<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-503/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0503</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:681">EU:C:2017:681</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170914">2017. GADA 14. SEPTEMBRA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C‑503/16</P><P>DELGADO MENDES</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (sestā palāta)</P><P><DATE ISO="20170914">2017. gada 14. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – portugāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana</KEYWORD><KEYWORD>Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 90/232/EEK un 2009/103/EK</KEYWORD><KEYWORD>Transportlīdzekļa zādzība</KEYWORD><KEYWORD>Ceļu satiksmes negadījums</KEYWORD><KEYWORD>Kaitējums veselībai un materiālie zaudējumi, kas nodarīti apdrošinātajai personai, transportlīdzekļa īpašniekam, kā gājējam</KEYWORD><KEYWORD>Civiltiesiskā atbildība</KEYWORD><KEYWORD>Atlīdzināšana</KEYWORD><KEYWORD>Obligātās apdrošināšanas segums</KEYWORD><KEYWORD>Izņēmuma klauzulas</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru apdrošinātajai personai, transportlīdzekļa īpašniekam, tiek liegta apdrošināšanas segta atlīdzība</KEYWORD><KEYWORD>Saderība ar šīm direktīvām</KEYWORD><KEYWORD>“Cietušās trešās personas” jēdziens</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑503/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação de Évora</HT> (Evoras apelācijas tiesa, Portugāle) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160923">2016. gada 23. septembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Luís Isidro Delgado Mendes</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Crédito Agrícola Seguros – Companhia de Seguros de Ramos Reais SA.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (sestā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>], tiesneši A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>] (referents) un K. G. Fernlunds [<HT TYPE="ITALIC">C. G. Fernlund</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Crédito Agrícola Seguros – Companhia de Seguros de Ramos Reais SA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">V</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ferreira Pires</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advogado</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Costa de Oliveira</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">K.-P. Wojcik</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rechena</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembra</DATE> Direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="263" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 263, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>) 12. panta 3. punktu un 13. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Luís Isidro</HT> <HT TYPE="ITALIC">Delgado Mendes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Crédito Agrícola Seguros – Companhia de Seguros de Ramos Reais SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) par pēdējās minētās izmaksājamo atlīdzību, pamatojoties uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, par kaitējumu, kas radies <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> ceļu satiksmes negadījuma rezultātā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Savienības tiesības</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar Padomes <DATE ISO="19720424">1972. gada 24. aprīļa</DATE> Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="103" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 103, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Pirmā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 3. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Katra dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta. Sedzamās atbildības apjomu un apdrošināšanas seguma noteikumus nosaka, pamatojoties uz tā apmēriem.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="19831230">1983. gada 30. decembra</DATE> Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="008" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="1984">OV 1984, L 8, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīvu 2005/14/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 149, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Otrā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>), 1. panta 1. punktā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>[Pirmās direktīvas] 3. panta 1. punktā minētā apdrošināšana obligāti attiecas gan uz kaitējumu īpašumam, gan uz miesas bojājumiem.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Otrās direktīvas 2. panta 1. punktā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jebkuri likumos paredzētie vai līgumā noteiktie noteikumi, kas iekļauti apdrošināšanas polisē, kura izsniegta saskaņā ar [Pirmās direktīvas] 3. panta 1. punktu, un kas transportlīdzekļu lietošanas vai vadīšanas apdrošināšanu neattiecina uz:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>personām, kam nav tiešu vai netiešu atļauju,</P></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>piemērojot [Pirmās direktīvas] 3. panta 1. punktu, tiktu uzskatīti par spēkā neesošiem attiecībā uz prasījumiem, ko iesniedz trešās personas, kuras ir negadījumā cietušie.</P></ALINEA><?PAGE NO="3"?><ALINEA>Tomēr noteikumus vai atrunas, kas minētas pirmajā ievilkumā, var vērst pret personām, kuras apzināti reģistrējušas transportlīdzekli, kas radījis kaitējumus vai traumas, ja apdrošinātājs var pierādīt, ka personas ir zinājušas, ka transportlīdzeklis ir zagts.</ALINEA><ALINEA>Dalībvalstīm ir tiesības nepiemērot pirmās daļas noteikumus negadījumiem, kas notikuši to teritorijā, ciktāl cietušais par zaudējumiem var saņemt kompensāciju no sociālā nodrošinājuma iestādes.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="19900514">1990. gada 14. maija</DATE> Trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="129" PAGE.FIRST="33" DATE.PUB="1990">OV 1990, L 129, 33. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta ar Direktīvu 2005/14, (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Trešā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) 1. pantā bija noteikts, it īpaši, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>[Pirmās direktīvas] 3. panta 1. punktā minētā apdrošināšana ietver atbildību par transportlīdzekļa lietošanas rezultātā radītiem miesas bojājumiem visiem pasažieriem, izņemot vadītāju<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Trešās direktīvas 1.a pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>[Pirmās direktīvas] 3. panta 1. punktā minētā apdrošināšana attiecas uz miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam, ko cieš gājēji, riteņbraucēji un citi ceļu satiksmes dalībnieki, kas neizmanto mehāniskos transportlīdzekļus un kuriem saskaņā ar valsts civiltiesību aktiem ir tiesības uz kompensāciju sakarā ar negadījumiem, kuros iesaistīts transportlīdzeklis. Šis pants neskar civiltiesisko atbildību vai zaudējumu summu.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Direktīvā 2009/103 ir kodificētas iepriekšējās direktīvas mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā un tādējādi tās ar šo direktīvu ir atceltas, sākot ar 2009. gada 27. oktobri. Saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumā iekļauto atbilstības tabulu Otrās direktīvas 2. panta 1. punkts atbilst Direktīvas 2009/103 13. panta 1. punktam un Trešās direktīvas 1.a pants atbilst Direktīvas 2009/103 12. panta 3. punktam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Portugāles tiesības</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20070821">2007. gada 21. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto-lei n<HT TYPE="SUP">o</HT> 291/2007, que aprova o regime do sistema do seguro obrigatório de responsabilidade civil automóvel e transpõe parcialmente para a ordem jurídica interna a Directiva n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2005/14/CE, do Parlamento Europeu e do Conselho, de 11 de Maio, que altera as Directivas n<HT TYPE="SUP">os</HT> 72/166/CEE, 84/5/CEE, 88/357/CEE e 90/232/CEE, do Conselho, e a Directiva n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2000/26/CE, relativas ao seguro de responsabilidade civil resultante da circulação de veículos automóveis</HT> (Dekrētlikums Nr. 291/2007 par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas apstiprināšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīvas 2005/14/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu daļēju transponēšanu valsts tiesībās; <DATE ISO="20070821">2007. gada 21. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Diáro da República</HT> 1. sērija, Nr. 160) 4. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ikvienai personai, kuru var uzskatīt par civiltiesiski atbildīgu par miesas bojājumu vai kaitējuma īpašumam atlīdzināšanu, kas nodarīts trešajām personām ar sauszemes transportlīdzekli, kura vadīšanai ir nepieciešama īpaša atļauja, vai tā piekabi, un kurš pastāvīgi atrodas Portugālē, lai transportlīdzeklis varētu piedalīties ceļu satiksmē, ir jābūt apdrošinātai veidā, kas sedz šādu atbildību atbilstoši šim dekrētlikumam.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Dekrētlikuma Nr. 291/2007 11. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>4. pantā paredzētā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana sedz zaudējumus, ko cieš gājēji, riteņbraucēji un citi ceļu satiksmes dalībnieki, kas neizmanto mehāniskos transportlīdzekļus, ja tiem saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir piemērojami ar ceļu satiksmes negadījumu saistītajai civiltiesiskajai apdrošināšanai, ir paredzēta šo zaudējumu atlīdzība, tajos paredzētajā apmērā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Šī dekrētlikuma 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Apdrošināšana nesedz arī nekādu kaitējumu īpašumam, kas nodarīts šādām personām: [..] apdrošinājuma ņēmējam.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Šī dekrētlikuma 15. panta 3. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Laupīšanas, zādzību vai transportlīdzekļa prettiesiskas izmantošanas un tīši izraisītu ceļu satiksmes negadījumu gadījumā apdrošināšana nesedz atlīdzību, kas attiecīgajiem [noziedzīgā nodarījuma] izdarītājiem vai to līdzdalībniekiem ir jāmaksā transportlīdzekļa īpašniekam. [..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamatlietas strīds un prejudiciālais jautājums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><DATE ISO="20090426">2009. gada 26. aprīlī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> ar sievu atradās to īpašumā esošajā fermā Šamuškā (<HT TYPE="ITALIC">Chamusca</HT>) (Portugāle), kuras pagalmā bija novietoti divi transportlīdzekļi, viens no tiem piederēja <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT>, otrs – viņa sievai. Aptuveni sešos vakarā attiecīgās personas konstatēja, ka pie transportlīdzekļa, kas pieder <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT>, stūres atrodas viņiem nepazīstams vīrietis, kurš bija iedarbinājis šo transportlīdzekli. <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> ar sievu nekavējoties iekāpa otrā transportlīdzeklī un sāka sekot minētajam transportlīdzeklim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Krustojumā <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> piederošais transportlīdzeklis apstājās. Arī <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> apstājās aptuveni 20 metru attālumā no šī transportlīdzekļa un izkāpa no viņa sievai piederošā transportlīdzekļa, lai dotos virzienā uz savu transportlīdzekli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Tad <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> piederošā transportlīdzekļa vadītājs ieslēdza atpakaļgaitu, kā rezultātā šis transportlīdzeklis ietriecās <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> sievai piederošā transportlīdzekļa labajā stūrī ar tādu spēku, ka <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> nokrita zemē. Minētais vadītājs no jauna iedarbināja transportlīdzekli un vēlreiz ātri un atkārtoti ieslēdza atpakaļgaitu, uzbraucot <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT>, kurš bija tikko piecēlies, un pārbrauca pāri šim cilvēkam, kuru tādējādi viņa paša transportlīdzeklis vilka aptuveni 8 metru garumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Šī negadījuma tiešās sekas bija tādas, ka <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> guva vairākus lūzumus un traumas. Viņš atradās medicīniskā aprūpē līdz 2011. gada 8. februārim, vēlāk viņam tika izsniegts darba nespējas apliecinājums uz 654 dienām, un viņam joprojām ir dažādas komplikācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Minētā negadījuma dienā civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kas ar <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> transportlīdzekli nodarīti trešajām personām, bija apdrošināta <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT> saskaņā ar apdrošināšanas polisi, kurā <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> bija norādīts kā apdrošinājuma ņēmējs un šī transportlīdzekļa parastais vadītājs. Šajā apdrošināšanas polisē tostarp bija norādīti šādi noteikumi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>trešā persona definēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>persona, kas, iestājoties līgumā paredzētajam apdrošināšanas gadījumam, cieš zaudējumus, kurus ir iespējams novērst vai atlīdzināt saskaņā ar civiltiesību normām vai šo apdrošināšanas polisi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> (1. noteikuma e) punkts);</P></ITEM><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>šī līguma mērķis ir izpildīt Dekrētlikuma [Nr. 291/2007] 4. pantā paredzēto transportlīdzekļa civiltiesiskās apdrošināšanas pienākumu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> (2. noteikuma 1. punkts);</P></ITEM><?PAGE NO="5"?><ITEM><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>ar šo līgumu, ievērojot tiesiski noteiktas robežas un nosacījumus, tiek garantēta:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>apdrošinājuma ņēmēja, kurš ir transportlīdzekļa īpašnieks, kā arī personas, kura to likumīgi lieto vai vada, civiltiesiskā atbildība attiecībā uz trešajām personām nodarītajiem miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>seku, kuras izraisījuši zādzības, laupīšanas, transportlīdzekļu prettiesiskas izmantošanas vai tīšu ceļu satiksmes negadījumu izdarītāji, novēršana<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> (2. noteikuma 2. punkts);</TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></P></ITEM><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>šajā līgumā attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši Portugālē, ir ietverts [..] pienākums izmaksāt civiltiesiski noteikto atlīdzību<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> (4. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkts);</P></ITEM><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>no obligātās apdrošināšanas garantijas ir izslēgts kaitējums īpašumam, kas nodarīts apdrošinājuma ņēmējam<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> (5. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkts);</P></ITEM><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>laupīšanas, zādzību [..] un tīši izraisītu ceļu satiksmes negadījumu gadījumā apdrošināšana nesedz atlīdzību, kas attiecīgajiem [noziedzīgā nodarījuma] izdarītājiem vai to līdzdalībniekiem ir jāmaksā transportlīdzekļa īpašniekam [..]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> (5. noteikuma 5. punkts).</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de Comarca de Santarém</HT> (Santareimas apgabala tiesa, Portugāle), lūdzot piespriest <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT> izmaksāt viņam atlīdzību par kopējo summu EUR <FT TYPE="DECIMAL">210641,00</FT> par radīto mantisko un nemantisko kaitējumu, kā arī likumiskos procentus, skaitot no šīs prasības paziņošanas dienas. <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT>, pamatojoties uz vairākiem pamatiem, lūdz noraidīt minēto prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šī tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> prasību kā nepamatotu, balstoties uz to, ka saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 291/2007 15. panta 3. punktu transportlīdzekļa īpašnieks neietilpst paredzētās apdrošināšanas iespējamo saņēmēju lokā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> pārsūdzēja šo spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação de Évora</HT> (Evoras apelācijas tiesa, Portugāle). Viņš it īpaši norāda, ka šis 15. panta 3. punkts ir jāinterpretē šauri, tādā ziņā, ka ar to ir izslēgta tikai atlīdzība par kaitējumu īpašumam, kas nodarīts transportlīdzekļa īpašniekam. Šajā tekstā likumdevējs nebija paredzējis tādus negadījumus, kādā cieta <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT>. Pamatlietā aplūkotā apdrošināšanas līguma galvenais mērķis ir aizsargāt personas, kurām ir radīti miesas bojājumi, izmaksājot atlīdzību visiem, izņemot pašu vadītāju, tādējādi atlīdzībai par <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> nodarītajiem miesas bojājumiem šajā gadījumā esot piemērojama <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>cietušās trešās personas<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> situācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CA Seguro</HT>s iebilst pret šo šauro interpretāciju un it īpaši norāda, ka tādējādi tiktu pārkāpts <HT TYPE="ITALIC">código civil</HT> (Civilkodekss) 9. pants, jo minētās apdrošināšanas mērķis ir garantēt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>ikvienas personas, kas var būt civiltiesiski atbildīga par mehāniskā sauszemes transportlīdzekļa izraisītu zaudējumu atlīdzinājumu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, atbildību. Nevarot piekrist tam, ka persona, kura ir atbildīga par risku, kas izriet no transportlīdzekļa izmantošanas, tiktu aizsargāta, pamatojoties uz civiltiesisko atbildību, tā, it kā tai būtu trešās personas statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka prasības priekšmets ir tikai noteikt saikni, kas pastāv starp, no vienas puses, atbildību izraisošo faktu un no tā izrietošo pienākumu izmaksāt atlīdzību cietušajam, kā arī, no otras puses, pamatlietā aplūkotā apdrošināšanas līguma ierobežojumiem un piemērošanas jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação de Évora</HT> (Evoras apelācijas tiesa) norāda, ka tā secina gan to, ka pastāv <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> piederošā transportlīdzekļa, kas ir apdrošināts <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT>, vadītāja atbildība notikušajā negadījumā, gan pienākums šim vadītājam novērst radītos zaudējumus. Šī tiesa precizē, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts starp <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT>, pēdējā minētā tādā situācijā, kad cietušais ir trešā persona attiecībā uz esošo apdrošināšanas saikni starp transportlīdzekļa īpašnieku un viņa apdrošināšanas sabiedrību, noteikti ir atbildīga par zaudējumu, kas radušies tikai minētā vadītāja kļūdas dēļ, atlīdzināšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Tomēr pamatlietā esot divas īpatnības: apdrošināšanas gadījumu ir tīši izraisījis <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> piederoša transportlīdzekļa vadītājs un cietušais-prasītājs ir ar šo transportlīdzekli saistītā apdrošinājuma ņēmējs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo no šīm īpatnībām iesniedzējtiesa precizē, ka kopš 2007. gada saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> (Augstākā tiesa, Portugāle) pastāvīgo judikatūru apdrošinātājam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti tīši izraisītos ceļu satiksmes negadījumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Tomēr attiecībā uz otro no šīm īpatnībām gan Dekrētlikuma Nr. 291/2007 15. panta 3. punktā, gan pamatlietā aplūkotajā apdrošināšanas līgumā esot skaidri paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>[..] zādzību [..] un tīši izraisītu ceļu satiksmes negadījumu gadījumā apdrošināšana nesedz atlīdzību, kas attiecīgajiem [noziedzīgā nodarījuma] izdarītājiem vai to līdzdalībniekiem ir jāmaksā transportlīdzekļa īpašniekam<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Šīs lietas apstākļi atbilstot abām šīm situācijām. Turklāt šī dekrēta 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā esot arī izslēgts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>no [..] apdrošināšanas atlīdzības kaitējums īpašumam, kas nodarīts apdrošinājuma ņēmējam<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação de Évora</HT> (Evoras apelācijas tiesa) un <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT> turklāt uzskata, ka Dekrētlikuma Nr. 291/2007 15. panta 3. punkta interpretācija, ko piedāvā <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT>, neatbilst prasībām, kas šajā ziņā noteiktas Civilkodeksa 9. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesai ir šaubas par Dekrētlikuma Nr. 291/2007 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 15. panta 3. punkta (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>strīdīgais tiesiskais regulējums<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>) atbilstību Savienības tiesībām. Šajā ziņā tā norāda, ka ar Otro direktīvu attiecības starp īpašnieku un apdrošinātāju, kas ir tipiskas apdrošināšanas līgumam, tika aizstātas ar attiecībām starp apdrošinātāju un personu, kura ir atbildīga par negadījumu, un Trešajā direktīvā tika apstiprināts, ka, runājot par jebkuru līguma noteikumu saistībā ar apdrošināšanas nepiešķiršanu, izšķirošās ir attiecības starp apdrošinātāju un vadītāju, nevis attiecības starp apdrošinātāju un īpašnieku; šādu pieeju 2008. gadā atkārtoja <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> (Augstākā tiesa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka strīdīgajā tiesiskajā regulējumā norādītās personas tiek izslēgtas, pamatojoties uz vispārējiem un abstraktiem kritērijiem, ko Tiesa esot atzinusi par neatbilstošiem attiecīgajām direktīvām. Tā arī vaicā par minētās izslēgšanas, kuras pamatā ir tikai transportlīdzekļa, kas ir bijis apdrošināšanas gadījuma priekšmets, īpašnieka statuss, atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação de Évora</HT> (Evoras apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Vai ceļu satiksmes negadījumā, kurā gājējam, kas tika tīši notriekts ar viņa paša īpašumā esošu transportlīdzekli, kuru vadīja persona, kas to bija nozagusi, ir nodarīti miesas bojājumi un kaitējums īpašumam, tas, ka saskaņā ar valsts tiesībām gājējam nepienākas nekāda kompensācija, jo viņš ir transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātā persona, ir pretrunā [Savienības] tiesiskajam regulējumam, it īpaši [..] Direktīvas 2009/103/EK 12. panta 3. punktam un 13. panta 1. punktam?<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālo jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Iesākumā vispirms jānorāda, ka Direktīva 2009/103 pamatlietā nav piemērojama <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>. Ņemot vērā apdrošināšanas gadījuma, kas ir šīs lietas pamatā, datumu, šajā gadījumā ir piemērojams Otrās direktīvas 2. panta 1. punkts un Trešās direktīvas 1.a pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Turklāt, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz uzdoto jautājumu, papildus tiesību normām, kas tieši norādītas prejudiciālajā jautājumā, ir jāņem vērā arī Pirmās direktīvas 3. panta 1. punkts un Otrās direktīvas 1. panta 1. punkts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Visbeidzot, tā kā iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka apdrošinātāja pienākums atlīdzināt tīši izraisītus ceļu satiksmes negadījumus kopš 2007. gada ir paredzēts pastāvīgajā <HT TYPE="ITALIC">Supremo Tribunal de Justiça</HT> (Augstākā tiesa) judikatūrā, šķiet, ka uzdotais jautājums faktiski attiecas nevis uz to, vai Pirmajā, Otrajā un Trešajā direktīvā ir noteikts pienākums ar obligāto apdrošināšanu segt tīši izraisītu ceļu satiksmes negadījumu radītos zaudējumus, bet gan, konkrētāk, uz to, vai tas, ka šāds segums ir liegts gājējam tikai tādēļ, ka šis gājējs ir apdrošinājuma ņēmējs un transportlīdzekļa, ar kuru tika radīti šie zaudējumi, īpašnieks, atbilst šīm direktīvām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāuzskata, ka, uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā Tiesai, vai Pirmās direktīvas 3. panta 1. punkts, Otrās direktīvas 1. panta 1. punkts un 2. panta 1. punkts, kā arī Trešās direktīvas 1.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums, ar kuru segums un tādējādi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veiktā atlīdzība nepienākas par miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam, kas radīts gājējam, kurš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, pamatojoties tikai uz to, ka šis gājējs ir apdrošinājuma ņēmējs un transportlīdzekļa, ar kuru tika izraisīti šie zaudējumi, īpašnieks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā ir jānodrošina transportlīdzekļu, kas parasti atrodas Savienības teritorijā, kā arī transportlīdzekļu pasažieru brīva pārvietošanās un, otrkārt, jānodrošina, lai negadījumos, kurus izraisa šie transportlīdzekļi, cietušās personas iegūtu līdzvērtīgu attieksmi neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā negadījums ir noticis (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Churchill Insurance Company Limited</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Evans</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:799">EU:C:2011:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Pirmajā direktīvā, kas precizēta un papildināta ar Otro un Trešo direktīvu, ir paredzēts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas to teritorijā, ir apdrošināta, un tostarp ir precizēts, uz kādiem kaitējuma veidiem šai apdrošināšanai ir jāattiecas un kurām cietušajām trešajām personām šī apdrošināšana ir jāgarantē (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marques Almeida</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:656">EU:C:2012:656</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa jau ir norādījusi, ka Pirmās direktīvas 3. panta 1. punkta, Otrās direktīvas 2. panta 1. punkta un Trešās direktīvas 1. panta mērķis ir nodrošināt, lai ar transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu tiktu atlīdzināti zaudējumi, kas nodarīti visiem transportlīdzekļa ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem pasažieriem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Churchill Insurance Company Limited</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Evans</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:799">EU:C:2011:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Savienības tiesiskā regulējuma par obligāto apdrošināšanu attīstība parāda, ka Savienības likumdevējs ir pastāvīgi izvirzījis un stiprinājis šo mērķi aizsargāt transportlīdzekļu izraisītos negadījumos cietušās personas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Konkrētāk, ar Direktīvu 2005/14, ieviešot Trešajā direktīvā 1.a pantu, Pirmās direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētās apdrošināšanas piemērojamība tika attiecināta arī uz miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam, kas radīts gājējiem, riteņbraucējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri neizmanto mehāniskos transportlīdzekļus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tādējādi, tā kā <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> pamatlietā aplūkotā negadījuma laikā bija gājēja statusā, ir jākonstatē, ka Trešās direktīvas 1.a pantā ir noteikts, ka ar šo transportlīdzekli saistītā obligātā apdrošināšana sedz miesas bojājumus un kaitējumu īpašumam, kas viņam ir nodarīts šī negadījuma rezultātā un kura dēļ gājējam saskaņā ar valsts civiltiesībām ir tiesības saņemt atlīdzību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Konkrētāk, attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumā cietušā apdrošinājuma ņēmēja un šajā negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka statusu jāatgādina, ka Tiesa ir noteikusi, ka cietušo aizsardzības mērķis, kurš izvirzīts Pirmajā, Otrajā un Trešajā direktīvā, nozīmē, ka transportlīdzekļa īpašnieka, kas negadījuma brīdī ir pasažieris, tiesiskais statuss ir pielīdzināms statusam, kādā atrodas jebkurš cits negadījumā cietušais pasažieris (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Churchill Insurance Company Limited</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Evans</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:799">EU:C:2011:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tāpat Tiesa nolēma, ka šim mērķim pretrunā ir arī tas, ka ar valsts tiesisko regulējumu tiek nepamatoti sašaurināts pasažiera, uz kuru attiecas transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, jēdziens, no tā izslēdzot personas, kuras atradušās tāda transportlīdzekļa daļā, kura nav nedz paredzēta viņu pārvadāšanai, nedz aprīkota šim nolūkam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Churchill Insurance Company Limited</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Evans</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:799">EU:C:2011:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tiesa no tā secināja, ka minētais cietušo aizsardzības mērķis arī nosaka, ka personas, kura bija apdrošināta transportlīdzekļa vadīšanai, bet kura negadījuma brīdī bija šī transportlīdzekļa pasažieris, tiesiskais statuss ir jāpielīdzina statusam, kādā atrodas jebkurš cits šajā negadījumā cietušais pasažieris, un ka tādējādi tas, ka persona bija apdrošināta transportlīdzekļa, kurš izraisīja minēto negadījumu, vadīšanai, neļauj izslēgt šo personu no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>trešo cietušo personu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> jēdziena Otrās direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē, ja šī persona šajā transportlīdzeklī bija pasažieris, bet ne tā vadītājs (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Churchill Insurance Company Limited</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Evans</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:799">EU:C:2011:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Pēc analoģijas ir jāuzskata, ka tas, ka gājējs, kuram uzbrauca ceļu satiksmes negadījuma laikā, ir apdrošinājuma ņēmējs un transportlīdzekļa, ar kuru tika izraisīts šis negadījums, īpašnieks, neļauj šo personu izslēgt no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>trešo cietušo personu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> jēdziena Otrās direktīvas 2. panta 1. punkta un Trešās direktīvas 1.a panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Kā atzīst iesniedzējtiesa un kā to pamatoti norāda Komisija, apstāklis, ka attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinājuma ņēmējs tajā neatradās negadījuma laikā, bet gan ar šo transportlīdzekli viņam kā gājējam tika uzbraukts, ņemot vērā šo pašu aizsardzības mērķi, kurš izvirzīts Pirmajā, Otrajā un Trešajā direktīvā un kurš minēts šī sprieduma 41. punktā, neattaisno atšķirīgu attieksmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz tiesībām, kas atzītas cietušām trešajām personām, ir jāatgādina, ka pienākums nodrošināt, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana sedz trešajai personai mehānisko transportlīdzekļu radītu kaitējumu, atšķiras no šo kompensācijas tiesību apjoma, pamatojoties uz apdrošinātā civiltiesisko atbildību. Proti, pirmais ir noteikts un nodrošināts Savienības tiesiskajā regulējumā, savukārt otrais būtībā ir reglamentēts valsts tiesībās (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marques Almeida</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:656">EU:C:2012:656</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka no Pirmās, Otrās un Trešās direktīvas mērķa, kā arī no šo direktīvu teksta izriet, ka ar tām nav paredzēts saskaņot dalībvalstīs pastāvošās civiltiesiskās atbildības sistēmas un ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajām Savienības tiesībām dalībvalstis var brīvi noteikt civiltiesiskās atbildības sistēmu, kas piemērojama ceļu satiksmes negadījumiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marques Almeida</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:656">EU:C:2012:656</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa ir precizējusi, ka dalībvalstīm sava kompetence šajā jomā ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības, un ka valsts tiesību normas par atlīdzību transportlīdzekļu izraisītos ceļu satiksmes negadījumos nevar atņemt Pirmajai, Otrajai un Trešajai direktīvai to lietderīgo iedarbību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marques Almeida</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:656">EU:C:2012:656</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Kā Tiesa arī ir precizējusi, šīm direktīvām šāda iedarbība tiek atņemta, ja, pamatojoties tikai uz cietušā līdzdalību zaudējumu nodarīšanā, ar valsts tiesisko regulējumu, kas noteikts, pamatojoties uz vispārīgiem un abstraktiem kritērijiem, cietušajam vai nu tiek liegtas tiesības uz transportlīdzekļa<?PAGE NO="9"?> obligātās apdrošināšanas atlīdzību, vai arī tās tiek nesamērīgi ierobežotas. Vienīgi īpašos gadījumos, pamatojoties uz individuālu novērtējumu, šīs tiesības var ierobežot (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marques Almeida</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:656">EU:C:2012:656</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Tādējādi no judikatūras izriet, ka minētajām direktīvām ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā tikai tādēļ, ka pasažieris ir veicinājis tam nodarīta kaitējuma rašanos, ir atļauts liegt vai nesamērīgi ierobežot minētā pasažiera tiesības saņemt ar mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas starpniecību izmaksājamo atlīdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marques Almeida</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:656">EU:C:2012:656</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Tas pats attiecas uz valsts tiesisko regulējumu, kāds ir strīdīgais regulējums, ar kuru tiek atļauts atteikt gājējam tiesības saņemt ar mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas starpniecību izmaksājamo atlīdzību tikai viņa kā apdrošinājuma ņēmēja un transportlīdzekļa, ar kuru viņam nodarīti miesas bojājumi un materiālie zaudējumi, īpašnieka statusa dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tiesa ir nospriedusi, ka Pirmās direktīvas 3. panta 1. punkts nepieļauj, ka mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs varētu atsaukties uz tiesību normām vai līguma noteikumiem, lai personām, kas ir cietušas apdrošinātās personas transportlīdzekļa radītā negadījumā, atteiktu kaitējuma atlīdzināšanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Churchill Insurance Company Limited</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Evans</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:799">EU:C:2011:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tāpat Tiesa ir nospriedusi, ka Otrās direktīvas 2. panta 1. punkta pirmajā daļā ir tikai atkārtots šis pienākums attiecībā uz tiesību normām vai šajā pantā minētās apdrošināšanas polises noteikumiem, nesedzot ar transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu zaudējumus, kas trešajām cietušām personām nodarīti tāda transportlīdzekļa izmantošanas vai vadīšanas dēļ, kuru apdrošinājušas personas, kam nav atļaujas vadīt šo transportlīdzekli, personas, kam nav attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja apliecības, vai personas, kas pārkāpušas obligātās tehniskās prasības par attiecīgā transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un drošību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Churchill Insurance Company Limited</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Evans</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:799">EU:C:2011:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Nenoliedzami, atkāpjoties no šī pienākuma, Otrās direktīvas 2. panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka noteiktām cietušajām personām apdrošinātājs neizmaksā atlīdzību, ņemot vērā situāciju, ko tās pašas ir izraisījušas, proti, personām, kuras brīvprātīgi ir iesēdušās transportlīdzeklī, ar ko ticis nodarīts kaitējums, ja apdrošinātājs var pierādīt, ka tās zināja, ka tas ir zagts. Tomēr, kā Tiesa jau ir nospriedusi, no Otrās direktīvas 2. panta 1. punkta pirmās daļas var atkāpties tikai šajā vienīgajā īpašajā gadījumā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Churchill Insurance Company Limited</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Evans</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:799">EU:C:2011:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tomēr pamatlietā nav strīda par to, ka šis nav tas gadījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka strīdīgais valsts tiesiskais regulējums neietekmē Savienības tiesībās paredzēto garantiju, ka transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība, kas noteikta saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām, tiek apdrošināta atbilstoši Pirmās, Otrās un Trešās direktīvas noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Pirmās direktīvas 3. panta 1. punkts, kā arī Otrās direktīvas 1. panta 1. punkts un 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs varētu atsaukties uz tādu valsts tiesisko regulējumu kā strīdīgais regulējums, lai atteiktu atlīdzināt trešajām cietušajām personām miesas bojājumus un kaitējumu īpašumam, ko negadījuma laikā radījis apdrošinātais transportlīdzeklis.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Treškārt, ir jānorāda, ka šo konstatējumu neatspēko <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT> argumentācija, saskaņā ar kuru civiltiesiskās atbildības sistēma tiktu būtiski skarta, ja šāda atbildība varētu rasties attiecībā pret pašu apdrošināto personu, kā tas izrietot no pamatlietā aplūkotās kompensācijas prasības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka šajā tiesvedības stadijā prasības pamatlietā priekšmetu ierobežo civiltiesiskās atbildības, kas jau tika konstatēta, pamatlietā aplūkotā apdrošināšanas līguma seguma apmērs. Šī tiesa apgalvo, ka tā jau ir apstiprinājusi, ka apdrošinātā transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par viņa radīto zaudējumu atlīdzību, un ka tā ir norādījusi, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts starp <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT>, pēdējā minētā, nepastāvot strīdīgajam tiesiskajam regulējumam, ir atbildīga par zaudējumu, kas radušies tikai šī vadītāja kļūdas dēļ, atlīdzināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">CA Seguros</HT> argumentācija nav pamatota ar faktiem, ņemot vērā, ka iesniedzējtiesa ir konstatējusi nevis to, ka būtu iestājusies <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT> civiltiesiskā atbildība attiecībā uz viņu pašu, bet gan transportlīdzekļa, kas bija iesaistīts pamatlietā aplūkotajā apdrošināšanas gadījumā, vadītāja atbildība attiecībā pret <HT TYPE="ITALIC">L. I. Delgado Mendes</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Pirmās direktīvas 3. panta 1. punkts, Otrās direktīvas 1. panta 1. punkts un 2. panta 1. punkts, kā arī Trešās direktīvas 1.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru segums un tādējādi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veiktā atlīdzība nepienākas par miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam, kas radīts gājējam, kurš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, pamatojoties tikai uz to, ka šis gājējs ir apdrošinājuma ņēmējs un transportlīdzekļa, ar kuru tika izraisīti šie zaudējumi, īpašnieks.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19720424">1972. gada 24. aprīļa</DATE> Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts, Padomes <DATE ISO="19831230">1983. gada 30. decembra</DATE> Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīvu 2005/14/EK, 1. panta 1. punkts un 2. panta 1. punkts, kā arī Padomes <DATE ISO="19900514">1990. gada 14. maija</DATE> Trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, kas grozīta ar Direktīvu 2005/14, 1.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru segums un tādējādi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veiktā atlīdzība nepienākas par miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam, kas radīts gājējam, kurš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, pamatojoties tikai uz to, ka šis gājējs ir apdrošinājuma ņēmējs un transportlīdzekļa, ar kuru tika izraisīti šie zaudējumi, īpašnieks.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>