Budžeta un finanšu pārvaldība

1.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2019. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 98,79 %, t. i., par 1,13 % zemāks nekā 2018. gadā; ar bažām atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 86,09 %, t. i., par 0,95 % zemāks nekā 2018. gadā;

2.

uzsver, ka daļu finansējuma Aģentūra iegūst ar maksām, ko tā saņem no uzņēmumiem, kuri lūdz reģistrēt ķimikālijas, kā prasīts Regulā (EK) Nr. 1907/2006; atzīmē, ka piemērojamās maksas ir atkarīgas no uzņēmumu lieluma un reģistrēto ķimikāliju apjoma (dažādas robežvērtības); atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu kopš pirmajām reģistrācijām 2009. gadā aptuveni 26 % pieteikumu iesniedzēju deklarējuši, ka tie ir mikrouzņēmumi, mazi vai vidēji uzņēmumi; tomēr ar bažām atzīmē, ka Aģentūra ar efektīvas ex post pārbaužu sistēmas palīdzību ir konstatējusi, ka aptuveni 50 % uzņēmumu savu lielumu ir norādījuši nepareizi un tādējādi ir samaksājuši mazāk, nekā būtu vajadzējis; uzsver, ka šis konstatējums liecina par ierobežojumiem, kas raksturīgi sistēmai, kura pārmērīgi paļaujas uz pieteikumu iesniedzēju pašdeklarācijām; atzīmē, ka, lai situāciju uzlabotu, Aģentūra gadu gaitā ir izsniegusi rēķinus par maksu korekcijām un administratīvajām nodevām 32,2 miljonu EUR kopapmērā un tās iekasējusi un ka Aģentūra ir panākusi ievērojamu progresu nepamatoti samazinātu maksu atgūšanā un nokavētu administratīvo nodevu iekasēšanā; tomēr atzīmē, ka vēl arvien ir atlicis ievērojams skaits veicamu pārbaužu un ka vajadzīgo maksu korekciju atlikusī summa 2019. gada beigās nebija zināma; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, kas veikti, un rezultātiem, kas sasniegti, lai samazinātu ievērojamo atlikušo pārbaužu skaitu un īstenotu maksu korekcijas; prasa, lai Komisija ierosina pasākumus šīs situācijas atrisināšanai, kas liegtu pieteikumu iesniedzējiem maldinoši norādīt savu lielumu un kas ļautu Aģentūrai stabilāk plānot budžetu;

3.

par pēcpārbaudi attiecībā uz Revīzijas palātas iepriekšējā gada konstatējumiem, kas attiecas uz 2018. finanšu gadu, atzīmē, ka Aģentūrai ir ieņēmumi gan no nodevām un maksām, kas jāmaksā nozarei, gan no līdzsvarojošām subsīdijām no Savienības budžeta; atzīmē, ka, tā kā trešais reģistrācijas termiņš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 beidzās 2018. gada maijā, no 2019. gada sākās ievērojama no nodevām un maksām gūto ienākumu samazināšanās un ir paredzams, ka šī tendence turpināsies; norāda uz risku, ka relatīvi stabilie izdevumi un krietni neparedzamākie ieņēmumi var negatīvi ietekmēt Aģentūras darbību un budžeta izpildi; tomēr ņem vērā, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi tā ir sākusi proaktīvi rīkoties un risina diskusijas ar Komisiju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu un atrisinātu sava finansēšanas modeļa problēmas; aicina Aģentūru un Komisiju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kā notiek šī jautājuma risināšana; norāda, ka, paļaujoties uz prognozējamu līdzsvarojošu subsīdiju no Savienības budžeta apvienojumā ar ieņēmumu no maksām un maksājumiem pārnešanu uz Komisiju, var Aģentūrai garantēt paredzamākus ieņēmumus, kas nepieciešami tās pilnvaru īstenošanai;

Ilgtspēja

4.

vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 649/2012 (4) (“PIC regula”) un Regulu (ES) 2019/1021 (5) (Regula par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP)) Aģentūra tiek pilnībā finansēta ar Savienības subsīdiju, kas 2019. gadā sasniedza 1,56 miljonus EUR (2018. gadā 1,10 miljonus EUR attiecībā uz PIC);

5.

tomēr atzinīgi vērtē Aģentūras centienus nodrošināt rentablu un videi draudzīgu darba vietu un visus pasākumus, ko Aģentūra veikusi, lai samazinātu savas CO2 emisijas un enerģijas patēriņu un izveidotu bezpapīra darbplūsmu; ar gandarījumu atzīmē, ka Aģentūras izpilddirektors ir apņēmies panākt, ka līdz 2030. gadam Aģentūra kļūs oglekļneitrāla;

Sniegums

6.

pieņem zināšanai, ka 2019. gada darba programmas vajadzībām Aģentūra pārstrādāja savu snieguma pārvaldības modeli, lai labāk norādītu sava darba ietekmi un rezultātus; pauž nožēlu par to, ka Aģentūra 2019. gadā sasniedza tikai 34 no saviem 53 galvenajiem snieguma rādītājiem; ņem vērā Aģentūras komentāru, ka 19 nesasniegtie mērķrādītāji galvenokārt attiecas uz ieguldījuma un iznākuma rādītājiem, kurus vairāku faktoru dēļ ir grūti paredzēt; mudina Aģentūru tiekties uz to, lai tās galveno snieguma rādītāju mērķrādītāji tiktu sasniegti 100 % apmērā;

7.

atgādina, ka regulatīvo iestāžu vidū Aģentūra, darbodamās cilvēka veselības un vides, kā arī inovācijas un konkurētspējas labā, ir Savienības ķimikāliju jomas tiesību aktu īstenošanas virzītājspēks; atzīmē, ka tā sniedz informāciju par ķimikālijām, palīdz uzņēmumiem ievērot tiesību aktu prasības un veicina ķimikāliju drošu izmantojumu;

8.

pieņem zināšanai, ka 2019. gadā Aģentūra veica stratēģisku reorganizāciju un ka tai ir jauns stratēģiskais plāns 2019.–2023. gadam ar trim stratēģiskajām prioritātēm: vielu, kas rada bažas, identificēšana un riska pārvaldība, droša un ilgtspējīga ķimikāliju izmantošana rūpniecībā un ilgtspējīga ķimikāliju pārvaldība, kas veicama, īstenojot Savienības tiesību aktus;

9.

pauž nožēlu par to, ka 2019.–2023. gada stratēģiskajā plānā nav paredzēti nekādi proaktīvi pasākumi un resursi, ar ko paātrināt, uzlabot un kvantitatīvi samazināt testu ar dzīvniekiem skaitu un aizstāt šādus testus ar jaunām metodēm; atkārto, ka testos ar dzīvniekiem svarīgs ir aizstāšanas, samazināšanas un uzlabošanas princips; norāda uz Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā par ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju (6) sniegto ieteikumu Aģentūrai izveidot komandu, kas nodarbotos tikai ar dzīvnieku aizsardzību un tādu testa metožu veicināšanu, kurās neizmanto dzīvniekus; ar bažām atzīmē, ka 2021. gada 7. janvāra apspriedē ar Budžeta kontroles komiteju Aģentūras direktors atbildēja, ka Aģentūra nav īstenojusi Parlamenta aicinājumu samazināt testus ar dzīvniekiem; mudina Aģentūru būtiski samazināt paļaušanos uz testiem ar dzīvniekiem; aicina Aģentūru savu pilnvaru ietvaros sniegt ieguldījumu starptautiskās darbībās, kuru mērķis ir veicināt alternatīvas testa metodes, un regulāri publicēt informāciju par alternatīvu metožu izmantošanu REACH ietvaros;

10.

atzīst, ka 2019. gada sākumā ieviestā jaunā organizatoriskā struktūra tika izstrādāta, lai palielinātu Aģentūras savienotību un sekmētu vairāk uz sadarbību orientētas darba metodes; atzinīgi vērtē pilno vielu atbilstības pārbaužu palielinājumu par 50 % salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas panākts, pateicoties tam, ka atbilstības pārbaudēm tika veltīta lielāka uzmanība, pārvietojot iekšējos darbiniekus, bet nepiešķirot Aģentūrai papildu resursus;

11.

atzīmē, ka Aģentūra savas iekšējās revīzijas spējās joprojām dalās ar Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūru un ka 2019. gadā Aģentūra sniedza ar datu aizsardzības pakalpojumiem saistītu atbalstu Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūrai, turklāt Aģentūra cieši sadarbojas ar citām aģentūrām, piemēram, kopīgi izmantojot pakalpojumus aģentūru tīkla kontekstā un daloties resursos uz saprašanās memorandu pamata; uzteic šo sadarbību kā paraugu, kam citām aģentūrām vērts sekot; mudina Aģentūru tiekties uz dziļāku un plašāku sadarbību ar citām Savienības aģentūrām; mudina Aģentūru sākt diskusijas ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības, par to, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā;

12.

aicina Aģentūru turpināt attīstīt sinerģijas un paplašināt sadarbību un paraugprakses apmaiņu ar citām Savienības aģentūrām, lai uzlabotu efektivitāti (attiecībā uz cilvēkresursiem, ēku pārvaldību, IT pakalpojumiem un drošību);

13.

prasa Aģentūrai izstrādāt norādījumus par minimālajām informācijas prasībām, kas vajadzīgas, lai pamatoti piešķirtu atkāpes no ierobežojumiem, un nodrošināt, ka nekādas atkāpes netiek pieņemtas, ja reģistrācijas dokumentācija neatbilst prasībām vai nav atjaunināta;

14.

uzsver, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras darba digitalizāciju iekšējo darbību un pārvaldības procedūru ziņā; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai nekādā gadījumā nepieļautu digitālās plaisas veidošanos starp aģentūrām; tomēr vērš uzmanību uz to, ka ir jāveic visi drošības pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu jebkādu risku apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē;

15.

atgādina, ka Aģentūrai ir svarīgi turpināt uzlabot atpazīstamību medijos, internetā un sociālajos medijos, lai darītu zināmu savu darbu;

Personāla politika

16.

pieņem zināšanai, ka 2019. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,75 % štata vietu un ka bija aizpildītas 446 Savienības budžetā apstiprinātās pagaidu darbinieku vietas no 461 (salīdzinājumam – 2018. gadā bija apstiprinātas 452 vietas); atzīmē, ka 2019. gadā Aģentūrā strādāja arī 122 līgumdarbinieki un 14 norīkotie valstu eksperti;

17.

atzīmē, ka 2019. gadā bija vērojams nepietiekams dzimumu līdzsvars augstākā līmeņa vadošajos amatos (71 % vīriešu un 29 % sieviešu) un valdē (69 % vīriešu un 31 % sieviešu); prasa Aģentūrai turpmāk nodrošināt dzimumu līdzsvaru augstākās vadības līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, ieceļot locekļus Aģentūras valdē;

18.

ņem vērā, ka Aģentūra ir ieviesusi aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku un attiecīgas vadlīnijas; pieņem zināšanai, ka tā rīkoja mācību sesijas un darīja pieejamas konfidenciālas konsultācijas, un atzīmē, ka 2019. gadā tika sākts izmēģinājuma projekts ar mediāciju komandās, kas pieredzējušas konfliktus; atzīmē, ka Aģentūrā 2019. gadā bija viena neoficiāla ar aizskaršanu saistīta procedūra;

19.

atzīmē, ka Aģentūra paziņojumus par vakancēm publicē savā tīmekļa vietnē, sociālajos medijos un īpašajā ES aģentūru tīkla vietnē, lai tos izziņotu plašāk; ņem vērā Aģentūras atbildi, ka tā ir sākusi pārskatīt procesus, lai paziņojumus par vakancēm varētu publicēt Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē; aicina Aģentūru paziņojumus par vakancēm publicēt arī Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē; aicina Aģentūru izpētīt vēl citas iespējas, kā piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus, panākot, ka paziņojumi par vakancēm sasniedz vairāk interesentu; aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai;

20.

atzinīgi vērtē Aģentūras centienus izveidot daudzveidīgāku un iekļaujošāku darba vidi un kultūru, uzlabojot apstākļus cilvēkiem ar invaliditāti, un aicina Aģentūru izvērtēt iespējas vēl vairāk stiprināt un integrēt vienlīdzīgu iespēju principu darbā pieņemšanas, apmācības, karjeras izaugsmes un darba nosacījumu jomā, kā arī palielināt darbinieku izpratni par šiem jautājumiem; prasa Aģentūrai izvērtēt iespējamus saprātīgus uzlabojumus un pārveidojumus savās ēkās (piekļuve un piemērots biroja aprīkojums) attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai citādu invaliditāti;

21.

mudina Aģentūru censties izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

22.

turklāt uzsver, ka ir jānodrošina adekvāts personāls, kas atbilstu Eiropas zaļā kursa un Savienības Ilgtspēju sekmējošas ķimikāliju stratēģijas, aprites ekonomikas rīcības plāna un jo īpaši nulles piesārņojuma stratēģijas vajadzībām, un ka ir vajadzīgi papildu resursi jebkādu nepieciešamo papildu uzdevumu veikšanai, piemēram, tam, ka Aģentūra pati veic vielu novērtējumu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

23.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē visu valdes un tās komiteju locekļu CV, tostarp to priekšsēdētāju CV, kuri ir Aģentūras darbinieki, izpilddirektora un visu Apelācijas padomes locekļu CV; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē visu valdes locekļu, augstākās vadības un komiteju priekšsēdētāju interešu deklarācijas;

24.

aicina Aģentūru saskaņot savu praksi ar Eiropas Ombuda 2020. gada 7. maija ieteikumiem lietā 2168/2019/KR, jo īpaši vajadzības gadījumā nodrošinot, ka tiek izmantota iespēja aizliegt vadošajiem darbiniekiem ieņemt noteiktus amatus pēc pilnvaru termiņa beigām, nosakot kritērijus, pēc kuriem aizliegt darbinieku pāreju uz privāto sektoru, par šiem kritērijiem informējot kandidātus uz Aģentūras vadošajiem amatiem, kad viņi piesakās, un ieviešot iekšējas procedūras, lai tad, kad darbinieks pāriet uz citu darbavietu, viņam nekavējoties tiktu liegta piekļuve konfidenciālai informācijai;

25.

atzinīgi vērtē papildu pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu pārredzamību un trauksmes cēlēju aizsardzību, piemēram, visam personālam paredzētos obligātos tiešsaistes apmācības kursus par trauksmes celšanu, un pastāvīgu koncentrēšanos uz informētību par ētiku, iepirkumu un līgumu pārvaldību un informācijas drošību; atzīmē, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju visas tās augstākās vadības sanāksmes ar ieinteresētajām personām tiek reģistrētas un publicētas tīmekļa vietnē, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību;

26.

atzīmē, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju tās budžetā iekļautie ienākumi, kas gūti no maksām, 2019. gadā veidoja aptuveni 39,5 % no kopējiem ienākumiem; pieņem zināšanai Aģentūras priekšzīmīgo sistēmu, ar ko uzraudzīt un novērst interešu konfliktus, un tās viedokli, ka šādu konfliktu risks ir ierobežots, jo maksas ir paredzētas izmaksu segšanai un Aģentūras darbinieki, kas izstrādā atzinumus, tiek regulāri novērtēti, lai nodrošinātu neatkarību; atzīmē, ka Aģentūra atzinīgi vērtētu tādu risinājumu, kura rezultātā maksu Aģentūras vārdā iekasētu Komisija, tādējādi atvieglojot Aģentūras finanšu pārvaldību un palīdzot mazināt deficītu risku; norāda, ka nozares maksātās maksas katru gadu ievērojami atšķiras un ka tādēļ Aģentūra nespēj izvērtēt, cik liela līdzsvarojoša subsīdija saprātīgās robežās būs vajadzīga no Savienības budžeta, savukārt tas sarežģī budžeta plānošanu; aicina risināt dialogu par to, kā reformēt Aģentūras finansēšanas mehānismu, lai panāktu tā ilgtspēju;

27.

uzsver, ka pašreizējā ētikas satvarā, ko piemēro Savienības iestādēm un aģentūrām, ir ievērojami trūkumi, jo tas ir sadrumstalots un pašreizējie noteikumi nav saskaņoti; uzsver, ka šie jautājumi būtu jārisina, izveidojot vienotu ētikas satvaru, kas nodrošinātu augstu ētikas standartu piemērošanu visām Savienības iestādēm un aģentūrām;

28.

uzsver, ka atsevišķas amatpersonas aizpilda deklarācijas par interešu konflikta neesamību un sniedz pašnovērtējumus par ētikas normu ievērošanu; tomēr uzsver, ka šādas pašdeklarācijas un pašnovērtējumi nav pietiekami un ka tādēļ ir vajadzīga papildu kontrole;

Iekšējā kontrole

29.

atzīmē, ka saskaņā Revīzijas palātas ziņojumu vienā revidētajā iepirkuma procedūrā specifikācijas neļāva pretendentiem skaidri izprast, kā savos finanšu piedāvājumos noteikt cenu noteiktam postenim, un, tā kā piedāvājumi nebija salīdzināmi, Aģentūra nolēma procedūru atcelt un sākt no jauna, kas procedūru paildzināja un radīja potenciālu Aģentūras reputācijas apdraudējumu; ņem vērā Aģentūras komentāru, ka iepirkuma procedūras dokumenti tika uzskatīti par skaidriem un visaptverošiem un ar procedūras sākšanu no jauna saistītie papildu centieni bija minimāli un nekādi neietekmēja reputāciju;

30.

atzīmē, ka saskaņā Revīzijas palātas ziņojumu lēmumu pieņemšanas process darbā pieņemšanas procedūrās nebija pietiekami strukturēts un izsmeļošs, lai būtu iespējama skaidra, hronoloģiska izsekojamība, kas parādītu, kad dokumenti apstiprināti un kas to darījis; ņem vērā Aģentūras atbildi, ka tā ir mainījusi savas procedūras, lai nodrošinātu, ka atlases komitejas locekļiem pēc katras sanāksmes tiek nosūtītas standarta e-pasta vēstules, lai fiksētu sanāksmju protokolus un komitejas pieņemtos lēmumus, turklāt Aģentūra nodrošina, ka pēc katras sanāksmes tiek pabeigtas elektroniskās apstiprināšanas plūsmas un tikai tad ir iespējama tālāka virzība atlases procesā; aicina Aģentūru uzlabot savas atlases procedūras, lai nodrošinātu, ka procesi tiek īstenoti rūpīgi un pārredzami;

31.

atzīmē, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veica Aģentūras snieguma pārvaldības ticamības revīziju, kas noslēdzās ar vienu ļoti svarīgu ieteikumu par četru snieguma kategoriju izmantošanu nolūkā nodrošināt, ka ikviena darbinieka sniegums tiek novērtēts, nesalīdzinot ar citu sniegumu, un vienu svarīgu ieteikumu atjaunināt plānošanas, uzraudzības un ziņošanas procedūru; pieņem zināšanai, ka Aģentūra jau ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu abus ieteikumus;

32.

ar bažām atzīmē, ka 2019. gada maijā Aģentūra piedzīvoja krīzi, kad serveru pārejā uz jaunu infrastruktūru beidza darboties visas Aģentūras IT sistēmas; krīze tika atrisināta 48 stundu laikā; iesaka Aģentūrai, veicot IT darbības ar augstu Aģentūras primāro procesu traucējumu risku, izmantot IT paraugprakses procedūras;

33.

aicina Aģentūru uzlabot savas datubāzes pārredzamību un lietotājdraudzīgumu, kā arī saskarni starp novērtēšanu un turpmāko riska pārvaldību, cita starpā, piemēram, iekļaujot datubāzē īsu piezīmi par Aģentūras reģistrētajām vielām attiecībā uz dokumentācijas atbilstību un novērtēšanas statusu, pievienojot vielu novērtēšanas rezultātus (ir vai nav vajadzīga turpmāka riska pārvaldība), skaidri norādot, vai dokumentācija ir atzīta par neatbilstīgu un uz kāda pamata, un pievienojot Apelācijas padomes lēmumu rezultātus, kā arī Aģentūras veiktos vai plānotos turpmākos pasākumus;

34.

atzīmē, ka 2019. gadā Aģentūra izstrādāja jaunu integrētas pārvaldības sistēmas stratēģiju un satvaru, ko valde apstiprināja 2019. gada 15. decembrī un kas aizstāja integrētās pārvaldības standartus;

35.

mudina Aģentūru turpināt centienus veikt dokumentācijas izvērtēšanas pārbaudes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un uzlabot procesa efektivitāti; atgādina, ka dokumentācijas izvērtēšanas pārbaudēs par vairāk nekā 2 000 dokumentācijām, kas aptvēra 700 vielas, atklājās, ka 70 % dokumentāciju neatbilda Regulas (EK) Nr. 1907/2006 juridiskās informācijas prasībām vai tajās nebija pietiekamas informācijas, lai nodrošinātu Savienības iedzīvotājiem un videi drošu lietošanu;

Citi komentāri

36.

atzīmē, ka 2019. gada 21. decembrī sākās pārcelšanās uz Aģentūras jaunajām telpām Helsinkos un jaunā ēka tika atvērta Aģentūras darbiniekiem un sākta izmantot 2020. gada janvāra sākumā, noslēdzot četrus gadus ilgušos darbinieku pārcelšanās sagatavošanās darbus; aicina Aģentūru nodrošināt savu darbinieku labbūtību, izveidojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus darba apstākļus;

37.

atzīmē, ka Aģentūra izstrādāja plašu komunikācijas paketi, lai atbalstītu uzņēmumus un līdz minimumam samazinātu traucējumus iekšējā tirgū, gatavojoties tam, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības, un pārejas perioda laikā; atzīmē, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ietekme uz Aģentūru ir ierobežota;

38.

ar bažām atzīmē, ka uz Aģentūru attiecas vairākas tiesvedības, apelācijas un sūdzību lietas, kas nosūtītas Aģentūras Apelācijas padomei, Eiropas Savienības Tiesai vai Eiropas Ombudam, un lielākā daļa šo lietu (20 no 37) ir noraidītas;

39.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (7).

---

(1)   OV C 107, 31.3.2020., 255. lpp.

(2)   OV C 107, 31.3.2020., 255. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.).

(6)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0201.

(7)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0215.