<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-458/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CC0458</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:66">EU:C:2019:66</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>15</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT> secinājumi – Lieta C‑458/15</HT></P><P>K. P.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones</HT></P><P>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Eleanor Sharpston</HT></HT>] <HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20190124">2019. gada 24. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑458/15</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Staatsanwaltschaft Saarbrücken</HT></P><P>pret</P><P>K. P.</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Landgericht Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes apgabaltiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Kopējā ārpolitika un drošības politika</KEYWORD><KEYWORD>Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām</KEYWORD><KEYWORD>Līdzekļu iesaldēšana</KEYWORD><KEYWORD>Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 4. un 6. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Personu, grupu un organizāciju atstāšana Padomes Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā</KEYWORD><KEYWORD>Spēkā esamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Iespējamas teroristu organizācijas līdzekļu vācējam draud cietumsods Eiropas Savienības dalībvalstī. Viņš apstrīd to, vai valsts tiesību akti, par kuru pārkāpšanu viņš ir apsūdzēts, ir spēkā esoši, ņemot vērā, ka ES instrumenti, kurus tie īsteno, viņaprāt, bija pieņemti bez pietiekama pamatojuma izklāsta. Tā nav pirmā reize, kad iespējamas teroristu grupas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>iekļaušanas sarakstā<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> pamatojums tiek rūpīgi pārbaudīts. Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir vērsts tieši uz šo jautājumu par pārbaudi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Landgericht Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes apgabaltiesa, Vācija) vēršas Tiesā ar lūgumu noskaidrot konkrētu ES tiesību aktu tiesiskumu, paturot organizāciju <HT TYPE="ITALIC">Liberation Tigers of Tamil Eelam</HT> [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Tamililamas atbrīvošanas tīģeri<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) to personu, grupu un organizāciju sarakstā, uz kuru attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (<DATE ISO="20011227">2001. gada 27. decembris</DATE>) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="344" PAGE.FIRST="70" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 344, 70. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegts pret K. P. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>apsūdzētais<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) ierosinātajā kriminālprocesā. Tiesvedības laikā Tiesā K. P. izvirzīja papildu jautājumu attiecībā uz Padomes sākotnējā lēmuma par <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> iekļaušanu aizliegto organizāciju sarakstā pamatojuma pietiekamību un attiecībā uz to, vai tas kaut kādā veidā ietekmē iesniedzējtiesas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu noteikto turpmāko ES tiesību aktu tiesiskumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starptautiskās tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT><DATE ISO="20010928">2001. gada 28. septembrī</DATE>, reaģējot uz <DATE ISO="20010911">2001. gada 11. septembrī</DATE> Ņujorkā, Vašingtonā un Pensilvānijā izdarītajiem terora aktiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VII nodaļu pieņēma Rezolūciju 1373 (2001) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Rezolūcija 1373 (2001)<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>S/RES/1373 (2001).</P></NOTE>. Šīs rezolūcijas preambulā ir apstiprināta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>nepieciešamība, izmantojot visus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzētos līdzekļus, apkarot ar terora aktiem radītos draudus starptautiskajam mieram un drošībai<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>. Šīs rezolūcijas 5. punktā ir paziņots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>terorisma darbības, metodes un prakse ir pretējas ANO mērķiem un principiem, un [..] apzināta terorisma aktu finansēšana, plānošana un kūdīšana uz tiem arī ir pretēja ANO mērķiem un principiem<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Rezolūcija 1373 (2001) neparedz organizāciju vai personu sarakstu, attiecībā uz ko būtu piemērojami terorisma apkarošanas pasākumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP un 2006/380/KĀDP</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT><DATE ISO="20011227">2001. gada 27. decembrī</DATE> Eiropas Savienības Padome pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="344" PAGE.FIRST="93" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 344, 93. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Kopējās nostājas 2001/931 apsvērumos ir ietverti šādi apliecinājumi: Eiropas Padome ir paziņojusi, ka terorisms ir nopietns izaicinājums pasaulei un Eiropai un cīņa pret terorismu būs Eiropas Savienības prioritārais mērķis; Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir pieņēmusi Rezolūciju 1373 (2001), ar kuru noteiktas vispusīgas stratēģijas cīņā pret terorismu un jo īpaši cīņā pret terorisma finansēšanu, un Eiropas Savienībai jāveic papildu pasākumi, lai īstenotu šo rezolūciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>1., 2. un 5. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Atbilstoši Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 1. punktam tā attiecas uz personām, grupām un organizācijām, kas ir iesaistītas terora aktos un uzskaitītas pielikumā. 1. panta 2. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>personas, grupas un organizācijas, kas ir iesaistītas terora aktos<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir definētas šādi:</TXT><P><ALINEA><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>personas, kas izdarījušas vai mēģina izdarīt terora aktus vai piedalās vai veicina terora aktu izdarīšanu,</P></ITEM><ITEM><P>grupas un organizācijas, kas tieši vai netieši pieder šādām personām vai kuras šādas personas tieši vai netieši vada, un personas, grupas vai organizācijas, kas rīkojas šādu personu, grupu vai organizāciju vārdā vai saskaņā ar to norādēm, ietverot līdzekļus, kas iegūti vai saņemti no šādu personu vai ar tām saistīto personu, grupu vai organizāciju pārvaldītas vai īpašumā esošas mantas.</P></ITEM></LIST></ALINEA></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>1. panta 3. punktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>terora akts<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>viens no uzskaitītiem tīšiem nodarījumiem, kas veida vai sastāva dēļ var nodarīt nopietnus kaitējumus valstij vai starptautiskai organizācijai, atbilstīgi pārkāpuma definīcijai valsts tiesību aktos, ja šī akta mērķis ir [..]:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>būtiski destabilizēt vai graut valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras [..], k) piedalīties teroristu grupas darbībās, tostarp informācijas vai materiālu resursu piegādē vai šādu darbību finansēšanā jebkādā veidā, zinot, ka šāda līdzdalība palīdzēs minētajai grupai veikt noziedzīgas darbības<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>1. panta 4. punktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>sarakstu pielikumā izstrādā, pamatojoties uz precīzu informāciju vai materiālu attiecīgajā lietā, kas norāda, ka kompetenta iestāde pieņēmusi lēmumu par attiecīgajām personām, grupām un organizācijām neatkarīgi no tā, vai lieta ir par izmeklēšanas uzsākšanu vai apsūdzību saistībā ar terora akta veikšanu, mēģinājumu izdarīt terora aktu, līdzdalību šādā aktā vai tā veicināšanu, pamatojoties uz nopietniem un ticamiem pierādījumiem vai versijām, vai notiesāšanu par šādiem nodarījumiem [..]. Šajā punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>kompetenta iestāde<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir tiesu iestāde vai gadījumos, ja tiesu iestādēm nav pilnvaru šāda punkta skartajos jautājumos, līdzvērtīga kompetenta iestāde attiecīgajā jomā<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>1. panta 6. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>pielikumā minētos personu vārdus un organizāciju nosaukumus regulāri atjaunina, vismaz reizi sešos mēnešos, lai nodrošinātu pamatojumu vārdu un nosaukumu paturēšanai sarakstā<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931 3. pantu Eiropas Savienība, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>nepārsniedzot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, nodrošina, ka pielikumā minētajām personām, grupām un organizācijām ir liegta tieša vai netieša pieeja līdzekļiem, finanšu aktīviem vai ekonomiskajiem resursiem, vai finanšu vai citiem ar tām saistītiem pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Kopējās nostājas 2001/931 pielikumā ir iekļauts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1. pantā noteikto personu, grupu un organizāciju pirmais saraksts [..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> šajā sarakstā nav. Šis pielikums ir vairākkārt pārskatīts. Vēlāk tas tika aizstāts ar Padomes Kopējo nostāju 2006/380/KĀDP (<DATE ISO="20060529">2006. gada 29. maijs</DATE>), ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu un atceļ Kopējo nostāju 2006/231/KĀDP<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="144" PAGE.FIRST="25" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 144, 25. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>. Pirmo reizi <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> bija iekļauta Kopējās nostājas 2006/380 pielikumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Šī organizācija pēc tam ir bijusi saglabāta Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punktā minētajā sarakstā, un visnesenāk – Padomes <DATE ISO="20180730">2018. gada 30. jūlija</DATE> Lēmumā (KĀDP) 2018/1084, ar ko atjaunina personu, grupu un organizāciju sarakstu, kas ir minēts Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 2., 3. un 4. pantā, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2018/475 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="194" PAGE.FIRST="144" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 194, 144. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 2580/2001</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2580/2001 apsvērumi ir izklāstīti šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Eiropadome paziņoja, ka terorisma finansēšanas apkarošana ir izšķirošs aspekts terorisma apkarošanā, un aicināja Padomi veikt nepieciešamos pasākumus, lai apkarotu jebkāda veida finansējumu teroristu darbībām.</P></ITEM><ITEM><P>Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome Rezolūcijā 1373 (2001) nolēma, ka visām valstīm jāpiemēro līdzekļu un citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu iesaldēšana personām, kas veic vai mēģina veikt terorisma aktus, kas piedalās tajos vai veicina šādu aktu veikšanu.</P></ITEM><ITEM><P>Turklāt Drošības padome nolēma, ka jāveic pasākumi, lai aizliegtu pieeju līdzekļiem un citiem finanšu aktīviem vai saimnieciskajiem resursiem šādu personu labā, kā arī lai aizliegtu finanšu vai citus saistītus pakalpojumus šādu personu labā.</P></ITEM><ITEM><P>Ir nepieciešama Eiropas Savienības darbība, lai īstenotu Kopējās nostājas 2001/931 kopējās ārpolitikas un drošības politikas aspektus.</P></ITEM><ITEM><P>Dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas jāpiemēro par Regulas Nr. 2580/2001 noteikumu pārkāpšanu, un jānodrošina, ka tie tiek īstenoti.</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā minētais saraksts var ietvert personas un organizācijas, kas saistītas ar trešajām valstīm, kā arī personas un organizācijas, kurām citādi pievērsta Kopējās nostājas 2001/931 kopējās ārpolitikas un drošības politikas aspektu uzmanība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>2., 3., 4., 5., 12. un 14. apsvērums.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 2580/2001 1. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir jebkāda veida – materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami – aktīvi neatkarīgi no to iegūšanas veida [..]”. 1. panta 4. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>terorisma akta<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> definīcija ir tā pati, kas ietverta Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 3. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja vien tas nav atļauts saskaņā ar 5. un 6. pantu, tad:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>visi līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, kas pieder 3. punktā minētajā sarakstā ietvertai [fiziskai vai] juridiskai personai, grupai vai organizācijai, tiek iesaldēti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nekādi līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi netiek darīti tieši vai netieši pieejami 3. punktā minētajā sarakstā ietvertai fiziskai vai juridiskai personai, grupai vai organizācijai vai šādas fiziskas vai juridiskas personas, grupas vai organizācijas labā.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Tiek aizliegts sniegt finanšu pakalpojumus 3. punktā minētajā sarakstā ietvertai fiziskai vai juridiskai personai, grupai vai organizācijai vai šādas fiziskas vai juridiskas personas, grupas vai organizācijas labā, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar 5. un 6. pantu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pieņemot lēmumu vienbalsīgi, Padome saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 4., 5. un 6. punkta noteikumiem izveido, pārskata un groza to personu, grupu un organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas šī regula; šajā sarakstā [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>2. panta 3. punkta sarakstā<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>] iekļauj:</P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>fiziskās personas, kas veic vai gatavojas veikt jebkādus terorisma aktus, piedalās tajos vai veicina terorisma aktu veikšanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>juridiskās personas, grupas vai organizācijas, kas veic vai gatavojas veikt jebkādus terorisma aktus, piedalās tajos vai veicina terorisma aktu veikšanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>juridiskās personas, grupas vai organizācijas, kuras pieder vai kuras kontrolē viena vai vairākas i) un ii) apakšpunktā minētās fiziskās vai juridiskās personas, grupas vai organizācijas; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iv)</NO.P><TXT>fiziskās vai juridiskās personas, grupas vai organizācijas, kas darbojas viena vai vairāku i) un ii) apakšpunktā minēto fizisko vai juridisko personu, grupu vai organizāciju interesēs vai pēc to rīkojuma.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">LTTE iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar Padomes Lēmuma 2006/379/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><DATE ISO="20060529">2006. gada 29. maija</DATE> Lēmums, ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar ko atceļ Lēmumu 2005/930/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="144" PAGE.FIRST="21" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 144, 21. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 1. pantu <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> pirmo reizi tika iekļauta 2. panta 3. punkta sarakstā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmums<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P><HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> pašlaik ir atstāta Padomes Īstenošanas regulas (ES) 2018/1071 (<DATE ISO="20180730">2018. gada 30. jūlijs</DATE>), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/468 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="194" PAGE.FIRST="23" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 194, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2. panta 3. punkta sarakstā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Minētā iekļaušana sarakstā tika atstāta spēkā ar Padomes Lēmumu 2007/445/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P><DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnija</DATE> Lēmums, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumus 2006/379/EK un 2006/1008/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="169" PAGE.FIRST="58" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 169, 58. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Šī lēmuma apsvērumos ir noteikts, ka Padome praktisko iespēju robežās katrai personai, grupai un organizācijai ir sniegusi pamatojumu, paskaidrojot iemeslus, kāpēc attiecīgās personas, grupas un organizācijas ir bijušas uzskaitītas tostarp Lēmumā 2006/379<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Lēmuma 2007/445 3. apsvērums.</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> tika publicēts paziņojums, ar kuru attiecīgās personas tika informētas par to, ka Padome nolēmusi tās arī turpmāk atstāt 2. panta 3. punkta sarakstā. Šīm personām tika paziņots arī par to, ka bija iespējams pieprasīt Padomes pamatojumu iemesliem, kādēļ tās ietvertas sarakstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Lēmuma 2007/445 4. apsvērums.</P></NOTE>. <DATE ISO="20070629">2007. gada 29. jūnijā</DATE> Padome <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> nosūtīja vēstuli, kurai tā pievienoja pamatojumu, paskaidrojot lēmumu atstāt šo organizāciju 2. panta 3. punkta sarakstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> iekļaušana 2. panta 3. punkta sarakstā turpmāk tika saglabāta šādos turpmākajos tiesību aktos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Lēmumu 2007/445 un turpmākos 18. punktā uzskaitītos tiesību aktus turpmāk apzīmēšu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>attiecīgie ES tiesību akti<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>.</P></NOTE>: Padomes Lēmums 2007/868/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P><DATE ISO="20071220">2007. gada 20. decembra</DATE> Lēmums, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/445/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="340" PAGE.FIRST="100" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 340, 100. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>; Padomes Lēmums 2008/583/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P><DATE ISO="20080715">2008. gada 15. jūlija</DATE> Lēmums, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/868/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="188" PAGE.FIRST="21" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 188, 21. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>; Padomes Lēmums 2009/62/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P><DATE ISO="20090126">2009. gada 26. janvāra</DATE> Lēmums, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2008/583/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="023" PAGE.FIRST="25" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 23, 25. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un Padomes Lēmums (EK) Nr. 501/2009<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P><DATE ISO="20090615">2009. gada 15. jūnija</DATE> Lēmums, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2009/62/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="151" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 151, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šiem tiesību aktiem Padome piemēroja tādu pašu modeli, kādu tā izstrādāja, lai lemtu par <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> atstāšanu sarakstā ar Lēmumu 2007/445. Līdz ar to Padome <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> publicēja paziņojumu par to, ka tā nolēmusi arī turpmāk atstāt iekļaušanu sarakstā, vēl pirms tiesību akts bija pieņemts, un tā nosūtīja paziņojumu, kurā izklāstīja iemeslus par iekļaušanas sarakstā atjaunošanu, tiklīdz attiecīgais tiesību akts bija pieņemts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Außenwirtschaftsgesetz</HT> (Ārējās tirdzniecības likums, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/><HT TYPE="ITALIC">AWG</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>) tā piemērošanas laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam aizliedza naudas ziedojumu pārskaitīšanu aizliegtām organizācijām, tostarp arī <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT>. Pēc būtības eksportēšanas, pārdošanas, piegādes, nodošanas rīcībā, nodošanas, pakalpojumu sniegšanas, ieguldījumu, atbalsta aizlieguma pārkāpums vai apiešana, kas noteikti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Eiropas Kopienu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> tiesību aktā, kurš pieņemts, lai īstenotu ekonomiska rakstura sankciju pasākumu, ko Eiropas Savienības Padome noteikusi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, var novest pie brīvības atņemšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Iesniedzējtiesa apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">AWG</HT> 34. panta 4. punkta 2. apakšpunkts un 34. panta 6. punkta 2. apakšpunkts bija formulēti šādi: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>(4) Ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem soda personu, kura [..] 2. ir pārkāpusi kādu <HT TYPE="ITALIC">Bundesanzeiger</HT> [<HT TYPE="ITALIC">Federālajā Vēstnesī</HT>] publicētu un tieši piemērojamu eksportēšanas, pārdošanas, piegādes, nodošanas rīcībā, nodošanas, pakalpojumu sniegšanas, ieguldījumu, atbalsta aizliegumu vai apgājusi šo aizliegumu, kas noteikts Eiropas Kopienu tiesību aktā, kurš pieņemts, lai īstenotu ekonomiska rakstura sankciju pasākumu, ko Eiropas Savienības Padome noteikusi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā [..] (6) Ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem, soda personu, kura [..] 2. ir veikusi kādu 1., 2. vai 4. punktā paredzēto darbību profesionāli vai kā tādas grupas loceklis, kura ir apvienojusies šādu nodarījumu turpinātai veikšanai, līdzdarbojoties citam grupas loceklim [..].<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> No <DATE ISO="20090424">2009. gada 24. aprīļa</DATE> līdz <DATE ISO="20101111">2010. gada 11. novembrim</DATE> <HT TYPE="ITALIC">AWG</HT> 34. panta 4. punkta 2. apakšpunkts un 34. panta 6. punkta 2. apakšpunkts bija formulēti šādi: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>(4) Ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem soda personu, kura [..] ir pārkāpusi kādu <HT TYPE="ITALIC">Bundesanzeiger</HT> [<HT TYPE="ITALIC">Federālajā Vēstnesī</HT>] publicētu un tieši piemērojamu eksportēšanas, importēšanas, tranzīta, pārvietošanas, pārdošanas, piegādes, nodošanas rīcībā, nodošanas, pakalpojumu sniegšanas, ieguldījumu, atbalsta aizliegumu vai apgājusi šo aizliegumu, kas noteikts Eiropas Kopienu tiesību aktā, kurš pieņemts, lai īstenotu ekonomiska rakstura sankciju pasākumu, ko Eiropas Savienības Padome noteikusi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā [..] (6) Ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem, soda personu, kura [..] 2. ir veikusi kādu 1., 2. vai 4. punktā paredzēto darbību profesionāli vai kā tādas grupas loceklis, kura ir apvienojusies šādu nodarījumu turpinātai veikšanai, līdzdarbojoties citam grupas loceklim [..].<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> Pēc grozījumiem valsts tiesību aktos šie noteikumi ir pieejami <HT TYPE="ITALIC">AWG</HT> 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 8. punktā kopš <DATE ISO="20130901">2013. gada 1. septembra</DATE>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Atsaucoties uz <HT TYPE="ITALIC">Staatsanwaltschaft Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes prokuratūra) <DATE ISO="20150312">2015. gada 12. marta</DATE> apsūdzību, pret K. P. tika ierosināts kriminālprocess iesniedzējtiesā. Šajā tiesvedībā prokuratūra pārmet K. P., ka viņš laikposmā no <DATE ISO="20070822">2007. gada 22. augusta</DATE> līdz <DATE ISO="20091127">2009. gada 27. novembrim</DATE>, nododot līdzekļus <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> rīcībā, ir pārkāpis tieši piemērojamu aizliegumu, kas noteikts Eiropas Savienības tiesību aktā, kurš pieņemts, lai īstenotu ekonomiska rakstura sankciju pasākumu, ko Eiropas Savienības Padome noteikusi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Tāpat tiek apgalvots, ka laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam K. P. esot bijis <HT TYPE="ITALIC">Tamil Coordination Committee</HT> [Tamilu koordinācijas komiteja] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><HT TYPE="ITALIC">TCC</HT><QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>) Zāras [<HT TYPE="ITALIC">Saarland</HT>] apgabala reģionālais koordinators, kurš <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> uzdevumā no Vācijā dzīvojošajiem tamiliem iekasēja ziedojumus, kurus pēc tam pārskaitīja uz Šrilanku un kurus <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> tur esot izmantojusi, lai finansētu militārās cīņas pret centrālo valdību. Prokuratūra apgalvo, ka K. P. esot bijis šīs organizācijas hierarhijā, uzraudzījis viņam pakļautās iecirkņu atbildīgās personas un citas personas, kas darbojušās uz vietas kā ziedojumu vācēji, bet pats bijis tieši pakļauts <HT TYPE="ITALIC">TCC</HT> izvietotajām par Vāciju atbildīgajām personām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tāpat tiek apgalvots, ka līdzekļus, kurus savā iecirknī bija iekasējušas K. P. pakļautās personas, viņš pēc saņemšanas vismaz reizi mēnesī, pretim saņemot atbilstošas kvītis, nodeva <HT TYPE="ITALIC">TCC</HT>, no kurienes tie tika nodoti tālāk <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> Šrilankā. Konkrētāk, laikposmā no <DATE ISO="20070811">2007. gada 11. augusta</DATE> līdz <DATE ISO="20091127">2009. gada 27. novembrim</DATE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>faktisko apstākļu laikā<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>) K. P. kopumā 43 epizodēs esot iekasējis naudas ziedojumus <FT TYPE="NUMBER">69385</FT> EUR apmērā un nodevis tos tālāk <HT TYPE="ITALIC">TCC</HT>, apzinādamies un arī paredzēdams, ka līdzekļi tiks pārskaitīti uz Šrilanku, lai tur tiktu izmantoti <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> mērķu finansēšanai. Tiek apgalvots, ka viņam esot bijis zināms, ka Eiropas Savienības Padome <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> bija iekļāvusi Regulas Nr. 2580/2001 aptverto grupu sarakstā, ka līdz ar to esot bijis atbilstošs embargo un ka tāpēc naudas ziedojumu iekasēšana un pārskaitīšana uz Šrilanku, kā arī jebkura cita finansiāla vai materiāla <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> atbalstīšana esot uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150701">2015. gada 1. jūlija</DATE> tiesas sēdē K. P. advokāts apstrīdēja attiecīgo ES tiesību aktu tiesiskumu, saskaņā ar kuriem <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> tika iekļauta aizliegto organizāciju sarakstā Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkta izpratnē kopš <DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnija</DATE>. Šīs apstrīdēšanas pamatā bija divi apsvērumi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Pirmkārt, K. P. advokāts izmantoja analoģiju ar E un F<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100629">2010. gada 29. jūnijs</DATE>, <NO.CASE>C‑550/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:382">EU:C:2010:382</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tiesa bija nolēmusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Devrimci Halk Kurtulus Partisi‑Cephesi</HT> (<HT TYPE="ITALIC">DHKP‑C</HT>) iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā nav spēkā esoša un ka ar to nevar pamatot notiesājošu spriedumu par šīs regulas iespējamu pārkāpumu. Tas tā notika tādēļ, ka Padome neiesniedza pamatojumu attiecībā uz sākotnējo lēmumu par <HT TYPE="ITALIC">DHKP‑C</HT> iekļaušanu 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā un vairākiem turpmākiem lēmumiem par atjaunošanu. Tiesa atzina, ka, ņemot vērā Lēmuma 2007/445 (ar ko atjaunoja <HT TYPE="ITALIC">DHKP‑C</HT> iekļaušanu 2. panta 3. punkta sarakstā) pieņemšanu ar pamatojumu, visi līdzšinējie tiesību akti, tostarp arī sākotnējā iekļaušana sarakstā, bija spēkā neesoši, jo tiem nebija pievienots pamatojums. Papildus tam, ka <HT TYPE="ITALIC">DHKP‑C</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>netika sniegtas norādes, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu <HT TYPE="ITALIC">DHKP‑C</HT> iekļaušanas [..] sarakstā laika posmā pirms <DATE ISO="20070629">2007. gada 29. jūnija</DATE> pamatotību<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>pamatojuma neesamība [padara iekļaušanu sarakstā par spēkā neesošu]<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, jo tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>neļauj veikt pienācīgu pārbaudi tiesā pār tās likumību pēc būtības<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100629">2010. gada 29. jūnijs</DATE>, <NO.CASE>C‑550/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:382">EU:C:2010:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Otrkārt, lietā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT>/Padome<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NO.CASE>T‑208/11 un T‑508/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:885">EU:T:2014:885</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>. Šis spriedums tika apstiprināts ar Tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> Vispārējā tiesa anulēja vairākus ES tiesību aktus, kas attiecās uz laikposmu no 2011. gada janvāra līdz 2014. gada oktobrim<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 83/2011 (2011. gada 31. janvāris), Nr. 687/2011 (<DATE ISO="20110718">2011. gada 18. jūlijs</DATE>), Nr. 1375/2011 (<DATE ISO="20111222">2011. gada 22. decembris</DATE>), Nr. 542/2012 (<DATE ISO="20120625">2012. gada 25. jūnijs</DATE>), Nr. 1169/2012 (<DATE ISO="20121210">2012. gada 10. decembris</DATE>), Nr. 714/2013 (<DATE ISO="20130725">2013. gada 25. jūlijs</DATE>), Nr. 125/2014 (2014. gada 10. februāri) un Nr. 790/2014 (<DATE ISO="20140722">2014. gada 22. jūlijs</DATE>), ar kurām īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 610/2010, Nr. 83/2011, Nr. 687/2011, Nr. 1375/2011, Nr. 542/2012, Nr. 1169/2012, Nr. 714/2013 un Nr. 125/2014 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="028" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 28, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, ciktāl tie attiecās uz <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT>. K. P. advokāts apgalvoja, ka no sprieduma pamatojuma izrietot, ka arī šajā lietā aplūkotie attiecīgie ES tiesību akti katrā ziņā esot spēkā neesoši, ciktāl tie attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tā kā pret K. P. ierosinātais kriminālprocess var norisināties sekmīgi tikai tad, ja attiecīgie ES tiesību akti ir spēkā esoši, iesniedzējtiesa jautā:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Vai <HT TYPE="ITALIC">Liberation Tigers of Tamil Eelam</HT> [<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT>] iekļaušana [Regulas Nr. 2580/2001] 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā laikposmā no <DATE ISO="20070811">2007. gada 11. augusta</DATE> līdz <DATE ISO="20091127">2009. gada 27. novembrim</DATE> (ieskaitot), it īpaši, pamatojoties uz Padomes lēmumiem, kas pieņemti <DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijā</DATE> (2007/445/EK); <DATE ISO="20071220">2007. gada 20. decembrī</DATE> (2007/868/EK) (redakcijā ar tajā pašā dienā pieņemtiem labojumiem), <DATE ISO="20080715">2008. gada 15. jūlijā</DATE> (2008/583/EK), <DATE ISO="20090126">2009. gada 26. janvārī</DATE> (2009/62/EK), un pamatojoties uz <DATE ISO="20090615">2009. gada 15. jūnija</DATE> Regulu (EK) Nr. 501/2009, ir spēkā neesoša?<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Padome un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Pēc tam K. P. iesniedza pieteikumu par mutvārdu procesu, kurā ietilpa rakstveida apsvērumi par prejudiciālo jautājumu un skaidri formulēts jautājums par sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmuma spēkā esamību. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 62. panta 2. punktu mutvārdu procesā es lūdzu pusēm pievērsties diviem jautājumiem. Tie bija šādi: i) vai Tiesai būtu jāizskata arī <HT TYPE="ITALIC">sākotnējā</HT> lēmuma par iekļaušanu sarakstā apgalvotā spēkā neesamība un ii) ja atbilde ir apstiprinoša un sākotnējais akts ir spēkā neesošs, kā tas ietekmētu (ja vispār varētu) turpmākus tiesību aktus (sevišķi attiecīgos ES tiesību aktus).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180912">2018. gada 12. septembrī</DATE> K. P., Padome un Komisija iesniedza mutvārdu apsvērumus un atbildēja uz mutvārdu procesā uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pieņemamība</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Ja lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek apstrīdēta ES tiesību akta spēkā esamība, ir nepieciešams noskaidrot, vai pusei, kas šo jautājumu iesniedza valsts tiesā, būtu bijušas tiesības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>bez jebkādām šaubām<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> apstrīdēt šī akta tiesiskumu atbilstoši LESD 263. pantam. Ja tā, tad atbilstoši LESD 267. pantam tai nebūtu iespējams apstrīdēt šī paša tiesību akta tiesiskumu lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940309">1994. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TWD Textilwerke Deggendorf</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑188/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:90">EU:C:1994:90</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Šeit ir skaidri redzams, ka K. P. <HT TYPE="ITALIC">nevarēja</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>nešaubīgi<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> atbilst divkāršai prasībai par individuālo un tiešo skārumu. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu K. P. ir raksturots kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>atbildīgā persona<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, iesaistīts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>striktā hierarhijā, viņš uzraudzīja viņam pakļautās iecirkņu atbildīgās personas un citas personas, kas bija nodarbinātas uz vietas kā ziedojumu vācēji, bet pats bija tieši pakļauts par Vāciju atbildīgajām personām<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Šie fakti skaidri norāda, ka K. P. nebūtu spējis radīt pietiekamu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>individuālu skārumu<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, lai pārvarētu sevišķi tam laikam augsto piemērojamo robežvērtību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. tostarp spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19630715">1963. gada 15. jūlijs</DATE>, <NO.CASE>25/62</NO.CASE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Plaumann/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1963:17">EU:C:1963:17</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>. Skat. arī manu diskusiju par pieņemamību analogos apstākļos, atsaucoties uz elastīgākiem pastāvīgiem noteikumiem, kas pēc <DATE ISO="20091201">2009. gada 1. decembra</DATE> tika ieviesti LESD, manos secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>A u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑158/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:734">EU:C:2016:734</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, ko Tiesa atzina savā spriedumā, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170314">2017. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE>A u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑158/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:202">EU:C:2017:202</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Turklāt nav arī nekādu norāžu par to, ka K. P. būtu bijusi (taču viņš to nav izmantojis) iespēja tieši apstrīdēt šos tiesību aktus kā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> pārstāvim<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100629">2010. gada 29. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>E un F</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑550/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:382">EU:C:2010:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tātad šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Sākotnējā lēmuma par LTTE iekļaušanu 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā spēkā esamība</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Ar savu vienīgo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot attiecīgo ES tiesību aktu spēkā esamību. Katrs no šiem tiesību aktiem attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> iekļaušanas sarakstā <HT TYPE="ITALIC">atjaunošanu</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tomēr K. P. advokāts savos rakstveida apsvērumos atkārtoti sniedza lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norādītos argumentus, kurus viņš klienta vārdā ir sniedzis kriminālprocesā. Viņš attiecīgi apgalvo, ka i) sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmums ir spēkā neesošs pamatojuma neesamības dēļ un ka ii) no sprieduma E un F<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100629">2010. gada 29. jūnijs</DATE>, <NO.CASE>C‑550/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:382">EU:C:2010:382</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> izriet, ka jebkādi lēmumi par atjaunošanu, kuri pieņemti pēc sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmuma bez pamatojuma pieņemšanas, arī ir spēkā neesoši (apgalvotais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>domino efekts<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>). Šī argumenta pamatā ir tas, ka tādi lēmumi par atjaunošanu kā attiecīgie ES tiesību akti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>būtībā ir sākotnējās iekļaušanas sarakstā pagarināšana<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. K. P. arī apgalvoja, ka viņš neesot varējis apstrīdēt sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmumu attiecīgajā laikā (kas, kā minēju iepriekš 30. punktā, visticamāk, ir taisnība) un ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tagad sniedz viņām šādu iespēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tomēr turpmāk minēto iemeslu dēļ es neuzskatu, ka Tiesai šeit būtu jāpievēršas jautājumam par sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmuma spēkā esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pirmkārt</HT> jau, iesniedzējtiesa neiekļāva minēto lēmumu tās jautājumā šai Tiesai. Tāpat tā neizklāstīja detalizētus argumentus vai vajadzīgo pamatinformāciju, lai šajā ziņā palīdzētu Tiesai. Ņemot vērā minēto, Tiesas rīcībā nav nepieciešamās informācijas, uz kuras pamata varētu veikt atbilstošu pārbaudi par Regulas Nr. 2580/2001 procesuālo vai materiālo tiesiskumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrkārt</HT>, ja Tiesa sniegtu <HT TYPE="ITALIC">ex officio</HT> šādu novērtējumu, tā neievērotu attiecīgo dalībvalstu un iestāžu tiesības, kuras saskaņā ar Tiesas statūtu 23. panta otro daļu var iesniegt apsvērumus par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu. Lai gan lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu patiešām ir norādīti K. P. advokāta tiesas sēdē paustie argumenti, tajā nav nedz tieša jautājuma par sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmuma spēkā esamību, nedz nepieciešamo apstākļu, lai Tiesa varētu pievērsties šim jautājumam. Tiesas sēdē Padome un Komisija apstiprināja, ka tās savos apsvērumos nebija pievērsušās šim jautājumam, jo nebija interpretējušas lēmumu par prejudiciālā jautājuma uzdošanu tādējādi, ka tas radītu šādu jautājumu. Attiecīgi, kamēr saskaņā ar LESD 267. pantu noteiktā prejudiciālā nolēmuma procedūra nesniedz <HT TYPE="ITALIC">iespēju</HT> tādām pusēm kā K. P. izvirzīt šādu jautājumu ilgu laiku pēc faktu rašanās, kad lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tas nav norādīts vai labākajā gadījumā lūgums šajā ziņā ir pretrunīgs, Tiesa <HT TYPE="ITALIC">nevar</HT> tam pievērsties <HT TYPE="ITALIC">ex officio</HT>. To darot, citām pusēm tiktu liegtas <HT TYPE="ITALIC">to</HT> tiesības uz aizstāvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Treškārt</HT>, jebkura ES tiesību akta spēkā esamības pārbaudi izskata atsevišķi. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmums un attiecīgie ES tiesību akti ir <HT TYPE="ITALIC">atsevišķi</HT> tiesību akti, kas pieņemti atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">dažādām</HT> tiesību sistēmām (attiecīgi Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts un 1. panta 6. punkts), piemērojot <HT TYPE="ITALIC">atšķirīgus</HT> juridiskos kritērijus. Turklāt, lai arī Tiesa minētajā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> lietā patiešām uzskatīja, ka lēmums par atjaunošanu būtībā ir sākotnējās iekļaušanas sarakstā pagarināšana, abi dokumenti nemaz nav juridiski saistīti tādā ziņā, ka pirmā dokumenta spēkā neesamība automātiski liek apšaubīt otra dokumenta spēkā esamību. Man drīzāk šķiet, ka pastāv tiesību aktu hierarhija. Pirmais (un pats galvenais) veicamais pasākums sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmuma laikā ir pārbaudīt, vai pastāv piemērots kompetentas iestādes lēmums atbilstoši Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punktam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Savukārt sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmums par atjaunošanu <HT TYPE="ITALIC">nenosaka</HT> šī lēmuma atkārtotu pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Atjaunošanas laikā Padomei ir tikai jānorāda, ka radītais apdraudējums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/><HT TYPE="ITALIC">tāds pats</HT><QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> kā sākotnējās iekļaušanas sarakstā laikā norādītais apdraudējums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Hamas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑79/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:584">EU:C:2017:584</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Manuprāt, tādējādi sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmums un attiecīgie ES tiesību akti ir nepārprotami <HT TYPE="ITALIC">nošķirti un neatkarīgi</HT> tiesību akti. No tā izriet, ka Tiesai nav automātiski jāizskata sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmums, ar ko attiecīgo personu vai grupu iekļauj 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā katru reizi, kad tiek apstrīdēts lēmums par atjaunošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Ņemot vērā minēto, es neizslēdzu, ka Tiesai varētu būtu lietderīgi izskatīt jautājumu par to, vai sākotnējā iekļaušana sarakstā bija pēc būtības spēkā neesoša un ar attiecīgu ietekmi uz vēlāk pieņemtiem lēmumiem par atjaunošanu <HT TYPE="ITALIC">tikai tad, ja tai skaidri lūgts to izdarīt</HT>. Tiesas sēdē Padome atzina, ka, piemēram, ja kompetentas valsts iestādes lēmums attiektos uz <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> piederoša automobiļa tehniskās apskates nenokārtošanu, ar to nevarētu pamatot Padomes sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmuma pieņemšanu. Attiecīgās tiesiskās sekas tam būtu tādas, ka turpmākiem atjaunošanas tiesību aktiem mazinātos ietekme. Tomēr tas nav attiecināms uz šo gadījumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Analoģija ar lietu E un F</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tiesvedībā valsts tiesā un šajā Tiesā K. P. advokāts lielā mērā paļāvās uz šīs Tiesas spriedumu E un F, pēc analoģijas apgalvojot, ka sākotnējā lēmuma par <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> iekļaušanu sarakstā (Lēmums 2006/379) trūkumi radīja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>domino efektu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, ar ko visi turpmākie lēmumi atstāt <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> iekļaušanu 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā būtu jāatzīst par spēkā neesošiem. Tomēr ir skaidrs, ka lietas E un F pamatā esošie fakti manāmi atšķiras no šajā lietā esošajiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100629">2010. gada 29. jūnijs</DATE>, <NO.CASE>C‑550/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:382">EU:C:2010:382</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka lietā <HT TYPE="ITALIC">E</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F</HT> pamatojums par <HT TYPE="ITALIC">DHKP–C</HT> iekļaušanu sarakstā <HT TYPE="ITALIC">netika</HT> sniegts gan par sākotnējo iekļaušanu sarakstā, gan arī par turpmāko lēmumu kopumu par atjaunošanu. Sākotnēji tika iesniegts pamatojums attiecībā uz Lēmumu 2007/445, taču par vēlu, lai pasargātu agrāku ES tiesību aktu kopumu no atzīšanas par spēkā neesošu, ciktāl minētajā tiesību aktu kopumā tika iekļauta šī organizācija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. iepriekš 24. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Savukārt esošajā lietā pamatojumi tika iesniegti <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> attiecībā gan uz sākotnējo iekļaušanu sarakstā, gan uz visiem turpmākajiem lēmumiem atstāt <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> iekļaušanu 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā. Kā jau paskaidroju iepriekš, izvēlētais modelis bija nosūtīt ieinteresētām personām (ja tas ir iespējams) pamatojumu ar iemeslu, kādēļ tās <HT TYPE="ITALIC">tika</HT> iekļautas sarakstā, pēc tam publicēt paziņojumu <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT>, informējot attiecīgās personas par to, ka Padome nolēma tās <HT TYPE="ITALIC">atstāt</HT> 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā un ka tām bija iespējams pieprasīt Padomes pamatojuma projektu ar iemesliem, kādēļ tās tika ietvertas sarakstā. Pēc atkārtotas iekļaušanas sarakstā Padome attiecīgajām personām nosūtīja pamatojuma ar iemesliem, kādēļ tās tika atkārtoti iekļautas sarakstā, galīgo redakciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. iepriekš 16.–19. punktu. Padomei nebija obligāti jābūt attiecīgajām kontaktadresēm atbilstoši jebkuram lēmumam par iekļaušanu sarakstā, taču paziņojuma publicēšana <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> apvienojumā ar iespēju pieprasīt pamatojumu var saprātīgi atbilst prasībai sniegt pamatojumu. Ciktāl man ir zināms, nav norāžu par to, ka šāds mehānisms būtu prettiesisks.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Taisnība, ka <HT TYPE="ITALIC">pirmo</HT> pamatojumu par <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> iekļaušanu 2. panta 3. punkta sarakstā ar <DATE ISO="20060529">2006. gada 29. maija</DATE> Lēmumu 2006/379 Padome nebija iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> līdz <DATE ISO="20070423">2007. gada 23. aprīlim</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Lēmuma 2007/445 3. apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Padome praktisko iespēju robežās katrai personai, grupai un organizācijai ir sniegusi pamatojumu, paskaidrojot iemeslus, kāpēc attiecīgās personas, grupas un organizācijas ir uzskaitītas Lēmumos 2006/379/EK [..]<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>. Tiesas sēdē Padome arī apstiprināja (nesaņemot nekādus iebildumus šajā sakarā), ka pamatojums <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> ir bijis iesniegts <DATE ISO="20070423">2007. gada 23. aprīlī</DATE>.</P></NOTE>, proti, gandrīz <HT TYPE="ITALIC">11 mēnešus pēc sākotnējās iekļaušanas sarakstā</HT>. Tomēr nemainīgs paliek tas, ka šī iesniegšana notika, <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> Lēmumu 2006/379 aizstāja un atcēla ar <DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnija</DATE> Lēmumu 2007/445 un attiecīgi laikposmā, kad sākotnējais lēmums bija spēkā esošs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Visi ES institūciju tiesību akti – pat ja tajos ir trūkumi – ir uzskatāmi par spēkā esošiem, kamēr tie nav atsaukti, atcelti, anulēti vai atzīti par spēkā neesošiem. Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19820401">1982. gada 1. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dürbeck/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>11/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:120">EU:C:1982:120</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041005">2004. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑475/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:585">EU:C:2004:585</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Dienu pēc pēdējā minētā lēmuma pieņemšanas, <DATE ISO="20070629">2007. gada 29. jūnijā</DATE>, Padome nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> pamatojumu par tās turpmāku iekļaušanu sarakstā. Pēc tam paziņojums par iemesliem atkārtotai iekļaušanai sarakstā atbilda manis iepriekš aprakstītajam izvēlētajam modelim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Pamatojuma iesniegšana tik novēloti pēc sākotnējās iekļaušanas sarakstā pieņemšanas acīmredzami nesaskan ar Tiesas prasību Padomei iesniegt šādu prasību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>uzreiz<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> pēc sākotnējās iekļaušanas sarakstā pieņemšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111221">2011. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Francija/<HT TYPE="ITALIC">People’s Mojahedin Organization of Iran</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑27/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:853">EU:C:2011:853</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tomēr nav noliedzams, ka <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> nereaģēja uz <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> publicēto sākotnējo iekļaušanu sarakstā, lai gan tai nepārprotami bija tiesības to darīt, likumīgi apstrīdot lēmumu noteiktā termiņā saskaņā ar EKL 230. pantu (tagad – LESD 263. pants). Turklāt pirms aizstājošā tiesību akta (Lēmums 2007/445) pieņemšanas Padome šo bezdarbību bija novērsusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Būtu arī vērts atcerēties, ka šī tiesību akta kontekstā, pat ja Tiesa konstatēs, ka sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmums ir spēkā neesošs pietiekama pamatojuma trūkuma dēļ, tai ir rīcības brīvība uz kādu laiku atstāt kļūdaino tiesību aktu spēkā esošu, lai ļautu Padomei veikt nepieciešamos pasākumus pamatojuma neesamības novēršanai. Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080903">2008. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kadi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Al Barakaat International Foundation</HT>/Padome un Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑402/05 P un C‑415/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:461">EU:C:2008:461</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0375">375.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0376">376.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un Tiesas trešo konstatējumu rezolutīvajā daļā.</P></NOTE>. Piebildīšu, ka Padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz tās tiesību aktu procesuālo pārkāpumu novēršanu. Ja tā būtu izvēlējusies, piemēram, nepieciešamo pamatojumu sniegt iekļaušanas sarakstā atjaunošanas tiesību akta apsvērumos, manuprāt, tas arī būtu šo problēmu novērsis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tādēļ es ierosinu Tiesai neizskatīt sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmuma materiālo vai procesuālo spēkā neesamību un/vai to, vai tas varētu ietekmēt attiecīgo ES tiesību aktu spēkā esamību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Šajā lietā apskatāmo Savienības tiesību aktu, ar ko LTTE iekļauj 2. panta 3. punkta sarakstā (Lēmumi 2007/445, 2007/868, 2008/583 un 2009/62 un Regula Nr. 501/2009), spēkā esamība</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Vai attiecīgajiem ES tiesību aktiem pievienotie pamatojumi bija pietiekami, jo īpaši ņemot vērā spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Kopējā nostājā 2001/931 nav ietverta tieša prasība norādīt pamatojumu. Šīs prasības pamatā attiecīgi ir LESD 296. pants, kas paredz, ka tiesību aktos ir sniegts to pieņemšanas pamatojums. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamatojumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>ir skaidri un nepārprotami jābūt norādītai aktu sagatavojušās iestādes argumentācijai, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt kontroli<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Al‑Aqsa/</HT>Padome un Nīderlande<HT TYPE="ITALIC">/Al‑Aqsa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑539/10 P un C‑550/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:711">EU:C:2012:711</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0138">138.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Šajā pienākumā izpaužas vispārējais princips par tiesībām uz aizstāvību ievērošanu un attiecīgās pamattiesības saskaņā ar Hartas 47. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija u.c./<HT TYPE="ITALIC">Kadi</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/><HT TYPE="ITALIC">Kadi II</HT><QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:518">EU:C:2013:518</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0100">100.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra; skat. arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="326" PAGE.FIRST="391" DATE.PUB="2012">OV 2012, C 326, 391. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Pamatojumā ir jābūt iekļautiem īpašiem un konkrētiem iemesliem, kādēļ lēmumu pieņēmējs uzskata, ka attiecīgajai pusei ir piemērojamas tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija u.c./<HT TYPE="ITALIC">Kadi II</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:518">EU:C:2013:518</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0116">116.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>, un ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>izklāstītiem faktiem un juridiskajiem apsvērumiem, kuriem ir būtiska nozīme šī akta struktūrā<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Pamatojumā nav obligāti, lai tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo pamatojumu arī novērtē pēc tā faktiskiem apstākļiem un tiesiskā regulējuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Al‑Aqsa/</HT>Padome un Nīderlande<HT TYPE="ITALIC">/Al‑Aqsa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑539/10 P un C‑550/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:711">EU:C:2012:711</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0139">139.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0140">140.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Bamba</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑417/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:718">EU:C:2012:718</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Attiecīgi tādiem lēmumiem par atjaunošanu kā attiecīgie ES tiesību akti <HT TYPE="ITALIC">tiesiskais regulējums</HT> ir juridiskā prasība, kas nosaka, ka Padome pārskata 2. panta 3. punkta sarakstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>vismaz reizi sešos mēnešos<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> (Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punkts). Ja šo sešu mēnešu laikā faktiskā situācija nav mainījusies, šajos apstākļos nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>vajadzības vēl detalizētāk norādīt, kādēļ Padome<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>pārliecināta, ka iemesli, kas pamatoja<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> attiecīgo personu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>iekļaušanu strīdīgajā sarakstā, [vēl aizvien ir] spēkā<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Al‑Aqsa/</HT>Padome un Nīderlande<HT TYPE="ITALIC">/Al‑Aqsa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑539/10 P un C‑550/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:711">EU:C:2012:711</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0146">146.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Turklāt tiesību akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts kontekstā, kas attiecīgajai personai bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>zināms<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>tai ļauj saprast pret to veiktā pasākuma apjomu<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Bamba</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑417/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:718">EU:C:2012:718</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Lēmumu par atjaunošanu <HT TYPE="ITALIC">faktiskais konteksts</HT> var iekļaut to, vai pagājušais laiks un/vai apstākļu izmaiņas nosaka Padomei pienākumu attiecīgās personas vai grupas atstāšanu 2. panta 3. punkta sarakstā balstīt uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>aktualizētu situācijas vērtējumu, ņemot vērā jaunākus faktiskos apstākļus, kas pierāda<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> minētā riska <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>saglabāšanos<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Hamas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑79/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:584">EU:C:2017:584</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kadi II</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:518">EU:C:2013:518</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0156">156.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tomēr Padomei nav jārada <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>jauns apstāklis<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, uz kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>attiektos valsts lēmums, ko kompetenta iestāde būtu pieņēmusi pēc lēmuma<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>, lai pamatotu lēmumu par atjaunošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Hamas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑79/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:584">EU:C:2017:584</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Pamatojumi attiecīgajiem ES tiesību aktiem šķiet – izņemot nelielas atšķirības, piemēram, izmaiņas datumā – identiski. Kā uzskatāmu piemēru es pārskatīšu pamatojumu Lēmumam 2007/445. Skaidrības labad mans novērtējums šajā secinājumu daļā neattiecas uz pamatojumu Padomes Regulai Nr. 501/2009, kuru es izskatu atsevišķi 63. un nākamajos punktos.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Pamatojums, uz kura balstīta <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> iekļaušanas sarakstā atjaunošana ar Lēmumu 2007/445, izriet no šādiem trim avotiem: <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> publicētā <DATE ISO="20070425">2007. gada 25. aprīļa</DATE> paziņojuma, Lēmuma 2007/445 apsvērumiem un <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> nosūtītās <DATE ISO="20070629">2007. gada 29. jūnija</DATE> pamatojuma galīgās redakcijas. Minēto avotu sistēmiskā interpretācija atklāj, ka Padome i) iesniedza <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> pamatojuma projektu, ii) informēja <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> (un pārējās attiecīgās puses) par to, ka tā varēja iesniegt Komisijai apsvērumus, paskaidrojot, kāpēc atjaunošana nebija vajadzīga, iii) pamatojumā bija iekļāvusi izklāstu par to, kāpēc atjaunotas iekļaušanas sarakstā nosacījumi bija pamatoti, un iv) pēc lēmuma par atjaunošanu pieņemšanas nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> pamatojuma galīgo redakciju ar atjaunotas iekļaušanas sarakstā pamatojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Padome savos rakstveida apsvērumos norāda, ka tikai tās paziņojums (<DATE ISO="20090616">2009. gada 16. jūnijs</DATE>) par pamatojuma izklāstu attiecībā uz Regulu Nr. 501/2009 <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>tika nosūtīts atpakaļ sūtītājam<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Šajā dokumentā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> tika raksturota kā 1976. gadā izveidota teroristu grupa, un tika konstatētas 12 <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> paveiktas darbības, uz kurām, Padomes ieskatā, attiecās Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 3. punkta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>terora akta<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> definīcija. Pēc tam tā atsaucās uz <HT TYPE="ITALIC">United Kingdom Secretary of State for the Home Department</HT> [Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs] <DATE ISO="20010329">2001. gada 29. marta</DATE> lēmumu par <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> aizliegšanu saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">UK Terrorism Act 2000</HT> [Apvienotās Karalistes 2000. gada Terorisma likums], uz <HT TYPE="ITALIC">United</HT> <HT TYPE="ITALIC">Kingdom Treasury</HT> [Apvienotās Karalistes Valsts kase] <DATE ISO="20011206">2001. gada 6. decembra</DATE> lēmumu par <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> aktīvu iesaldēšanu un uz Indijas varasiestāžu 1992. gada lēmumu par <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> aizliegšanu (saskaņā ar Padomes viedokli uz visiem trim lēmumiem attiecās Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punktā ietvertā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>lēmuma<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> definīcija, kā arī visi lēmumi bija spēkā esoši).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Manuprāt, iepriekš 51. punktā noteiktajos trīs avotos bija pietiekami daudz informācijas, lai <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> būtu zināmi īpašie un konkrētie iemesli, kādēļ Padome uzskatīja, ka tai bija piemērojami attiecīgie noteikumi, kā arī fakti un juridiskie apsvērumi, kuriem bija būtiska nozīme saistībā ar iekļaušanas sarakstā atjaunošanu. Citiem vārdiem sakot, bija pietiekami daudz informācijas, lai ļautu <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> saprast to, kas tai tika pārmests, un veikto pasākumu apjomu. Attiecīgi <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> tika dota iespēja lietderīgi apstrīdēt atjaunošanas tiesību akta pamatotību. Ja tā būtu to izmantojusi, tā varētu izmantot tiesības uz aizstāvību, iesniedzot apsvērumus <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> atjaunošanas tiesību akta pieņemšanas – kā <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša</HT> paziņojumā tā tika aicināta rīkoties – un/vai saskaņā ar EKL 230. pantu (tagad – LESD 263. pants) noteiktā termiņā apstrīdot atjaunošanas tiesību aktu Vispārējā tiesā <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> tā pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Taisnība, ka Tiesa ir nepārprotami vispārīgi paudusi, ka pamatojumi ir jāiesniedz <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> atjaunošanas tiesību akta pieņemšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kadi II</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑584/10 P, C 593/10 P un C 595/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:518">EU:C:2013:518</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0113">113.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ņemot vērā to, ka pamatojumu <HT TYPE="ITALIC">galīgās redakcijas</HT> bija izveidotas un nosūtītas <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> katra apstrīdētā pasākuma. Tomēr es uzskatu, ka Padome ir rīkojusies atbilstoši Tiesas prasības <HT TYPE="ITALIC">garam</HT>. Es jo īpaši akcentēju <HT TYPE="ITALIC">apstākļus</HT>, kuros Lēmums 2007/445 (un citi atjaunošanas tiesību akti) bija pieņemts. Patiesībā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> rīcībā <HT TYPE="ITALIC">visu laiku pirms</HT> katra atjaunošanas tiesību akta pieņemšanas bija nemainīgs pamatojums. Tādēļ nevar uzskatīt, ka <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> bija tādā situācijā, kurā tai <HT TYPE="ITALIC">nebija</HT> zināmi fakti un iemesli par lēmumu to atstāt 2. panta 3. punkta sarakstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Vai atjaunošanas tiesību aktu faktus un iemeslus varēja vārdu pa vārdam atkārtot reizi sešos mēnešos vai arī tos vajadzēja atjaunināt, jo tie bija zaudējuši aktualitāti apstākļu izmaiņas un/vai pagājušā laika dēļ?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Tiesai ir darīta zināma tikai viena nozīmīga apstākļu izmaiņa – <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> militārā sakāve 2009. gada maijā. Šī izmaiņa notika <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> Lēmumu 2007/445, 2007/868, 2008/583 un 2009/62 pieņemšanas. Tādēļ Padomei nevar pārmest, ka lēmumu pieņemšanas laikā tā nebija to ņēmusi vērā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>K. P. koncentrē savu pamatojuma kritiku uz to, ka, pirmkārt, Padome nebija ņēmusi vērā 2002. gadā uzsākto apgalvoto pamieru starp <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> un Šrilankas valdību un ka, otrkārt, vienu no Padomes pamatojumā uzskaitītajiem terora aktiem (Šrilankas valdības ministra slepkavība), pēc viņa sacītā, nebija veikusi <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT>. Manuprāt, neviens no minētajiem faktiem nav uzskatāms par apstākļu izmaiņu sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmumā un kādā no četriem lēmumiem, lai to autoram būtu jāmaina pamatojumi. No pārējām 11 Padomes minētajām teroristu darbībām var izdarīt pretēju secinājumu, proti, ka apgalvotais pamiers neizbeidza <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> veiktās teroristu darbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Līdz ar to es secinu, ka Tiesai nav bijušas zināmas būtiskas apstākļu izmaiņas, kuru dēļ Padomei būtu jāmaina pamatojuma saturs Lēmumos 2007/445, 2007/868, 2008/583 un 2009/62 salīdzinājumā ar sākotnējās iekļaušanas sarakstā lēmuma saturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Vai pagājušais laiks pats par sevi noteica izmaiņas pamatojumā?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Spriedumos Padome/<HT TYPE="ITALIC">Hamas</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NO.CASE>C‑79/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:584">EU:C:2017:584</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Kadi II</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijs</DATE>, <NO.CASE>C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:518">EU:C:2013:518</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0156">156.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> Tiesa norādīja, ka 9–13 gadu un 16 gadu intervāls attiecīgi nozīmēja to, ka vairs nevarēja atsaukties uz agrāko pamatojumu. Tāpēc aplūkosim šīs lietas attiecīgos laikposmus. Es pieņemu 2006. gada 16. oktobri par izejas punktu datumam, kurā notika pēdējais terora akts, uz ko Padome atsaucās tās pamatojumos attiecīgajos ES tiesību aktos. Pirmo atjaunošanas lēmumu pēc sākotnējā lēmuma par iekļaušanu sarakstā (proti, <DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnija</DATE> Lēmums 2007/445) pieņēma astoņus ar pusi mēnešus vēlāk. <DATE ISO="20090126">2009. gada 26. janvāra</DATE> Lēmums 2009/62 tika pieņemts 27 mēnešus vēlāk. (Padomes <DATE ISO="20071220">2007. gada 20. decembra</DATE> Lēmums 2007/868 un Padomes <DATE ISO="20080715">2008. gada 15. jūlija</DATE> Lēmums 2008/583 bija pieņemti minēto divu datumu starplaikā.) Manuprāt, nevar uzskatīt, ka 2005./2006. gada terora akti kopsakarā ar 2001. gada kompetentās iestādes lēmumiem bija novecojuši atskaites punkti šiem četriem Savienības tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Ir svarīgi atcerēties apstākļus, kādos atjaunošanas tiesību akti ir pieņemti. Seši mēneši ir pārāk īss laikposms, lai varētu veikt obligātu pārbaudi. Tas, ka nav notikusi <HT TYPE="ITALIC">neviena</HT> teroristu darbība attiecīgajā sešu mēnešu laikposmā, varētu nozīmēt to, ka ierobežojošie pasākumi patiešām ir panākuši iecerēto mērķi. Tikpat labi tas varētu nozīmēt to, ka attiecīgās personas cer radīt iespaidu, ka to darbība ir izbeigta, lai gan īstenībā tiek plānoti un gatavoti jauni terora akti. Viena vai vairāku turpmāku sešu mēnešu laikposmu atjaunošana varētu būt apdomīga rīcība, pat ja nav notikuši jauni terora akti, jo īpaši ņemot vērā Padomes plašo rīcības brīvību šajā sakarā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081023">2008. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">People’s Mojahedin Organization of Iran/</HT>Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑256/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:461">EU:T:2008:461</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0112">112.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE> un sabiedrības interesi preventīvu pasākumu veikšanā, lai novērstu teroristu darbības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kadi II</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:518">EU:C:2013:518</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0130">130.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Manuprāt, no tā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša</HT> paziņojums, Lēmuma 2007/445 apsvērumi un pamatojuma galīgā redakcija kopumā nodrošināja pietiekami daudz informācijas, lai atbilstu LESD 296. panta prasībām Padomes sprieduma atbalstīšanā par to, ka šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> radīja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>pastāvīgu apdraudējumu<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>. To pašu esmu secinājusi attiecībā uz Lēmumiem 2007/868, 2008/583 un 2009/62. Ņemot vērā to, ka fakti un apstākļu kopums attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> šķietami būtiski mainījušies laikposmā, kurā minētie lēmumi bija spēkā esoši, tas patiešām būtu bijis pretrunīgi, ja Padomes pamatojumi būtiski – ja vispār – atšķirtos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tomēr man ir atšķirīgs viedoklis par Regulu Nr. 501/2009, kura tika pieņemta <DATE ISO="20090615">2009. gada 15. jūnijā</DATE>, lai aizvietotu un atceltu Lēmumu 2009/62. Minētai regulai ir līdzības ar Tiesas spriedumā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> anulētajiem tiesību aktiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Vēlos norādīt, ka Regulas Nr. 501/2009 pieņemšanas datumā <HT TYPE="ITALIC">bija</HT> būtiskas apstākļu izmaiņas, kā Tiesa ir noteikusi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT>, proti, notikusī <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> militārā sakāve 2009. gada maijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Saskaņā ar Lielbritānijas laikrakstu <HT TYPE="ITALIC">The Guardian</HT> <DATE ISO="20090519">2009. gada 19. maija</DATE> uzvaras runā Šrilankas valdība oficiāli pasludināja 25 gadus ilgušo pilsoņu karu par beigušos. Skat. https://www.theguardian.com/world/2009/may/18/tamil‑tigers‑killed‑sri‑lanka. Tiesas sēdē puses neapstrīdēja to, ka šis notikums norisinājās 2009. gada maija vidū.</P></NOTE>. Šī sakāve <HT TYPE="ITALIC">notika pirms</HT> Regulas Nr. 501/2009 pieņemšanas <DATE ISO="20090615">2009. gada 15. jūnijā</DATE>. Šī tiesību akta pamatojums tāpat kā pirms tā pieņemtie tiesību akti attiecas uz terora aktu sarakstu, kurā visi ir <HT TYPE="ITALIC">notikuši pirms</HT> šīs militārās sakāves. Tāpat piebildīšu, ka ir pagājis vairāk nekā 31 mēnesis kopš datuma, kurā notika pēdējais terora akts, uz ko atsaucās Padome (2006. gada oktobris), un tika pieņemta Regula Nr. 501/2009. Intervāls ir ilgāks nekā vienam no Tiesas spriedumā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> anulētajiem tiesību aktiem (Regula Nr. 83/2011)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 83/2011 (2011. gada 31. janvāris), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 610/2010 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="028" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 28, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>). Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē Padome pamatoti norādīja, ka tai būtu bijis nedaudz mazāk par kalendāro mēnesi (no <DATE ISO="20090517">2009. gada 17. maija</DATE> līdz 15. jūnijam), lai grozītu savu Regulu Nr. 501/2009. Šādi ir apstākļi, kādos ir jānorisinās sešu mēnešu ilgajām obligātajām pārbaudēm. Ja militārā sakāve būtu bijusi pasludināta dažas dienas pirms datuma, kurā Regula Nr. 501/2009 bija jāpieņem, es labprātīgi būtu piekritusi tam, ka nebūtu pamatoti gaidīt, ka Padome to ņemtu vērā. Šajā gadījumā Padomei tomēr bija gana laika, lai no jauna apsvērtu atjaunošanu, toties pamatojumā nav norāžu, ka tā to būtu izdarījusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Padome centās apgalvot, ka nebija nozīmes tam, ka pamatojumā nebija norāžu par šo svarīgo jauninājumu. Ja pamatojumam būtu bijis pievienots teikums, atbilstīgi kuram Padomei būtu zināms par militāro sakāvi, tomēr tā nolemtu, ka būtu pāragri izslēgt <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> no 2. panta 3. punkta saraksta, iznākums principā būtu identisks – lēmums par atjaunošanu tik un tā būtu ticis pieņemts. Iespējams, tas tā arī bija, taču Padomes arguments nav atbilstošs. <HT TYPE="ITALIC">Jebkādas atsauces</HT> uz apstākļu izmaiņām un <HT TYPE="ITALIC">jebkāda paskaidrojuma</HT> <HT TYPE="ITALIC">trūkums</HT> par iekļaušanas sarakstā atjaunināšanas iemeslu nozīmē to, ka Padome nav izpildījusi LESD 296. pantā paredzētos pienākumus, kā Tiesa to ir interpretējusi teroristu iekļaušanas sarakstā atjaunošanas tiesību aktu kontekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē Padome arī apgalvoja, ka tieši <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT> bija jāveic nepieciešamie pasākumi, lai informētu Padomi par militāro sakāvi, tā vietā, lai Padome aktīvi meklētu šo informāciju. Šī informēšana nesaskan ar to (publiski pieejamo), ka 2009. gada 18. un 19. maijā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome tikās, lai <HT TYPE="ITALIC">tieši</HT> apspriestu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>jaunākās norises<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> Šrilankā, veltot deviņus punktus Padomes secinājumos tikai tam, lai pievērstos situācijai, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>kaujām noslēdzoties<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Skat. http://europa.eu/rapid/press‑release_PRES‑09‑137_en.htm.</P></NOTE>. Turklāt Tiesa ir skaidri nospriedusi, ka Padome var atsaukties uz jaunākajiem apstākļiem, kas ir izsecināti no preses vai tiešsaistes resursiem, lai pamatotu iekļaušanas sarakstā <HT TYPE="ITALIC">atjaunošanu</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:583">EU:C:2017:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. No tā izriet, ka Padome to arī var darīt, lai novērtētu iespējamu <HT TYPE="ITALIC">izslēgšanu</HT> no saraksta. Piebildīšu, ka tūlītēja advokātu saziņa ar administratīvajām iestādēm, kuras atrodas citā kontinentā, var nebūt iespējama vai vismaz nebūt galvenā prioritāte grupai, kura tikko piedzīvojusi militāro sakāvi un kuras vadītājs ir šķietami bijis nogalināts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Tiesas sēdē K. P. advokāts izteicās, nesaņemot nekādus iebildumus šajā sakarā, ka tas esot noticis. Skat. arī iepriekš 56. zemsvītras piezīmē minēto rakstu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Līdz ar to es uzskatu, ka Regula Nr. 501/2009 ir spēkā neesoša to pašu iemeslu dēļ, kurus Tiesa sniedza savā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">LTTE</HT>. Piebildīšu – kamēr šis trūkums vai nu ir, vai nav novēršams, jebkurš tiesiskās aizsardzības līdzeklis nevar būt piemērojams ar atpakaļejošu spēku pret K. P. vērstā kriminālprocesa kontekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100629">2010. gada 29. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>E un F</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑550/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:382">EU:C:2010:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un ģenerāladvokāta P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>] secinājumus šajā lietā, <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑550/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:272">EU:C:2010:272</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0115">115.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0123">123.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Līdz ar to es ierosinu Tiesai sniegt šādu atbildi uz <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Saarbrücken</HT> (Zārbrikenes apgabaltiesa, Vācija) uzdoto prejudiciālo jautājumu:</TXT><P>Padomes Regula (EK) Nr. 501/2009 (<DATE ISO="20090615">2009. gada 15. jūnijs</DATE>), ar kuru īsteno Regulas (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2009/62/EK, ir spēkā neesoša, ciktāl tā ir piemērojama <HT TYPE="ITALIC">Liberation Tigers of Tamil Eelam</HT>.</P><P>Tiesai iesniegto pierādījumu pārbaude neatklāja nekādus faktorus, kas varētu ietekmēt Padomes Lēmuma 2007/445/EK (<DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijs</DATE>), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumus 2006/379/EK un 2006/1008/EK, Padomes Lēmuma 2007/868/EK (<DATE ISO="20071220">2007. gada 20. decembris</DATE>), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/445/EK, Padomes Lēmuma 2008/583/EK (<DATE ISO="20080715">2008. gada 15. jūlijs</DATE>), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/868/EK, vai Padomes Lēmuma 2009/62/EK (2009. gada 26. janvāris), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2008/583/EK, spēkā esamību.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>