KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gada ziņojums par ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu /* COM/2015/0139 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI Gada ziņojums par ES un Korejas
brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu 1. Ievads 2014. gada
1. jūlijā aprit trešā gadadiena Brīvās
tirdzniecības nolīguma (BTN) noslēgšanai starp ES un tās
dalībvalstīm un Korejas Republiku (“Koreja”); šo nolīgumu
provizoriski piemēro no 2011. gada jūlija[1]. Tas ir pirmais
vērienīgais un visaptverošais jaunās paaudzes BTN. Tas ir
arī pirmais ES tirdzniecības nolīgums ar Āzijas valsti. Jau ir
izdarīts arī pirmais BTN grozījums —
lai ņemtu vērā Horvātijas
pievienošanos ES, 2014. gada martā tika parakstīts BTN Papildu
protokols, ko provizoriski piemēro no 2014. gada 26. maija. To
noslēgs, tiklīdz Koreja paziņos ES, ka ir pabeigusi savas
iekšējās procedūras. Šis ir trešais gada
ziņojums par BTN īstenošanu, ko sagatavo saskaņā ar
noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija
Regulā (ES) Nr. 511/2011, ar ko īsteno divpusējo
aizsargpasākumu klauzulu Brīvās tirdzniecības
nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm
un Korejas Republiku[2].
Atbilstīgi šīs regulas 13. panta 1. punktam Komisija
publicē gada ziņojumu par nolīguma piemērošanu un
īstenošanu. Turklāt 3. panta 3. punktā noteikts, ka
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju uzraudzības
ziņojumu ar aktuāliem statistikas datiem par preču importu no
Korejas jutīgās nozarēs un tajās jomās, uz kurām
pēc ražošanas nozares pieprasījuma attiecināta uzraudzība.
Tāpēc ar šo ziņojumu izpildītas abas minētās
ziņošanas prasības. Ziņojumā
arī sniegts pārskats par darbībām, ko veikušas dažādas
komitejas un darba grupas, kas saskaņā ar BTN izveidotas tā
īstenošanas uzraudzības nolūkā. Tā kā vairums
minēto komiteju un darba grupu tikās 2014. gada otrajā
pusgadā, attiecībā uz BTN īstenošanas struktūru darbībām
ziņojumā aplūkots laikposms no 2013. gada jūlija
līdz 2014. gada decembrim. 2. Vispārējs
novērtējums — tirdzniecības apjoma
pārmaiņas pēc trim BTN īstenošanas gadiem 2.1. Analīzē
izmantotā metodika Turpmāk
sniegtā analīze par divpusējām tirdzniecības
plūsmām starp ES un Koreju ir balstīta uz datu par BTN
īstenošanas trešo gadu (no 2013. gada jūlija līdz
2014. gada jūnijam) salīdzinājumu ar 12 mēnešu
periodu pirms BTN stāšanās spēkā un provizoriskās
piemērošanas (no 2010. gada jūlija līdz 2011. gada jūnijam). Jānorāda,
ka tirdzniecības plūsmu pārmaiņas nevar saistīt tikai
ar BTN, jo tās ietekmē arī citi faktori. Tomēr turpmāk
izklāstītie rādītāji sniedz pietiekamu priekšstatu par
BTN līdzšinējo ietekmi. 2.2. Preču tirdzniecības
kopējās pārmaiņas ES preču
eksports uz Koreju pieauga par 35 %, t. i., no
EUR 30,6 mljrd. 12 mēnešu periodā pirms BTN
stāšanās spēkā līdz EUR 41,4 mljrd. BTN
īstenošanas trešajā gadā. BTN satvarā
pilnīgi vai daļēji liberalizēto produktu eksports no ES uz
Koreju šajā laikposmā pieauga vairāk nekā eksports
kopumā, t. i., par attiecīgi 46 % un 37 %. 1. diagramma.
ES preču eksports uz Koreju un Korejas preču imports ES
laikposmā no 2010. gada jūlija līdz 2014. gada
jūnijam (miljonos EUR) Informācijas avots:
COMEXT BTN
īstenošanas trešajā gadā ES importēto Korejas preču
kopējā vērtība bija EUR 37,9 mljrd. — gandrīz tikpat, cik 12 mēnešu
periodā pirms BTN stāšanās spēkā. Tomēr
īstenošanas trešajā gadā importa apjoms bija par 6 %
lielāks nekā iepriekšējā gadā. Jānorāda,
ka BTN īstenošanas trešajā gadā no pārējās
pasaules importēto preču apjoms Eiropas Savienībā,
salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saruka par 4 %.
Patiesībā samazinājās 14 galveno ES
piegādātāju importēto preču apjoms ES, izņemot
Koreju un Turciju (katrai 6 % pieaugums), un Ķīnu (1 %
pieaugums). Pretēji
vispārīgajai Korejas eksporta uz ES tendencei BTN satvarā
pilnīgi vai daļēji liberalizēto produktu ES importa apjoms
pieauga par attiecīgi 21 % un 26 %, savukārt tādu no
Korejas uz ES eksportēto preču apjoms, kurām saskaņā
ar lielākās labvēlības režīmu (MFN)
piemēro nulles tarifus, samazinājās par 23 %. Kopumā BTN
īstenošanas trešajā gadā EUR 7,6 mljrd. lielais
tirdzniecības deficīts ar Koreju pārtapa
EUR 3,6 mljrd. lielā ES tirdzniecības pārpalikumā. ES īpatsvars
Korejas kopējā importā no pārējās pasaules ir
pieaudzis no 9 % (pirms BTN) līdz 11 % (BTN īstenošanas
trešajā gadā). Šajā laikposmā ES īpatsvars Korejas kopējā
eksporta rādītājā no 11 % samazinājās
līdz 9 %. Svarīgākās
ES eksportēto produktu kategorijas bija: §
mašīnas un iekārtas (TDC[3] 16) — gandrīz 34 % uz Koreju
eksportēto ES preču. BTN īstenošanas trešajā gadā šo
preču eksports palielinājās par vairāk nekā 23 %,
salīdzinot ar 12 mēnešu periodu pirms BTN stāšanās
spēkā; §
transporta aprīkojums (TDC 17) — kopš BTN stāšanās spēkā
šo produktu eksports ir palielinājies par 56 %, un lielākais
pieaugums ir noticis pēdējos divos BTN īstenošanas gados. Tie
veido 16 % no kopējā ES preču eksporta uz Koreju; §
ķīmiskie produkti (TDC 06) — BTN īstenošanas trešajā gadā
to eksports ir pieaudzis par 9 % un veido 12 % no kopējā ES
preču eksporta; §
citas produktu kategorijas, kuru eksports no ES
kopš 2011. gada jūlija ievērojami pieaudzis, ir
minerālprodukti (par vairāk nekā 1000 %[4]), koksne,
kā arī pērles un dārgmetāli[5] (par aptuveni
120 %). Ja BTN nebūtu
spēkā, īstenošanas trešajā gadā par pašreizējo uz
Koreju eksportēto ES preču apjomu būtu jāmaksā muitas
nodokļi EUR 1,6 mljrd. apmērā. Galvenās
produktu kategorijas, ko ES importē no Korejas, ir: §
mašīnas un iekārtas (36 % no Korejas
preču importa ES) — šo
produktu imports ES kopš BTN stāšanās spēkā sarucis par
20 %; §
transporta aprīkojums (26 % no
kopējā Korejas preču importa ES) — visu trīs BTN īstenošanas gadu laikā šo produktu imports
ES ir bijis svārstīgs — 2014. gada jūnijā rādītājs bija
gandrīz tāds pats kā 2011. gada jūnijā; §
ievērojams ES importa apjoma pieaugums tika
konstatēts plastmasas, minerālu un ķīmisko produktu
nozarēs (attiecīgi aptuveni 51 %, 112 % un 48 %
pieaugums kopš BTN stāšanās spēkā). 2.3. Pakalpojumu tirdzniecība un
ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) Statistika par
pakalpojumu tirdzniecību BTN īstenošanas trešajā gadā
vēl nav sagatavota un pieejama. ES pakalpojumu
eksports uz Koreju 2013. gadā pieauga par 18 %, salīdzinot
ar iepriekšējo gadu, un tā apmērs bija EUR 10,6 mljrd.
Šajā laikposmā Koreja uz ES eksportēja pakalpojumus
EUR 5,6 mljrd. apmērā — par 11 % vairāk nekā 2012. gadā. ES uzkrātie
ĀTI Korejā 2013. gadā bija EUR 32,6 mljrd.,
savukārt Korejas uzkrātie ĀTI ES — EUR 18,9 mljrd. 2.4. Mehānisko
transportlīdzekļu un to daļu tirdzniecības
pārmaiņas ES mehānisko
transportlīdzekļu (HS 8703) eksports uz Koreju pieauga par
90 % — no
EUR 2 mljrd. (74 600 vienību) 12 mēnešu
periodā pirms BTN stāšanās spēkā līdz
EUR 3,8 mljrd. (141 800 vienību) BTN īstenošanas
trešajā gadā —, un
tas bija 9 % no kopējā ES preču eksporta uz Koreju. Šis
rādītājs palielinājās galvenokārt BTN
īstenošanas otrajā un trešajā gadā, kad eksporta gada
pieaugums bija aptuveni 35 %. ES imports no
Korejas pieauga par 53 % (no EUR 2,6 mljrd. līdz
EUR 4 mljrd.) jeb importēto vienību izteiksmē — par 25 %, t. i., no 300 000
vienību līdz 375 000 vienību. Gandrīz viss pieaugums
(53 %) notika BTN īstenošanas pirmajā gadā. Mehāniskie
transportlīdzekļi veido 11 % no kopējā Korejas
preču importa ES. Šajā laikposmā no pārējās
pasaules importēto vieglo automobiļu skaits ES samazinājās
par 7 %. 2. diagramma.
Mehāniskie transportlīdzekļi — ES eksports uz Koreju un Korejas eksports uz ES laikposmā no
2010. gada jūlija līdz 2014. gada jūnijam (miljonos
EUR) Informācijas
avots: COMEXT BTN
īstenošanas trešajā gadā ES automobiļu detaļu eksports
uz Koreju pieauga par 6 %, salīdzinot ar 12 mēnešu periodu
pirms BTN īstenošanas, un eksporta apmērs bija aptuveni
EUR 1,1 mljrd., savukārt Korejas automobiļu detaļu
eksporta uz ES pieaugums pārsniedza 20 % — no EUR 2,2 mljrd.
12 mēnešu periodā pirms BTN līdz EUR 2,6 mljrd.
BTN īstenošanas trešajā gadā. Trīs īstenošanas gadu
periodā attiecīgo produktu imports no pārējās pasaules
pieauga tikai par 3 %. 2.5. BTN paredzēto tarifu
preferenču izmantošana Atbilstīgi
jaunākajiem pieejamajiem datiem, kas attiecas uz laikposmu no
2013. gada jūlija līdz 2014. gada jūnijam, ES
kopējais preferenču izmantošanas rādītājs Korejas
tirgū ir 65,9 %. Pamatojoties uz TDC
kategorijām, augstākais kopējais preferenču izmantošanas
rādītājs ir konstatēts transporta aprīkojuma (TDC 17)
nozarē, t. i., 94 %, un dzīvnieku un to izcelsmes produktu
nozarē (TDC 1), t. i., 89 %. Zemākais
kopējais preferenču izmantošanas rādītājs ir
pērļu un dārgmetālu nozarē (TDC 14),
t. i., 40 %, parasto metālu (TDC 15),
jēlādu un kailādu (TDC 8), kā arī
mašīnu (TDC 16) nozarēs, t. i., aptuveni 50 %. Šķiet, ka
atsevišķās kategorijās salīdzinoši zemā
preferenču izmantošanas līmeņa iemesls nav izcelsmes noteikumos
paredzētie ierobežojumi vai ES eksportētāju preferenču
robežas attiecībā pret Korejas MFN likmi. Apspriedēs ar
nozaru pārstāvjiem kā vienu no iespējamiem iemesliem
minēja BTN prasību, saskaņā ar kuru eksportētājiem,
lai varētu izmantot preferenciālo tarifu režīmu,
jāpiesakās apstiprināta eksportētāja statusam — šī prasība tiek uzskatīta par
apgrūtinošu gan laika, gan resursu ziņā. Turklāt
atsevišķi eksportētāji, kas izmanto savus reģionālos
pārvadājumu mezglus Āzijā, nevar izmantot BTN
paredzētās preferences, jo saskaņā ar BTN “tiešo pārvadājumu” klauzulu preces uzskatāmas par ES vai
Korejas “izcelsmes” precēm tad, ja ievestas Korejā
tieši no ES (un otrādi). Kopējais
preferenču izmantošanas rādītājs Korejas eksportam uz ES
2013. gadā bija 81,3 %. Augstākie kopējie
preferenču izmantošanas rādītāji (virs 90 %) tika
konstatēti transporta aprīkojuma un minerālproduktu (TDC 05)
nozarēs, savukārt zemākie (aptuveni 33 %) — pērļu, kā arī
jēlādu un kailādu nozarēs. 3. BTN īstenošanas
struktūru darbības BTN
institucionālajos noteikumos tika paredzēta septiņu
specializēto komiteju un septiņu darba grupu izveide, kā
arī dialoga par intelektuālo īpašumu (“IĪ dialogs”)
sākšana. Ikgadējai ES un Korejas BTN Tirdzniecības komitejai
ministru līmenī ir uzraudzības funkcijas, un tā nodrošina
BTN pienācīgu darbību. 2014. gadā notika visu komiteju
un darba grupu sanāksmes, kā arī IĪ dialogs. Galvenā
norises vieta bija Brisele, un turpmāk ir sniegts kopsavilkums par šiem
pasākumiem. Briselē
2014. gada 17. jūnijā notika Mehānisko
transportlīdzekļu un to daļu darba grupas sanāksme.
Tajā galvenokārt apsprieda jautājumus, kas saistīti ar
piekļuvi tirgum, nevis BTN īstenošanu. Sanāksmē inter
alia pārsprieda Korejas tiesību aktu priekšlikumus par degvielas
patēriņa efektivitāti, transportlīdzekļu
vidējā emisiju līmeņa sistēmām, riepu
marķēšanu, Korejas jauno regulējumu par riepu
energoefektivitāti, lielapjoma autobusu papildu bremzēšanas
sistēmām, transportlīdzekļu platuma ierobežojumiem un
autovilcējiem. Puses pārrunāja arī BTN 2.C pielikuma
atjaunināšanu, kas jāveic, lai ņemtu vērā
pārskatītos ES juridiskos atsauces dokumentus par vilkšanas
āķiem un ierīcēm, kuras nodrošina autovadītāja
redzamību, un vienojās, ka Tirdzniecības komitejai būtu
jāvienojas par atjaunināšanu. Farmaceitisko
produktu un medicīnas ierīču darba grupa, kas tikās 2014. gada 18. jūnijā
Briselē, apsprieda Korejas farmaceitisko produktu cenu noteikšanas
sistēmu un inovatīvu zāļu vērtības
pienācīgu atzīšanu, pārskatīto Korejas cenu apjoma
nolīgumu, zāļu sērijas numuru norāžu sistēmas
īstenošanu Korejā, aktīvās farmaceitiskās vielas (API),
Korejas metodoloģiju medicīnas ierīču kompensācijas
cenu samazināšanai un ES medicīnas ierīču tiesību akta
grozījuma projektu. Lai apzinātu regulējuma saskaņošanas
iespējas farmaceitisko produktu un medicīnas ierīču
nozarēs, pēc darba grupas sanāksmes notika ekspertu diskusija. Tajā pašā
dienā, t. i., 2014. gada 18. jūnijā, Briselē
notika Ķīmisko vielu darba grupas sanāksme, kurā
apmainījās ar informāciju par katras puses noteikumiem
ķīmisko vielu jomā (REACH). Koreja informēja ES par K-REACH
īstenošanas grafiku un procesu, savukārt ES sniedza informāciju
par pasākumiem, ko īsteno, lai atbalstītu REACH
īstenošanas nolūkā izveidotos ES MVU. Komiteja arī
vienojās par turpmāku Korejas Vides ministrijas un Eiropas
Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tehnisko sadarbību
ķīmisko vielu jomā. Seulā
2014. gada 18. un 19. jūnijā notika Muitas
komitejas sanāksme. Komiteja apsprieda izcelsmes pārbaudes procedūras
un metodes, kā arī izcelsmes noteikumus, tostarp noteikumu par
tiešajiem pārvadājumiem, un saistībā ar to ES
atgādināja, ka ir būtiski pārskatīt pašreizējo
noteikumu par tiešajiem pārvadājumiem un to pārveidot par
nemainīšanas noteikumu, kas ļautu sadalīt sūtījumus
trešā valstī. Komiteja apsprieda arī apstrādāta surimi
“galvenās
sastāvdaļas” interpretāciju
un konkrētu ražojumu izcelsmes noteikumu (PSR) transponēšanu
attiecībā uz produktiem, ko klasificē ar HS kodiem 2007–2012. Tika pārspriestas arī iespējas
noslēgt atzīto uzņēmēju savstarpējās
atzīšanas nolīgumu. Briselē
2014. gada 16. septembrī notika Preču tirdzniecības
komitejas sanāksme. Komiteja apstiprināja Preču
tirdzniecības komitejas lēmuma projektu par tarifu likmes kvotas (TRQ)
administrēšanas noteikumu pieņemšanu. Komiteja arī apsprieda
dažādus ar BTN īstenošanu un divpusējo tirdzniecību
saistītus tematus, piemēram, bioloģisko lauksaimniecības
produktu ekvivalenci, 2.B pielikuma 3. papildinājuma
(elektronika) pārskatīšanu, mašīnām piemērotās
Korejas drošuma sertifikācijas prasības un kosmētiku. ES
arī atkārtoti pieprasīja šādus BTN grozījumus — pārskatīt tiešo
pārvadājumu klauzulu, iekļaut klauzulu par precēm, kas tiek
ievestas pēc remonta, un attiecināt pielikumu par mehāniskajiem
transportlīdzekļiem un automobiļiem piemērotajiem
ārpustarifa pasākumiem (2.C pielikums) arī uz
autovilcējiem. Briselē
2014. gada 17. septembrī notika Korejas pussalas
eksportējamo preču pārstrādes zonu (OPZ) komitejas
sanāksme. Koreja sniedza jaunākās ziņas par situāciju
saistībā ar Kesonas (Gaeseong) rūpniecisko kompleksu
(speciālā ekonomiskā zona Ziemeļkorejā, ko kopīgi
pārvalda Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja). Komiteja
pārskatīja turpmākas ekonomiskās attīstības
nosacījumus un apsprieda OPZ kritēriju un maksimālā
apjoma noteikšanu. ES ņēma vērā Korejas priekšlikumus un
izskaidroja ES politiskos ierobežojumus. Abas puses atzina, ka minētais
jautājums ir politiski jutīgs, tomēr vienojās, ka
turpinās apspriedes darba līmenī. Seulā
2014. gada 25. septembrī notika IĪ dialogs. Abas
puses sniedza jaunāko informāciju par IĪ jomā
īstenotajiem likumdošanas un politikas pasākumiem, īpaši
attiecībā uz patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem
un autortiesībām. ES atgādināja par BTN īstenošanas
aspektu attiecībā uz noteikumiem par publiska izpildījuma
tiesībām un to, ka Korejas tiesību akti jāpielāgo BTN.
Dialogā arī pārrunāja ar IĪ noteikumu izpildi
saistītus jautājumus. Puses apsprieda arī pieeju un stratēģiju,
ko tās ievēro attiecībā uz IĪ aspektiem trešās
valstīs. Seulā 2014. gada
26. septembrī notika pirmā Valsts iepirkuma darba grupas
sanāksme. Abas puses apmainījās ar informāciju par
pašreizējo stāvokli vietējā valsts iepirkuma tirgū un
attiecīgajām prognozēm, izvērtēja pašreizējo
situāciju attiecībā uz piekļuvi to valsts iepirkuma
tirgiem, kā arī BTN nodaļas par valsts iepirkumu
īstenošanu. Puses arī pārrunāja pašreizējos tirgus
ierobežojumus un šķēršļus, to novēršanas veidus, kā
arī to, kā palielināt dalību abu pušu valsts iepirkuma
tirgos. Briselē
2014. gada 10. oktobrī notika Sanitāro un
fitosanitāro pasākumu komitejas sanāksme. Komiteja apsprieda
Korejas cāļa un žeņšeņa zupas un dzīvu plekšu eksportu
uz ES, uzticības veidošanu un sadarbību dzīvnieku
labturības jautājumos, pārredzamību, ES liellopu gaļas
eksportu uz Koreju, Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Polijā
un ES prasību piemērot reģionalizācijas principus, klauzulu
“dzimis un audzēts” un ES svaigpiena produktu un augļu un
dārzeņu eksportu uz Koreju. Seulā
2014. gada 10. oktobrī notika Komitejas sadarbībai
kultūras jomā sanāksme. Komiteja apstiprināja
šķīrējtiesas kolēģiju, kas minēta BTN Protokola
par sadarbību kultūras jomā 3.a pantā. Puses arī
apmainījās viedokļiem par to attiecīgo politiku
kultūras jomā un apsprieda kultūras un radošās nozares,
mākslinieku rezidences, kā arī kopražojumus
audiovizuālajā jomā. Puses vienojās, ka
audiovizuālajā jomā jāīsteno vairāki
pasākumi, lai uzlabotu kino nozares profesionāļu
informēšanu. Jānorāda, ka atbilstīgi Protokolam par
sadarbību kultūras jomā Tirdzniecības komitejai nav
jurisdikcijas pār protokolu, tādējādi Komiteja
sadarbībai kultūras jomā veic visus Tirdzniecības komitejai
uzticētos uzdevumus attiecībā uz protokolu. Briselē
2014. gada 6. novembrī notika Ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu (ĢIN) darba grupas sanāksme. Tika panākts
ievērojams progress attiecībā uz reglamenta projektu, ko
varēs pieņemt, tiklīdz abas puses būs pabeigušas savas
iekšējās procedūras. Abas puses iesniedza un apsprieda to jauno
ĢIN sarakstus, kas pievienojamas BTN aizsargāto ĢIN sarakstam. Briselē 2014. gada
8. decembrī notika Tirdzniecības un ilgtspējīgas
attīstības komitejas sanāksme. Abas puses
apmainījās viedokļiem par to vides un darba politiku, tostarp
politiku klimata pārmaiņu, vidi saudzējošas izaugsmes un aprites
ekonomikas jomā. Komiteja arī pārsprieda vairākus
svarīgākos daudzpusējos nolīgumus par vidi un
apmainījās ar informāciju par savvaļas dzīvnieku un
augu nelikumīgu tirdzniecību un nelikumīgu mežizstrādi.
Tika pārrunāti arī darba jautājumi, tostarp SDO
pamatkonvencijas, jo īpaši par biedrošanās brīvību, darba
koplīguma slēgšanas sarunām un piespiedu darbu, kā arī
pārspriesti negodīgas darba prakses apkarošanas pasākumi.
Visbeidzot, komiteja apsprieda starptautisko pamatnostādņu un
principu īstenošanu uzņēmumu sociālās atbildības
(CSR) jomā. Seulā
2014. gada 9. decembrī notika Darba grupas sadarbībai
tirdzniecības aizsardzības līdzekļu jomā
sanāksme. Abas puses apsprieda Korejas un ES divpusējās
tirdzniecības jomā ieviesto tirdzniecības aizsardzības
līdzekļu vispārējo statusu. Puses arī
apmainījās viedokļiem par to attiecīgās
vispārējās politikas virzienu, tostarp jaunākajām
pārmaiņām. Notika arī tehniskā apspriede par dempinga
un kaitējuma izmeklēšanu. Visbeidzot, abas puses pārrunāja
jaunākos pavērsienus saistībā ar trešo valstu lietām. Seulā
2014. gada 16. decembrī notika Pakalpojumu
tirdzniecības, uzņēmējdarbības nodibinājumu un
elektroniskās tirdzniecības komitejas sanāksme. Abas puses
apsprieda plašu jautājumu klāstu tādās jomās kā
pasta un kurjeru pakalpojumi, finanšu pakalpojumi un izplatīšanas
pakalpojumi. Attiecībā uz pasta pakalpojumiem puses vienojās kopīgi
strādāt, lai sagatavotu tiesiskā regulējuma principus
līdz nākamajai Tirdzniecības komitejas sanāksmei. Komiteja
arī pārsprieda ieguldījumu tiesiskā regulējuma
pārskatīšanu, kas paredzēta BTN 7.16. pantā, kā
arī vispārīgo uzņēmējdarbības vidi
pakalpojumu nozarē. Tajā pašā
dienā, t. i., 2014. gada 16. decembrī, Seulā
notika arī Savstarpējas atzīšanas nolīgumu (SAN) darba
grupas sanāksme. Pirms sanāksmes notika abu pušu inženieru un
arhitektu profesionālo apvienību diskusija. Puses
apmainījās ar viedokļiem par to attiecīgajām SAN
iniciatīvām, ko īsteno ar citām valstīm, un
izvērtēja progresu, kas panākts profesionālo apvienību
apspriedēs par SAN, tās arī vienojās, ka profesionālās
apvienības būtu jāmudina sadarbību turpināt. Puses
piekrita turpināt noderīgo informācijas apmaiņu par SAN,
kas noslēgti atbilstīgi abu pušu attiecīgajiem divpusējiem
nolīgumiem. Briselē
2014. gada 16. oktobrī notika Tirdzniecības komitejas
sanāksme. To kopīgi vadīja bijušais ES tirdzniecības
komisārs Karel De Gucht un Korejas tirdzniecības,
rūpniecības un enerģētikas ministrs Yoon Sang-jick.
Komiteja izvērtēja divpusējās tirdzniecības
attīstību pēc trim BTN īstenošanas gadiem un vienojās,
ka BTN ietekme bijusi pozitīva, jo īpaši pilnīgi vai
daļēji liberalizētās tirdzniecības jomā,
kurā vērojams abu pušu eksporta rādītāju pieaugums. ES
atkārtoti pieprasīja grozīt BTN un vienoties par abpusēji
izdevīgu grozījumu kopumu. Puses vienojās turpināt
pielikuma par ārpustarifa pasākumiem, ko piemēro
mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to daļām (2.C pielikums),
tehnisko grozīšanu, atjauninot ekvivalences tabulās sniegtās
novecojušās juridiskās atsauces, lai nodrošinātu
uzņēmējiem juridisko noteiktību. Abas puses
informēja par tām aktuālajiem īstenošanas jautājumiem,
piemēram, pakalpojumu tirdzniecību, BTN 13.4. panta par
daudzpusējiem darba standartiem un nolīgumiem īstenošanu,
kā arī par surimi “galvenās
sastāvdaļas” interpretāciju.
Tika pārspriesti arī citi jautājumi, kas ietekmē
divpusējo tirdzniecību, tostarp bioloģisko lauksaimniecības
produktu ekvivalence, importa aizliegums, ko Āfrikas cūku mēra
dēļ Koreja piemēro cūkgaļai no Polijas, “E” apzīmējuma iespiešana riepās, ES bažas par piekļuvi
kosmētikas līdzekļu tirgum un dzīvu plekšu eksports no
Korejas uz ES. Abas puses
secināja, ka joprojām ir pilnībā apņēmušās
īstenot BTN. 4. BTN 13. nodaļas
par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību
īstenošana Briselē
2014. gada 8. decembrī notika Tirdzniecības un
ilgtspējīgas attīstības komitejas trešā sanāksme. Atbilstīgi
otrajā sanāksmē sagatavotajam kopīgajam paziņojumam
darba kārtībā tika atvēlēta vieta
līdzpriekšsēdētājiem no Pilsoniskās sabiedrības
foruma (CSF), kuri sniedza jaunāko informāciju par
vietējo konsultantu grupu (DAG) darbu. ES izteica atzinību par
Korejas DAG dalības atjaunošanu, jo īpaši par
arodbiedrību un darba devēju plašāku pārstāvību.
Komiteja vienojās savas trešās sanāksmes apspriedes kopsavilkumu
iesniegt CSF trešajā sanāksmē, kas notika
nākamajā dienā, t. i., 9. decembrī. Sanāksmes
vides sadaļā apsprieda emisiju tirdzniecības sistēmas, vidi
saudzējošu izaugsmi, aprites ekonomiku, kā arī dažus
svarīgākos daudzpusējos nolīgumus par vidi.
Saistībā ar Korejas emisiju tirdzniecības sistēmas
darbības sākšanu 2015. gada 1. janvārī puses
uzsvēra, cik svarīga ir turpmāka sadarbība šajā jomā,
un ES aprakstīja jaunajos Eiropas un Austrumāzijas oglekļa
tirgos pieejamās uzņēmējdarbības iespējas. ES
arī sniedza Korejai jaunāko informāciju par ES paziņojumu
attiecībā uz tās pieeju savvaļas augu un dzīvnieku
nelikumīgai tirdzniecībai un pašreizējām apspriedēm ar
iesaistītajām personām par šīs pieejas stiprināšanas
veidiem, tostarp ciešāku sadarbību ar partnervalstīm,
savukārt Koreja iepazīstināja ar savu valsts politiku. ES izklāstīja
savus galvenos nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās
tirdzniecības apkarošanas instrumentus, un Koreja paziņoja, ka tiek
izstrādāts tiesību akta priekšlikums par nelikumīgi
iegūtas koksnes tirdzniecības apkarošanu. Abas puses vienojās,
ka apmainīsies ar šo pasākumu īstenošanā gūto
pieredzi. Darba politikas sadaļas
sākumā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) eksperts
sniedza jaunāko informāciju par SDO pamatkonvenciju (īpaši par
piespiedu darbu, biedrošanās brīvību un tiesībām uz
darba koplīguma slēgšanas sarunām) un “mūsdienīgo” konvenciju
ratifikāciju, kā arī izklāstīja no citām
valstīm gūtās atziņas par ratifikācijas
šķēršļiem un to pārvarēšanas veidiem. SDO
piedāvāja turpināt tehniskās sadarbības nodrošināšanu
un konsultēšanu šajā jomā. Saistībā
ar darba jautājumiem Komiteja apsprieda SDO pamatkonvencijas un
attiecīgās saistības, ko puses uzņēmušās BTN,
t. i., savos tiesību aktos un praksē ievērot SDO
pamatprincipus un darba tiesības. Puses vienojās, ka līdz
nākamajai Komitejas sanāksmei apmainīsies ar dokumentiem, kuros
aprakstīts līdzšinējais progress un turpmāk paredzētie
pasākumi virzībā uz SDO pamatkonvenciju un citu “mūsdienīgo” konvenciju ratifikāciju, kā arī veiks informācijas
apmaiņu ar CSF. Attiecībā
uz sadarbību saskaņā ar BTN 13. pielikumu Koreja un ES
apsprieda nesenos notikumus saistībā ar sarunu sākšanu par vides
preču nolīgumu un atkārtoja, ka ir apņēmušās šo
iniciatīvu īstenot un ka tām šajā jomā ir
vērienīgi mērķi. Puses arī apsprieda
uzņēmumu sociālo atbildību un iespējamās
sadarbības jomas attiecībā uz Korejas vides marķējumu
un ES ekomarķējumu. Visbeidzot, ES īsi prezentēja jauno
partnerības instrumentu. Komiteja izteica
atzinību par atklāto un konstruktīvo apspriedi tās
trešajā sanāksmē un nolēma turpināt dialogu ar CSF.
Tās pārstāvji provizoriski vienojās, ka ceturtā
sanāksme tiks sarīkota Korejā līdz 2015. gada
septembra beigām un ka Komitejai būtu jātiekas pirms
Tirdzniecības komitejas sanāksmes. 5. Regulas (ES)
Nr. 511/2011 īstenošana Regula (ES)
Nr. 511/2011 (“Aizsargpasākumu
regula”) ir ES iekšējais
tiesību akts, ar ko īsteno ES un Korejas BTN divpusējo
aizsargpasākumu klauzulu. Kā
paredzēts Aizsargpasākumu regulas 3. un 11. pantā,
Komisija uzraudzīja Korejas preču importa un eksporta apjoma
pārmaiņas jutīgās nozarēs, ko varētu
ietekmēt nodokļu atmaksa, piemēram, tādās nozarēs
kā autobūve, automobiļu detaļu ražošana,
tekstilrūpniecība un plaša patēriņa elektronika. Kopš BTN
provizoriskās piemērošanas no 2011. gada jūlija Komisija ik
pēc diviem mēnešiem ir nosūtījusi uzraudzības
rezultātus dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un attiecīgajām
iesaistītajām personām. Aizsargpasākumu
regulā paredzēta arī iespēja sākt izmeklēšanu par
aizsargpasākumu ieviešanu vai ieviest iepriekšējas uzraudzības
pasākumus, ievērojot konkrētus regulas nosacījumus. BTN
īstenošanas trešajā gadā Komisija šādus pieprasījumus
nav saņēmusi. 5.1. No Korejas importēto
preču apjoma pārmaiņas Eiropas Savienībā nozarēs,
kas tiek uzraudzītas Turpmāk ir
apkopoti uzraudzības rezultāti par trešo BTN īstenošanas gadu.
Jānorāda, ka dati par BTN īstenošanas trešo gadu uzraudzības
nolūkā salīdzināti ar iepriekšējo 12 mēnešu
periodu, tāpēc daži rādītāji var atšķirties no
ziņojuma 2. punktā sniegtās vispārējās
tirdzniecības analīzes, kurā dati par BTN īstenošanas trešo
gadu salīdzināti ar datiem par 12 mēnešu periodu pirms BTN stāšanās
spēkā. Tāpat
jānorāda, ka uzraudzības kontekstā veiktā
salīdzinājuma pamatā ir daudzumi, ko importē no Korejas
Eiropas Savienībā, t. i., vienības automobiļiem un
1000 kg automobiļu detaļām, tekstilprecēm un
elektronikai. i) Autobūve BTN īstenošanas
trešajā gadā (no 2013. gada jūlija līdz
2014. gada jūnijam) automobiļu imports no Korejas pieauga par
20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (no
2012. gada jūlija līdz 2013. gada jūnijam). Pieauguma
tendence īpaši attiecas uz automobiļiem ar elektrodzinējiem, lai
gan importa apjomi šajā kategorijā nav lieli. Automobiļu ar
vidēja un liela tilpuma dzinējiem imports pieauga par 50 %,
savukārt automobiļu ar maza tilpuma dzinējiem imports saruka par
7 %. Jānorāda, ka automobiļu imports no Korejas
joprojām ir mazāks nekā laikposmā no 2007. gada
jūlija līdz 2008. gada jūnijam. BTN
īstenošanas trešajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo
gadu, nedaudz, t. i., par 6 %, pieauga automobiļu detaļu
importa apjoms. Šis pieaugums ir lielāks nekā BTN īstenošanas
otrajā gadā. Tomēr tas liecina, ka pēdējo triju gadu
laikā importa apjoms ir stabilizējies. ii) Tekstilrūpniecība No Korejas importēto tekstilizstrādājumu apjoms BTN
īstenošanas trešajā gadā samazinājās par 12 %,
salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šis rādītājs ir salīdzināms
ar kritumu par 6 % BTN īstenošanas otrajā gadā
salīdzinājumā ar BTN īstenošanas pirmo gadu. iii) Elektronika Lai gan BTN īstenošanas otrajā gadā elektronikas
preču imports samazinājās par 13 %, trešajā gadā
tas pieauga par 31 %. 5.2. Nodokļu atmaksa Komisija veica
Aizsargpasākumu regulas 11. panta 1. punktā paredzēto
uzraudzību arī attiecībā uz nodokļu atmaksu
saistībā ar izcelsmes noteikumiem, lai novērtētu importa
īpatsvaru Korejas uzņēmumu ražošanas procesos un
tādējādi galaražojumu eksportā no Korejas uz ES. Regulas
11. panta 1. punktā ir noteikta procedūra, kas
jāīsteno, lai piemērotu Izcelsmes noteikumu protokola
14. pantu par muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas
nodokļiem. Analīzē
uzsvars likts uz uzraudzīto produktu importa vērtību
2014. gada pirmajos desmit mēnešos salīdzinājumā ar
attiecīgo 2013. gada salīdzināmo periodu, jo par šiem
laikposmiem ir pieejami pilnīgi dati. Elektronikas
nozarē Korejas importa pārmaiņas (pieaugums vai kritums) Eiropas
Savienībā galvenokārt ir reģistrētas šādās
HS apakšpozīcijās iekļautām precēm: 8519.20,
8519.50, 8519.89, 8521.10, 8521.90, 8525.50, 8525.60, 8526.91, 8526.92, 8527.12
8527.13, 8527.19, 8527.21, 8527.29, 8527.91, 8527.92, 8527.99, 8528.41,
8528.49, 8528.51, 8528.59, 8528.69 un 8528.72. Kopumā imports
samazinājās šādās HS pozīcijās: 8521 (–14 %) un 8527 (–17 %), taču šādās pozīcijās importa
apjoms pieauga — 8526
(73 %) un 8528 (52 %). Savukārt šādu produktu daļu
imports Korejā lielākoties samazinājās: HS 8522 — samazinājās imports no
Ķīnas (–10 %) un
pieauga imports no Japānas (4 %); HS 8529 — samazinājās imports gan no
Ķīnas (–3 %), gan
Japānas (–2 %). Tekstilizstrādājumu
nozarē (dzijas un audumi) vērojams būtisks importa kritums
precēm, ko klasificē ar HS kodiem 5204 (kokvilnas šujamie diegi) un
5205 (kokvilnas dzija, kas nav paredzēta mazumtirdzniecībai),
savukārt ar HS kodiem 5207 (kokvilnas dzija mazumtirdzniecībai), 5408
(audumi no sintētisko pavedienu dzijas), 5509 (sintētisko štāpeļšķiedru
dzija), 5510 (mākslīgo štāpeļšķiedru dzija) un 5511
(ķīmisko štāpeļšķiedru dzija) klasificēto
preču imports ievērojami pieauga. Uz dzijām attiecas noteikums “Ražošana no ķīmiskajām
štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas
vai kā citādi sagatavotas vērpšanai”, un saskaņā ar to piemēro gada kvotas. Attiecībā
uz automobiļiem, kurus klasificē ar kodu HS 8703, kopumā
tika novērots, ka Korejas imports Eiropas Savienībā
samazinājās (vidēji –1 %), lai gan šis kritums neattiecas uz visiem automobiļu
tipiem un ir saistīts ar dzinēja tipu un lielumu. Savukārt ar
HS kodiem 8707 un 8708 klasificēto automobiļu
komponentu imports Korejā no Ķīnas samazinājās par
attiecīgi 67 % un 9 %. Ar HS kodiem 8707 un 8708
klasificēto automobiļu detaļu imports Korejā no
Japānas saruka par attiecīgi 96 % un 2 %. Dzinēju
imports Korejā no Ķīnas samazinājās par 19 %
(HS 8407) un par 4 % (HS 8408). Japānas izcelsmes
dzinēju imports Korejā samazinājās par 32 %
(HS 8407) un pieauga par 24 % (HS 8408). Pamatojoties uz
iepriekš minēto, var secināt, ka nodokļu atmaksas piešķīrums
produktiem, uz kuriem attiecas īpašās uzraudzības klauzula,
acīmredzot nav būtiski ietekmējis ražošanas modeli Korejā.
Konkrētāk, tas nav būtiski palielinājis komponentu importu
Korejā no tās kaimiņvalstīm. 6. Secinājums ES un Korejas BTN
īstenošanas trīs gadi skaidri liecina, ka BTN ir bijusi pozitīva
ietekme abās nolīguma pusēs un īpaši Eiropas
Savienībā. Salīdzinot ar 12 mēnešu periodu pirms BTN
stāšanās spēkā, ES preču eksports uz Koreju BTN
īstenošanas trešajā gadā ir pieaudzis par 35 %. Lai gan no
Korejas importēto preču apjoms bija aptuveni tāds pats kā
12 mēnešu periodā pirms BTN stāšanās spēkā,
BTN īstenošanas trešajā gadā tas par 6 % pārsniedza
iepriekšējā gada rādītāju. Sliktāki Korejas
eksporta rādītāji ir jāvērtē, ņemot
vērā to, ka pēc finanšu krīzes ES vērojams
pieprasījuma kritums — ir
samazinājies 14 ES galveno piegādātāju importēto
preču apjoms, un patiesībā Koreja ir viena no nedaudzajām
tirdzniecības partnerēm (vēl arī Turcija un
Ķīna), kuru eksports uz ES BTN īstenošanas trešajā gadā
pieauga. Tāpēc šķiet, ka BTN ir mīkstinājis
krīzes ietekmi uz Korejas eksporta apjomu un ka, ja BTN nebūtu
noslēgts, šis rādītājs būtu ievērojami
zemāks. Apskatot to
preču divpusējās tirdzniecības pārmaiņas, kas BTN
satvarā pilnīgi vai daļēji liberalizētas, šķiet,
ka rezultāti ir labāki arī Korejai —
pilnīgi liberalizēto preču eksports uz ES
ir palielinājies par 21 %, savukārt daļēji
liberalizēto preču eksports ir pieaudzis par 26 %. Arī
pilnīgi un daļēji liberalizēto preču eksports no ES uz
Koreju ir pieaudzis vairāk nekā vispārējais eksporta
rādītājs — pilnīgi
liberalizēto preču eksports ir palielinājies par 46 % un
daļēji liberalizēto preču eksports — par 37 %. Lai gan
tirdzniecības rezultāti ir ļoti pozitīvi,
svarīgākais aspekts joprojām ir BTN pilnīga
īstenošana. Pastāv vairāki ar īstenošanu un divpusējo
tirdzniecību saistīti jautājumi, piemēram, autotransporta
nozarē sarežģījumus joprojām sagādā atlikušie
ārpustarifa šķēršļi. Sanitāro un fitosanitāro
pasākumu jomā atsevišķu ES eksportētāju problēmu
cēlonis ir tas, ka Koreja piemēro ES dalībvalstīm
atšķirīgus importa nosacījumus dzīvnieku un augu izcelsmes
produktu nozarē, lai gan ES tiesību akti ir pilnīgi
saskaņoti. Tas kavē piekļuvi Korejas tirgum, jo ES
dalībvalstīm ir jāveic individuālas sarunas. Tomēr ir
gūti arī panākumi, piemēram, 2014. gada nogalē
tika noslēgts nolīgums par apstrādātu bioloģisko
lauksaimniecības produktu ekvivalenci. Tādējādi no
2015. gada 1. februāra apstrādātus bioloģiskos
produktus, kas apstrādāti un sertificēti ES, Korejā var
pārdot kā bioloģiskus. Ir redzams, ka BTN
īstenošanas struktūra un tās dažādās
specializētās komitejas un darba grupas ir operatīvs veids,
kā apspriest ar īstenošanu un piekļuvi tirgum
saistītās problēmas un meklēt to risinājumus.
Komitejas un darba grupas arī nodrošina regulāru platformu
apspriedēm par pašreizējām un turpmākajām
regulatīvajām pārmaiņām, kā arī to
iespējamo ietekmi uz turpmākajiem eksporta rādītājiem. Lai
izstrādātu līdzsvarotu grozījumu kopumu, kas
nodrošinās ekonomiskos ieguvumus gan ES, gan arī Korejas
eksportētājiem un patērētājiem, lai pilnveidotu BTN un
panāktu, ka tas vēl vairāk atvieglo tirdzniecību,
apspriedes par BTN grozīšanu turpināsies arī īstenošanas
ceturtajā gadā. [1] BTN Eiropas Savienībā tiek piemērots
provizoriski, līdz visas ES dalībvalstis to būs
ratificējušas. Informācija par ratifikācijas gaitu ir pieejama
Padomes tīmekļa vietnē par nolīgumiem: http://www.consilium.europa.eu/en/documents-publications/agreements-conventions/agreement/?aid=2010036 [2] OV L 145, 31.5.2011., 19. lpp. [3] Tarif
Douanier Commun (=
kopējais muitas tarifs) [4] ES minerālproduktu (TDC 05)
eksports uz Koreju galvenokārt palielinājās BTN īstenošanas
pirmajā gadā (par aptuveni 674 %). [5] Attiecīgi TDC 09
un TDC 14.