European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2025/6799

30.12.2025

Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu

(C/2025/6799)

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)

“Cévennes”

PGI-FR-A1151-AM02 – 24.9.2025.

1.   Produkta nosaukums

“Cévennes”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

☐

Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN)

☒

Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

☐

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN)

3.   Nozare

☐

Lauksaimniecības produkti

☒

Vīni

☐

Stiprie alkoholiskie dzērieni

4.   Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Francija

5.   Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības, lauku jautājumu un zemes izmantošanas plānošanas ministrija

6.   Kvalificēšana par standarta grozījumu

Šīs produkta specifikācijas grozījumi ir standarta grozījumi, kas definēti Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā.

AĢIN “Cévennes” grozījuma pieteikums neatbilst nevienai no trim situācijām, kad grozījums uzskatāms par Savienības grozījumu Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 3. punkta nozīmē; proti, tas:

a)

neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta(-u) produkta(-u) kategorijas izmaiņas;

b)

nerada risku, ka saikne ar ģeogrāfisko apgabalu vairs nebūs spēkā;

c)

neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

Tāpēc Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums attiecas uz standarta grozījumu.

7.   Apstiprinātā standarta grozījuma (grozījumu) apraksts

7.1.   Ģeogrāfiskais apgabals un tiešās apkaimes apgabals

Grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cévennes” apzīmētā produkta specifikācijas 1. nodaļas 4. iedaļas “Dažādo darbību veikšanas ģeogrāfiskie apgabali” 4.1. punkts “Ģeogrāfiskais apgabals” un 4.2. punkts “Tiešās apkaimes apgabals”, lai pievienotu atsauci uz 2023. gada 1. janvāra Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru.

Šis redakcionālais grozījums ļauj identificēt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties uz pašvaldību pašreizējo sarakstu, kas noteikts Valsts statistikas un ekonomikas pētījumu institūta (INSEE) publicētajā 2023. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālajā klasifikatorā. Tas nodrošina juridisko noteiktību attiecībā uz ģeogrāfiskā apgabala definīciju.

Tāda pati atsauce ir iekļauta vienotā dokumenta punktā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals” un punkta “Būtiski papildu nosacījumi” daļā par tiešās apkaimes apgabalu.

7.2.   Ģeogrāfiskā apgabala paplašināšana

Grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cévennes” apzīmētā produkta specifikācijas 1. nodaļas 4.1. punkts “Ģeogrāfiskais apgabals”, lai iekļautu tajā 40 kaimiņpašvaldības Lozēras [Lozère] departamenta dienvidos (48):

Altier, Barre-des-Cévennes, Bassurels, Bédouès-Cocurès, Cans et Cévennes, Cassagnas, Le Collet-de-Dèze, Florac Trois Rivières, Fraissinet-de-Fourques, Gabriac, Gatuzières, Gorges du Tarn Causses, Ispagnac, La Malène, Massegros Causses Gorges (daļa, kas atbilst deleģētās Les Vignes pašvaldības teritorijai), Meyrueis, Moissac-Vallée-Française, Molezon, Pied-de-Borne, Le Pompidou, Pont de Montvert - Sud Mont Lozère, Pourcharesses, Rousses, Le Rozier, Saint-André-Capcèze, Saint-André-de-Lancize, Sainte-Croix-Vallée-Française, Saint-Étienne-Vallée-Française, Saint-Germain-de-Calberte, Saint-Hilaire-de-Lavit, Saint-Julien-des-Points, Saint-Martin-de-Boubaux, Saint-Martin-de-Lansuscle, Saint-Michel-de-Dèze, Saint-Pierre-des-Tripiers, Saint-Privat-de-Vallongue, Vebron, Ventalon en Cévennes, Vialas, Villefort.

Operatoru norādītais iemesls ir Sevēnu [Cévennes] vēsturisko vīndārzu atjaunošana blakus esošajos augsnes un klimatiskajos apstākļos ar augstu kvalitātes potenciālu, lai stiprinātu saikni starp produkta tēlu un Sevēnu nacionālo parku. Šis paplašinājums stiprina cēlonisko saikni, kas nav mainījusies.

Vīndārzu paplašināšanu Lozēras departamentā pamato Sevēnu apgabala vēsturiskā leģitimitāte un ražošanas nepārtrauktība no Lozēras departamenta dienvidu daļas līdz Gāras departamenta ziemeļu daļai.

Iekļautas tikai tādas Lozēras pašvaldību vīnkopības teritorijas, kuras atrodas ieleju lejasdaļā vai nogāzēs un kuru pamatnei raksturīgas karbonātaugsnes. Šī Sevēnu apgabala atjaunošana ir loģiska un atbilst Sevēnu topogrāfijai, kurai raksturīgas erozijas rezultātā izveidojušās ielejas.

Tādējādi tiek stiprināta ģeogrāfiskā apgabala nepārtrauktība gan tā sākotnējā, gan paplašinātajā teritorijā. Cēloniskā saikne saglabājas, un tās pamatā ir šādu faktoru kombinācija:

—

karbonātaugšņu pamatne,

—

raksturīga ģeomorfoloģija, ko dēvē par vidēja augstuma Sevēnu masīvu, kuru veido vairākas nelielas ielejas un nogāzes, ko šķērso upes,

—

mērens Vidusjūras klimats ar spēcīgu lietusgāžu periodiem,

—

dažādu vīnogu šķirņu kombinācija, kurā apvienojas Vidusjūras un starptautiski atzītas šķirnes, no kurām ražo elegantus vīnus ar spēcīgu aromātu un svaiguma niansi, it īpaši Gāras un Lozēras departamentu ielejās, kas ir galvenās vīnogulāju stādīšanas vietas.

Ģeogrāfiskā apgabala paplašināšanai būs tikai ierobežota ietekme apjoma un platības ziņā (10 ha un potenciālais ražas iznākums – 290 hl), un tā neietekmēs līdzsvaru ar citiem attiecīgā reģiona un departamentu produktiem, kuri apzīmēti ar AĢIN. Tādējādi AĢIN “Cévennes” tiks stingrāk nostiprināts, un tiks dota iespēja pilnīgāk izmantot tā potenciālu Sevēnu nacionālā parka darbībā un dinamikā.

Šo grozījumu uzskata par standarta grozījumu, kas definēts Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā.

Lozēras departamenta 40 pašvaldību saraksts ir iekļauts vienotā dokumenta punktā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

Attiecībā uz ģeogrāfiskā apgabala specifiku – vienotā dokumenta punktā par saikni ar ģeogrāfisko apgabalu papildus Gāras departamentam ir minēts arī Lozēras departaments. Šis precizējums ir izdarīts arī produkta specifikācijas 7. punktā “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.

7.3.   Tiešās apkaimes apgabala paplašināšana

Grozīts ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cévennes” apzīmētā produkta specifikācijas 1. nodaļas 4.2. punkts “Tiešās apkaimes apgabals”, lai iekļautu tajā šādu 29 pašvaldību teritoriju Ardēšas [Ardèche] departamenta dienvidos, kuras robežojas ar AĢIN “Cévennes” aptverto ģeogrāfisko apgabalu:

Les Assions, Banne, Beaulieu, Berrias-et-Casteljau, Bessas, Chambonas, Chandolas, Grospierres, Joyeuse, Labastide-de-Virac, Labeaume, Lablachère, Lagorce, Malbosc, Orgnac-l’Aven, Payzac, Rosières, Ruoms, Saint-Alban-Auriolles, Saint-André-de-Cruzières, Saint-Genest-de-Beauzon, Saint-Paul-le-Jeune, Saint-Remèze, Saint-Sauveur-de-Cruzières, Salavas, Sampzon, Vagnas, Vallon-Pont-d’Arc, Les Vans.

Operatori norāda, ka ir jāņem vērā Gāras un Ardēšas departamentu vīndarības kooperatīvu ražošanas ekonomiskā struktūra, jo to dalībniekiem pieder vīndārzi abos departamentos. Iekļauta tikai to pašvaldību teritorija, kurās tiek izmantotas attiecīgās vīndarības metodes. Tās veido nepārtrauktu un viendabīgu apgabalu, kas stiprina Sevēnu ražošanas apgabala vienotību.

Šis paplašinājums ļauj saskaņot Gāras un Ardēšas departamentos izmantotās vīndarības metodes un palīdz saglabāt cēlonisko saikni.

Šo grozījumu uzskata par standarta grozījumu, kas definēts Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā.

Šis paplašinājums ļauj saskaņot Gāras un Ardēšas departamentos izmantotās vīndarības metodes un palīdz saglabāt cēlonisko saikni.

Minēto Ardēšas departamenta 29 pašvaldību saraksts ir iekļauts vienotā dokumenta punkta “Būtiski papildu nosacījumi” daļā par tiešās apkaimes apgabalu.

7.4.   Pārbaudes struktūra

Produkta specifikācijas 3. nodaļa “Atsauce uz pārbaudes struktūru” ir grozīta, mainot tās nosaukumu uz “Pārbaudes struktūra” un precizējot, ka produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes ir jāveic, pamatojoties uz apstiprinātu pārbaužu plānu, un ka tās jāveic trešās puses struktūrai, kas garantē kompetenci, objektivitāti un neatkarību un ko deleģējis Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūts (INAO).

Šis specifikācijas grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

PGI-FR-A1151-AM02 – 24.9.2025.

1.   Nosaukums (nosaukumi)

Cévennes

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

16.

Pārgatavu vīnogu vīns

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS

2204 – svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot 2009. pozīcijā minēto

4.   Vīna(-u) apraksts

4.1.   Nedzirkstošie sarkanvīni

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Cévennes” ir paredzēta nedzirkstošajiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem un pārgatavu vīnogu sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem. Sarkanvīniem ir raksturīga elegance, spēcīgi aromāti un tanīnu struktūra, kas mainās atkarībā no lietotajām vīndarīšanas tehnoloģijām. Tie ir rubīnsarkanā krāsā ar purpursarkanu nokrāsu. Šiem vīniem ir intensīva un tīra smarža ar sarkano un melno ogu notīm. Garša ir pilnestīga, blīva un aromātiska.

Nedzirkstošo vīnu kopējās spirta tilpumkoncentrācijas (minimālās vai maksimālās), kopējā skābuma, gaistošā skābuma un kopējā sēra dioksīda satura vērtības atbilst ES tiesību aktos noteiktajām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): 9

—

Minimālais kopējais skābums: —

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

4.2.   Nedzirkstošie sārtvīni

Sārtvīnus galvenokārt ražo no “Cinsault”, “Grenache” un “Syrah” šķirnes vīnogām, ko izmanto jauktā veidā vai atsevišķi pa šķirnēm. To krāsa ir no bālsārtas līdz lašsārtai. Smarža ir izsmalcināta un maiga, ar vieglām sarkano ogu notīm. Tiem ir pilnestīga, zīdaina un maiga garša ar labi izteiktu svaigumu, un to garšas aromātu buķete atgādina smaržā jūtamos aromātus.

Nedzirkstošo vīnu kopējās spirta tilpumkoncentrācijas (minimālās vai maksimālās), kopējā skābuma, gaistošā skābuma un kopējā sēra dioksīda satura vērtības atbilst ES tiesību aktos noteiktajām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): 9

—

Minimālais kopējais skābums: —

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

4.3.   Nedzirkstošie baltvīni

Baltvīni ir ievērojami ar savu izsmalcinātību un raksturīgo svaigumu. Tie ir dzidrā, spilgti gaišdzeltenā krāsā, dažkārt ar zaļganu nokrāsu. Smarža ir raksturīga, tajā jūtamas augļu ar gaišu mīkstumu notis un dažkārt arī citrusaugļu un buksusa nianses, un tā vienmēr ir izteikti svaiga. Šiem vīniem ir dzīvīga garša, tie ir ļoti aromātiski un maigi vīni ar lielisku aromātisko noturību.

Nedzirkstošo vīnu kopējās spirta tilpumkoncentrācijas (minimālās vai maksimālās), kopējā skābuma, gaistošā skābuma un kopējā sēra dioksīda satura vērtības atbilst ES tiesību aktos noteiktajām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): 9

—

Minimālais kopējais skābums: —

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

4.4.   Pārgatavu vīnogu sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

Pārgatavu vīnogu vīniem raksturīgi ienākušos augļu aromāti.

Pārgatavu vīnogu vīnu faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas, kopējās spirta tilpumkoncentrācijas, dabiskās spirta tilpumkoncentrācijas un kopējā sēra dioksīda satura vērtības atbilst ES tiesību aktos noteiktajām.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais kopējais skābums: —

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Visām izmantotajām vīndarības metodēm jāatbilst prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

90 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar AĢIN “Cévennes” apzīmētās produkcijas iegūšanai izmantojamo vīnogu ražošana, vīnu gatavošana un nogatavināšana notiek turpmāk uzskaitīto pašvaldību teritorijā saskaņā ar 2023. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru.

—

Gāras [Gard] departamentā:

Aigaliers, Aigremont, Aiguèze, Alès, Allègre-les-Fumades, Alzon, Anduze, Arpaillargues-et-Aureillac, Arphy, Arre, Arrigas, Aspères, Aubussargues, Aujac, Aulas, Aumessas, Avèze, Bagard, Barjac, Baron, La Bastide-d’Engras, Bessèges, Bez-et-Esparon, Blandas, Blauzac, Boisset-et-Gaujac, Bonnevaux, Bordezac, Boucoiran-et-Nozières, Bouquet, Bourdic, Bragassargues, Branoux-les-Taillades, Bréau-Mars, Brignon, Brouzet-lès-Alès, La Bruguière, La Cadière-et-Cambo, La Calmette, Campestre-et-Luc, Canaules-et-Argentières, Cannes-et-Clairan, La Capelle-et-Masmolène, Cardet, Carnas, Cassagnoles, Castelnau-Valence, Causse-Bégon, Cavillargues, Cendras, Chambon, Chamborigaud, Collorgues, Colognac, Combas, Combas, Concoules, Conqueyrac, Corbès, Courry, Crespian, Cros, Cruviers-Lascours, Deaux, Dions, Domessargues, Dourbies, Durfort-et-Saint-Martin-de-Sossenac, L’Estréchure, Euzet, Foissac, Fons, Fons-sur-Lussan, Fontanès, Fontarèches, Fressac, Gagnières, Gailhan, Gajan, Le Garn, Garrigues-Sainte-Eulalie, Gaujac, Générargues, Génolhac, Goudargues, La Grand-Combe, Issirac, Lamelouze, Lanuéjols, Lasalle, Laval-Pradel, Laval-Saint-Roman, Lecques, Lédignan, Lézan, Liouc, Logrian-Florian, Lussan, Les Mages, Malons-et-Elze, Mandagout, Martignargues, Le Martinet, Maruéjols-lès-Gardon, Massanes, Massillargues-Attuech, Mauressargues, Méjannes-le-Clap, Méjannes-lès-Alès, Meyrannes, Mialet, Molières-Cavaillac, Molières-sur-Cèze, Monoblet, Mons, Montagnac, Montclus, Montdardier, Monteils, Montignargues, Montmirat, Montpezat, Moulézan, Moussac, Navacelles, Ners, Orthoux-Sérignac-Quilhan, Peyremale, Peyrolles, Le Pin, Les Plans, Les Plantiers, Pommiers, Pompignan, Ponteils-et-Brésis, Portes, Potelières, Pougnadoresse, Puechredon, Quissac, Revens, Ribaute-les-Tavernes, Rivières, Robiac-Rochessadoule, Rochegude, Rogues, Roquedur, Rousson, La Rouvière, Saint-Ambroix, Sainte-Anastasie, Saint-André-de-Majencoules, Saint-André-de-Roquepertuis, Saint-André-de-Valborgne, Saint-Bauzély, Saint-Bénézet, Saint-Bonnet-de-Salendrinque, Saint-Brès, Saint-Bresson, Sainte-Cécile-d’Andorge, Saint-Césaire-de-Gauzignan, Saint-Chaptes, Saint-Christol-de-Rodières, Saint-Christol-lez-Alès, Saint-Clément, Sainte-Croix-de-Caderle, Saint-Denis, Saint-Dézéry, Saint-Étienne-de-l’Olm, Saint-Félix-de-Pallières, Saint-Florent-sur-Auzonnet, Saint-Geniès-de-Malgoirès, Saint-Hilaire-de-Brethmas, Saint-Hippolyte-de-Caton, Saint-Hippolyte-de-Montaigu, Saint-Hippolyte-du-Fort, Saint-Jean-de-Ceyrargues, Saint-Jean-de-Crieulon, Saint-Jean-de-Maruéjols-et-Avéjan, Saint-Jean-de-Serres, Saint-Jean-de-Valériscle, Saint-Jean-du-Gard, Saint-Jean-du-Pin, Saint-Julien-de-Cassagnas, Saint-Julien-de-la-Nef, Saint-Julien-les-Rosiers, Saint-Just-et-Vacquières, Saint-Laurent-la-Vernède, Saint-Laurent-le-Minier, Saint-Mamert-du-Gard, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Valgalgues, Saint-Maurice-de-Cazevieille, Saint-Nazaire-des-Gardies, Saint-Paul-la-Coste, Saint-Pons-la-Calm, Saint-Privat-de-Champclos, Saint-Privat-des-Vieux, Saint-Roman-de-Codières, Saint-Sauveur-Camprieu, Saint-Sébastien-d’Aigrefeuille, Saint-Théodorit, Saint-Victor-des-Oules, Saint-Victor-de-Malcap, Salindres, Salinelles, Les Salles-du-Gardon, Sardan, Saumane, Sauve, Sauzet, Savignargues, Sénéchas, Servas, Serviers-et-Labaume, Seynes, Soudorgues, Soustelle, Souvignargues, Sumène, Tharaux, Thoiras, Tornac, Trèves, Vabres, Vallabrix, Vallérargues, Val-d’Aigoual, Verfeuil, La Vernarède, Vézénobres, Vic-le-Fesq, Le Vigan, Villevieille, Vissec.

—

Lozēras [Lozère] departamentā:

Altier, Barre-des-Cévennes, Bassurels, Bédouès-Cocurès, Cans et Cévennes, Cassagnas, Le Collet-de-Dèze, Florac Trois Rivières, Fraissinet-de-Fourques, Gabriac, Gatuzières, Gorges du Tarn Causses, Ispagnac, La Malène, Massegros Causses Gorges (daļa, kas atbilst deleģētās Les Vignes pašvaldības teritorijai), Meyrueis, Moissac-Vallée-Française, Molezon, Pied-de-Borne, Le Pompidou, Pont de Montvert - Sud Mont Lozère, Pourcharesses, Rousses, Le Rozier, Saint-André-Capcèze, Saint-André-de-Lancize, Sainte-Croix-Vallée-Française, Saint-Étienne-Vallée-Française, Saint-Germain-de-Calberte, Saint-Hilaire-de-Lavit, Saint-Julien-des-Points, Saint-Martin-de-Boubaux, Saint-Martin-de-Lansuscle, Saint-Michel-de-Dèze, Saint-Pierre-des-Tripiers, Saint-Privat-de-Vallongue, Vebron, Ventalon en Cévennes, Vialas, Villefort.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Alicante Henri Bouschet N”

“Alphonse Lavallée N”

“Altesse B”

“Alvarinho” – “Albariño”

“Aramon N”

“Aramon Blanc B”

“Aramon Gris G”

“Aranel B”

“Arinarnoa N”

“Artaban N”

“Arvine B” – “Petite Arvine”

“Aubun N” – “Murescola”

“Bourboulen B” – “Doucillon Blanc”

“Brun Argenté N” – “Vaccarèse”

“Cabernet Blanc B”

“Cabernet Cortis N”

“Cabernet Franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Cardinal Rg”

“Carignan N”

“Carignan Blanc B”

“Carmenère N”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chasselas B”

“Chenanson N”

“Chenin B”

“Cinsaut N” – “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette Rose Rs”

“Colombard B”

“Cot N” – “Malbec”

“Couderc Noir N”

“Counoise N”

“Danlas B”

“Egiodola N”

“Floreal B”

“Gamay N”

“Gamay de Chaudenay N”

“Gewürztraminer Rs”

“Grenache N”

“Grenache Blanc B”

“Grenache Gris G”

“Gros Manseng B”

“Lival N”

“Lledoner Pelut N”

“Macabeu B” – “Macabeo”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Maréchal Foch N”

“Mauzac B”

“Merlot N”

“Mondeuse N”

“Morrastel N” – “Minustellu”, “Graciano”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Muscaris B”

“Muscat d’Alexandrie B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat de Hambourg N” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains blancs B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains roses Rs” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains rouges Rg” – “Muscat”, “Moscato”

“Nielluccio N” – “Nielluciu”

“Négrette N”

“Petit Manseng B”

“Petit Verdot N”

“Pinot Gris G”

“Pinot Noir N”

“Piquepoul Blanc B”

“Piquepoul Gris G”

“Piquepoul Noir N”

“Portan N”

“Riesling B”

“Rivairenc N” – “Aspiran Noir”

“Roussanne B”

“Sauvignon B” – “Sauvignon Blanc”

“Sauvignon Gris G” – “Fié Gris”

“Sciaccarello N”

“Semillon B”

“Servant B”

“Soreli B”

“Souvignier Gris Rs”

“Sylvaner B”

“Syrah N” – “Shiraz”

“Tannat N”

“Tempranillo N”

“Terret Blanc B”

“Terret Gris G”

“Terret Noir N”

“Ugni Blanc B”

“Verdelho B”

“Vermentino B” – “Rolle”

“Vidoc N”

“Villard Blanc B”

“Villard Noir N”

“Viognier B”

“Voltis B”

8.   Saiknes apraksts

Sevēnu vīndārzi atrodas Gāras un Lozēras departamentā, Langdokas-Rusijonas [Languedoc-Roussillon] reģionā Francijas dienvidos. To nosaukums ir cēlies no Sevēnu masīva – vistālāk dienvidos esošās Centrālā masīva kalnu grēdas – nosaukuma. Sevēnu kalnu skarbums un daudzveidība ir likusi cilvēkiem pielāgot ražošanu augsnes un klimatiskajiem apstākļiem. Tādējādi vīndārzi parasti sākas tur, kur vairs neaug kastaņkoki. Vīndārzi pārsvarā tiek ierīkoti karbonātaugsnēs un atrodas kalnainā apvidū, ko veido no Sevēniem lejup tekošās upes, un tur vīnogulāji aug līdzās augļudārziem, olīvkokiem un graudaugiem. Sevēnu pakājei raksturīgs mērens Vidusjūras reģiona klimats, izteikti kontrastējoši gadalaiki un lietus brāzmas, kas bieži vien īpaši pastiprinās ekvinokciju laikā (dēvētas par épisodes Cévenols). Kalnu dēļ ziemeļu vējš ir mērens, un vīnogu nogatavošanās posmā vērojamas būtiskas temperatūras svārstības, kas uzlabo vīnogu kvalitāti. Gadsimtiem ilgi vīnogulāji ir audzēti līdzās citām kultūrām un saražotais vīns izmantots vietējam patēriņam. Tādējādi, kad kastaņkoku un zīdkoku audzēšanas nozarē iestājās krīze, to varēja aizstāt ar vīnkopību. 19. gadsimtā vīndārzi piedzīvoja visstraujāko attīstību, tomēr vīnogulāji nekad nekļuva par monokultūru, kā tas notika Langdokas zemienēs. Sevēnu vīns pirmoreiz tika atzīts ar 1992. gada 27. augusta dekrētu. Ģeogrāfiskajā apgabalā ir saražoti aptuveni 100 000 hl vīna – sarkanvīns, sārtvīns un baltvīns, un ļoti strauji attīstās sārtvīnu ražošana. Šo vīnu gatavošanā visbiežāk izmanto tradicionālās Vidusjūras reģiona vīnogu šķirnes (“Carignan”, “Grenache” un “Cinsaut”), ko kombinē ar starptautiski pazīstamām vīnogu šķirnēm, piemēram, “Merlot”, “Cabernet-Sauvignon” un “Syrah” sarkanvīniem un “Chardonnay”, “Sauvignon” un “Viognier” baltvīniem. Sarkanvīniem ir raksturīga elegance un spēcīgi aromāti; baltvīni un sārtvīni ir ievērojami ar savu izsmalcinātību, ko vienmēr papildina raksturīgs svaigums. Dzirkstošajiem vīniem, ko gatavo no vispiemērotāko nedzirkstošo vīnu izlases, ir tādas pašas aromātiskās īpašības. Jaunu vīnogu šķirņu ieviešana pēdējos četrdesmit gados ir ļāvusi vīndariem dažādot produkciju, it īpaši pēc tādu agrīnāku šķirņu ieviešanas, kas ir sevišķi piemērotas Sevēnu pakājes klimatam. Šie vīni, kuriem parasti raksturīgs labs līdzsvars starp eleganci un svaigumu, taustāmi atspoguļo šā apgabala unikālo klimatu. Tādējādi vīndarībai ir īpaša vieta Sevēnu lauksaimnieciskajā ekonomikā, un līdztekus citiem produktiem, piemēram, saldajiem sīpoliem, kastaņiem un sieram “Pélardon”, šie vīni veicina apgabala produktu reputāciju. Minētie produkti un uz tūrismu orientētā ekonomikas attīstība, it īpaši Sevēnu nacionālā parka apkaimē, ir nodrošinājusi šim reģionam jauniegūtu stabilitāti un palīdz saglabāt cilvēka gadsimtu gaitā veidotās apbrīnojamās ainavas.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Papildu norādes marķējumā

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cévennes” var papildināt ar vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumiem.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cévennes” var papildināt ar apzīmējumu “primeur” vai “nouveau”. Apzīmējumu “primeur” vai “nouveau” izmanto tikai nedzirkstošiem vīniem.

Ja vārdus “Indication géographique protégée” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] aizstāj ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de Pays”, marķējumā jāiekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotips.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts ar AĢIN “Cévennes” apzīmēto vīnu gatavošanai un nogatavināšanai, veido turpmāk uzskaitīto pašvaldību teritorija, pamatojoties uz 2023. gada Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru.

—

Gāras departamentā:

Aigues-Mortes, Aigues-Vives, Aimargues, Les Angles, Aramon, Argilliers, Aubais, Aubord, Aujargues, Bagnols-sur-Cèze, Beaucaire, Beauvoisin, Bellegarde, Belvézet, Bernis, Bezouce, Boissières, Bouillargues, Cabrières, Le Cailar, Caissargues, Calvisson, Carsan, Castillon-du-Gard, Caveirac, Chusclan, Clarensac, Codognan, Codolet, Collias, Comps, Congénies, Connaux, Cornillon, Domazan, Estézargues, Flaux, Fournès, Fourques, Gallargues-le-Montueux, Garons, Générac, Le Grau-du-Roi, Jonquières-Saint-Vincent, Junas, Langlade, Laudun-l’Ardoise, Lédenon, Lirac, Manduel, Marguerittes, Meynes, Milhaud, Montaren-et-Saint-Médiers, Montfaucon, Montfrin, Mus, Nages-et-Solorgues, Nîmes, Orsan, Parignargues, Pont-Saint-Esprit, Poulx, Pouzilhac, Pujaut, Redessan, Remoulins, Rochefort-du-Gard, Rodilhan, Roquemaure, La Roque-sur-Cèze, Sabran, Saint-Alexandre, Saint-André-d’Olérargues, Saint-Bonnet-du-Gard, Saint-Côme-et-Maruéjols, Saint-Dionisy, Saint-Étienne-des-Sorts, Saint-Geniès-de-Comolas, Saint-Gervais, Saint-Gervasy, Saint-Gilles, Saint-Hilaire-d’Ozilhan, Saint-Julien-de-Peyrolas, Saint-Laurent-d’Aigouze, Saint-Laurent-de-Carnols, Saint-Laurent-des-Arbres, Saint-Marcel-de-Careiret, Saint-Maximin, Saint-Michel-d’Euzet, Saint-Nazaire, Saint-Paul-les-Fonts, Saint-Paulet-de-Caisson, Saint-Quentin-la-Poterie, Saint-Siffret, Saint-Victor-la-Coste, Salazac, Sanilhac-Sagriès, Sauveterre, Saze, Sernhac, Sommières, Tavel, Théziers, Tresques, Uchaud, Uzès, Vallabrègues, Valliguières, Vauvert, Vénéjan, Vergèze, Vers-Pont-du-Gard, Vestric-et-Candiac, Villeneuve-lès-Avignon.

—

Ardēšas departamentā:

Les Assions, Banne, Beaulieu, Berrias-et-Casteljau, Bessas, Chambonas, Chandolas, Grospierres, Joyeuse, Labastide-de-Virac, Labeaume, Lablachère, Lagorce, Malbosc, Orgnac-l’Aven, Payzac, Rosières, Ruoms, Saint-Alban-Auriolles, Saint-André-de-Cruzières, Saint-Genest-de-Beauzon, Saint-Paul-le-Jeune, Saint-Remèze, Saint-Sauveur-de-Cruzières, Salavas, Sampzon, Vagnas, Vallon-Pont-d’Arc, Les Vans.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-239e6295-725b-497b-b2fc-12d1f78383e4


(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/6799/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)