(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 15. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2025. gada 8. augustā saņēma sūdzību no Freudenberg Performance Materials un Johns Manville (“sūdzības iesniedzēji”), kas ir vienīgie zināmie Savienības neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotāji. Sūdzība tika iesniegta Savienības neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/2409 (“reģistrācijas regula”) (3) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas valdību, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Pēc procedūras sākšanas Ķīnas Tekstilizstrādājumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCT) (4) un importētājs Iko Europe NV iesniedza piezīmes.

(7)

CCCT uzskatīja, ka importa apjomi no ĶTR noteikti, pamatojoties uz neuzticamiem datiem, jo sūdzības iesniedzēji izmantoja aplēses metodi, nevis skaitļus, kas iegūti tieši no Eurostat. CCCT arī norādīja, ka apgalvojumi par importa no Ķīnas zemajām cenām balstīti uz selektīvi izvēlētiem un nekonsekventi piemērotiem datiem, piemēram, cenu kotācijām un importa datiem. Visbeidzot, CCCT apgalvoja, ka pierādījumi, kas savākti par cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, nav pietiekami, daļēji tāpēc, ka izmantotie importa dati nav ticami.

(8)

Sākumā Komisija norādīja, ka ir pārbaudījusi sūdzību atbilstīgi pamatregulas 5. pantam un secinājusi, ka prasības, kas piemērojamas attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu, ir izpildītas, t. i., ir izmeklēšanas sākšanai pietiekami pierādījumi par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību starp importu, kas, kā apgalvots, ir par dempinga cenām, un kaitējumu, kurš, kā apgalvots esot nodarīts.

(9)

Saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu sūdzībā ir informācija, kas sūdzības iesniedzējiem ir saprātīgi pieejama. Juridiskais standarts attiecībā uz pierādījumiem, kas nepieciešami izmeklēšanas sākšanai (“pietiekami” pierādījumi), atšķiras no tā, kas nepieciešams, lai provizoriski vai galīgi noteiktu dempinga, kaitējuma vai cēloņsakarības pastāvēšanu. Tādēļ pierādījumi, kuru kvantitāte vai kvalitāte ir nepietiekama, lai pamatotu dempinga, kaitējuma vai cēloņsakarības provizorisku vai galīgu noteikšanu, tomēr var būt pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(10)

Komisija norādīja, ka CCCT apgalvojums pārsniedz pamatregulas 5. panta 3. punkta prasības, jo Komisijas uzdevums procedūras sākšanas posmā ir pārbaudīt sūdzības iesniedzēja sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai ir pietiekami pierādījumi, kas pamato procedūras sākšanu. Komisija uzskatīja, ka importa apjomu aprēķināšanai izmantotā metode ir pietiekami uzticama, lai šos datus varētu izmantot izmeklēšanas sākšanai. KN kodi, saskaņā ar kuriem izmeklējamais ražojums tiek importēts, attiecas arī uz ražojumiem, kas neietilpst izmeklēšanas tvērumā. Tāpēc Eurostat statistiku nevarēja izmantot, lai noteiktu importa apjomus un tirgus daļas. Kā paskaidrots sūdzībā, sūdzības iesniedzēji importa apjomu noteica, pamatojoties uz kopējo pieprasījumu Savienībā, no kura atskaitīts Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienībā. Pēc tam, pamatojoties uz Eurostat datu novērtējumu, kopējais imports tika sadalīts, nošķirot importu no Ķīnas un importu no citām valstīm. Iegūtie skaitļi pēc tam tika salīdzināti ar pieejamo tirgus informāciju. Attiecībā uz importa cenām no sūdzības sagatavošanas rakstura izriet, ka sūdzības iesniedzēji nevar iegūt tiešus pierādījumus no atsevišķiem darījumiem. Tādēļ bija jāizmanto citas datu vākšanas metodes, un Komisija uzskatīja, ka kritēriji pietiekamu pierādījumu iegūšanai procedūras sākumā ir izpildīti. Tādējādi Komisija uzskata, ka tai iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Komisija pauda viedokli, ka cenas, piemēram, kotācijas, ir pietiekami objektīvas un tādējādi arī pietiekami uzticamas, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu.

(11)

CCCT arī apšaubīja importa no ĶTR negatīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem. Pirmkārt, kā CCCT arī secināja (7) apsvērumā, ņemot vērā to, ka importa cenas nebija uzticamas, nebija iespējams noteikt cēloņsakarību starp importu un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt CCCT atsaucās arī uz citiem faktoriem, piemēram, PET granulu, kas ir galvenā izejviela, cenām, kas arī veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, apšaubot cēloņsakarību.

(12)

Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēji ir snieguši pietiekamus pierādījumus par cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, kā arī par saikni starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(13)

Pēc procedūras sākšanas ES ražošanas nozares piegādātāji (BASF, Cargill, Corepla, Synthomer, Valmieras stikla šķiedra) iesniedza piezīmes, lai atbalstītu izmeklēšanu. Itālijas plastmasas pārstrādātāju apvienības ASSORIMAP un Plastics Recyclers Europe arī pauda atbalstu, norādot uz neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem nozīmi PET reciklēšanā. Polijas jumtu membrānu asociācija (izmeklējamā ražojuma lietotāji), kā arī Eiropas neausto materiālu asociācija EDANA pauda atbalstu. Pieteicās arī kāds lietotājs no Vācijas, paužot bažas un norādot uz Ķīnas importa nozīmi piegādes drošībai.

(14)

Reaģējot uz procedūras sākšanu, importētājs/lietotājs Iko Europe NV iesniedza ražojuma izslēgšanas pieprasījumu. Šis pieprasījums ir sīkāk izklāstīts 2.4. iedaļā turpmāk.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, bet Komisija beigās nolēma, ka Savienības ražotāju atlase nav nepieciešama, jo trīs zināmie Savienības ražotāji, kas sadarbojās, veidoja 100 % no izmeklējamā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(17)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Divi nesaistītie importētāji, kas pieteicās atlases procesā, tika aicināti iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

(18)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(19)

Astoņi ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem (no kuriem viens sastāv no diviem subjektiem), pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm (5). Piezīmes par izlases veidošanu netika saņemtas.

(20)

Komisija Ķīnas valdībai nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(21)

Komisija nosūtīja anketas arī Savienības ražotājiem un importētājiem un darīja anketas pieejamas izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem. Citas anketas, piemēram, anketas Savienības lietotājiem, procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (6).

(22)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(23)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(24)

Izmeklējamais ražojums ir konkrētas ar adatu perforētas neaustas poliestera pavedienu loksnes, stiegrotas vai nestiegrotas ar stikla šķiedru, ar virsmas blīvumu virs 70 g/m2, biezākas par 0,5 mm, bet ne biezākas par 1,8 mm, impregnētas ar vienu vai vairākām saistvielām, ar stikla šķiedras saturu zem 30 masas %, neapvalkotas un bez pārklājuma, patlaban klasificētas ar KN kodiem ex 5603 13 90 , 5603 14 20 un ex 5603 14 80 (TARIC kodi 5603 13 90 70 un 5603 14 80 70) (7) (“izmeklējamais ražojums”).

(25)

Komisija precizēja, ka ražojumi, kas ražoti no štāpeļšķiedrām, neietilpst izmeklēšanas tvērumā, jo tā aptver tikai tos ražojumus, kuri izgatavoti no ķīmiskajiem pavedieniem, t. i., vienlaidu šķiedrām no sintētiska materiāla.

(26)

Neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas process sākas ar PET granulām (vai PET pārslām), kuras vispirms tiek izkausētas un pēc tam, vērpjot un izstiepjot izkausēto polimēru, tiek pārveidotas par pavedieniem. Pēc tam šos pavedienus izkliedē tīklā (ko virza ar gaisa plūsmām), veidojot tīmekli. Tad pavedieni tiek mehāniski sapīti kopā ar caurduršanas paņēmienu un sasaistīti ar (ķīmisku) saistvielu uz cietes vai polimēra bāzes, un tos var stiegrot ar stikla šķiedru. Galīgais ražojums tiek satīts un iepakots lielos ruļļos vai sagriezts pēc izmēra atbilstīgi klienta prasībām.

(27)

Neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem parasti pārdod ruļļos un izmanto galvenokārt par nesēju bitumena membrānām – ūdensnecaurlaidīgam jumta segumu materiālam būvniecības nozarē. Bitumena membrānas parasti ražo, piesūcinot nesējmembrānas, kas izgatavotas no neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem, (dažkārt stiegrotas ar stikla šķiedru, lai uzlabotu izturību un ilgizturību) ar bitumenu, kas ir pret ūdeni un mitrumu ļoti izturīga viela uz naftas bāzes.

(28)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums.

(29)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem pamatlietojumiem:

(30)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(31)

Komisija saņēma apgalvojumu par ražojuma tvērumu no importētāja/lietotāja Iko Europe NV (Iko). Iko pieprasīja izslēgt konkrētus neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem veidus, kuru platums pārsniedz 5 metrus un kuri ir bez saistvielas. Komisija paskaidroja, ka neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražojumi ar saistvielu neatkarīgi no to platuma ietilpst tvērumā. Turklāt Komisija arī paskaidroja, ka saskaņā ar ražojuma definīciju ražojuma veidi bez saistvielas neietilpst izmeklēšanas ražojuma tvērumu.

(32)

Ražojuma kontroles numuri (RKN), kas tika noteikti procedūras sākumā, nošķīra ar stikla šķiedru stiegrotas un nestiegrotas neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem. Vairākas ieinteresētās personas argumentēja par labu precīzākam RKN, kurā tiktu ņemti vērā arī dažādie ražojumam izmantoto saistvielu veidi (akrils vai ciete). Tomēr gan Savienības ražošanas nozare, gan ražotāji eksportētāji izmanto saistvielu maisījumu. Tika konstatēts, ka visiem veidiem ir līdzīgi lietojumi un cenas. Tāpēc netika konstatēts, ka būtu vajadzīga detalizētāka analīze attiecībā uz ražojumiem ar dažādu veidu saistvielām, kuri neatšķiras lietojuma vai cenas ziņā.

(33)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(34)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza četri ražotāji eksportētāji.

(35)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(36)

Attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu neviens ražotājs eksportētājs neapšaubīja tā izmantošanu, savukārt viens no tiem apgalvoja, ka neviens tā izmantotais ražošanas faktors nav izkropļots. Tomēr, tā kā tas sīkāk nepamatoja šo apgalvojumu un tā kā, pārbaudot atbildes uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka visi ražošanas faktori tika iepirkti iekšzemes tirgū un tādējādi uz tiem attiecas nozīmīgi kropļojumi, kas sīkāk izklāstīti tālāk 3.2.1. iedaļā, šis apgalvojums tika noraidīts.

(37)

No Ķīnas valdības atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Tad Komisija informēja Ķīnas valdību, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(38)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī to, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, iespējamas attiecīgas reprezentatīvas trešās valstis ir Taizeme un Turcija. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(39)

Komisija izdeva divus paziņojumus, lai informētu ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai: 2025. gada 14. novembrī pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem (“pirmais paziņojums”) un 2026. gada 9. februārī otro paziņojumu par ražošanas faktoriem (“otrais paziņojums”).

(40)

Minētajos paziņojumos Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija apzināja iespējamās reprezentatīvās valstis.

(41)

Pirmajā paziņojumā Komisija identificēja viegli pieejamus finanšu pārskatus par trim izmeklējamā ražojuma ražotājiem Taizemē un Indonēzijā. Otrajā paziņojumā Komisija ierosināja noteikt pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz PT Multi Spunindo Jaya Tbk, kas ir attiecīgā ražojuma ražotājs Indonēzijā, jo viegli pieejamie finanšu dati, kuri iegūti no Taizemes ražotājiem, tika uzskatīti par neuzticamiem.

(42)

Šajos paziņojumos tika aplūkotas arī piezīmes, ko ieinteresētās personas saņēma par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes ir aplūkotas nākamajās iedaļās.

(43)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(44)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, tālāk tekstā – “PVA”).

(45)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(46)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(47)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(48)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(49)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(50)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicējusi ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (8), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par konkrētiem daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs, piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē.

(51)

Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā ziņojums par Ķīnu tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu.

(52)

Sūdzības iesniedzējs paļāvās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem (9). Turklāt sūdzības iesniedzējs atsaucās uz daudzajām preferenciālajām Ķīnas valdības rīcībpolitikām un plāniem, kas sniedz atbalstu Ķīnas iekšzemes neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotājiem un sniedz bagātīgus pierādījumus, ka Ķīnas neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas nozare ir pakļauta nozīmīgiem kropļojumiem un nedarbojas normālos tirgus apstākļos (10).

(53)

Turklāt sūdzības iesniedzējs atgādināja par turpmāk minētajiem elementiem, kas rada nozīmīgus kropļojumus.

(54)

Pirmkārt, attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Konkrētāk, sūdzībā ir apgalvots, ka vairākiem neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotājiem ir ciešas saiknes ar Ķīnas valdību, reģionālajām vai vietējām valdībām vai nu tieši, vai ar apvienību starpniecību (11). Piemēram, sūdzībā bija minēts, ka neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotājs Langfang Chinatex Nonwovens ir daļa no valstij piederošā konglomerāta Chinatex Corporation (daļa no COFCO grupas), kurā Chinatex partijas komiteja ir tādā pašā ietekmes līmenī kā Direktoru padome un sniedza un pielikumā pievienoja informāciju kā pierādījumu šim apgalvojumam (12).

(55)

Turklāt sūdzībā bija arī minēts, ka Ķīnas valdība uztur ciešas saiknes ar Ķīnas neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotājiem, izmantojot nozares pārstāvības apvienības, piemēram, Ķīnas Neausto materiālu un rūpniecisko tekstilizstrādājumu asociāciju (“CNITA”), Ķīnas Neausto materiālu tehnisko asociāciju Šanhajā (“CNTA Shanghai”), Ķīnas Nacionālo ūdensizturīgo būvmateriālu asociāciju (“CWA” jeb “CNBWA”) un Ķīnas Būvmateriālu federāciju (“CBMF”) (13). Līdz ar to pat uz privātiem uzņēmumiem, kas darbojas neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas nozarē, attiecas stratēģiska uzraudzība un norādes.

(56)

Otrkārt, valsts klātbūtne neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem uzņēmumos ļauj valsts iestādēm iejaukties jautājumos par cenām un/vai izmaksām. Sūdzībā bija norādīts, ka lielākās daļas Ķīnas neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas faktoru, varbūt pat visu, izmaksas ir izkropļotas, ietverot izejvielu, elektroenerģijas, zemes un darbaspēka izmaksas (14).

(57)

Turklāt sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka vairākas izejvielas neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanai, ietverot PET, pavedienus un cieti, pašas ir pakļautas nozīmīgiem kropļojumiem, kā to nesen apstiprināja Komisija PET un GFY lietās (15). Sūdzībā arī apgalvots, ka Ķīna, veidojot krājumus, izkropļo arī cenas kukurūzas cietei un rīsu cietei, ko izmanto neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem saistvielas ražošanai (16).

(58)

Sūdzībā arī norādīts uz enerģijas izmaksām Ķīnā un apgalvots, ka Ķīnas valdība būtiski un sistemātiski iejaucas Ķīnas enerģijas tirgū un ka Valsts attīstības un reformu komisija (“NDRC”) regulē elektroenerģijas un gāzes cenas Ķīnas iekšzemes tirgū (17).

(59)

Turklāt sūdzībā apgalvots, ka izkropļotas ir arī iekārtu izmaksas, jo vairākas valsts rīcībpolitikas samazina iekārtu un mehānismu izmaksas atbalstāmajās nozarēs, piemēram, tekstilrūpniecībā, neausto drānu un neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem rūpniecībā (18). Turklāt sūdzībā bija sniegti pierādījumi, ka izkropļotas ir arī zemes un algu izmaksas (19).

(60)

Būtībā sūdzībā bija norādīts, ka, ņemot vērā politisko iejaukšanos visos neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas faktoros, Ķīnas izmaksas un cenas nenosaka tirgus spēki. Tādējādi Ķīnas valdība būtiski ietekmē cenu noteikšanu un neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas nozares attīstību.

(61)

Treškārt, sūdzības iesniedzējs skaidroja, ka Ķīnas valdība īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Sūdzībā tika apgalvots, ka Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Uz Ķīnas tekstilizstrādājumu un neausto audumu nozari attiecas vairākas rīcībpolitikas. Tas apstiprina, ka Ķīnas valdībai joprojām ir svarīga neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem nozare un ka tai joprojām ir nodoms iejaukties nozarē, lai to veidotu saskaņā ar valdības rīcībpolitiku.

(62)

Šajā ziņā sūdzībā ir minēti vairāki piemēri. Piemēram, 14. piecgades plānā neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem nozare ir atbalstīta nozare, kas gūst labumu no intelektiskiem ražošanas atbalsta projektiem tekstilrūpniecības nozarē, kā arī vieglās rūpniecības un būvmateriālu nozarē (20). Tekstilrūpniecības un vieglās rūpniecības nozares tiek veicinātas arī ar iniciatīvu “Ražots Ķīnā 2025” un 14. piecgades intelektiskas ražošanas plānā (21). Atbalstāmo nozaru katalogs paredz atbalstu tekstilrūpniecībai, lai uzlabotu neausto materiālu ražošanas tehnoloģijas. Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogā ir uzskaitītas arī jaunas tehnoloģijas ar aušanu nesaistītiem procesiem un poliestera reciklēšanai, lai ražotu neaustus materiālus atbalstāmajā kategorijā, padarot tos tiesīgus saņemt valsts atbalstu fiskālās, nodokļu, zemes un kredītu palīdzības veidā (22).

(63)

Ceturtkārt, sūdzībā ir apgalvots, ka neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotāji var piekļūt finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai citādi nerīkojas neatkarīgi no valsts (23). Sūdzībā bija norādīts, ka Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgas valstij piederošas bankas, kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Šajā saistībā sūdzībā bija arī atsauce uz Komisijas ziņojumu par Ķīnu un tika apgalvots, ka Ķīnas bankas, gluži tāpat kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi, regulāri īsteno valsts izstrādāto valsts politiku (24).

(64)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(65)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas iekļauti ziņojumā, kura pamatā ir publiski pieejami avoti.

(66)

Minētā analīze aptvēra pārbaudi par būtisko valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā.

(67)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (25).

(68)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (26). Patiešām, salīdzinājumā ar 13. piecgades plānu, SASAC apstiprināja, ka centrālo uzņēmumu kopējie aktīvi 14. piecgades laikā pieauguši par 44,6 %, “reāli veicinot, ka augšposma un lejasposma uzņēmumi rūpniecības ķēdē attīstās integrētā veidā, un sniedzot spēcīgu atbalstu valsts ekonomiskās un sociālās attīstības galveno mērķu un uzdevumu sekmīgai īstenošanai” (27).

(69)

Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(70)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz pirmo fāzi sociālismu un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (28).

(71)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(72)

Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(73)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma: “[s]ociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “[n]oteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (29). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(74)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras satvarā darbojas brīvā tirgus spēki.

(75)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (30). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(76)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(77)

Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti izlaides mērķrādītāji.

(78)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(79)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (31).

(80)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (32).

(81)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Arī šie finanšu nozares komponenti ir institucionālā un darbības ziņā strukturēti tā, ka tie ir vērsti nevis uz finanšu tirgu efektīvas darbības maksimizēšanu, bet gan uz valsts un ĶKP kontroles nodrošināšanu un iejaukšanās atvieglošanu (33).

(82)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (34).

(83)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (35).

(84)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (36).

(85)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(86)

Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo privāti uzņēmumi, piemēram, Tiandingfeng Non-wovens Co., Ltd. (37) un Changde Tiandingfeng Non-wovens Co., Ltd. (38), kas abi pilnībā pieder Tiandingfeng Holdings Co. Ltd., kurš savukārt pilnībā pieder Beijing Oriental Yuhong Waterproof Technology Co. Ltd. (39), Hubei Bushi Non-Woven Co., Ltd. (40) un Jiangyin Huasicheng Nonwovens Co., Ltd. (41), kas pieder Jiangsu Huahong Industrial Group Co. Ltd., vai Hebei Qianjin Non-Woven Group Co. Ltd (42). Turklāt augšposma nozarēs valsts īpašumtiesību līmenis joprojām ir ievērojams, un vairāki PET ražotāji pilnībā vai daļēji pieder valstij, piemēram, Zhuhai China Resources Chemical Innovative Materials Co., Ltd (100 % pieder China Resources Group, centrālajai valdībai piederošam valsts uzņēmumam (VU) (43)), vai Sinopec, kas ražo PTA, būtisku PET ražošanas izejresursu, un 100 % pieder SASAC (44).

(87)

Tomēr ĶKP iejaukšanās ar darbību saistīto lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VU, bet arī privātos uzņēmumos (45), un ĶKP pretendē uz vadību praktiski visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, jo Ķīnā lielā mērā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras. Turklāt uz visu attiecīgā ražojuma nozari attiecas vairākas valdības rīcībpolitikas. Pirmkārt, PET, kas ir viens no galvenajiem neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem izejresursiem, ir iekļauts to progresīvo naftas ķīmijas materiālu un progresīvo vieglās rūpniecības materiālu sarakstā, uz kuriem attiecas ceļvedis “Ražots Ķīnā 2025” (46).

(88)

Turklāt PET nozare ir iekļauta atbalstāmo nozaru sarakstā 2024. gada Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogā, kas liecina par iestāžu nodomu izveidot ražošanas nozares attīstībai labvēlīgu normatīvo vidi un kas arī varētu pavērt nozarei ceļu, kā piekļūt finansējumam (47). Tajā pašā laikā PET ražotāji ar mazāku ražošanas jaudu arī ir minēti starp ierobežotajām nozarēm, tātad Ķīnas iestādes plāno ietekmēt PET ražošanas nozares izkārtojumu: “tradicionālā poliestera (PET) nepārtraukta polimerizācija ar vienas līnijas jaudu, kas mazāka par 200 000 tonnām gadā”.

(89)

Turklāt Izejvielu nozares 14. piecgades plānā (48) naftas ķīmijas rūpniecības nozarei ir pievērsta tieša uzmanība, norādot, ka “nozarēs, tostarp naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu ražošanas nozarē, mēs atbalstīsim vairākus nozares ķēdes pionieruzņēmumus, kuriem ir būtiska ietekme uz ekosistēmu un kuriem piemīt nozīmīga konkurētspēja, (..). Ķīmiskās rūpniecības un būvmateriālu nozares vadošo uzņēmumu vadošā loma ir jāizmanto, lai veicinātu uzņēmumu reformas un pārstrukturēšanu”.

(90)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (49).

(91)

Piemēram, Ķīnas Naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības federācija (“ CPCIF ”), nozares apvienība. Saskaņā ar CPCIF statūtu 3. pantu šī organizācija “pieņem profesionālos norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (50). Sinopec ir CPCIF biedrs (51).

(92)

Turklāt attiecīgā ražojuma sakarā būtiska ir arī Ķīnas Neausto materiālu un rūpniecības tekstilizstrādājumu asociācija (52) (“ CNITA ”). CNITA statūtu 3. pantā ir noteikts, ka “asociācija ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējo vadību, izveido partijas organizācijas, veic partijas darbības” un “pieņem reģistrācijas un vadības iestādes, partijas veidošanas vadības iestādes un attiecīgo nozares vadības departamentu darījumdarbības norādījumus un uzraudzību” (53). Tiandingfeng Holdings Co. Ltd (54) un Hebei Qianjin Non-Woven Group (55) ir CNITA biedri.

(93)

Tādējādi privātīpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

(94)

Tā kā valsts ir klātesoša uzņēmumos, Ķīnas valdība var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(95)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (56)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(96)

Izrādās, ka iepriekš šī prasība ne vienmēr ir tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt darījumdarbības lēmumus uzņēmumos (57), t. sk. izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partijas disciplīnu (58).

(97)

Jau 2017. gadā tika ziņots, ka partijas pirmorganizācijas bija izveidotas 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (59). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(98)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (60), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma.

(99)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “[m]ums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”, un III.6. iedaļā ir teikts: “[m]ums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un partijas biedri varētu darboties kā līderi un pionieri.” Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (61).

(100)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības/partijas funkcijas.

(101)

Piemēram, divi Beijing Oriental Yuhong Waterproof Technology Co. Ltd priekšsēdētāja vietnieki (62) arī ir ĶKP biedri (63).

(102)

Turklāt Changde Tiandingfeng Non-wovens Co. Ltd. 2021. gadā izveidoja partijas nodaļu un “ievēro partijas veidošanas vadību, lai virzītu uzņēmuma attīstību” (64). Piemēram, “9 partijas biedriem bija vadoša loma ražošanā, darījumdarbībā un tehnoloģiskajā inovācijā”. Turklāt “attiecībā uz nozares modernizāciju partijas organizācija veic saskaņošanas darbu, lai veicinātu koordinētu augšposma un lejasposma nozares ķēdes attīstību (65) ”.

(103)

Čandes municipalitātes partijas komiteja atzinīgi novērtēja Changde Tiandingfeng Non-wovens Co. Ltd partijas nodaļu kā “progresīvu tautas partijas organizāciju” (66).

(104)

ĶKP iejaukšanās darījumdarbības lēmumu pieņemšanā ir acīmredzama arī augšposma nozarēs, par ko liecina pieejamie uzņēmuma dokumenti. Sinopec grupa, kas ražo PET ražošanas izejresursus, 2022. gada pārskatā ir norādīts, ka “uzņēmums pastāvīgi uzlabo partijas veidošanas darba kvalitāti, ceļot uzņēmumā nodarbināto garu, stiprinot disciplīnas pārbaudes un uzraudzības darbu, palīdzot direktoru padomei reāli īstenot dažādus lēmumus un pasākumus un veicinot kvalitatīvu uzņēmuma attīstību” (67). Turklāt Sinopec grupas direktoru padomes priekšsēdētājs ir Partijas komitejas sekretārs, un vairāki direktoru padomes locekļi ir Partijas komitejas sekretāru vietnieki (68). Sinopec grupa ir norādījusi, ka plāno “koncentrēties uz uzņēmuma jauno misiju un jaunajiem uzdevumiem jaunajā ceļā, nest tālāk partijas pašrevolucionāro garu, visaptverošā un integrētā veidā stiprināt partijas vadību un partijas veidošanu un sistemātiski veicināt visaptverošu un stingru partijas pārvaldību, lai nodrošinātu spēcīgu garantiju jaunas nodaļas sākšanai Ķīnas modernās naftas ķīmijas rūpniecībā” (69).

(105)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos tāpat kā izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (70). Tādējādi valsts klātbūtne neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem un citu (piemēram, finanšu un izejresursu) nozaru uzņēmumos ļauj Ķīnas valdībai iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

(106)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno plānus.

(107)

Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (71).

(108)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(109)

Ceļvedī “ Ražots Ķīnā 2025 ” (72) PET ražošanas nozare ir minēta kā nozare, kas jāattīsta tālāk vai nu kā progresīvu naftas ķīmijas materiālu, vai arī kā progresīvu vieglās rūpniecības materiālu ražošanas nozare.

(110)

Ekonomikas un sociālās attīstības 14. piecgades plāna un2035. gada perspektīvas (73) mērķis ir “modernizēt tradicionālās nozares, veicināt izejvielu, kā naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu, ražošanas nozaru optimizāciju un pārstrukturēšanu, paplašināt augstas kvalitātes ražojumu piedāvājumu tādās nozarēs kā vieglajā rūpniecībā un tekstilrūpniecībā, paātrināt uzņēmumu pārveidi un modernizāciju nozīmīgajās nozarēs, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā un papīra ražošanā, un uzlabot zaļās ražošanas sistēmu (74) ”.

(111)

Saskaņā ar Izejvielu nozares 14. piecgades plānu (75) “tiks ieviests naftas ķīmijas rūpniecības izkārtojuma plāns un tiks stingri aizliegti jauni ksilola un etilēna projekti, kas nav paredzēti plānā. (..) [Ķīna] koncentrēsies uz pakārtotajām nozarēm vai būtiskiem ražojumiem ar stabiliem rūpnieciskajiem pamatiem, ievērojamām salīdzinošām priekšrocībām un vadošajām tehnoloģijām, lai pilnībā izmantotu vadošo uzņēmumu vadošo lomu rūpniecības ķēdē (..) un izveidotu virkni rūpniecības klasteru naftas ķīmijas, (..) zaļo būvmateriālu un jaunu materiālu jomā” (76).

(112)

Turklāt Ievirzes atzinumā par naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības kvalitatīvas attīstības veicināšanu (77) ir paredzēts “stiprināt nozares politiku un zinātniski regulēt nozares mērogu: (..)uzlabot augstas kvalitātes polimēru, speciālo ķīmisko vielu un citu ražojumu piegādes jaudu”, (..) kā arī “uzlabot atbalsta politiku: stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, ieguldījumu, importa un eksporta, enerģētikas, ekoloģijas, vides, cenu un citas rīcībpolitikas koordināciju ar rūpniecības politiku. Pilnībā izmantot valsts rūpniecības un finanšu nozares sadarbības platformas lomu (..)”.

(113)

Provinču līmenī Šaņdunas Ķīmiskās rūpniecības attīstības 14. piecgades plānā (78) vietējās varas iestādes ir aicinātas “pastiprināt esošo uzņēmumu tehnoloģisko pārveidi, uzlabot enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti un palielināt uzņēmumu nozīmīgo konkurētspēju. Izveidot mehānismu, lai uzņēmumi varētu izstāties no parkiem, apņēmīgi likvidēt novecojušu ražošanas jaudu, stingri kontrolēt ierobežotu ražošanas jaudu un īstenot diferencētu politiku un pasākumus resursu faktoru, piemēram, zemes, elektrības un ūdens sadalei, lai piespiestu uzņēmumus pārveidoties un attīstīties.” Tajā ir arī izteikts aicinājums “palielināt finansiālo atbalstu. Stiprināt fiskālās politikas stimulus, koordinēt un iesaistīt īpašus fondus, atbalstīt ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus tehnoloģiskās pārveides paātrināšanā, intelektiskā pārveidē, rūpniecības darbību pārvietošanā, darbības pārvietošanā uz parkiem, novecojušu iekārtu likvidēšanā utt. un īstenot galveno tehnisko iekārtu importam piemērojamus atbrīvojumus no nodokļiem, PVN atmaksu, pētniecības un izstrādes politiku, piemēram, papildu izdevumu atskaitīšanu un apdrošināšanas kompensāciju par pirmo tehnisko iekārtu komplektu. Aktīvi virzīt dažādas finanšu iestādes un sociālo kapitālu uz ieguldījumiem ķīmiskajā rūpniecībā, izmantot politikas finansējuma, attīstības finansējuma un komerciālā finansējuma sniegtās priekšrocības un palielināt finansiālo atbalstu nozīmīgām ķīmisko tehnoloģiju jomām”. Tiandingfeng Non-wovens Co., Ltd (79) atrodas Šaņdunā.

(114)

Turklāt Hunaņas Stratēģisko un jauno nozaru attīstības 14. piecgades plāna (80) mērķis ir arī izstrādāt jaunus ķīmiskos materiālus: “izstrādāt jaunus sintētiskos kaučukus, speciālos sveķus, augstas veiktspējas inženiertehnisko plastmasu un citus polimēru materiālus”. Changde Tiandingfeng Non-wovens Co. Ltd atrodas Hunaņā, konkrētāk, Čandes municipalitāte Rietumdutinas rūpniecības attīstības zonā, kas izdeva īstenošanas plānu pieciem uzlabojumiem 2022.–2025. gadā (81), cenšoties “stiprināt vadošās nozares, paplašināt jaunās nozares un attīstīt nākotnes nozares [(..) un], pamatojoties uz liela mēroga projektiem, piemēram, Tiandingfeng, piesaistīt vairākas augšposma un lejasposma nozares, lai izveidotu rūpniecības ķēdi”. Šajā nolūkā Rietumdutinas iestādes “palīdzēja Changde Tiandingfeng Non-woven Co. Ltd. sekmīgi pieteikties provinces progresīvās ražošanas augstieņu būvniecības īpašā fonda projektam, provinces digitālās nozares kvalitatīvas attīstības īpašā fonda projektam un provinces intelektiskās ražošanas etalonu uzņēmumam utt., lai palīdzētu uzņēmumiem saņemt politisku un finansiālu atbalstu (82).

(115)

Turklāt Hubei Jauno materiālu nozares kvalitatīvas attīstības 14. piecgades plāns (83) koncentrē uzmanību uz inženiertehnisko plastmasu ar mērķi “uzlabot nozares tehnoloģisko līmeni attiecībā uz augstas veiktspējas inženiertehnisko plastmasu, piemēram, polioksimetilēnu, PET/PBT sveķiem, (..)”.

(116)

Ar šiem un citiem līdzekļiem Ķīnas valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšposma izejresursiem un kontrolē tos.

(117)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Tādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(118)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(119)

Vispārzināms, ka bankrota gadījumu skaits joprojām ir mazs attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (84).

(120)

Pie tam īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (85). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (86). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, cita starpā ekonomikas plānu īstenošanu (87).

(121)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, sabiedrību tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šķiet, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

(123)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (88).

(124)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (89). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(125)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (90). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(126)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(127)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(128)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (91), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi, arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valstij piederošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (92), un arī bankas regulāri īsteno Ķīnas valdības izstrādāto valsts politiku.

(129)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties no valsts rūpniecības rīcībpolitikām (93). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, tajā skaitā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumi, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(130)

Nesenās norises vēl vairāk parāda, cik lielā mērā Ķīnā valdība ietekmē finanšu iestādes. Ķīnas valdība 2025. gada martā paziņoja, ka emitē valsts kases obligācijas 500 miljardu CNY vērtībā, lai sniegtu būtisku finansiālu atbalstu lielākajām bankām, to skaitā Ķīnas Bankai, Ķīnas Būvniecības bankai, Sakaru bankai un Ķīnas Pasta uzkrājumu bankai. Šīs iejaušanās mērķis bija stabilizēt šīs iestādes, ņemot vērā rentabilitātes samazināšanos un rekordzemo neto procentu likmju starpību, un tā akcentē proaktīvos pasākumus, ko valsts veic, lai saglabātu ekonomikas stabilitāti (94).

(131)

Turklāt Ķīnas valdība ir precizējusi, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts mēroga politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (95). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (96).

(132)

Turklāt finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas valdība ar dokumentu “ “Vairāki pasākumi privāto ieguldījumu turpmākai veicināšanai” (97) tiecas “vairot centrālā budžeta resursus, lai atbalstītu kvalificētus privāto ieguldījumu projektus un aktīvi iesaistītos, sniedzot norādījumus un nodrošinot vadību”. Ķīnas valdība arī plāno “pienācīgi izmantot jaunus rīcībpolitikas finanšu instrumentus [un] atbalstīt vairākus kvalificētus privāto ieguldījumu projektus nozīmīgās ražošanas nozarēs un svarīgās jomās” (98).

(133)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks (99). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par atbalstāmām vai citādi nozīmīgām (100). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām sabiedrībām ar labiem sakariem un sabiedrībām, kas darbojas nozīmīgajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(134)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē tas, ka valsts sektorā pieauga to līdzekļu īpatsvars, kurus uzņēmumi bija aizņēmušies, lai gan krasi saruka rentabilitāte, tātad mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(135)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās to aizdevumu daļa, kuriem nav pārsniegta atsauces vērtība, joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (101). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (102). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tāpēc tiek pārmērīgi izmantots kapitāls.

(136)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc, Ķīnas valdībai vairākkārt izvēloties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parāda (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus, ir audzis ienākumus nenesošo kredītu skaits.

(137)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(138)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(139)

Komisija norādīja, ka atjauninātajā ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka atjauninātā ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un atjauninātā ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(140)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma izgatavošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, jo īpaši 67.–138. apsvērumā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(141)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta atjauninātā ziņojuma I un II daļā.

(142)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(143)

Ne Ķīnas valdība, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

(144)

No 36. apsvēruma izriet, ka neviena persona neapšaubīja pamatregulas 2. panta 6.a punkta izmantošanu pašu par sevi un ka Ķīnas valdība izmeklēšanā nesadarbojās.

(145)

Šajā iedaļā izklāstītā analīze, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā un attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē, liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā minēto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(146)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(147)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvajā valstī.

(148)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(149)

Kā skaidrots 39. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem.

(150)

Pirmajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, kurus attiecīgos avotus plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, un iesniedza sarakstu, kurā uzskaitīti visi ražošanas faktori, kā izejvielas, darbaspēks un enerģija. Komisija arī noteica iespējamās reprezentatīvās valstis.

(151)

Spriežot pēc izejvielu importa statistikas, neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanai nepieciešamo ražošanas faktoru (“RF”) imports tika konstatēts Indonēzijā, Taizemē un Turcijā, kuras visas atbilda pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem. Tiek arī uzskatīts par iespējamu, ka šajās trīs valstīs tiek ražotas neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem.

(152)

Piezīmes par pirmajā paziņojumā identificētajām valstīm saistībā ar ekonomiskās attīstības līmeni netika saņemtas. Tomēr vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par konkrētu ražošanas faktoru cenu ticamību katrā valstī, kas ir aplūkotas turpmākajos apsvērumos.

(153)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Taizemi par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(154)

Atbildot uz pirmo paziņojumu, Changde Tiandingfeng Nonwovens Co Ltd un Tiandingfeng Nonwovens Co Ltd (pēdējie divi turpmāk “TDF grupa”) argumentēja par labu Turcijai kā reprezentatīvajai valstij salīdzinājumā ar Taizemi, jo PET granulu imports Turcijā būtu daudzveidīgāks, lielāka apjoma un galvenokārt tiktu iegūts no tirgus ekonomikas valstīm, un tādējādi būtu reprezentatīvāks attiecībā uz neizkropļotām tirgus cenām.

(155)

Hubei Unibon nonwovens Co Ltd (“ Unibon ”) apgalvoja, ka Taizeme nav piemērota reprezentatīvā valsts, jo PET granulu imports šajā valstī būtu izkropļots Ķīnas izcelsmes PET granulu importa lielā īpatsvara dēļ un vidējā importa cena no citām valstīm būtu ievērojami augstāka nekā divās pārējās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Unibon apgalvoja, ka šīs cenas liecinātu, ka imports no Taizemes, kas nav imports no Ķīnas, lielā mērā ir īpašas kategorijas vai netipiskas PET granulas, tāpēc to nevar uzskatīt par standartu PET granulām, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(156)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka gan Taizemē, gan Turcijā ievērojamam importētā PET granulu daudzumam ir Ķīnas izcelsme. Tomēr, kā paskaidrots pirmajā paziņojumā, Komisija uzskatīja, ka PET granulu importa cenas Turcijā no valstīm, kas nav Ķīna, šķiet, ietekmēja lielais Ķīnas izcelsmes PET granulu apjoms, kas iegādāts par izkropļotām cenām, savukārt Taizemē tas tā nebija.

(157)

Atbildot uz otro paziņojumu, Unibon atkārtoja savu argumentu, ka Taizeme nav piemērota reprezentatīvā valsts, apgalvojot, ka PET granulām vajadzētu būt noteicošajam faktoram šajā novērtējumā. Unibon apgalvoja, ka Taizeme ir PET granulu neto eksportētāja, savukārt Indonēzija atrodas līdzsvarotākās tirdzniecības pozīcijās, un tāpēc tā būtu piemērotāka kā atsauces vērtība. Unibon arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā ne tikai Ķīnas izcelsmes importa īpatsvars, bet arī absolūtie importa apjomi. Visbeidzot, uzņēmums apgalvoja, ka ievērojami augstākas PET granulu importa cenas Taizemē salīdzinājumā ar Indonēziju un Turciju liecina, ka Taizemē importētie ražojumi pieder pie īpašas kategorijas un tāpēc nav reprezentatīvi.

(158)

Komisija norādīja, ka samērā augstākās PET granulu importa cenas Taizemē, visticamāk, ir saistītas ar mazāku Ķīnas izcelsmes importa īpatsvaru un tādēļ importa no citām trešām valstīm īpatsvars par tirgū balstītām cenām ir lielāks. Šajā ziņā importa no pārējās pasaules relatīvais īpatsvars salīdzinājumā ar Ķīnas izcelsmes importa īpatsvaru ir būtiskāks cenu uzticamības rādītājs nekā absolūtie importa apjomi. Tā kā PET granulu importa apjomi Taizemē joprojām ir samērā lieli, piemērotāks pamats neizkropļotas atsauces vērtības noteikšanai bija diversificēta sagādes struktūra, kurā potenciāli izkropļota importa iespējamība ir ierobežota.

(159)

Komisija norādīja, ka izmeklēšanā netika konstatēti nekādi konkrēti PET granulu tirdzniecības ierobežojumi vai kropļojumi, kas padarītu Taizemi par nepiemērotu reprezentatīvo valsti. Tas vien, ka Taizeme ir PET granulu neto eksportētāja, nepierādīja, ka tās importa cenas ir neparastas vai nepiemērotas salīdzinošās novērtēšanas vajadzībām. Gluži pretēji, jo imports konkurē ar iekšzemē ražotām PET granulām.

(160)

Unibon arī apgalvoja, ka izmantotajās atsauces cenās nebūtu jāiekļauj apdrošināšana un ievedmuitas nodokļi. Uzņēmums uzskata, ka PET granulas, ko pārdod iekšzemes tirgū, nerada šādas izmaksas, un lielākā daļa Taizemē pārdoto PET granulu tiek ražotas iekšzemes tirgū, tāpēc tām nav apdrošināšanas un ievedmuitas nodokļa izmaksu.

(161)

Attiecībā uz apdrošināšanas un ievedmuitas nodokļu izslēgšanu jānorāda, ka normālā vērtība tika balstīta uz GTA importa statistiku, savukārt piemērojamie ievedmuitas nodokļi tika noteikti, izmantojot MacMap datus. Pēc definīcijas šādas importa cenas attiecīgā gadījumā ietver ievedmuitas nodokļus un saistītās importa izmaksas. Tāpēc to iekļaušana ir raksturīga izmantotajai metodikai.

(162)

Turklāt, atbildot uz otro paziņojumu, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka darbaspēka atsauces vērtība, kas iegūta no Taizemes Bankas un iekļauta otrā paziņojuma V pielikumā, ir nepamatoti zema un precīzi neatspoguļo faktiskās darbaspēka izmaksas Taizemē. Tika apgalvots, ka šis skaitlis ir ievērojami zemāks par darbaspēka izmaksām, ko Komisija piemēro citās reprezentatīvajās valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem. Sūdzības iesniedzēji lūdza Komisiju koriģēt darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, izmantojot augstākus darbaspēka izmaksu datus par “inženieru amatiem”, ko publicējusi Taizemes Investīciju padome un ko tie uzskatīja par piemērotāku un reprezentatīvāku avotu.

(163)

Komisija norādīja, ka atsauces vērtība nebija neparasti zema, ņemot vērā funkcijas, ko attiecīgais darbaspēks faktiski veica ražošanas procesā. Turklāt atsauces vērtības līmenis kopumā bija salīdzināms ar darbaspēka izmaksu datiem, kas sniegti citos starptautiskos statistikas avotos, un tāpēc to nevarēja uzskatīt par nereprezentatīvu vai nepiemērotu normālās vērtības aprēķināšanai. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Tā kā trūkst ticamu datu par lignīta ogļu importu Taizemē, jo imports ir tikai no Laosas, Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka tā plāno noteikt lignīta ogļu atsauces vērtību, izmantojot lignīta ogļu cenas uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Taizemē, ko publicējis Enerģētikas ministrijas Enerģētikas politikas un plānošanas birojs. Komisija par atsauces vērtību izmantoja jaunākos datus par 2024. gadu.

(165)

Atbildot uz otro paziņojumu, Unibon apgalvoja, ka lignīta ogļu atsauces cena būtu jābalsta uz Taizemes muitas importa datiem attiecībā uz HS kodu 2702 10 , nevis uz iekšzemes statistiku par oglēm. Unibon apgalvoja, ka iekšzemes statistikā nav nošķirts lignīts no citiem ogļu veidiem un ir norādīta tikai vidējā cena plašai ogļu kategorijai, lai gan ievērojami atšķiras to siltumspēja un citas īpašības un tādēļ būtiski atšķiras cenas. Unibon arī apgalvoja, ka Komisijas pastāvīgā prakse ir paļauties uz publiski pieejamiem reprezentatīvās valsts muitas datiem ražošanas faktoru novērtēšanai, un norādīja, ka šajā gadījumā nav pamata atkāpties no šīs pieejas, jo īpaši ņemot vērā to, ka Taizeme uztur statistiku par lignīta ogļu importu dalījumā pa konkrētiem ražojumiem, reģistrē ievērojamus importa apjomus un iegūst šādu importu no tirgus ekonomikas valstīm, kas, pēc tā domām, nodrošina, ka cenas ir neizkropļotas un reprezentatīvas.

(166)

Komisija norādīja, ka, lai gan Taizemes muitas dati par HS kodu 2702 10 ir pieejami, reģistrētā importa izcelsme ir gandrīz tikai vienā kaimiņvalstī, proti, Laosā, un tāpēc to nevar uzskatīt par pietiekami reprezentatīvu konkurētspējīgam un diversificētam tirgum. Piegādes iespēju augstā koncentrācija vienā izcelsmes valstī radīja bažas par importa cenas kā piemērotas atsauces vērtības uzticamību. Turklāt, ņemot vērā lignīta specifiskās fizikālās īpašības, jo īpaši tā zemo siltumspēju un augsto mitruma saturu, transportēšana lielos attālumos parasti ir ekonomiski neizdevīga (104). Rezultātā importa statistika, visticamāk, atspoguļo ierobežotus pārrobežu darījumus, ko nosaka ģeogrāfiskais tuvums, nevis cenas, kas veidojas plašākos tirgus apstākļos. Šādos apstākļos Komisija apstiprināja, ka importa dati nebija vispiemērotākais pamats šā ražošanas faktora novērtēšanai.

(167)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Taizemes kukurūzas cietes importa cenas šķiet pārāk zemas, lai atspoguļotu neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā izmantotās modificētās kukurūzas cietes cenas. Šajā kontekstā tie apgalvoja, ka tas, visticamāk, ir saistīts ar ražojumu klāstu, uz kuru attiecas attiecīgais KN kods, kas ietver gan modificēto kukurūzas cieti (ko izmanto neaustām drānām no savērptiem PET pavedieniem), gan nemodificēto kukurūzas cieti (ko neizmanto neaustām drānām no savērptiem PET pavedieniem). Tāpēc Savienības ražotāji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāveic attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā šo atšķirību.

(168)

Komisija ņēma vērā Savienības ražotāju apgalvojumu par modificētās kukurūzas cietes izmantošanu neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā un Taizemes importa cenu līmeni. Tomēr Savienības ražotāji nesniedza pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu šos apgalvojumus. Tādējādi netika veiktas Taizemes kukurūzas cietes importa cenu korekcijas.

(169)

Atbildot uz pirmo paziņojumu, TDF grupa apgalvoja, ka būtisku ražošanas faktoru, jo īpaši PET granulu, imports no Turcijas ir reprezentatīvāks un lielākā mērā tirgus virzīts nekā imports no Taizemes. Imports no Ķīnas veido mazāk nekā pusi no Turcijas PET granulu importa, un sagāde no dažādām tirgus ekonomikas valstīm liecinātu, ka cenas atspoguļo starptautiskā tirgus apstākļus. TDF grupa apgalvoja, ka cenu līmeņi vien neliecina par kropļojumiem un ka Komisijas analīzē izšķirošajam faktoram vajadzētu būt reprezentatīviem importa apjomiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka PET granulas veidoja aptuveni 50 % no izmeklējamā ražojuma kopējām ražošanas izmaksām. Grupa norādīja, ka tādējādi Turcijas lielākie un diversificētākie importa apjomi no citām valstīm, kas nav Ķīna, nodrošināja uzticamāku atsauces vērtību. Uzņēmums arī apgalvoja – pat ja lignīta importa nav, Turciju nevajadzētu atzīt par nederīgu, jo šo nepilnību varētu labot, izmantojot datus no citām valstīm.

(170)

Unibon, gluži pretēji, apgalvoja, ka Turcija nav tik piemērota kā reprezentatīvā valsts ļoti izkropļotas izejvielu vides, makroekonomiskās nestabilitātes, kas ietekmē vienības darbaspēka izmaksas, enerģijas izmaksas un finanšu izdevumu rādītājus, un atbilstošu finanšu datu trūkuma dēļ.

(171)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka gan Taizemē, gan Turcijā ir līdzīgi importa modeļi un ievērojams PET granulu importa apjoms nāk no Ķīnas. Tomēr, kā paskaidrots pirmajā paziņojumā un arī iepriekš 156. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka PET granulu importa cenas Turcijā no valstīm, kas nav Ķīna, šķietami ietekmē lielais Ķīnas izcelsmes PET granulu apjoms par izkropļotām cenām.

(172)

Komisija arī analizēja galvenās izejvielas, proti, PET granulu, importu un sīkāk pārbaudīja importa datus, lai noteiktu PET granulu veidus, ko izmanto neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā. Tomēr atšķirībā no Taizemes un Indonēzijas Turcijas tarifu sarakstā nav nošķirti dažādi astoņciparu kodi ar HS kodu 3907 69 .

(173)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas Komisija arī konstatēja, ka Turcija ir ieviesusi aizsardzības pasākumus, kas attiecas uz tādu PET granulu importu, kuras klasificētas ar HS kodu 3907 69  (105). Pasākumi ir spēkā kopš 2020. gada 11. jūnija. Komisija konstatēja, ka PET granulām noteiktie aizsardzības pasākumi kropļo šīs būtiskās izejvielas importa cenas, padarot Turciju par mazāk piemērotu reprezentatīvās valsts izvēles iespēju.

(174)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka lignīta ogles Turcijā netiek importētas. TDF grupa apgalvoja, ka tam nevajadzētu liegt izvēlēties Turciju par reprezentatīvo valsti. TDF grupa atgādināja, ka iepriekšējās lietās, kad reprezentatīvajai valstij nebija konkrētu ražošanas faktoru importa apjomu, tā ir risinājusi šo jautājumu, normālās vērtības aprēķināšanai izmantojot importa cenas no citas reprezentatīvās valsts.

(175)

Komisija ņēma vērā TDF grupas piezīmes un piekrita, ka, ņemot vērā to, ka nav pieejamas ticamas importa atsauces vērtības, gadījumā ja Turcija būtu izraudzīta par reprezentatīvo valsti, varētu piemērot neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības.

(176)

Atbildot uz pirmo paziņojumu, Unibon uzskatīja Indonēziju par visatbilstīgāko attiecīgo reprezentatīvo valsti, galvenokārt apgalvojot, ka tā ir vislīdzsvarotākais un vismazāk izkropļotais būtiskā ražošanas faktora – PET granulu – avots. Uzņēmums apgalvoja, ka Indonēzijas importa modelis ir vienmērīgi sadalīts starp Ķīnas un citu valstu avotiem, samazinot risku, ka Ķīnas noteiktās cenas netieši ietekmē “pārējās pasaules” cenas. Pretstatā Indonēzijai Taizemes PET granulu importā lielā mērā dominētu Ķīnas izcelsmes granulas, savukārt Turcijas struktūrā ir iekļauts imports no valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, un tas radītu papildu bažas par kropļojumiem. Tomēr Unibon nepamatoja šo apgalvojumu un nesniedza papildu pierādījumus, kas to pamatotu.

(177)

Unibon arī apgalvoja, ka nepilnības Indonēzijas ražošanas faktoru datos ir nelielas un tās var viegli labot, piemēram, lignīta ogļu importa trūkums atspoguļo Indonēzijas kā liela ogļu ražotāja pašpietiekamību, nevis datu trūkumu, un ogļu atsauces cenas ir pieejamas atzītās iekšzemes tirgus publikācijās, savukārt stikla šķiedras imports, izņemot no Ķīnas, notiek pietiekami komerciālā mērogā.

(178)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka stikla šķiedras imports Indonēzijā no pārējās pasaules veido tikai 3,28 % no kopējā stikla šķiedras importa, savukārt pārējie 96,72 % ir Ķīnas izcelsmes imports. Tāpēc ir skaidrs, ka stikla šķiedras importu no pārējās pasaules varētu būt ietekmējis imports no Ķīnas. Tāpēc Unibon apgalvojums tika noraidīts.

(179)

Komisija ņēma vērā Unibon grupas piezīmes un piekrita, ka, ņemot vērā to, ka nav pieejamas ticamas importa atsauces vērtības, gadījumā ja Indonēzija būtu izraudzīta par reprezentatīvo valsti, varētu piemērot neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības.

(180)

Ņemot vērā ieinteresēto pušu argumentus par pirmo paziņojumu un otro paziņojumu, Komisija uzskatīja, ka Taizeme ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts, kas atbilda ĶTR līdzīga ekonomiskās attīstības līmeņa kritērijiem.

(181)

Komisija izmeklēja, kuri finanšu dati bija publiski pieejami par trim pirmajā paziņojumā norādītajām valstīm, t. i., Indonēziju, Taizemi un Turciju.

(182)

Pirmajā paziņojumā Komisija bija identificējusi publiski pieejamus finanšu pārskatus par trim izmeklējamā ražojuma ražotājiem reprezentatīvajās valstīs, kas liecināja par samērīgu rentabilitātes līmeni pēdējā laikposmā līdz izmeklēšanas periodam.

(183)

Abi ražotāji eksportētāji, proti, Unibon un TDF grupa, apgalvoja, ka Taizeme nav piemērota reprezentatīvā valsts, jo abi aplūkotie Taizemes uzņēmumi Thai Unitika Spunbond Co., Ltd. un Narula Nonwoven Co. Ltd. nesniedza ticamus datus.

(184)

Unibon norādīja, ka Thai Unitika Spunbond rentabilitāte bija ārkārtīgi svārstīga un neregulāra, atspoguļojot ārkārtējus vai ar darbību nesaistītus posteņus, nevis parastus ražošanas rādītājus. Turpretī Narula Nonwoven peļņas norma bija ārkārtīgi zema. Unibon secināja, ka šis krasais kontrasts liecina par to, ka Taizemei trūkst stabilu un komerciāli pamatotu finanšu datu par neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanu, tāpēc jebkura atsauces vērtība, kas iegūta no šiem diviem uzņēmumiem, ir ļoti izkropļota.

(185)

Tāpat TDF grupa arī apgalvoja, ka Thai Unitika Spunbond Co., Ltd. 2025. gada finanšu dati nebūtu jāņem vērā, jo tie nebija piemērots pamats atsauces vērtībām. TDF grupa uzskatīja, ka kopējo ieņēmumu ārkārtīgi lielais pieaugums, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedza uzņēmuma ieņēmumus no pārdošanas un pakalpojumiem un pārdoto preču izmaksas, atspoguļoja citus ārkārtas ieņēmumus, nevis normālus darbības rezultātus.

(186)

Unibon apgalvoja, ka Indonēzija kā alternatīva izvēles iespēja sniedz ticamus, ar konkrētiem ražojumiem saistītus finanšu datus no faktiskā neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotāja PT Multi Spunindo Jaya Tbk, kura revidētie finanšu pārskati liecina par komerciāli pamatotiem PVA un peļņas līmeņiem, kas atbilst normālai rūpnieciskai darbībai.

(187)

TDF grupa apgalvoja, ka Turcijai bija plašāka un reprezentatīvāka nozares bāze ar astoņiem identificētiem neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotājiem salīdzinājumā ar tikai diviem Taizemē un vienu Indonēzijā. TDF grupa atzina, ka konkrētu uzņēmumu finanšu dati par Turcijas ražotājiem var būt visai ierobežoti, un tā ierosināja Komisijai tā vietā izmantot nozaru finanšu datus.

(188)

Komisija piekrita gan TDF grupai, gan Unibon, ka finanšu dati par Taizemes uzņēmumiem nav piemēroti. Thai Unitika Spunbond Co., Ltd. un Narula Nonwoven Co., Ltd. finanšu dati bija ļoti nekonsekventi un neatspoguļoja normālus rūpniecības rādītājus, kā arī bija vērojamas ārkārtējas rentabilitātes un ieņēmumu svārstības, ko izraisīja ārkārtas posteņi.

(189)

Komisija ņēma vērā TDF grupas piezīmi par nozaru datu izmantošanu, tomēr nozaru dati var ietvert arī ražotājus, kas neražo neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem, piemēram, tekstilizstrādājumu ražotājus ar atšķirīgu ražojumu klāstu vai izmaksu struktūru. Izmantojot šādus apkopotus datus, pastāv risks nepareizi atspoguļot faktisko izmaksu struktūru un rentabilitāti neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem segmentā.

(190)

Komisija piekrita Unibon apgalvojumam, ka no reprezentatīvajās valstīs identificētajiem neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotājiem PT Multi Spunindo Jaya Tbk (Indonēzija) uzrādīja visprecīzākos PVA un peļņas līmeņus, kas atbilst normālai rūpnieciskai darbībai.

(191)

Atbildē uz otro paziņojumu Unibon apgalvoja, ka Taizemes izcelsmes ražošanas faktoru datu apvienošana ar Indonēzijas izcelsmes finanšu rādītājiem nav piemērota, jo divu dažādu reprezentatīvo valstu izmantošana to ieskatā sagrauj normālās vērtības aprēķināšanas iekšējo konsekvenci un rada izkropļotu rezultātu. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai tā vietā būtu jāpaļaujas uz vienu reprezentatīvo valsti gan attiecībā uz ražošanas faktoru cenām, gan finanšu datiem, un norādīja, ka Indonēzija būtu piemērotāka izvēle.

(192)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ja tiek apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, Komisijai būtu jāaprēķina normālā vērtība, izmantojot ražošanas un pārdošanas izmaksas, kas atspoguļo neizkropļotas cenas un atsauces vērtības. Avoti, ko Komisija var izmantot, ietver attiecīgās ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī, ar noteikumu, ka attiecīgie dati ir viegli pieejami. Kā sīkāk paskaidrots iepriekš, Komisija uzskatīja Taizemi par attiecīgu reprezentatīvo valsti, kas tai ļāva paļauties uz tās izmaksām un cenām attiecībā uz visiem izmeklējamā ražojuma ražošanas faktoriem. Tomēr Komisija nevarēja atrast viegli pieejamus Taizemes neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotāju finanšu datus neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanai. Šā iemesla dēļ Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz viegli pieejamiem Indonēzijas neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotāja finanšu datiem.

(193)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem elementiem, tika konstatēts, ka Taizeme ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(194)

Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Taizeme atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(195)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģija un darbaspēks, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

(196)

Komisija nesaņēma nekādus iebildumus pret pirmajā paziņojumā sniegto ražošanas faktoru sarakstu.

(197)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA datus (importa cenām) un MacMap datus (ievedmuitas nodokļiem), lai noteiktu neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām.

(198)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

(199)

Komisija ietvēra arī ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija aprēķināja attiecību starp attiecīgo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju netiešajām izgatavošanas izmaksām attiecībā pret to attiecīgajām tiešajām izgatavošanas izmaksām (uzskaitītas iepriekš 1. tabulā). Pēc tam šo attiecību piemēroja neizkropļotām tiešajām izgatavošanas izmaksām un pieskaitīja tām.

(200)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas.

(201)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (111).

(202)

Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.1. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā.

(203)

Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(204)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā skaidrots 221. un 222. apsvērumā.

(205)

Lai noteiktu piemērojamos ievedmuitas nodokļus katram preču kodam un izcelsmes valstij, Komisija iepazinās ar MacMap datiem. Ievedmuitas nodokļi tika pieskaitīti CIF vērtībai, kas reģistrēta GTA datubāzē pieejamajā Taizemes importa statistikā.

(206)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāju eksportētāju izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(207)

PET granulas ir galvenā izejviela neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā. Pirmajā paziņojumā Komisija bija uzskaitījusi gan zemas viskozitātes PET muitas kodu, t. i., HS kodu 3907 69 , gan augstas viskozitātes PET muitas kodu, proti, HS kodu 3907 61 . Savienības ražotāji sniedza piezīmes par pirmo paziņojumu, mudinot Komisiju rūpīgi pārbaudīt katra Ķīnas ražotāja izmantoto konkrēto izejvielu, lai nodrošinātu, ka tiek izmantots pareizs kods katram ražotājam. Pēc pārbaudes apmeklējumiem Komisija secināja, ka tikai zemas viskozitātes PET, t. i., HS kods 3907 69 , ir būtisks neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā, un svītroja augstas viskozitātes PET (HS 3907 61 ) no izejvielu saraksta.

(208)

Otrajā paziņojumā Komisija sīkāk analizēja galvenās izejvielas, proti, PET granulu, importu un nolēma sīkāk pārbaudīt importa datus, lai noteiktu PET granulu veidus, ko izmanto neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā.

(209)

Taizemes tarifu sarakstos izšķir šādus preču kodus ar HS sešciparu kodu 3907 69 :

(210)

PET granulas, ko izmanto neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā, klasificē ar preču kodu 3907.69.10, savukārt preču kods 3907.69.90 var ietvert īpašas kategorijas vai citādi netipisku polietilēntereftalātu. Izmantojot GTA datus, Komisija varēja identificēt importu Taizemē ar preču kodu 3907.69.10, un tas sniedza sīkāku informāciju.

(211)

Taizemes kopējais importa apjoms bija 23 411 tonnas, no kura 33 % bija ar Ķīnas izcelsmi. Tā kā importa izcelsme bija no vairākiem avotiem un importa no Ķīnas īpatsvars bija samērā zems, Komisija secināja, ka PET granulu ar preču kodu 3907.69.10 importa cenas Taizemē no pārējās pasaules, visticamāk, nav ietekmējis imports no Ķīnas, tāpēc imports uz Taizemi ir uzticams atsauces avots.

(212)

Kā jau aprakstīts 26. apsvērumā, neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā par pārklājuma materiālu jāizmanto saistvielas uz cietes bāzes, ķīmiskas (polimēra bāzes) saistvielas vai jauktas saistvielas.

(213)

Atbildot uz pirmo paziņojumu, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji galvenokārt izmanto cieti saturošas saistvielas neaustām drānām no savērptiem PET pavedieniem, ko pārdod Ķīnas iekšzemes tirgū, savukārt ražojumiem, kurus pārdod ES tirgū, izmanto visu trīs veidu saistvielas. Tāpēc Savienības ražotāji apgalvoja, ka, lai dempinga aprēķinos nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisijai būtu jānosaka atsevišķas normālās vērtības neaustām drānām no savērptiem PET pavedieniem, kas ražotas ar katra veida saistvielu, vai attiecīgi jākoriģē normālā vērtība, pamatojoties uz saistvielu ražošanu uz cietes bāzes.

(214)

Komisija ņēma vērā Savienības ražotāju piezīmes par dažādu veidu saistvielām, ko izmanto neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā, un to iespējamo ietekmi uz cenu salīdzināmību. Komisija novērtēja, vai saistvielu veidu atšķirības var būt pamats apsvērt korekcijas un – attiecīgā gadījumā – vai, balstoties uz lietas materiālos pieejamo informāciju, kādas korekcijas bija pamatotas. Šā novērtējuma rezultāts ir izklāstīts 220. apsvērumā.

(215)

Atbildot uz otro paziņojumu, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka nepiekrīt tam, kādas cenas paziņojumā par ražošanas faktoriem izmantotas kukurūzas cietei. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā izmantotais kukurūzas cietes veids ir modificēta kukurūzas ciete, kuras cena ir aptuveni divreiz lielāka nekā parastai kukurūzas cietei. Lai pamatotu šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzēji iesniedza cenu kotācijas, salīdzinot modificēto un parasto kukurūzas cieti, un lūdza Komisiju piemērot atbilstošu uzcenojumu cenām, kuru pamatā ir GTA, lai atspoguļotu to, ka modificētai kukurūzas cietei ir augstākas izmaksas.

(216)

Atbildot uz sūdzības iesniedzēju argumentu, abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražošanā izmanto tikai parasto kukurūzas cieti. Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka to apliecina rēķini, kas savākti, pārbaudot to izejvielu pirkumus, un attiecas uz iegādātās kukurūzas cietes veidu. Turklāt TDF grupa apgalvoja, ka Ķīnā modificētā kukurūzas ciete tiek deklarēta ar HS kodu 3505 10 , un norādīja, ka tās iepirkumi ar HS kodu 1108 12 attiecas uz parasto kukurūzas cieti, nevis modificēto kukurūzas cieti.

(217)

Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēji nav snieguši pārliecinošus pierādījumus tam, ka neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotāji, tostarp Ķīnas ražotāji eksportētāji, izmanto modificētu kukurūzas cieti. Iesniegtās cenu kotācijas parādīja tikai to, ka modificētā kukurūzas ciete var būt dārgāka nekā parastā kukurūzas ciete, bet nepierādīja, ka ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas izmeklēšana, izmanto šādu produktu. Turpretī pārbaudītās tehniskās specifikācijas un cenu līmeņi liecināja, ka ražotāji eksportētāji izmanto parasto kukurūzas cieti.

(218)

Atbildot uz otro paziņojumu, TDF grupa apgalvoja, ka tās izmantotā akrilestera emulsija ir nepareizi klasificēta ar HS kodu 3903 90 , kas attiecas uz stirola polimēriem. TDF grupa apgalvoja, ka, lai gan ražojums satur stirolu, tā galvenā sastāvdaļa ir akrilskābe, tāpēc to būtu lietderīgāk klasificēt ar HS kodu 3906 90 , kas attiecas uz akrilpolimēriem pirmformās. Komisija ņēma vērā TDF grupas apgalvojumu un pārskatīja akrilestera emulsijas HS koda klasifikāciju.

(219)

Atbildot uz otro paziņojumu, Unibon apgalvoja, ka neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražošanā izmantoto saistvielu veidu, proti, cieti saturošu, ķīmisku akrila bāzes un jauktu saistvielu, būtiskās atšķirības rada būtiskas ražošanas izmaksu un tirgus cenu atšķirības. Uzņēmums apgalvoja, ka tas ir pienācīgi jāatspoguļo normālās vērtības aprēķinā. Pamatojoties uz minēto, Unibon lūdza Komisiju piemērot korekcijas, lai ņemtu vērā ar saistvielu saistītās izmaksu atšķirības.

(220)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Tā norādīja, ka gan Savienības, gan izlasē iekļautie Ķīnas neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotāji izmanto saistvielu maisījumu un visām šīm vielām ir līdzīgi lietojumi un tirgus cenas. Tāpēc detalizētākai analīzei, kurā nošķirtu ražojumus pēc saistvielas veida, situācijā bez būtiskas atšķirības lietojumā vai cenā, nebūtu būtiskas ietekmes uz normālās vērtības aprēķinu.

(221)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par to, ka, ņemot vērā dažu izejvielu nenozīmīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, daži ražošanas faktori atzīti par “palīgmateriāliem”.

(222)

Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām ražošanas izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām ražošanas izmaksām, pamatojoties uz atsauces vērtībām.

(223)

Darbaspēks ir ražošanas faktors, kas veido aptuveni 3 % no kopējām ražošanas izmaksām. Komisija izmantoja Taizemes Valsts bankas publicēto statistiku (112), lai noteiktu algas Taizemē, izmantojot detalizētu informāciju par algām ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā saimnieciskajai darbībai saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju.

(224)

Lai aprēķinātu elektroenerģijas izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja Taizemes Investīciju padomes (113) publicēto elektroenerģijas cenas kotāciju uzņēmumiem, rūpniecības uzņēmumiem un valsts uzņēmumiem, piemērojot izmantošanas laika tarifu (TOU tarifs) – liels vispārējais pakalpojums (Large General Service) ar spriegumu zem 22 kV. Šis tarifs nav mainījies kopš 2018. gada un tiek atjaunināts katru mēnesi, izmantojot instrumentu “Ft piemaksa”. Tādējādi elektroenerģijas izmaksas, par kurām katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins, ir aprēķinātas šādi:

(225)

Komisija katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam noteica elektroenerģijas atsauces vērtību, pamatojoties uz attiecīgo maksimumslodzes un minimumslodzes patēriņu. Rezultātā iegūtais patēriņš tika attiecināts uz maksimumslodzes un minimumslodzes likmēm.

(226)

Turklāt Komisija elektroenerģijas atsauces likmē iekļāva gan pieprasījuma maksu, gan apkalpošanas maksu, lai pilnvērtīgi atspoguļotu elektroenerģijas izmaksas reprezentatīvajā valstī. Apkalpošanas maksa tika izteikta kā fiksēta summa mēnesī, bet pieprasījuma maksa tika noteikta par kilovatiem, pamatojoties uz piesardzīgo elektroenerģijas pieprasījuma aprēķinu. To noteica, kopējo maksimumslodzes apstākļos patērēto enerģiju dalot ar ražošanas stundu skaitu. Katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam tika noteikta gan maksimumslodzes, gan minimumslodzes vidējās svērtās likmes attiecīgā atsauces vērtība.

(227)

Komisija konstatēja, ka elektroenerģijas cenas Taizemē tika norādītas bez PVN.

(228)

Komisija izmantoja Enerģētikas ministrijas Enerģētikas rīcībpolitikas un plānošanas biroja publicētās gāzes cenas uzņēmumiem (rūpnieciskiem lietotājiem) Taizemē (115). Cenas atšķīrās pēc patēriņa apjoma. Komisija izmantoja attiecīgās cenas no 7.2-4. tabulas “Enerģijas galapatēriņš uz vienu iedzīvotāju”. Komisija par atsauces vērtību izmantoja jaunākos datus par 2024. gadu.

(229)

Kā minēts otrajā paziņojumā, Komisija noteica lignīta ogļu atsauces vērtību, izmantojot Enerģētikas ministrijas Enerģētikas rīcībpolitikas un plānošanas biroja publicētās lignīta ogļu cenas uzņēmumiem (rūpnieciskiem lietotājiem) Taizemē. Kā norādīts iepriekš 166. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka lignīta ogļu importa cenu no Laosas Taizemē nevar uzskatīt par uzticamām un saprātīgām atbilstošām izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija uzskatīja, ka Enerģētikas ministrijas Enerģētikas rīcībpolitikas un plānošanas biroja publicētā alternatīvā atsauces vērtība ir saprātīgāka, ņemot vērā turpmāk minētos elementus. Pirmkārt, Taizemes oficiālo statistiku apkopo valsts iestādes, kas ir atbildīgas par enerģētikas un ekonomikas informācijas vākšanu un pārraudzību Taizemē (116), un tādējādi tā nodrošina visaptverošu pārskatu par valsts enerģijas patēriņu makrolīmenī. Otrkārt, tika konstatēts, ka Taizemes statistikā konstatētā vērtība 1,19 CNY/kg atbilst dominējošajam lignīta ogļu cenu līmenim Dienvidaustrumāzijā izmeklēšanas periodā (t. i., diapazonā no 1,15 līdz 1,23 CNY/kg) (117).

(230)

Komisija izmantoja puskoksa ar kodu 2704 importa cenas no pārējās pasaules uz Taizemi. Komisija paskaidroja, ka šīs importa cenas var uzskatīt par reprezentatīvām, jo importētie apjomi bija ievērojami un to izcelsme bija no vairākiem neizkropļotiem avotiem. Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka šādi dati nodrošina pietiekami uzticamu atsauces vērtību normālās vērtības noteikšanai. Neviena ieinteresētā persona neiebilda pret šo pieeju.

(231)

Kā minēts otrajā paziņojumā, Komisija analizēja izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju grāmatvedības praksi attiecībā uz blakusproduktiem un atkritumiem. Rezultātā Komisija koriģēja saliktās ražošanas izmaksas saskaņā ar katra uzņēmuma grāmatvedības praksi attiecībā uz blakusproduktiem un atkritumiem.

(232)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(233)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja PT Multi Spunindo Jaya Tbk 2024. gada finanšu datus, kas izgūti no Orbis.

(234)

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas pieejamajos peļņas un zaudējumu pārskata datos atsevišķi nebija norādītas, un tika konstatēts, ka tās ir iekļautas pārdoto preču izmaksās. Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(235)

Otrajā paziņojumā attiecībā uz ražotāju eksportētāju attiecīgajām pētniecības un izstrādes izmaksām Komisija norādīja, ka šīs izmaksas tiks iekļautas ražošanas pieskaitāmajās izmaksās, ja vien no Indonēzijas ražotāja publicētajiem pārskatiem skaidri neizriet, ka šīs izmaksas ir iekļautas tā PVA izmaksās.

(236)

Atbildot uz otro paziņojumu, ražotājs eksportētājs TDF grupa norādīja, ka no Indonēzijas grāmatvedības standartiem izriet, ka pētniecības un izstrādes izmaksas būtu jāklasificē pie PVA izmaksām. Lai gan PT Multi Spunindo Jaya Tbk gada pārskatā nebija skaidri uzskaitītas pētniecības un izstrādes izmaksas, cits uzņēmums – PT Bakrie Telecom, kas ievēroja tos pašus Indonēzijas grāmatvedības standartus, bija norādījis savas pētniecības un izstrādes izmaksas kā PVA izmaksas.

(237)

Komisija pieņēma TDF grupas apgalvojumu un nepieskaitīja ražošanas pieskaitāmajām izmaksām pētniecības un izstrādes izmaksas.

(238)

Atbildot uz otro paziņojumu, ražotājs eksportētājs TDF grupa apgalvoja, ka Komisijai PVA izmaksu un peļņas noteikšanai nebūtu jāpaļaujas uz Spunindo 2024. gada konsolidētajiem finanšu pārskatiem, jo šajos pārskatos ir iekļauti dati par trim meitasuzņēmumiem, kuru darbība nav saistīta ar izmeklējamo ražojumu un kuri dažos gadījumos nav sākuši komercdarbību. Ņemot vērā minēto, TDF grupa apgalvoja, ka, aprēķinot normālo vērtību, būtu jāizmanto tikai mātesuzņēmuma atsevišķie finanšu dati, lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Komisija pieņēma šo apgalvojumu un, aprēķinot normālo vērtību, izmantoja mātesuzņēmuma peļņu un PVA izmaksas.

(239)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(240)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(241)

Tad Komisija neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja pieskaitāmās ražošanas izmaksas, lai aprēķinātu neizkropļotas kopējās ražošanas izmaksas.

(242)

Ražošanas izmaksām, kas noteiktas iepriekšējā apsvērumā aprakstītajā kārtībā, Komisija piemēroja 233. apsvērumā minētā Indonēzijas neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem ražotāja PVA izmaksas un peļņu.

(243)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 12,03 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 11,14 %.

(244)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(245)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem.

(246)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(247)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(248)

Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā eksporta cenas tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(249)

Kā skaidrots 3.2. iedaļā iepriekš, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, nebija vajadzīgas korekcijas.

(250)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(251)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas attiecībā uz: muitas nodokli, citiem ievedmuitas maksājumiem, vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildu izdevumiem.

(252)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(253)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(254)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tādējādi minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(255)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 49,4 %.

(256)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(257)

Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis tika aprēķināts, pamatojoties uz izlasē iekļauto un neiekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjomu uz Savienību, kas izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat 2024. gada importa statistikas datiem noteiktajā importā no ĶTR uz Savienību izmeklēšanas periodā attiecībā uz 24. apsvērumā uzskaitītajiem KN kodiem.

(258)

Šajā lietā sadarbības līmenis bija augsts, jo izmeklēšanas periodā eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija aptuveni 87 % no importa kopējā apjoma. Tādējādi Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(259)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(260)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija trīs līdzīgā ražojuma ražotāji, no kuriem divi pieder vienai un tai pašai grupai. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(261)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram [52 000–63 600] tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, datiem no atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no Savienības ražotājiem. Kā norādīts 16. apsvērumā, Savienības ražotāji, kas sadarbojās, veidoja 100 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(262)

Dati, kas saistīti ar kaitējuma novērtēšanu, bija iegūti no trim Savienības ražotājiem, no kuriem divi piederēja pie vienas un tās pašas grupas, tāpēc konfidencialitātes apsvērumu dēļ kaitējuma analīzē skaitļi ir norādīti diapazonos. Tomēr indeksi ir balstīti uz faktiskajiem datiem, nevis diapazoniem.

(263)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) Savienības ražotāju iesniegtajiem un Komisijas pārbaudītajiem datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanu nesaistītiem klientiem Savienībā un b) Eurostat datiem par izmeklējamā ražojuma importa apjomu Savienībā no visām trešām valstīm, pārbaudītiem izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju datiem un izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju datiem (118).

(264)

Pieeja importa un Savienības patēriņa aplēšanai tika izklāstīta lietas materiāliem pievienotā piezīmē 2026. gada 4. martā (119). CCCT komentēja Komisijas pieeju. CCCT pilnībā atzina praktiskās problēmas, ar kurām Komisija saskaras, nosakot importu un patēriņu, bet pauda bažas par skaitļu ticamību paziņojumā aprakstīto metodiku pieņēmumu dēļ. CCCT trīs galvenie bažu iemesli bija saistīti ar to, i) ka, aprēķinot importa apjomu no Ķīnas, tika izmantota fiksēta attiecība, kuras pamatā ir izmeklēšanas perioda dati, bez pierādījumiem, ka tā bija reprezentatīva visā attiecīgajā periodā; ii) ka importa no citām valstīm aplēse par 2024. gadu un izmeklēšanas periodu bija balstīta uz Eurostat statistiku, lai gan Komisija bija konstatējusi, ka ievērojama daļa importa nav pienācīgi deklarēta, un iii) ka sarežģītā cenu diapazona filtrēšanas metodika citu valstu importa aplēsei par 2022. un 2023. gadu radīja nenoteiktību. Tāpēc CCCT apšaubīja šo skaitļu ticamību un apgalvoja, ka tie varētu ietekmēt kaitējuma rādītāju analīzi un novērtējumu par saikni starp importu un Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(265)

Komisija uzskatīja, ka, pirmkārt, lai gan CCCT apšaubīja pieeju, netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šādu nostāju vai kas pierādītu, ka Komisijas ierosinātā metodika noveda pie neprecīziem vai neuzticamiem rezultātiem attiecībā uz apjomiem un cenām.

(266)

Otrkārt, acīmredzamās neatbilstības starp izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārbaudītajiem eksporta datiem un Eurostat datiem lika Komisijai meklēt alternatīvu metodi, lai noteiktu attiecīgā ražojuma importa apjomus Savienībā. Tomēr CCCT nesniedza alternatīvu pieeju vai papildu datus, kas apstrīdētu vai pat grozītu Komisijas metodiku, jo īpaši attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta daļu kopējā eksportā gados pirms izmeklēšanas perioda. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju daļu ne izlasē iekļautie, ne izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji nesniedza piezīmes ne par paziņojumu par atlasi, ne par lietas materiālos iekļauto paziņojumu par importa noteikšanu.

(267)

Treškārt, sadales principu izmantošana, lai noteiktu importu no trešām valstīm, ir ierasta prakse, ja izmeklējamo ražojumu klasificē ar KN kodiem, kas attiecas arī uz citām precēm, kuras neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā. Arī šajā gadījumā CCCT nesniedza alternatīvu pieeju vai datus par citas izcelsmes importa attiecību vai cenām attiecībā pret kopējo importu Savienībā.

(268)

Ceturtkārt, Komisijas konstatējumi par situāciju Savienības tirgū atbilst sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem, jo īpaši attiecībā uz patēriņa skaitļiem, kas norādīti EDANA tirgus ziņojumā (120), kas bija daļa no sūdzības (121). Tas vēl vairāk apstiprina Komisijas metodikas precizitāti un piemērotību.

(269)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja CCCT piezīmes.

(270)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(271)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. Detalizēta analīze parādīja, ka patēriņš Savienībā no 2022. gada līdz 2023. gadam samazinājās par 11 %, bet 2024. gadā tas būtiski pieauga. No 2024. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš samazinājās par 10 procentpunktiem, bet saglabājās augstā līmenī, proti, par 15 % augstāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(272)

Attiecīgā perioda sākumā atgūšanās pēc pandēmijas veicināja neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem patēriņu. Patēriņš no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās saistībā ar mazāku bitumena membrānu pieprasījumu ES ēku un būvniecības nozarē augstu procentu likmju, paaugstinātu enerģijas cenu un ģeopolitiskas nenoteiktības dēļ. 2024. gadā neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem patēriņš Savienībā atjaunojās, atspoguļojot lejupējo bitumena membrānu ražotāju krājumu atjaunošanu, ko veicināja lielāks pieprasījums pēc to ražojuma (122). No 2024. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš saglabājās augsts.

(273)

Kā sīki paskaidrots iepriekš 4.2. iedaļā, Komisija noteica attiecīgā ražojuma importa apjomus Savienībā, pamatojoties uz Eurostat datiem, pārbaudītiem izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju datiem un izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā.

(274)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa daudzums (t) un tirgus daļa

(275)

Importa apjomi no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 417 %, pieaugot no [3 400–4 200] tonnām 2022. gadā līdz [17 600–21 500] tonnām izmeklēšanas periodā. Ķīnas tirgus daļa ievērojami palielinājās no 6 % 2022. gadā līdz 26 % izmeklēšanas periodā, t. i., par 352 %.

(276)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz datiem, ko sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri izmeklēšanas periodā veidoja 72 % no Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa uz Savienību. Importa cenas tika noteiktas līdzīgi kā importa apjomi.

(277)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(278)

No 2022. līdz 2023. gadam cenas ievērojami samazinājās (-38 %). Pēc tam – 2024. gadā un izmeklēšanas periodā – tās palielinājās attiecīgi par 4 un 13 procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā tās samazinājās par 21 % no aptuveni 2 500 EUR/t 2022. gadā līdz aptuveni 2 000 EUR/t izmeklēšanas periodā.

(279)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot Savienības ražotāju katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū (koriģētas EXW līmenī) un tādas atbilstošās vidējās svērtās cenas katram ražojuma veidam importam no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, kuras noteiktas, izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) līmenī, ja vajadzīgs, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(280)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tātad 100 % izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importēto apjomu bija ar vidējo svērto cenu samazinājuma starpību 26–30 %.

(281)

Papildus cenu samazinājumam tika konstatēta arī ievērojama cenu nospiešana pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju imports par zemām dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā samazināja savu vidējo vienības pārdošanas cenu Savienībā par 21 % līdz līmenim, kas ievērojami pārsniedza izmaksu samazinājumu (10 %), kā parādīts 8. tabulā. Ievērojamo cenu nospiešanu apstiprina arī mērķa cenu samazinājums, kas konstatēts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem.

(282)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(283)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja abus rādītāju kopumus, pamatojoties uz atbildēm, kuras zināmie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Tā kā Komisijai nav zināms neviens cits Savienības ražotājs, abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim. Kā paskaidrots 262. apsvērumā, dati, kas saistīti ar kaitējuma novērtēšanu, bija iegūti no trim Savienības ražotājiem, no kuriem divi piederēja pie vienas un tās pašas grupas, tāpēc kaitējuma analīzē skaitļi ir norādīti diapazonos.

(284)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(285)

Attiecīgajā periodā no 2022. līdz 2023. gadam Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms krasi samazinājās, arī tāpēc, ka samazinājās patēriņš Savienībā. Lai gan krasi pieauga patēriņš (+ 25 % 2024. gadā, +15 % izmeklēšanas periodā, sk. 2. tabulu), Savienības ražošanas nozare 2024. gadā un izmeklēšanas periodā nespēja sasniegt tādus pašus ražošanas apjomus, jo palielinājās imports par zemām cenām no ĶTR, un rezultātā salīdzinājumā ar 2022. gadu ražošanas apjomi samazinājās par 5 %.

(286)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda kopumā samazinājās par 8 %. Zaudējumu aptuveni 7 000 tonnu apmērā izraisīja viena Savienības ražotāja apstrādes līguma izbeigšana laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam situācijas tirgū un pieaugošā importa par zemām cenām klātbūtnes dēļ. Minētā apstrādes līguma pastāvēšana bija arī iemesls mazākam jaudas izmantojumam 2022. gadā, tas savukārt izraisīja acīmredzamu jaudas izmantojuma pieaugumu par 3 % no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam. Citiem vārdiem sakot, Savienības ražošanas nozare saglabāja savu jaudas izmantojumu pietiekamā līmenī, bet tikai uz tās jaudas samazināšanas rēķina.

(287)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(288)

Attiecīgajā periodā, lai gan tirgus palielinājās par 15 %, kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 10 %, jo palielinājās negodīga konkurence ar importu no Ķīnas par zemām cenām.

(289)

Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa strauji samazinājās no 86 % 2022. gadā līdz 63 % 2024. gadā atbilstīgi aizvien izteiktākai importa no Ķīnas klātbūtnei. No 2024. gada līdz izmeklēšanas periodam, lai gan samazinājās pārdošanas apjomi, Savienības ražošanas nozare atguva 4 procentpunktus no tirgus daļas, jo samazinājās imports no Ķīnas.

(290)

Dati liecina, ka, ievērojami pieaugot patēriņam Savienībā, Savienības ražošanas nozare cieta ievērojamus ražošanas, pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumus. Turpretī importa no ĶTR par dempinga cenām tirgus daļa palielinājās par 352 %.

(291)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(292)

Savienības ražošanas nozarē nodarbinātība attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās, proti, par 2 %, un kopējais nodarbināto skaits izmeklēšanas periodā samazinājās par [5–10].

(293)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts tonnās, ko gadā saražo viens nodarbinātais, samazinājās par 4 %, cieši sekojot ražošanas apjoma tendencei samazināties. Apzinādamās grūtības aizstāt kvalificēto darbaspēku, Savienības ražošanas nozare izvēlējās paturēt savus nodarbinātos pat 2023. gadā, kad patēriņa samazināšanās dēļ krasi samazinājās ražošana.

(294)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(295)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(296)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(297)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas nesaistītām personām Savienības tirgū no 2022. līdz 2024. gadam samazinājās par 21 % un no 2024. gada līdz izmeklēšanas periodam saglabājās gandrīz stabilas.

(298)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksas no 2022. līdz 2024. gadam samazinājās par 12 % un pēc tam no 2024. gada līdz izmeklēšanas periodam nedaudz palielinājās. Tādējādi imports no Ķīnas par daudz zemākām cenām izraisīja ievērojamu cenu nospiešanu, liekot Savienības ražošanas nozarei samazināt cenas līdz līmenim, kas ievērojami pārsniedz ražošanas izmaksu samazinājumu.

(299)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(300)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. Darbaspēka izmaksas no 2022. gada līdz 2023. gadam saglabājās samērā stabilas, bet 2024. gadā un izmeklēšanas periodā galvenokārt inflācijas dēļ un atbilstīgi nodarbināto darba stāžam palielinājās.

(301)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(302)

Absolūtā izteiksmē izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi pastāvīgi un ievērojami palielinājās, attiecīgajā periodā pieaugot par 55 %. Ņemot vērā ražošanas apjomus, krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma attiecīgajā periodā palielinājās par 69 %.

(303)

Šis vispārējais krājumu pieaugums liecināja par ievērojamu nelīdzsvarotību starp ražošanu un pārdošanu. Tendence liek domāt, ka nepārdoto krājumu uzkrāšanās, kas notika, kaut arī bija centieni saskaņot ražošanu ar pieprasījumu, atspoguļo nopietnas Savienības ražotāju problēmas piekļūt tirgum.

(304)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(305)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā strauji un ievērojami samazinājās no peļņas 15 %–16,5 % apmērā 2022. gadā līdz zaudējumiem 0,5 %–1,5 % apmērā izmeklēšanas periodā.

(306)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma samazinājās par 106 %, un rezultātā izmeklēšanas periodā naudas plūsmas bija negatīvas, atspoguļojot finansiālā snieguma pasliktināšanos.

(307)

Gada ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā svārstījās, un rezultātā attiecīgajā periodā tas bija samazinājies par 5 %. No 2022. gada līdz 2023. gadam tas ievērojami palielinājās – par 18 %, bet vēlāk samazinājās, pēc tam izmeklēšanas periodā atkal paaugstinājās. Savienības ražotāju ieguldījumu programma panāca, ka ieguldījumi turpinās, kaut arī bija spēcīga konkurence, tika zaudēta tirgus daļa un bija finansiāli sarežģīta situācija, jo ieguldījumu lielākā daļa attiecas uz izdevumiem par iekārtu uzturēšanu/nomaiņu, jo īpaši saistībā ar vidi, un tādējādi tie nebija elastīgi.

(308)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tā dinamika bija negatīva – no 81 % 2022. gadā līdz -6 % izmeklēšanas periodā. Šāda negatīva dinamika liecināja, ka, lai gan ieguldījumi tika turpināti, lai saglabātu konkurētspēju, ienākums no šiem ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija ievērojami krities.

(309)

Savienības ražošanas nozares sniegums attiecīgā perioda sākumā bija labs, un tai bija augsts rentabilitātes līmenis, turklāt visi pārējie rādītāji bija veselīgā līmenī.

(310)

Tomēr attiecīgajā periodā imports no Ķīnas strauji un ievērojami palielinājās (+417 %) par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tas ļāva Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuru tirgus daļa Savienības tirgū 2022. gadā bija tikai 6 %, izmeklēšanas periodā sasniegt 26 %, kas ir 352 % pieaugums divarpus gadu laikā.

(311)

Tādējādi, lai gan attiecīgajā periodā ievērojami pieauga Savienības patēriņš (+16 %), Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās, par ko liecina negatīvā ražošanas (-8 %), pārdošanas (-10 %), krājumu pieauguma (+55 %) un tās tirgus daļas ievērojama samazinājuma (no 86 % līdz 67 %) tendence. Ražošanas jauda tika samazināta (-8 %), jo, saskārusies ar patēriņa samazināšanos un konkurences pieaugumu, ko radīja imports par negodīgām cenām no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare atteicās no apstrādes līguma.

(312)

Importa no Ķīnas pieaugums par zemām cenām korelē ar kraso rentabilitātes, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem pasliktināšanos un negatīvo līmeni, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare saskārusies ar grūtībām.

(313)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas samazinājās par 21 %, ievērojami pārsniedzot tās izmaksu samazinājumu par 10 %, kas tika panākts, cenšoties saglabāt tirgus daļu Savienības tirgū. No 2024. gada līdz izmeklēšanas periodam Ķīnas cenu pieaugums par 14 % izraisīja importa no Ķīnas mazināšanos un tādējādi mazināja spiedienu un ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt cenas tādā pašā līmenī un atgūt zināmu tirgus daļu.

(314)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(315)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir imports no trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji.

(316)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar laiku, kad tirgū būtiskos un pieaugošos apjomos iespiedās imports no Ķīnas un tā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un nospieda Savienības ražošanas nozares cenas. Iepriekš 3. un 4. tabulā atspoguļotās no Ķīnas veiktā importa apjomu un cenu dinamikas dēļ tika nospiests Savienības ražošanas nozares cenu līmenis, tātad starp abām šīm parādībām pastāv cēloņsakarība.

(317)

Imports no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 417 % – no [3 400–4 200] tonnām 2022. gadā, kas atbilst tirgus daļai 6 % apmērā, līdz [17 600–21 500] tonnām izmeklēšanas periodā, kas atbilst tirgus daļai 26 % apmērā izmeklēšanas periodā. Šis pieaugošais imports tika veikts par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tāpat tirgus daļas un pārdošanas apjoma samazināšanās, kas savukārt izraisīja ražošanas izlaides samazināšanos, negatīvi ietekmēja ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas, jo samazinājās apjomradīti ietaupījumi.

(318)

Izmeklēšanas periodā 2023. gadā gan nedaudz palielinājās pārdošanas un ražošanas apjoms, jo pieauga pieprasījums, bet situācija pasliktinājās vēl vairāk, kad visi kaitējuma rādītāji (jo īpaši rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem) sasniedza izteikti negatīvu līmeni.

(319)

Tirgus daļas un ražošanas apjoma zaudējums un cenu nospiešana kopā ļoti negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Kaut arī ražošanas izmaksas samazinājās par 10 %, cenu spiediena dēļ, ko radīja importa pieaugums no Ķīnas par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozarei bija liegts noteikt cenas un ražošanas apjomus ilgtspējīgā līmenī, un rezultātā ļoti samazinājās tās rentabilitāte – no aptuveni 15–16,5 % 2022. gadā līdz zaudējumiem aptuveni 0,5–1,5 % apmērā izmeklēšanas periodā – un tādējādi pasliktinājās tās finanšu rādītāji.

(320)

Tāpēc provizoriski tika secināts, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(321)

Importa daudzumam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(322)

Salīdzinājumā ar Ķīnu citas valstis saglabāja ierobežotu klātbūtni Savienības tirgū, un to imports Savienībā un to kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās attiecīgi par 13 % un 24 %. Turcija bija vienīgā trešā valsts, kuras importa apjoms pārsniedza 5 % no tirgus daļas. Importa no Turcijas cenas bija līdzīgas kā Savienības ražošanas nozares zemākās cenas un ievērojami augstākas nekā importa no Ķīnas cenas. Importa apjomi un tirgus daļa attiecīgajā periodā lielākoties saglabājās stabili, pat uzrādot lejupejošu tendenci izmeklēšanas periodā. Citas izcelsmes imports nekad nepārsniedza 1,5 % no tirgus un tika importēts par augstām cenām.

(323)

Pamatojoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka no citām valstīm veiktā importa ietekme nevājināja patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(324)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(325)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju eksporta apjoms samazinājās par 27 % un pārdošanas apjoms – par 25 %. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražotāju eksporta rādītāju pasliktināšanos var izskaidrot ar Ķīnas ražotāju spiedienu uz trešo valstu tirgiem, kas savukārt izraisīja Savienības ražotāju eksporta samazināšanos. Patiešām, kā liecina dati, kas izgūti no Global Trade Atlas datiem, eksports no Ķīnas uz pārējām pasaules valstīm ir ievērojams apjoma ziņā un tā cenas ir zemākas nekā uz eksporta cenas uz Savienību. Turklāt eksporta apjoms un vērtība veidoja mazāk nekā 10 % no Savienības ražošanas nozares kopējā apgrozījuma. Tāpēc Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju pasliktināšanās varētu būt veicinājusi kaitējumu, bet nav mazinājusi patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(326)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija provizoriski noteica patiesu un būtisku cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas. Tā kā imports par dempinga cenām no Ķīnas ievērojami palielinājās, Savienības ražošanas nozarei tika liegts noteikt cenas un ražošanas apjomus ilgtspējīgā līmenī, un rezultātā ievērojami pasliktinājās tās ekonomiskais stāvoklis.

(327)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā lejupslīde sakrita ar krasu importa pieaugumu no Ķīnas par zemām dempinga cenām. Šā importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības cenām, radot spēcīgu lejupvērstu spiedienu uz tirgus cenām. Tādēļ Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas, un faktiski tai bija jāsamazina cenas krietni vairāk, nekā ļāva ražošanas izmaksu samazinājums. Rezultātā samazinājās pārdošanas apjomi un izlaide un ievērojami samazinājās rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Šo norišu laiks un mērogs nosaka skaidru cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(328)

Komisija pārbaudīja alternatīvus faktorus, kas būtu varējuši veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tie ietvēra importu no citām trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus. Tomēr netika konstatēts, ka tie vājinātu patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(329)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp minēto importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(330)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(331)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta nozīmē.

(332)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(333)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Pamatpeļņas procents tika noteikts 9,16 % apmērā, atspoguļojot Savienības ražošanas nozares svērto vidējo vēsturisko rentabilitāti no 2015. līdz 2021. gadam, t. i., pirms Savienības tirgū pieauga imports no Ķīnas pieauguma.

(334)

Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja uzņēmumu iekšējo uzskaiti saistībā ar ieguldījumu plāniem, vadības lēmumiem un finanšu pārskatiem un konstatēja, ka minētie apgalvojumi ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas svērtā starpība tika noteikta 2,26 % apmērā. Šī procentuālā daļa tika pieskaitīta 333. apsvērumā minētajai 9,16 % pamatpeļņai un rezultātā tika iegūta mērķa peļņa 11,42 % apmērā.

(335)

Pamatojoties uz minēto, cena, kas nerada kaitējumu, ir [2 900–3 320 EUR/t] – tā iegūta, piemērojot minēto peļņas procentu 11,42 % ražošanas izmaksām, kas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem radās izmeklēšanas periodā.

(336)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija katram izlasē iekļautajam uzņēmumam noteica papildu izmaksas robežās no 0 EUR līdz 27 EUR par tonnu. Šī starpība tika pieskaitīta 336. apsvērumā minētajai cenai, kas nerada kaitējumu.

(337)

Uz šā pamata Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu un tad saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pieskaitot korekcijas pa ražojuma veidiem.

(338)

Tad Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpības līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta nolūkā aprēķināt cenu samazinājumu, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(339)

Mērķa cenas samazinājuma starpības līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. iepriekš 3.5. iedaļu).

(340)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, t. sk. Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses.

(341)

Savienības ražošanas nozari veido trīs sūdzības iesniedzēji, no kuriem divi pieder pie vienas un tās pašas uzņēmumu grupas. Šīs trīs ražotnes atrodas Vācijā, Francijā un Itālijā, un tajās ir tiešā veidā nodarbināti [330–400] darbinieku.

(342)

Pašreizējie zaudējumu līmeņi nav ilgtspējīgi. Paredzams, ka pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei daļēji atgūt zaudēto tirgus daļu un noteikt cenas tādā līmenī, kas ļauj tai sasniegt ilgtspējīgu rentabilitātes līmeni.

(343)

Ja pasākumu nebūtu, tad visticamāk tiktu nozīmīgā mērā negatīvi ietekmēta Savienības ražošanas nozare, jo turpinātos cenu nospiešana un turpinātu samazināties pārdošanas apjomi, tādējādi radot lielākus zaudējumus, un, iespējams, vajadzētu slēgt ražotnes, atlaist darbiniekus un galu galā slēgt veselus uzņēmumus.

(344)

Tāpēc Komisija secināja, ka pagaidu pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(345)

Divi uzņēmumi (Ventas Inernationales S.A. un Silcart SPA) pieteicās izmeklēšanā kā nesaistīti importētāji, bet nesniedza atbildes uz importētāju anketas jautājumiem. Silcart S.P.A bija reģistrējies, lai piedalītos izmeklēšanā kā importētājs, tomēr pēc paskaidrojumiem Silcart apstiprināja, ka tas neimportēja un nepārdeva tālāk neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem, bet importēja un izmantoja tās, un tas kvalificē minēto uzņēmumu kā lietotāju. Importētie attiecīgā ražojuma daudzumi bija nenozīmīgi (12 tonnas).

(346)

Viens lietotājs nosūtīja piezīmes kā ieinteresētā persona. W. Quandt GmbH & Co. KG pauda bažas (neiesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem) par savu piegādes drošību, jo neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem piegādātāju skaits ES ir neliels, un par kvalitātes problēmām, ar kurām tas iepriekš bija saskāries sadarbībā ar sūdzības iesniedzējiem, kā arī par cenu noteikšanas apsvērumiem,– aspektiem, kuru dēļ bija spiests veidot savu piegādes ķēdi, izmantojot importu no Ķīnas.

(347)

Polijas ražošanas apvienība, kas pārstāv lielāko daļu jumta segumu un hidroizolācijas risinājumu ražotāju Polijā, pauda atbalstu izmeklēšanai un iespējamai pasākumu noteikšanai, jo noturīgas un konkurētspējīgas kritiski svarīgu būvmateriālu ES piegādes ķēdes saglabāšana ir stratēģiski svarīga to nozarei un Eiropas ekonomikai kopumā.

(348)

Tā kā nebija datu par importētāju un lietotāju ekonomisko stāvokli, pasākumu iespējamā ietekme uz importētājiem un lietotājiem tika novērtēta, balstoties uz pamatotiem pieņēmumiem.

(349)

Attiecībā uz importētājiem jānorāda, ka, ņemot vērā to dažādos portfeļus, kas redzami to tīmekļa vietnēs, un to, ka imports no Ķīnas netiks aizliegts, bet, visticamāk, tā apjomi atkal būs mazāki, ietekme uz to saimniecisko darbību, visticamāk, būs ierobežota.

(350)

Lietotājiem neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem ir integrētas bitumena membrānās, ko galvenokārt izmanto būvniecības nozarē un jo īpaši renovācijas projektos. Neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem veido daļu no bitumena membrānas izmaksām, un bitumena membrānas savukārt ir tikai daļa no renovācijas projektu izmaksām, ko galvenokārt nosaka darbaspēka izmaksas. Tādējādi ir maz ticams, ka jebkādam iespējamam attiecīgā ražojuma cenu pieaugumam, kas izriet no antidempinga maksājumu noteikšanas, būs būtiska ietekme uz renovācijas projektu galīgajām izmaksām, tādēļ ir maz iespējama ietekme uz lietotāju izmaksām un saimniecisko darbību.

(351)

Attiecībā uz W. Quandt GmbH & Co. KG paustajām bažām jānorāda, ka pasākumi, ja tos noteiks, neaizliegs importu un tādējādi neapdraudēs lietotāju piegādes drošību. Gluži pretēji, atjaunojot godīgu konkurenci un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES tirgū, tas ļaus Savienības ražošanas nozarei turpināt ražošanu un nodrošinās to piegādes ķēdes noturību. Komisija arī konstatēja, ka neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem tiek importētas no citām trešām valstīm, piemēram, Turcijas, un tas vēl vairāk apstiprina konstatējumu, ka lietotāju piegādes drošība netiks apdraudēta.

(352)

Savienības ražošanas nozares turpmāka pastāvēšana arī veicinās tās piegādātāju dzīvotspēju, kuri savukārt atbalstīs ES ekonomiku un nodarbinātību, kā norādījuši vairāki materiālu (PET, akrila saistvielas, cietes) piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji, kas pauduši atbalstu sūdzībai.

(353)

Visbeidzot, neaustas drānas no savērptiem PET pavedieniem ir svarīgs plastmasas reciklētāju noieta tirgus Savienībā, un ES ražošanas nozares saimnieciskās darbības turpināšana atbalstīs reciklētāju darbības, no kuriem vairāki ir pauduši atbalstu izmeklēšanai un pasākumu noteikšanai laika gaitā. Tādējādi pasākumu noteikšana palīdzēs sasniegt arī Savienības zaļās un aprites ekonomikas mērķus.

(354)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav paredzams, ka pasākumu noteikšana kaitēs lietotājiem vai importētājiem, un tā būs ieguvums piegādātājiem un atbalstīs Savienības vides politiku. Tādēļ tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana nav pretrunā importētāju, lietotāju un piegādātāju interesēm.

(355)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu, ka pasākumu noteikšana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgo ražojumu importam nepārprotami nebūtu Savienības interesēs.

(356)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(357)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neaustu drānu no savērptiem PET pavedieniem importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja mērķa cenas samazinājuma starpības ar dempinga starpībām (sk. iepriekš 6. iedaļu). Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(358)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(359)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(360)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālie antidempinga maksājumi ir piemērojami tikai, uzrādot derīgu rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(361)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(362)

Ja kādam uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(363)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(364)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrācija būtu jāizbeidz.

(365)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(366)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, kurās sniegt piezīmes par konkrētu tām izpaustu aprēķinu pareizību. Piezīmes tika saņemtas no TDF, Unibon un Hebei Jinliu Chemical Fiber Co., Ltd.

(367)

TDF apgalvoja, ka konkrētas aprēķinu datnes, kas izmantotas TDF dempinga starpības noteikšanai, nebija Komisijas pārbaudītās galīgās versijas. Tāpēc TDF lūdza Komisiju TDF dempinga starpības un mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķinu balstīt uz datņu galīgo pārbaudīto versiju. Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi pārskatīja aprēķinus, izmantojot datus, kas bija attiecīgo datņu galīgajā pārbaudītajā versijā.

(368)

Unibon apgalvoja, ka elektroenerģijas patēriņa kategorija, kas piemērota Unibon elektroenerģijas atsauces vērtībā, ir klasificēta nepareizi. Turklāt izlasē neiekļauts ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Hebei Jinliu Chemical Fiber Co., Ltd. apgalvoja, ka dempinga starpība, kas noteikta izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, neatspoguļo tā individuālo situāciju, jo, kā uzņēmums apgalvoja, tas, pārdodot Savienības tirgū, nepraktizējot dempingu.

(369)

Komisija norādīja, ka Unibon un Hebei Jinliu Chemical Fiber Co., Ltd. apgalvojumi neattiecas vis uz aprēķinu pareizību, bet gan uz metodiku, ko Komisija izmantojusi attiecīgās dempinga starpības noteikšanai. Tāpēc minētās piezīmes kopā ar visu pārējo iesniegto informāciju tiks izskatītas pēc pagaidu pasākumu publicēšanas.

(370)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(371)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,