02016R2336 — LV — 23.12.2016 — 000.002

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2336

(2016. gada 14. decembris),

ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002

(OV L 354, 23.12.2016., 1. lpp)


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 039, 9.2.2023, lpp 63 (2016/2336)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2336

(2016. gada 14. decembris),

ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002



1. pants

Mērķi

Šī regula veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā norādīto mērķu sasniegšanu, ciktāl tie attiecas uz dziļūdens sugām un dzīvotnēm. Turklāt tās mērķi ir:

a) 

uzlabot zinātnisko informāciju par dziļūdens sugām un to dzīvotnēm;

b) 

dziļūdens zvejā nepieļaut būtisku negatīvu ietekmi uz JJE un nodrošināt dziļūdens zivju krājumu saglabāšanu ilgtermiņā;

c) 

nodrošināt, ka Savienības pasākumi dziļūdens zivju krājumu ilgtspējīgas pārvaldības nolūkā atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, jo īpaši Rezolūcijai 61/105 un Rezolūcijai 64/72.

2. pants

Darbības joma

1.  

Šo regulu piemēro zvejas darbībām vai plānotām zvejas darbībām šādos ūdeņos:

a) 

ko veic Savienības zvejas kuģi un trešo valstu zvejas kuģi Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā, Ziemeļrietumu ūdeņos un Dienvidrietumu ūdeņos, kā arī Savienības ūdeņos ICES IIa zonā;

b) 

ko veic Savienības zvejas kuģi starptautiskajos ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā.

2.  
Šā panta 1. punkts neskar 16. panta 5. punktu.

3. pants

Priekšmets

1.  
Šo regulu piemēro sugām, kuras sastopamas dziļūdenī un kuras raksturo šādu bioloģisko faktoru apvienojums: nobriešana salīdzinoši lielā vecumā, lēna augšana, ilgs paredzamais mūžs, zems dabiskās mirstības rādītājs, kvalitatīva gadskārtēja pieauguma neregulāra atjaunošanās un nārsts, kas var nenotikt katru gadu (“dziļūdens sugas”).
2.  
Šajā regulā dziļūdens sugas, un tostarp visjutīgākās sugas, ir uzskaitītas I pielikumā.

4. pants

Definīcijas

1.  
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 734/2008 ( 1 ) 2. pantā sniegtās definīcijas.
2.  

Turklāt piemēro šādas definīcijas:

a) 

“ICES zonas” ir zonas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009 ( 2 );

b) 

“CECAF zonas” ir zonas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2009 ( 3 );

c) 

“NEAFC pārvaldības apgabals” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas Konvencija par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā un kuri atrodas ārpus ūdeņiem, kas ir minētās konvencijas līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā;

d) 

“visjutīgākās sugas” ir dziļūdens sugas, kas ir minētas I pielikuma tabulas trešajā slejā ar nosaukumu “Visjutīgākā (x)”;

e) 

“zvejas veids” ir zvejas darbības, kurās ar konkrētiem zvejas rīkiem konkrētā apgabalā mērķtiecīgi iegūst konkrētas sugas;

f) 

“dziļūdens zvejas veids” ir zvejas veids, kurā mērķtiecīgi iegūst dziļūdens sugas saskaņā ar norādēm, kas noteiktas 5. panta 2. punktā;

g) 

“zvejas uzraudzības centrs” ir karoga dalībvalsts izveidots operatīvais centrs, kas ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kuras nodrošina datu automātisku saņemšanu, apstrādi un elektronisku datu pārraidi;

h) 

“saskare” ir tāda JJE indikatorsugu daudzuma nozveja, kas pārsniedz IV pielikumā izklāstītos robežvērtības līmeņus;

i) 

“neplānota nozveja” ir to jūras organismu nejauša nozveja, kuri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu ir jāizkrauj un jāatskaita no kvotām vai nu tāpēc, ka tie ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai tāpēc, ka nozvejotais daudzums pārsniedz saskaņā ar nozvejas sastāva un piezvejas noteikumiem atļauto daudzumu;

j) 

“JJE indikatori” ir tie, kas ir iekļauti III pielikumā;

k) 

“esošie dziļūdens zvejas apgabali” ir daļa no apgabala, kas minēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kur vēsturiski ir notikušas dziļūdens zvejas darbības un kas ir noteikts saskaņā ar 7. pantu.

5. pants

Zvejas atļaujas

1.  
Zvejas darbībām, kurās mērķtiecīgi iegūst dziļūdens sugas, ir vajadzīga zvejas atļauja (“mērķtiecīgas zvejas atļauja”). Mērķtiecīgas zvejas atļaujā norāda dziļūdens sugas, kuras kuģim ir atļauts mērķtiecīgi zvejot.
2.  
Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka zvejas kuģis veic zvejas darbības, kas vērstas uz dziļūdens sugu zvejniecību, ja tā saziņā par nozveju (zvejas žurnālā, izkraušanas deklarācijās, pārdošanas zīmēs vai līdzīgos dokumentos) attiecīgajā kalendārajā gadā jebkurā no zvejas reisiem ir iekļauti vismaz 8 % dziļūdens sugu.

Tomēr tas neattiecas uz zvejas kuģiem, kuriem kopējā dziļūdens sugu reģistrācija attiecīgajā kalendārajā gadā ir mazāka par 10 tonnām. Šī daļa neskar 6. punktu.

3.  
To zvejas kuģu zvejas darbībām, kuri, lai gan tie mērķtiecīgi neiegūst dziļūdens sugas, nozvejo dziļūdens sugas kā piezveju, ir vajadzīga zvejas atļauja (“piezvejas atļauja”). Piezvejas atļaujā norāda dziļūdens sugas, kuras kuģis, mērķtiecīgi iegūstot citas sugas, drīkst skart kā piezveju.
4.  
Abi zvejas atļauju veidi, kas minēti attiecīgi šā panta 1. un 3. punktā, ir skaidri atšķirami elektroniskajā datubāzē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. pantā.
5.  
Zvejas kuģiem, kuriem nav zvejas atļaujas saskaņā ar šo punktu, vienā zvejas reisā ir aizliegts zvejot vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu. Šādu kuģu nozvejotās dziļūdens sugas, kas pārsniedz 100 kg, nedrīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut, izņemot tādu dziļūdens sugu neplānotu nozveju, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, un kuras izkrauj un atskaita no kvotām.
6.  
Zvejas kuģi, kam ir piezvejas atļauja un kam pieejama tāda dziļūdens sugu piezvejas kvota, kura šā panta 2. punktā noteikto 10 tonnu robežvērtību pārsniedz ne vairāk kā par 15 %, neuzskata par tādu, kurš mērķtiecīgi iegūst dziļūdens sugas. Tas šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotas. Tās dziļūdens sugu neplānotās nozvejas, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā izklāstītais izkraušanas pienākums, izkrauj un atskaita no kvotām.
7.  
Šo regulu mutatis mutandis piemēro zvejas atļauju izsniegšanai trešo valstu zvejas kuģiem, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 ( 4 ).

6. pants

Kapacitātes pārvaldība

1.  

Visu to Savienības zvejas kuģu summārā zvejas kapacitāte bruto tilpībā un kilovatos, kuriem kāda no dalībvalstīm ir izsniegusi mērķtiecīgas zvejas atļauju, nekad nepārsniedz to minētās dalībvalsts kuģu summāro zvejas kapacitāti laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam, neatkarīgi no tā, kurā gadā ir gūts lielākais apjoms, kuri:

a) 

jebkurā no trim kalendārajiem gadiem laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam ir nozvejojuši 10 tonnu vai vairāk dziļūdens sugu, neatkarīgi no tā, kurā gadā ir gūts lielākais apjoms; un

b) 

ir reģistrēti kādā no minētās dalībvalsts tālākajiem reģioniem LESD 349. panta nozīmē un ja katra šāda kuģa dziļūdens sugu nozveja jebkurā no trim kalendārajiem gadiem laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam bija vismaz 10 % no to kopējās gada nozvejas, neatkarīgi no tā, kurā gadā ir gūts lielākais apjoms.

2.  
Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja kādai dalībvalstij zvejas iespējas I pielikumā uzskaitītajām sugām ir iedalītas pirms 2017. gada 12. janvāra [šīs regulas spēkā stāšanās diena], taču tās kuģi nav nozvejojuši 10 tonnu vai vairāk dziļūdens sugu nevienā no atsauces gadiem, šīs dalībvalsts summārā zvejas kapacitāte nekad nepārsniedz tās kuģu summāro zvejas kapacitāti nevienā no pēdējiem trim gadiem, kuros vismaz viens no tās kuģiem ir nozvejojis 10 tonnu vai vairāk dziļūdens sugu, neatkarīgi no tā, kurā gadā ir gūts lielākais apjoms.

7. pants

Esošie dziļūdens zvejas apgabali

1.  
Līdz 2017. gada 13. jūlijam dalībvalstis, kuru kuģiem ir izsniegtas dziļūdens zvejas atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktu un ciktāl tas attiecas uz tādu kuģu zvejas darbībām, kuri katrā kalendārajā gadā nozvejo vairāk nekā 10 tonnu, informē Komisiju, izmantojot JJA datus vai – ja JJA dati nav pieejami – izmantojot citu attiecīgu un pārbaudāmu informāciju, par šādu kuģu dziļūdens sugu zvejas darbības vietām atsauces kalendārajiem gadiem laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam.
2.  
Pamatojoties uz 1. punktā sniegto informāciju, kā arī pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, Komisija līdz 2018. gada 13. janvārim ar īstenošanas aktiem nosaka esošos dziļūdens zvejas apgabalus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. pantā.

8. pants

Vispārīgas prasības pieteikumiem zvejas atļauju saņemšanai

1.  
Katru zvejas atļaujas pieteikumu papildina sīks apraksts par apgabalu, kurā zvejas kuģis plāno veikt zvejas darbības, zvejas rīkiem, dziļuma diapazonu, kurā tiks veiktas darbības, zvejas darbības paredzamo biežumu un ilgumu, kā arī attiecīgo dziļūdens sugu nosaukumi.
2.  
Mērķtiecīgas zvejas atļaujas izsniedz tikai zvejas darbībām esošajos dziļūdens zvejas apgabalos.
3.  
Atkāpjoties no šā panta 2. punkta un līdz tiek noteikti esošie dziļūdens zvejas apgabali saskaņā ar 7. pantu, mērķtiecīgas zvejas atļaujas var izsniegt ar noteikumu, ka zvejas kuģis ir iesniedzis pierādījumus par to, ka tas ir veicis zvejas darbības dziļūdens zvejas veidā vismaz pēdējo trīs gadus pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas. Šādu zvejas atļauju var izsniegt tikai attiecībā uz tām vietām, kur šādas iepriekšējas zvejas darbības ir veiktas.
4.  
Zvejas atļaujas neizsniedz zvejai ar grunts traļiem dziļumā, kas nesasniedz 800 metrus.
5.  
Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var iesniegt lūgumu veikt izpētes zveju vietās, kas atrodas ārpus esošajiem dziļūdens zvejas apgabaliem. Šādam lūgumam pievieno ietekmes novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2008. gada starptautiskajām pamatnostādnēm par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā. Iesniedzot šādu lūgumu, dalībvalsts norāda izpētes zvejas paredzēto ilgumu un paredzēto kuģu skaitu, kuri piedalās, un to kapacitāti. Tajā ierosina ietekmes mazināšanas pasākumus, lai novērstu saskari ar JJE un efektīvi tās aizsargātu.
6.  

Komisija pēc tam, kad ir izvērtējusi dalībvalstu sniegto informāciju, un pamatojoties uz zinātniskas padomdevēju struktūras ieteikumu, ar īstenošanas aktiem var piešķirt apstiprinājumu prasītās izpētes zvejas veikšanai. Apstiprinājumā Komisija jo īpaši var noteikt:

a) 

izpētes zvejas apgabalu;

b) 

maksimālo kuģu skaitu un maksimālo kapacitāti;

c) 

šādas zvejas ilgumu, kas nepārsniedz vienu gadu un ir atjaunojams vienu reizi;

d) 

maksimālo procentuālo apjomu attiecībā uz to dziļūdens sugu kopējo pieļaujamo nozveju, kuras var nozvejot izpētes zvejā; un

e) 

ietekmes mazināšanas pasākumus, kas veicami, lai aizsargātu JJE.

7.  
Nolūkā nodrošināt reprezentatīvus datus, kas ir adekvāti, lai novērtētu un pārvaldītu dziļūdens zivju krājumus un saskari ar JJE, jebkurā zvejas atļaujā, kas ir izsniegta saskaņā ar 6. punktu, zvejas atļaujas derīguma termiņa pirmajos 12 mēnešos tiek prasīta zinātnisko novērotāju klātbūtne vai attiecīgā kuģa attālā elektroniskā novērošana.
8.  
Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts lūgumu un tās sniegto informāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem var koriģēt esošā dziļūdens zvejas apgabala noteikšanu ar mērķi iekļaut to zvejas darbību veikšanas vietas, kuras tiek veiktas saskaņā ar zvejas atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā panta 5. un 6. punktu.

9. pants

Īpašas prasības JJE aizsardzībai

1.  
Šo pantu piemēro zvejas darbībām ar grunts zvejas rīkiem dziļumā, kas nesasniedz 400 metrus.
2.  
Ja zvejas darbību laikā JJE indikatoru daudzums, kā definēts III pielikumā, kas nozvejoti minētās zvejas darbības laikā, pārsniedz IV pielikumā noteiktās robežvērtības, uzskata, ka notiek saskare ar JJE. Šis zvejas kuģis nekavējoties pārtrauc zveju attiecīgajā apgabalā. Tas atsāk darbības tikai tad, kad sasniedz citu apgabalu, kas ir vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no apgabala, kurā notikusi saskare.
3.  
Zvejas kuģis par jebkādu saskari ar JJE nekavējoties ziņo kompetentajām valsts iestādēm, kuras nekavējoties ziņo Komisijai.
4.  
Dalībvalstis izmanto vislabāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, tostarp bioģeogrāfisko informāciju un 3. punktā minēto informāciju, lai noteiktu, kur ir vai varētu rasties JJE. Turklāt Komisija kompetentajai zinātniskajai padomdevējai struktūrai pieprasa ik gadu izstrādāt to apgabalu izvērtējumu, kuros ir vai varētu rasties JJE.

Minēto izvērtējumu veic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2008. gada starptautiskajām pamatnostādnēm par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā, tajā piemēro piesardzīgu pieeju zvejas pārvaldībai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, un to publisko.

5.  
Ja, pamatojoties uz 4. punktā minēto procedūru, ir noteikti apgabali, kuros ir vai varētu rasties JJE, dalībvalstis un kompetentā zinātniskā padomdevēja struktūra savlaicīgi informē Komisiju.
6.  
Pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, kā arī uz dalībvalstu un zinātniskās padomdevējas struktūras veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem, Komisija līdz 2018. gada 13. janvārim pieņem īstenošanas aktus nolūkā izveidot to apgabalu sarakstu, kuros ir vai varētu rasties JJE. Komisija reizi gadā pārskata minēto sarakstu, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas sniegtajiem ieteikumiem, un nepieciešamības gadījumā ar īstenošanas aktiem groza sarakstu. Komisija var izslēgt apgabalu no saraksta ar noteikumu, ka tā, pamatojoties uz ietekmes izvērtējumu un apspriežoties ar kompetento zinātnisko padomdevēju struktūru, konstatē, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina par to, ka minētajā apgabalā nav JJE vai ka ir pieņemti atbilstīgi saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka būtiska negatīva ietekme uz šajā apgabalā esošajām JJE tiek novērsta. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. pantā minēto pārbaudes procedūru.
7.  
Komisija, pamatojoties uz vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, var pārskatīt JJE indikatorus un tiek pilnvarota grozīt III pielikumā iekļauto sarakstu, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 17. pantu.
8.  
Ja būtiski mainās paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai veiktu zveju ar grunts zvejas rīkiem, vai ja jauna zinātniskā informācija liecina, ka attiecīgajā apgabalā ir JJE, vajadzīgi jauni ietekmes izvērtējumi.
9.  
Grunts zvejas rīku izmantošana visos apgabalos, kas uzskaitīti saskaņā ar 6. punktu, ir aizliegta.

10. pants

Īpašu kontroles noteikumu piemērošana

Uz zvejniecību un zvejas darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, attiecas arī noteikumi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7., 17., 42., 43. un 45. pantā, 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 95. panta 3. punktā, 104. panta 1. punktā, 105. panta 3. punkta c) apakšpunktā, 107. panta 1. punktā, 108. panta 1. punktā un 115. panta c) punktā, un I pielikumā.

11. pants

Apstiprinātās ostas

1.  
Dalībvalstis apstiprina ostas, kurās ir jāizkrauj vai jāpārkauj visi to dziļūdens sugu vai to kombināciju nozvejas daudzumi, kuru svars ir lielāks par 100 kg. Līdz 2017. gada 13. martam dalībvalstis nosūta Komisijai minēto apstiprināto ostu sarakstu.
2.  
Nevienu dziļūdens sugu kombinācijas daudzumu, kas pārsniedz 100 kg, nedrīkst izkraut nevienā vietā, izņemot ostas, kuras dalībvalstis, ievērojot 1. punktu, ir apstiprinājušas.

12. pants

Iepriekšēja paziņošana

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta, visu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kas ieplānojuši izkraut 100 kg vai vairāk dziļūdens sugu, neatkarīgi no zvejas kuģu garuma par minēto nodomu ir jāpaziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz četras stundas pirms paredzamās ierašanās ostā. Kuģa kapteinis vai jebkura cita persona, kas atbild par 12 m vai īsāka kuģa darbību, informē kompetentās iestādes vismaz vienu stundu pirms paredzētās ierašanās ostā.

13. pants

Ieraksti zvejas žurnālā, zvejojot dziļos ūdeņos

1.  

Ja ir spēkā pienākums izdarīt ierakstus zvejas žurnālā, to Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir zvejas atļauja saskaņā ar 5. panta 1. vai 3. punktu, iesaistoties dziļūdens zvejā vai zvejojot vairāk nekā 400 metru dziļumā:

a) 

pēc katra iemetiena papīra formāta zvejas žurnālā novelk jaunu līniju; vai

b) 

ja uz tiem attiecas prasība par elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas izmantošanu, pēc katra iemetiena izdara atsevišķu ierakstu.

2.  
Savienības zvejas kuģu kapteiņi kuģa zvejas žurnālā ieraksta arī tādu I pielikumā uzskaitītu dziļūdens sugu daudzumus, kas ir nozvejotas, paturētas uz kuģa, pārkrautas vai izkrautas saskaņā ar 5. panta 5. punktu, un III pielikumā uzskaitīto JJE rādītājus, kas pārsniedz IV pielikumā izklāstītās robežvērtības, tostarp sugu sastāvu un svaru, un par minētajiem daudzumiem ziņo kompetentajām iestādēm.

14. pants

Zvejas atļauju anulēšana

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. panta 4. punktu un 92. pantu un saskaņā ar tās 90. panta 1. punktu, šīs regulas 5. panta 1. un 3. punktā minētās zvejas atļaujas tiek anulētas uz vismaz diviem mēnešiem jebkurā no šādiem gadījumiem:

a) 

zvejas atļaujā paredzēto nosacījumu neievērošana attiecībā uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem, atļautajiem darbības apgabaliem vai to sugu nozvejas limitiem, kuras ir atļauts mērķtiecīgi zvejot; vai

b) 

zinātniskā novērotāja neuzņemšana uz kuģa vai neatļaušana paņemt paraugus no nozvejas zinātniskos nolūkos, kā norādīts šīs regulas 16. pantā.

15. pants

Noteikumi par datu vākšanu un paziņošanu

1.  
Neskarot konkrētākus šīs regulas noteikumus, piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008.
2.  
Vācot datus par dziļūdens zvejas veidiem saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem par datu vākšanu un precizitātes līmeņiem, kas noteikti attiecīgajā Savienības daudzgadu programmā par bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu un pārvaldību, dalībvalstis ievēro īpašās datu vākšanas un paziņošanas prasības, kas ir izklāstītas II pielikumā attiecībā uz konkrētu dziļūdens zvejas veidu.
3.  
Dalībvalstis visās zvejas atļaujās, kas izdotas saskaņā ar 5. pantu, iekļauj vajadzīgos nosacījumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis sadarbībā ar attiecīgo zinātnisko institūtu piedalās jebkādā datu vākšanas shēmā, kuras darbības jomā ietilpst zvejas darbības, par kurām tiek izsniegtas atļaujas.
4.  
Kuģa kapteinim vai jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par kuģa darbību, ir pienākums uzņemt uz kuģa zinātnisko novērotāju, kuru dalībvalsts ir norīkojusi uz šī kuģa, ja vien tas ir iespējams drošības iemeslu dēļ. Kapteinis atvieglo zinātniskā novērotāja uzdevumu veikšanu.
5.  
Pēc Komisijas lūguma dalībvalsts iesniedz gada ziņojumus, kuros ir ietverti summārie dati par tādu kuģu skaitu, kuri kuģo ar tās karogu un ir iesaistīti dziļūdens zvejā, to zvejas apgabals, zvejas rīku veids, izmērs, katra izdotā zvejas atļauju veida skaits, to izbraukšanas osta, kopējās dziļūdens zvejas iespējas, kas ir pieejamas tās kuģiem, un šādu zvejas iespēju izmantošanas summārais procentuālais apmērs. Minētos ziņojumus dara publiski pieejamus.

16. pants

Novērotāja īstenota uzraudzība

1.  
Dalībvalstis izveido novērotāju īstenotas uzraudzības programmu, lai nodrošinātu attiecīgu, savlaicīgu un precīzu datu vākšanu par dziļūdens sugu nozveju un piezveju un par saskari ar JJE un citu informāciju, kas nepieciešama šīs regulas efektīvai īstenošanai. Kuģus, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus un kas ir saņēmuši atļaujas mērķtiecīgi zvejot dziļūdens sugas, vismaz 20 % apmērā uzrauga novērotāji, izņemot kuģus, kas drošības apsvērumu dēļ nav piemēroti novērotāja uzņemšanai. Visus pārējos kuģus, kam ir atļauja zvejot dziļūdens sugas, vismaz 10 % apmērā uzrauga novērotāji, izņemot kuģus, kas drošības apsvērumu dēļ nav piemēroti novērotāja uzņemšanai.
2.  
Ja operatoram viņa dalībvalsts ir lūgusi uz viņa kuģa uzņemt novērotāju, novērotāja prombūtne tādu iemeslu dēļ, kas nav operatora kontrolē, neliedz minētajam kuģim atstāt ostu.
3.  
Komisija līdz 2018. gada 1. janvārim cenšas iegūt zinātnisko ieteikumu, pamatojoties uz datiem, kas ievākti saskaņā ar šo regulu, par to, vai šā panta 1. punktā izklāstītā novērotāja īstenota uzraudzība ir pietiekama, lai sasniegtu 1. panta mērķus, jo īpaši, lai dziļūdens zvejā novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz JJE, un vai tā būtu jāpielāgo, pamatojoties uz atjauninātu paraugu ņemšanas metodoloģiju. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iegūtā zinātniskā ieteikuma rezultātiem.
4.  
Ja Komisija, pamatojoties uz 3. punktā minēto zinātnisko ieteikumu, uzskata, ka 1. punktā izklāstītie novērotāja īstenotas uzraudzības procentuālie apmēri būtu jāpielāgo, Komisija steidzamības kārtā var iesniegt priekšlikumu minēto procentuālo apmēru pārskatīšanai.
5.  
Atkāpjoties no 2. panta, šo pantu mutatis mutandis piemēro dziļūdens sugu zvejai ar kuģiem, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus NEAFC pārvaldības apgabalā.

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
►C1  Pilnvaras pieņemt 9. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 12. janvāra. ◄ Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
►C1  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. ◄ Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
►C1  Saskaņā ar 9. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. ◄ Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants

Novērtēšana

1.  
Līdz 2021. gada 13. janvārim Komisija, balstoties uz dalībvalstu ziņojumiem un zinātniskajiem ieteikumiem, ko tā pieprasa minētajā nolūkā, novērtē šajā regulā noteikto pasākumu ietekmi un nosaka, cik lielā mērā ir sasniegti 1. panta a) un b) punktā minētie mērķi.
2.  

Novērtējumā aplūko tendences šādos aspektos:

a) 

visu tādu zvejas rīku veidu lietojums, kurus izmanto dziļūdens sugu mērķtiecīgā zvejā, īpaši pievēršoties ietekmei uz visjutīgākajām sugām un JJE;

b) 

kuģi, kas ir pārgājuši uz tādu zvejas rīku izmantošanu, kam ir mazāka ietekme uz jūras gultni, un panākumi nevēlamas nozvejas novēršanā, samazināšanā līdz minimumam un, ja iespējams, izskaušanā;

c) 

katrā dziļūdens zvejas veidā iesaistīto kuģu darbības joma;

d) 

to datu pilnīgums un uzticamība, kurus dalībvalstis krājuma novērtēšanas nolūkā nosūta zinātniskajām struktūrām vai Komisijai īpašu datu sniegšanas pieprasījumu gadījumā;

e) 

dziļūdens krājumi, par kuriem ir uzlabojušies zinātniskie ieteikumi;

f) 

papildu pasākumu efektivitāte, lai izskaustu izmetumus un samazinātu visjutīgāko sugu nozveju;

g) 

to ietekmes novērtējumu kvalitāte, kas veikti, ievērojot 8. pantu;

h) 

to Savienības kuģu un ostu skaits, kuras nepastarpināti ietekmē šīs regulas īstenošana;

i) 

to pasākumu efektivitāte, kas ir noteikti, lai nodrošinātu dziļūdens krājumu ilgtspējību un novērstu nemērķa sugu, jo īpaši visjutīgāko sugu, piezveju;

j) 

apmērs, kādā JJE ir efektīvi aizsargātas, atļautas zvejas darbības attiecinot tikai uz pastāvošiem dziļūdens zvejas apgabaliem, piemērojot noteikumu par došanos prom un/vai citus pasākumus;

k) 

800 metru dziļuma ierobežojuma piemērošana.

3.  
Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija attiecīgā gadījumā var ierosināt priekšlikumus šīs regulas grozīšanai. Jo īpaši, ja minētajā novērtējumā tiek norādīts, ka zveja ar grunts zvejas rīkiem neatbilst 1. pantā izklāstītajiem mērķiem, Komisija var iesniegt priekšlikumu grozīt šo regulu ar mērķi nodrošināt, ka tādu kuģu mērķtiecīgas zvejas atļaujas, kuri izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, zaudē spēku vai tiek atceltas un ka tiek ieviesti vajadzīgie pasākumi attiecībā uz grunts zvejas rīkiem, tostarp āķu jedām, lai nodrošinātu visjutīgāko sugu un JJE aizsardzību.

20. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.  
Regula (EK) Nr. 2347/2002 tiek atcelta.
2.  
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
3.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3., 7. un 9. pantu turpina piemērot Savienības zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības NEAFC pārvaldības apgabalā.
4.  
Īpašas zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2347/2002, paliek spēkā ilgākais uz viena gada laikposmu pēc 2017. gada 12. janvāra.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

Dziļūdens sugas



Zinātniskais nosaukums

Parastais nosaukums

Visjutīgākā (x)

Centrophorus spp.

Brūnā īsraga haizivs

 

Centroscyllium fabricii

Melnā kaķhaizivs

x

Centroscymnus coelolepis

Baltacu haizivs

x

Centroscymnus crepidater

Gardeguna samtainā dzeloņzivs

x

Dalatias licha

Melnā haizivs

x

Etmopterus princeps

Lielā laternhaizivs

x

Apristuris spp.

Dziļūdens kaķhaizivis

 

Chlamydoselachus anguineus

Apmetņa haizivs

 

Deania calcea

Gardeguna spurainā haizivs

 

Galeus melastomus

Melnmutes kaķhaizivs

 

Galeus murinus

Peles kaķhaizivs

 

Hexanchus griseus

Sešžaunu haizivs

x

Etmopterus spinax

Laternhaizivs

 

Oxynotus paradoxus

Buru haizivs

 

Scymnodon ringens

Aszobe

 

Somniosus microcephalus

Grenlandes haizivs

 

Alepocephalidae

Gludgalve

 

Alepocephalus Bairdii

Bērda gludgalve

 

Alepocephalus rostratus

Garpurna gludgalve

 

Aphanopus carbo

Melnā mataste

 

Argentina silus

Ziemeļatlantijas argentīna

 

Beryx spp.

Beriksas

 

Chaceon (Geryon) affinis

Sarkanais dziļūdens krabis

 

Chimaera monstrosa

Eiropas himera

 

Hydrolagus mirabilis

Lielacu himera

 

Rhinochimaera atlantica

Asdeguna himera

 

Coryphaenoides rupestris

Strupdeguna garaste

 

Epigonus telescopus

Melnā kardinālzivs

x

Helicolenus dactilopterus

Zilmutes sarkanasaris

 

Hoplostethus atlanticus

Atlantijas lielgalvis

x

Macrourus berglax

Ziemeļu makrūrzivs

 

Molva dypterigia

Zilā jūras līdaka

 

Mora moro

Parastā mora

 

Antimora rostrata

Zilā antimora

 

Pagellus bogaraveo

Sarkanspuru pagele

 

Polyprion americanus

Poliprions

 

Reinhardtius hippoglossoides

Grenlandes paltuss

 

Cataetyx laticeps

 

 

Hoplosthetus mediterraneus

Vidusjūras ķeizarasaris

 

Macrouridae, kas nav Coryphaenoides rupestris un Macrourus berglax

Makrūrzivs, kas nav strupdeguna garaste un ziemeļu makrūrzivs

 

Nesiarchus nasutus

Degunainā čūskmakrele

 

Notocanthus chemnitzii

Dzeloņzutis

 

Raja fyllae

Apaļā raja

 

Raja hyperborea

Arktiskā raja

 

Raja nidarosiensus

Norvēģijas raja

 

Trachyscorpia cristulata

Adatainā skorpēna

 

Lepidopus caudatus

Astainais lepidops

 

Lycodes esmarkii

Esmarka likods

 

Sebastes viviparus

Sarkanasaris (Norvēģijas pikša)

 



II PIELIKUMS

Īpašās datu vākšanas un paziņošanas prasības, kas minētas 15. panta 2. punktā

1. Dalībvalstis nodrošina, ka datus, kas savākti par apgabalu, kurš ietver Savienības ūdeņus un starptautiskos ūdeņus, pēc tam iedala sīkāk, lai tie attiektos uz Savienības vai starptautiskajiem ūdeņiem atsevišķi.

2. Ja darbība dziļūdens zvejas veidā pārklājas ar darbību citā zvejas veidā tajā pašā apgabalā, datus par pirmo minēto darbību vāc atsevišķi no datiem par pēdējo minēto darbību.

3. No izmetumiem ņem paraugus visos dziļūdens zvejas veidos. Paraugu ņemšanas stratēģija attiecībā uz izkrāvumiem un izmetumiem aptver visas sugas, kas uzskaitītas I pielikumā, kā arī sugas, kas pieder jūras gultnes ekosistēmai, piemēram, dziļūdens koraļļi, sūkļi vai citi organismi, kas pieder tai pašai ekosistēmai.

4. Uz kuģa norīkotais novērotājs tiek lūgts noteikt un dokumentēt, kāds svars ir ar kuģa zvejas rīkiem uz kuģa paceltajiem akmens koraļļiem, mīkstajiem koraļļiem, sūkļiem vai citiem organismiem, kas pieder tai pašai ekosistēmai.

5. Ja piemērojamais daudzgadu datu vākšanas plāns paredz vākt zvejas piepūles datus, kas izteikti stundās, ko traļi pavadījuši zvejā, un laikā, cik ilgi stacionārie zvejas rīki atradušies ūdenī, dalībvalsts vāc un ir gatava kopā ar šādiem zvejas piepūles datiem iesniegt šādus papildu datus:

a) 

zvejas darbību veikšanas vieta, ņemot vērā katru iemetienu atsevišķi, kas noteikta pēc kuģu satelītnovērošanas sistēmas datiem, kurus kuģis nosūtījis zvejas uzraudzības centram;

b) 

zvejošanas dziļums, kurā izmanto zvejas rīkus, ja uz kuģi attiecas ziņošana, izmantojot elektronisko zvejas žurnālu. Kuģa kapteinis paziņo zvejošanas dziļumu, ievērojot standartizēto ziņošanas formātu.



III PIELIKUMS

JJE indikatorsugas

Turpmāk sniegts JJE dzīvotņu veidu saraksts ar taksoniem, kuri visticamāk ir vērojami minētajās dzīvotnēs un kurus uzskata par JJE indikatoriem.



JJE dzīvotnes veids

Reprezentatīvi taksoni

1.  Aukstūdens koraļļu rifs

 

a)  Lophelia pertusa rifs

Lophelia pertusa

b)  Solenosmilia variabilis rifs

Solenosmilia variabilis

2.  Koraļļu audze

 

a)  audze uz cietas grunts

 

i)  ragkoraļļu un melno koraļļu audzes uz cietas grunts

Anthothelidae

Chrysogorgiidae

Isididae, Keratoisidinae

Plexauridae

Acanthogorgiidae

Coralliidae

Paragorgiidae

Primnoidae

Schizopathidae

ii)  akmens koraļļu kolonijas uz klinšainas virsmas

Lophelia pertusa

Solenosmilia variabilis

iii)  akmens koraļļu grupas, kas neveido rifus

Enallopsammia rostrata

Madrepora oculata

b)  koraļļu audzes uz mīkstas grunts

 

i)  ragkoraļļu un melno koraļļu audzes uz mīkstas grunts

Chrysogorgiidae

ii)  cilindrisko koraļļu (Dendrophylliidae) lauki

Caryophylliidae

iii)  ziedkāposta formas koraļļu lauki

Flabellidae

Nephtheidae

3.  Dziļūdens sūkļu grupas

 

a)  citu sūkļu grupas

Geodiidae

Ancorinidae

Pachastrellidae

b)  sūkļu audzes uz cietas grunts

Axinellidae

Mycalidae

Polymastiidae

Tetillidae

c)  stikla sūkļu kopas

Rossellidae

Pheronematidae

4.  Jūrasspalvu lauki

Anthoptilidae

Pennatulidae

Funiculinidae

Halipteridae

Kophobelemnidae

Protoptilidae

Umbellulidae

Vigulariidae

5.  Cauruļmītņu aktīniju laukumi

Cerianthidae

6.  Dūņu un smilšu fauna

Bourgetcrinidae

Antedontidae

Hyocrinidae

Xenophyophora

Syringamminidae

7.  Sūneņu (Bryozoa) laukumi

 



IV PIELIKUMS

Saskare ar iespējamu JJE tiek definēta šādi:

a) 

traļa vilkšanas un citam zvejas rīkam, kas nav āķu jeda: ja ir vairāk nekā 30 kg dzīvu koraļļu un/vai 400 kg dzīvu sūkļu, kas ir JJE indikatori; un

b) 

nostiprinātai āķu jedai: JJE indikatoru esamība nozvejā uz 10 āķiem 1 000 āķu segmentā vai uz āķu jedas 1 200  m posmā – atkarībā no tā, kurš ir īsāks.


( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 734/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki (OV L 201, 30.7.2008., 8. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

( 4 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).