<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-476/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017TJ0476</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:618">EU:T:2019:618</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>20</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>20</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20190919">19.9.2019</DATE>. – Lieta T‑476/17</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Arysta LifeScience Netherlands</HT>/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20190919">2019. gada 19. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Augu aizsardzības līdzekļi</KEYWORD><KEYWORD>Darbīgā viela diflubenzurons</KEYWORD><KEYWORD>Apstiprinājuma pārskatīšana</KEYWORD><KEYWORD>Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz aizstāvību</KEYWORD><KEYWORD>Pilnvaru pārsniegšana</KEYWORD><KEYWORD>Acīmredzama kļūda vērtējumā</KEYWORD><KEYWORD>Apstiprinājuma atjaunošanas procedūra</KEYWORD><KEYWORD>Regulas Nr. 1107/2009 14. pants</KEYWORD><KEYWORD>Papildu ierobežojumu attiecīgās darbīgās vielas izmantošanai izvirzīšana pārskatīšanas procedūrā, nesagaidot apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu</KEYWORD><KEYWORD>Samērīgums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑476/17</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Arysta LifeScience Netherlands BV</HT></HT>, Amsterdama (Nīderlande), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">C. Mereu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Grunchard</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">A. Lewis</HT>, I. Naglis un <HT TYPE="ITALIC">G. Koleva</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/855 (<DATE ISO="20170518">2017. gada 18. maijs</DATE>), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas diflubenzurona apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="128" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="2017">OV 2017, L 128, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>),</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [<HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kanninen</HT>], tiesneši L. Kalvo Sotelo Ibaņess Martins [<HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Calvo‑Sotelo Ibáñez‑Martín</HT>] un I. Reine (referente),</P><P>sekretārs: P. Kullens [<HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Cullen</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20190212">2019. gada 12. februāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 91/414/EEK</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar Padomes Direktīvu 91/414/EEK (<DATE ISO="19910715">1991. gada 15. jūlijs</DATE>) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="230" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1991">OV 1991, L 230, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) ir izveidota Eiropas Savienības sistēma, kas piemērojama šo līdzekļu tirgū laišanas atļaujām. Tajā ir noteikumi, kas ir piemērojami augu aizsardzības līdzekļiem un tajos iekļautajām darbīgajām vielām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 91/414 4. pantu, kurā ir reglamentēta augu aizsardzības līdzekļu atļauju piešķiršana, pārskatīšana un atsaukšana, augu aizsardzības līdzeklim ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai tas tiktu apstiprināts. It īpaši šāds līdzeklis tiek atļauts, ja tā darbīgās vielas ir ietvertas šīs direktīvas I pielikumā un ja ir izpildīti minētajā pielikumā paredzētie nosacījumi. Direktīvas 91/414 5. un 6. pantā ir noteikta kārtība, kādā darbīgā viela iekļaujama I pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīva 91/414 no <DATE ISO="20110614">2011. gada 14. jūnija</DATE> tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (<DATE ISO="20091021">2009. gada 21. oktobris</DATE>) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="309" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 309, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem darbīgajām vielām, par kurām lēmums pieņemts saskaņā ar Direktīvas 91/414 6. panta 3. punktu pirms <DATE ISO="20110614">2011. gada 14. jūnija</DATE>, turpina piemērot minēto direktīvu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 1490/2002</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Komisijas Regula (EK) Nr. 1490/2002 (<DATE ISO="20020814">2002. gada 14. augusts</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 451/2000 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="224" PAGE.FIRST="23" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 224, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>), attiecas uz darbīgo vielu turpmāku novērtēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1490/<DATE ISO="20020110">2002 10.–1</DATE>3. pantā ir definēta darbīgo vielu novērtējuma procedūra. Šajā ziņā ziņotāja dalībvalsts, kas iecelta attiecībā uz katru darbīgo vielu, veic novērtējumu un sagatavo ziņojumu, kurā tā iesaka Eiropas Komisijai vai nu iekļaut darbīgo vielu Direktīvas 91/414 I pielikumā esošajā sarakstā, vai to tur neiekļaut. Šī dalībvalsts nosūta novērtējuma ziņojuma projektu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>). Pēc novērtējuma ziņojuma projekta, ko tai ir nosūtījusi ziņotāja dalībvalsts, saņemšanas <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> to pārsūta dalībvalstīm. <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> novērtē šo projektu un pārsūta Komisijai atzinumu par darbīgās vielas atbilstību Direktīvas 91/414 drošības prasībām. Saņēmusi šo atzinumu, Komisija iesniedz pārskatīšanas ziņojuma projektu Pastāvīgajai Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido [<HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT>] un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="031" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 31, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 58. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1490/2002 11.b pantā ir paredzēta darbīgo vielu, par kurām ir skaidras norādes, ka tām nav kaitīgas ietekmes, novērtējuma procedūra.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1107/2009</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 3. apsvērumam, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Direktīvu 91/414, un jaunākos sasniegumus zinātnē un tehnikā, ar šo regulu no <DATE ISO="20110614">2011. gada 14. jūnija</DATE> tiek atcelta un aizstāta minētā direktīva.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 1. panta 3. punktam tās mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un uzlabot iekšējā tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, vienlaikus veicinot lauksaimniecisko ražošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs regulas 4. pantā ir paredzēti augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu apstiprināšanas kritēriji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 5. pantu pirmais apstiprinājums ir derīgs uz laiku, kas nepārsniedz desmit gadus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1107/<DATE ISO="20090107">2009 7.–1</DATE>3. pantā ir noteikta darbīgo vielu apstiprināšanas procedūra. Vispirms pieteikumu darbīgās vielas apstiprināšanai vai grozījumu veikšanai apstiprināšanas nosacījumos dalībvalstij, sauktai par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>ziņotāju dalībvalsti<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, iesniedz darbīgās vielas ražotājs. Ir jāpierāda, ka darbīgā viela atbilst apstiprināšanas kritērijiem, kas noteikti 4. pantā (7. pants). Tad ziņotāja dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai ziņojumu un <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> ziņojuma kopiju, sauktu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>novērtējuma ziņojuma projektu<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, kurā ir novērtēts, vai var uzskatīt, ka darbīgā viela varētu atbilst 4. pantā noteiktajiem apstiprinājuma kritērijiem (11. pants). Pēc ziņotājas dalībvalsts novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> to pārsūta pieteikuma iesniedzējam un pārējām dalībvalstīm. Pēc tam, kad beidzies rakstisko komentāru iesniegšanai paredzētais termiņš, <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT>, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, izmantojot pieteikuma iesniegšanas laikā pieejamās pamatnostādnes, pieņem secinājumu par to, vai var uzskatīt, ka darbīgā viela atbildīs 4. pantā paredzētajiem apstiprināšanas kritērijiem. Tā šo secinājumu nosūta pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm un Komisijai un to publisko (12. pants). Visbeidzot pēc <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> secinājuma saņemšanas Komisija iesniedz ziņojumu, kas tiek saukts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>pārskata ziņojumu<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>, un regulas projektu Pastāvīgajai Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejai, ņemot vērā ziņotājas dalībvalsts novērtējuma ziņojuma projektu un <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> secinājumu. Iesniedzējam dod iespēju iesniegt komentārus par pārskata ziņojumu (13. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1107/<DATE ISO="20090214">2009 14.–2</DATE>0. pants attiecas uz darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanu. Darbīgās vielas apstiprinājumu atjauno pēc darbīgās vielas ražotāja iesnieguma dalībvalstij ne vēlāk kā trīs gadus pirms apstiprinājuma termiņa beigām, ja ir konstatēts, ka tā atbilst šīs pašas regulas 4. pantā paredzētajiem apstiprināšanas kritērijiem (14. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts). Iesniedzot pieteikumu par atjaunošanu, iesniedzējs norāda jaunus datus, kurus viņš plāno iesniegt, un pierāda to vajadzību saistībā ar datu prasībām vai kritērijiem, kas nebija piemērojami darbīgās vielas pēdējās apstiprināšanas laikā, vai tādēļ, ka ir lūgts grozīt apstiprinājumu (15. panta 2. punkts). Iesniedzējs vienlaikus iesniedz jauno un notiekošo pētījumu grafikus (15. panta 2. punkts). Regulā, kas pieņemta saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 79. panta 3. punktā minēto komitejas procedūru, ir paredzēts, ka darbīgās vielas apstiprinājums tiek atjaunots – vajadzības gadījumā saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem – vai ka darbīgās vielas apstiprinājums nav atjaunots (20. panta 1. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1107/2009 21. pants attiecas uz darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanu. Saskaņā ar šo pantu Komisija jebkurā brīdī var pārskatīt darbīgās vielas apstiprinājumu. Tā ņem vērā attiecīgās dalībvalsts lūgumu, pamatojoties uz jaunām zinātnes un tehnikas atziņām un monitoringa datiem, pārskatīt darbīgās vielas apstiprinājumu. Ja, ņemot vērā jaunas zinātnes un tehnikas atziņas, Komisija uzskata, ka ir norādes, ka viela vairs neatbilst 4. panta apstiprināšanas kritērijiem vai nav nodrošināta vajadzīgā papildu informācija, tā informē dalībvalstis, <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> un darbīgās vielas ražotāju, nosakot laikposmu, kurā ražotājam jāiesniedz komentāri. Šajā pārskatīšanas procedūrā Komisija var lūgt dalībvalstīm un <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> atzinumu, un <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> ir pienākums sniegt atzinumu vai paziņot par veikto darbu<?PAGE NO="4"?> rezultātiem. Ja Komisija secina, ka darbīgā viela vairs neatbilst 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, tā pieņem regulu par apstiprinājuma atsaukšanu vai grozīšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 79. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Prasītāja <HT TYPE="ITALIC">Arysta LifeScience Netherlands BV</HT> ir sabiedrība, kas attīsta, ražo un tirgo ķimikālijas agroķīmijas un speciālo ķīmisko vielu jomā. Tā saskaņā ar Direktīvā 91/414 paredzēto kārtību paziņoja par darbīgo vielu diflubenzuronu, kas ir insekticīds, kuru izmanto, lai apstrādātu sēkleņu augļus, citrusaugļus, kokvilnu, sēnes un dekoratīvos augus, kā arī mežkopībā un cīņai pret odu kāpuriem un ozolu mūķeņu populācijām.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Diflubenzurona apstiprinājuma procedūra</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ar Direktīvu 2008/69/EK (<DATE ISO="20080701">2008. gada 1. jūlijs</DATE>), ar ko groza Direktīvu 91/414, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu klofentezīnu, dikambu, difenokonazolu, diflubenzuronu, imazakvīnu, lenacilu, oksadiazonu, piklorāmu un piriproksifēnu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="172" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 172, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>), Komisija atbilstoši Regulas Nr. 1490/2002 11.b pantā paredzētajai novērtējuma procedūrai darbīgo vielu diflubenzuronu iekļāva Direktīvas 91/414 I pielikumā. Saskaņā ar Direktīvas 2008/69 pielikumu diflubenzurona apstiprinājums bija spēkā līdz <DATE ISO="20181231">2018. gada 31. decembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/69 5. apsvērumā ir noteikts, ka:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Dažādajās veiktajās pārbaudēs noskaidroja, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur darbīgās vielas, kuras norādītas šīs direktīvas pielikumā, kopumā varētu atbilst Direktīvas [91/414] 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskatīšanas ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi šīs direktīvas pielikumā norādītās darbīgās vielas iekļaut [..] [D]irektīvas [91/414] I pielikumā, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem visās dalībvalstīs var piešķirt atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Komisija <DATE ISO="20100622">2010. gada 22. jūnijā</DATE> pieņēma Direktīvu 2010/39/ES, ar ko groza Direktīvas 91/414 I pielikumu attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par aktīvajām vielām: klofentezīnu, diflubenzuronu, lenacilu, oksadiazonu, piklorāmu un piriproksifēnu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="156" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 156, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>). No šīs direktīvas izriet, ka <DATE ISO="20090716">2009. gada 16. jūlijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> iesniedza Komisijai ekspertu novērtējuma secinājumu par diflubenzuronu atbilstoši Regulas Nr. 1490/2002 12.a pantam. Dalībvalstis un Komisija izvērtēja šo secinājumu Pastāvīgajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā un <DATE ISO="20100511">2010. gada 11. maijā</DATE> to apstiprināja Komisijas novērtējuma ziņojumu formā arī attiecībā uz diflubenzuronu. Atbilstoši šim secinājumam diflubenzuronu saturošas vielas vispārīgi atbilst Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā izvirzītajām prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2010/39 5. apsvērumu ir jāiegūst papildu informācija par dažiem konkrētiem jautājumiem, tostarp attiecībā uz diflubenzuronu. Atbilstoši šīs direktīvas 6. apsvērumam paziņojuma autoram, proti, prasītājai, tika pieprasīts iesniegt tā saucamos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>apstiprinājuma<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> datus par piemaisījuma un par 4‑hloranilīna (<HT TYPE="ITALIC">PCA</HT>) metabolīta iespējamo toksikoloģisko relevanci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Prasītāja šos datus iesniedza 2011. gada jūnijā. Minētos datus izvērtēja ziņotāja dalībvalsts, šajā gadījumā Zviedrijas Karaliste, novērtējuma ziņojuma projekta formā. <DATE ISO="20111220">2011. gada 20. decembrī</DATE> ziņotāja dalībvalsts komentāru sniegšanai iesniedza šo projektu prasītājai, citām dalībvalstīm un <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Pēc saņemto komentāru izvērtēšanas Komisija apspriedās ar <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT>, lūdzot sniegt savu secinājumu par risku, ko patērētājiem, iedzīvotājiem vai garāmgājējiem un darba ņēmējiem rada eksponētība metabolītam diflubenzurona uzņemšanas gadījumā vai eksponētība diflubenzuronam. Ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskās īpašības, kas noteiktas, pamatojoties uz apstiprinošo informāciju, un ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kancerogēnās īpašības un pieļaujamās eksponētības robežvērtības neesamību, <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> tomēr pirmoreiz konstatēja, ka ir iemesls bažām par potenciālo eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai. Savu secinājumu tā <DATE ISO="20120907">2012. gada 7. septembrī</DATE> publicēja <HT TYPE="ITALIC">EFSA Journal</HT> ((2012); 10 (9): 2870).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><DATE ISO="20130716">2013. gada 16. jūlijā</DATE> Pastāvīgā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja izdeva ziņojumu par atkārtotu diflubenzurona novērtējumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Diflubenzurona apstiprinājuma pārskatīšanas procedūra</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT><DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijā</DATE> Komisija formāli informēja prasītāju, ka diflubenzurona apstiprinājums tiek pārskatīts atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 21. pantam. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā jaunās zinātnes un tehniskās atziņas, ir norādes, ka darbīgās vielas diflubenzurona apstiprinājums vairs neatbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem attiecībā uz potenciāli kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ko rada eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai. Tā aicināja prasītāju iesniegt informāciju par iespējamo eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai un, ja eksponētība apstiprinātos, novērtējumu par potenciālo toksikoloģisko relevanci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT><DATE ISO="20140114">2014. gada 14. janvārī</DATE> prasītāja šo informāciju par diflubenzuronu darīja zināmu ziņotājai dalībvalstij, proti, Zviedrijas Karalistei. <DATE ISO="20140723">2014. gada 23. jūlijā</DATE> ziņotāja dalībvalsts iesniedza ziņojuma projektu, kurā bija izvērtēti atjauninātie dati, un tajā secināja, ka patērētāju, darba ņēmēju un garāmgājēju vai iedzīvotāju iespējama eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT>, kad sēkleņos raksturīgi tiek lietots diflubenzurons, nerada risku (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>2014. gada jūlija ziņojuma projekts<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>). Ziņotāja dalībvalsts tomēr uzskatīja, ka ir vēlams uzlabot analītisko metožu jutīgumu dzīvnieku izcelsmes produktos, it īpaši pienā un liellopu izcelsmes produktos, lai analizētu zemas koncentrācijas <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> atliekas. <DATE ISO="20140723">2014. gada 23. jūlijā</DATE> ziņotāja dalībvalsts sava novērtējuma rezultātus kā novērtējuma ziņojuma projekta papildinājumu nosūtīja citām dalībvalstīm, Komisijai un <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT>. Arī prasītājai tika dota iespēja iesniegt savus komentārus par 2014. gada jūlija ziņojuma projektu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Pēc laikposma, kurš tika piešķirts komentāru iesniegšanai, ziņotāja dalībvalsts papildināja 2014. gada jūlija ziņojumu ar diviem papildinājumiem. Pirmajā papildinājumā, kas izdots 2014. gada novembrī (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>2014. gada novembra papildinājums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>), ziņotāja dalībvalsts būtībā uzskatīja, ka darba ņēmēju un garāmgājēju vai iedzīvotāju iespējama eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT>, raksturīgi lietojot diflubenzuronu sēkleņos, nerada risku. Turpretī attiecībā uz patērētājiem ziņotāja dalībvalsts secināja, ka tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>nespēj pietiekami novērtēt risku<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>, it īpaši tāpēc, ka nebija spēkā esoša metode, lai novērtētu <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> atliekvielu koncentrāciju atgremotājos, proti, kazās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Pēc tam, kad Komisija bija izvērtējusi komentārus, kas bija iesniegti tam paredzētajā laikposmā, tā apspriedās ar <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> par prasītājas sniegtajiem datiem, kā arī ziņotājas dalībvalsts minēto datu novērtējumu attiecībā uz potenciālo eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> (4‑hloranilīnam, diflubenzurona piemaisījumiem un metabolītiem) kā atliekvielai un iespējamās toksikoloģiskās relevances pārbaudi. Komisija lūdza <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> iesniegt secinājumu līdz termiņam, kas tika noteikts <DATE ISO="20150828">2015. gada 28. augustā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Otrajā papildinājumā, kas izdots 2015. gada jūlijā, pēc divām sanāksmēm 2015. gada maijā un jūnijā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>2015. gada jūlija papildinājums<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>), ziņotāja dalībvalsts secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>nav iespējams secināt, ka aplēstā eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> nerada būtiskas bažas attiecībā uz patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>. Šī dalībvalsts uzskatīja, ka, pirms izdarīt secinājumu par patērētāju drošību, ir nepieciešams pārbaudīt <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> atliekvielas atgremotājos, izmantojot spēkā esošajām pamatnostādnēm atbilstošu pētījumu modeli. Galīgajā secinājumā ziņotāja dalībvalsts norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> būtu atzīstama par pamatu bažām, ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt robežvērtību genotoksiskai kancerogēnai vielai<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT><DATE ISO="20150819">2015. gada 19. augustā</DATE> prasītāja <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> iesniedza zinātnisko dokumentāciju. <DATE ISO="20150824">2015. gada 24. augusta</DATE> vēstulē <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> prasītājai norādīja, ka <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> notiekošajā procedūrā paziņotājam, proti, šajā gadījumā prasītājai, nav paredzēts iesniegt papildu komentārus. Turklāt šajā pašā vēstulē <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> vērsa prasītājas uzmanību uz to, ka Komisija to aicinās iesniegt apsvērumus par <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> atzinumu vēlākā procedūras posmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT><DATE ISO="20150827">2015. gada 27. augusta</DATE> secinājumā, kas tika publiskots <DATE ISO="20151211">2015. gada 11. decembrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>iespējama eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai (proti, vai nu patērētāju, vai darba ņēmēju un iedzīvotāju vai garāmgājēju) būtu jāuzskata par satraucošu, ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt hipotētisku robežvērtību genotoksiskam kancerogēnam<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/><HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2015. gada secinājums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>). Šajā pašā dokumentā bija norādīts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Jautājums tiek uzskatīts par ļoti satraucošu arī tad, ja novērtēšana augstākā līmenī nav varējusi būt paveikta informācijas trūkuma dēļ un ja zemākā līmenī veiktais novērtējums neļauj secināt, ka attiecībā uz vismaz kādu no raksturīgās lietošanas veidiem ir sagaidāms, ka augu aizsardzības līdzeklis, kas satur darbīgo vielu, ir nekaitīgs cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai pazemes ūdeņiem, nedz arī rada kādu nepieņemamu ietekmi uz vidi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT><DATE ISO="20150909">2015. gada 9. septembrī</DATE> Komisija uzaicināja prasītāju līdz <DATE ISO="20151007">2015. gada 7. oktobrim</DATE> iesniegt komentārus par <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2015. gada secinājumu. Prasītāja atbildēja minētajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT><DATE ISO="20151009">2015. gada 9. oktobrī</DATE> prasītāja Komisijai lūdza aicināt <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> izvērtēt tās <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augustā</DATE> un 7. oktobrī paziņotos komentārus un datus un apstiprināt, ka <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> secinājums nekļūs galīgs, kamēr minētie komentāri nebūs izvērtēti. <DATE ISO="20151021">2015. gada 21. oktobrī</DATE> Komisija šo lūgumu noraidīja, norādot, ka prasītājai esot bijusi pietiekama iespēja iesniegt komentārus, kas tikuši ņemti vērā <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT>, kā arī Komisijas un dalībvalstu veiktajā pārbaudē. Komisija turklāt norādīja, ka saskaņā ar parasto procedūru komentāru iesniegšanai darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanas ietvaros prasītāja drīkstētu iesniegt komentārus vienīgi par ziņotājas dalībvalsts novērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT><DATE ISO="20160920">2016. gada 20. septembrī</DATE> Komisija pārskatīšanas ziņojuma projektu darīja zināmu prasītājai un aicināja viņu iesniegt savus komentārus, ko tā izdarīja <DATE ISO="20160929">2016. gada 29. septembra</DATE> vēstulē. Pārskatīšanas ziņojuma projektā Komisija piedāvāja saglabāt diflubenzurona apstiprinājumu, taču ierobežot tā izmantošanu vienīgi ar neēdamiem kultūraugiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>pārskatīšanas ziņojuma projekts<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>). Prasītāja norādīja, ka nepiekrīt šim ierobežojumam un ieteica nogaidīt vai saglabāt spēkā esošo apstiprinājumu līdz brīdim, kad tiks pabeigta pilnīga diflubenzurona atkārtota izvērtēšana apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā, kuru tā bija uzsākusi neprecizētā brīdī pirms 2015. gada decembra. Tā turklāt informēja Komisiju, ka drīzumā būs pieejams jauns pētījums par <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskumu un tas tiks darīts zināms diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras ziņotājai dalībvalstij.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT><DATE ISO="20161111">2016. gada 11. novembrī</DATE> prasītāja nosūtīja Komisijai elektroniskā pasta vēstuli, kurā tā kritizēja tās nostāju attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> pieņemto genotoksiskuma un kancerogenitātes vērtējumu. Prasītāja norādīja uz <HT TYPE="ITALIC">European Crop Protection Association</HT> (<HT TYPE="ITALIC">ECPA</HT>) identificētajām problēmām attiecībā uz minēto novērtējumu un atsaucās uz Komisijas nodomu no jauna pilnvarot <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT>, lai pārskatītu tās pieeju darbīgo vielu, piemaisījumu un metabolītu genotoksiskuma un kancerogenitātes novērtējumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT><DATE ISO="20161208">2016. gada 8. decembrī</DATE> Komisija atbildēja uz prasītājas <DATE ISO="20160929">2016. gada 29. septembra</DATE> un 11. novembra elektroniskā pasta vēstulēm. Cita starpā tā informēja prasītāju, ka tās komentāri par pārskatīšanas ziņojuma projektu ir tikuši paziņoti visām dalībvalstīm un ka tās dienesti šos komentārus ir sīki analizējuši. Turpinājumā Komisija atbildēja uz prasītājas izvirzītajiem galvenajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT><DATE ISO="20170308">2017. gada 8. martā</DATE> prasītāja Komisijai nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, lai to informētu, ka ir noslēdzies <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskuma uz transgēnu grauzējiem pētījums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/><HT TYPE="ITALIC">In vivo</HT> mutāciju pārbaude <HT TYPE="ITALIC">locus cII</HT> transgēnu žurkām F344 Big Blue® un perifēro asiņu mikronukleārā analīze<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, kas datēts ar 2017. gada 28. februāri (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>TGŽ pētījums<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>), un to, ka tas tiek darīts zināms ziņotājai<?PAGE NO="7"?> dalībvalstij diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā, šīs elektroniskā pasta vēstules pielikumā ietverot šī pētījuma kopsavilkumu. Cita starpā prasītāja arī norādīja, ka TGŽ pētījuma rezultāti apstiprināja, ka <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> darbības veids nav genotoksisks, kas nozīmējot, ka <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> secinājums pārskatīšanas procedūras noslēgumā neesot zinātniski pamatots. Šajā pašā elektroniskā pasta vēstulē, ņemdama vērā to, ka TGŽ pētījumu nav iespējams pārbaudīt pārskatīšanas procedūrā, jo tā ir jau visai vēlīnā stadijā, prasītāja lūdza Komisijai sagaidīt ziņotājas dalībvalsts apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā veiktās visu datu pārbaudes rezultātus, pirms pieņemt lēmumu par diflubenzuronu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Komisija atbildēja ar <DATE ISO="20170310">2017. gada 10. marta</DATE> elektroniskā pasta vēstuli, kurā tā informēja prasītāju, ka TGŽ pētījuma kopsavilkums tikšot paziņots visām dalībvalstīm. Cita starpā tā arī norādīja, ka dati, kurus prasītāja bija iesniegusi apstiprinājuma atjaunošanas procedūras ietvaros, nedrīkst aizkavēt lēmuma pieņemšanu pārskatīšanas procedūrā atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 21. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT><DATE ISO="20170320">2017. gada 20. martā</DATE> prasītāja atkārtoti lūdza atlikt diskusiju par diflubenzuronu līdz brīdim, kad atjaunošanas procedūras ietvaros būs pabeigta pārbaude. <DATE ISO="20170503">2017. gada 3. maijā</DATE> Komisija šo lūgumu noraidīja. Konkrētāk Komisija norādīja, ka patērētāju drošības interesēs tā ir izlēmusi rīkoties, nevis gaidīt lēmumu par TGŽ pētījuma pārbaudi atjaunošanas procedūras ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT><DATE ISO="20170323">2017. gada 23. martā</DATE> Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja sniedza labvēlīgu atzinumu par diflubenzurona pārskatīšanas ziņojuma projektu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT><DATE ISO="20170518">2017. gada 18. maijā</DATE> Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/855 (<DATE ISO="20170518">2017. gada 18. maijs</DATE>), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas diflubenzurona apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="128" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="2017">OV 2017, L 128, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>apstrīdētā regula<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>). Šajā regulā tā secināja, ka patērētāju eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> nevar tikt izslēgta, ja vien netiek noteikti jauni ierobežojumi, un ka Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (<DATE ISO="20110525">2011. gada 25. maijs</DATE>), ar ko īsteno Regulu Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="153" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 153, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), pielikums līdz ar to ir jāgroza, lai ierobežotu diflubenzurona lietošanu, to pieļaujot tikai attiecībā uz neēdamiem kultūraugiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūra</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Prasītāja neprecizētā datumā pirms 2015. gada decembra saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 15. pantu bija iesniegusi pieteikumu par diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanu – pirms 2015. gada decembra termiņa beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Ziņotāja dalībvalsts, kas tika izraudzīta diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas pārbaudei, bija Grieķija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT><DATE ISO="20160729">2016. gada 29. jūlijā</DATE> Grieķija saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (<DATE ISO="20120918">2012. gada 18. septembris</DATE>), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="252" PAGE.FIRST="26" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 252, 26. lpp.</REF.DOC.OJ>), 8. panta 1. punktu par diflubenzuronu iesniegto dokumentāciju atzina par pieņemamu. Šajā dokumentācijā ietilpst TGŽ pētījums. Šī pētījuma secinājumi ir šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Šajā dokumentā izvērtētā [TGŽ] pētījuma rezultāti sniedz ticamus un stabilus pierādījumus tam, ka <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> nav genotoksisks kancerogēns un ka tumoroģenēzes iemesls ir hronisks hematotoksiskums ar <HT TYPE="ITALIC">NOAEL</HT> [nenovērojamās nelabvēlīgās ietekmes līmeni] (0,5 mg/kg ķermeņa masas/dienā). Šajā pētījuma ietvertie dati attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Big Blue</HT>® mutāciju biežumu arī kliedē iespējamās bažas par iepriekš ziņotajiem pozitīvajiem rezultātiem salmonellas un zīdītāju šūnu mutācijas izmēģinājumos un liecina, ka secīgām mutācijām nav nozīmes <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> vai anilīna kancerogenitātē.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>No <DATE ISO="20170119">2017. gada 19. janvāra</DATE> sanāksmes starp prasītāju un Grieķijas iestādēm protokola izriet, ka pēdējās minētās apstiprināja, ka apstiprinājuma atjaunošanas novērtējuma ziņojuma pabeigšana bija paredzēta 2017. gada oktobrī. Vēlāk, neprecizētā datumā, Grieķijas iestādes paziņoja Komisijai, ka minētais ziņojums būs gatavs 2018. gada janvārī. Iebildumu raksta sagatavošanas stadijā Komisija uzskatīja, ka diflubenzurona apstiprinājuma laikposms saistībā ar atjaunošanas procedūru būtu jāpagarina vismaz par sešiem mēnešiem, proti, līdz <DATE ISO="20190630">2019. gada 30. jūnijam</DATE>. Tomēr, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdoto jautājumu procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, Komisija ir norādījusi, ka minētā ziņojuma projektu Grieķija bija iesniegusi tikai <DATE ISO="20180320">2018. gada 20. martā</DATE>, tādējādi darbīgās vielas diflubenzurona apstiprinājums no prasītājas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ tika pagarināts līdz <DATE ISO="20191231">2019. gada 31. decembrim</DATE> atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2018/1796 (<DATE ISO="20181120">2018. gada 20. novembris</DATE>), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām amidosulfuronam, bifenoksam, hlorpirifosam, hlorpirifosmetilam, klofentezīnam, dikambam, difenokonazolam, diflubenzuronam, diflufenikānam, dimoksistrobīnam, fenoksapropam‑P, fenpropidīnam, lenacilam, mankocebam, mekopropam‑P, metirāmam, nikosulfuronam, oksamilam, piklorāmam, piraklostrobīnam, piriproksifēnam un tritosulfuronam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="294" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 294, 15. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20170727">2017. gada 27. jūlijā</DATE>, prasītāja cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20170904">2017. gada 4. septembrī</DATE>, prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lūdzot apstrīdētās regulas piemērošanas apturēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180622">2018. gada 22. jūnija</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Arysta LifeScience Netherlands</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑476/17 R</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:407">EU:T:2018:407</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīja un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (ceturtā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdot lietas dalībniekiem jautājumus. Lietas dalībnieki atbildēja noteiktajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT><DATE ISO="20190212">2019. gada 12. februāra</DATE> tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieču mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdēto regulu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>prasību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Savas prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza četrus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā, otrais ir par pilnvaru pārsniegšanu, trešais ar tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa pārkāpumu un ceturtais – ar samērīguma principa pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par apgalvotajiem jaunajiem pamatiem</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tiesas sēdē Komisija norādīja, ka šķiet, ka prasītāja tiesas sēdē ir izvirzījusi divus jaunus pamatus, pirmo – par zinātniskā pamata nepietiekamību, lai varētu uzsākt diflubenzurona pārskatīšanas procedūru atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 21. pantam, un otro – par piesardzības principa pārkāpumu. Komisija uzskata, ka šie pamati ir jāatzīst par nepieņemamiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Aicināta atbildēt uz šiem Komisijas apgalvojumiem, prasītāja, pirmkārt, norādīja, ka tā nav apstrīdējusi iemeslus, kas Komisijai lika uzsākt attiecīgo pārskatīšanas procedūru, bet gan veidu, kādā šī procedūra tikusi īstenota. Otrkārt, uz piesardzības principu prasītāja esot atsaukusies, atbildot uz Komisijas aizstāvību, un tā neesot izvirzījusi atsevišķu pamatu par šī principa pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tāpat ir jākonstatē – kā liecina prasītājas pārstāvja mutvārdos sniegtā informācija tiesas sēdē –, ka prasītājas apsvērumi par zinātnisku pamatu, lai varētu uzsākt diflubenzurona pārskatīšanas procedūru atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 21. pantam, tika sniegti, atbildot uz Vispārējās tiesas aicinājumu procesa organizatorisko pasākumu ietvaros paust savu viedokli tiesas sēdē par <DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BASF Agro</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑584/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:279">EU:T:2018:279</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 88.–90. punktā ietvertā pamatojuma attiecināmību uz šo lietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasītājas apsvērumiem par piesardzības principu ir jākonstatē, ka prasītājas pārstāvis tos ir izteicis tiesas sēdē, atbildot uz diviem Vispārējās tiesas jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas tiesas sēdē izvirzītie argumenti ir argumenti jau esošu pamatu atbalstam un tādēļ tie ir pieņemami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Vispirms ir jāizvērtē trešais pamats.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo pamatu, kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa pārkāpumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Prasītāja norāda, ka tā nevarēja lietderīgi un pienācīgi sniegt savu viedokli visā pārskatīšanas procedūras laikā. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka tai bija iespēja iesniegt komentārus par 2014. gada jūlija novērtējuma ziņojuma projektu, kurā ziņotāja dalībvalsts attiecībā uz diflubenzurona pārskatīšanu (Zviedrija) bija secinājusi, ka <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> nerada nekādu risku. Savukārt tai neesot bijusi iespēja izteikt savus komentārus pēc tam, kad šī dalībvalsts bija grozījusi savus 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumos ietvertos secinājumus, uzskatot, ka nebija iespējams pietiekami novērtēt risku patērētājiem (2014. gada novembra papildinājums) un līdz ar to secināt, vai paredzamā eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> attiecībā uz patērētājiem nerada būtiskas bažas (2015. gada jūlija papildinājums). Prasītāja uzskata, ka 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumos ietvertie secinājumi attiecās uz diflubenzurona pārskatīšanas procedūras būtisku lēmumpieņemšanas stadiju un vēlākā procedūrā tos esot grūtāk grozīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana visos procesos, kuri uzsākti pret personu un kuru dēļ var pieņemt tai nelabvēlīgu lēmumu, ir Savienības tiesību pamatprincips, kas nodrošināms pat tad, ja nav nekāda tiesiskā regulējuma saistībā ar procesu. Šis princips noteic, ka tādu lēmumu adresātiem, ar ko būtiski tiek skartas viņu intereses, ir jādod iespēja atbilstoši darīt zināmu savu viedokli (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060615">2006. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dokter</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑28/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:408">EU:C:2006:408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkta otro daļu Komisijai darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanas laikā vielas ražotājam ir jānosaka laikposms, kurā tas var iesniegt savus komentārus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šajā lietā diflubenzurona apstiprinājuma pārskatīšanas procedūrā prasītājai bija četras iespējas iesniegt savus komentārus: pirmo reizi – par Komisijas <DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlija</DATE> vēstuli, ar ko tā informēja par diflubenzurona apstiprinājuma pārskatīšanu atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 21. pantam (skat. iepriekš 23. un 24. punktu), otro reizi – par ziņotājas dalībvalsts 2014. gada jūlija ziņojuma projektu (skat. iepriekš 24. punktu), trešo reizi – par <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2015. gada secinājumu (skat. iepriekš 30. punktu) un ceturto reizi – par pārskatīšanas ziņojuma projektu (skat. iepriekš 32. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, novērtējot diflubenzurona pārskatīšanas procedūru kopumā, Komisijai nevar pārmest, ka tā šīs procedūras laikā nav devusi prasītājai iespēju lietderīgi paust savu viedokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Tomēr prasītāja pārmet Komisijai, ka tā nav tikusi aicināta iesniegt savus komentārus par 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumiem, kuri būtiski atšķīrās no ziņotājas dalībvalsts 2014. gada jūlija ziņojuma projekta. Proti, 2014. gada jūlija ziņojuma projektā ziņotāja dalībvalsts bija secinājusi, ka patērētāju, darba ņēmēju un garāmgājēju eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT>, kad sēkleņos raksturīgi tiek izmantots diflubenzurons, nerada risku (skat. iepriekš 24. punktu). Savukārt 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumos ziņotāja dalībvalsts uzskatīja, ka nav iespējams pietiekami novērtēt risku patērētājiem (skat. iepriekš 25. punktu) un līdz ar to secināt, ka šī patērētāju eksponētība nerada būtiskas bažas, jo nav iespējams noteikt robežvērtību genotoksiskai kancerogēnai vielai (skat. iepriekš 27. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jākonstatē, ka gan 2014. gada jūlija ziņojuma projektā, gan 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumos ietvertie secinājumi bija tikai viens diflubenzurona pārskatīšanas procedūras posms, proti, ziņotājas dalībvalsts veikta prasītājas sniegtās informācijas par patērētāju iespējamo eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai novērtējums (skat. iepriekš 24., 25. un 27. punktu). Šajā lietā, kā tas ir norādīts iepriekš 62. punktā, prasītāja tika uzklausīta gan pirms, gan pēc šī posma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Tomēr prasītāja uzskata, ka tās komentāru sniegšana vēlākā procedūras stadijā, proti, pēc ziņotājas dalībvalsts vērtējuma, esot notikusi pārāk vēlu, lai būtu iespējams kliedēt minētajos dokumentos paustās bažas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu uzskatāmu pierādījumu, kas pamatotu tās apgalvojumu, ka vēlākā procesa stadijā nav iespējams grozīt 2015. gada jūlija papildinājumā izdarītos secinājumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jānorāda, ka, lai gan 2014. gada jūlija ziņojuma projekts attiecībā uz patērētāju iespējamo eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> būtiski atšķiras no ziņotājas dalībvalsts secinājumiem 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumos (skat. iepriekš 25. un 27. punktu), nevar uzskatīt, ka minētajos secinājumos būtu paustas jaunas bažas, par kurām prasītāja iepriekš nav zinājusi un par kurām pēc šo papildinājumu pieņemšanas prasītāja līdz ar to bija jāuzklausa no jauna.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Proti, saskaņā ar 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumiem tas, vai pastāv bažas par patērētāju eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT>, ir balstīts uz <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskumu un to, ka nav iespējams pietiekami novērtēt risku saistībā ar patērētāju eksponētību minētajai vielai. No lietas materiāliem izriet, ka bažas<?PAGE NO="11"?> par <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskajām īpašībām prasītājai jau vairākus gadus bija labi zināmas. Piemēram, pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2012. gadā pauda bažas par iespējamo eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai (skat. iepriekš 21. punktu), prasītāja 2013. gadā saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 21. pantu tika uzaicināta sniegt atbilstošo informāciju vēlākais līdz 2014. gada janvārim (skat. iepriekš 23. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Šajā ziņā prasītāja nošķir pirmām kārtām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>bažu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> paušanu 2012. gadā (skat. iepriekš 21. punktu) un otrām kārtām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>riska<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> konstatāciju 2014. gadā (skat. iepriekš 25. punktu). Aicināta tiesas sēdē precizēt šo argumentu, prasītāja apstiprināja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>bažas<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> pastāvēja brīdī, kad Komisija uzsāka Regulas Nr. 1107/2009 21. pantā paredzēto pārskatīšanas procedūru, proti, 2013. gadā (skat. iepriekš 23. punktu). Prasītāja uzskata, ka šādas bažas 2015. gadā tomēr nebija pietiekams pamats, lai šo procedūru turpinātu un pabeigtu. Tādējādi šajā gadījumā šīs bažas esot kļuvušas par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>risku<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> pēc tam, kad ziņotāja dalībvalsts pieņēma 2014. gada novembra papildinājumu (skat. iepriekš 25. punktu), un līdz ar to šajā brīdī prasītājai esot bijis jābūt iespējai izmantot savas tiesības uz aizstāvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Pirmām kārtām attiecībā uz prasītājas argumentu par atšķirību starp divu veidu bažām šajā lietā, no kurām pirmās <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> identificēja 2012. gadā (skat. iepriekš 21. punktu) un otrās tika konstatētas 2014. gadā, kad tika pieņemts 2014. gada novembra papildinājums (skat. iepriekš 25. punktu), ir jākonstatē, ka abu veidu bažas attiecas uz vienu un to pašu. Proti, no 2014. gada novembra papildinājuma izriet, ka bažas joprojām attiecas uz iespējamo eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai (skat. iepriekš 25. punktu), par ko <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> jau bija paudusi bažas 2012. gadā (skat. iepriekš 21. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Otrām kārtām, runājot par attiecīgajos dokumentos izmantotajiem formālajiem apzīmējumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>bažas<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>risks<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, ir jānorāda, kā to būtībā ir darījusi Komisija tiesas sēdē, ka, lai apstiprinātu darbīgo vielu, ir svarīgi noskaidrot, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>vai, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, var uzskatīt<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur darbīgo vielu, atbilst Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētajiem nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Prasītāja nav sniegusi sīkākus paskaidrojumus, kas ļautu saprast, kā tieši abas bažas – proti, pirmās, kuras 2012. gada pauda <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT>, un otrās, kas tika konstatētas 2014. gadā, pieņemot 2014. gada papildinājumu, – atšķiras un kādēļ tās būtu jānošķir ar dažādiem apzīmējumiem. Tādēļ nevar atbalstīt tās argumentus, ka pastāv atšķirība starp šīm bažām un attiecīgajos dokumentos izmantoto formālo apzīmējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Visbeidzot, treškārt, kā norāda arī Komisija, lai pamatotu tiesības tikt īpaši uzklausītai par secinājumiem 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumos, prasītāja nav izvirzījusi nevienu jaunu atbilstošu zinātnisku informāciju, kas varētu atspēkot šos secinājumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Šis konstatējums nevar tikt atspēkots ar prasītājas atsauci, pirmkārt, uz tās <DATE ISO="20150819">2015. gada 19. augusta</DATE> komentāriem par 2015. gada jūlija papildinājumu un, otrkārt, uz TGŽ pētījumu. Kā prasītāja ir norādījusi tiesas sēdē, tās <DATE ISO="20150819">2015. gada 19. augusta</DATE> komentāri neattiecas uz jautājumu par <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskumu, lai gan saskaņā ar 2015. gada jūlija papildinājumā ietverto secinājumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>eksponētība <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> būtu jāuzskata par pamatu bažām, ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt robežvērtību genotoksiskai kancerogēnai vielai<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Attiecībā uz TGŽ pētījumu jānorāda, ka tam nav nozīmes, lai pierādītu nepieciešamību uzklausīt prasītāju pēc 2015. gada jūlija papildinājuma pieņemšanas, jo pirmo informāciju par šāda pētījuma esamību prasītāja iesniedza tikai 2016. gada septembrī un šī pētījuma kopsavilkumu tā iesniedza tikai <DATE ISO="20170308">2017. gada 8. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida un jāpārbauda pārējie prasības pamati. Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms analizēs otro pamatu par pilnvaru pārsniegšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu, kas attiecas uz pilnvaru pārsniegšanu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka Komisija pieņēma apstrīdēto regulu, pārsniedzot savas pilnvaras, jo tā esot ierosinājusi pārskatīšanas procedūrā klasificēt <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā genotoksisku vielu <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT>. Šajā ziņā prasītāja precizē, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (<DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="353" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 353, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>) ir par vielu klasificēšanu un pārklasificēšanu juridiski atbildīgā iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Prasītāja atgādina, ka saskaņā ar Regulu Nr. 1272/2008 klasifikācijas procedūrai ir jāsākas ar kādas dalībvalsts kompetentās iestādes priekšlikumu <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> un ka šajā procedūrā ir paredzēta attiecīgās puses aktīva līdzdalība, kas piešķir tādas papildu procesuālās garantijas kā tiesības uz sava viedokļa uzklausīšanu un tiesības iesniegt savus apsvērumus <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> Riska novērtēšanas komitejai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Komisija apstrīd prasītājas argumentus. Tā apgalvo, ka šis pamats ir neefektīvs un katrā ziņā apstrīdētās regulas pieņemšana nav pilnvaru pārsniegšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka no apstrīdētās regulas neizriet, ka Komisija vai <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> formāli ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>klasificējušas<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> metabolītu kā genotoksisku vielu vai ka tās formāli ir ierosinājušas to šādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>klasificēt<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> darbīgās vielas diflubenzurona pārskatīšanas procedūrā saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka genotoksiskums nav atsevišķa bīstamības klase un ka informācija par vielas genotoksisko potenciālu ir viens no faktoriem, kas var būt par iemeslu klasificēt šo vielu bīstamības klasēs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>cilmes šūnu mutagenitāte<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>kancerogenitāte<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>. Komisija apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> jau ir klasificēts kā 1.B kategorijas kancerogēna viela un ka šo pēdējo aspektu prasītāja nav apstrīdējusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka gan <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2015. gada secinājumā, gan apstrīdētajā regulā ir vienīgi norādīts, ka <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> ir genotoksiskas īpašības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, otrais pamats par pilnvaru pārsniegšanu ir jānoraida, jo tas nav balstīts faktos.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, un ceturto pamatu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Pirmais pamats, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tiks pārbaudīts kopā ar ceturto pamatu, kurš attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu. Proti, pamats par samērīguma principa pārkāpumu pārklājas ar pamatu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl prasītāja pēdējā minētā pamata ietvaros apgalvo, ka pastāv kļūda, kas izriet no apstrīdētās regulas pieņemšanas nesaprātīgā un nesamērīgā rakstura, nesagaidot diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi par pārbaudes tiesā apjomu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru, lai varētu efektīvi sasniegt Regulā Nr. 1107/2009 izvirzītos mērķus un ņemot vērā veicamos sarežģītos tehniskos vērtējumus, Komisijai ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070718">2007. gada 18. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Industrias Químicas del Vallés</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑326/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:443">EU:C:2007:443</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130906">2013. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sepro Europe</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑483/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:407">EU:T:2013:407</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tā tas ir it īpaši saistībā ar lēmumiem riska pārvaldības jomā, kas tai ir jāpieņem, piemērojot minēto regulu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Tomēr šīs rīcības brīvības īstenošana nav atbrīvota no pārbaudes tiesā. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka, veicot šo pārbaudi, Savienības tiesai jāpārliecinās, vai tiek ievēroti procesuālie noteikumi, jāpārbauda Komisijas izmantoto faktu saturiskā precizitāte, tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19790125">1979. gada 25. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Racke</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>98/78</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:14">EU:C:1979:14</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0005">5.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911022">1991. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nölle</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑16/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:402">EU:C:1991:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080909">2008. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bayer CropScience</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑75/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:317">EU:T:2008:317</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Attiecībā uz Savienības tiesas novērtējumu par pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā ir jānorāda, ka, lai pierādītu, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu sarežģītu faktu novērtējumā, kas varētu pamatot attiecīgā tiesību akta atcelšanu, prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu lēmumā veiktā faktu vērtējuma ticamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19961212">1996. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AIUFFASS</HT> un <HT TYPE="ITALIC">AKT</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑380/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1996:195">EU:T:1996:195</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Izņemot šo ticamības vērtējumu, Vispārējai tiesai ar savu sarežģīto faktu novērtējumu nav jāaizstāj lēmuma autora novērtējums (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110909">2011. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dow AgroSciences</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑475/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:445">EU:T:2011:445</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0152">152.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091015">2009. gada 15. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Enviro Tech (Europe)</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑425/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:635">EU:C:2009:635</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Turklāt ir jāatgādina, ka gadījumā, ja iestādei ir plaša rīcības brīvība, pārbaudei par Savienības tiesību sistēmā paredzēto administratīvā procesa garantiju ievērošanu ir fundamentāla nozīme. Tiesai ir bijusi iespēja precizēt, ka viena no šīm garantijām ir kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus izskatāmās lietas apstākļus un pietiekami pamatot savu nolēmumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911121">1991. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Technische Universität München</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑269/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:438">EU:C:1991:438</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920507">1992. gada 7. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pesquerias De Bermeo</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Naviera Laida</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑258/90 un C‑259/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:199">EU:C:1992:199</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081106">2008. gada 6. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Nīderlande/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑405/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:613">EU:C:2008:613</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Tādēļ ir jau ticis nospriests, ka, cik vien iespējams, izsmeļoša risku zinātniskā novērtēšana, pamatojoties uz izcilības, pārskatāmības un neatkarības principiem, ir būtiska procesuālā garantija, lai nodrošinātu līdzekļu zinātnisko objektivitāti un izvairītos no patvaļīgiem pasākumiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020911">2002. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pfizer Animal Health</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑13/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:209">EU:T:2002:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0172">172.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par acīmredzamām kļūdām vērtējumā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir pieļāvusi divas būtiskas kļūdas – pirmkārt, tā ir pieņēmusi apstrīdēto regulu, nesagaidot diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu, un, otrkārt, tā nav rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus attiecīgās lietas apstākļus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par kļūdu, kas izriet no apstrīdētās regulas pieņemšanas nesaprātīgā un nesamērīgā rakstura, nesagaidot diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka Komisija, pieņemdama apstrīdēto regulu, ir rīkojusies nesaprātīgi un nesamērīgi, jo tā ir izbeigusi diflubenzurona pārskatīšanas procedūru, nesagaidot Regulas Nr. 1107/2009 14. pantā paredzētās šīs vielas apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Šajā kontekstā, kā norāda pati prasītāja, tā nekritizē faktu, ka Komisija ir īstenojusi divas paralēlas procedūras, kurās abās tika vērtēts <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielas genotoksiskais potenciāls. Tomēr tā būtībā pārmet Komisijai, ka pārskatīšanas procedūrā nav ņemti vērā pieejamie un jaunie dati, it īpaši TGŽ pētījums, kurā esot apstiprināta genotoksiskā potenciāla neesamība, un šī iemesla dēļ Komisijai esot bijusi jāaptur diflubenzurona pārskatīšanas procedūra līdz apstiprinājuma atjaunošanas procedūras noslēgumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka Regulā Nr. 1107/2009 nav paredzēta nekāda saistība starp pārskatīšanas un atjaunošanas procedūrām, kas regulētas attiecīgi tās 21. un 14.–20. pantā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jānorāda – un prasītāja to nav apstrīdējusi –, ka <DATE ISO="20170308">2017. gada 8. martā</DATE> pārskatīšanas procedūras ietvaros tā Komisijai iesniedza TGŽ pētījuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>datu apkopojumu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, nevis pašu pētījumu. Atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem Komisija norādīja, ka, tā kā tā saņēma tikai TGŽ pētījuma kopsavilkumu, tai nebija iespējas to pārbaudīt pirms pārskatīšanas procedūras pabeigšanas. No lietas materiāliem izriet, ka šis pētījums pats tika iesniegts saistībā ar procedūru nolūkā atjaunot diflubenzurona apstiprinājumu (skat. iepriekš 42. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Tomēr Komisija uzskatīja, ka gaidīt diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu būtu katrā ziņā nesamērīgi un neatbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 noteikumiem un tās mērķim nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Proti, no Komisijas <DATE ISO="20170503">2017. gada 3. maija</DATE> vēstules, kas nosūtīta prasītājai, atbildot uz tās <DATE ISO="20170320">2017. gada 20. marta</DATE> vēstuli, izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>patērētāju drošības interesēs<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> Komisija nolēma negaidīt diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu. Šajā pašā vēstulē Komisija arī norādīja, ka bažas attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> pastāvot jau kopš 2009. gada, kad <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> esot konstatējusi, ka par to trūkst datu un ka prasītājai esot bijusi iespēja iesniegt atbilstošos datus, pirmkārt, novērtējot tā sauktos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>apstiprinošos<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> datus par piemaisījumu un <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā diflubenzurona lietošanas atliekvielas iespējamo toksikoloģisko relevanci (<HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2012. gada secinājums) un, otrkārt, diflubenzurona apstiprinājuma pārskatīšanas laikā (<HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2015. gada secinājums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka prasītājas izvirzītie argumenti neļauj apšaubīt nedz Komisijas izvēli dot priekšroku patērētāju drošības interesēm un negaidīt diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu, nedz pierādīt šādas izvēles nesaprātīgo un nesamērīgo raksturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Pirmkārt, prasītāja norāda, ka Komisijas izvēle negaidīt diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu rada reālu risku, ka tai, kā arī lejupējās piegādes ķēdes uzņēmumiem un patērētājiem varētu tikt radīta nesamērīga nasta. Prasītāja uzskata, ka, ja diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā tiek secināts, ka TGŽ pētījums apstiprina <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskuma potenciāla neesamību, apstrīdētā regula būtu jāgroza, lai neitralizētu tās tiesiskās sekas. Tas nozīmētu, pirmkārt, ka lejupējās piegādes ķēdes uzņēmumiem, patērētājiem un prasītājai pašai būs jāatceļ pasākumi, ko tie ir veikuši, lai izpildītu novecojušo apstrīdēto regulu, un, otrkārt, ka attiecīgajām iestādēm būs jāveltī laiks un pūles situācijas izlabošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Šajā saistībā ir jāatgādina, ka LESD 168. panta 1. punktā ir noteikts, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Šai sabiedrības veselības aizsardzībai ir lielāka vērtība salīdzinājumā ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, tādējādi tā var attaisnot pat ievērojamas negatīvas ekonomiska rakstura sekas atsevišķiem tirgus dalībniekiem (šajā nozīmē skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960712">1996. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Apvienotā Karaliste/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑180/96 R</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:308">EU:C:1996:308</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020911">2002. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pfizer Animal Health</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑13/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:209">EU:T:2002:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0456">456.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0457">457.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>No apstrīdētās regulas izriet, ka Komisija uzskata, ka pārskatīšanas procesā iesniegtā informācija nav pierādījusi, ka risks patērētājiem no potenciālās eksponētības <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai ir pieņemams. It īpaši tā konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> klātbūtne metaboliskajā ceļā ir pierādīta atsevišķos augos un lauksaimniecības dzīvniekos, un nevar izslēgt iespēju, ka tā ir arī citos augos un lauksaimniecības dzīvniekos. Turklāt, Komisijas ieskatā, pētījumi liecina, ka diflubenzurona atlieku būtiska transformācija par <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> notiek apstākļos, kas ir līdzīgi vai vienādi ar pārtikas sterilizācijas procesiem, un nevar izslēgt, ka šāda transformācija nenotiek apstrādes apstākļos mājsaimniecībās. Komisija secina, ka nevar izslēgt patērētāju eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> un ka diflubenzurona lietošana būtu stingri jāierobežo, to pieļaujot tikai uz neēdamiem kultūraugiem, un ar diflubenzuronu apstrādātiem kultūraugiem nevajadzētu nokļūt pārtikas un barības apritē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka tā patērētāju drošības intereses ir vērtējusi augstāk par prasītājas, lejupējās piegādes ķēdes uzņēmumu, patērētāju vai kompetento iestāžu iespējamajām ekonomiskajām vai organizatoriskajām interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanai ir noteikti strikti termiņi un tādēļ šīs procedūras rezultātam bija jābūt zināmam 2017. gada oktobrī, proti, aptuveni piecus mēnešus pēc apstrīdētās regulas pieņemšanas, un ka tādējādi nebija nekāda iemesla pāragri noslēgt Regulas Nr. 1107/2009 21. pantā paredzēto pārskatīšanas procedūru. Turklāt, atbildot uz Komisijas prognozēm par diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras noslēguma datumu, kas tika paziņotas šajā tiesvedībā Vispārējā tiesā, proti, 2019. gada 30. jūniju, prasītāja atgādina, ka apstrīdētās regulas 3. pantā ir paredzēts, ka jebkurš <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>pagarinājuma periods<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 46. pantu, beidzas vēlākais <DATE ISO="20180908">2018. gada 8. septembrī</DATE>. Prasītājas ieskatā, šāds pārejas periods, ko dalībvalstīm piešķir it īpaši tad, kad tās atsauc vai groza darbīgās vielas atļauju, nozīmē, ka tikai deviņus mēnešus pēc šī termiņa beigām varētu izrādīties, ka nekādi pasākumi nav jāveic.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Šajā ziņā, lai gan – kā norāda Komisija – diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā ir jāievēro precīzs laika grafiks un tā bija jāpabeidz vēlākais līdz <DATE ISO="20181231">2018. gada 31. decembrim</DATE>, proti, datumam, kas bija diflubenzurona sākotnējā apstiprinājuma beigu datums, ir jākonstatē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 17. pantu, ja no iesniedzēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ apstiprinājuma termiņš beidzas pirms lēmuma par atjaunošanu pieņemšanas, Komisija pieņem lēmumu, ar kuru apstiprinājuma termiņš tiek pagarināts līdz atjaunošanas procedūras noslēgumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Šādas tiesību normas sekas ir darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanas procedūras pagarināšana tādu apstākļu dēļ, kas iestājušies pašas procedūras gaitā un kas agrāk nebija zināmi. Tādējādi pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas nevarēja būt skaidrs, ka diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūra beigsies pirms <DATE ISO="20181231">2018. gada 31. decembra</DATE> vai vēl pirms <DATE ISO="20190630">2019. gada 30. jūnija</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Turklāt attiecībā uz prasītājas argumentu, ka diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūru esot bijis paredzēts pabeigt 2017. gada oktobrī, ir jākonstatē, ka no lietas materiāliem izriet, ka šajā datumā no ziņotājas dalībvalsts, proti, Grieķijas, varēja būt sagaidāms tikai šīs vielas novērtējuma rezultāts, nevis atjaunošanas procedūras galīgais rezultāts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš 43. punktā aprakstīto diflubenzurona atjaunošanas procedūras norises neskaidro laika grafiku, Komisijai nevar pārmest, ka tā ir ļāvusi prevalēt patērētāju drošības interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>Treškārt, prasītāja pauž šaubas par to, vai Komisijai ir patiesas bažas par patērētāju eksponētības <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> risku. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka divarpus gadu laikā pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas netika veikti nekādi pasākumi, lai gan apgalvotais risks tika identificēts 2014. gada novembrī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka no lietas materiāliem izriet, ka 2014. gada novembrī ziņotāja dalībvalsts attiecībā uz diflubenzurona apstiprinājuma pārskatīšanu, proti, Zviedrija, šīs procedūras ietvaros izdeva tikai pirmo papildinājumu, ar ko tika papildināts 2014. gada jūlija ziņojuma projekts (skat. iepriekš 24. un 25. punktu). Tikai 2015. gada jūlijā šī dalībvalsts pieņēma galīgo novērtējuma ziņojumu, kurš aptuveni vienu mēnesi vēlāk tika apstiprināts <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> secinājumā (skat. iepriekš 27. un 29. punktu). Savukārt no apstrīdētās regulas izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> savu secinājumu Komisijai iesniedza tikai <DATE ISO="20151211">2015. gada 11. decembrī</DATE>. Līdz ar to Komisija pamatoti ir precizējusi, ka no brīža, kad tika identificēti riski saistībā ar patērētāju eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai, līdz apstrīdētās regulas pieņemšanai pagāja tikai aptuveni pusotrs, nevis divarpus gadi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jāpārbauda, vai šis pusotru gadu ilgais laikposms var būt pamats apšaubīt reālās bažas saistībā ar patērētāju drošību, kuras Komisija ir norādījusi kā iemeslu tam, kādēļ tā negaidīja, kamēr tiks pabeigta diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūra.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Komisija norāda dažādus iemeslus, kuru dēļ diflubenzurona pārskatīšana ilga gandrīz pusotru gadu. Pirmām kārtām tā atsaucas uz vairākām Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmēm, proti, četrām sanāksmēm 2015. gadā, desmit sanāksmēm 2016. gadā un četrām sanāksmēm 2017. gadā, kas tika organizētas, lai rastu risinājumus, kuri šajā komitejā saņemtu visplašāko atbalstu. Otrām kārtām tā atgādina savas starptautiskās saistības, kas tai tostarp liek nosūtīt projektu Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), piešķirt 60 dienu termiņu komentāru iesniegšanai un pēc tam atbildēt uz tām. Treškārt, Komisija pamatoti norāda, ka prasītājas rīcība – konkrētāk, tas, ka tā apstrīdēja <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> lēmumu publicēt šo secinājumu, – arī ir veicinājusi diflubenzurona pārskatīšanas paildzināšanos pēc <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2015. gada secinājuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>Tāpat ir jāuzsver jautājumu, kurus Komisija izskatīja diflubenzurona apstiprinājuma pārskatīšanas procedūrā, sarežģītība. Par to it īpaši liecina šo jautājumu zinātniskais raksturs, kā arī vairākas sanāksmes, kuras Komisija organizēja pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā prasītāja nav iesniegusi nevienu konkrētu elementu, ar ko varētu atspēkot pirmām kārtām Komisijas izvirzītos iemeslus, kas atgādināti iepriekš 110. punktā, un otrām kārtām Komisijas pārbaudīto jautājumu sarežģītību, pusotrs gads no brīža, kad ziņotāja dalībvalsts un <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> identificēja ar patērētāju eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> saistītos riskus, līdz apstrīdētas regulas pieņemšanai nav uzskatāms par nesaprātīgu laikposmu. Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka nepastāv reālas bažas saistībā ar patērētāju drošību, un tādēļ Komisijai nevar pārmest, ka tā nav gaidījusi diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>Ceturtkārt, prasītāja atsaucas uz citas darbīgās vielas, proti, hlorpirifosa, gadījumu, kad Komisija esot nolēmusi izbeigt pārskatīšanas procedūru atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 21. pantam, pamatojoties uz to, ka par šo vielu bija veikta pilnīga atkārtota novērtēšana iespējamās apstiprinājuma atjaunošanas nolūkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>Jākonstatē, kā to norāda Komisija, ka apstākļi saistībā ar procedūrām, kas piemērojamas hlorpirifosam un diflubenzuronam, ir atšķirīgi. Proti, pirmām kārtām no Komisijas Regulas (ES) 2016/60 (2016. gada 19. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza attiecībā uz hlorpirifosa maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="014" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 14, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), izriet, ka šādi maksimālie atlieku līmeņi (MAL) hlorpirifosam ir tikuši noteikti, taču attiecībā uz diflubenzuronu, kā tas izriet no apstrīdētās regulas 14. apsvēruma, Komisija ir konstatējusi, ka <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> nav iespējams noteikt toksikoloģiskās atsauces vērtības un līdz ar to nevar noteikt drošus atlieku līmeņus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT>Otrām kārtām no Regulas Nr. 2016/60 izriet, ka hlorpirifosa maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika grozīti pēc jaunas pārbaudītas informācijas saņemšanas. Runa it īpaši bija par, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> ieteikumu pazemināt šos līmeņus atsevišķām precēm un, otrkārt, Savienības references laboratoriju secinājumu, ka atsevišķām precēm vai pārtikas produktiem tehnikas attīstība prasa noteikt īpatnējās noteikšanas robežas. Savukārt šajā lietā TGŽ pētījums, uz kuru atsaucas prasītāja, lai lūgtu apturēt diflubenzurona pārskatīšanas procedūru līdz šī pētījuma izvērtējumam atjaunošanas procedūrā, ietvēra jaunus zinātniskus datus, kas nebija nekādi novērtēti ne pārskatīšanas procedūras laikā, ne diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūrā pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT>Piektkārt, atbildot uz Komisijas argumentu, ka 2009. gadā esot ticis pieprasīts veikt tādu pētījumu kā TGŽ pētījums un tas esot bijis jāiesniedz 2011. gadā, prasītāja pirmām kārtām apgalvo, ka 2009. gadā kompetentās iestādes nebija konkrēti lūgušas veikt TGŽ pētījumu, un otrām kārtām – ka tā katrā ziņā neesot varējusi pieprasīt šo pētījumu 2009. gadā, ņemot vērā, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes Nr. 488 par transgēnu grauzēju somatisko šūnu un dzimumšūnu gēnu mutāciju testiem tika pieņemtas <DATE ISO="20110728">2011. gada 28. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē, ka 2009. gadā sākotnējā diflubenzurona apstiprināšanā Komisija lūdza prasītājai iesniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>apstiprinošus<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> datus par piemaisījumu un <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā diflubenzurona lietošanas atliekvielas iespējamo toksikoloģisko relevanci. Ir jāatgādina, ka no Regulas Nr. 1107/2009 atbilstošo noteikumu formulējuma un sistēmas izriet, ka principā apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka ir izpildīti Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētie apstiprināšanas nosacījumi. Tātad pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka apstiprināšanas nosacījumi ir izpildīti, lai saņemtu apstiprinājumu, nevis Komisijai ir jāpierāda, ka nav izpildīti apstiprināšanas nosacījumi, lai to varētu atteikt (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BASF Agro</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑584/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:279">EU:T:2018:279</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tāpat no Regulas Nr. 1107/2009 10. apsvēruma konkrēti izriet, ka vielas būtu jāiekļauj augu aizsardzības līdzekļos tikai tad, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>ja ir pierādīts<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> tostarp, ka nav sagaidāms, ka tām būtu kaitīga ietekme uz cilvēku veselību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BASF Agro</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑584/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:279">EU:T:2018:279</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt princips ir tāds, ka tam lietas dalībniekam, kurš atsaucas uz tiesību normu, ir jāpierāda, ka tās piemērošanas nosacījumi ir izpildīti (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BASF Agro</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑584/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:279">EU:T:2018:279</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT>Pat ja, kā to apgalvo prasītāja, ESAO pamatnostādņu Nr. 488 par transgēnu grauzēju somatisko šūnu un dzimumšūnu gēnu mutāciju testiem, kas tika pieņemtas <DATE ISO="20110728">2011. gada 28. jūlijā</DATE>, pieņemšana būtu bijusi nepieciešama, lai veiktu un iesniegtu TGŽ pētījumu, pietiek konstatēt, ka prasītāja nav atsaukusies ne uz vienu apstākli, kas tai būtu traucējis iesniegt ķīmisko vielu testu pētījumu rezultātus, sākot no <DATE ISO="20110728">2011. gada 28. jūlija</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT>Turklāt no Regulas Nr. 1107/2009 neizriet, ka kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas darbīgās vielas apstiprinājuma procedūrā, ir pienākums norādīt, kāda informācija ieinteresētajai personai ir jāsniedz. Šāds pienākums nav paredzēts arī pārskatīšanas procedūrā saskaņā ar šīs regulas 21. pantu – tādējādi nav nozīmes prasītājas tiesas sēdē izvirzītajam argumentam, ka TGŽ pētījuma nepieciešamība pirmo reizi esot tikusi identificēta tikai <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2015. gada secinājumā, kas pieņemts diflubenzurona pārskatīšanas procedūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Līdz ar to Komisijai nevar pārmest, ka tā 2009. gadā diflubenzurona apstiprināšanas procedūras ietvaros nav pieprasījusi iesniegt tādu īpašu pētījumu, kāds ir TGŽ pētījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT>Tā kā nav citu argumentu, kas liktu šaubīties par Komisijas izvēli dot priekšroku patērētāju drošības interesēm un turpināt pārskatīšanas procedūru, nesagaidot diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu, ir jākonstatē, ka Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, pirmkārt, ka šī interese attaisno šādu lēmumu un, otrkārt, ka tas bija samērīgs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par kļūdu, kas izriet no tā, ka nav rūpīgi un objektīvi izvērtēti visi apstākļi, kam ir nozīme attiecīgajā lietā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav veikusi rūpīgu un objektīvu pārbaudi attiecībā uz visiem elementiem, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā. Šajā kontekstā tā izvirza vairākus argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka tai tiek nepelnīti pārmests, ka tā savos lietas materiālos nav ietvērusi pietiekami daudz informācijas. Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka tai nebija jāatbild uz bažām, kas nav tikušas identificētas un attiecībā uz kurām nebija vajadzīga nekāda informācija. Tā uzskata, ka iemesls bažām par <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielu pirmo reizi tika pausts kā 2015. gada jūlija papildinājumā aplūkotais risks. Šajā ziņā tā nošķir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>bažu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> identifikāciju 2012. gadā un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>riska<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> konstatēšanu 2014. gadā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka iepriekš 68. un 71. punktā ir secināts, ka ziņotājas dalībvalsts secinājumi, kas izdarīti 2014. gada novembra un 2015. gada jūlija papildinājumos (skat. iepriekš 25. un 27. punktu), nevar tikt uzskatīti par tādiem, ar kuriem tiek izvirzītas jaunas bažas, par kurām prasītāja vairākus gadus nav zinājusi, un tas tā ir neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos dokumentos tās ir apzīmētas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>bažas<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> vai kā<?PAGE NO="18"?> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>risks<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. No lietas materiāliem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> jau 2012. gadā bija paudusi bažas par iespējamo eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai. Līdz ar to prasītāja jau 2012. gadā nevarēja nezināt par bažām, kas radušās saistībā ar eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> kā atliekvielai, un tai šajā ziņā jau 2012. gadā bija jāsniedz pietiekama informācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Katrā ziņā, kā tas jau ir konstatēts iepriekš 62. punktā, prasītāja pēc 2015. gada jūlija papildinājuma vēl varēja divas reizes iesniegt savus argumentus, proti, pirmo reizi <DATE ISO="20151007">2015. gada 7. oktobrī</DATE> par <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> 2015. gada secinājumu (skat. iepriekš 30. punktu) un otro reizi <DATE ISO="20160929">2016. gada 29. septembrī</DATE> par pārskatīšanas ziņojuma projektu (skat. iepriekš 32. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>Turklāt šķiet, ka pirmo reizi šajā tiesvedībā prasītāja tiesas sēdē pārmeta Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā prasītājas <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augustā</DATE> sniegtos komentārus, jo tai esot bijusi pietiekama iespēja iesniegt apsvērumus iepriekšējā procedūrā (skat. iepriekš 31. punktu), un ka komentārus par ziņotājas dalībvalsts veikto novērtējumu tā varēja iesniegt tikai vienu reizi (skat. iepriekš šā sprieduma 31. punktu). Šajā ziņā prasītāja norāda, ka šie komentāri nevarēja tikt iesniegti pirms 2015. gada jūlija, jo tikai 2015. gada jūlijā ziņotāja dalībvalsts esot atzinusi, ka jautājums par atliekvielām ir problemātisks (skat. iepriekš 27. punktu). Tā kā nav nepieciešams lemt par tā pieņemamību, šis prasītājas arguments ir jānoraida kā nepamatots, ņemot vērā iepriekš 74., 75., 124. un 125. punktā izdarītos secinājumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Komisija pati neesot zinājusi, kā novērtēt genotoksiskumu, un ka starp <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> un Eiropas Zāļu aģentūru (<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT>) nav vienprātības par <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskajām un kancerogēnajām īpašībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128</NO.P><TXT>Pirmām kārtām attiecībā uz Komisijas veikto genotoksiskuma novērtējumu prasītāja atsaucas uz lūgumu sniegt precizējumus un ņemt vērā vairākus aspektus saistībā ar genotoksiskuma novērtēšanu, ko Komisija bija nosūtījusi <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> un kas liecinot par ievērojamām viedokļu atšķirībām starp dažām dalībvalstīm, <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> un prasītājiem šajā jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisija apgalvo un prasītāja to nav apstrīdējusi, ka šā sprieduma 128. punktā minētais <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> adresētais lūgums attiecas uz dažādu genotoksiskuma novērtējumu uzraudzības kārtības ļoti ierobežotu un ārkārtīgi tehnisku aspektu, proti, jautājumu par to, kā labāk papildināt <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> izmēģinājumus ar <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT> testiem, tos veicot saskanīgā un standartizētā veidā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130</NO.P><TXT>Otrām kārtām attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> viedokli par <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskajām un kancerogēnajām īpašībām prasītāja atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> <DATE ISO="20150723">2015. gada 23. jūlija</DATE> ziņojumu, no kura izrietot, ka var tikt noteikta robežvērtība eksponētībai <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> un ka līdz ar to var veikt novērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131</NO.P><TXT>Tomēr ir jākonstatē, ka no dokumenta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Comments on the rationale for a non‑divergent position between EFSA conclusions on 4‑chloroaniline (PCA) and EMA’s CHMP/ICH conclusions<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> (Komentāri, kas pamato vienotu nostāju <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> secinājumā par 4‑hloranilīnu (PCA) un <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> <HT TYPE="ITALIC">CHMP</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ICH</HT> secinājumos), kas pievienots lietas materiāliem, izriet, ka abas aģentūras ir apstiprinājušas, pirmkārt, ka to nostājas zinātniski neatšķiras, jo abas aģentūras uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT>, pamatojoties uz pašlaik pieejamajiem datiem, ir jāatzīst par genotoksisku un kancerogēnu, un, otrkārt, tas, ka abas aģentūras ir izmantojušas atšķirīgas pieejas, esot izskaidrojamas ar dažādiem kontekstiem, kuros bija jāizvērtē <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> ziņojums, uz kuru atsaucas prasītāja, lai pierādītu, ka <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> nostāja par eksponētību <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> atšķiroties no <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> nostājas, nevar atspēkot iepriekš 131. punktā minētajā dokumentā ietvertās <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> nostājas. Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka minētais dokuments ir izstrādāts vēlāk par attiecīgo <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> ziņojumu, kurš savukārt ir datēts ar 2015. gada 23. jūliju. Proti, atbilstoši Komisijas sniegtajiem precizējumiem procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, kurus prasītāja nav apstrīdējusi, <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> <DATE ISO="20151210">2015. gada 10. decembrī</DATE> bija vienojušās par šā sprieduma 131. punktā minētā dokumenta galīgo redakciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133</NO.P><TXT>Šajos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamo nevienprātību starp <HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">EMA</HT> par <HT TYPE="ITALIC">PCA</HT> genotoksiskajām un kancerogēnajām īpašībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134</NO.P><TXT>Treškārt, prasītāja norāda, ka, pretēji diflubenzurona kā augu aizsardzības līdzekļa novērtējumam, šīs darbīgās vielas kā biocīdā produkta pārbaude neatklāja nevienu iemeslu bažām par metabolītu līmeni darba ņēmējiem, iedzīvotājiem un garāmgājējiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135</NO.P><TXT>Kā Komisija norāda savās atbildēs uz jautājumiem, kas uzdoti procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, no Komisijas Direktīvas 2013/6/ES (2013. gada 20. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu diflubenzuronu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="048" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 48, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā ir noteikti nosacījumi diflubenzurona kā biocīda apstiprināšanai, izriet, ka Savienības līmenī nav izvērtēti visi potenciālie lietojumi un iedarbības scenāriji, piemēram, izmantošana ārpus telpām, neprofesionāls lietojums un iedarbība uz lauksaimniecības dzīvniekiem. No tā izriet, ka, pretēji diflubenzurona kā augu aizsardzības līdzekļa novērtējumam, diflubenzurona kā biocīda novērtējums neattiecas uz izmantošanu, kuras rezultātā rodas patērētāju eksponētība ar pārtikas vai dzīvnieku barības starpniecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka tā nav rūpīgi un objektīvi ņēmusi vērā diflubenzurona kā biocīda novērtējumu, veicot diflubenzurona kā augu aizsardzības līdzekļa pārbaudi pārskatīšanas procedūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137</NO.P><TXT>Tādējādi pirmais un ceturtais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā šajā gadījumā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un pagaidu noregulējuma tiesvedībā saskaņā ar tās prasījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Arysta LifeScience Netherlands BV</HT> sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un pagaidu noregulējuma tiesvedībā.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Kanninen</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Calvo‑Sotelo Ibáñez‑Martín</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Reine</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20190919">2019. gada 19. septembrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE><?PAGE NO="20"?><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Atbilstošās tiesību normas</ITEM.CONT><ITEM.REF>1</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Direktīva 91/414/EEK</ITEM.CONT><ITEM.REF>1</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Regula (EK) Nr. 1490/2002</ITEM.CONT><ITEM.REF>2</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Regula Nr. 1107/2009</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedības priekšvēsture</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Diflubenzurona apstiprinājuma procedūra</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Diflubenzurona apstiprinājuma pārskatīšanas procedūra</ITEM.CONT><ITEM.REF>5</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūra</ITEM.CONT><ITEM.REF>7</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Juridiskais pamatojums</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par apgalvotajiem jaunajiem pamatiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par trešo pamatu, kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par otro pamatu, kas attiecas uz pilnvaru pārsniegšanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, un ceturto pamatu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Ievada apsvērumi par pārbaudes tiesā apjomu</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par acīmredzamām kļūdām vērtējumā</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par kļūdu, kas izriet no apstrīdētās regulas pieņemšanas nesaprātīgā un nesamērīgā rakstura, nesagaidot diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par kļūdu, kas izriet no tā, ka nav rūpīgi un objektīvi izvērtēti visi apstākļi, kam ir nozīme attiecīgajā lietā</ITEM.CONT><ITEM.REF>17</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par tiesāšanās izdevumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC></JUDGMENT>