1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītāji – UL un sešas citas fiziskās personas, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, – lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) lēmumus, kas ietverti 2023. gada 15. februāra, 23. marta, 27. aprīļa, 2., 5. un 8. maija elektroniskā pasta vēstulēs (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), kuras tiem nosūtītas, atbildot uz viņu lūgumiem par Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VII pielikuma 3. pantā 2. punktā paredzētā pabalsta apmēru attiecībā uz apgādājamiem bērniem, kas vēl nav sasnieguši piecu gadu vecumu (turpmāk tekstā – “A pabalsts”), un, otrkārt, atzīt viņu tiesības saņemt šo pabalstu par bērniem, kas vēl nav sasnieguši piecu gadu vecumu, par summu, kura aprēķināta saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā paredzētajiem noteikumiem un ņemot vērā viņu situāciju raksturojošus ārkārtas apstākļus.

Tiesvedības priekšvēsture

2

Prasītāji ir EĀDD ierēdņi un darbinieki, kas strādā Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē. Viņi iesniedza lūgumus par A pabalstu, uz kuru viņi varēja pretendēt par bērniem, kas vēl nav sasnieguši piecu gadu vecumu. EĀDD uz šiem lūgumiem atbildēja ar apstrīdētajiem lēmumiem.

3

Prasītāji iesniedza sūdzības, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, un būtībā apgalvoja, ka A pabalsts jāaprēķina saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā paredzētajiem noteikumiem. Šīs sūdzības tika noraidītas ar 2023. gada 29. septembra lēmumiem.

4

Lēmumos par sūdzību noraidīšanu EĀDD tostarp norādīja, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā ierēdņiem un darbiniekiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī, ir noteikta īpaša kārtība, kas attiecas vienīgi uz Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā paredzēto pabalstu izglītībai par bērniem, kas sasnieguši vismaz piecu gadu vecumu (turpmāk tekstā – “B pabalsts”), nevis uz A pabalstu. Tādējādi EĀDD uzskata, ka tad, ja runa ir par tādiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuru bērni ir jaunāki par pieciem gadiem, iestādēm ir juridisks pienākums izmaksāt A pabalstu tikai saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

5

Lēmumos par sūdzību noraidīšanu ir precizēts, ka EĀDD, izmantojot institucionālo autonomiju, tomēr nolēma “pēc analoģijas” piemērot Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantu ierēdņiem un darbiniekiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī un kuru bērni ir vecumā no trim līdz pieciem gadiem. Tādējādi saskaņā ar šo pieeju, kas tiek kvalificēta kā “ļoti dāsna”, attiecīgie ierēdņi un darbinieki papildus A pabalstam saņem priekšrocību, ko EĀDD sauc par “institucionālu atlīdzības piemaksu” (turpmāk tekstā – “institucionāla piemaksa”). Šajā ziņā ierēdņi un darbinieki, kuri pilda pienākumus trešā valstī, var saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, audzinot bērnus vecumā no trim līdz pieciem gadiem, ievērojot maksimālo apmēru, kāds noteikts Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā “garā”, saskaņā ar kārtību, ko EĀDD noteicis iekšējā dokumentā EU Delegations’ Guide – Education allowances (turpmāk tekstā – “Delegāciju rokasgrāmata”).

6

EĀDD lēmumos par sūdzību noraidīšanu apgalvo, ka tādējādi tas saviem ierēdņiem un darbiniekiem ir ļāvis saņemt priekšrocību, kas pārsniedz to, ko paredz Civildienesta noteikumu stingra piemērošana. Tomēr EĀDD norāda, ka tam ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu kārtību, kādā tas izmanto budžeta finansējumu, kas paredzēts neobligātajiem izdevumiem. Līdz ar to EĀDD uzskata, ka, ņemot vērā šo plašo rīcības brīvību, tas varēja brīvi noteikt institucionālās piemaksas maksimālo apmēru, tikai daļēji piemērot Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantu.

Lietas dalībnieku prasījumi

7

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdētos lēmumus;

–

atzīt viņu tiesības par bērniem, kuri vēl nav sasnieguši piecu gadu vecumu, saņemt A pabalstu, kas aprēķināts saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā paredzētajiem noteikumiem un ņemot vērā uz viņiem attiecošos ārkārtas apstākļus;

–

piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

8

EĀDD prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

–

noraidīt prasību;

–

piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

Par atcelšanas prasījumiem

Par pirmo pamatu

10

Ar pirmo pamatu prasītāji apstrīd EĀDD izmantoto interpretāciju, atbilstoši kurai A pabalsts ir izslēgts no Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta piemērošanas.

15

Civildienesta noteikumu VII pielikumā ir izklāstīti noteikumi par atalgojumu un izdevumu atlīdzinājumu. Tā 1. iedaļas 1.–3. pantā ietverti noteikumi par ģimenes pabalstiem.

16

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. pantā, redakcijā, kas piemērojama šajā lietā, noteikts:

19

Atbilstoši Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantam:

21

Šajā ziņā jāatgādina, ka Savienības tiesību normas interpretācijas nolūkā jāņem vērā ne tikai tās saturs, bet arī konteksts, kādā tā iekļaujas, kā arī mērķi, kādi ir tiesību aktam, kurā tā ietilpst. Savienības tiesību normas rašanās arī var sniegt informāciju saistībā ar tās interpretāciju (spriedums, 2020. gada 25. jūnijs, A u.c. (Vējturbīnas Ālterā un Nēvelē), C‑24/19, EU:C:2020:503, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Jāatgādina arī, ka Savienības tiesību normas, kas dod tiesības uz finansiāliem pabalstiem, jāinterpretē šauri (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 18. jūlijs, Komisija/RN, T‑695/16 P, nav publicēts, EU:T:2017:520, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Attiecībā uz Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta formulējumu šajā tiesību normā ir precizēts, ka tajā noteiktais pabalsts paredzēts, lai segtu “faktiskās izglītības izmaksas”, ka to izmaksā “pēc apstiprinošo dokumentu uzrādīšanas” un ka, izņemot ārkārtas gadījumus, šis pabalsts nedrīkst pārsniegt noteiktu maksimālo apmēru. Tādējādi no Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta formulējuma paša izriet, ka šī tiesību norma nevar tikt piemērota A pabalstam, kas ir fiksēts pabalsts, kura apmērs ir noteikts visiem saņēmējiem un kurš nav atkarīgs no izdevumiem, kas tiem radušies saistībā ar viņu bērnu audzināšanu. Līdz ar to, tā kā Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā ir minēts “trīskārt [pārsniegt] divkāršoto maksimālo pabalstu izglītībai”, tā noteikti ir atsauce uz B pabalstu, kas sedz izglītības izmaksas, kuras radušās šī pabalsta saņēmējiem, nepārsniedzot mēneša maksimālo apmēru.

24

Prasītāji, lai pamatotu savu interpretāciju, norāda, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā paredzētā fiksētā summa “ir “maksimālā summa” Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta izpratnē”. Tomēr šī interpretācija nav saderīga ar šo tiesību normu formulējumu. Proti, ņemot vērā šo jēdzienu ierasto nozīmi ikdienas valodā, jēdziens “summa”, kas šeit norāda uz precīzi noteiktu naudas summu, nevar tikt uzskatīts par sinonīmu vai līdzvērtīgu terminam “maksimālā summa”, kas norāda uz augšējo robežu, jo maksimālais apmērs nevar tikt pārsniegts.

25

Turklāt prasītāji apgalvo, ka jēdziens “izglītības izmaksas” jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz bērnudārza un bērnu aprūpes centra izmaksām. Tomēr šis arguments, kas attiecas vienīgi uz jēdzienu “izglītības izmaksas”, katrā ziņā nevar atspēkot analīzi, saskaņā ar ko Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pants, kurā ir atsauce uz pabalstu, kura mērķis ir atlīdzināt faktiskos izglītības izdevumus, iesniedzot apliecinošus dokumentus un nepārsniedzot maksimālo apmēru, kas var tikt pārsniegts tikai izņēmuma gadījumos, nevar attiekties uz A pabalstu, kas tiek izmaksāts, pamatojoties uz fiksētu summu.

26

No iepriekš minētā izriet, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta teksta analīze liecina par labu interpretācijai, atbilstoši kurai tikai B pabalsts ietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā.

27

Attiecībā uz kontekstuālo interpretāciju prasītāji norāda, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pants jāanalizē kopsakarā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. pantu. Šajā ziņā tie norāda, ka 2017. gada 14. decembra spriedumā Trautmann/EĀDD (T‑611/16, nav publicēts, EU:T:2017:917, 53. punkts) Vispārējā tiesa ir uzsvērusi, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā ir ietverti īpaši noteikumi, kas iekļauj atkāpes no Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta attiecībā uz ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī.

28

Vispārējā tiesa konstatē, ka, analizējot kontekstu, kādā iekļaujas Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pants, jāņem vērā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. pants, jo ar pirmo tiesību normu attiecībā uz ierēdņiem un darbiniekiem, kas pilda pienākumus trešā valstī, ir ieviestas normas, ar kurām daļēji tiek izdarīta atkāpe no otrajā tiesību normā paredzētajām. Šajā ziņā jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta pirmajā teikumā paredzēts, ka ierēdnis saņem “izglītības pabalstu faktisko izglītības izmaksu segšanai”. Tādējādi šīs tiesību normas tekstā ir pārņemts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkta formulējums, kurā paredzēts, ka “ierēdnis saņem pabalstu izglītībai, kas vienāds ar faktiskajām izglītības izmaksām, kas tam radušās”. Tas, ka Savienības likumdevējs izmanto līdzīgus vārdus, lai apzīmētu Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā paredzēto pabalstu un Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā minēto pabalstu, apstiprina interpretāciju, saskaņā ar kuru pēdējā minētā tiesību norma ir piemērojama tikai Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā paredzētajam pabalstam, proti, B pabalstam. Savukārt Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punkts, kas attiecas uz A pabalstu, ir formulēts citādi nekā šī paša panta 1. punkts un Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pants. Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā ir minēts “pabalsts”, kas turklāt nav skaidri kvalificēts kā “pabalsts izglītībai”, un ir paredzēts, ka šis pabalsts tiek izmaksāts, pamatojoties uz fiksētu ikmēneša summu. Šī pabalsta izmaksa pēc vienotas likmes nozīmē, ka minētais pabalsts atšķirībā no B pabalsta nav paredzēts, lai segtu attiecīgā ierēdņa vai darbinieka faktiskās izmaksas, kas saistītas ar viņa bērna audzināšanu.

29

Attiecībā uz Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta izstrādāšanas vēsturi prasītāji skaidro, ka šis pielikums tika izveidots ar Padomes Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3019/87 (1987. gada 5. oktobris), ar kuru ievieš īpašus noteikumus, kas piemērojami Eiropas Kopienu ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī (OV 1987, L 286, 3. lpp.). Prasītāji norāda, ka šajā datumā Civildienesta noteikumos bija paredzēta tikai B pabalsta izmaksa. Noteikumi par A pabalstu tika iekļauti Civildienesta noteikumos ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 2004, L 124, 1. lpp.). Prasītāji uzsver, ka šajā tekstā nav izmantots jēdziens “pirmsskolas pabalsts”, kurš sākotnēji bija ietverts priekšlikumā Padomes regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (COM(2002) 213, galīgā redakcija). No minētā viņi secina, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies nenošķirt “pabalstu izglītībai” un “pirmsskolas pabalstu” un ka tādējādi A pabalsts tāpat kā B pabalsts ir pabalsts izglītībai.

30

Tomēr šis arguments nav pietiekams, lai secinātu, ka Savienības likumdevējs, pievienojot Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā ietvertās normas, ir uzskatījis, ka šādi radītais pabalsts ietilpst Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta piemērošanas jomā. Pirmkārt, ar to, ka galīgi pieņemtajā tekstā A pabalsts netika kvalificēts kā pirmsskolas pabalsts, nepietiek, lai uzskatītu, ka Savienības likumdevējs attiecībā uz šo pabalstu ir vēlējies ierēdņiem un darbiniekiem, kas pilda pienākumus trešā valstī, piemērot Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā paredzētos atkāpes noteikumus. Otrkārt, kā norāda EĀDD, Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā ietverto noteikumu pieņemšana 2004. gadā netika papildināta ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta grozījumiem. Kā uzsver EĀDD, Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta grozījumu neesamība var tikt interpretēta tādējādi, ka atšķirībā no B pabalsta Savienības likumdevējam nebija nolūka paredzēt īpašus un atkāpes ietverošus nosacījumus jaunizveidotā fiksētā pabalsta piešķiršanai ierēdņiem un darbiniekiem, kas pilda pienākumus trešā valstī.

31

Visbeidzot saistībā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta mērķiem prasītāji atsaucas uz Regulas Nr. 723/2004 preambulu un it īpaši uz tās 26. un 27. apsvērumu, kuros attiecīgi noteikts, ka pabalsts izglītībai jāpielīdzina faktiskajiem izdevumiem un jāreformē ģimenes pabalstu sistēma, lai uzlabotu ģimeņu situāciju un it īpaši risinātu to vecāku problēmas, kuriem ir mazi bērni.

32

Vispirms jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pants neizriet nedz no Regulas Nr. 723/2004, nedz arī ir grozīts ar šo regulu. Tālab šo pantu nevar interpretēt, ņemot vērā minētās regulas apsvērumus.

33

Turklāt šā sprieduma 31. punktā atgādinātie mērķi nevar apstiprināt prasītāju aizstāvēto Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta interpretāciju. Pirmkārt, mērķis pabalstu izglītībai pielīdzināt faktiskajiem izdevumiem attiecas tikai uz B pabalstu, jo tas atšķirībā no A pabalsta paredzēts, lai segtu izglītības izmaksas, kas radušās ierēdņiem un darbiniekiem, nepārsniedzot maksimālo apmēru. Otrkārt, lai gan Savienības likumdevējs ir vēlējies sasniegt mērķi uzlabot ģimeņu, it īpaši mazu bērnu vecāku, situāciju, no Regulas Nr. 723/2004 preambulas 27. apsvēruma izriet, ka šis mērķis attiecas uz ģimenes pabalstu sistēmu kopumā un neattiecas konkrēti uz A un B pabalstiem. Katrā ziņā šis vispārīgi izteiktais mērķis nevar būt pietiekams, lai secinātu, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies paredzēt, ka ierēdņi un darbinieki, kuri pilda pienākumus trešā valstī, var saņemt A pabalstu ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kuri ir piemērojami ierēdņiem un darbiniekiem, kas strādā Savienībā.

34

Prasītāji atsaucas arī uz Regulas Nr. 3019/87 preambulu, kurā minēts, ka “jāparedz īpaši noteikumi ierēdņiem, kas pilda pienākumus trešās valstīs, ņemot vērā īpašos dzīves apstākļus”. Tomēr, lai gan no šīs preambulas izriet, ka Savienības likumdevēja mērķis bija dažos jautājumos pielāgot Civildienesta noteikumu normas, kas piemērojamas ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī, no šāda vispārējā mērķa formulējuma nevar izdarīt nekādus secinājumus attiecībā uz Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta piemērošanas jomu.

35

Tāpat prasītāji atsaucas uz 2018. gada 25. oktobra spriedumu PO u.c./EĀDD (T‑729/16, EU:T:2018:721). Tomēr šajā lietā Vispārējā tiesa interpretēja Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta otro teikumu un it īpaši tajā izmantoto jēdzienu “izņēmuma gadījumi”. Savukārt Vispārējā tiesa nav lēmusi par jautājumu, vai A pabalsts ietilpst Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta piemērošanas jomā. Šajā ziņā jānorāda, ka šajā lietā Vispārējā tiesā izskatāmais strīds attiecas vienīgi uz B pabalsta saņemšanu. Šis spriedums neļauj izdarīt secinājumus par Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta piemērošanu ierēdņiem un darbiniekiem, kas pilda pienākumus trešā valstī un saņem A pabalstu.

36

Turklāt, kā apgalvo prasītāji, Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka viens no Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta izvirzītajiem mērķiem ir tāds, lai pret ierēdņiem, kas pilda pienākumus trešā valstī, salīdzinājumā ar ierēdņiem, kuri pilda pienākumus Savienībā, būtu nediskriminējoša attieksme attiecībā uz viņu bērnu bezmaksas izglītību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. oktobris, PO u.c./EĀDD, T‑729/16, EU:T:2018:721, 68. un 97. punkts). Tomēr mērķis novērst ārpus Savienības strādājošu ierēdņu diskrimināciju pats par sevi nepamato to, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pants ir interpretējams tādējādi, ka šī tiesību norma ir piemērojama gan A, gan B pabalstam. Turklāt jānorāda, ka Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka, interpretējot Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantu, bija jāņem vērā arī Savienības likumdevēja mērķis novērst pārmērīgu izdevumu slogu EĀDD budžetam, un Vispārējā tiesa no tā ir secinājusi, ka, piemērojot šī panta otro teikumu, EĀDD ir tiesības ņemt vērā budžeta ierobežojumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. oktobris, PO u.c./EĀDD, T‑729/16, EU:T:2018:721, 70. un 72. punkts). Šāda mērķa ņemšana vērā nevar apstiprināt prasītāju aizstāvēto interpretāciju, kurā noteikta plaša attiecīgās tiesību normas piemērošanas joma.

37

No iepriekš minētā izriet, ka Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta formulējuma, konteksta un izstrādāšanas vēstures analīze apstiprina EĀDD aizstāvēto interpretāciju, atbilstoši kurai tikai B pabalsts ietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā. Turklāt Savienības likumdevēja izvirzīto mērķu analīze neļauj apstiprināt prasītāju aizstāvēto pretējo interpretāciju. Visbeidzot jānorāda, ka pēdējā minētā interpretācija liek izmantot plašu attiecīgās tiesību normas piemērošanas jomu un ka tas ir pretrunā šī sprieduma 22. punktā atgādinātajam principam, ka Savienības tiesību normas, kas dod tiesības uz finansiāliem pabalstiem, jāinterpretē šauri.

38

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pants jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētie īpašie noteikumi ierēdņiem un darbiniekiem, kas pilda pienākumus trešā valstī, ir piemērojami tikai B pabalstam, nevis A pabalstam.

39

Tātad – pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, – no šī panta neizriet EĀDD pienākums piešķirt saviem ierēdņiem un darbiniekiem A pabalstu, piemērojot Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā paredzētos noteikumus.

41

No tā izriet, ka pirmais pamats jānoraida.

1)

Prasību noraidīt.

2)

UL un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) tiesāšanās izdevumus.