<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-276/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0276</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:81">EU:C:2020:81</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>22</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>22</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT> secinājumi – Lieta C‑276/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">KrakVet Marek Batko</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones</HT><BR/>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Eleanor Sharpston</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti 2020. gada 6. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑276/18</P><P><HT TYPE="ITALIC">KrakVet Marek Batko sp. K.</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság</HT> (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa, Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>33. pants</KEYWORD><KEYWORD>Vietas, kurā notiek ar nodokli apliekamie darījumi, noteikšana</KEYWORD><KEYWORD>Preces, ko nosūta vai transportē piegādātājs vai cita persona viņa vārdā</KEYWORD><KEYWORD>Ļaunprātīga rīcība</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 904/2010 – 7., 13. un 28. līdz 30. pants</KEYWORD><KEYWORD>Administratīvā sadarbība</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu dubultā uzlikšana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šis <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság</HT> (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa, Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz vairāku Direktīvas 2006/112/EK (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>PVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Pamatlietas faktisko apstākļu norises laikā šī direktīva tika grozīta ar Padomes Direktīvu 2006/138/EK (<DATE ISO="20061219">2006. gada 19. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="384" PAGE.FIRST="92" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 384, 92. lpp.</REF.DOC.OJ>); Padomes Direktīvu 2007/75/EK (<DATE ISO="20071220">2007. gada 20. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="346" PAGE.FIRST="13" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 346, 13. lpp.</REF.DOC.OJ>); Padomes Direktīvu 2008/8/EK (2008. gada 12. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="044" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 44, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>); Padomes Direktīvu 2008/117/EK (<DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="014" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 14 7. lpp.</REF.DOC.OJ>); Padomes Direktīvu 2009/47/EK (<DATE ISO="20090505">2009. gada 5. maijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="116" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 116, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>); Padomes Direktīvu 2009/69/EK (<DATE ISO="20090625">2009. gada 25. jūnijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="175" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 175, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>); Padomes Direktīvu 2009/162/ES (<DATE ISO="20091222">2009. gada 22. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="010" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 10, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>); Padomes Direktīvu 2010/23/ES (<DATE ISO="20100316">2010. gada 16. marts</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="072" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 72, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>); Padomes Direktīvu 2010/45/ES (<DATE ISO="20100713">2010. gada 13. jūlijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="189" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 189, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), un Padomes Direktīvu 2010/88/ES (<DATE ISO="20101207">2010. gada 7. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="326" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 326, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Dokumenta konsolidētā versija ir pieejama <HT TYPE="ITALIC">EUR‑Lex</HT> vietnē kā <HT TYPE="ITALIC">CELEX</HT> dokuments 02006L0112-<DATE ISO="20130101">20130101</DATE>.</P></NOTE> un Regulas (ES) Nr. 904/2010 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>PVN krāpšanas apkarošanas regula<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Padomes Regula (<DATE ISO="20101007">2010. gada 7. oktobris</DATE>) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="268" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 268, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Pamatlietas faktisko apstākļu norises laikā šī regula nav grozīta.</P></NOTE> normu interpretāciju. Kad preces ir pareizi klasificējamas kā tādas, ko <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>piegādātājs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> PVN direktīvas 33. panta nozīmē? Kad saskaņā ar šo normu tirgotāja iedibinātā prakse ir uzskatāma par ļaunprātīgu? Un kas šajā kontekstā ir administratīvā sadarbība, kas dažādu dalībvalstu nodokļu iestādēm ir jāīsteno, nosakot vietu, kurā notiek ar nodokli apliekamie darījumi, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, saskaņā ar PVN krāpšanas apkarošanas regulas 7., 13. un 28.–30. pantu?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa ir iesniegusi piecus jautājumus saistībā ar šīm problēmām. Tiesa man lūdza šajos secinājumos izvērtēt tikai ceturto un piekto uzdoto jautājumu. Tie attiecīgi skar jautājumu par to, kāda nozīme ir jāpiešķir PVN direktīvas 33. panta 1. punktā minētajai vārdkopai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>tādu preču piegāde [..], kuras piegādātāj[a] vārdā nosūta vai transportē<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> un jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>ļaunprātīga rīcība<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">PVN direktīva</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>PVN direktīvā ir noteikts visaptverošs regulējums PVN vienveidīgai piemērošanai visā Eiropas Savienībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>9. apsvērumā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>ir būtiski svarīgi paredzēt pārejas periodu, lai ļautu pakāpeniski pielāgot dalībvalstu tiesību aktus noteiktās jomās<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>10. apsvērumā ir paskaidrots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>minētajā pārejas periodā darījumiem Kopienas iekšienē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Savienības tiesību aktos PVN jomā ir joprojām tiek lietots termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Kopienas iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> (nevis, piemēram, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Savienības iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>ES iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>). Skat. van Doesum, A., van Kesteren, H., van Norden, G.‑J., <HT TYPE="ITALIC">Fundamentals of EU VAT Law</HT>, Wolters Kluwer, Alfena, 2016, 436. lpp.</P></NOTE>, ko veic nodokļa maksātāji, kuri nav atbrīvoti no nodokļa, būtu jāuzliek nodoklis galamērķa dalībvalstī, piemērojot šīs dalībvalsts likmes un nosacījumus<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>11. apsvērumā ir piebilsts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>ir arī lietderīgi, ka šajā pārejas periodā [..] konkrēti tālpārdošanas veidi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>tālpārdošana<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> PVN normu kontekstā pirmo reizi tika definēts Padomes Direktīvā (ES) 2017/2455 (<DATE ISO="20171205">2017. gada 5. decembris</DATE>), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="348" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2017">OV 2017, L 348, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>). Skat. šo secinājumu 44. un nākamos punktus.</P></NOTE> Kopienas iekšienē [..] arī būtu jāuzliek nodoklis galamērķa dalībvalstī, piemērojot šīs dalībvalsts likmes un nosacījumus, ciktāl šādi darījumi, nepastāvot īpašiem noteikumiem, varētu radī[t] ievērojamus konkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>17. apsvērumā ir atgādināts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>nosakot to darījumu vietu, par kuriem uzliek nodokli, starp dalībvalstīm var rasties kompetences kolīzijas [..]. Kaut arī par pakalpojumu sniegšanas vietu principā būtu jānosaka vieta, kur ir pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, tomēr būtu lietderīgi noteikt šo vietu pakalpojumu saņēmēja dalībvalstī, jo īpaši attiecībā uz dažiem pakalpojumiem, ko cits citam sniedz nodokļa maksātāji, un ja izmaksas ir iekļautas preču cenā<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>61. un 62. apsvērumā, lasot tos kopā, ir paskaidrots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>ir būtiski nodrošināt PVN sistēmas vienotu piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāievieš īstenošanas pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, un ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>minētajiem pasākumiem jo īpaši būtu jārisina nodokļu dubultās uzlikšanas problēma pārrobežu darījumos, kas var rasties tādēļ, ka dalībvalstis dažādi piemēro noteikumus, kas reglamentē vietu, kurā notiek darījumi, par kuriem uzliek nodokli<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas I sadaļas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Priekšmets un darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>PVN uzliek šādiem darījumiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>preču piegādei, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>preču iegādei Kopienas iekšienē, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic –</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds, vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, ja pārdevējs ir nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds un kam nav tiesību uz 282. līdz 292. pantā paredzēto mazo uzņēmumu atbrīvošanu no nodokļa un uz ko neattiecas 33. vai 36. pants;<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>9. pantā, kas ievada III sadaļu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Nodokļa maksātāji<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>), ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>1. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Nodokļa maksātājs<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. [..]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Direktīvas IV sadaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Darījumi, par kuriem uzliek nodokli<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> sastāv no četrām nodaļām: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Preču piegāde<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (14.–19. pants), <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Preču iegāde Kopienas iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> (20.–23. pants), <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Pakalpojumu sniegšana<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> (24.–29. pants) un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Preču imports<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> (30. pants). 14. panta 1. punktā ir definēts, kas vienkāršākajos apstākļos ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>preču piegāde<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>preču piegāde<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> ir tiesību nodošana rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Direktīvas 20. pantā ir sniegta termina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>preču iegāde Kopienas iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> attiecīgā pamatdefinīcija, proti, tas ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>tiesību iegūšana rīkoties kā īpašniekam ar kustamu materiālu īpašumu, ko pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz galamērķi dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Direktīvas V sadaļas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>To darījumu vieta, par kuriem uzliek nodokli<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>) 1. nodaļas 2. iedaļa attiecas uz preču piegādi ar transportēšanu. Tās 32. pantā ir sniegts vispārējs noteikums – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>ja preces nosūta vai transportē piegādātājs, pircējs vai trešā persona, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad sākas nosūtīšana vai transportēšana pircējam. [..]<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>33. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="033.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Atkāpjoties no 32. panta, par tādu preču piegādes vietu, kuras piegādātājs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē no dalībvalsts, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, uzskata vietu, kur preces atrodas, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>preču piegādi veic tādam nodokļa maksātājam vai tādai juridiskajai personai, kas nav nodokļa maksātāja, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar 3. panta 1. punktu neuzliek PVN, vai jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>preces, ko piegādā piegādātājs vai cita persona viņa vārdā, nav ne jauni transportlīdzekļi, ne arī preces, ko piegādā pēc montāžas vai uzstādīšanas ar darbības pārbaudi vai bez tās.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>34. pantā ir noteikta minimālā skaitliskā robežvērtība attiecībā uz 33. panta piemērošanu. Proti, 34. panta 1. punktā ir noteikts, ka 33. pantu nepiemēro, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>dalībvalstī vienā kalendārajā gadā piegāžu, kas veiktas saskaņā ar 33. pantā paredzētajiem nosacījumiem, kopējā vērtība bez PVN nepārsniedz EUR <FT TYPE="NUMBER">100000</FT> vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Saskaņā ar 34. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>dalībvalsts, kuras teritorijā preces atrodas, kad beidzas nosūtīšana vai transportēšana pircējam, var noteikt, ka 1. punktā minētā robežvērtība nepārsniedz EUR <FT TYPE="NUMBER">35000</FT><QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>138. pants ietilpst IX sadaļas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>Atbrīvojumi<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>) 4. nodaļas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Atbrīvojumi darījumiem Kopienas iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>) 1. iedaļā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Atbrīvojumi preču piegādēm<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>). Tajā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>1. Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu preču piegādi, kuras pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, bet Kopienā, ja piegādi veic citam nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas kā tāda rīkojas dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Direktīvas XIV sadaļas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Dažādi<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>) 2. nodaļā ir viens pants, kas attiecas uz padomdevēju komiteju pievienotās vērtības nodokļa jautājumos (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>PVN komiteja<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>). Ar 398. panta 1. punktu tiek izveidota PVN komiteja, savukārt 398. panta 4. punktā ir noteikta komitejas kompetence, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>papildus jautājumiem, par ko apspriežas saskaņā ar šo direktīvu, PVN komiteja izskata jautājumus, kurus ierosina tās priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma un kuri attiecas uz to, kā piemēro Kopienas noteikumus PVN jomā<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">PVN krāpšanas apkarošanas regula</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>PVN krāpšanas apkarošanas regulā ir reglamentēta administratīvā sadarbība dalībvalstu kompetento iestāžu starpā krāpšanas apkarošanai PVN jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Regulas 5. apsvērumā ir paskaidrots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>nodokļu saskaņošanas pasākumiem, kas veikti, lai pilnībā izveidotu iekšējo tirgu, būtu jāietver kopējas sistēmas izveide sadarbībai starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, kurā dalībvalstu kompetentās iestādes sniegtu savstarpēju palīdzību un sadarbotos ar Komisiju, lai nodrošinātu pareizu PVN piemērošanu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, preču iegādei Kopienas iekšienē un preču importam<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tomēr 6. apsvērumā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>administratīvai sadarbībai nebūtu jāizraisa nevajadzīga administratīvā sloga maiņa starp dalībvalstīm<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Regulas 7. apsvērumā ir norādīts – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>lai iekasētu maksājamo nodokli, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai palīdzētu nodrošināt, ka PVN tiek noteikts pareizi. Tādējādi tām ne tikai jākontrolē, vai tiek pareizi piemērots attiecīgās valsts teritorijā iekasējamais nodoklis, bet arī būtu jāsniedz palīdzība citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi piemērots nodoklis, kas ir saistīts ar darbību, kuru veic attiecīgās valsts teritorijā, bet kas ir iekasējams citā dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 8. apsvērumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>PVN pareizas piemērošanas kontrole pārrobežu darījumos, kad nodoklis iekasējams citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kurā pakalpojumu sniedzējs vai preču piegādātājs veic uzņēmējdarbību, daudzos gadījumos ir atkarīga no informācijas, kas ir tās dalībvalsts rīcībā, kurā nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību, vai kas šai otrai dalībvalstij ir vienkāršāk pieejama. Šādu darījumu efektīva kontrole tādēļ ir atkarīga no tā, vai dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, vāc vai tai ir iespēja vākt minēto informāciju<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Regulas 13. apsvērums ir izteikts šādi: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>Lai efektīvi cīnītos pret krāpšanu, ir jānodrošina informācijas apmaiņa bez iepriekšēja pieprasījuma. Lai veicinātu informācijas apmaiņu, būtu jāprecizē kategorijas, kurām jāparedz automātiska apmaiņa.<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Regulas 1. panta 1. punkta otrajā daļā ir norādīts, ka šī regula <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>paredz noteikumus un procedūras, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu sadarboties un apmainīties ar informāciju, kas varētu palīdzēt pareizi aprēķināt PVN, kontrolēt, vai PVN tiek piemērots pareizi, jo īpaši darījumiem Kopienas iekšienē, un apkarot krāpšanu PVN jomā<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Regulas II nodaļu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>) ievada 7. pants. Tajā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma paziņo 1. pantā minēto informāciju, tostarp jebkādu informāciju, kas attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem gadījumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Lai nosūtītu šā panta 1. punktā minēto informāciju, pieprasījuma saņēmēja iestāde noorganizē jebkādu administratīvo procedūru veikšanu, kas vajadzīgas šādas informācijas iegūšanai.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Līdz <DATE ISO="20141231">2014. gada 31. decembrim</DATE> 1. punktā minētajā pieprasījumā var būt iekļauts pamatots administratīvās procedūras pieprasījums. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka šī administratīvā procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo attiecīgos iemeslus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>No <DATE ISO="20150101">2015. gada 1. janvāra</DATE> pieprasījumā, kas minēts 1. punktā, var būt iekļauts pamatots pieprasījums uzsākt īpašu administratīvo procedūru. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka nekāda administratīvā procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei par attiecīgajiem iemesliem.</P><?PAGE NO="5"?><P>Neatkarīgi no pirmās daļas procedūras par nodokļa maksātāja deklarētajām summām saistībā ar I pielikumā minētajām preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicis nodokļa maksātājs, kurš veic uzņēmējdarbību pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī, un par ko iekasējams nodoklis dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma iesniedzēja iestāde, var atteikt tikai:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pamatojoties uz 54. panta 1. punktā minētajiem iemesliem, ko pieprasījuma saņēmēja iestāde attiecībā uz šā punkta un 54. panta 1. punkta mijiedarbību izvērtējusi saskaņā ar Paraugprakses paziņojumu, ko pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pamatojoties uz 54. panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem iemesliem; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pamatojoties uz to, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde par to pašu nodokļa maksātāju jau ir sniegusi pieprasījuma iesniedzējai iestādei informāciju, kas iegūta administratīvajā procedūrā, kura veikta mazāk nekā pirms diviem gadiem.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde atsakās veikt otrajā daļā minēto administratīvo procedūru, pamatojoties uz a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem iemesliem, tā tomēr paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei to attiecīgo piegāžu un pakalpojumu datumus un summas, ko nodokļa maksātājs dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma iesniedzēja iestāde, ir veicis pēdējo divu gadu laikā.<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Regulas III nodaļu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>Informācijas apmaiņa bez iepriekšēja pieprasījuma<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>) ievada 13. pants. Tā 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>katras dalībvalsts kompetentā iestāde bez iepriekšēja pieprasījuma nosūta 1. pantā minēto informāciju jebkuras citas attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei šādos gadījumos: a) ja galamērķa dalībvalstī paredzēta nodokļa uzlikšana un ja izcelsmes dalībvalsts sniegtā informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu galamērķa dalībvalsts pārbaudes sistēmas efektivitāti. [..]<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Regulas 14. pantā ir paredzēta detalizēta kārtība, kādā notiek automātiska informācijas apmaiņa. 15. pants attiecas uz informācijas apmaiņu pēc savas iniciatīvas, un tajā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>[..] kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas paziņo [..] 13. panta 1. punktā minēto informāciju, kura nav tikusi pārsūtīta saskaņā ar 14. pantā minēto automātisko informācijas apmaiņu un kura tai ir zināma, un kura, pēc to domām, var būt noderīga minētajām kompetentajām iestādēm<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>28. pantā, kas ir VII nodaļas (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>Atrašanās administratīvajos birojos un līdzdalība administratīvajās procedūrās<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>) vienīgais noteikums, ir paredzēta detalizēta kārtība, saskaņā ar kuru pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentās iestādes ierēdņi var būt klāt novērotāju statusā, savukārt ierēdņi citā dalībvalstī veic administratīvos pieprasījumus un var piekļūt šādā veidā iegūtajai informācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>29. pantā (kas ir VIII nodaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>Vienlaicīgas pārbaudes<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> ievadnoteikums), ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>dalībvalstis var vienoties veikt vienlaicīgas pārbaudes ikreiz, kad tās uzskata, ka šādas pārbaudes ir efektīvākas nekā tikai vienas dalībvalsts veiktas pārbaudes<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Savukārt 30. pantā ir noteikta kārtība, kā šādas pārbaudes ir veicamas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Padomes Īstenošanas regula (<DATE ISO="20110315">2011. gada 15. marts</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="077" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 77, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Pamatlietas faktisko apstākļu norises laikposmā šī regula nav grozīta.</P></NOTE> 17. apsvērumā ir paskaidrots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>preču iegādes Kopienas iekšienē gadījumā tās dalībvalsts tiesības uzlikt nodokli iegādei, kuras teritorijā tā notiek, būtu jāsaglabā neatkarīgi no PVN režīma, kas darījumam ir piemērots nosūtīšanas sākumpunkta dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>16. panta pirmajā daļā ir noteikts – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>ja ir veikta preču iegāde Kopienas iekšienē [PVN direktīvas] 20. panta nozīmē, dalībvalsts, kas ir nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, īsteno savas nodokļa uzlikšanas tiesības neatkarīgi no PVN režīma, kas darījumam ir piemērots nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 16. panta otro daļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>jebkuru preču piegādātāja pieprasījumu veikt korekcijas PVN rēķinā, ko viņš deklarējis nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī, minētā dalībvalsts izskata saskaņā ar saviem tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">PVN komitejas Darba dokuments</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>PVN komiteja <DATE ISO="20150505">2015. gada 5. maijā</DATE> izdeva Darba dokumentu Nr. 855 par PVN noteikumu piemērošanu tālpārdošanai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>Darba dokuments<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Dokuments <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>taxud.c.1(2015)2158321<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Darba dokumenta 2. sadaļā ir paskaidrots, ka nodokļu administrācijas Beļģijā un Apvienotajā Karalistē ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>konstatējušas, ka ir izveidoti daži saimnieciskās darbības īstenošanas pasākumi ar mērķi nošķirt preču piegādi no preču transportēšanas vai nosūtīšanas, lai izvairītos no PVN uzskaites un maksāšanas preču galamērķa dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Darba dokumenta 3. sadaļā Komisija apgalvoja, ka PVN direktīvas 33. panta 1. punkta formulējumu var interpretēt gramatiski vai plašāk, atkarībā no tā, vai to lasa, attiecinot vien uz situācijām, kurās piegādātājs tieši piedalījies transportēšanas organizēšanā, vai ietverot arī situācijas, kurās piegādātājs piedalījies vien netieši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Komisija apgalvoja, ka gramatiskās interpretācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>priekšrocība ir tāda, ka tā ir ļoti skaidra, ja stingri ņem vērā tiesisko situāciju un līgumattiecības, taču to visai vienkārši varētu arī apiet<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>. Komisija minēja, ka šādu apiešanu “varētu risināt, ievērojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>likuma ļaunprātīgas izmantošanas<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> kritēriju, kā Tiesa noteikusi lietā <HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedums, 2006. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑255/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:121">EU:C:2006:121</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 61. un nākamie punkti).</P></NOTE>, ar kuru varētu izvērtēt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>vai šādu pasākumu rezultāts ir pretējs tam, ko paredz PVN direktīvas noteikumi, vai šādu pasākumu galvenais mērķis ir sasniegt šādu rezultātu un nav citu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>saimniecisko<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> iemeslu vai tie ir mazsvarīgi<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>. Komisija šajā saistībā tālāk atsaucās uz Tiesas nolēmumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Part Service</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, 2008. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Part Service</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑425/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:108">EU:C:2008:108</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Attiecībā uz plašāku interpretāciju Komisija apgalvoja – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>lai piemērotu tālpārdošanas noteikumus, ir jāņem vērā ne tikai līgumā nostiprinātās vienošanās starp piegādātāju, pārvadātāju un klientu, bet arī, kas ir svarīgāk, ekonomiskā realitāte<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>. Turklāt Komisija apgalvoja, ka protokolā iekļautajā paziņojumā, kas tika saskaņots, kad tika pieņemta Direktīva 91/680/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="19911216">1991. gada 16. decembris</DATE>), kas papildina pievienotās vērtības nodokļu kopējo sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK nolūkā atcelt fiskālās robežas (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="376" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1991">OV 1991, L 376, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Skat. šo secinājumu 89. punktu.</P></NOTE> (ar kuru tika izstrādāti tālpārdošanas noteikumi)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Par šāda Padomes sanāksmes protokolā iekļauta saskaņotā paziņojuma juridisko spēku skat. šo secinājumu 89. punktu.</P></NOTE>, Padome un Komisija skaidri norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>īpaši pasākumi attiecībā uz tālpārdošanu tiks piemēroti visos gadījumos, kad preču nosūtīšanu vai transportēšanu tieši vai netieši īstenos piegādātājs vai persona viņa vārdā<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo kontekstu, Darba dokumentā delegācijas tika aicinātas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>izteikt savu viedokli par Apvienotās Karalistes un Beļģijas ierosinātajiem jautājumiem un par Komisijas dienestu sniegtajiem apsvērumiem. Tās it īpaši tiek lūgtas sniegt savu viedokli par divām izvērtētajām pieejām<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">PVN komitejas pamatnostādnes</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>PVN komiteja savā 104. sanāksmē, kas notika <DATE ISO="20150504">2015. gada 4.–5</DATE>. jūnijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Dokuments <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>C – taxud.c.1(2015)4820441 – 876<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>.</P></NOTE>, pieņēma Pamatnostādnes par tālpārdošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Kā pati PVN komiteja skaidro savas publikācijas <HT TYPE="ITALIC">Guidelines resulting from meetings of the VAT Committee up until 12 December 2019</HT> [Pamatnostādnes, kas izriet no PVN komitejas sanāksmēm laikposmā līdz <DATE ISO="20191212">2019. gada 12. decembrim</DATE>] sākumā, jo, tā kā tā ir tikai padomdevēja komiteja un tai nav likumdošanas pilnvaru, PVN komiteja nevar pieņemt juridiski saistošus lēmumus. Tā var sniegt vadlīnijas par Direktīvas piemērošanu, kas tomēr nekādā veidā nav saistošas ne Eiropas Komisijai, ne dalībvalstīm.” Pilns teksts ir pieejams ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/guidelines‑vat‑committee‑meetings_en.pdf. Skat. šo secinājumu 91. punktu.</P></NOTE>, kurās noteica, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>PVN komiteja gandrīz vienbalsīgi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>Gandrīz vienbalsīgi<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> šajā saistībā ir lietots, lai norādītu, ka vienojušās bija 24 līdz 27 dalībvalstis no iespējamajām 28 dalībvalstīm. Skat. <HT TYPE="ITALIC">Guidelines resulting from meetings of the VAT committee up until 12 December 2019</HT>.</P></NOTE> piekrīt tam, ka PVN direktīvas 33. panta nolūkā ir uzskatāms, ka preces <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>piegādātājs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> visos gadījumos, kad piegādātājs tieši vai netieši piedalās preču nosūtīšanā vai transportēšanā<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Pamatnostādnēs ir minēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>PVN komiteja vienbalsīgi piekrīt tam, ka piegādātājs ir uzskatāms par tādu, kas netieši piedalījies preču nosūtīšanā un transportēšanā, šādos gadījumos: [..] iii) ja piegādātājs izraksta rēķinus un iekasē transportēšanas maksas no pircēja un pēc tam tās pārskaita trešajai pusei, kas organizēs preču nosūtīšanu vai transportēšanu<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Visbeidzot pamatnostādnēs ir minēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>PVN komiteja gandrīz vienbalsīgi piekrīt tam, ka citos piedalīšanās gadījumos, it īpaši, ja piegādātājs aktīvi reklamē trešās puses piegādes pakalpojumus pircējam, nodrošina pircēja un trešās puses savstarpējo saziņu un sniedz trešai pusei informāciju, kas nepieciešama preču nosūtīšanai, viņš, visticamāk, ir uzskatāms par tādu, kas preču nosūtīšanā un transportēšanā ir iesaistījies netieši<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2017/2455</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Komisija <DATE ISO="20161201">2016. gada 1. decembrī</DATE> iesniedza priekšlikumu grozīt PVN direktīvu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (COM(2016) 757 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>).</P></NOTE>. Tam pievienotā Paskaidrojuma raksta 5. iedaļas 2. panta 2. punktā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>priekšlikumā turklāt ir precizēts 33. panta 1. punkts atbilstoši PVN komitejas norādījumiem [pamatnostādnēm]<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šo priekšlikumu, tika pieņemta Direktīva 2017/2455. Minētās direktīvas 9. apsvērumā attiecībā uz preču tālpārdošanu Kopienas iekšienē ir paskaidrots: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>Lai šādiem uzņēmumiem nodrošinātu juridisko noteiktību, definīcijā par minēto preču piegādi būtu skaidri jānorāda, ka to piemēro arī tādā gadījumā, kad preces transportē vai nosūta piegādātāja interesēs, tostarp gadījumā, kad piegādātājs netiešā veidā piedalās preču transportēšanā vai nosūtīšanā.<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tās 2. pantā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>no <DATE ISO="20210101">2021. gada 1. janvāra</DATE> [PVN direktīvu] groza šādi: 1) direktīvas 14. pantā pievieno šādu punktu: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>4. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas: 1) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>preču tālpārdošana Kopienas iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> ir tādu preču piegāde, kuras piegādātājs vai cita persona viņa interesēs nosūta vai transportē – tostarp, ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču transportēšanā vai nosūtīšanā, – no dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) preču piegādi veic [..] jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>. [..]<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>2. panta 3. punktā ir noteikts, ka PVN direktīvas 33. pantu aizstāj ar šādu: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>Atkāpjoties no 32. panta: a) preču tālpārdošanas Kopienas iekšienē darījumos par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas laikā, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam. [..]<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/></TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Likums par PVN</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Általános forgalmi adóról szóló 2007. évi CXXVII. törvény</HT> (2007. gada Likums CXXVII par pievienotās vērtības nodokli, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>Likums par PVN<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem.</P></NOTE> 2. panta a) punktā ir noteikts, ka tas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko par atlīdzību valsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas šādā statusā<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>25. pantā ir noteikts – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>ja preces nenosūta un netransportē, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas piegādes brīdī<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>29. panta 1. punktā ir noteikts – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>atkāpjoties no 26. un 28. panta, ja piegādātājs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē preces un preces tiek sekmīgi piegādātas Kopienas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā preces atradās brīdī, kad sākās nosūtīšana vai transportēšana, ir uzskatāms, ka preču piegādes vieta ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) preču piegādi aa) veic tādam nodokļa maksātājam vai tādai juridiskajai personai, kas nav nodokļa maksātāja, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar 20. panta 1. punkta a) vai d) apakšpunktu neuzliek PVN, vai ab) fiziskai personai vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja. [..]<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>82. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>nodokļa summa ir 27 % no nodokļa bāzes<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Nodokļu procesa kodekss</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Az adózás rendjéről szóló 2003. évi XCII. törvény</HT> (2003. gada Likums XCII par nodokļu procedūras kodeksu; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>Nodokļu procesa kodekss<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem.</P></NOTE> 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>visas tiesības tiesiskajās attiecībās nodokļu jomā īsteno saskaņā ar mērķi, kam tās ir paredzētas. Saskaņā ar tiesību aktiem nodokļu jomā līgumu slēgšanu vai citu darījumu īstenošanu nolūkā apiet likumu nodokļu jomā normas nevar kvalificēt kā tiesību izmantošanu atbilstoši to mērķim<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>86. panta 1. punktā ir noteikts – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>lai novērstu nodokļu ieņēmumu samazināšanos un nepamatotus pieteikumus budžeta atbalstiem un nodokļu atmaksai, nodokļu iestāde regulāri veic revīzijas attiecībā uz nodokļa maksātājiem un citām aplikšanas ar nodokļiem sistēmā iesaistītajām personām. Revīziju mērķis ir noskaidrot, vai nodokļu likumos un citās tiesību normās noteiktie pienākumi ir izpildīti vai pārkāpti. Veicot revīziju, nodokļu iestāde atklāj un pierāda faktus, apstākļus vai datus, kas tiks izmantoti par pamatu pārkāpuma vai tiesību ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanai un administratīvajam procesam, kas ir uzsākts šī pārkāpuma vai šīs tiesību ļaunprātīgas izmantošanas dēļ<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>95. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>nodokļu iestāde veic revīziju, pārbaudot dokumentus, apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites un reģistrus, kas ir nepieciešami, lai noteiktu nodokļa vai budžeta atbalsta bāzes apmēru, tostarp elektroniski saglabāto informāciju, lietojumprogrammas un nodokļa maksātāja izmantotās informātikas tehnoloģiju sistēmas, kā arī aprēķinus un citus faktus, datus un apstākļus grāmatvedības uzskaites veikšanai un saglabāšanai un apliecinošo dokumentu apstrādei<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>108. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>aprēķins ir apliecinājuma veids, ko izmanto, lai ticami noteiktu nodokļu atbalsta un budžeta atbalsta faktisko juridisko pamatu<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>170. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>gadījumā, ja nodoklis netiek samaksāts pienācīgā apmērā, par to piemēro naudas sodu nodokļu jomā. Naudas soda apmērs, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, ir 50 % no nesamaksātās summas. Naudas sods var sasniegt 200 % no nesamaksātās summas, ja starpība, salīdzinājumā ar maksājamo apmēru ir radusies, slēpjot ienākumus vai viltojot vai iznīcinot pierādījumus, grāmatvedības uzskaites vai reģistrus<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>172. panta 1. punktā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/>izņemot 2. punktā noteikto, gadījumā, ja nav izpildīts pienākums iesniegt paziņojumu (sākotnējais paziņojums un paziņojums par izmaiņām), sniegt informāciju vai atvērt norēķinu kontu vai arī pienākums iesniegt nodokļu deklarācijas, var tikt uzlikts naudas sods līdz [<FT TYPE="NUMBER">200000</FT> Ungārijas forintiem (HUF)] privātpersonām un līdz <FT TYPE="NUMBER">500000</FT> HUF citiem nodokļu maksātājiem<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Minētās summas attiecīgi ir apmēram 645,35 EUR un 1613,37 EUR.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Turpmākajā izklāstā esmu apkopojusi informāciju, kas bija ietverta lūgumā sniegt prejudiciālu jautājumu, rakstveida apsvērumos un Tiesas sēdē sniegtajās detalizētajās atbildēs uz Tiesas jautājumiem. Tomēr uzsveru, ka tikai pirmajā minētajā avotā ir sniegti konstatēti fakti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">KrakVet Marek Batko sp. K</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/><HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT><QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/>) ir Polijā reģistrēts un dibināts uzņēmums. Ungārijā tam nav reģistrācijas, biroja vai noliktavas. <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> kaimiņu dalībvalstīs pārdod dzīvniekiem paredzētas preces, galvenokārt suņu un kaķu barību, it īpaši ar dažādu savu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0096" REF.END="QE0096"/><HT TYPE="ITALIC">zoofast</HT><QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/> tīmekļvietņu starpniecību. Tam ir vairāki klienti Ungārijā, kas veic pirkumus, izmantojot tīmekļvietni www.zoofast.hu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesā skatītā lieta attiecas uz notikumiem, kas risinājušies 2012. finanšu gadā. Tajā laikā <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> savā tīmekļvietnē piedāvāja pircējiem iespēju viņu iegādātās preces transportēt no <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> telpām Polijā uz viņu izvēlēto piegādes adresi saskaņā ar līgumu, ko pircējs noslēdz ar <HT TYPE="ITALIC">Krzysztof Batko Global Trade</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0097" REF.END="QE0097"/><HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT><QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/>). Alternatīvi pircējs varēja izmantot jebkura cita pārvadātāja pakalpojumus. Pats <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> nepiedāvāja veikt transportēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Pirkumiem līdz 8990 HUF (apmēram 30,79 EUR)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>HUF konvertēšanai uz EUR es izmantoju Eiropas Centrālās bankas noteikto 2012. gada vidējo valūtas maiņas likmi.</P></NOTE> transportēšana ar <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> maksāja 1600 HUF (apmēram 5,54 EUR). Pirkumiem virs šīs robežvērtības <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> transports bija pieejams tikai par 70 HUF (apmēram 0,24 EUR) – to bija panācis <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, sniedzot 1530 HUF atlaidi no iegādāto preču cenas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Līdzīgi kā <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> arī <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> ir Polijā reģistrēts un dibināts uzņēmums. <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> īpašnieks <HT TYPE="ITALIC">Krzysztof Batko</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> īpašnieka <HT TYPE="ITALIC">Marek Batko</HT> brālis. Pats <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> nodarbojās ar pārvadājumiem no Polijas uz Ungāriju. Pārvadājumiem Ungārijas teritorijā uz pircēja piegādes adresi tas bija nolīdzis divus apakšuzņēmējus, kas ir kurjeru pakalpojumu uzņēmumi (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0098" REF.END="QE0098"/>Ungārijas kurjeru pakalpojumu uzņēmumi<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/>), proti, <HT TYPE="ITALIC">Sprinter Futárszolgálat Kft</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0099" REF.END="QE0099"/><HT TYPE="ITALIC">Sprinter</HT><QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/>) un <HT TYPE="ITALIC">GLS General Logistics Systems Hungary Kft</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0100" REF.END="QE0100"/><HT TYPE="ITALIC">GLS Hungary</HT><QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Pircēji veica vienreizēju maksājumu, kas ietver gan preču, gan transporta izmaksas. Maksājums tika veikts ar diezgan vienādu regularitāti vai nu uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">Sprinter</HT> un <HT TYPE="ITALIC">GLS Hungary</HT> pēc preču piegādes, vai ar bankas pārskaitījumu <HT TYPE="ITALIC">CIB Bank ZRt</HT>. bankas kontā Ungārijā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0101" REF.END="QE0101"/><HT TYPE="ITALIC">CIB</HT> bankas konts<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/>) uz <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> īpašnieka vārda.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Pēc piegādes Ungārijas kurjeru pakalpojumu uzņēmumiem būtu jāpārskaita saņemtie maksājumi uz <HT TYPE="ITALIC">CIB</HT> bankas kontu. Tad <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> organizētu līdzekļu pārskaitījumu no <HT TYPE="ITALIC">CIB</HT> bankas konta uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>. Tiesas sēdē Tiesa tika informēta, ka, pārskaitot naudu <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> esot ieturējusi savu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0102" REF.END="QE0102"/>daļu<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/>. Netika paskaidrots, vai šī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0103" REF.END="QE0103"/>daļa<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> ir bijusi līgumā noteiktās transportēšanas izmaksas vai kāda cita summa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> lūdza pieņemt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0104" REF.END="QE0104"/>sākotnēju lēmumu nodokļu jomā<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/> Polijas nodokļu iestādēm, kuras atbildēja, ka PVN ir jāmaksā Polijā. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> teikto šāds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0105" REF.END="QE0105"/>sākotnējs lēmums nodokļu jomā<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/> esot saistošs uzņēmumam, kas to lūdz, Polijas nodokļu iestādēm un Polijas tiesai. Pamatojoties uz minēto lūgumu un saņemto atbildi, <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> PVN maksāja Polijā, kur likme ir 8 %, nevis Ungārijā, kur likme ir 27 %.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>2013. gadā <HT TYPE="ITALIC">Nemzeti Adó – és Vámhivatal Kiemelt Adózók Adóigazgatósága Különös Hatásköri Ellenőrzési Főosztálya</HT> (Ungārijas nodokļu iestādes) veica pārbaudi uzņēmumā <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> par 2012. finanšu gadu un minētajā kontekstā <DATE ISO="20130814">2013. gada 14. augustā</DATE> piešķīra <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> Ungārijas nodokļu maksātāja numuru. Ungārijas nodokļu iestādes veica arī saistītās pārbaudes par Ungārijas kurjeru pakalpojumu uzņēmumu darbībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>2014. gadā arī Polijas nodokļu iestādes veica pārbaudi uzņēmumā <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> par 2012. finanšu gadu. Pēc pabeigšanas tās apstiprināja savu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0106" REF.END="QE0106"/>sākotnējo lēmumu nodokļu jomā<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/>. <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> <DATE ISO="20151123">2015. gada 23. novembrī</DATE> Ungārijas nodokļu iestādēm iesniedza no Polijas nodokļu iestādēm saņemto dokumentu neoficiālo tulkojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT><DATE ISO="20160128">2016. gada 28. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> Ungārijas nodokļu iestādēm iesniedza arī savu vispārīgo noteikumu kopiju un aicināja ģenerāldirektoru apstiprināt šīs versijas autentiskumu, jo 2012. gada tīmekļvietnes versija vairs nebija pieejama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Šķiet, ka Ungārijas nodokļu iestādes bija ierosinājušas tīmekļvietnes versijas meklēšanu interneta arhīvā, ko veica informācijas tehnoloģiju nodaļa (<HT TYPE="ITALIC">Nemzeti Adó- és Vámhivatal Informatikai Ellenőrzési Főosztály</HT>), taču Tiesa nav informēta par šīs meklēšanas rezultātu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Ungārijas nodokļu iestādes pieprasīja Polijas nodokļu iestādēm sniegt sīkāku informāciju par <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>. Tās tika informētas, ka laikposmā, kamēr <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> pako un marķē transportējamās preces <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> noliktavā, preces ir <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> īpašums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šo informāciju, Ungārijas nodokļu iestādes secināja, ka 2012. finanšu gadā <HT TYPE="ITALIC">Sprinter</HT> ir veicis piegādes <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> vārdā un uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> <FT TYPE="NUMBER">217087988</FT> HUF vērtībā (apmēram <FT TYPE="DECIMAL">751039,57</FT> EUR), ar preču saņemšanu <HT TYPE="ITALIC">Sprinter</HT> centrālajā noliktavā Budapeštā. Līdzīgi Ungārijas nodokļu iestādes secināja, ka šajā pašā periodā <HT TYPE="ITALIC">GLS Hungary</HT> ir sniedzis paku piegādes pakalpojumus <HT TYPE="ITALIC">GLS General Logistics Systems Slovakia s.r.o</HT>. vārdā <FT TYPE="NUMBER">64011046</FT> HUF (<FT TYPE="DECIMAL">211453,19</FT> EUR) vērtībā, par kuriem tas saņēmis atlīdzību no <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> un <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Ungārijas nodokļu iestādes paziņoja savus secinājumus <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> <DATE ISO="20160525">2016. gada 25. maijā</DATE>. <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> attiecībā uz šiem secinājumiem iesniedza savus apsvērumus <DATE ISO="20160608">2016. gada 8. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Ungārijas nodokļu iestādes <DATE ISO="20160816">2016. gada 16. augustā</DATE> noteica, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> ir pārsniedzis PVN direktīvas 34. pantā noteikto robežvērtību <FT TYPE="NUMBER">35000</FT> EUR<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. šo secinājumu 14. punktu.</P></NOTE> un ka tāpēc tam jāmaksā Ungārijā PVN par kopējo summu <FT TYPE="NUMBER">58910000</FT> HUF (apmēram <FT TYPE="NUMBER">190087</FT> EUR)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>HUF konvertācijai uz EUR tika izmantota Eiropas Centrālās bankas noteiktā <DATE ISO="20160816">2016. gada 16. augusta</DATE> vidējā valūtas maiņas likme.</P></NOTE>. Šajā saistībā Ungārijas nodokļu iestādes piemēroja naudas sodu <FT TYPE="NUMBER">117820000</FT> HUF (apmēram <FT TYPE="NUMBER">380175</FT> EUR), kā arī procentus <FT TYPE="NUMBER">10535000</FT> HUF (apmēram <FT TYPE="NUMBER">36446</FT> EUR) un naudas sodu <FT TYPE="NUMBER">500000</FT> HUF (apmēram 1730 EUR) par PVN deklarācijas neiesniegšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> šo Ungārijas nodokļu iestādes lēmumu apstrīdēja <HT TYPE="ITALIC">Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága</HT> (Valsts Apelācijas padome nodokļu un muitas jautājumos, Ungārija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0107" REF.END="QE0107"/>Apelācijas padome<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/>). Ar <DATE ISO="20170123">2017. gada 23. janvāra</DATE> lēmumu Apelācijas padome apstiprināja Ungārijas nodokļu iestāžu lēmumu. <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> par to cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság</HT> (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa), kas ir iesniegusi Tiesai šādus piecus jautājumus.</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0108" REF.END="QE0108"/>1)</NO.P><TXT>Vai [PVN direktīvas] mērķi, it īpaši tās 17. un 62. apsvērumā paredzētie nosacījumi, lai novērstu nodokļu kompetenču kolīzijas starp dalībvalstīm un nodokļu dubultu uzlikšanu, un [PVN krāpšanas apkarošanas regulas] 5., 7. un 8. apsvērums un 7., 13. un 28.–30. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts nodokļu iestādes praksi, saskaņā ar kuru tas pats darījums tiek kvalificēts atšķirīgi nekā citā dalībvalstī, lai gan šīs citas dalībvalsts iestāde attiecībā uz šo pašu darījumu tiesības ir interpretējusi, balstoties uz tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem un neraugoties uz šīs iestādes sākotnēju lēmumu nodokļu jomā, kas pieņemts uz šī pamata, un neņemot vērā saistībā ar nodokļu revīziju izdarītos konstatējumus, kuri apstiprina šo interpretāciju un šo sākotnējo lēmumu, kā rezultātā tiek izraisīta nodokļu dubultu uzlikšana nodokļa maksātājam?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka šāda prakse nav pretrunā [Savienības] tiesībām, vai dalībvalstu nodokļu iestādes saskaņā ar [PVN direktīvu] var vienpusēji noteikt pienākumus nodokļu jomā, neņemot vērā to, ko citas dalībvalsts nodokļu iestāde – sākotnēji pēc nodokļa maksātāja pieprasījuma un [pēc tam] savos vēlākos lēmumos, kas pieņemti pēc revīzijas – jau ir vairākkārt apstiprinājusi, ka šī nodokļa maksātāja rīcība ir tiesiska?</TXT><P>Vai arī abu dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu nodokļu neitralitātes principa piemērošanu un novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, ir jāsadarbojas attiecībā uz nodokļa maksātāja lietu, lai panāktu risinājumu, pateicoties kuram nodokļa maksātājam PVN būtu jāmaksā tikai vienā no šīm abām dalībvalstīm?</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja uz otro jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka dalībvalsts nodokļu iestāde var vienpusēji kvalificēt darījumu, vai [PVN direktīvas] normas ir jāinterpretē tādējādi, ka otras dalībvalsts nodokļu iestādei nodokļa maksātājam, kuram ir pienākums maksāt PVN, ir jāatmaksā nodoklis, ko šī citas dalībvalsts nodokļu iestāde bija noteikusi sākotnējā lēmumā nodokļu jomā un kas jau bija samaksāts attiecībā uz laikposmiem, kuri tika noslēgti ar nodokļu revīziju, un tā tas ir, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu un nodrošinātu nodokļu neitralitātes principa piemērošanu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Kā ir jāinterpretē jēdziens piegāde, ko veic <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0109" REF.END="QE0109"/>piegādātājs vai cita persona viņa vārdā<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/> [PVN direktīvas] 33. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē? Vai šo iepriekš minēto jēdzienu var attiecināt arī uz gadījumu, kad nodokļa maksātājs kā pārdevējs tiešsaistes tirdzniecības platformā piedāvā pircējam iespēju noslēgt līgumu ar loģistikas uzņēmumu, ar kuru šis pārdevējs sadarbojas, lai veiktu dažādus darījumus, kas nav tirdzniecības darījumi, bet pircējs var tikpat brīvi izvēlēties citu pārvadātāju, kas nav ieteiktais pārvadātājs, ja pārvadājuma līgums ir noslēgts starp pircēju un pārvadātāju un ja pārdevējs nav šī līguma puse?</TXT><P>Vai šī jēdziena interpretācijas nolūkā un it īpaši ņemot vērā tiesiskās noteiktības principu, var uzskatīt, ka ir nozīme apstāklim, ka dalībvalstīm līdz 2021. gadam ir jāgroza tiesiskais regulējums, ar ko transponē [PVN direktīva, kas grozīta ar Direktīvu 2017/2455] tiesību normas tādējādi, ka šīs direktīvas 33. panta 1. punkts ir jāpiemēro arī netiešai sadarbībai saskaņā ar pārvadātāja izvēli?</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Vai Savienības tiesības un it īpaši [PVN direktīva] ir jāinterpretē tādējādi, ka tālāk minētajiem faktiskajiem apstākļiem – katram atsevišķi vai visiem kopā – ir nozīme, lai pārbaudītu, vai neatkarīgi uzņēmumi, veicot preču pārdošanas darījumus, kā arī piegādi vai transportēšanu, ir<?PAGE NO="12"?> nodibinājuši tiesiskās attiecības, lai nodokļa maksātājs varētu apiet [Direktīvas 2006/112] 33. panta normas, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot tiesības, lai panāktu, ka PVN likme ir mazāka nekā otrā dalībvalstī:</TXT><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>5.1.)</NO.P><TXT>ja loģistikas uzņēmums, kas veic pārvadājumus, ir ar nodokļa maksātāju saistīts uzņēmums un sniedz šim nodokļa maksātājam citus pakalpojumus neatkarīgi no pārvadāšanas,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5.2)</NO.P><TXT>tajā pašā laikā pircējs jebkurā laikā var atteikties no nodokļa maksātāja ieteiktās prakses uzticēt pārvadājumu loģistikas partnerim, ar kuru tam ir nodibinātas līgumiskas attiecības attiecībā uz transportēšanu, jo pircējam ir iespēja uzticēt pārvadāšanu citam pārvadātājam vai pašam uzņemties preču pārvadāšanu?<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, Čehijas Republika, Ungārija, Itālija, Polijas Republika un Eiropas Komisija. Tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, Īrija, Ungārija, Apvienotā Karaliste un Komisija sniedza mutvārdu apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Kā norādīts šo secinājumu sākumā, es izvērtēšu vienīgi ceturto un piekto prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par ceturto un piekto prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Ceturtais un piektais prejudiciālais jautājums attiecas uz PVN direktīvas 33. panta 1. punkta interpretāciju. Pirmkārt, ko nozīmē PVN direktīvas 33. panta 1. punktā minētā vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0110" REF.END="QE0110"/>preču piegād[e] [..], kuras piegādātājs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/>, pirms tā tika grozīta ar Direktīvu 2017/2455? (Es to saukšu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0111" REF.END="QE0111"/>33. panta 1. punkta sākotnējo versiju<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/>.) Otrkārt, vai šā noteikuma grozījumi, kas izdarīti ar Direktīvu 2017/2455, kā rezultātā ir radīta 33. panta 1. punkta jauna versija, maina vai tikai apstiprina iepriekšējo tiesisko situāciju? Treškārt, vai lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu aprakstītais darījuma veids, ņemot vērā 33. panta 1. punkta <HT TYPE="ITALIC">sākotnējo</HT> versiju, ir uzskatāms par ļaunprātīgu rīcību?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Iesākumā ir jāizpēta, vai ir kādas būtiskas terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0112" REF.END="QE0112"/>nosūtīt<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0113" REF.END="QE0113"/>transportēt<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/> atšķirības. Savienības likumdevējs nepārprotami ir izvēlējies lietot divus darbības vārdus, nevis vienu. Ir arī skaidrs, ka preču <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0114" REF.END="QE0114"/>nosūtīšana<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/> notiek pirms to <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0115" REF.END="QE0115"/>transportēšanas<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/>. Tomēr tālāk – vismaz 33. panta 1. punkta sākotnējā versijā – skaidrības vairs nav<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Ar nelielu nožēlu jāatzīmē, ka ar Direktīvas 2017/2455 2. pantu ieviestie grozījumi šo jautājumu nerisina.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Interpretējot ļoti plaši, <HT TYPE="ITALIC">jebkura</HT> darbība, ko veic <HT TYPE="ITALIC">piegādātājs</HT>, lai sāktu citā dalībvalstī esoša pircēja pasūtītu preču nogādāšanas procesu uz galamērķi (to <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0116" REF.END="QE0116"/>nosūtīšanu<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/>), varētu būt pietiekami, lai būtu jāpiemēro 33. panta 1. punkts. Vai ir nozīme sūtījuma nodošanai pastā? Kā ir gadījumā, ja no pircēja izvēlēta pārvadātāja tiek saņemts tālruņa zvans un viņam tiek dots norādījums doties uz konkrētu adresi konkrētā laikā, lai savāktu sūtījumu? Maz ticams, ka bija paredzēta tik plaša 33. panta 1. punkta izpratne; šāda izpratne varētu radīt pārpratumus, ņemot vērā, ka 32. pantā ietvertajā <HT TYPE="ITALIC">vispārējā noteikumā</HT> ir izmantots tieši tas pats vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0117" REF.END="QE0117"/>piegādātājs<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/> (skat. šo secinājumu 80.–82. punktu). Kur tad ir robežšķirtne?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Ikdienā lietoto pieeju pārveidojot juridiskajā valodā, ierosinu, ka starp rindām būtu jālasa: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0118" REF.END="QE0118"/>ja piegādātājs pēc savas iniciatīvas un izvēles veic visus nepieciešamos pasākumus vai lielāko to daļu, lai sagatavotu preces transportēšanai, veic organizatoriskos pasākumus, lai preces tiktu savāktas un sāktu savu ceļu, un atbrīvo sevi no preču valdījuma un kontroles, ir jāuzskata, ka nosūtīšanu veic <HT TYPE="ITALIC">piegādātājs</HT><QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Transportēšana, ko veic <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0119" REF.END="QE0119"/><HT TYPE="ITALIC">piegādātājs</HT><QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/>, varbūt ir mazāk problemātiska tādā ziņā, ka dabiskā nozīme ir tāda, ka piegādātājs vai pats vai ar sava aģenta starpniecību fiziski veic transportēšanas darbību vai arī viņam pieder vai viņš kontrolē juridisku vienību, kura to dara.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Preces, kuras nosūta vai transportē piegādātājs vai cita persona viņa vārdā</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>PVN direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka PVN maksā dalībvalstī, kurā notiek piegāde. Tādējādi tur piegādātām precēm piemēro tās dalībvalsts noteiktās PVN likmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Direktīvas 32. panta 1. punktā ir sniegts vispārējs noteikums: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0120" REF.END="QE0120"/>ja preces nosūta vai transportē <HT TYPE="ITALIC">piegādātājs</HT>, <HT TYPE="ITALIC">pircējs</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">trešā persona</HT>, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad sākas nosūtīšana vai transportēšana pircējam [..]<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/> (izcēlums pievienots). Netiek nošķirtas dažādas iesaistītās personas, kas varētu būt atbildīgas par nosūtīšanu vai transportēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tomēr 33. panta 1. punktā ir ietverta atkāpe no šā vispārējā noteikuma. Tajā ir noteikts, ka noteiktos īpašos apstākļos, ja preces <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0121" REF.END="QE0121"/><HT TYPE="ITALIC">piegādātājs vai cita persona viņa vārdā</HT><QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/> (izcēlums pievienots) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0122" REF.END="QE0122"/>nosūta vai transportē<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/> starp dalībvalstīm, tad par piegādes vietu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0123" REF.END="QE0123"/>uzskata vietu, kur preces atrodas, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/>. Šie īpašie apstākļi ietver arī gadījumus, kad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0124" REF.END="QE0124"/>a) preču piegādi veic tādam nodokļa maksātājam vai tādai juridiskajai personai, kas nav nodokļa maksātāja, [..] vai jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja<QUOT.END REF.START="QS0124" CODE="201D" ID="QE0124"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Ir redzams, ka 32. pantā (vispārējs noteikums) un 33. pantā (atkāpe no tā) ir izmantots ļoti līdzīgs formulējums, lai sasniegtu pretēju rezultātu. 32. pantā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0125" REF.END="QE0125"/>preces nosūta vai transportē piegādātājs [..]<QUOT.END REF.START="QS0125" CODE="201D" ID="QE0125"/>. 33. pantā šī frāze ir papildināta ar vārdiem (šeit slīprakstā): <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0126" REF.END="QE0126"/>[preces] [..], kuras piegādātājs <HT TYPE="ITALIC">vai</HT> cita persona <HT TYPE="ITALIC">viņa vārdā</HT> nosūta vai transportē [..]<QUOT.END REF.START="QS0126" CODE="201D" ID="QE0126"/>. Šķiet tā, it kā 32. pantā būtu ietverti (neredzami) vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0127" REF.END="QE0127"/>pircēja vārdā<QUOT.END REF.START="QS0127" CODE="201D" ID="QE0127"/>. Šādā gadījumā šo abu noteikumu atšķirība kļūst skaidra<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Vienmēr ir vieglāk kritizēt kāda cita darbu, nekā pašam to sekmīgi paveikt. Ideālā gadījumā, iespējams, 33. panta 1. punktā būtu jāsvītro arī vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0128" REF.END="QE0128"/>piegādātājs vai kāda cita<QUOT.END REF.START="QS0128" CODE="201D" ID="QE0128"/>, lai atšķirība starp noteikumu un izņēmumu kļūtu kristālskaidra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz to, man šķiet, ka šo atšķirību varētu ilustrēt šādi. Ja pircējs, kas atrodas Ungārijā, pasūta preces internetā no uzņēmuma, kas atrodas Polijā, principā nav būtiski, vai pircējs pats dodas uz Polijas noliktavu, lai paņemtu šīs preces, vai arī kāds cits (piegādātājs vai trešā persona) nodarbojas ar loģistiku viņa vārdā. Visos trijos gadījumos, <HT TYPE="ITALIC">ar nosacījumu, ka tas, kas notiek, tiek darīts pircēja vārdā</HT>, piegāde notiek Polijā, un PVN ir maksājams tur pēc Polijas iestāžu noteiktās likmes. Ja tomēr darbības tiek veiktas <HT TYPE="ITALIC">piegādātāja vārdā</HT>, piegāde notiek galamērķa vietā (Ungārijā), un PVN ir maksājams pēc Ungārijas iestāžu noteiktās likmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>138. panta 1. punktā ir skaidri noteikts, kādas sekas ir attiecībā uz PVN, ja pircējs ir nodokļu maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļu maksātāja. Abos gadījumos izcelsmes dalībvalsts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0129" REF.END="QE0129"/>atbrīvo no nodokļa tādu preču piegādi, kuras pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, bet Kopienā [..]<QUOT.END REF.START="QS0129" CODE="201D" ID="QE0129"/>. (Jāatzīmē, ka šeit <HT TYPE="ITALIC">nav nošķirti</HT> gadījumi, kad sūtīšanu vai transportēšanu veic <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0130" REF.END="QE0130"/>pārdevējs vai cita persona pārdevēja vārdā<QUOT.END REF.START="QS0130" CODE="201D" ID="QE0130"/>, no gadījumiem, kad šīs darbības veic <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0131" REF.END="QE0131"/>preču saņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0131" CODE="201D" ID="QE0131"/> vārdā.) Tā kā saskaņā ar 33. pantu ir uzskatāms, ka piegādes vieta ir vieta, kur preces atrodas, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, tad PVN ir jāmaksā galamērķa dalībvalstī. Tomēr nav līdzvērtīga skaidra formulējuma, ar kuru tiktu prasīts, lai izcelsmes dalībvalsts <HT TYPE="ITALIC">ceteris paribus</HT> atbrīvotu preču piegādi Kopienas iekšienē no (sava) PVN, kad piegādi veic <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0132" REF.END="QE0132"/><HT TYPE="ITALIC">jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja</HT><QUOT.END REF.START="QS0132" CODE="201D" ID="QE0132"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Direktīvas 9.–11. apsvērumā ir norādīts, ka nodokļa uzlikšanu galamērķa dalībvalstī (kā saturiski formulēts <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> 33. un 138. pantā) bija paredzēts piemērot tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0133" REF.END="QE0133"/>pārejas periodā<QUOT.END REF.START="QS0133" CODE="201D" ID="QE0133"/>. Šie panti tomēr ir saglabāti Savienības tiesību aktos PVN jomā, un attiecīgā gadījumā uzsvars tiek likts uz to, ka nodoklis tiek piemērots patēriņa vietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Detalizētākai informācijai skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161208">2016. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE>A un B</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑453/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:933">EU:C:2016:933</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170629">2017. gada 29. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>L.Č.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑288/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:502">EU:C:2017:502</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181108">2018. gada 8. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cartrans Spedition</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑495/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:887">EU:C:2018:887</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Jāatzīmē, ka visas trīs lietas attiecās uz Direktīvas 2006/112 146. panta 1. punktā minēto atbrīvojumu un uz <HT TYPE="ITALIC">pakalpojumu</HT> sniegšanu.</P></NOTE>. Tomēr ir jāpatur prātā, ka tas <HT TYPE="ITALIC">nenozīmē</HT>, ka tā pēc noklusējuma ir atrašanās vieta. Vispārējais noteikums, kas reglamentē piegādes vietu, uz kuru preces nosūta vai transportē (piegādātājs, pircējs vai trešā persona), ir tas pats, kas bija iekļauts PVN direktīvas 32. pantā. Saskaņā ar šo noteikumu par piegādes vietu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0134" REF.END="QE0134"/>uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad sākas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam<QUOT.END REF.START="QS0134" CODE="201D" ID="QE0134"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> klienti bija patērētāji Ungārijā (t.i., personas, kas nav nodokļu maksātāji), kuri veica pirkumus <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> tīmekļvietnē. <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> veica transportēšanu no Polijas noliktavas līdz Ungārijas robežai. Turpmāko transportēšanu Ungārijas teritorijā veica Ungārijas kurjeru pakalpojumu uzņēmumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Domāju, ka ir taisnīgi pieņemt, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> klienti bija un ir primāri ieinteresēti iegādāties dzīvnieku barību. Transporta pakalpojumi, kas nepieciešami, lai pārvestu dzīvnieku barību no <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> noliktavas Polijā uz pircēja piegādes adresi Ungārijā, ir būtiska darījuma sastāvdaļa, taču maz ticams, ka šis pakalpojums ir galvenais, kas interesē pircēju. Iespējams, ka būtiska nozīme pircēju izvēles noteikšanā attiecībā uz transportēšanas metodi ir tādiem elementiem kā ērtums un izmaksas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Domāju, ka pasūtīto preču patiesajām transporta izmaksām no noliktavas līdz pircējam ir jābūt būtiski lielākām par summu, kas tika iekasēta no pircējiem, kuri bija izvēlējušies izmantot <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> kā pārvadātāju (skat. šo secinājumu 61. punktu). Turklāt papildus paša <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> izmaksām būtu jābūt vēl arī Ungārijas kurjeru pakalpojumu uzņēmumu izmaksām par to ceļa posmu, kas ir Ungārijā, nevis Polijā. Par laimi, Tiesai nav jāizpēta jautājums par to, tieši kāda bijusi darbības ekonomika. Pietiek vien norādīt, ka PVN likmju atšķirībai (8 % Polijā, 27 % Ungārijā) noteikti bija būtiska nozīme attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> un/vai <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> darbības rentabilitāti. Pats par sevi tas <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> nekas krāpniecisks vai prettiesisks.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo kontekstu <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, Itālija un Polija apgalvo, ka 33. panta 1. punkta sākotnējā versija (proti, versija, kas bija spēkā gan pamatlietas faktu norises laikā, gan tagad) būtu jāinterpretē, pamatojoties tikai uz tās pašreizējo formulējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070329">2007. gada 29. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aktiebolaget NN</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑111/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:195">EU:C:2007:195</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, lai ievērotu tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BDV</HT> <HT TYPE="ITALIC">Hungary Trading</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑563/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:854">EU:C:2013:854</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170706">2017. gada 6. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Glencore Agriculture Hungary</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑254/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:522">EU:C:2017:522</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Čehijas Republika, Īrija, Ungārija, Apvienotā Karaliste un Komisija norāda, ka 33. panta 1. punkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka tas jau attiecas uz situāciju, kurā piegādātājs netieši piedalās transportēšanas pasākumos. Tās apgalvo, ka interpretācijā, kurai tās dod priekšroku, ir ņemta vērā ekonomiskā realitāte<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Newey</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑653/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:409">EU:C:2013:409</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MEO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Serviços de Comunicações e Multimédia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑295/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:942">EU:C:2018:942</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, jo iespēja tādos apstākļos kā šajā lietā, ka pircējs varētu izvēlēties citu pārvadātāju, nevis to, ko viņam piedāvā preču piegādātājs savā tīmekļvietnē, labākajā gadījumā ir visai mazticama un drīzāk pilnīgi hipotētiska.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Komisija, kā tā jau darīja savā Darba dokumentā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. šo secinājumu 37. punktu.</P></NOTE>, atsaucās arī uz Padomes sesijas, kurā tika pieņemta Direktīva 91/680, protokolā sniegto skaidrojumu, proti, ka īpaši pasākumi attiecībā uz tālpārdošanu ir jāpiemēro visos gadījumos, kad preču nosūtīšanu vai transportēšanu tieši vai netieši īsteno piegādātājs vai cita persona viņa vārdā. (Iestarpinu skaidrojumu, ka ar Direktīvu 91/680, kas ir viena no direktīvu virknes, ar kurām grozīta Sestā PVN direktīva<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (<DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maijs</DATE>) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1977">OV 1977, L 145, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> tika ieviests jauns 28.b pants (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0135" REF.END="QE0135"/>Darījumu vieta<QUOT.END REF.START="QS0135" CODE="201D" ID="QE0135"/>), kas sastāv no piecām iedaļām. A iedaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0136" REF.END="QE0136"/>Kopienas iekšējās preču iegādes<?PAGE NO="15"?> vieta<QUOT.END REF.START="QS0136" CODE="201D" ID="QE0136"/> pirmajā punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0137" REF.END="QE0137"/>1. Par Kopienas iekšējās preču iegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas laikā, kad beidzas to sūtīšana vai transportēšana personai, kas tās iegādājas.<QUOT.END REF.START="QS0137" CODE="201D" ID="QE0137"/> B iedaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0138" REF.END="QE0138"/>Preču piegādes vieta<QUOT.END REF.START="QS0138" CODE="201D" ID="QE0138"/> pirmajā punktā ir ietverts PVN direktīvas 33. panta 1. punkta sākotnējās versijas priekštecis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0139" REF.END="QE0139"/>1. Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta, par piegādes vietu precēm, ko sūtījis vai transportējis piegādātājs vai kāds viņa vārdā no dalībvalsts, kas nav sūtījuma vai transporta galapunkta dalībvalsts, uzskata vietu, kur preces atrodas, kad beidzas sūtīšana vai transportēšana pircējam, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: – preces piegādā nodokļu maksātājam, kam ir tiesības uz 28.a panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā paredzēto izņēmumu, juridiskai personai, kas nav nodokļu maksātāja, kam ir tiesības uz tādu pašu izņēmumu, vai jebkurai citai personai, kas nav nodokļu maksātāja.<QUOT.END REF.START="QS0139" CODE="201D" ID="QE0139"/> Direktīvas 2006/112 32. pants būtībā atbilst Sestās PVN direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktam.</P></QUOT.S></NOTE>.)</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Tomēr Komisijas argumentu var ātri atmest. Tiesa <HT TYPE="ITALIC">Antonissen</HT> lietā bija skaidri nospriedusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0140" REF.END="QE0140"/>šādu paziņojumu nevar ņemt vērā, interpretējot atvasināto tiesību aktu, ja, kā tas ir šajā gadījumā, tā saturs nav izteikts nevienā attiecīgā dokumenta normā. Tātad tam nav juridiska spēka<QUOT.END REF.START="QS0140" CODE="201D" ID="QE0140"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19910226">1991. gada 26. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑292/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:80">EU:C:1991:80</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Atsauce tika sniegta arī uz PVN komitejas pamatnostādnēm, kurās bija norādīts, ka ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0141" REF.END="QE0141"/>uzskatāms, ka preces <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0142" REF.END="QE0142"/>piegādātājs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē<QUOT.END REF.START="QS0142" CODE="201D" ID="QE0142"/> visos gadījumos, kad piegādātājs tieši vai netieši piedalās preču nosūtīšanā vai transportēšanā<QUOT.END REF.START="QS0141" CODE="201D" ID="QE0141"/>. Tomēr darījumi, saistībā ar kuriem ir ierosināta šī lieta, notika trīs gadus pirms PVN komitejas nostājas pieņemšanas, un arī pašās pamatnostādnēs katras lapas apakšā ir skaidri norādīts, ka tās nav saistošas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0143" REF.END="QE0143"/>PVN komitejas pamatnostādnes ir tikai konsultatīvās komitejas viedoklis. Tajās netiek oficiāli interpretētas Savienības tiesības, un tās nav obligāti jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tās nav saistošas Eiropas Komisijai vai dalībvalstīm, kas tās drīkst neievērot. Reproducējot šo dokumentu, šī atruna ir jāpiemin.<QUOT.END REF.START="QS0143" CODE="201D" ID="QE0143"/></P></QUOT.S></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo kontekstu un piemērojot parastos uzbūves principus 33. panta 1. punkta sākotnējās versijas tekstam, es neredzu pamatojumu secinājumam – kā apgalvo Čehijas Republika, Īrija, Ungārija, Apvienotā Karaliste un Komisija –, ka šis noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad piegādātājs piedalās <HT TYPE="ITALIC">netieši</HT>, reaģējot uz pircēja sniegtu norādījumu nosūtīt vai transportēt preces personai, kura nav nodokļa maksātāja un kura ir citā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Tiesa arī tika lūgta izvērtēt, vai ar Direktīvu 2017/2455 izdarītie grozījumi, proti, izstrādāts papildu ceturtais punkts, ko pievieno 14. pantam, kā arī 33. panta 1. punkta jaunā versija, maina vai tikai apstiprina iepriekšējo tiesisko situāciju. Ja 2017. gada grozījumi būtu uzskatāmi tikai par iepriekšējās tiesiskās situācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0144" REF.END="QE0144"/>skaidrojumiem<QUOT.END REF.START="QS0144" CODE="201D" ID="QE0144"/>, tas varētu ietekmēt to, kādu interpretāciju sniegt iesniedzējtiesai piemērošanai šajā lietā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">PVN direktīvas grozījumi</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Direktīvas 2017/2455 2. panta 1) punktā ir norādīts, ka PVN direktīvas 14. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0145" REF.END="QE0145"/>pievieno<QUOT.END REF.START="QS0145" CODE="201D" ID="QE0145"/> jaunu 4. punktu. Proti, tika sniegta <HT TYPE="ITALIC">jauna definīcija</HT> terminam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0146" REF.END="QE0146"/>preču tālpārdošana Kopienas iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0146" CODE="201D" ID="QE0146"/>. Saskaņā ar šo jauno definīciju šis jēdziens ietver noteiktas īpašas situācijas, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0147" REF.END="QE0147"/>preču piegāde, kuras piegādātājs vai cita persona viņa interesēs nosūta vai transportē – <HT TYPE="ITALIC">tostarp, ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču transportēšanā vai nosūtīšanā</HT>, – no dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0147" CODE="201D" ID="QE0147"/> (mans izcēlums). Viena no ietvertajām situācijām ir, kad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0148" REF.END="QE0148"/>a) preču piegādi veic [..] jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja<QUOT.END REF.START="QS0148" CODE="201D" ID="QE0148"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Ne Direktīvas 2017/2455 apsvērumos, ne tās pamatnoteikumos nav sīkāk skaidrots, kāds ir paredzētais uz piegādātāju attiecinātā (jaunā) jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0149" REF.END="QE0149"/>netieši piedalās<QUOT.END REF.START="QS0149" CODE="201D" ID="QE0149"/> tvērums vai kādi ir tā ieviešanas iemesli. Komisijas paskaidrojuma rakstā ir sniegta vien nekonkrēta atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0150" REF.END="QE0150"/>PVN komitejas norādījumiem [pamatnostādnēm]<QUOT.END REF.START="QS0150" CODE="201D" ID="QE0150"/>. Tāpēc ir lietderīgi atgādināt – lai arī PVN komitejas <DATE ISO="20150504">2015. gada<?PAGE NO="16"?> 4.–5</DATE>. jūnija pamatnostādnēs ir norādes par to, kas komitejas ieskatā varētu būt piegādātāja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0151" REF.END="QE0151"/>netieša piedalīšanās<QUOT.END REF.START="QS0151" CODE="201D" ID="QE0151"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. šo secinājumu 42.–44. punktu.</P></NOTE>, Darba dokumentā, kurš tika izstrādāts <DATE ISO="20150505">2015. gada 5. maijā</DATE>, proti, pirms šīm pamatnostādnēm, jautājums par to, vai šis jēdziens ir interpretējams gramatiski vai plaši, tika pilnīgi atstāts apspriešanai. Un sīkāk šīs pamatnostādnes nekur nav pieminētas jaunajā tekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Čehijas Republika Tiesai sniedza atsauci uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Welmory</HT> lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE> (<NO.CASE>C‑605/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2298">EU:C:2014:2298</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tajā Tiesa bija nospriedusi, ka no lietā skatītās regulas apsvērumiem izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0152" REF.END="QE0152"/>Savienības likumdevēja griba bija precizēt atsevišķus jēdzienus, kas vajadzīgi, lai noteiktu kritērijus attiecībā uz to darījumu vietu, par kuriem uzliek nodokli, vienlaicīgi ņemot vērā Tiesas judikatūru šajā jautājumā<QUOT.END REF.START="QS0152" CODE="201D" ID="QE0152"/>, un ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0153" REF.END="QE0153"/>šajā ziņā, lai arī minētā regula vēl nebija spēkā pamatlietā esošo faktu norises laikā, tā tomēr ir jāņem vērā<QUOT.END REF.START="QS0153" CODE="201D" ID="QE0153"/>. Taču, kā jau tikko norādīju, no Direktīvas 2017/2455 apsvērumiem nevar iegūt līdzvērtīgas norādes un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0154" REF.END="QE0154"/>attiecīgajai Tiesas judikatūrai<QUOT.END REF.START="QS0154" CODE="201D" ID="QE0154"/> vēl ir tikai jātop šajā tiesvedībā. (No tā, ko es esmu teikusi, būs skaidrs, ka es neuzskatu, ka ar grozījumiem noteikti tiek atrisināts to pamatā esošais jautājums. Laimīgā kārtā tomēr ne Tiesai, ne man nav galīgi jāizspriež šis jautājums.)</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Līdzīgi Apvienotā Karaliste balstījās uz <HT TYPE="ITALIC">Mensing</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181129">2018. gada 29. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑264/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:968">EU:C:2018:968</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> lietu, kurā Tiesa nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0155" REF.END="QE0155"/>saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi<QUOT.END REF.START="QS0155" CODE="201D" ID="QE0155"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Šis princips patiešām ietver pastāvīgo judikatūru un nav strīdīgs. Taču tad, kad mēs to piemērojam šajā situācijā, konstatējam, ka Direktīvas 2017/2455 2. panta 1. punkta ievadvārdi <HT TYPE="ITALIC">skaidri</HT> norāda, ka 14. panta 4. punktā sniegto jauno definīciju un PVN direktīvas 33. panta teksta aizstāšanu ar jauno 33.a pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0156" REF.END="QE0156"/>piemēro no <DATE ISO="20210101">2021. gada 1. janvāra</DATE><QUOT.END REF.START="QS0156" CODE="201D" ID="QE0156"/>, tas ir, <HT TYPE="ITALIC">tā spēkā stāšanās tiek atlikta</HT> uz diviem gadiem salīdzinājumā ar vairākiem citiem ar šo direktīvu ieviestajiem grozījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Šī apzinātā spēkā stāšanās atlikšana, manuprāt, nekādi nav saderīga ar Paskaidrojuma rakstā sniegto skaidrojumu, ka ar šo priekšlikumu tikai tiek <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0157" REF.END="QE0157"/>precizēts 33. panta 1. punkts<QUOT.END REF.START="QS0157" CODE="201D" ID="QE0157"/>. Ja ar priekšlikumu tikai precizētu to, kam vienmēr 33. panta 1. punktā ir bijusi patiesa juridiska nozīme, nebūtu jēgas atlikt tā piemērošanu. Loģiski spriežot, tāpēc ir jāsecina, ka tas, kas tiek ieviests, patiešām ir grozījums, un ka tā <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> interpretācija, kas katrā ziņā būtu jāpiešķir esošajam tekstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Svarīgi ir arī paturēt prātā, ka Darba dokumentā atspoguļotā apspriešana notika trīs gadus <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> šajā lietā aplūkotajiem darījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Skat. šo secinājumu 91. punktu.</P></NOTE>. Interpretējot PVN direktīvas 33. panta 1. punktu, protams, ir jāpatur prātā tiesiskās drošības princips<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BDV Hungary Trading</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑563/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:854">EU:C:2013:854</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Direktīvas 2017/2455 apsvērumos patiešām ir sniegta skaidra atsauce uz šo principu, norādot, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0158" REF.END="QE0158"/>piegādātājs vai cita persona viņa interesēs<QUOT.END REF.START="QS0158" CODE="201D" ID="QE0158"/> ir jādefinē PVN direktīvā tādējādi, ka tas ietver arī piegādātāja interesēs darbojošās personas netiešu piedalīšanos, tieši lai garantētu tiesisko drošību. Piedēvēt vārdus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0159" REF.END="QE0159"/>tieši vai netieši<QUOT.END REF.START="QS0159" CODE="201D" ID="QE0159"/> PVN direktīvas 33. panta 1. punkta sākotnējai versijai, kad tie tur nav minēti, būtu tieši pretrunā šim principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Tāpēc es secinu, ka PVN direktīvas 33. panta 1. punkts ir jāinterpretē gramatiski, kamēr ar 2021. gada 1. janvāri nav stājušies spēkā ar Direktīvu 2017/2455 ieviestie grozījumi. Tāpēc tas <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> jālasa, ievērojot jauno termina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0160" REF.END="QE0160"/>preču tālpārdošana Kopienas iekšienē<QUOT.END REF.START="QS0160" CODE="201D" ID="QE0160"/> definīciju, kurā ietverti vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0161" REF.END="QE0161"/>tostarp, ja piegādātājs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0162" REF.END="QE0162"/>netiešā veidā<QUOT.END REF.START="QS0162" CODE="201D" ID="QE0162"/> piedalās preču transportēšanā vai nosūtīšanā<QUOT.END REF.START="QS0161" CODE="201D" ID="QE0161"/>, vai tā, it kā tas jau būtu aizstāts ar 33.a pantu, kurš attiecas uz šo jauno definīciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="17"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Gramatiskā interpretācija: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0163" REF.END="QE0163"/>preces, kuras piegādātājs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē<QUOT.END REF.START="QS0163" CODE="201D" ID="QE0163"/></HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Šo secinājumu 76.–78. punktā es jau esmu ieteikusi darba definīciju (attiecīgi) terminiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0164" REF.END="QE0164"/>nosūtīšana<QUOT.END REF.START="QS0164" CODE="201D" ID="QE0164"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0165" REF.END="QE0165"/>transportēšana<QUOT.END REF.START="QS0165" CODE="201D" ID="QE0165"/>, ko veic piegādātājs. Tagad pievienosim šai definīcijai izteicienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0166" REF.END="QE0166"/>persona viņa vārdā<QUOT.END REF.START="QS0166" CODE="201D" ID="QE0166"/>. Ierosinu, ka preces nosūta vai transportē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0167" REF.END="QE0167"/>persona piegādātāja vārdā<QUOT.END REF.START="QS0167" CODE="201D" ID="QE0167"/>, ja lēmumus par to, kā šīs preces ir jānosūta vai jātransportē, faktiski pieņem piegādātājs, nevis pircējs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Valsts tiesai kā vienīgajai, kas izvērtē faktus, ir jānosaka, vai – pamatojoties uz faktiem, kas ir jau izklāstīti lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un visos citos materiālos, ko puses vēlas tai iesniegt, – preces, uz kurām attiecas šī tiesvedība, faktiski <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0168" REF.END="QE0168"/>nosūtīja vai transportēja piegādātājs vai cita persona viņa vārdā<QUOT.END REF.START="QS0168" CODE="201D" ID="QE0168"/>. Izdarot secinājumus, valsts tiesai ir jāpatur prātā, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0169" REF.END="QE0169"/>faktiskās ekonomiskās un komerciālās situācijas ņemšana vērā ir uzskatāma par pamatkritēriju kopējās PVN sistēmas piemērošanai<QUOT.END REF.START="QS0169" CODE="201D" ID="QE0169"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Newey</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑653/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:409">EU:C:2013:409</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Šajā saistībā man šķiet, ka tieši vai netieši ir nozīme šādiem elementiem (saraksts nav pilnīgs): i) cik liels ir iespējamo transporta variantu klāsts, ko piedāvā piegādātājs pircējiem savā tīmekļvietnē; ii) kādā pakāpē piegādātājs ir saistīts (ja ir) ar uzņēmumiem, kas piedāvā katru no šiem variantiem; iii) vai preču pirkšana un transporta pakalpojumu pirkšana ir reglamentēta ar vienu līgumu vai ar atsevišķiem līgumiem; iv) kad rodas pienākums maksāt par precēm; v) kad un kur īpašums un īpašuma risks tiek nodots; vi) kāda preču apmaksas un transporta pakalpojumu apmaksas kārtība tiek izmantota. Galu galā valsts tiesai būs jāizlemj – pamatojoties uz tai pieejamajiem materiāliem – vai lēmumus par preču nosūtīšanu vai transportēšanu praktiski ir pieņēmis <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> (vai <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> īpašumā vai kontrolē esošs uzņēmums) vai arī tos pieņēmuši atsevišķi <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> pircēji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Šajā lietā ne visi zināmie faktiskie elementi norāda vienā virzienā un nav pietiekami zināms par attiecīgajiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0170" REF.END="QE0170"/>stāsta<QUOT.END REF.START="QS0170" CODE="201D" ID="QE0170"/> elementiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. šo secinājumu 58.–62. punktu.</P></NOTE>. Uzsveru, ka tikai lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir ietverti konstatētie fakti. Citi Tiesai iesniegtie materiāli (vai nu rakstveida apsvērumos, vai Tiesas sēdē mutiski sniegtajos apsvērumos) veido elementus, kurus valsts tiesa, kad šī lieta nonāks pie tās atpakaļ, var vēlēties izpētīt sīkāk un likt tos apliecināt ar pierādījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Pirmkārt, šķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> piedāvāja savā tīmekļvietnē vienu iespējamo pārvadājumu uzņēmumu, vienlaikus ļaujot iespējamajiem pircējiem brīvi organizēt savus neatkarīgus piegādes variantus. Tas nepiedāvāja saites, lai pircēji varētu sazināties ar vairākiem iespējamiem pārvadājumu uzņēmumiem. (Iestarpinot norādu, ka lūgumā sniegt prejudiciālu jautājumu lietā <HT TYPE="ITALIC">KrakVet II</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Lieta C‑108/19, <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0171" REF.END="QE0171"/><HT TYPE="ITALIC">KrakVet II</HT><QUOT.END REF.START="QS0171" CODE="201D" ID="QE0171"/>), <HT TYPE="ITALIC">Curtea de Apel București</HT> (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu; lieta ir izskatīšanas stadijā.</P></NOTE> ir skaidrs, ka tad tīmekļvietnē tika piedāvāti vairāki dažādi pārvadājumu uzņēmumi un pircēji varēja noslēgt atsevišķus līgumus par pašām precēm un par preču transportēšanu.) Pats <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> nepiedāvāja transporta pakalpojumus. Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> īpašnieks un <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> īpašnieks ir brāļi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Šajā saistībā es atzīmēju, ka saskaņā ar Direktīvas 2006/112 80. panta 1. punktu ir atļauts ņemt vērā ciešas ģimenes saites, lai nodrošinātu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0172" REF.END="QE0172"/>summa, kurai uzliek nodokli, [..] ir atvērta tirgus vērtība<QUOT.END REF.START="QS0172" CODE="201D" ID="QE0172"/>.</P></NOTE>, tādējādi starp abiem uzņēmumiem ir ciešas ģimenes saites. Treškārt, man šķiet, ka preču pārdošanu un transporta pakalpojumu sniegšanu, iespējams, reglamentējuši atsevišķi līgumi. Ceturtkārt, nav sniegti konstatētie fakti, lai precīzi noteiktu, kad radās pienākums samaksāt par precēm. Piektkārt, tas pats attiecas uz jautājumu, kad (un kur) preču īpašumtiesības un zaudējumu riski preču daļēja vai pilnīga zuduma gadījumā pāriet no piegādātāja pircējam. (Es vēlos norādīt, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> tiesas sēdē apgalvoja, ka tā preces tika pārdotas no ražotnes. Tādējādi, ja pārvadātās preces ceļā tiktu sabojātas, iznīcinātas, pazaudētas vai nozagtas, pircējam tik un tā būtu par tām jāmaksā.) Sestkārt, ja preces transportēja <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT>, pircējiem, šķiet, bija jāmaksā <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> avansā gan par precēm, gan par transportu, tad šo maksājumu pārskaitīja attiecīgais Ungārijas kurjeru pakalpojumu uzņēmums <HT TYPE="ITALIC">CIB</HT> bankas kontā, kas ir<?PAGE NO="18"?> uz <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> īpašnieka vārda, un tad to vēlāk sadalīja <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> un <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT>. Lai arī pirkumiem zem 8990 HUF transports ar <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> maksāja 1600 HUF, virs šīs robežvērtības <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> transports bija pieejams par 70 HUF (šķiet, šī summa ir tik zema, ka tā ir pilnīgi simboliska) un to finansēja <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, sniedzot 1530 HUF atlaidi no nopirkto preču cenas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šiem elementiem un visiem citiem iesniedzējtiesai iesniegtajiem materiāliem, tai būs jāizlemj, vai lēmumus par preču nosūtīšanu un transportēšanu realitātē bija pieņēmis <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> (vai uzņēmums, kas pieder vai kuru kontrolē <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>) vai Ungārijā dzīvojošie <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> atsevišķie pircēji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Iesaku Tiesai uz ceturto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>PVN direktīvas 33. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz situācijām, kad preces nosūta vai transportē piegādātājs vai cita persona viņa vārdā. To nepiemēro situācijās, kad piegādātājs preču nosūtīšanā vai transportēšanā piedalās tikai netieši.</P><P>Ja piegādātājs pēc savas iniciatīvas un izvēles veic visus nepieciešamos pasākumus vai lielāko to daļu, lai sagatavotu preces transportēšanai, veic organizatoriskos pasākumus, lai preces tiktu savāktas un sāktu savu ceļu, un atbrīvo sevi no preču valdījuma un kontroles, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0173" REF.END="QE0173"/>nosūtīšanu<QUOT.END REF.START="QS0173" CODE="201D" ID="QE0173"/> veic piegādātājs.</P><P>Ja piegādātājs pats vai ar sava aģenta starpniecību fiziski veic transportēšanu vai ja viņam pieder vai viņš kontrolē juridisko vienību, kas to dara, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0174" REF.END="QE0174"/>transportēšanu<QUOT.END REF.START="QS0174" CODE="201D" ID="QE0174"/> veic piegādātājs.</P><P>Preces nosūta vai transportē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0175" REF.END="QE0175"/>persona piegādātāja vārdā<QUOT.END REF.START="QS0175" CODE="201D" ID="QE0175"/>, ja lēmumu par to, kā šīs preces ir jānosūta vai jātransportē, faktiski pieņem piegādātājs, nevis pircējs.</P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ļaunprātīga rīcība</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Ar piekto jautājumu iesniedzējtiesa uzsver divus faktus lietā, kas tai nodota izskatīšanai: 1) ka <HT TYPE="ITALIC">KBGT</HT> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0176" REF.END="QE0176"/>saistīts<QUOT.END REF.START="QS0176" CODE="201D" ID="QE0176"/> ar <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> (pieņemu, ka iesniedzējtiesa atsaucas uz faktu, ka abu uzņēmumu īpašnieki ir brāļi) un sniedz citus pakalpojumus neatkarīgi no transportēšanas (kā saprotu, preču iepakošanu nosūtīšanai); 2) tomēr pircējs var brīvi izvēlēties citus iegādāto preču transportēšanas variantus. Iesniedzējtiesa jautā, vai šie divi konkrētie fakti ir būtiski, lai noteiktu, vai <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> rīcība ir ļaunprātīga, ievērojot Savienības tiesību aktus PVN jomā, un tādējādi uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> piemērotās bargās finanšu sankcijas ir pamatotas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Ja iesniedzējtiesa nonāks pie secinājuma, ka nosūtīšanu un/vai transportēšanu ir veikusi persona <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0177" REF.END="QE0177"/>piegādātāja vārdā<QUOT.END REF.START="QS0177" CODE="201D" ID="QE0177"/> (<HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> vārdā), nevis atsevišķa pircēja vārdā, tad tai patiešām būs jāizvērtē, vai PVN maksāšana izcelsmes dalībvalstī (Polijā), nevis galamērķa dalībvalstī (Ungārijā), ir uzskatāma ne tikai par nepareizu, bet arī par ļaunprātīgu rīcību. Atgādināšu, ka lietā <HT TYPE="ITALIC">Part Service</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Spriedums, 2008. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Part Service</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑425/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:108">EU:C:2008:108</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa paskaidroja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0178" REF.END="QE0178"/>valsts tiesai, ņemot vērā šajā spriedumā sniegtos interpretācijas elementus, ir jānosaka, vai PVN piemērošanas nolūkā tādi darījumi kā pamatlietā esošais ir uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību<QUOT.END REF.START="QS0178" CODE="201D" ID="QE0178"/>. Tādējādi, lai atbildētu uz piekto jautājumu, manuprāt, uz lietas apstākļiem ir jāskatās plašāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Kā paskaidrošu turpmākā izklāstā, šeit galvenais elements ir tas, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0179" REF.END="QE0179"/>saistoša pieprasījuma<QUOT.END REF.START="QS0179" CODE="201D" ID="QE0179"/> formā bija lūdzis <HT TYPE="ITALIC">Polijas kompetento iestāžu norādījumus</HT>, vai PVN ir maksājams izcelsmes dalībvalstī vai galamērķa dalībvalstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. šo secinājumu 63. un 65. punktu.</P></NOTE>. Izskatot šo lietu Tiesā, neviens nav apstrīdējis <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> argumentu, ka atbilde uz šo pieprasījumu ir juridiski saistoša gan <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, gan Polijas PVN iestādēm. Polijas kompetentās iestādes informēja <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, ka PVN ir maksājams Polijā, citiem vārdiem, ka ir<?PAGE NO="19"?> piemērojams PVN direktīvas 32. pantā sniegtais vispārējais noteikums, nevis tās 33. pantā sniegtā atkāpe. Nav strīda par to, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> attiecīgajā periodā ir pienācīgi uzskaitījis un samaksājis PVN Polijā. Polijas iestādes 2014. gadā veica <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> pārbaudi. Pēc pabeigšanas tās apstiprināja atbildi, ko bija iepriekš bija sniegušas uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> un Polija, atsaucoties uz lietu <HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, apgalvo, ka nodokļu maksātājs ir tiesīgs izmantot priekšrocības, ko sniedz valstu atšķirīgās PVN likmes. Abi norāda, ka parasti nodokļa maksātāji ir tiesīgi brīvi izvēlēties organizatoriskās struktūras un darījumu kārtību, ko tie uzskata par visatbilstošāko savai saimnieciskajai darbībai un sava nodokļu sloga ierobežošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101222">2010. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">RBS Deutschland Holdings</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑277/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:810">EU:C:2010:810</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokāta M. Bobeka [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEB bankas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑532/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:1019">EU:C:2017:1019</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, kuros mans kolēģis iesaka kompetentajām nodokļu iestādēm katrā atsevišķā gadījumā panākt taisnīgu līdzsvaru starp vajadzību vienveidīgi piemērot tiesību aktus un konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem, kuri varētu radīt tiesisko paļāvību nodokļu maksātājam (viņa secinājumu 83. un 84. punktā).</P></NOTE>, un izvēlēties tādu uzņēmējdarbības struktūru, kas ir vispiemērotākā to saimnieciskajai darbībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101222">2010. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">RBS Deutschland Holdings</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑277/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:810">EU:C:2010:810</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un ģenerāladvokāta M. Bobeka secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEB bankas</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑532/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:1019">EU:C:2017:1019</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Itālija apgalvo, ka nodokļu maksātāji nav tiesīgi atsaukties uz Savienības tiesību normām ļaunprātīgā nolūkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Minēti spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980512">1998. gada 12. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kefalas</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑367/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:222">EU:C:1998:222</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000323">2000. gada 23. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diamantis</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑373/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:150">EU:C:2000:150</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050303">2005. gada 3. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fini H</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑32/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:128">EU:C:2005:128</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, savukārt Čehijas Republika, Īrija, Ungārija un Komisija apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> uzņēmējdarbības prakse ir ļaunprātīga rīcība, jo uzņēmums cenšas gūt priekšrocības, ko sniedz dalībvalstu PVN likmju atšķirības, kuras izkropļo konkurenci<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Minēti spriedumi, 2006. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑255/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:121">EU:C:2006:121</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171122">2017. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cussens</HT></NAME.CASE>, (<NO.CASE>C‑251/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:881">EU:C:2017:881</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Apvienotā Karaliste nepievērsās šim jautājumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka lietā <HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Spriedums, 2006. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑255/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:121">EU:C:2006:121</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Tiesa ir skaidri norādījusi – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0180" REF.END="QE0180"/>kad nodokļa maksātājam ir izvēle starp diviem darījumiem, [PVN] direktīva tam nepieprasa izvēlēties to, kurš paredz augstākas PVN summas samaksu. Gluži pretēji, kā to norāda ģenerāladvokāts secinājumu 85. punktā, nodokļa maksātājam ir tiesības izvēlēties tādu savas darbības struktūru, kas tam ļauj samazināt savu nodokļu parādu<QUOT.END REF.START="QS0180" CODE="201D" ID="QE0180"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Ģenerāladvokāta L. M. Pojareša Maduru [<HT TYPE="ITALIC">L. P. Poiares Maduro</HT>] secinājumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT> u.c. (apvienotās lietas <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑255/02, C‑419/02 un C‑223/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:200">EU:C:2005:200</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tāpēc <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0181" REF.END="QE0181"/>lai PVN jomā konstatētu ļaunprātīgas rīcības pastāvēšanu, nepieciešams, pirmkārt, lai, par spīti attiecīgo [PVN] direktīvas normu un šīs direktīvas transponēšanas valsts tiesību aktu nosacījumu formālai piemērošanai, attiecīgo darījumu rezultātā <HT TYPE="ITALIC">tiek iegūtas fiskālas priekšrocības, kuru piešķiršana būtu pretēja šīm normām</HT>. Otrkārt, no objektīvo elementu kopuma ir jāizriet, ka <HT TYPE="ITALIC">attiecīgo darījumu galvenais mērķis ir fiskālu priekšrocību iegūšana</HT><QUOT.END REF.START="QS0181" CODE="201D" ID="QE0181"/> (mans izcēlums). Šie nosacījumi (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0182" REF.END="QE0182"/><HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT> kritēriji<QUOT.END REF.START="QS0182" CODE="201D" ID="QE0182"/>) ir kumulatīvi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Akadēmiskajās aprindās šie kritēriji patiešām ir daudz apspriesti. Skat. Vanistendael, F., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0183" REF.END="QE0183"/>Halifax and Cadbury Schweppes: one single European theory of abuse in tax law?<QUOT.END REF.START="QS0183" CODE="201D" ID="QE0183"/>, <HT TYPE="ITALIC">EC Tax Review</HT>, 15. sēj., 2006, G izdevums, 192.–195. lpp; Pistone, P., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0184" REF.END="QE0184"/>Abuse of Law in the Context of Indirect Taxation: From (before) Emsland‑stärke 1 to Halifax (and beyond)<QUOT.END REF.START="QS0184" CODE="201D" ID="QE0184"/>, <HT TYPE="ITALIC">Prohibition of abuse of Law: A new German principle of EU Law</HT>?, 1. izdevums, 2011, Hart Publishing, Studies of the Oxford Institute of European and Comparative Studies, Oksforda; De la Feria, R., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0185" REF.END="QE0185"/>Giving themselves extra VAT? The ECJ ruling in Halifax<QUOT.END REF.START="QS0185" CODE="201D" ID="QE0185"/>, <HT TYPE="ITALIC">British Tax Review</HT>, 2. izdevums, 2006, 119.–123. lpp.; De la Feria, R., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0186" REF.END="QE0186"/>Prohibition of abuse of (community) law: the creation of a new general principle of EC law through tax<QUOT.END REF.START="QS0186" CODE="201D" ID="QE0186"/>, <HT TYPE="ITALIC">Common Market Law Review</HT>, 45. sēj., 2008, 2. izdevums, 395.–441. lpp.</P></NOTE>. Lietā <HT TYPE="ITALIC">Part Service</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080221">2008. gada 21. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑425/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:108">EU:C:2008:108</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa paskaidroja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0187" REF.END="QE0187"/>ļaunprātīga rīcība var pastāvēt tad, ja nodokļu priekšrocības iegūšana ir <HT TYPE="ITALIC">galvenais</HT> minētā darījuma vai darījumu <HT TYPE="ITALIC">mērķis</HT><QUOT.END REF.START="QS0187" CODE="201D" ID="QE0187"/> (mans izcēlums). Uz šo judikatūru tika sniegta atsauce arī PVN komitejas Darba dokumentā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Šajā lietā ir skaidrs, ka galvenais darījums ir dzīvnieku barības pārdošana. Tā ir <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> uzņēmējdarbība, un tas ir tas, ko <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> klienti vēlas iegādāties. Nepieciešamo transporta pakalpojumu pirkšana, lai dzīvnieku barību nogādātu no <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> Polijas noliktavas līdz pircēja piegādes adresei Ungārijā, ir šim galvenajam darījumam pakārtots darījums (jeb palīgdarījums). Tāpēc šādos apstākļos tas nelīdzinās pilnīgi mākslīgai kārtībai, kā uzņēmums strukturē uzņēmējdarbību ar vienīgo mērķi mazināt savas nodokļu saistības, kas būtu klasisks ļaunprātīgas rīcības gadījums saistībā ar PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Tomēr skaidrs ir arī tas, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> ir guvis nozīmīgas finansiālas priekšrocības PVN likmju starpības dēļ, kas Polijā ir 8 % un Ungārijā – 27 %. Tas tā ir neatkarīgi no tā, vai priekšrocība izpaužas kā lielāka peļņa vai kā lielāka tirgus daļa tā iemesla dēļ, ka gala patērētājam var piedāvāt zemākas cenas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Tādēļ turpinājumā es <HT TYPE="ITALIC">pieņemu</HT>, ka tad, kad šī lieta nonāks atpakaļ izskatīšanai iesniedzējtiesā, šī tiesa galu galā izdarīs secinājumu, ka attiecīgie darījumi ietilpst PVN direktīvas 33. panta, nevis tās 32. panta piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Tādā gadījumā PVN būtu maksājams Ungārijā par tiem darījumiem, kuru vērtība būtiski pārsniedz 34. pantā noteikto skaitlisko robežvērtību. Juridisku kļūdu varētu būt pieļāvis gan nodokļu maksātājs (<HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>), gan arī Polijas PVN iestādes atbildē, ko tās sniegušas uz <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> saistošo pieprasījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Ar pirmo un otro prejudiciālo jautājumu tika vaicāts, vai galamērķa dalībvalstij ir saistošs izcelsmes dalībvalsts veikts PVN aprēķins. Man šķiet, ka, sagatavojot šādu aprēķinu izcelsmes dalībvalsts noteikti – iespējams, netieši – tostarp izvērtēja, vai ierosinātā kārtība ir ļaunprātīga rīcība, un secināja, ka tā tāda <HT TYPE="ITALIC">nav</HT>, bet ka uz to leģitīmi attiecas PVN direktīvas 32. pants. Tā kā šajos secinājumos man ir jāizvērtē vienīgi ceturtais un piektais jautājums, atbildi uz pirmo un otro jautājumu es atstāšu atvērtu. Tālāk turpināšu, balstoties uz apgalvojumu, ka galamērķa dalībvalsts <HT TYPE="ITALIC">var</HT> brīvi izvērtēt, vai sankcionēt attiecīgo rīcību kā tiesību ļaunprātīgu izmantošanu <HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT> kritēriju nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka PVN krāpšanas apkarošanas regulā nav ietverti noteikumi, kas attiektos uz atbildēm uz piegādātāju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0188" REF.END="QE0188"/>saistošajiem pieprasījumiem<QUOT.END REF.START="QS0188" CODE="201D" ID="QE0188"/>. Līdzīgi arī nav risināts, kā vienas dalībvalsts nodokļu iestādēm izvērtēt šādas atbildes, ko sniegušas citas dalībvalsts nodokļu iestādes un kam ir juridiski saistošs spēks, vai arī šo nodokļu iestāžu veikto pārbaužu rezultātu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Tomēr regulā ir atkārtoti uzsvērta dalībvalstu nodokļu iestāžu savstarpējās sadarbības nozīme. Šī sadarbība, kas tiek uzskatīta par būtisku, lai pareizi piemērotu tiesību aktus PVN jomā un novērstu krāpšanu, ir apliecināta tostarp 7. un 13. apsvērumā, 1. panta 1. punktā (kurā noteikta vispārējā sadarbības joma), 7. panta 3. punktā (kurā ļauts galamērķa dalībvalstij lūgt izcelsmes dalībvalstij uzsākt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0189" REF.END="QE0189"/>administratīvo procedūru<QUOT.END REF.START="QS0189" CODE="201D" ID="QE0189"/>), 13. panta 1. punktā (kurā noteikts, ka izcelsmes dalībvalstij ir jāsniedz informācija bez iepriekšēja pieprasījuma) un 29. un 30. pantā, kurā ir ietverta kopīgas kontroles veikšanas kārtība. PVN krāpšanas apkarošanas regulu tāpēc var uzskatīt par LES 4. panta 3. punktā ietvertā lojālas sadarbības pienākuma praktisku īstenošanu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0190" REF.END="QE0190"/>dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos<QUOT.END REF.START="QS0190" CODE="201D" ID="QE0190"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Man šķiet, ka tas būtu tieši pretrunā šim principam, ja kompetentās iestādes citā dalībvalstī varētu <HT TYPE="ITALIC">papildus</HT> piemērot jebkādas atļautās korekcijas attiecībā uz maksājamo PVN un uz procentiem, kas maksājami no PVN, kā arī bargi sodīt kā par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu (<HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT> kritēriju nozīmē) tādu rīcību, kura ir skaidri noteikta par leģitīmu juridiski saistošā novērtējumā, ko veikuši šo iestāžu kolēģi dalībvalstī, kurā nodokļu maksātājs ir reģistrēts kā PVN maksātājs.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Es arī dziļi šaubos, vai šāds rezultāts būtu saderīgs ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Kreuzmayr</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180221">2018. gada 21. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑628/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:84">EU:C:2018:84</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa nosprieda, ka tiesības uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0191" REF.END="QE0191"/>ir ikvienam, kam kāda administratīva iestāde ir devusi pamatotas cerības ar konkrētiem tam dotiem solījumiem<QUOT.END REF.START="QS0191" CODE="201D" ID="QE0191"/>. Manuprāt, atbilde uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0192" REF.END="QE0192"/>saistošu pieprasījumu<QUOT.END REF.START="QS0192" CODE="201D" ID="QE0192"/>, proti, atbilde, kas turklāt bija juridiski saistoša gan nodokļu maksātājam, gan kompetentajām iestādēm, ir tieši šāds precīzs apliecinājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Uzreiz uzsvēršu, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> <HT TYPE="ITALIC">nevarēja</HT> tiesiski paļauties, ka atbilde uz tā saistošo pieprasījumu Polijas PVN iestādēm ir neapstrīdams un pareizs patiesas tiesiskās situācijas skaidrojums. Vienmēr pastāv iespēja, ka citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm varētu būt atšķirīgs viedoklis un – kā tas ir noticis šajā gadījumā – ka jautājums tiek nodots iztiesāšanai valsts tiesā, un ka Tiesai tiek lūgts sniegt autoritatīvu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Man tomēr šķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> <HT TYPE="ITALIC">bija</HT> tiesīgs rīkoties, pamatojoties uz to, ka gadījumā, ja tas tajā laikā ir vadījis savu uzņēmējdarbību stingri saskaņā ar priekšlikumu, ko tas bija iesniedzis šīm iestādēm savā pieprasījumā, tam nevajadzētu būt pakļautam bargu sankciju riskam par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu gadījumā, ja galu galā tiktu pierādīts, ka minētā saistošā atbilde tiesiski ir nepareiza.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0193" REF.END="QE0193"/>Tiesību ļaunprātīga izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0193" CODE="201D" ID="QE0193"/> ir nopietna lieta. Ja tā tiek pierādīta, par to pamatoti piemēro bargas sankcijas. Nedrīkstētu mazināt tās vērtību un to izkropļot, plašāk attiecinot to uz situācijām, kad nodokļu maksātājs nevis kādam privātam komerciālam konsultantam, bet gan kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts kā nodokļa maksātājs, ir apdomīgi lūdzis norādījumus par to, kā pareizi klasificēt PVN par tā piedāvāto saimniecisko darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Ja Tiesa nepiekristu man attiecībā uz šo principu, es sniedzu šādas divas papildu piezīmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Pirmkārt, man šķiet, ka vismaz galamērķa dalībvalsts (Ungārija) kompetentajām iestādēm bija jāsniedz <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> sīki izstrādāts pamatojums, kurā paskaidrots, kāpēc <HT TYPE="ITALIC">neatkarīgi</HT> no atbildes, ko <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> saņēmis uz tā saistošo pieprasījumu no Polijas PVN iestādēm, tās ir uzskatījušas, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> rīcība, ko tas veicis, pamatojoties uz minēto atbildi, ir tiesību ļaunprātīga izmantošana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">LS Customs Services</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:839">EU:C:2017:839</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā Tiesa nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0194" REF.END="QE0194"/>pienākumam norādīt valsts iestāžu pieņemtu lēmumu pamatojumu ir īpaša nozīme, jo ar šo pienākumu lēmumu adresātiem tiek dotas iespējas vislabākajos apstākļos aizstāvēt savas tiesības un, zinot visus apstākļus, nolemt, vai ir lietderīgi tos pārsūdzēt. Tāpat tas ir nepieciešams, lai tiesas varētu veikt minēto lēmumu tiesiskuma pārbaudi<QUOT.END REF.START="QS0194" CODE="201D" ID="QE0194"/> (40. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatgādina, ka lietā <HT TYPE="ITALIC">Farkas</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170426">2017. gada 26. aprīlis</DATE> (<NO.CASE>C‑564/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:302">EU:C:2017:302</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa nosprieda – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0195" REF.END="QE0195"/>tā kā nav veikta Savienības tiesību saskaņošana attiecībā uz piemērojamajām sankcijām par tādu nosacījumu neievērošanu, kuri paredzēti ar tiesībām [PVN jomā] izveidotajā sistēmā, dalībvalstu kompetencē ir izvēlēties sankcijas, ko tās uzskata par piemērotām. Tomēr dalībvalstīm šī kompetence ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības un to vispārējos principus, tātad arī samērīguma principu<QUOT.END REF.START="QS0195" CODE="201D" ID="QE0195"/>. Tas nozīmē, ka tas, ka <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT> ir rīkojies, pamatojoties uz Polijas PVN iestāžu sniegto atbildi uz tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0196" REF.END="QE0196"/>saistošo pieprasījumu<QUOT.END REF.START="QS0196" CODE="201D" ID="QE0196"/>, ir faktors, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai Ungārijas nodokļu iestādēm ir jāpiemēro sankcijas uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">KrakVet</HT>, un, ja tās tiek piemērotas, kāds ir atbilstošais šo sankciju līmenis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>Tādējādi ierosinu Tiesai uz piekto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Ja nodokļu maksātājs ir pieprasījis kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts kā PVN maksātājs, skaidrojumu, kā PVN vajadzībām pareizi juridiski klasificēt saimnieciskās darbības paredzēto gaitu (sīki norādot kārtību, ko tas paredzējis ieviest), ir saņēmis atbildi, kas tam un šīm nodokļu iestādēm ir juridiski saistoša, un pēc tam ir veicis saimniecisko darbību stingri saskaņā ar šo pieprasījumu (kas valsts tiesai ir jāpārbauda), citas dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz<?PAGE NO="22"?> LES 4. panta 3. punktā ietverto lojālas sadarbības principu un tiesiskās paļāvības principu, nedrīkst uzskatīt šīs darbības par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti lietā C‑255/02, <HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT>, un attiecīgi piemērot sankcijas par šo rīcību.</P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT>Neskarot atbildes, ko Tiesa sniedz uz pirmo, otro un trešo jautājumu, kurus <HT TYPE="ITALIC">Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság</HT> (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa, Ungārija) ir uzdevusi lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, es ierosinu Tiesai uz ceturto un piekto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Ceturtais jautājums:</P><P>Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 33. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz situācijām, kad preces nosūta vai transportē piegādātājs vai cita persona viņa vārdā. To nepiemēro situācijās, kad piegādātājs preču nosūtīšanā vai transportēšanā piedalās tikai netieši.</P><P>Ja piegādātājs pēc savas iniciatīvas un izvēles veic visus nepieciešamos pasākumus vai lielāko to daļu, lai sagatavotu preces transportēšanai, veic organizatoriskos pasākumus, lai preces tiktu savāktas un sāktu savu ceļu, un atbrīvo sevi no preču valdījuma un kontroles, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0197" REF.END="QE0197"/>nosūtīšanu<QUOT.END REF.START="QS0197" CODE="201D" ID="QE0197"/> veic piegādātājs.</P><P>Ja piegādātājs vai nu pats, vai ar sava aģenta starpniecību fiziski veic transportēšanu vai ja viņam pieder vai viņš kontrolē juridisko vienību, kas to dara, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0198" REF.END="QE0198"/>transportēšanu<QUOT.END REF.START="QS0198" CODE="201D" ID="QE0198"/> veic piegādātājs.</P><P>Preces nosūta vai transportē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0199" REF.END="QE0199"/>persona piegādātāja vārdā<QUOT.END REF.START="QS0199" CODE="201D" ID="QE0199"/>, ja lēmumus par to, kā šīs preces ir jānosūta vai jātransportē, faktiski pieņem piegādātājs, nevis pircējs.</P><P>Piektais jautājums:</P><P>Ja nodokļu maksātājs ir pieprasījis kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, skaidrojumu, kā PVN vajadzībām pareizi juridiski klasificēt saimnieciskās darbības paredzēto gaitu (sīki norādot kārtību, ko tas paredzējis ieviest), ir saņēmis atbildi, kas tam un šīm nodokļu iestādēm ir juridiski saistoša, un pēc tam ir veicis saimniecisko darbību stingri saskaņā ar priekšlikumu, ko viņš iesniedzis šīm iestādēm savā pieprasījumā (kas valsts tiesai ir jāpārbauda), citas dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz LES 4. panta 3. punktā ietverto lojālas sadarbības principu un tiesiskās paļāvības principu, nedrīkst uzskatīt šīs darbības par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti lietā C‑255/02, <HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT>, un attiecīgi piemērot sankcijas par šo rīcību.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>