšanas atteikuma pamatiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>J iesniedza revīzijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa, Austrija) – iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šī pēdējā minētā tiesa sliecas uzskatīt, ka divkāršas eksekvatūras izslēgšanas princips attiecas arī uz nolēmumiem par rīkojuma izdošanu, kurus dalībvalsts tiesa ir pieņēmusi, pamatojoties uz prasību ārvalsts tiesas sprieduma izpildei, ja tiesiskās attiecības, kas ir ar galīgu spriedumu atzītā parāda pamatā, netiek pārbaudītas pēc būtības. Tātad pamatlietā aplūkotais lēmums neietilpstot jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šādā gadījumā nebūtu izslēgta vispārējo īstenošanas nosacījumu pārbaude tiesā saskaņā ar šo regulu. Līdz ar to iesniedzējtiesa uzskata, ka izpildes dalībvalsts var pārbaudīt datus, kas ietverti Regulas Nr. 1215/2012 53. pantā paredzētajā apliecībā, tādējādi parādnieks var atsaukties uz izpildes veikšanas nosacījumu neesamību, piemēram, tādēļ, ka nav sprieduma šīs regulas 2. panta a) punkta izpratnē vai ka minētā regula nav piemērojama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Tomēr šī tiesa norāda, ka Savienības tiesību pareiza piemērošana nav tik acīmredzama, ka nepastāvētu nekādas pamatotas šaubas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>1)</NO.P><TXT>Vai Regulas [Nr. 1215/2012] noteikumi, it īpaši tās 2. panta a) punkts un 39. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka spriedums ir izpildāms arī tādā gadījumā, ja pēc saīsinātās pārbaudes tiesvedībā, kas balstīta uz sacīkstes principu, kurā tiek vērtēts tikai trešā valstī pret personu, kas izpildes rīkojumā norādīta kā parādnieks, pieņemta sprieduma <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> spēks, šai personai parāds, kas šajā trešā valstī ir atzīts ar galīgu nolēmumu, ir jāsamaksā personai, kurai trešās valsts tiesvedībā taisītais spriedums ir bijis labvēlīgs, lai gan dalībvalsts tiesvedības priekšmets attiecas tikai uz pārbaudi par to, vai pastāv prasījuma tiesības, kuras izriet no galīga sprieduma, kas pieņemts attiecībā pret atbildētāju, pret kuru ir vērsta izpilde?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:</TXT><P>Vai Regulas [Nr. 1215/2012] noteikumi, it īpaši 1. pants, 2. panta a) punkts, 39. pants, 45., 46. un 52. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai gan ir konstatējams kāds no [šīs regulas] 45. pantā minētiem pamatojumiem, izpilde ir jāatsaka, ja pārbaudāmais nolēmums nav spriedums [minētās regulas] 2. panta a) punkta vai 39. panta nozīmē vai arī nolēmuma pamatā esošā prasība tā izcelsmes dalībvalstī neietilpst [šīs regulas] piemērošanas jomā?</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša un atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša:</TXT><P>Vai Regulas Nr. 1215/2012 noteikumi, it īpaši 1. pants, 2. panta a) punkts, 39. pants, 42. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 46. un 53. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka uzrunātās dalībvalsts tiesai, izskatot lietu par prasību atteikt izpildi, jau pamatojoties uz izcelsmes valsts tiesas norādīto informāciju apliecībā, kas izdota saskaņā ar [šīs regulas] 53. pantu, obligāti ir jāuzskata, ka attiecīgais spriedums ir tāds, kas ietilpst regulas piemērošanas jomā un ir izpildāms?<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkts un 39. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka maksājuma rīkojums, ko dalībvalsts tiesa izdevusi, pamatojoties uz galīgiem trešās valsts spriedumiem, ir uzskatāms par spriedumu un ir izpildāms citās dalībvalstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, ka, tā kā saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 34. apsvērumu ar to tiek atcelta un aizstāta Regula Nr. 44/2001, ar kuru savukārt ir aizstāta 1968. gada Briseles konvencija, Tiesas sniegtā šo pēdējo minēto tiesību instrumentu normu interpretācija attiecas arī uz Regulu Nr. 1215/2012, ja šīs tiesību normas var kvalificēt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>līdzvērtīgām<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220310">2022. gada 10. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BMA Nederland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑498/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:173">EU:C:2022:173</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Taču tā tas ir šīs konvencijas 25. panta un 27. panta 1. punkta, kā arī Regulas Nr. 44/2001 32. panta un 34. panta 1. punkta gadījumā, no vienas puses, un Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkta, kā arī 45. panta 1. punkta a) apakšpunkta gadījumā, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Kā Tiesa ir norādījusi attiecībā uz Regulas Nr. 44/2001 32. pantu, kas ir Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punktam līdzvērtīga norma, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> attiecas uz ikvienu nolēmumu, ko pieņēmusi dalībvalsts tiesa, nenošķirot atkarībā no attiecīgā nolēmuma satura (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gothaer Allgemeine Versicherung</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑456/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:719">EU:C:2012:719</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šis jēdziens ietver arī maksājuma rīkojumu, ko izdevusi dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz trešā valstī pasludinātiem galīgiem spriedumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Proti, saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai nolēmumi ietilptu Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā, ir pietiekami, ka tie ir tiesu nolēmumi, attiecībā uz kuriem pirms to atzīšanas un izpildes pieprasīšanas dalībvalstī, kas nav to izcelsmes dalībvalsts, ir veikta vai varēja tikt veikta uz sacīkstes principu balstīta izmeklēšana šajā izcelsmes dalībvalstī (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090402">2009. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gambazzi</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑394/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:219">EU:C:2009:219</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šo plašo un autonomo interpretāciju apstiprina ar Regulu Nr. 1215/2012 ieviestā sistēma, kā arī ar to sasniedzamie mērķi (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gothaer Allgemeine Versicherung</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑456/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:719">EU:C:2012:719</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 1215/2012 mērķiem tās 6. apsvērumā ir norādīts spriedumu civillietās un komerclietās brīvas aprites mērķis. Turklāt no tās 4. un 26. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir vienkāršot formalitātes spriedumu ātrai un vienkāršai atzīšanai un izpildei dalībvalstīs, kurām ir saistoša šī regula. Taču, kā ir norādījusi Eiropas Komisija, atšķirīga minētās regulas 2. panta a) punkta interpretācija liktu saistīt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ar tā saturu, kas būtu pretrunā šim mērķim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Otrkārt, runājot par Regulu Nr. 1215/2012 izveidoto sistēmu – tās 26. apsvērumā ir uzsvērta dalībvalstu tiesu savstarpējas uzticēšanās principa nozīme attiecībā uz tiesu nolēmumu izpildi, kas nozīmē, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> nav jāinterpretē šauri.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Taču šī savstarpējā uzticēšanās tiktu apdraudēta, ja kādas dalībvalsts tiesa varētu noliegt, ka citas dalībvalsts tiesas pieņemtajam maksājuma rīkojumam – kas pieņemts, pamatojoties uz trešā valstī pasludinātiem galīgiem spriedumiem, – ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>sprieduma<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Galu galā, jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkta izpratnē šauras interpretācijas sekas būtu tādu tiesu pieņemto aktu kategorijas radīšana – kas neietilpst izņēmumu skaitā, kuri izsmeļoši ir uzskaitīti šīs regulas 45. pantā –, kas nevarētu ietilpt šajā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>sprieduma<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> jēdzienā un kas tātad citu dalībvalstu tiesām nebūtu jāizpilda. Šādas aktu kategorijas pastāvēšana nebūtu savienojama ar minētās regulas 39., 45. un 46. pantā iedibināto sistēmu, kurā ir paredzēta tiesas spriedumu pilnīga izpilde un ir izslēgts, ka izcelsmes dalībvalsts tiesas jurisdikcija tiek pārbaudīta uzrunātās dalībvalsts tiesā (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gothaer Allgemeine Versicherung</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑456/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:719">EU:C:2012:719</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā lietā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka par pamatlietā aplūkoto <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> rīkojumu ir veikta vismaz īsa uz sacīkstes principu balstīta izmeklēšana izcelsmes dalībvalstī, tādējādi tas ir spriedums Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkta izpratnē. Līdz ar to, tā kā tas šajā dalībvalstī ir atzīts par izpildāmu, tas saskaņā ar šīs regulas 39. pantu ir izpildāms citās dalībvalstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šo secinājumu neatspēko fakts, ka pēc būtības minētais rīkojums ir pieņemts, izpildot trešā valstī pasludinātus spriedumus, kuri paši par sevi dalībvalstīs nav izpildāmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Proti, tā kā Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas joma ir ierobežota līdz jautājumiem par jurisdikciju un dalībvalstu tiesu pieņemto nolēmumu atzīšanu un izpildi un tā kā nav citu Savienības tiesību normu, kas reglamentētu šos jautājumus attiecībā uz trešo valstu tiesu pasludinātiem nolēmumiem, šīs pašas dalībvalstis principā var brīvi noteikt nosacījumus un procedūras, kas ļauj valsts tiesām izskatīt tajās ierosinātos strīdus. No tā izriet, ka noteikta veida tiesvedībām un tiesas nolēmumiem, kas pastāv vienā dalībvalstī, ne vienmēr ir ekvivalenti citās dalībvalstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Konkrēti runājot par to, kādas sekas dalībvalstīs var būt trešo valstu tiesu pasludinātiem spriedumiem, ir jānorāda – Savienības līmenī tas nav saskaņots un tā rezultātā dalībvalsts tiesas var likumīgi saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām pieņemt izpildāmus nolēmumus, pamatojoties uz šiem spriedumiem, pat ja šo pašu spriedumu ņemšana vērā citās dalībvalstīs joprojām būtu atkarīga no eksekvatūras prasības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Turklāt pretēji tam, ko iesniedzējtiesa sliecas uzskatīt, <DATE ISO="19940120">1994. gada 20. janvāra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Owens Bank</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑129/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:13">EU:C:1994:13</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), no kā pēc analoģijas var secināt, ka Regulas Nr. 1215/<DATE ISO="20120329">2012 29.–3</DATE>1. pants nav piemērojams procedūrām, kuru mērķis ir atzīt par izpildāmiem spriedumus, kas pasludināti civillietās un komerclietās trešā valstī, nenozīmē, ka nolēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz trešās valsts pieņemtu spriedumu, atbilstoši dalībvalsts normām par jurisdikciju un tiesvedību nevar ietilpt šīs regulas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Proti, pirmkārt, tāpat kā attiecībā uz jebkuru citu valsts tiesas nolēmumu, tāda akta kā pamatlietā aplūkojamais kvalificēšana par spriedumu Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkta izpratnē nekādā ziņā nav atkarīga no tā, vai procedūra, kuras noslēgumā tas tika pieņemts, pati ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, jo tās mērķis nav vienādot dalībvalstu procesuālās tiesību normas (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210909">2021. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Toplofikatsia Sofia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑208/20 un C‑256/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:719">EU:C:2021:719</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrkārt, katrā ziņā <DATE ISO="19940120">1994. gada 20. janvāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Owens Bank</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑129/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:13">EU:C:1994:13</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) ir skaidri nošķirta 1968. gada Briseles konvencijas nepiemērojamība procedūrām, kuru mērķis ir atzīt vai izpildīt spriedumus, kas pieņemti civillietās un komerclietās trešā valstī, no šīs konvencijas piemērojamības jebkuram līgumslēdzējas valsts tiesas nolēmumam neatkarīgi no tās nosaukuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tādējādi ir jākonstatē, ka neviena Regulas Nr. 1215/2012 norma, ne arī kāds no šīs regulas mērķiem neliedz to, ka maksājuma rīkojums, kuru izdevusi dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz galīgiem trešās valstīs pasludinātiem spriedumiem, ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tomēr no Regulas Nr. 1215/2012 39., 45. un 46. pantā iedibinātās sistēmas izriet, ka tas, ka šādam rīkojumam tiek atzīts sprieduma raksturs šīs regulas 2. panta a) punkta izpratnē, neliedz atbildētājam, pret kuru ir vērsta izpilde, tiesības iebilst pret šī rīkojuma izpildi, norādot atteikuma pamatus saskaņā ar minēto 45. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>It īpaši saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 45. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tās 46. pantu, pēc jebkuras ieinteresētās puses lūguma sprieduma atzīšana tiek atteikta, ja šāda atzīšana ir acīmredzami pretrunā uzrunātās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tomēr ir jāuzsver, ka, lai gan dalībvalstis atbilstoši savu valstu koncepcijām principā var brīvi noteikt savas sabiedriskās kārtības prasības, šī jēdziena robežas ietilpst minētās regulas interpretācijā. Tādējādi, lai gan Tiesai nav jādefinē dalībvalsts sabiedriskās kārtības jēdziena saturs, tai tomēr ir jākontrolē robežas, kurās dalībvalsts tiesa drīkst atsaukties uz minēto jēdzienu, lai atteiktos atzīt citā dalībvalstī taisītu nolēmumu (pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000328">2000. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Krombach</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑7/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:164">EU:C:2000:164</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diageo Brands</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑681/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:471">EU:C:2015:471</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turklāt, aizliedzot citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma pārskatīšanu pēc būtības, ar Regulas Nr. 1215/2012 52. pantu ir aizliegts uzrunātās dalībvalsts tiesai atteikties atzīt šo nolēmumu vienīgi tādēļ, ka pastāv atšķirība starp tā izdošanas valsts tiesas piemēroto tiesību normu un tiesību normu, kuru būtu piemērojusi uzrunātās valsts tiesa, ja strīds būtu iesniegts izskatīšanai šajā tiesā. Tāpat arī uzrunātās valsts tiesa nav tiesīga pārbaudīt nolēmuma izdošanas valsts tiesas juridisko vai faktisko secinājumu precizitāti (pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000328">2000. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Krombach</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑7/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:164">EU:C:2000:164</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diageo Brands</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑681/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:471">EU:C:2015:471</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tādējādi, lai ievērotu aizliegumu pēc būtības pārskatīt citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu, atsaukšanās uz sabiedriskās kārtības klauzulu, kas ietverta Regulas Nr. 1215/2012 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir iespējama tikai tad, ja šajā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšana veidotu tādas tiesību normas pārkāpumu, kas tiek uzskatīta par būtisku uzrunātās valsts tiesību sistēmā, vai tādu tiesību pārkāpumu, kas šajā tiesību sistēmā ir atzītas par pamattiesībām (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000328">2000. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Krombach</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑7/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:164">EU:C:2000:164</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diageo Brands</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑681/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:471">EU:C:2015:471</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šāds pārkāpums tostarp var izpausties tajā, ka atbildētājs sprieduma izpildes procedūrā nav varējis efektīvi aizstāvēties izcelsmes valsts tiesā un izcelsmes dalībvalstī nav varējis apstrīdēt spriedumu, kura izpilde tiek prasīta (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090402">2009. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gambazzi</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑394/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:219">EU:C:2009:219</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tādējādi šajā lietā gadījumā, ja J būtu varējis pierādīt uzrunātās dalībvalsts tiesā, ka viņam izcelsmes dalībvalstī nebija iespējams pēc būtības apstrīdēt prasījumus, kas bija pamatā Jordānijas spriedumiem, par kuriem izdots pamatlietā aplūkotais rīkojums, šī tiesa varētu atteikties izpildīt šo rīkojumu tā acīmredzamas nesaderības dēļ ar valsts sabiedrisko kārtību. Šis jautājums jāvērtē iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1215/2012 2. panta a) punkts un 39. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka maksājuma rīkojums, ko dalībvalsts tiesa izdevusi, pamatojoties uz galīgiem trešās valsts spriedumiem, ir uzskatāms par spriedumu un ir izpildāms citās dalībvalstīs, ja tas ir pieņemts uz sacīkstes principu balstītas tiesvedības rezultātā izcelsmes dalībvalstī un tajā ir atzīts par izpildāmu, tomēr šī dokumenta sprieduma raksturs neliedz atbildētajam, pret kuru ir vērsta izpilde, tiesības atbilstoši šīs regulas 46. pantam lūgt atteikt izpildi kāda tās 45. pantā minētā iemesla dēļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro un trešo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro un trešo jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 2. panta a) punkts un 39. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka maksājuma rīkojums, ko dalībvalsts tiesa izdevusi, pamatojoties uz galīgiem trešās valsts spriedumiem, ir uzskatāms par spriedumu un ir izpildāms citās dalībvalstīs, ja tas ir pieņemts uz sacīkstes principu balstītas tiesvedības rezultātā izcelsmes dalībvalstī un tajā ir atzīts par izpildāmu, tomēr šī dokumenta sprieduma raksturs neliedz atbildētajam, pret kuru ir vērsta izpilde, tiesības atbilstoši šīs regulas 46. pantam lūgt atteikt izpildi kāda tās 45. pantā minētā iemesla dēļ.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>