(1)

Krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana ir liela problēma gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Informācijas apmaiņai ir izšķiroša nozīme cīņā pret šādu praksi.

(1)

Krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana ir liela problēma gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Tiek lēsts, ka krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas rezultātā dalībvalstis katru gadu zaudē līdz pat 170 miljardiem EUR  (1a) un ka tas būtiski apdraud spēju sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Informācijas apmaiņai ir izšķiroša nozīme labi funkcionējoša un efektīva Savienības satvara izstrādē, lai apkarotu šādu kaitējošu praksi.

(2a)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, dalībvalstīm reizi gadā būtu jāpaziņo Komisijai attiecīgā informācija par šķēršļiem, ar kuriem tās saskārušās. Turklāt būtu arī jāveicina labākās prakses apmaiņa starp valstu nodokļu iestādēm.

(2b)

Eiropas Parlaments ir prasījis apņēmīgāku pieeju informācijas apmaiņas sistēmai un infrastruktūrai nodokļu uzlikšanas jomā, jo īpaši, sagatavojot vairākus atzinumus par Direktīvas par administratīvo sadarbību (DAC) pārskatīšanu un īstenošanas ziņojumu.

(2c)

Ņemot vērā brīvas kapitāla aprites principu, valstu individuāli īstenotās pieejas nesniedz efektīvus risinājumus nodokļu režīma ļaunprātīgai izmantošanai. Tādēļ ES mēroga politiku un, kad vien iespējams, starptautisku nolīgumu īstenošana joprojām ir izšķiroši svarīga centienos uzlabot nodokļu režīmu taisnīgumu.

(5)

Pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un būtiski un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Kriptoaktīvi ir digitāls vērtības vai tiesību atveidojums, ko var nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.

(5)

Pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un būtiski un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Kriptoaktīvi ir digitāls vērtības vai tiesību atveidojums, ko var nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju. Kriptoaktīvu nepārredzamības un svārstīguma dēļ tie varētu tikt izmantoti nelikumīgā nolūkā. Ir ļoti svarīgi izsekot kriptoaktīvu pārvedumiem.

(6)

Dalībvalstīs ir pieņemti noteikumi un norādījumi par ienākumu, kas gūti no darījumiem ar kriptoaktīviem, aplikšanu ar nodokli, lai gan dažādās dalībvalstīs šie noteikumi ir atšķirīgi. Tomēr kriptoaktīvu decentralizētais raksturs apgrūtina dalībvalstu nodokļu administrāciju spēju nodrošināt nodokļu saistību izpildi .

(6)

Dalībvalstīs ir pieņemti noteikumi un norādījumi par ienākumu, kas gūti no darījumiem ar kriptoaktīviem, aplikšanu ar nodokli, lai gan dažādās dalībvalstīs šie noteikumi ir atšķirīgi. Tomēr dažas dalībvalstis ir ieviesušas nodokļu atvieglojumus, kas īpaši paredzēti kriptoaktīvu piesaistīšanai, un tas var radīt kaitējošu nodokļu praksi un nodokļu ieņēmumu zaudējumus .

(7)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu XXX26 par kriptoaktīvu tirgiem ( Regula XXX) ir paplašināts Savienības regulējuma tvērums , iekļaujot tajā gan jautājumus par kriptoaktīviem , kas līdz šim ar Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā netika regulēti , gan arī ar šādiem kriptoaktīviem saistīto pakalpojumu sniedzējus (“kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji”). Regulā XXX ir izklāstītas definīcijas, ko izmanto šajā direktīvā . Lai mazinātu administratīvo slogu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, šajā direktīvā ir ņemta vērā arī Regulā XXX kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem noteiktā prasība saņemt atļauju. Kriptoaktīvu pārrobežu rakstura dēļ ir vajadzīga cieša starptautiskā administratīvā sadarbība, lai nodrošinātu efektīvu regulējumu.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula ( ES) 2023/1114  (1a) ir paplašinājusi Savienības regulējuma tvērumu , iekļaujot tajā ar kriptoaktīviem saistītus jautājumus, ko Savienības tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā līdz šim neregulēja , kā arī šādu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus ( turpmāk “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji”). Minētajā regulā ir noteiktas definīcijas, ko izmanto šīs direktīvas piemērošanas nolūkā . Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, šajā direktīvā ir ņemta vērā arī minētajā regulā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem noteiktā prasība saņemt atļauju. Kriptoaktīvu pārrobežu rakstura dēļ ir vajadzīga cieša starptautiskā administratīvā sadarbība, lai nodrošinātu efektīvu regulējumu. Ir ļoti svarīgi Savienības tiesību aktos garantēt sistemātisku saskaņotību kriptoaktīvu regulējuma jomā. Tādēļ šajā DAC pārskatīšanā ir ņemta vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1113  (1b) . Tomēr šajā direktīvā arī ir atzīts, ka efektīvai informācijas apmaiņai ir nepieciešams plašāks tvērums.

(8)

Savienības regulējumā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai ( NILL /TFN) tiek paplašināts to atbildīgo subjektu tvērums , uz kuriem attiecas NILL /TFN noteikumi, iekļaujot tajā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kuri tiek reglamentēti ar Regulu XXX . Turklāt Regulā XXX27 tiek paplašināts maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākums pievienot naudas līdzekļu pārskaitījumiem informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju , attiecinot to arī uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem , lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārskaitījumu izsekojamību nolūkā cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

(8)

Savienības regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai ( NILLN /TFN) paplašina to atbildīgo subjektu tvērumu , uz kuriem attiecas NILLN /TFN noteikumi, iekļaujot tajā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, ko reglamentē Regula (ES) 2023/1114 . Turklāt Regula (ES) 2023/1113 paplašina maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākuma pievienot naudas līdzekļu pārvedumiem informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju piemērošanas jomu , tajā iekļaujot arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus , lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību nolūkā cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

(9)

Starptautiskā līmenī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sistēmas ziņošanai par kriptoaktīviem (28) mērķis ir ieviest lielāku nodokļu pārredzamību attiecībā uz kriptoaktīviem un ziņošanu par tiem. Lai palielinātu informācijas apmaiņas efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu, Savienības noteikumos būtu jāņem vērā ESAO izstrādātā sistēma.

(9)

Starptautiskā līmenī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sistēmas ziņošanai par kriptoaktīviem (28) mērķis ir ieviest lielāku nodokļu pārredzamību attiecībā uz kriptoaktīviem un ziņošanu par tiem. Lai palielinātu informācijas apmaiņas efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu, Savienības noteikumos būtu jāņem vērā ESAO izstrādātā sistēma. Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu īstenošanu un piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāizmanto ESAO izstrādātie komentāri par kompetentās iestādes līguma paraugu un satvaru ziņošanai par kriptoaktīviem.

(14)

Direktīva attiecas gan uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus regulē Regula XXX un kuriem ir saskaņā ar šo regulu piešķirta atļauja, gan uz kriptoaktīvu operatoriem, kurus šī regula neregulē un kuriem nav piešķirta atļauja. Abi tiek saukti par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, jo tiem ir jāsniedz ziņojumi saskaņā ar šo direktīvu. Vispārējā izpratne par to, kas ir kriptoaktīvi, ir ļoti plaša un ietver tos kriptoaktīvus, kas emitēti decentralizētā veidā, kā arī stabilās kriptomonētas un dažus neaizstājamos blokķēžu žetonus. Par kriptoaktīviem, ko izmanto maksājumu vai ieguldījumu mērķiem, saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz ziņojumi. Tāpēc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, katrā atsevišķā gadījumā būtu jāapsver, vai kriptoaktīvus var izmantot maksājumu un ieguldījumu mērķiem, ņemot vērā Regulā XXX paredzētos izņēmumus, jo īpaši attiecībā uz ierobežota tīkla un noteiktiem patēriņa funkcijas žetoniem.

(14)

Direktīva attiecas gan uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus regulē Regula (ES) 2023/1114 un kuriem ir saskaņā ar šo regulu piešķirta atļauja, gan uz kriptoaktīvu operatoriem, kurus šī regula neregulē un kuriem nav piešķirta atļauja. Abi tiek saukti par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, jo tiem ir jāsniedz ziņojumi saskaņā ar šo direktīvu. Vispārējā izpratne par to, kas ir kriptoaktīvi, ir ļoti plaša un ietver tos kriptoaktīvus, kas emitēti decentralizētā veidā, kā arī stabilās kriptomonētas , tostarp Regulā (ES) 2023/1114 definētos e-naudas žetonus, un dažus neaizstājamos blokķēžu žetonus. Par kriptoaktīviem, ko izmanto maksājumu vai ieguldījumu mērķiem, saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz ziņojumi.

(17)

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas Regula XXX , var veikt savu darbību Savienībā, izmantojot pasi, tiklīdz tie ir saņēmuši atļauju kādā dalībvalstī. Šim nolūkam EVTI uztur reģistru, kurā ir reģistrēti atļauju saņēmušie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Turklāt EVTI uztur arī to operatoru melno sarakstu, kuri sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un kuriem vajadzīga atļauja saskaņā ar Regulu XXX .

(17)

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2023/1114 , var veikt savu darbību Savienībā, izmantojot pasi, tiklīdz tie ir saņēmuši atļauju kādā dalībvalstī. Šim nolūkam EVTI uztur reģistru, kurā ir reģistrēti atļauju saņēmušie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Turklāt EVTI uztur arī to operatoru melno sarakstu, kuri sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un kuriem vajadzīga atļauja saskaņā ar minēto Regulu.

(19)

Lai šajā jomā veicinātu administratīvo sadarbību ar ārpus Savienības esošām jurisdikcijām, kriptoaktīvu operatoriem, kas atrodas ārpus Savienības esošās jurisdikcijās un sniedz pakalpojumus ES kriptoaktīvu lietotājiem, piemēram, neaizstājamo blokķēžu žetonu pakalpojumu sniedzējiem vai operatoriem, kas sniedz pakalpojumus, pamatojoties uz reverso mārketingu, būtu jāļauj ārpus Savienības esošas jurisdikcijas nodokļu iestādēm sniegt tikai informāciju par kriptoaktīvu lietotājiem, kas ir Savienības rezidenti, ciktāl sniegtā informācija atbilst šajā direktīvā noteiktajai informācijai un ciktāl pastāv efektīva informācijas apmaiņa starp ārpus Savienības esošo jurisdikciju un dalībvalsti. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu XXX , varētu atbrīvot no pienākuma sniegt šādu informāciju dalībvalstīs, kurās tiem ir atļauja, ja atbilstošā ziņošana tiek veikta ārpus Savienības esošā jurisdikcijā un ja ir spēkā atbilstošs kompetento iestāžu nolīgums. Atbilstošā ārpus Savienības esošā jurisdikcija savukārt paziņotu šādu informāciju to dalībvalstu nodokļu administrācijām, kuru rezidenti ir kriptoaktīvu lietotāji. Vajadzības gadījumā šis mehānisms būtu jāaktivizē, lai novērstu atbilstošās informācijas ziņošanu un pārsūtīšanu vairākas reizes.

(19)

Lai šajā jomā veicinātu administratīvo sadarbību ar ārpus Savienības esošām jurisdikcijām, kriptoaktīvu operatoriem, kas atrodas ārpus Savienības esošās jurisdikcijās un sniedz pakalpojumus ES kriptoaktīvu lietotājiem, piemēram, neaizstājamo blokķēžu žetonu pakalpojumu sniedzējiem vai operatoriem, kas sniedz pakalpojumus, pamatojoties uz reverso mārketingu, būtu jāļauj ārpus Savienības esošas jurisdikcijas nodokļu iestādēm sniegt tikai informāciju par kriptoaktīvu lietotājiem, kas ir Savienības rezidenti, ciktāl sniegtā informācija atbilst šajā direktīvā noteiktajai informācijai un ciktāl pastāv efektīva informācijas apmaiņa starp ārpus Savienības esošo jurisdikciju un dalībvalsti. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114 , varētu atbrīvot no pienākuma sniegt šādu informāciju dalībvalstīs, kurās tiem ir atļauja, ja atbilstošā ziņošana tiek veikta ārpus Savienības esošā jurisdikcijā un ja ir spēkā atbilstošs kompetento iestāžu nolīgums. Atbilstošā ārpus Savienības esošā jurisdikcija savukārt paziņotu šādu informāciju to dalībvalstu nodokļu administrācijām, kuru rezidenti ir kriptoaktīvu lietotāji. Vajadzības gadījumā šis mehānisms būtu jāaktivizē, lai novērstu atbilstošās informācijas ziņošanu un pārsūtīšanu vairākas reizes.

(23)

Ar šo direktīvu netiek aizstāti nekādi plašāki pienākumi, kas izriet no Regulas XXX .

(23)

Ar šo direktīvu netiek aizstāti nekādi plašāki pienākumi, kas izriet no Regulas (ES) 2023/1114 vai Regulas (ES) 2023/1113 .

(24)

Lai veicinātu konverģenci un konsekventu uzraudzību attiecībā uz Regulu XXX , valstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar citām valstu kompetentajām iestādēm vai institūcijām un jāapmainās ar attiecīgo informāciju.

(24)

Lai veicinātu konverģenci un konsekventu uzraudzību attiecībā uz Regulu (ES) 2023/1114 , valstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar citām valstu kompetentajām iestādēm vai institūcijām un jāapmainās ar attiecīgo informāciju efektīvā un lojālā veidā .

(26)

Ir ļoti svarīgi pastiprināt Direktīvas 2011/16/ES noteikumus par paziņojamo informāciju vai informāciju, ar ko veicama apmaiņa, lai pielāgotos jaunajām norisēm dažādos tirgos un tādējādi efektīvi cīnītos pret identificētajām darbībām, kas saistītas ar krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šajos noteikumos būtu jāatspoguļo iekšējā tirgū un starptautiskā līmenī novērotās norises, kas veicina efektīvu ziņošanu un informācijas apmaiņu. Līdz ar to šajā direktīvā cita starpā iekļauti jaunākie ESAO Kopējā ziņošanas standarta papildinājumi, e-naudas un centrālās bankas digitālo valūtu noteikumu integrācija, skaidra un saskaņota atbilstības pasākumu sistēma un pārrobežu nolēmumu darbības jomas paplašināšana, attiecinot tos uz privātpersonām ar lielu neto aktīvu vērtību.

(26)

Ir ļoti svarīgi pastiprināt Direktīvas 2011/16/ES noteikumus par paziņojamo informāciju vai informāciju, ar ko veicama apmaiņa, lai pielāgotos jaunajām norisēm dažādos tirgos un tādējādi efektīvi cīnītos pret identificētajām darbībām, kas saistītas ar krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šajos noteikumos būtu jāatspoguļo iekšējā tirgū un starptautiskā līmenī novērotās norises, kas veicina efektīvu ziņošanu un informācijas apmaiņu. Līdz ar to šajā direktīvā cita starpā iekļauti jaunākie ESAO Kopējā ziņošanas standarta papildinājumi, e-naudas un centrālās bankas digitālo valūtu noteikumu integrācija, skaidra un saskaņota atbilstības pasākumu sistēma un pārrobežu nolēmumu darbības jomas paplašināšana, attiecinot tos uz privātpersonām ar lielu neto aktīvu vērtību. Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu īstenošanu un piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāizmanto ESAO izstrādātie komentāri par kompetentās iestādes nolīguma paraugu un kopējo ziņošanas standartu.

(26a)

Lai gan vairākas valstis, to skaitā daudzas dalībvalstis, par katru valsti izdod anonimizētu un apkopotu informāciju, kas iegūta no ziņojumiem par katru valsti atsevišķi, kuri jāiesniedz saskaņā ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/881 vai BEPS rīcības plāna 13. darbību, diemžēl dažas dalībvalstis nepublicē šo informāciju starptautiskās datubāzēs. Nākamajā DAC pārskatīšanā būtu jāizvērtē anonimizētas un apkopotas informācijas par katru valsti publicēšanas prakses izvērtēšana un saskaņotas pieejas lietderīguma izvērtēšana.

(27)

Savienībā bieži tiek izmantoti e-naudas produkti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/ES (31), un darījumu apjoms un to kopējā vērtība pastāvīgi pieaug. Tomēr Direktīva 2011/16/ES nepārprotami neattiecas uz e-naudas produktiem. Dalībvalstis izmanto dažādas pieejas attiecībā uz e-naudu. Rezultātā uz saistītiem produktiem ne vienmēr attiecas Direktīvā 2011/16/ES noteiktās ienākumu un kapitāla kategorijas. Tāpēc būtu jāievieš noteikumi, kas nodrošina, ka ziņošanas pienākumi attiecas uz e-naudu un e-naudas žetoniem saskaņā ar Regulu XXX .

(27)

Savienībā bieži tiek izmantoti e-naudas produkti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/ES (31), un darījumu apjoms un to kopējā vērtība pastāvīgi pieaug. Tomēr Direktīva 2011/16/ES nepārprotami neattiecas uz e-naudas produktiem. Dalībvalstis izmanto dažādas pieejas attiecībā uz e-naudu. Rezultātā uz saistītiem produktiem ne vienmēr attiecas Direktīvā 2011/16/ES noteiktās ienākumu un kapitāla kategorijas. Tāpēc būtu jāievieš noteikumi, kas nodrošina, ka ziņošanas pienākumi attiecas uz e-naudu un e-naudas žetoniem saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114 .

(28)

Lai novērstu nepilnības, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas, apiet nodokļus un īstenot krāpšanu nodokļu jomā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība apmainīties ar informāciju par dividenžu ienākumiem no nefiduciāriem kontiem. Tāpēc dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem būtu jāiekļauj ienākumu kategorijās, uz kurām attiecas obligāta automātiska informācijas apmaiņa.

(28)

Lai novērstu nepilnības, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas, apiet nodokļus un īstenot krāpšanu nodokļu jomā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība apmainīties ar informāciju par dividenžu ienākumiem no nefiduciāriem kontiem un no nekustamā īpašuma iegūto kapitāla pieaugumu . Obligātā automātiskā informācijas apmaiņa tiek uzskatīta par veiktu, ja kompetentās iestādes šādai informācijai var piekļūt, izmantojot valstu vai savstarpēji savienotus reģistrus .

(28a)

Daži ienākumu un aktīvu veidi joprojām neietilpst automātiskās informācijas apmaiņas piemērošanas jomā, un tas rada nodokļu saistību apiešanas risku. Komisijai būtu jāizvērtē nepieciešamība automātiskās informācijas apmaiņas darbības jomā iekļaut šādu informāciju par īpašumtiesībām, ienākumu posteņiem un (ne)finanšu aktīviem: nekustamā īpašuma un uzņēmumu faktiskie īpašnieki, finanšu aktīvi, nefinanšu aktīvi, tādi kā nauda, mākslas darbi, zelts vai citas vērtslietas, kas tiek turēti brīvostās, muitas noliktavās vai seifos, īpašumtiesības uz jahtām un privātām lidmašīnām un konti lielākajās vienādranga aizdošanas, kolektīvas finansēšanas un līdzīgās platformās, jāapsver vispiemērotākais veids, kā to izdarīt, un jāsniedz konkrēti priekšlikumi.

(29)

Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (“NMIN”) ir būtisks, lai dalībvalstis varētu salīdzināt saņemto informāciju ar valstu datubāzēs esošajiem datiem. Tas palielina dalībvalstu spēju identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus un pareizi aprēķināt saistītos nodokļus. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pieprasītu norādīt NMIN, apmainoties gan ar informāciju, kas saistīta ar finanšu kontiem, iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un dokumentiem par iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, ziņojumiem par katru valsti atsevišķi un ziņojamajām pārrobežu shēmām, gan ar informāciju par pārdevējiem digitālajās platformās.

(29)

Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (NMIN) ir būtisks, lai dalībvalstis varētu salīdzināt saņemto informāciju ar valstu datubāzēs esošajiem datiem. Tas palielina dalībvalstu spēju identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus un pareizi aprēķināt saistītos nodokļus. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pieprasītu norādīt NMIN, apmainoties gan ar informāciju, kas saistīta ar finanšu kontiem, iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un dokumentiem par iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, ziņojumiem par katru valsti atsevišķi un ziņojamajām pārrobežu shēmām, gan ar informāciju par pārdevējiem digitālajās platformās un kriptoaktīviem . Tomēr, ja NMIN nav pieejams, dalībvalstu kompetentās iestādes varētu nespēt izpildīt šādu pienākumu.

(29a)

Eiropas NMIN dotu iespēju jebkurai iestādei ātri, viegli un pareizi identificēt un reģistrēt NMIN pārrobežu attiecībās un noderētu par pamatu efektīvai automātiskai informācijas apmaiņai starp dalībvalstu nodokļu administrācijām. Tādēļ Komisijai būtu jāpārskata Eiropas NMIN izveide, tostarp tās pievienotā vērtība un iespējamā ietekme.

(33)

Principā ir svarīgi, lai saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES paziņotā informācija tiktu izmantota to nodokļu aprēķināšanai, administrēšanai un izpildei, uz kuriem attiecas minētās direktīvas materiālā darbības joma. Lai gan līdz šim tas nav izslēgts, neskaidrības par informācijas izmantošanu ir radušās neskaidrā regulējuma dēļ. Ņemot vērā savstarpējo saikni starp krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu , izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un sinerģiju attiecībā uz izpildes panākšanu, ir lietderīgi precizēt, ka informāciju, kas paziņota starp dalībvalstīm, var izmantot arī muitas nodokļu novērtēšanai, administrēšanai un izpildei, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un terorisma finansēšanas apkarošanai.

(33)

Principā ir svarīgi, lai saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES paziņotā informācija tiktu izmantota to nodokļu aprēķināšanai, administrēšanai un izpildei, uz kuriem attiecas minētās direktīvas materiālā darbības joma. Lai gan līdz šim tas nav izslēgts, neskaidrības par informācijas izmantošanu ir radušās neskaidrā regulējuma dēļ. Ņemot vērā savstarpējo saikni starp krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un sinerģiju attiecībā uz izpildes panākšanu, ir lietderīgi precizēt, ka informāciju, kas paziņota starp dalībvalstīm, var izmantot arī muitas nodokļu novērtēšanai, administrēšanai un izpildei, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un terorisma finansēšanas apkarošanai. Tomēr šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu atkārtot Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas satvara noteikumus vai būtiski pārklāties ar tiem.

(34)

Direktīvā 2011/16/ES ir paredzēta iespēja informāciju, ar ko veikta apmaiņa, papildus tiešo un netiešo nodokļu vajadzībām izmantot arī citiem mērķiem, ciktāl nosūtītāja dalībvalsts sarakstā ir norādījusi atļauto šādas informācijas izmantošanas mērķi. Tomēr šādas izmantošanas procedūra ir apgrūtinoša, jo ir jāapspriežas ar nosūtītāju dalībvalsti, pirms saņēmēja dalībvalsts var izmantot informāciju citiem mērķiem. Atceļot šādu apspriešanās prasību, būtu jāatvieglo administratīvais slogs un vajadzības gadījumā jāļauj nodokļu iestādēm ātri rīkoties. Tādēļ nebūtu jāprasa veikt apspriešanos ar nosūtītāju dalībvalsti gadījumos, kad paredzētā informācijas izmantošana ir iekļauta nosūtītājas dalībvalsts sagatavotajā sarakstā.

(34)

Direktīvā 2011/16/ES ir paredzēta iespēja informāciju, ar ko veikta apmaiņa, papildus tiešo un netiešo nodokļu vajadzībām izmantot arī citiem mērķiem, ciktāl nosūtītāja dalībvalsts sarakstā ir norādījusi atļauto šādas informācijas izmantošanas mērķi. Tomēr šādas izmantošanas procedūra ir apgrūtinoša, jo ir jāapspriežas ar nosūtītāju dalībvalsti, pirms saņēmēja dalībvalsts var izmantot informāciju citiem mērķiem. Atceļot šādu apspriešanās prasību, būtu jāatvieglo administratīvais slogs un vajadzības gadījumā jāļauj nodokļu iestādēm ātri rīkoties. Tādēļ nebūtu jāprasa veikt apspriešanos ar nosūtītāju dalībvalsti gadījumos, kad paredzētā informācijas izmantošana ir iekļauta nosūtītājas dalībvalsts sagatavotajā sarakstā. Šādā sarakstā var iekļaut to, ka vietējās iestādes izmanto informāciju par datiem, kas nav saistīti ar nodokļiem, ņemot vērā robežvērtības un ierobežojumus attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu, piemēram tādu pakalpojumu gadījumā, kurus sniedz, jo īpaši izmantojot tiešsaistes platformu.

(35a)

Ikvienai dalībvalstij būtu efektīvi jāizmanto informācija, kas iegūta, izmantojot ziņošanu vai informācijas apmaiņu saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES. Tādēļ katrā dalībvalstī būtu jāievieš mehānisms, kas nodrošina datu efektīvu izmantošanu, tostarp datu riska analīze.

(36)

Lai uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu, atvieglotu informācijas apmaiņu un izvairītos no nepieciešamības katrai dalībvalstij veikt līdzīgas izmaiņas savās informācijas glabāšanas sistēmās, būtu jāizveido centrālais direktorijs, kas būtu pieejams visām dalībvalstīm un tikai statistikas nolūkos Komisijai un kurā dalībvalstis augšupielādētu un glabātu paziņoto informāciju, lai dalībvalstīm nevajadzētu apmainīties ar šo informāciju, izmantojot drošu e-pastu. Komisijai būtu jāpieņem praktiskie pasākumi, kas vajadzīgi šāda centrālā direktorija izveidei.

(36)

Lai uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu, atvieglotu informācijas apmaiņu un izvairītos no nepieciešamības katrai dalībvalstij veikt līdzīgas izmaiņas savās informācijas glabāšanas sistēmās, būtu jāizveido centrālais direktorijs, kas būtu pieejams visām dalībvalstīm un tikai statistikas nolūkos Komisijai un kurā dalībvalstis augšupielādētu un glabātu paziņoto informāciju, lai dalībvalstīm nevajadzētu apmainīties ar šo informāciju, izmantojot drošu e-pastu. Šiem centieniem arī būtu jāveicina labākās prakses apmaiņa attiecībā uz to, kā nodokļu administrācijās ieviest digitālus rīkus, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un birokrātiju, vienlaikus uzlabojot efektivitāti un piemērotību izvirzīto mērķu sasniegšanai un ņemot vērā nepieciešamību apmācīt cilvēkresursus. Komisijai būtu jāpieņem praktiskie pasākumi, kas vajadzīgi šāda centrālā direktorija izveidei.

(36a)

Komisija ir pilnvarota sagatavot ziņojumus un dokumentus, izmantojot anonimizētu informācijas apmaiņu — lai ievērotu nodokļu maksātāju tiesības uz konfidencialitāti — un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem iegūtu informāciju. Anonimizētas un apkopotas no ziņojumiem par katru valsti atsevišķi iegūtas statistikas ikgadēja publicēšana par katru valsti, tostarp par to faktiskajām nodokļu likmēm, palīdz uzlabot publisko debašu kvalitāti nodokļu uzlikšanas jomā.

(39)

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2011/16/ES , dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem un citiem atbilstības pasākumiem, kuriem vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un preventīviem . Katrai dalībvalstij šie noteikumi būtu jāpiemēro saskaņā ar saviem tiesību aktiem un šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem.

(39)

Lai nodrošinātu šīs Direktīvas noteikumu pienācīgu īstenošanu , dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodu, kas piemērojams gadījumos, kad tiek pārkāpti valstu noteikumi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju paziņotās informācijas obligāto apmaiņu, un šādam sodam vajadzētu būt efektīvam, samērīgam un atturošam . To darot, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās pareizi identificē katra pārkāpuma izdarīšanā vainīgo pusi. Attiecībā uz 8.ad pantu dalībvalstīm vismaz uz trim gadiem būtu jāievieš soda mīkstināšanas pagaidu režīms, ko piemēro maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(40)

Lai garantētu pienācīgu efektivitātes līmeni visās dalībvalstīs, būtu jānosaka minimālie sodu līmeņi attiecībā uz diviem nodarījumiem, kas tiek uzskatīti par smagiem, proti, neziņošana pēc diviem administratīviem atgādinājumiem un gadījums , ja sniegtajā informācijā ir norādīti nepilnīgi, nepareizi vai nepatiesi dati , kas būtiski ietekmē paziņotās informācijas integritāti un ticamību. Nepilnīgi, nepareizi vai nepatiesi dati būtiski ietekmē sniegtās informācijas integritāti un ticamību, ja tie veido vairāk nekā 25 % no kopējiem datiem, kurus nodokļu maksātājam vai vienībai , kas sniedz ziņojumus , būtu vajadzējis pareizi paziņot saskaņā ar VI pielikuma II iedaļas B daļā noteikto prasīto informāciju. Šīm minimālajām sodu summām nevajadzētu liegt dalībvalstīm piemērot stingrākas sankcijas par šiem diviem pārkāpumu veidiem. Dalībvalstīm joprojām ir jāpiemēro efektīvi, preventīvi un samērīgi sodi par cita veida pārkāpumiem.

(40)

Lai garantētu pienācīgu efektivitātes līmeni visās dalībvalstīs , jo īpaši Padomes Direktīvas 2014/107/ES un Padomes Direktīvas (ES) 2016/881 īstenošanas laikā, būtu jānosaka minimālie sodu līmeņi attiecībā uz diviem nodarījumiem, kas tiek uzskatīti par smagiem, proti, neziņošanu pēc diviem administratīviem atgādinājumiem un nepilnīgu, nepareizu vai nepatiesu datu iekļaušanu sniegtajā informācijā, kas būtiski ietekmē paziņotās informācijas integritāti un ticamību. Nepilnīgi, nepareizi vai nepatiesi dati būtiski ietekmē sniegtās informācijas integritāti un ticamību, ja tie veido vairāk nekā 25 % no kopējiem datiem, kurus nodokļu maksātājam vai pārskatu sniedzošajai vienībai būtu vajadzējis pareizi paziņot saskaņā ar pielikumos noteikto prasīto informāciju. Šīm minimālajām sodu summām nevajadzētu liegt dalībvalstīm piemērot stingrāku sodu par šiem diviem pārkāpumu veidiem. Dalībvalstīm joprojām ir jāpiemēro efektīvi, preventīvi un samērīgi sodi par cita veida pārkāpumiem.

(42a)

Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-694/20, Direktīva 2011/16/ES būtu jāgroza tā, lai tās noteikumi neuzliktu par pienākumu advokātiem, kas darbojas kā starpnieki, gadījumos, kad viņi ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma, jo uz viņiem attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu, paziņot visiem citiem starpniekiem, kuri nav viņu klienti, par šo starpnieku ziņošanas pienākumiem, vienlaikus saglabājot starpnieku pienākumu nekavējoties paziņot saviem klientiem par viņu ziņošanas pienākumiem.

(44a)

(44b)

Nolīgumos ar trešām valstīm būtu jāatspoguļo ES tiesiskā regulējuma par informācijas apmaiņu secīgās pārskatīšanas. Tādēļ gadījumos, kad ir parakstīts nolīgums, būtu jāparedz pārskatīšana.

a)

šīs direktīvas 8. panta 1. punktā un 8.a līdz 8.ad pantā — iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punktā atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;

a)

šīs direktīvas 8. panta 1. punktā un 8.a līdz 8.ad pantā — iepriekš noteiktas un jaunas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punktā atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;

(aa)

panta 14) punktu groza šādi:

14)

“iepriekšējs pārrobežu nolēmums” ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi, tostarp izdots, grozīts vai atjaunots saistībā ar nodokļu revīziju, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

“14)

“iepriekšējs nolēmums” ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi, tostarp izdots, grozīts vai atjaunots saistībā ar nodokļu revīziju, kas  — neatkarīgi no tā, vai tas ir oficiāls vai neoficiāls, juridiski saistošs vai nesaistošs, — atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

to ir izdevusi, grozījusi vai atjaunojusi dalībvalsts valdība vai nodokļu iestāde, vai dalībvalsts teritoriālas vai administratīvas apakšvienības, tostarp vietējās iestādes, vai tas ir izdots, grozīts vai atjaunots to vārdā – neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto;

a)

to ir izdevusi, grozījusi vai atjaunojusi dalībvalsts valdība vai nodokļu iestāde, vai dalībvalsts teritoriālas vai administratīvas apakšvienības, tostarp vietējās iestādes, vai tas ir izdots, grozīts vai atjaunots to vārdā – neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto;

b)

tas ir izdots, grozīts vai atjaunots konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz to ir tiesīga paļauties;

b)

tas ir izdots, grozīts vai atjaunots konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz to ir tiesīga paļauties;

c)

tas attiecas uz tāda juridiska vai administratīva noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, kas attiecas uz to valsts tiesību aktu īstenošanu vai izpildi, kuri ir saistīti ar dalībvalsts nodokļiem vai dalībvalsts teritoriālu vai administratīvu apakšvienību, tostarp vietējo iestāžu, nodokļiem;

c)

tas attiecas uz tāda juridiska vai administratīva noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, kas attiecas uz to valsts tiesību aktu īstenošanu vai izpildi, kuri ir saistīti ar dalībvalsts nodokļiem vai dalībvalsts teritoriālu vai administratīvu apakšvienību, tostarp vietējo iestāžu, nodokļiem;

d)

tas ir saistīts ar pārrobežu darījumu vai ar jautājumu par to, vai darbības, ko veic vai neveic persona citā jurisdikcijā, rada pastāvīgu pārstāvniecību; un

e)

tas ir sagatavots, pirms tiek veikti tie darījumi vai darbības citā jurisdikcijā, kas potenciāli rada pastāvīgu pārstāvniecību, vai pirms tiek iesniegta nodokļu deklarācija par laikposmu, kurā notika darījums vai darījumu virkne, vai darbības. Pārrobežu darījums var ietvert (bet neaprobežojas tikai ar to) ieguldījumu veikšanu, preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, finansējuma nodrošināšanu vai materiālo vai nemateriālo aktīvu izmantošanu, un tajā nav noteikti jābūt tieši iesaistītai personai, kas saņem iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

e)

tas ir sagatavots, pirms tiek veikti tie darījumi vai darbības citā jurisdikcijā, kas potenciāli rada pastāvīgu pārstāvniecību, vai pirms tiek iesniegta nodokļu deklarācija par laikposmu, kurā notika darījums vai darījumu virkne, vai darbības. Darījums var ietvert (bet neaprobežojas tikai ar to) ieguldījumu veikšanu, preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, finansējuma nodrošināšanu vai materiālo vai nemateriālo aktīvu izmantošanu, un tajā nav noteikti jābūt tieši iesaistītai personai, kas saņem iepriekšējo nolēmumu;”;

(ab)

panta 16) punktu svītro;

33)

“piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā definēts Regulā XXX ;

33)

“piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 33) apakšpunktā ;

34)

“sadalītās virsgrāmatas adrese” ir sadalītās virsgrāmatas adrese, kā definēts Regulā XXX ;

34)

“sadalītās virsgrāmatas adrese” ir sadalītās virsgrāmatas adrese, kā definēts Regulas (ES) 2023/1113 3. panta 1. punkta 18) apakšpunktā ;

34a)

34b)

34c)

(1a)

e)

īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma;

e)

īpašumtiesības, ienākumi un kapitāla pieaugums no nekustamā īpašuma;

(ba)

panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

(bb)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

(bc)

panta 3.a punkta otrās daļas a) punktu aizstāj ar šādu:

a)

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes noteikumu piemērošanas saskaņā ar pielikumiem ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums – Vienības nosaukums, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un dzimšanas datums un vieta;

“a)

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un — jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir patiesā Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes noteikumu piemērošanas saskaņā ar pielikumiem ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums — Vienības nosaukums, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un dzimšanas datums un vieta;”;

(-a)

(iia)

ceturto daļu svītro;

(ba)

panta 3. punktā iekļauj šādu daļu:

(ia)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b)

kopsavilkums par iepriekšējo pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu, tostarp apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai darījumiem, vai darījumu virkni, un jebkāda cita informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku, neizraisot komercnoslēpuma , rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, vai tādas informācijas izpaušanu, kura būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

“b)

kopsavilkums par iepriekšējo nolēmumu vai iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu, tostarp apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai darījumiem, vai darījumu virkni, jebkāda attiecīga tieša un netieša ietekme uz nodokļiem, piemēram, faktiskās nodokļu likmes, un jebkāda cita informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku, taču neiekļaujot informāciju, kas varētu izraisīt komerciāla , rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, un informāciju, kuras atklāšana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;”;

(3a)

(3b)

c)

kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas saturu, citstarp tās vispārzināmais nosaukums, ja tāds ir, un attiecīgo vienošanos apraksts, kā arī jebkura cita informācija, kas varētu palīdzēt kompetentajai iestādei novērtēt iespējamo nodokļu risku, neizpaužot komercnoslēpumu , rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu vai komercprocesu , vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

c)

kopsavilkums par ziņojamās shēmas saturu, citstarp tās vispārzināmais nosaukums, ja tāds ir, un attiecīgo vienošanos apraksts, gaidāmā ietekme uz faktisko nodokļu likmi, ko nodokļu maksātājam piemēro attiecīgajā dalībvalstī, kā arī jebkura cita informācija, kas varētu palīdzēt kompetentajai iestādei novērtēt iespējamo nodokļu risku, taču neiekļaujot informāciju , kas varētu izraisīt komerciāla, rūpnieciska vai profesionāla noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu , un informāciju, kuras atklāšana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

(4a)

i)

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un to Pārskaitījumu vērtība, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, veicis uz Regulā XXX definētajām sadalītās virsgrāmatas adresēm, par kurām nav zināms, ka tās ir saistītas ar virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju vai finanšu iestādi .

i)

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un to Pārvedumu vērtība, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, veicis uz Regulas (ES) 2023/1113 3. panta 1. punkta 18) apakšpunktā definētajām sadalītās virsgrāmatas adresēm .

(6a)

(6b)

(6c)

(a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(b)

iekļauj šādu punktu:

a)

pieprasītā kopīgā revīzija ietvertu izjautāšanu vai informācijas paziņošanu, kas ir pretrunā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem;

b)

pieprasījuma iesniedzēja iestāde juridisku iemeslu dēļ nevar sniegt informāciju, kas līdzīga tai, kuras sniegšanu pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts sagaidītu kopīgās revīzijas laikā.

(7a)

(9a)

(11a)

(a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

(c)

pilnvaras īstenot kontroli juridiskās personas struktūrā.

c)

ja netiek ievēroti valsts noteikumi, kas pieņemti, lai izpildītu 8.ab panta prasības, minimālais naudas sods nav mazāks par 50 000  EUR, ja starpnieka vai attiecīgā nodokļu maksātāja gada apgrozījums ir mazāks par 6 miljoniem EUR, un 150 000  EUR, ja apgrozījums ir 6 miljoni EUR vai vairāk; minimālais naudas sods nav mazāks par 20 000  EUR, ja starpnieks vai attiecīgais nodokļu maksātājs ir fiziska persona;

d)

ja netiek ievēroti valsts noteikumi, kas pieņemti, lai izpildītu 8.ac panta prasības, minimālais naudas sods nav mazāks par 50 000  EUR, ja Platformas operatora, kas sniedz ziņojumus, gada apgrozījums ir mazāks par 6 miljoniem EUR, un 150 000  EUR, ja apgrozījums ir 6 miljoni EUR vai vairāk, minimālais naudas sods nav mazāks par 20 000  EUR, ja Platformas operators, kas sniedz ziņojumus, ir fiziska persona;

(e)

ja netiek ievēroti valsts noteikumi, kas pieņemti, lai izpildītu 8.ad panta prasības, minimālais naudas sods nav mazāks par 50 000  EUR, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, gada apgrozījums ir mazāks par 6 miljoniem EUR, un 150 000  EUR, ja apgrozījums ir 6 miljoni EUR vai vairāk, minimālais naudas sods nav mazāks par 20 000  EUR, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir fiziska persona.

(13a)

(14a)

(15a)

a)

direktīvas 8. panta 1. punktā noteiktās ienākumu kategorijas ir jāpaplašina, tajās iekļaujot finanšu aktīvus, tostarp valūtas tirdzniecības un nefinanšu aktīvus, tādus kā nekustamais īpašums, mākslas darbi un juvelierizstrādājumi, un jaunus bagātības glabāšanas veidus, piemēram, brīvostas un glabāšanas seifus, tostarp datus par galīgajām faktiskajām īpašumtiesībām un nodrošinājuma kapitālu;

b)

direktīvas 8. panta 3.a punktā noteikto informācijas elementu saraksti ir jāpaplašina, tajos iekļaujot datus par galīgajām faktiskajām īpašumtiesībām, lai pievērstos nodokļu apiešanai, ko veic, izmantojot otro vai vairākas rezidences nodokļu vajadzībām.”;

c)

vai konts ir kopīgs konts, citstarp kopīgā Kontu turētāju skaits;

c)

vai konts ir kopīgs konts, citstarp kopīgā Konta turētāju skaits un katra Konta turētāja daļa .

(iia)

pievieno šādu apakšpunktu:

(ca)

pievieno šādu punktu:

(1a)

(a)

A punktu svītro;

(b)

B punktu aizstāj ar šādu:

B.

Pārbaudāmie Vienību konti. Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000 , un Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz minēto summu, bet kura kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā gada pēdējā dienā, jāpārbauda saskaņā ar D punktā noteiktajām procedūrām.

b)

kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

10.

“Elektroniskās naudas žetons” jeb “e-naudas žetons” ir elektroniskās naudas žetons vai e-naudas žetons, kā definēts Regulā XXX .

10.

“Elektroniskās naudas žetons” jeb “e-naudas žetons” ir elektroniskās naudas žetons vai e-naudas žetons, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā .

13.

“Kriptoaktīvs” ir Kriptoaktīvs, kā definēts Regulā XXX .

13.

“Kriptoaktīvs” ir Kriptoaktīvs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā .

1.

Vienība, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Regulu  XX;

1.

Vienība, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114.

B.a

C.

Šā panta 3. punktā minētā informācija ir jāpaziņo līdz 31.  janvārim kalendārajā gadā, kas seko gadam, uz kuru informācija attiecas. Pirmo informāciju sniedz par attiecīgo kalendāro gadu vai citu atbilstīgu pārskata periodu no 2026. gada 1. janvāra.

C.

Šā panta 3. punktā minētā informācija ir jāpaziņo līdz 31.  jūlijam kalendārajā gadā, kas seko gadam, uz kuru informācija attiecas. Pirmo informāciju sniedz par attiecīgo kalendāro gadu vai citu atbilstīgu pārskata periodu no 2026. gada 1. janvāra.

1.

“Kriptoaktīvs” ir Kriptoaktīvs, kā definēts Regulā XXX .

1.

“Kriptoaktīvs” ir Kriptoaktīvs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā .

5.

“Elektroniskā nauda” jeb “E-nauda” nozīmē Elektronisko naudu jeb E-naudu , kā definēts Direktīvā 2009/110/EK. Šajā direktīvā termini “Elektroniskā nauda” jeb “E-nauda” neietver produktu, kas izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot naudas līdzekļu pārskaitīšanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārskaitīšanu, ja pārvedumu veicošās Vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas, lai atvieglotu pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.

5.

Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā “Elektroniskā nauda” jeb “E-nauda” ir jebkurš Kriptoaktīvs, kam piemīt šādas īpašības: a) tas digitālā veidā pārstāv vienotu Bezseguma naudu, b) tas ir emitēts pēc līdzekļu saņemšanas maksājuma darījumu veikšanas nolūkā , c) to pārstāv prasība emitentam un tas ir denominēts tajā pašā Bezseguma naudā, d) fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents, to pieņem kā maksāšanas līdzekli, un e) saskaņā ar emitentam piemērojamām regulatīvajām prasībām pēc produkta turētāja pieprasījuma tas ir atpērkams jebkurā brīdī par nominālvērtību tajā pašā Bezseguma naudā. Termins “Elektroniskā nauda” jeb “E-nauda” neietver produktu, kas izveidots tikai ar mērķi atvieglot līdzekļu pārskaitīšanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārskaitīšanu, ja pārvedumu veicošās Vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas, lai atvieglotu pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.

6.

“Elektroniskās naudas žetons” jeb “E-naudas žetons” ir Elektroniskās naudas žetons vai E-naudas žetons, kā definēts Regulā XXX .

6.

“Elektroniskās naudas žetons” jeb “e-naudas žetons” ir elektroniskās naudas žetons vai e-naudas žetons, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā .

7.

“Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija” ir Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, kā definēts Regulā XXX .

7.

“Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (SVT) ” ir Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija jeb SVT , kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 1) apakšpunktā .

1.

“Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulā XXX .

1.

“Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3 .  panta 1. punkta 15) apakšpunktā.

4.

“Kriptoaktīvu pakalpojumi” ir Kriptoaktīvu pakalpojumi, kā definēts Regulā XXX, citstarp uzkrāšanas un aizdevumu pakalpojumi .

4.

“Kriptoaktīvu pakalpojumi” ir Kriptoaktīvu pakalpojumi, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16) apakšpunktā .

4.

“Neliela apjoma maksājumu Darījums, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, pārvedums par precēm vai pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz 50 000   EUR .

4.

“Neliela apjoma maksājumu Darījums, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, pārvedums par precēm vai pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz 50 000   USD (vai līdzvērtīgu summu jebkurā citā valūtā) .

2.

Ja Kriptoaktīvu lietotājs nesniedz III iedaļā prasīto informāciju pēc diviem atgādinājumiem, kas saņemti pēc Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, sākotnējā pieprasījuma, bet ne pirms 60 dienu termiņa beigām, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ziņojumus, neļauj Kriptoaktīvu lietotājam veikt Maiņas darījumus.

2.

Ja Kriptoaktīvu lietotājs nesniedz III iedaļā prasīto informāciju pēc diviem atgādinājumiem, kas saņemti pēc Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, sākotnējā pieprasījuma, bet ne pirms 60 dienu termiņa beigām, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ziņojumus, neļauj Kriptoaktīvu lietotājam veikt Maiņas darījumus. Šādu ierobežojumu nekavējoties atceļ pēc tam, kad Kriptoaktīvu lietotājs ir sniedzis prasīto informāciju.