<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2007LVB.0600514901.case.xml"><NO.CASE>C-231/06</NO.CASE><NO.CASE>C-232/06</NO.CASE><NO.CASE>C-233/06</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62006J0231</NO.CELEX><NO.SEQ>0011.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>5172</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>5188</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>17</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20070621">2007. GADA 21. JŪNIJA</DATE> SPRIEDUMS — APVIENOTĀS LIETAS NO C-231/06 LĪDZ C-233/06</LEFT><RIGHT>JONKMAN U.C.</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20070621">2007. gada 21. jūnijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Apvienotās lietas no C-231/06 līdz C-233/06</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P>ko <HT TYPE="ITALIC">cour du travail de Bruxelles</HT> (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20060510">2006. gada 10. maijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20060522">2006. gada 22. maijā</DATE>, tiesvedības</P><PLAINTIFS><P>Office national des pensions</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="ITALIC">Emillenne Jonkman</HT> (C-231/06),</P><P><HT TYPE="ITALIC">Hélène Vercheval</HT> (C-232/06)</P></DEFENDANTS><P>un</P><PLAINTIFS><P><HT TYPE="ITALIC">Noëlle Permesaen</HT> (C-233/06)</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Office national des pensions</HT>.</P></DEFENDANTS></PARTIES><?PAGE NO="I-5173"?><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns <HT TYPE="ITALIC">[P. Jann],</HT> tiesneši R. Šintgens <HT TYPE="ITALIC">[R. Schintgen],</HT> E. Borgs Bartets [A. <HT TYPE="ITALIC">Borg Barthet],</HT> M. Ilešičs [M. <HT TYPE="ITALIC">Ilešič]</HT> (referents) un E. Levits,</P><P>ģenerāladvokāte J. Kokote [J. <HT TYPE="ITALIC">Kokott],</HT></P><P>sekretāre K. Stremholma [C. <HT TYPE="ITALIC">Strömholm],</HT> administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi <DATE ISO="20070301">2007. gada 1. martā</DATE>,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Žonkmanes <HT TYPE="ITALIC">[Jonkman],</HT> Verševālas <HT TYPE="ITALIC">[Vercheval]</HT> un Permezānas <HT TYPE="ITALIC">[Permesaen]</HT> vārdā — Ž. Heinderikss [J. <HT TYPE="ITALIC">Heynderickx],</HT> advokāts,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Office national des pensions</HT> vārdā — R. Dipons <HT TYPE="ITALIC">[R. Dupont]</HT> un M. Vilmě <HT TYPE="ITALIC">[M. Willemet], avocats,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā — I. M. Bragulja <HT TYPE="ITALIC">[I. M. Braguglia],</HT> pārstāvis, kam palīdz V. Ferante <HT TYPE="ITALIC">[W. Ferrante], avvocato dello Stato,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — Ž. Rozē [G. <HT TYPE="ITALIC">Rozet]</HT> un M. van Bēks [M. <HT TYPE="ITALIC">van Beek],</HT> pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20070329">2007. gada 29. martā</DATE>,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="I-5174"?><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Padomes <DATE ISO="19781219">1978. gada 19. decembra</DATE> Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="006" DATE.PUB="1979" PAGE.FIRST="24">OV 1979, L 6, 24</REF.DOC.OJ>. lpp.) interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šie lūgumi ir iesniegti prāvu ietvaros starp Žonkmani, Verševālu un Permezānu un <HT TYPE="ITALIC">Office national des pensions</HT> (Valsts pensiju dienests; turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>ONP<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>).</HT></TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Tā kā Žonkmane, Verševāla un Permezāna bija strādājušas par stjuartēm Beļģijas aeronavigācijas akciju sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">Sabena SA,</HT> tad pieteikumu par vecuma pensijas saņemšanu tās iesniedza kā civilās aviācijas personāls. Šos pieteikumus viņas iesniedza attiecīgi 1992., 1995. un 1996. gadā, lai īstenotu to tiesības uz pensiju attiecīgi no <DATE ISO="19930301">1993. gada 1. marta</DATE>, <DATE ISO="19960701">1996. gada 1. jūlija</DATE> un <DATE ISO="19970201">1997. gada 1. februāra</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ONP</HT> tām piešķīra pensiju. Tomēr Žonkmane, Verševāla un Permezāna <HT TYPE="ITALIC">ONP</HT> lēmumu apstrīdēja, Žonkmane — Briseles <HT TYPE="ITALIC">tribunal du travail</HT> [pirmās instances<?PAGE NO="I-5175"?> Darba tiesa], Verševāla un Permezāna — Niveles <HT TYPE="ITALIC">[Nivelles] tribunal du travail,</HT> norādot, ka to pensiju aprēķins ir balstīts uz diskriminējošām normām un ka tām ir jāsaņem pensija, kas ir aprēķināta atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kas tiek piemēroti stjuartiem.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Precīzāk, no ieinteresēto personu pensiju aprēķina paziņojumu salīdzinājuma izriet, ka algu summas, kuras <HT TYPE="ITALIC">ONP</HT> ņēma vērā, par laikposmu no <DATE ISO="19640101">1964. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="19801231">1980. gada 31. decembrim</DATE> esot būtiski mazākas attiecībā uz stjuartēm nekā stjuartiem, neņemot vērā faktu, ka to pamatalgas bija vienādas.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Tas esot izskaidrojams ar atšķirīgu attieksmi pret, no vienas puses, stjuartēm un, no otras puses, pārējo gaisa kuģus apkalpojošo personālu iepriekš minētajā laika posmā. Faktiski ar <DATE ISO="19640110">1964. gada 10. janvāra</DATE> Karalisko dekrētu, kurā noteiktas iemaksas, kas paredzētas civilās aviācijas personāla vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju sistēmas finansēšanai, kā arī pensiju izmaksu nosacījumi (<DATE ISO="19640117">1964. gada 17. janvāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge,</HT> 464. lpp.), kas stājās spēkā <DATE ISO="19640101">1964. gada 1. janvārī</DATE>, tika ieviesta īpaša vecuma pensiju sistēma civilās aviācijas personālam, tomēr stjuartes tajā nebija iekļautas. Uz tām joprojām bija attiecināma vispārējā darba ņēmēju vecuma pensiju sistēma, kurai ir raksturīgs tas, ka, lai ieturētu iemaksas un aprēķinātu pensijas, tiek ņemta vērā mazāka atalgojuma daļa nekā tā, kura ir aprēķina pamatā īpašajā sistēmā civilās aviācijas personālam.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Iemesls tam, ka uz stjuartēm nav attiecināma īpašā vecuma pensiju sistēma, ir tas, ka tolaik viņas nevarēja īstenot izpeļņas laika posmu kā gaisa kuģa apkalpes locekles ilgāk par 40 gadu vecumu. Tātad viņas nevarēja īstenot pilnīgu izpeļņas laika posmu. Tādēļ Beļģijas Karaliste nolēma stjuartes neietvert ieviestajā īpašajā sistēmā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5176"?><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Izpeļņas laika posma <HT TYPE="ITALIC">Sabena SA</HT> un stjuaršu pensiju sistēmas problemātika ir bijusi vairāku prāvu, no kurām vairākas ir tikušas izšķirtas pamatojoties uz Tiesas pasludinātu spriedumu lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros, priekšmets Beļģijas tiesās (<DATE ISO="19710525">1971. gada 25. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="80/70" YEAR="1971" PAGE.ECR="445">80/70 <HT TYPE="ITALIC">Defrenne, Recueil,</HT> 445</REF.DOC.ECR>. lpp.; <DATE ISO="19760408">1976. gada 8. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="43/75" YEAR="1976" PAGE.ECR="455">43/75 <HT TYPE="ITALIC">Defrenne, Recueil,</HT> 455</REF.DOC.ECR>. lpp., un <DATE ISO="19780615">1978. gada 15. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="149/77" YEAR="1978" PAGE.ECR="1365">149/77 <HT TYPE="ITALIC">Defrenne, Recueil,</HT> 1365</REF.DOC.ECR>. lpp.). Ar <DATE ISO="19800627">1980. gada 27. jūnija</DATE> Karalisko dekrētu, ar ko groza <DATE ISO="19691103">1969. gada 3. novembra</DATE> Karalisko dekrētu, kas paredz īpašus attiecībā uz civilās aviācijas personālu piemērojamus noteikumus tiesību uz pensiju saņemšanai un īpašus nosacījumus <DATE ISO="19671024">1967. gada 24. oktobra</DATE> Karaliskā dekrēta Nr. 50 par darbinieku vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju piemērošanai (<DATE ISO="19800823">1980. gada 23. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge,</HT> 9700. lpp.), kas stājās spēkā <DATE ISO="19810101">1981. gada 1. janvārī</DATE>, uz stjuartēm beidzot tika attiecināta īpašā civilās aviācijas personāla sistēma. Vēlāk Beļģijas likumdevējs ar <DATE ISO="19840328">1984. gada 28. marta</DATE> Karalisko dekrētu ar tādu pašu nosaukumu kā iepriekšējais (<DATE ISO="19840403">1984. gada 3. aprīļa</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge,</HT> 4100. lpp.), ieviesa tiesisko regulējumu par labu stjuartēm attiecībā uz laikposmu no <DATE ISO="19640101">1964. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="19801231">1980. gada 31. decembrim</DATE>. Šis dekrēts tika atcelts ar <HT TYPE="ITALIC">Conseil d'État</HT> [Valsts padome] <DATE ISO="19870907">1987. gada 7. septembra</DATE> spriedumu, un <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnijā</DATE> tika pieņemts jauns Karaliskais dekrēts ar tādu pašu nosaukumu (<DATE ISO="19970731">1997. gada 31. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge,</HT> 19635. lpp., turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/><DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karaliskais dekrēts<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>), lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret stjuartēm un stjuartiem laikposmā no <DATE ISO="19640101">1964. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="19801231">1980. gada 31. decembrim</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karalisko dekrētu stjuartēm, kas šo profesiju ir īstenojušas laikposmā no <DATE ISO="19640101">1964. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="19801231">1980. gada 31. decembrim</DATE>, turpmāk ir tiesības uz vecuma pensiju, kas tiek aprēķināta saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tiek piemēroti stjuartiem., ar nosacījumu, ka tās samaksā, viena maksājuma ietvaros, korekcijas iemaksas, pieskaitot tām procentus, kuru likme ir 10 % gadā. Minētās korekcijas iemaksas būtībā veido starpība starp stjuaršu veiktajām iemaksām laikposmā no <DATE ISO="19640101">1964. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="19801231">1980. gada 31. decembrim</DATE> un lielākajām iemaksām, kuras šajā pašā laikposmā ir veikuši stjuarti.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Žonkmane, Verševāla un Permezāna uzskata, ka <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karaliskajā dekrētā paredzētā korekcija neļauj novērst jebkādu diskrimināciju starp stjuartēm un stjuartiem.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5177"?><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19971117">1997. gada 17. novembra</DATE> un <DATE ISO="19980109">1998. gada 9. janvāra</DATE> spriedumiem, kurus pasludinājusi attiecīgi Briseles <HT TYPE="ITALIC">tribunal du travail</HT> un Niveles <HT TYPE="ITALIC">tribunal du travail,</HT> Žonkmanes un Verševālas prasības tika apmierinātas, jo to pensiju aprēķina veids ir diskriminējošs.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Permezānas gadījumā Niveles <HT TYPE="ITALIC">tribunal du travail</HT> ar <DATE ISO="20031226">2003. gada 26. decembra</DATE> spriedumu daļēji piekrita <HT TYPE="ITALIC">ONP</HT> argumentiem. <HT TYPE="ITALIC">Tribunal du travail</HT> konstatēja, ka tas nav diskriminējoši, ja pensija, kāda ir darba ņēmējiem vīriešiem, tiek piešķirta identiska ar nosacījumu, ka tiek veiktas iemaksas, kuras būtu bijis jāizdara, ja darba ņēmējām šī sistēma būtu bijusi piemērojama to profesionālās darbības laikā. Turpretī, tā atzina par diskriminējošiem procentus, kuru ikgadējā likme ir 10 %.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ONP</HT> par <DATE ISO="19971117">1997. gada 17. novembra</DATE> un <DATE ISO="19980109">1998. gada 9. janvāra</DATE> spriedumiem iesniedza apelāciju Briseles <HT TYPE="ITALIC">cour du travail</HT> [Darba tiesa]. Šajā pašā tiesā savu apelāciju par <DATE ISO="20031226">2003. gada 26. decembra</DATE> spriedumu iesniedza arī Permezāna.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Briseles <HT TYPE="ITALIC">cour du travail</HT> uzskata, ka koriģēšanas sistēmas, kas ieviesta ar <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karalisko dekrētu, praktiskie aspekti var būt diskriminējoši. Šajā sakarā tā uzskata, ka ļoti lielas summas samaksa vienreizēja maksājuma veidā pensionētai personai rada būtiskus šķēršļus. <HT TYPE="ITALIC">Cour du travail</HT> norāda arī šīs koriģēšanas sistēmas nodokļu aspektu, jo iemaksas tolaik stjuarti varēja atskaitīt no ar nodokli apliekamās summas, kā tas nav stjuaršu gadījumā. Visbeidzot tā uzskata, ka piemērotā procentu likme ir augstāka par tiesisko nokavējuma un kompensējošo procentu likmi, kā arī par bankas likmi.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5178"?><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Briseles <HT TYPE="ITALIC">cour du travail</HT> uzskata, ka pamata prāvu risinājums ir atkarīgs no Direktīvas 79/7 interpretācijas. Tādēļ tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīva 79/7 ir interpretējama tādējādi, ka tā ļauj dalībvalstij pieņemt tiesisko regulējumu, kas paredz, ka kāda sākotnēji diskriminēta konkrēta dzimuma personu kategorija var piedalīties pensiju sistēmā, kas attiecas uz pretējā dzimuma personu kategoriju, ar atpakaļejošu spēku veicot iemaksas (vienreizēja ļoti lielas naudas summas iemaksa), par ko saskaņā ar šajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz pēdējo minēto personu kategoriju ir iestājies noilgums?</TXT><P>Apstiprinošas atbildes gadījumā — vai Direktīva 79/7 ir interpretējama tādējādi, ka tā pieprasa, lai dalībvalsts veiktu grozījumus šim regulējumam pretrunā esošajos tiesību aktos, tiklīdz Eiropas Kopienu Tiesa konstatē šo normu konfliktu, vai arī vismaz noilguma termiņā, kas šajā gadījumā attiecas uz iemaksu parādu, kas radies šī tiesiskā regulējuma pieņemšanas rezultātā?</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Direktīva 79/7 ir interpretējama tādējādi, ka tā ļauj dalībvalstij pieņemt tiesisko regulējumu, kas paredz, ka kāda sākotnēji diskriminēta konkrēta dzimuma personu kategorija var piedalīties pensiju sistēmā, kas attiecas uz pretējā dzimuma personu kategoriju, samaksājot augstus nokavējuma procentus, par ko saskaņā ar šajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz pēdējo minēto personu kategoriju ir iestājies noilgums?</TXT><P>Apstiprinošas atbildes gadījumā — vai Direktīva 79/7 ir interpretējama tādējādi, ka tā pieprasa, lai dalībvalsts veiktu grozījumus šim regulējumam pretrunā esošajos tiesību aktos, tiklīdz Eiropas Kopienu Tiesa konstatē šo normu konfliktu, vai arī vismaz noilguma termiņā, kas attiecas uz nokavējuma procentiem, kuri radušies šī tiesiskā regulējuma pieņemšanas rezultātā?<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5179"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Ievada apsvērumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Vispirms ir jāsecina, ka lietas dalībnieki pamatā prāvā nav apstrīdējuši, ka tas, ka sākotnēji uz stjuartēm nebija attiecināma īpašā pensiju sistēma civilās aviācijas personālam, bija diskriminējoši.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka EKL 141. panta 1. un 2. punkts attiecībā uz vienādas darba samaksas principu vīriešiem un sievietēm nav piemērojams šajā gadījumā, jo minētais pants ir piemērojams tikai darba devēja pensiju sistēmām, nevis likumā paredzētajām pensiju sistēmām (iepriekš minētais <DATE ISO="19710525">1971. gada 25. maija</DATE> spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Defrenne,</HT> 10.-13. punkts; <DATE ISO="19931006">1993. gada 6. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-109/91" YEAR="1993" PAGE.ECR="I-4879">C-109/91 <HT TYPE="ITALIC">Ten Oever, Recueil,</HT> I-4879</REF.DOC.ECR>. lpp., 9. punkts, un <DATE ISO="20050721">2005. gada 21. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-207/04" YEAR="2005" PAGE.ECR="I-7453">C-207/04 <HT TYPE="ITALIC">Vergam,</HT> Krājums, I-7453. lpp., 22</REF.DOC.ECR>. un 23. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Tātad iesniedzējtiesa pareizi ir uzdevusi šos jautājumus, ņemot vērā Direktīvu 79/7, kas ir piemērojama likumā paredzētajām sistēmām sociālā nodrošinājuma jautājumos, tostarp likumā paredzētajām pensiju sistēmām (<DATE ISO="19930701">1993. gada 1. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-154/92" YEAR="1993" PAGE.ECR="I-3811">C-154/92 <HT TYPE="ITALIC">van Cant, Recueil,</HT> I-3811</REF.DOC.ECR>. lpp., 10. un 11. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 4. panta 1. punktā ir aizliegta <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>[..] [jeb]kāda [..] diskriminācija dzimuma dēļ [..], jo īpaši [..] attiecībā uz [..] sociālā nodrošinājuma sistēmu darbības apjomu un pieejas nosacījumiem [..], pienākumu veikt iemaksas un iemaksu aprēķināšanu [un] pabalstu aprēķināšanu [..]<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>. Uz šo tiesību normu var atsaukties indivīdi valsts tiesās, lai tiktu atzīts par spēkā neesošu ikviens valsts tiesisko regulējumu, kas ar to ir nesaderīgs (<DATE ISO="19891213">1989. gada 13. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-102/88" YEAR="1989" PAGE.ECR="4311">C-102/88 <HT TYPE="ITALIC">Ruzius-Wilbrink, Recueil,</HT> 4311</REF.DOC.ECR>. lpp., 19. punkts, un <DATE ISO="19931027">1993. gada 27. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-337/91" YEAR="1993" PAGE.ECR="I-5435">C-337/91 <HT TYPE="ITALIC">van Gemert-Derks, Recueil,</HT> I-5435. lpp., 31</REF.DOC.ECR>. punkts).</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5180"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Prasība maksāt korekcijas iemaksas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Par pirmo savu jautājumu daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvā 79/7 netiek pieļauts, ka dalībvalsts, pieņemot tiesisko regulējumu, kas paredz, ka kāda sākotnēji diskriminēta konkrēta dzimuma personu kategorija var piedalīties pensiju sistēmā, ko piemēro pretējā dzimuma personu kategorijai, šādu atļauju pakārto nosacījumam, ka ar atpakaļejošu spēku tiek veiktas korekcijas iemaksas vienreizēja maksājuma veidā un, pieskaitot procentus, kuru likme ir 10 % gadā, iemaksas, kas veido starpību starp [sociālajām] iemaksām, kuras veikušas sākotnēji diskriminētās personas laikposmā, kurā ir notikusi diskriminēšana, un lielākām [sociālajām] iemaksām, kuras ir veikušas citas personas tajā pašā laikposmā.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>No Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka lietas dalībnieki pamata prāvās, Eiropas Kopienu Komisija un Itālijas valdība uzskata, ka galvenais nosacījums, kāds ir piemērojams stjuartēm atbilstoši <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karaliskajam dekrētam, lai to profesionālā darbība laikposmā no <DATE ISO="19640101">1964. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="19801231">1980. gada 31. decembrim</DATE> tiktu ņemta vērā tādā pašā veidā, kā stjuartu darbība, proti, summas samaksa, kas atbilst starpībai starp stjuaršu minētajā laikposmā veiktajām [sociālajām] iemaksām un lielākajām [sociālajām] iemaksām, kuras veikuši stjuarti šajā pašā laikposmā, kā tāds nav diskriminējošs.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Šāds uzskats ir pareizs. Tāpat kā Tiesa jau ir nospriedusi prāvu, kas saistītas ar darba devēja pensiju sistēmām, ietvaros, ka tas, ka darba ņēmējs ar atpakaļejošu spēku var pievienoties darba devēja pensiju sistēmai, neļauj darba ņēmējam izvairīties no iemaksām par attiecīgo dalības periodu (<DATE ISO="19940928">1994. gada 28. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-128/93" YEAR="1994" PAGE.ECR="I-4583">C-128/93 <HT TYPE="ITALIC">Fisscher, Recueil,</HT> I-4583</REF.DOC.ECR>. lpp., 37. punkts; <DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-435/93" YEAR="1996" PAGE.ECR="I-5223">C-435/93 <HT TYPE="ITALIC">Dietz, Recueil,</HT> I-5223</REF.DOC.ECR>. lpp., 34. punkts, un <DATE ISO="20000516">2000. gada 16. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-78/98" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-3201">C-78/98 <HT TYPE="ITALIC">Preston</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-3201</REF.DOC.ECR>. lpp., 39. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="I-5181"?><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Faktiski gadījumā, kurā ir pieļauta diskriminācija, vienlīdzīgas attieksmes atjaunošanai diskriminētais darba ņēmējs ir jānostāda tādā pašā situācijā, kādā ir pretējā dzimuma darba ņēmēji. Līdz ar to minētie darba ņēmēji nevar prasīt, it īpaši no finanšu viedokļa, labvēlīgāku attieksmi, nekā tie būtu saņēmuši, ja tie būtu bijuši iekļauti ierastajā kārtībā (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Fisscher,</HT> 35. un 36. punkts, kā arī iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Preston</HT> u.c., 38. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Ir jāsecina, ka šī judikatūra pēc analoģijas ir piemērojama arī attiecībā uz dalību likumā paredzētajā pensiju sistēmā. No tā izriet, ka dalībvalsts, pieņemot tiesisko regulējumu, kas paredz, ka kāda sākotnēji diskriminēta konkrēta dzimuma personu kategorija var piedalīties pensiju sistēmā, kas attiecas uz pretējā dzimuma personu kategoriju, var izvēlēties, lai atjaunotu vienlīdzīgu attieksmi, prasību samaksāt summu, kas veido starpību starp [sociālajām] iemaksām, kuras veikušas sākotnēji diskriminētās personas laikposmā, kurā ir notikusi diskriminēšana, un lielākām [sociālajām] iemaksām, kuras ir veikušas citas personas tajā pašā laikposmā. Fakts, ka attiecībā uz pēdējām minētajām personām pašlaik ir iestājies prasījumu veikt iemaksas noilgums, nevar kavēt iepriekš aprakstīto koriģēšanu, tomēr ar nosacījumu, kā to savu secinājumu 70. punktā norāda ģenerāladvokāte, ka ir jānosaka līdzīgs noilguma termiņš kā attiecībā uz jaunajiem [sistēmas] dalībniekiem.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Turklāt, lai izvairītos no jebkādas atgriezeniskas diskriminācijas, korekcijas iemaksām var pieskaitīt procentus, lai kompensētu naudas vērtības krišanos. Faktiski, kā to savu secinājumu 38. punktā norāda arī ģenerāladvokāte, un ņemot vērā šo secinājumu 39. punkta redakciju, šāda pieskaitīšana nodrošina, ka jauno [sistēmas] dalībnieku veiktās iemaksas patiesībā nav zemākas kā tās, kuras ir veikuši darba ņēmēji, kas šajā pensiju sistēmā piedalās no tās izveidošanas brīža.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Sakarā ar ģenerāladvokātes savu secinājumu 64. un 65. punktā minētajiem iemesliem, iepriekšējie apsvērumi aprobežoti ar gadījumu, kurā tiesību uz pensiju koriģēšana darbojas sākot no brīža, kad ir iestājies pensijas vecums. Faktiski koriģēšana, kas tiek piedāvāta personām, kuras jau ir pensijā, un prasība samaksāt<?PAGE NO="I-5182"?> summu, kas veido starpību starp [sociālajām] iemaksām, kuras veikušas sākotnēji diskriminētās personas laikposmā, kurā ir tās ir tikušas diskriminētas, un lielākām [sociālajām] iemaksām, kuras ir veikušas citas personas tajā pašā laikposmā.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka Direktīvā 79/7 ir pieļauts, ka dalībvalsts, pieņemot tiesisko regulējumu, kas paredz, ka kāda sākotnēji diskriminēta konkrēta dzimuma personu kategorija var piedalīties pensiju sistēmā, ko piemēro pretējā dzimuma personu kategorijai, visā to pensijas saņemšanas laikā, šādu atļauju pakārto nosacījumiem, ka tiek veiktas korekcijas iemaksas, kas veido starpību starp [sociālajām] iemaksām, kuras veikušas sākotnēji diskriminētās personas laikposmā, kurā ir notikusi diskriminēšana, un lielākām [sociālajām] iemaksām, kuras ir veikušas citas personas tajā pašā laikposmā, pieskaitot procentus, lai kompensētu naudas vērtības krišanos.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par korekcijas iemaksu maksājumu nosacījumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Ciktāl iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai dalībvalsts var prasīt, lai korekcijas iemaksas tiktu veiktas vienreizēja maksājuma veidā, pieskaitot procentus, kuru likme ir 10 % gadā, ir jānorāda, ka ikvienam dalībvalsts veiktajam pasākumam, lai izpildītu Kopienu tiesību normas, kā, piemēram, principu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, ir jābūt iedarbīgam (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Fisscher,</HT> 31. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Preston</HT> u.c., 40.-42. punkts; <DATE ISO="20030320">2003. gada 20. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-187/00" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-2741">C-187/00 <HT TYPE="ITALIC">Kutz-Bauer, Recueil,</HT> I-2741</REF.DOC.ECR>. lpp., 57. punkts, un <DATE ISO="20060704">2006. gada 4. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-212/04" YEAR="2006" PAGE.ECR="I-6057">C-212/04 <HT TYPE="ITALIC">Adeneler</HT> u.c., Krājums, I-6057</REF.DOC.ECR>. lpp., 95. punkts). Līdz ar to Beļģijas likumdevējam, pieņemot <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karalisko dekrētu, lai nostādītu stjuartes tādā pašā situācijā kā stjuartus, koriģēšanas nosacījumi bija jānosaka tādā veidā, lai [šī koriģēšana] viņām nebūtu praktiski neiespējama vai pārmērīgi apgrūtināta.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5183"?><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Tomēr, kā tas izriet no Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem, ņemot vērā diskriminēšanas laikposma ilgumu no <DATE ISO="19640101">1964. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="19801231">1980. gada 31. decembrim</DATE> un ilgos gadus, kas pagājuši starp šī laikposma beigām un <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karaliskā dekrēta, ar ko ievieš koriģēšanu, pieņemšanu (no 1981. gada līdz 1997. gadam), korekcijas iemaksas veido īpaši lielu summu. Kā to savu secinājumu 49. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, minētā summa pat varētu pārsniegt personu, kam koriģēšana ir piedāvāta, viena gada pensiju. Kā to ir apgalvojusi Žonkmane, Verševāla un Permezāna, un <HT TYPE="ITALIC">ONP</HT> šo apgalvojumu nav apstrīdējis, šādas summas vienreizējs maksājums var būt neiespējams vai katrā ziņā būtu jāņem kādas finanšu iestādes kredīts, kas savukārt nozīmētu procentu maksājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Turklāt no <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karaliskā dekrēta izriet, ka izņēmuma gadījumos, kas nav piemērojami šajā gadījumā, tas paredz veicamo korekcijas iemaksu sadalīšanu maksājumos pa daļām.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, ir jāuzskata, ka ieinteresētajām personām uzliktā pienākuma veikt korekcijas iemaksas vienreizēja maksājuma veidā rezultātā stjuaršu tiesību uz pensiju koriģēšana kļūst pārmērīgi apgrūtinoša.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Attiecībā uz procentiem, kuru likme ir 10 % gadā, lietas dalībnieki pamata prāvā, Komisija un Itālijas valdība ir norādījuši vai piekrituši, ka šī likme ir īpaši augsta. Paužot savu nostāju šajā jautājumā tiesas sēdē, <HT TYPE="ITALIC">ONP</HT> nevarēja precizēt iemeslu, kādēļ minētajā <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karaliskajā dekrētā ir noteikta procentu likme, kas pārsniedz inflācijas likmi.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir skaidrs, ka šādas procentu likmes noteikšanas, kas pārsniedz to, kas vajadzīgs, lai kompensētu naudas vērtības krišanos, rezultātā jauno sistēmas<?PAGE NO="I-5184"?> dalībnieku veiktās iemaksas faktiski ir lielākas nekā tās, kuras ir veikuši darba ņēmēji, kas šajā pensiju sistēmā piedalās no tās izveidošanas brīža. Līdz ar to šī procentu likme tā vietā, lai nostādītu stjuartes tādā pašā situācijā kā stjuartus, izraisīja prettiesiskās attieksmes pret stjuartēm turpināšanos.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Tomēr tas ir iesniedzējtiesas ziņā, kas vienīgā visaptveroši pārzina valsts tiesības, noteikt, ciktāl <DATE ISO="19970625">1997. gada 25. jūnija</DATE> Karaliskajā dekrētā paredzētie procenti, kuru likme ir 10 % gadā, varētu būt procentu daļa naudas vērtības krišanās kompensēšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Direktīvā 79/7 nepieļauj, ka dalībvalsts, pieņemot tiesisko regulējumu, kas paredz, ka kāda sākotnēji diskriminēta konkrēta dzimuma personu kategorija var piedalīties pensiju sistēmā, kas attiecas uz pretējā dzimuma personu kategoriju, prasa, lai korekcijas iemaksām tiek pieskaitīti citi procenti, nevis tie, kas kalpo naudas vērtības krišanās kompensēšanai. Šajā direktīvā netiek pieļauts arī tas, ka tiek prasīts, lai minētā samaksa tiktu veikta vienreizēja maksājuma veidā, jo šāda nosacījuma rezultātā minētā koriģēšana kļūst praktiski neiespējama vai tiek pārmērīgi apgrūtināta. Tā tas ir it īpaši gadījumā, ja maksājamā summa pārsniedz ieinteresētās personas gada pensiju.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par dalībvalsts pienākumiem, kas izriet no sprieduma, kas pasludināts par lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Ar savu otro jautājumu daļu, lasot to pamata prāvu kontekstā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai dalībvalstij pēc Tiesas sprieduma, kas pasludināts par lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu un no kura izriet minētās likumdošanas nesaderība ar Kopienu tiesībām, ir pienākums saskaņot savu likumdošanu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5185"?><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar EKL 10. pantā noteikto lojālas sadarbības principu dalībvalstīm ir pienākums likvidēt Kopienu tiesību pārkāpuma radītās prettiesiskās sekas (<DATE ISO="20040107">2004. gada 7. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-201/02" YEAR="2004" PAGE.ECR="I-723">C-201/02 <HT TYPE="ITALIC">Wells, Recueil,</HT> I-723</REF.DOC.ECR>. lpp., 64. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Līdz ar to pēc sprieduma, kas pasludināts, pamatojoties uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un no kura izriet minēto tiesību aktu nesaderība ar Kopienu tiesībām, attiecīgajām dalībvalsts iestādēm ir jāveic visi vispārējie vai īpašie pasākumi, lai to teritorijā nodrošinātu Kopienu tiesību izpildi (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Wells,</HT> 64. un 65. punkts, kā arī <DATE ISO="20040325">2004. gada 25. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-495/00" YEAR="2004" PAGE.ECR="I-2993">C-495/00 <HT TYPE="ITALIC">Azienda Agricola Giorgio, Giovanni</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Luciano Visentin</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> I-2993</REF.DOC.ECR>. lpp., 39. punkts). Saglabājot veicamo pasākumu izvēli, minētajām iestādēm it īpaši ir jāraugās, lai pēc iespējas īsākā termiņā valsts tiesības tiktu saskaņotas ar Kopienu tiesībām un lai pilnībā būtu spēkā no Kopienu tiesībām izrietošās privātpersonu tiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt, kā to Tiesa jau ir atkārtoti nospriedusi, gadījumos, kad tiek konstatēta diskriminācija, kas ir pretrunā ar Kopienu tiesībām, un kamēr nav veikti pasākumi, kas atjauno vienlīdzīgu attieksmi, vienlīdzības principa ievērošanu var nodrošināt, vienīgi piešķirot personām nelabvēlīgā stāvoklī tās pašas priekšrocības, kādas ir personām privileģētā stāvoklī. Tādā gadījumā valsts tiesai ir pienākums nepiemērot nevienu diskriminējošu valsts tiesību normu, neprasot vai negaidot no likumdevēja tās iepriekšēju atcelšanu, un piemērot personām nelabvēlīgā stāvoklī tādu pašu kārtību, kāda tiek piemērota citām personām (<DATE ISO="19940928">1994. gada 28. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-408/92" YEAR="1994" PAGE.ECR="I-4435">C-408/92 <HT TYPE="ITALIC">Avdel Systems, Recueil,</HT> I-4435</REF.DOC.ECR>. lpp., 16. un 17. punkts; <DATE ISO="20021212">2002. gada 12. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-442/00" YEAR="2002" PAGE.ECR="I-11915">C-442/00 <HT TYPE="ITALIC">Rodríguez Caballero, Recueil,</HT> I-11915. lpp., 42</REF.DOC.ECR>. un 43. punkts, un <DATE ISO="20060907">2006. gada 7. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-81/05" YEAR="2006" PAGE.ECR="I-7569">C-81/05 <HT TYPE="ITALIC">Cordero Alonso,</HT> Krājums, I-7569. lpp., 45</REF.DOC.ECR>. un 46. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="I-5186"?><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Turklāt dalībvalstij ir jāatlīdzina indivīdam nodarītie zaudējumi, kas nodarīti Kopienu tiesību pārkāpuma rezultātā. Gadījumā, ja ir izpildīti šāda pienākuma nosacījumi, valsts tiesai ir jāņem vērā šis princips (skat. it īpaši <DATE ISO="19970422">1997. gada 22. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-66/95" YEAR="1997" PAGE.ECR="I-2163">C-66/95 <HT TYPE="ITALIC">Sutton, Recueil,</HT> I-2163</REF.DOC.ECR>. lpp., 35. punkts, un <DATE ISO="20030930">2003. gada 30. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-224/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-10239">C-224/01 <HT TYPE="ITALIC">Köbler, Recueil,</HT> I-10239</REF.DOC.ECR>. lpp., 51. un 52. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro prejudiciālo jautājumu daļu ir jāatbild, ka pēc sprieduma, kas pasludināts, pamatojoties uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, un no kura izriet minēto tiesību aktu nesaderība ar Kopienu tiesībām, attiecīgajām dalībvalsts iestādēm ir jāveic visi vispārējie vai īpašie pasākumi, lai nodrošinātu Kopienu tiesību izpildi, it īpaši uzraugot, lai pēc iespējas īsākā termiņā valsts tiesības tiktu saskaņotas ar Kopienu tiesībām un lai pilnībā būtu spēkā no Kopienu tiesībām izrietošās privātpersonu tiesības. Ja ir tikusi konstatēta diskriminācija, kas ir pretrunā ar Kopienu tiesībām, un kamēr nav veikti pasākumi, kas atjauno vienlīdzīgu attieksmi, valsts tiesai ir pienākums nepiemērot nevienu diskriminējošu valsts tiesību normu, neprasot vai negaidot no likumdevēja tās iepriekšēju atcelšanu, un piemērot personām nelabvēlīgā stāvoklī tādu pašu kārtību, kāda tiek piemērota citām personām.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5187"?><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="19781219">1978. gada 19. decembra</DATE> Direktīvā 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos, ja dalībvalsts pieņem tiesisko regulējumu, kas paredz, ka kāda sākotnēji diskriminēta konkrēta dzimuma personu kategorija var piedalīties pensiju sistēmā, ko piemēro pretējā dzimuma personu kategorijai, visā to pensijas saņemšanas laikā,</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>ir pieļauts, ka minētā dalībvalsts šādu atļauju pakārto nosacījumam, ka tiek veiktas korekcijas iemaksas, kas veido starpību starp [sociālajām] iemaksām, kuras veikušas sākotnēji diskriminētās personas laikposmā, kurā ir notikusi diskriminēšana, un lielākām [sociālajām] iemaksām, kuras ir veikušas citas personas tajā pašā laikposmā, pieskaitot procentus, lai kompensētu naudas vērtības krišanos,</P></ITEM><ITEM><P>turpretī tā nepieļauj, ka minētā dalībvalsts prasa, lai korekcijas iemaksām tiktu pieskaitīti citi procenti, nevis tie, kas kalpo naudas vērtības krišanās kompensēšanai,</P></ITEM><ITEM><P>tā nepieļauj arī, ka tiek prasīts, lai minētā samaksa tiktu veikta vienreizēja maksājuma veidā, jo šāda nosacījuma rezultātā minētā koriģēšana kļūst praktiski neiespējama vai tiek pārmērīgi apgrūtināta. Tā tas ir it īpaši gadījumā, ja maksājamā summa pārsniedz ieinteresētās personas gada pensiju;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><?PAGE NO="I-5188"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>pēc sprieduma, kas pasludināts, pamatojoties uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, un no kura izriet minēto tiesību aktu nesaderība ar Kopienu tiesībām, attiecīgajām dalībvalsts iestādēm ir jāveic visi vispārējie vai īpašie pasākumi, lai nodrošinātu Kopienu tiesību izpildi, it īpaši uzraugot, lai pēc iespējas īsākā termiņā valsts tiesības tiktu saskaņotas ar Kopienu tiesībām un lai pilnībā būtu spēkā no Kopienu tiesībām izrietošās privātpersonu tiesības.</TXT><P>Ja ir tikusi konstatēta diskriminācija, kas ir pretrunā ar Kopienu tiesībām, un kamēr nav veikti pasākumi, kas atjauno vienlīdzīgu attieksmi, valsts tiesai ir pienākums nepiemērot nevienu diskriminējošu valsts tiesību normu, neprasot vai negaidot no likumdevēja tās iepriekšēju atcelšanu, un piemērot personām nelabvēlīgā stāvoklī tādu pašu kārtību, kāda tiek piemērota citām personām.</P></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>