<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-321/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0321</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:480">EU:C:2020:480</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>19</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">H. Saugmandsgaard Øe</HT> secinājumi – Lieta C‑321/19</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Bundesrepublik Deutschland</HT> (Autoceļu nodevas likmes noteikšana saistībā ar autoceļu lietošanu)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Henrika Saugmandsgora Ēes</HT><BR/>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Henrik Saugmandsgaard Øe</HT></HT>] <HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200618">2020. gada 18. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑321/19</P><P>BY,</P><P>CZ</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Bundesrepublik Deutschland</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 1999/62/EK</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/38/EK</KEYWORD><KEYWORD>Autoceļu nodevas aprēķināšana</KEYWORD><KEYWORD>7. panta 9. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Infrastruktūras izmaksu atgūšanas princips</KEYWORD><KEYWORD>Ceļu policijas izmaksas</KEYWORD><KEYWORD>Pārvaldīšanas izmaksas</KEYWORD><KEYWORD>Ārējās izmaksas</KEYWORD><KEYWORD>Ar atlīdzību no kapitāla saistītās izmaksas</KEYWORD><KEYWORD>7.a panta 1.–3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Tiešā iedarbība</KEYWORD><KEYWORD>Neliela izmaksu pārsniegšana</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">A posteriori</HT> aprēķins</KEYWORD><KEYWORD>Sprieduma iedarbības laikā ierobežošana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šī lieta attiecas uz autoceļu nodevas likmju noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem par Vācijas automaģistrāļu lietošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz strīdu starp transporta uzņēmuma vadītājiem BY un CZ (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>prasītāji pamatlietā<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) un Vācijas Federatīvo Republiku (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>atbildētāja pamatlietā<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) saistībā ar autoceļu nodevas atmaksu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Lieta galvenokārt attiecas uz Direktīvas 1999/62/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="19990617">1999. gada 17. jūnijs</DATE>) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="187" PAGE.FIRST="42" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 187, 42. lpp.</REF.DOC.OJ>). Ar šo direktīvu tika aizstāta Padomes Direktīva 93/89/EEK (<DATE ISO="19931025">1993. gada 25. oktobris</DATE>) par dalībvalstu nodokļu piemērošanu dažiem kravu pārvadāšanai izmantojamo transportlīdzekļu veidiem un par nodevu un lietošanas maksas noteikšanu noteiktai infrastruktūrai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="279" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 279, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20060517">2006. gada 17. maija</DATE> Direktīvu 2006/38/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>(<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="157" PAGE.FIRST="8" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 157, 8. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>grozītā Direktīva 1999/62<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), 7. panta 9. punkta interpretāciju. Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka autoceļu nodevu pamatā ir <HT TYPE="ITALIC">vienīgi</HT> infrastruktūras izmaksu segšanas princips, un ir uzskaitīti autoceļu nodevu aprēķina elementi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Tiesa ir aicināta paskaidrot, vai šīs direktīvas 7. panta 9. punktam ir tieša iedarbība un vai autoceļu nodevu aprēķinā var iekļaut tādus elementus kā ceļu policijas izmaksas. Turklāt Tiesai būs jālemj par jautājumu, vai neliela izmaksu pārsniegšana ir minētā panta pārkāpums un – apstiprinošas atbildes gadījumā – vai ar šo tiesību normu ir atļauts veikt <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķinu tiesvedības laikā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Atbilstoši manam vērtējumam grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktu, uz kura tiešo iedarbību var atsaukties privātpersona, es ierosināšu Tiesai interpretēt tādējādi, ka tas neattiecas uz ceļu policijas izmaksām. Es arī ierosināšu tai nospriest, ka pat neliela infrastruktūras izmaksu pārsniegšana ir jāuzskata par šīs tiesību normas pārkāpumu un ka šī tiesību norma, kā arī šīs direktīvas 7.a panta 1. un 2. punkts nepieļauj <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķinu, lai pierādītu, ka noteiktā autoceļu nodevas likme beigu beigās faktiski nepārsniedz izmaksas, kuras var tikt ņemtas vērā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Grozītās Direktīvas 1999/62 2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Eiropas autoceļu tīkls<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1692/96/EK (<DATE ISO="19960723">1996. gada 23. jūlijs</DATE>) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai [(<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="228" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1996">OV 1996, L 228, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) – lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20061120">2006. gada 20. novembra</DATE> Regulu Nr. 1791/2006 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="363" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 363, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)] I pielikuma 2. pantā definēto autoceļu tīkls, kā norādīts kartēs. Kartes attiecas uz atbilstīgajām sadaļām, kas minētas šā Lēmuma operatīvajā daļā un/vai šā lēmuma II pielikumā;</TXT></NP></ITEM></LIST><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>aa)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>būvniecības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir izmaksas, kas saistītas ar būvniecību, tostarp, vajadzības gadījumā, finansēšanas izmaksas:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>jaunai infrastruktūrai vai jaunas infrastruktūras uzlabojumiem (tostarp būtiskiem rekonstrukcijas darbiem); vai</P></ITEM><ITEM><P>infrastruktūrai vai infrastruktūras uzlabojumiem (tostarp būtiskiem rekonstrukcijas darbiem), kas pabeigti ne vēlāk kā 30 gadus pirms <DATE ISO="20080610">2008. gada 10. jūnija</DATE>, ja autoceļu nodevu iekasēšanas kārtība jau ir ieviesta līdz <DATE ISO="20080610">2008. gada 10. jūnijam</DATE> vai nostabilizēta ne senāk kā 30 gadus pirms jebkādas jaunas autoceļu nodevu iekasēšanas kārtības izveidošanas, kas ieviesta pēc <DATE ISO="20080610">2008. gada 10. jūnija</DATE>; [..]<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Saskaņā ar 2. panta aa) punktu infrastruktūras izmaksas vai izmaksas saistībā ar infrastruktūras uzlabojumiem, kas pabeigti noteiktā termiņā, ar zināmiem nosacījumiem arī var tikt uzskatītas par būvniecības izmaksām.</P></NOTE></P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>[..] Infrastruktūras izmaksas vai infrastruktūras uzlabojumu izmaksas var ietvert jebkādus īpašus izdevumus saistībā ar infrastruktūru, kas paredzēti, lai samazinātu traucējumus, ko izraisa troksnis, vai lai uzlabotu satiksmes drošību, kā arī faktiskus maksājumus, ko veic infrastruktūras īpašnieks un kas atbilst vides jomā izvirzītiem mērķiem, piemēram, aizsardzība pret augsnes piesārņošanu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ab)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>finansēšanas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir procenti par aizņēmumiem un/vai ieņēmumi no akcionāru pašu kapitāla;</TXT><P>[..]</P></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>autoceļu nodeva<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir noteikta summa, kas maksājama par transportlīdzekli, kas pārvietojas noteiktu attālumu, izmantojot 7. panta 1. punktā minētās infrastruktūras; šo apmēru nosaka pēc nobrauktā attāluma un transportlīdzekļa veida;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ba)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>vidējā svērtā autoceļu nodeva<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir kopējie ienākumi, kas iegūti no autoceļu nodevām noteiktā laikposmā, tos dalot ar kilometru skaitu, ko transportlīdzekļi nobraukuši noteiktā autoceļu tīklā, uz kuru attiecās autoceļu nodevas iekasēšana šajā laikposmā, gan ienākumus, gan transportlīdzekļu nobrauktos kilometrus aprēķinot transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecās autoceļu nodeva;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 7. panta 1., 9. un 10. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest nodevas un/vai lietošanas maksu attiecībā uz Eiropas autoceļu tīklu vai šā tīkla daļām vienīgi saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti no 2. līdz 12. punktam. [..]</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.009"><NO.PARAG>9.</NO.PARAG><ALINEA>Autoceļu nodevu pamatā ir vienīgi infrastruktūras izmaksu segšanas princips. Konkrēti, nosakot vidējo svērto autoceļu nodevu, ņem vērā attiecīgās infrastruktūras tīkla būvniecības izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar attiecīgās infrastruktūras tīkla pārvaldīšanu, uzturēšanu un attīstību. Vidējā svērtā autoceļu nodeva var ietvert arī ienākumus saistībā ar peļņas normu [atlīdzību par ieguldīto kapitālu un peļņu], pamatojoties uz tirgus apstākļiem [<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā bija noteikts: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Vidējo svērto ceļu nodevu saista ar attiecīgās infrastruktūras tīkla būves, ekspluatācijas un attīstības izmaksām.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> Ar šo tiesību normu tika aizstāts Direktīvas 93/89 7. panta h) punkts, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>autoceļu nodevu likmes saista ar attiecīgās infrastruktūras tīkla būves, ekspluatācijas un attīstības izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</P></NOTE>].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.010"><NO.PARAG>10.</NO.PARAG><ALINEA><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>neskarot 9. punktā minēto vidējo svērto autoceļu nodevu, dalībvalstis var mainīt autoceļu nodevu likmes tādā nolūkā, lai apkarotu kaitējumu videi, risinātu sastrēgumu problēmas, samazinātu infrastruktūras bojājumus, uzlabotu attiecīgās infrastruktūras lietošanu vai palielinātu satiksmes drošību, ar noteikumu, ka šādas atšķirības:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>nav izveidotas, lai radītu papildu ienākumus no autoceļu nodevu iekasēšanas, un jebkāds neparedzētu ienākumu pieaugums, (kas noved pie tā, ka vidējās svērtās nodevas neatbilst 9. pantā minētajam) līdzsvaro, mainot variēšanas struktūru, kas jāizpilda divu gadu laikā pēc tā saimnieciskā gada beigām, kura laikā uzkrāti papildu ienākumi,</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 7. panta 11. punktā ir paredzēts, ka izņēmuma gadījumos attiecībā uz infrastruktūru kalnu reģionos un pēc paziņošanas Eiropas Komisijai var pievienot uzcenojumu konkrētos autoceļu posmos, kuri pakļauti lieliem sastrēgumiem, kas ietekmē transportlīdzekļu brīvu kustību, vai kurus lietojot, transportlīdzekļi rada būtisku kaitējumu videi, ievērojot atsevišķus nosacījumus un it īpaši vidējo svērto autoceļu nodevu maksimālās pārsniegšanas robežvērtības, kas ir izteiktas procentos no pēdējām minētajām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 7.a pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Nosakot vidējās svērtās autoceļu nodevu likmes, ko iekasē no attiecīgās infrastruktūras tīkla vai no konkrēti noteiktas šā tīkla daļas, dalībvalstis ņem vērā 7. panta 9. punktā noteiktās dažādās izmaksas. Izmaksas, kas tiek ņemtas vērā, attiecas uz tīklu vai tā daļu, kurā autoceļu nodevas tiek iekasētas, kā arī uz transportlīdzekļiem, kuriem piemērojama nodeva. Dalībvalstis var izvēlēties neatgūt šīs izmaksas no autoceļu nodevu ienākumiem vai atgūt vienīgi procentuālu daļu no izmaksām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Autoceļu nodevas nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 7. pantu un šā panta 1. punktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecībā uz jaunu autoceļu nodevu iekasēšanas kārtību, kas neietver koncesijas nodevas, kuras dalībvalstis ieviesušas pēc <DATE ISO="20080610">2008. gada 10. jūnija</DATE>, dalībvalstis aprēķina izmaksas, balstoties uz pamata aprēķinu metodikas principiem, kas izklāstīti III pielikumā.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA>Uz nodevu maksāšanas pasākumiem, kas jau ir ieviesti <DATE ISO="20080610">2008. gada 10. jūnijā</DATE>, vai pasākumiem, attiecībā uz kuriem ir saņemti piedāvājumi vai atbilde uz uzaicinājumiem risināt sarunas saskaņā ar sarunu procedūru un kuri ir bijuši izsludināti saskaņā ar valsts iepirkuma procesu pirms <DATE ISO="20080610">2008. gada 10. jūnija</DATE>, neattiecas šajā punktā izklāstītie pienākumi, tik ilgi, kamēr esošie pasākumi ir spēkā un ar noteikumu, ka tie vēlāk netiks būtiski grozīti.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas III pielikuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Izmaksu sadales un autoceļa nodevu aprēķināšanas pamatprincipi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> 2.1, 3. un 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>2.1</NO.P><TXT>Ieguldījumu izmaksas</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Ieguldījumu izmaksās iekļauj būvniecības izmaksas (tostarp finansēšanas izmaksas) un infrastruktūras attīstības izmaksas, kā arī, ja nepieciešams, kapitālieguldījumu atdevi vai peļņas normu. Iekļauj arī zemes iegādes, plānošanas, projektēšanas, būvniecības līgumu pārraudzības un projekta vadības izmaksas, kā arī arheoloģiskās un zemes izpētes un citas attiecīgās saistītās izmaksas.</P><P>[..]</P></ITEM><ITEM><P>Visas sākotnējās izmaksas balstās uz nomaksātajām summām. Paredzamās izmaksas balstās uz saprātīgām izmaksu prognozēm.</P></ITEM><ITEM><P>Valsts investīcijas var uzskatīt par finansiālo aizņēmumu. Sākotnējām izmaksām piemēro procentu likmi, kas vienāda ar attiecīgajā laikposmā valsts aizņēmumiem piemēroto procentu likmi.</P><P>[..]</P></ITEM><ITEM><P>Prognozētās kapitāla atdeves vai peļņas normas rezerve ir saprātīga, ņemot vērā tirgus apstākļus, un tā drīkst būt variēta, lai stimulētu trešo apakšuzņēmēju darbības rezultātus attiecībā uz pakalpojumu kvalitātes prasībām. Ienākumus no kapitāla var novērtēt, izmantojot ekonomiskos rādītājus, piemēram, iekšējo ieguldījumu atdevi (<HT TYPE="ITALIC">internal rate of return on investment</HT>, <HT TYPE="ITALIC">IRR</HT>) vai vidējo svērto kapitāla izmaksu (<HT TYPE="ITALIC">weighted average costs of capital</HT>, <HT TYPE="ITALIC">WACC</HT>).</P></ITEM></LIST><P>[..]</P></P></NP></ITEM><?PAGE NO="5"?><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Pārvaldības, pārraudzības un autoceļu nodevas iekasēšanas izmaksas</TXT><P>Šajā izmaksu pozīcijā iekļauj visas izmaksas, kas radušās infrastruktūras operatoram un kas nav iekļautas 2. iedaļā, un kas attiecas uz infrastruktūras un autoceļu nodevu sistēmas ieviešanu, pārvaldību un pārraudzību. [..]</P><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Kravu transportlīdzekļu satiksmes daļa, ekvivalences koeficienti un korekcijas mehānisms</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Autoceļu nodevas aprēķins balstīts uz smago kravas transportlīdzekļu faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, kuru, ja nepieciešams, koriģē ar ekvivalences koeficientiem, lai pienācīgi ņemtu vērā kravu transportlīdzekļu lietošanai paredzētās infrastruktūras paaugstinātās izbūves un remonta izmaksas.</P></ITEM><ITEM><P>Turpmākajā tabulā sniegta indikatīva ekvivalences koeficientu sistēma. Ja dalībvalsts izmanto ekvivalences koeficientus, kuru likmes atšķiras no tabulā norādītajām, tos balsta uz objektīvi pamatotiem kritērijiem un dara zināmus atklātībā.</P><P>[..]</P></ITEM><ITEM><P>Autoceļu nodevu iekasēšanas režīmi, kas balstīti uz satiksmes intensitātes plānošanu, paredz korekcijas mehānismu, ar kura palīdzību maksas periodiski koriģē, izlabojot jebkādu kļūdainu prognožu izraisītu nepietiekamu vai pārāk augstu izmaksu atgūšanu.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka autoceļu nodevu apmērs par Vācijas federālo autoceļu lietošanu laikposmā no <DATE ISO="20090101">2009. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20141231">2014. gada 31. decembrim</DATE> ir noteikts saskaņā ar <DATE ISO="20110712">2011. gada 12. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Bundesfernstraßenmautgesetz</HT> (Likums par autoceļu nodevu par lielo federālo autoceļu lietošanu) (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 2011 I, 1378. lpp.) 14. panta 3. punktu ar tā 4. pielikumu. Šajā likumā ir noteiktas autoceļu nodevas likmes par kilometru transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kopumam, kam ir līdz trim asīm, un tām, kam ir četras asis vai vairāk, ņemot vērā četras kategorijas, kuras atbilst radītā piesārņojuma līmeņiem. Likmes ir no 0,141 līdz 0,288 EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa precizē, ka autoceļu nodevas likmes, kas bija piemērojamas laikposmā no <DATE ISO="20100101">2010. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20110718">2011. gada 18. jūlijam</DATE>, par kuru ir prasīta atmaksa, tika aprēķinātas, pamatojoties uz <DATE ISO="20071130">2007. gada 30. novembra</DATE> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Aktualisierung der Wegekostenrechnung für die Bundesfernstraßen in Deutschland<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, sauktu arī par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Wegekostengutachten<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> (Ekspertīzes atzinums par autoceļu infrastruktūras izmaksām Vācijā) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/><HT TYPE="ITALIC">WKG</HT> <HT TYPE="ITALIC">2007</HT><QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>), kas attiecas uz aprēķina periodu no 2007. līdz 2012. gadam. Iesniedzējtiesa konstatē, ka autoceļu būvniecībai izmantoto zemesgabalu novērtējums ir rezultāti, kas izriet no 2002. gada marta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Wegekostenrechnung für das Bundesfernstraßennetz unter Berücksichtigung der Vorbereitung einer streckenbezogenen Autobahnbenutzungsgebühr<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> (2002. gada ekspertīzes atzinums par autoceļu infrastruktūras izmaksām), kurš aptver laikposmu no 2003. līdz 2010. gadam un kurā par pamatu ir ņemta papildu informācija, kas sniegta <DATE ISO="20080922">2008. gada 22. septembrī</DATE> attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">WKG</HT> <HT TYPE="ITALIC">2007</HT>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Prasītāji pamatlietā līdz <DATE ISO="20150831">2015. gada 31. augustam</DATE> darbojās kā civiltiesiska sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Polijas tiesībām (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Spółka cywilna<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>); tas ir autotransporta uzņēmums ar juridisko adresi Polijā, kurš tostarp veic braucienus uz Vāciju. Šajā sakarā prasītāji pamatlietā atbildētājai pamatlietā samaksāja autoceļu nodevu par Vācijas federālo autoceļu lietošanu laikposmā no <DATE ISO="20100101">2010. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20110718">2011. gada 18. jūlijam</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Uzskatīdami, ka šī summa ir pārāk liela, prasītāji pamatlietā to civiltiesiskās sabiedrības vārdā cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgericht Köln</HT> (Ķelnes Administratīvā tiesa, Vācija), lūdzot atmaksāt samaksāto summu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Prasītāji pamatlietā tiesas sēdē norādīja, ka ar valsts procesuālajiem noteikumiem saistītu iemeslu dēļ tie prasa gandrīz pilnībā atlīdzināt samaksātās autoceļu nodevu summas.</P></NOTE>. Tā kā pēdējā minētā noraidīja viņu prasību, prasītāji pamatlietā iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā, būtībā apgalvojot, ka izskatāmajā lietā piemērotais autoceļu nodevu aprēķins ir pārmērīgs un ir pretrunā Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Lai varētu izlemt šo jautājumu, iesniedzējtiesa uzskata, ka sākumā ir jāizvērtē, vai grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktam un 7.a panta 1. un 2. punktam ir tieša iedarbība un vai šīs tiesību normas ir pareizi transponētas Vācijas tiesībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Šajā ziņā šī tiesa atgādina, <HT TYPE="ITALIC">pirmkārt</HT>, ka lietā, kurā pasludināts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Rieser Internationale Transporte</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, 2004. gada 5. februāris (C‑157/02, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rieser Internationale Transporte</HT></NAME.CASE><QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:76">EU:C:2004:76</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Tiesa nosprieda, ka privātpersonas, vēršoties pret valsts iestādi, nevar atsaukties uz Direktīvas 1999/62<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. šo secinājumu 5. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE> 7. panta 9. punkta sākotnējo redakciju, ja šī direktīva nav tikusi transponēta vai tikusi transponēta nepilnīgi. Pēc Tiesas domām, šo tiesību normu nevar uzskatīt par beznosacījuma un pietiekoši precīzu, lai privātpersonas uz to varētu atsaukties, vēršoties pret valsts iestādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā Savienības likumdevējs izdarīja grozījumus, iesniedzējtiesa uzskata, ka grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktam ir tieša iedarbība. Šī tiesa uzsver, ka grozītajā direktīvā ir sniegti precizējumi, kurus var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>beznosacījuma un pietiekoši precīziem<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Iesniedzējtiesa arī norāda, ka, pēc tās domām, grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā ir paredzēts aizliegums pārsniegt izmaksas, saskaņā ar kuru nesamērīgas autoceļu nodevas likmes, ko nepamato infrastruktūras izmaksas, ir aizliegtas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrkārt</HT>, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai ceļu policijas izmaksām, kas ņemtas vērā pamatlietā aplūkoto autoceļu nodevu likmju noteikšanai, ir piemērojams jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>pārvaldīšanas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta izpratnē. Pēc tās domām, policijas darbība nekalpo infrastruktūras darbības nodrošināšanai, bet drīzāk tās uzdevums ir veikt uzraudzību, lai autoceļa lietotāji ievērotu satiksmes noteikumus, un likvidēt šo pēdējo minēto izdarīto pārkāpumu sekas. Turklāt, norādīdama, ka Vācijas tiesībās noteiktās autoceļu nodevas likmes esot balstītas uz aprēķina kļūdām, it īpaši veicot atlīdzības par ieguldīto kapitālu aprēķinu par tādu zemesgabalu iegādi, uz kuriem uzbūvēti autoceļi, iesniedzējtiesa jautā, vai var konstatēt grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta pārkāpumu infrastruktūras izmaksu nelielas pārsniegšanas gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Treškārt un visbeidzot</HT>, iesniedzējtiesa norāda, ka valsts tiesībās ir atļauts tiesvedības ietvaros koriģēt pārmērīgas autoceļu nodevas likmes <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT>. Atsaucoties uz sprieduma Komisija/Austrija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <DATE ISO="20000926">2000. gada 26. septembris</DATE> (C‑205/98, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Austrija<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></NAME.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:493">EU:C:2000:493</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> 138. punktu, tā arī jautā, vai tāds valsts tiesiskais regulējums ir saderīgs ar Savienības tiesībām. Šajā ziņā iesniedzējtiesa arī vaicā, vai ir jābalstās tikai uz faktiskajām izmaksām un faktiskajiem no autoceļu nodevas gūtajiem ieņēmumiem, lai pēc aprēķina laikposma beigām veiktu <HT TYPE="ITALIC">a aposteriori</HT> izmaksu aprēķinu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>1)</NO.P><TXT>Vai persona, kurai ir jāmaksā autoceļu nodeva, var, vēršoties valsts tiesās, atsaukties uz atbilstību noteikumiem par autoceļu nodevas aprēķināšanu saskaņā ar [grozītās Direktīvas 1999/62] 7. panta 9. punktu un 7.a panta 1. un 2. punktu (neatkarīgi no tajā ietvertajiem noteikumiem atbilstoši 7.a panta 3. punktam, skatot to kopsakarā ar III pielikumu), ja dalībvalsts, ar likumu nosakot autoceļu nodevas, šos noteikumus nav pilnībā ievērojusi vai kļūdaini transponējusi uz autoceļu nodevas maksātāja rēķina?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai uz infrastruktūras tīkla pārvaldīšanas izmaksām [grozītās Direktīvas 1999/62] 7. panta 9. punkta otrā teikuma izpratnē var attiecināt arī Ceļu policijas izmaksas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Vai ar infrastruktūras izmaksu, uz kurām attiecina vidējo svērto autoceļu nodevu, pārsniegšanu robežās</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>līdz 3,8 %, it īpaši tad, ja tiek attiecinātas izmaksas, kas jau pēc būtības nav attiecināmas,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>līdz 6 %</TXT><P>tiek pārkāpts aizliegums pārsniegt izmaksas saskaņā ar [grozītās Direktīvas 1999/62] 7. panta 9. punktu, kā rezultātā valsts tiesību akti šajā ziņā nav piemērojami?</P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz otrā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai [spriedums Komisija/Austrija (138. punkts)] ir jāsaprot tādējādi, ka ievērojamu izmaksu pārsniegšanu galu galā vairs nevar kompensēt ar tiesvedībā iesniegtu <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> izmaksu aprēķinu, lai pierādītu, ka noteiktā autoceļu nodevas likme rezultātā faktiski nepārsniedz attiecināmās izmaksas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja uz trešā jautājuma a) daļu tiek sniegta noraidoša atbilde:</TXT><P>Vai, veicot [<HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT>] izmaksu aprēķinu, pēc aprēķina perioda beigām ir pilnībā jābalstās uz faktiskajām izmaksām un faktiskajiem no autoceļu nodevas gūtajiem ieņēmumiem, tas ir, neņemot vērā sākotnējos prognozes aprēķinos izdarītos attiecīgos pieņēmumus?<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Prasītāji pamatlietā, atbildētāja pamatlietā, Vācijas valdība, kā arī Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Šie paši lietas dalībnieki un ieinteresētās personas piedalījās tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20200304">2020. gada 4. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Es ierosinu izskatīt iesniedzējtiesas jautājumus, sākot ar otro prejudiciālo jautājumu, kas būtībā attiecas uz to, vai ceļu policijas izmaksas ir infrastruktūras tīkla pārvaldīšanas izmaksas grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta izpratnē un vai infrastruktūras izmaksu neliela pārsniegšana ir uzskatāma par šīs tiesību normas pārkāpumu (A daļa). Piemērojot šo pieeju, būs iespējams noskaidrot, ciktāl izskatāmajā lietā veiktais autoceļu nodevas aprēķins rada saderības problēmu ar<?PAGE NO="8"?> Direktīvu 1999/62. Pamatojoties uz šiem vērtējuma elementiem, tiks izskatīts pirmais prejudiciālais jautājums par šīs direktīvas tiesību normu tiešo iedarbību (B daļa). Turpinājumā izskatīšu trešo un pēdējo prejudiciālo jautājumu, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> izmaksu aprēķinu (C daļa). Visbeidzot es aplūkošu jautājumu par Tiesas sprieduma iedarbības laikā ierobežošanu (D daļa).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par ceļu policijas izmaksām un infrastruktūras izmaksu nelielu pārsniegšanu (otrais prejudiciālais jautājums)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Pirmkārt, izvērtēšu, vai infrastruktūras izmaksas ietver ceļu policijas izmaksas, un pēc tam, otrkārt, – vai infrastruktūras izmaksu neliela pārsniegšana var būt saderīga ar grozīto Direktīvu 1999/62.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par ceļu policijas izmaksām (otrā jautājuma a) daļa)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta izpratnē ceļu policijas izmaksas nav infrastruktūras izmaksas, tostarp tās nav pārvaldīšanas izmaksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Saskaņā ar klasisko interpretācijas metodi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Attiecībā uz attiecīgās direktīvas mērķa un tās tiesību normas formulējuma ņemšanu vērā šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200311">2020. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE>X (Papildu ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑160/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:190">EU:C:2020:190</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un attiecībā uz sagatavošanas darbu ņemšanu vērā – spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191001">2019. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Planet49</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑673/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:801">EU:C:2019:801</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> mans vērtējums ir balstīts uz šīs tiesību normas formulējumu, grozītās Direktīvas 1999/62 sagatavošanas darbiem un šīs direktīvas mērķi.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par gramatisko interpretāciju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Ir būtiski atsaukties uz grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta formulējumu kopumā. Vispirms jākonstatē, ka šajā tiesību normā attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>autoceļu nodevu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> aprēķinu vispār nav minētas ceļu policijas izmaksas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. grozītās Direktīvas 1999/62 2. panta b) punktu.</P></NOTE>. Turklāt no šīs tiesību normas formulējuma gramatiskās analīzes izriet, ka tajā ir izsmeļoši uzskaitīti elementi, kas var tikt iekļauti šajā aprēķinā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tādējādi šīs direktīvas 7. panta 9. punkta pirmajā teikumā ir paredzēts, ka autoceļu nodevas, kas definētas kā konkrēta summa, kura ir jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, ko tas nobraucis, izmantojot attiecīgo infrastruktūru, ir balstītas <HT TYPE="ITALIC">vienīgi</HT> uz infrastruktūras izmaksu segšanas principu. Šis princips ir izklāstīts nākamajos teikumos par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>vidējām svērtām autoceļu nodevām<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, kas definētas, atsaucoties uz ienākumiem, kuri iegūti no autoceļu nodevām noteiktā laikposmā un ņemot vērā ar transportlīdzekli nobraukto kilometru skaitu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. grozītās Direktīvas 1999/62 2. panta ba) punktu.</P></NOTE>. Otrajā teikumā ir precizēts, ka, nosakot vidējās svērtās autoceļu nodevas, ņem vērā attiecīgās infrastruktūras tīkla pārvaldīšanas, uzturēšanas un attīstības izmaksas. Trešajā teikumā ir precizēts, ka vidējās svērtās autoceļu nodevas var ietvert arī ienākumus saistībā ar peļņas normu [ienākumus no ieguldītā kapitāla un peļņu], pamatojoties uz tirgus apstākļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Saikne starp pirmo teikumu, kas attiecas uz autoceļu nodevām, un izmaksām, kuras var tikt ņemtas vērā to noteikšanā, izriet no vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>konkrēti<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> lietojuma otrajā teikumā vai līdzīgas terminoloģijas lietojuma dažādās valodu redakcijās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šādās valodu redakcijās ir izmantoti salīdzināmi jēdzieni: spāņu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>en particular<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>), čehu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>konkrétně<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>), dāņu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>specielt<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>), angļu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>specifically<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>), horvātu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>to znači<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>), itāļu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>in particolare<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>), holandiešu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>meer bepaald<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>), poļu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>w szczególności<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>), portugāļu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>especificamente<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>), rumāņu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>mai precis<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>), slovāku valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>konkrétne<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>), slovēņu valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>to pomeni<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>), zviedru valodas redakcijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>särskilt<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>). Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>ausdrücklich<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> vācu valodas redakcijā nozīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>noteikti<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>. Ungāru valodas redakcijā līdzīgi tiek lietots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>kifejezetten<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>.</P></NOTE>. Šī saikne izriet arī no trešā teikuma, kurā precizēts, kādus citus elementus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>var ietvert<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> vidējās svērtās autoceļu nodevas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tādējādi grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā ir minēti tikai tie elementi, kuri var tikt ņemti vērā vidējo svērto autoceļu nodevu aprēķinā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Nosakot attiecīgās izmaksas, ņem vērā tikai attiecīgās infrastruktūras tīkla būvniecības izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar attiecīgās infrastruktūras tīkla pārvaldīšanu, uzturēšanu un attīstību. Būvniecības izmaksas ir precīzi definētas grozītās Direktīvas 1999/62 2. panta aa) punktā un neietver ceļu policijas izmaksas. Tostarp tīkla uzturēšanas un attīstības izmaksās nevar iekļaut ceļu policijas izmaksas, turklāt iesniedzējtiesa īpaši jautā Tiesai tikai par <HT TYPE="ITALIC">pārvaldīšanas izmaksām</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tāpat kā iesniedzējtiesa, prasītāji pamatlietā un Komisija es uzskatu, ka ceļu policijas izmaksas nav pārvaldīšanas izmaksas. Proti, pārvaldīšanas izmaksu jēdziens attiecas uz izmaksām, kas rodas saistībā ar attiecīgā objekta pārvaldīšanu. Taču policijas darbība nav saistīta autoceļa pārvaldīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Kā uzsvēra Komisija, šīs darbības ir saistītas ar valsts atbildību, kas nerīkojas kā autoceļu infrastruktūras operators, proti, tā rīkojas kā iestāde, kurai ir publiskās varas pilnvaras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šī jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>pārvaldīšanas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> interpretācija apstiprināta grozītās Direktīvas 1999/62 III pielikuma 3. punkta noteikumos, kuros ir precizēts, ka tās ir izmaksas, kas radušās infrastruktūras operatoram. Šis III pielikums, protams, nav piemērojams <HT TYPE="ITALIC">rationae temporis</HT> autoceļu nodevas aprēķinam pamatlietā, jo saskaņā ar šīs direktīvas 7.a panta 3. punktu to nepiemēro tādai autoceļu nodevu iekasēšanas kārtībai kā pamatlietā aplūkotā kārtība, kas jau ir ieviesta <DATE ISO="20080610">2008. gada 10. jūnijā</DATE>, bet tas vismaz var kļūt par avotu pārējās minētajā direktīvā izmantotās terminoloģijas interpretācijai. Šajā ziņā jānorāda, ka saikne starp šādi paredzētajām izmaksām un operatoru ir it īpaši acīmredzama grozītās Direktīvas 1999/62 vācu valodas redakcijā, kuras 7. panta 9. punktā ir lietots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>Kosten für <HT TYPE="ITALIC">Betrieb</HT><QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> (ekspluatācijas izmaksas) un tās III pielikuma 3. punktā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>Kosten des Infrastruktur<HT TYPE="ITALIC">betreibers</HT><QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> (izmaksas, kas radušās infrastruktūras operatoram)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Šajā nozīmē skat. grozītās Direktīvas 1999/62 angļu valodas redakciju, kuras 7. panta 9. punktā ir lietots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>costs of <HT TYPE="ITALIC">operating</HT><QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> (ekspluatācijas izmaksas) un III pielikuma 3. punktā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>costs incurred by the infrastructure <HT TYPE="ITALIC">operator</HT><QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> (izmaksas, kas radušās infrastruktūras operatoram).</P></NOTE>. Piebildīšu, ka šajā III pielikumā nav minētas ceļu policijas izmaksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Šīs interpretācijas pamatojumam jāpiebilst, ka citu šīs grozītās direktīvas tiesību normu mērķis ir noteikt tikai tādas izmaksas, kas var tikt ņemtas vērā autoceļu nodevu aprēķinā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tādējādi grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis var saglabāt vai ieviest autoceļu nodevas autoceļu tīklā <HT TYPE="ITALIC">vienīgi</HT> saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šīs direktīvas 7. panta 2.–12. punktā. Saskaņā ar minētās direktīvas 7.a panta 1. punktu, nosakot vidējo svērto autoceļu nodevu likmes, dalībvalstis ņem vērā dažādas izmaksas, kas definētas šīs direktīvas 7. panta 9. punktā. Tāpat grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 10. punkta a) apakšpunktā, it īpaši šīs tiesību normas trešajā ievilkumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 10. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts mainīt autoceļu nodevu likmes, bet <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>neskarot [..] vidējo svērto ceļu nodevu<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>. Tās trešajā ievilkumā ir prasīts, ka tās netiktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>izveidotas, lai radītu papildu ienākumus no autoceļu nodevu iekasēšanas<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>.</P></NOTE>, un 7. panta 11. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Ar grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 11. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu izņēmuma gadījumos attiecībā uz infrastruktūru kalnu reģionos ir atļauts autoceļu nodevām piemērot uzcenojumu, ar nosacījumu, ka šis uzcenojums nepārsniedz 15 % no vidējās svērtās autoceļu nodevas apmēra, kas aprēķināts saskaņā ar 9. punktu, vai īpašos gadījumos tas nepārsniedz 25 %. Šajā tiesību normā nav paredzēti citi uzcenojumi vidējām svērtām autoceļu nodevām un ir uzsvērts, ka tos aprēķina saskaņā ar grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktu.</P></NOTE> ir ierobežots vidējo svērto autoceļu nodevu uzcenojums, atsaucoties uz šīs direktīvas 7. panta 9. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tādējādi uzskatu, ka no grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta formulējuma ne tieši, ne netieši neizriet, ka šajā tiesību normā, it īpaši minētajā tiesību normā ietvertajā jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>pārvaldīšanas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, būtu iekļautas ceļu policijas izmaksas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par sagatavošanas darbiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Sagatavošanas darbi apstiprina šo interpretāciju, kliedējot jebkādas šaubas par likumdevēja nodomu saistībā ar ceļu policijas izmaksu ņemšanu vērā infrastruktūras izmaksās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka kopš Komisijas Zaļās grāmatas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>Ceļā uz godīgu un efektīvu transporta cenu noteikšanu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>COM(95) 691, galīgā redakcija.</P></NOTE> pieņemšanas, kurā ir izvērtētas ārējo izmaksu internalizācijas iespējas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. Zaļās grāmatas apakšvirsrakstu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>Politiskie risinājumi, lai internalizētu ārējās transporta izmaksas Eiropas Savienībā<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>.</P></NOTE>, Komisija bija paredzējusi infrastruktūras izmaksās iekļaut ceļu policijas izmaksas, kas tāpat kā piesārņojuma izmaksas tiktu uzskatītas par ārējām izmaksām. Tomēr Savienības likumdevējs noraidīja šo pieeju, kad pieņēma gan Direktīvu 1999/62, gan Direktīvu 2006/38, ar ko tika grozīta Direktīva 1999/62.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Runājot, <HT TYPE="ITALIC">pirmkārt</HT>, par Direktīvas 1999/62 sagatavošanas darbiem, Komisija sava priekšlikuma direktīvai pamatojumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Komisijas <DATE ISO="19960710">1996. gada 10. jūlija</DATE> priekšlikums Padomes Direktīvai par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (COM(96) 331, galīgā redakcija) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>priekšlikums Direktīvai 1999/62<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>).</P></NOTE> norādīja, ka ārējās izmaksas aptver <HT TYPE="ITALIC">policijas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">negadījumu izmaksas</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. priekšlikumu Direktīvai 1999/62, 12. lpp.</P></NOTE>, bet šajā posmā tā nebija paredzējusi iekļaut tās direktīvas tekstā. Pēdējā minētajā bija paredzēts autoceļu nodevās iekļaut tikai elementu, lai segtu ārējās izmaksas, kas definētas kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>ar sastrēgumiem un gaisa un trokšņa piesārņojumu saistītās izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. priekšlikumu Direktīvai 1999/62 (45. lpp. (definīcija) un 48. lpp. (7. panta 8. un 9. punkts)).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un patērētāju tiesību aizsardzības komisija sniedza atzinumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Vides, sabiedrības veselības un patērētāju tiesību aizsardzības komisijas <DATE ISO="19970523">1997. gada 23. maija</DATE> atzinums, kas iekļauts Eiropas Parlamenta <DATE ISO="19970704">1997. gada 4. jūlija</DATE> ziņojumā par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (A4‑0243/97) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>Parlamenta ziņojums<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, 21., 23. un 33. lpp.).</P></NOTE>, saskaņā ar kuru direktīvā būtu jāatsaucas uz četriem galvenajiem ar transportu saistītiem ārējo izmaksu avotiem, kas minēti Zaļajā grāmatā, proti, satiksmi, gaisa piesārņojumu, trokšņa piesārņojumu un negadījumiem. Tomēr Parlaments neatbalstīja šo atzinumu un pat piedāvāja pilnībā svītrot tiesību normu par ārējo izmaksu iekļaušanu līdz brīdim, kad būs vairāk informācijas šajā jautājumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. Parlamenta ziņojumu, 20. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tā kā Eiropas Savienības Padome nepastiprināja Komisijas viedokli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Grozītais <DATE ISO="19980713">1998. gada 13. jūlija</DATE> priekšlikums Padomes Direktīvai par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru Komisija sagatavojusi saskaņā ar EKL 189.A panta 2. punktu (COM(1998) 427, galīgā redakcija), 2. lpp.</P></NOTE>, tā pieņēma kopējo nostāju, kurā ir ņemta vērā Parlamenta pieeja un kurā tādējādi nav iekļauts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>ārējās izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>, norādot, ka par tām vēl nav veikts plašāks pētījums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Kopējā nostāja (EK) Nr. 14/1999, ko pieņēmusi Padome <DATE ISO="19990118">1999. gada 18. janvārī</DATE> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="058" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV 1999, C 58, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, skat. it īpaši 12. lpp.) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>Kopējā nostāja<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>).</P></NOTE>. Turklāt Padome uzsvēra, ka dalībvalstīm, kas piemēro autoceļu nodevu iekasēšanas kārtību, ir jāievēro pamatprincips attiecībā uz saikni starp autoceļu nodevu apmēru un infrastruktūras izmaksām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Skat. Kopējo nostāju, 14. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Direktīvā 1999/62, ko beigu beigās pieņēma Parlaments un Padome, nebija paredzēta tiesību norma par ārējām izmaksām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Šī iemesla dēļ es nepiekrītu Vācijas valdības viedoklim, ka Parlamenta un Padomes atteikums iekļaut ārējās izmaksas attiecās tikai uz ārējām izmaksām, par kurām vēl nebija pietiekamas informācijas, lai varētu noteikt to apmēru, bet tas neattiecās uz ceļu policijas izmaksām. Parlaments un Padome noraidīja visas tiesību normas par ārējām izmaksām.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Attiecībā, <HT TYPE="ITALIC">otrkārt</HT>, uz Direktīvas 2006/38 sagatavošanas darbiem no priekšlikuma direktīvai izriet<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Komisijas <DATE ISO="20030723">2003. gada 23. jūlija</DATE> priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (COM(2003) 448, galīgā redakcija) (turpmāk tekstā – “priekšlikums Direktīvai 2006/38)).</P></NOTE>, ka šoreiz Komisija bija paredzējusi ņemt vērā ceļu policijas izmaksas, iekļaujot šīs direktīvas 7. panta 9. punktā negadījumu izmaksas, ciktāl tās nesedza apdrošināšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. priekšlikumu Direktīvai 2006/38, 4. un nākamās lpp., 22. un nākamās lpp. Komisijas piedāvātajā III pielikumā bija paredzēts punkts par negadījumu izmaksām, kuras, pēc Komisijas domām, ietvēra arī saistībā ar negadījumiem sniegto publisko pakalpojumu administratīvās izmaksas; skat. priekšlikumu Direktīvai 2006/38, 33. un nākamās lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Parlaments apsvēra iespēju ņemt vērā arī negadījumu izmaksas, vienlaikus ierobežojot to tvērumu tikai līdz izmaksām, kas atbilst infrastruktūras pārvaldītāja faktiskajiem maksājumiem par ieguldījumiem, lai novērstu negadījumus un samazinātu to skaitu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P><DATE ISO="20040323">2004. gada 23. marta</DATE> Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (A5‑0220/2004), 19. un 20. lpp. (28. grozījums) un 32. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tomēr Padome pieņēma kopējo nostāju, kurā neminēja negadījumus. Tādējādi šī iestāde neatbalstīja Parlamenta priekšlikumu šajā jautājumā, lai arī tas nebija tik tālejošs kā Komisijas priekšlikums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P><DATE ISO="20050906">2005. gada 6. septembra</DATE> Kopējā nostāja (EK) Nr. 33/2005, kuru Padome pieņēmusi [..] ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="275E" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2005">OV 2005, C 275 E, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, skat. it īpaši 17. lpp.).</P></NOTE>. Beigu beigās pieņemtās grozītās Direktīvas 1999/62 tekstā nav iekļauta tiesību norma par ārējām izmaksām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tādējādi ir jākonstatē, ka sagatavošanas darbi apstiprina interpretāciju, saskaņā ar kuru grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta otrajā teikumā ceļu policijas izmaksas nav iekļautas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par teleoloģisko interpretāciju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Grozītās Direktīvas 1999/62 mērķis neļauj izdarīt citu secinājumu. No tās 1. un 2. apsvēruma izriet, ka likumdevējs nolēma pakāpeniski saskaņot nodevu iekasēšanas sistēmu un izveidot taisnīgu pārvadātājiem uzliekamo infrastruktūras izmaksu iekasēšanas mehānismu, lai novērstu transporta uzņēmumu konkurences traucējumus Savienībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu Komisija/Austrija, 91. un 92. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tādējādi grozītajā Direktīvā 1999/62 ir ietverti visām dalībvalstīm saistoši noteikumi, vienlaikus paredzot ieviest turpmākus grozījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Taču šie grozījumi it īpaši attiecas uz ārējo izmaksu internalizāciju un tādējādi uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> principa piemērošanu. Kā izriet no Direktīvas 2006/38 18. un 19. apsvēruma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Direktīvas 2006/38 18. apsvērumā ir noteikts: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>Lai turpmāk varētu pieņemt kompetentus un objektīvus lēmumus par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> principa iespējamu piemērošanu visiem transporta veidiem, izmantojot ārējo izmaksu internalizāciju, būtu jāizstrādā vienoti aprēķināšanas principi, kuru pamatā ir zinātniski atzīti dati. Pieņemot turpmākus lēmumus par šo jautājumu, būtu pilnībā jāņem vērā pašreizējais nodokļu slogs, kas gulstas uz kravu autopārvadājumu uzņēmumiem, to skaitā transportlīdzekļu nodeva un degvielas akcīzes nodoklis.<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> Saskaņā ar šīs direktīvas 19. apsvērumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>Komisijai būtu jāsāk izstrādāt vispārēji piemērojams, pārredzams un saprotams modelis visu transporta veidu ārējo izmaksu novērtējumam, kuru izmantotu kā pamatu turpmākiem infrastruktūras lietošanas maksas aprēķiniem<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>.</P></NOTE>, šos grozījumus ir paredzēts izdarīt <HT TYPE="ITALIC">tikai</HT> <HT TYPE="ITALIC">turpmāk</HT>. Šī projekta uz nākotni vērsto raksturu apstiprina grozītās Direktīvas 1999/62 11. panta trešā daļa, saskaņā ar kuru Komisijai ir jāizstrādā vispārēji piemērojams, pārredzams un saprotams modelis visu transporta veidu ārējo izmaksu novērtējumam, kā arī ārējo izmaksu internalizācijas ietekmes novērtējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tādējādi starplaikā ārējo izmaksu internalizāciju un it īpaši ceļu policijas izmaksas Savienības likumdevējs ir apzināti izslēdzis no grozītās Direktīvas 1999/62 piemērošanas jomas un, ņemot vērā tās 7. panta 9. punktā noteiktos ierobežojumus, dalībvalstis nevar iekļaut šīs izmaksas infrastruktūras izmaksu aprēķinā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tāpēc es nepiekrītu Vācijas valdības viedoklim, ka satiksmes drošība vai infrastruktūru izmantošana, ko uzrauga un veic ceļu policija, esot autoceļu tīkla raksturiezīme, no kuras izriet, ka tad, ja tās netiktu ņemtas vērā kā infrastruktūras izmaksas, tas būtu pretrunā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>lietotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> principam. Es nepiekrītu arī atbildētājas pamatlietā viedoklim, saskaņā ar kuru, ja netiktu ņemtas vērā šīs publiskajam operatoram radušās izmaksas, tas radītu atšķirīgu attieksmi pret publiskajiem un privātajiem operatoriem, jo izmaksas, kas rodas autoceļu patruļai, Francijas koncesionāriem vai autoceļu policijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Ja privātais infrastruktūras pārvaldītājs, pildot koncesijas līgumu, izmanto publisku spēku, lai nodrošinātu infrastruktūras drošību.</P></NOTE>, lai nodrošinātu infrastruktūras drošību, ir izmaksas, kas rodas privātajam infrastruktūras pārvaldītājam, un tādējādi tās ir ekspluatācijas izmaksas saistībā ar koncesiju līgumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. grozītās Direktīvas 1999/62 III pielikuma 3. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāuzsver, pirmkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">īpaši</HT> infrastruktūras izdevumi, kas paredzēti, lai uzlabotu satiksmes drošību, ietilpst infrastruktūras finansēšanas izmaksās grozītās Direktīvas 1999/62 2. panta aa) punkta otrā ievilkuma ii) apakšpunkta trešās daļas izpratnē. Turklāt es piekrītu Komisijas viedoklim, kuru tā pauda tiesas sēdē Tiesā, proti, ka ceļu policijas izmaksas atšķirībā no civilo misiju izmaksām nav operatora izmaksas, kā tas ir ceļa strādnieku Vācijā vai autoceļu patruļas Francijā gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Otrkārt, lai arī Direktīvā 1999/62, kura pēdējo reizi grozīta ar Direktīvu 2013/22/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="20130513">2013. gada 13. maijs</DATE>), ar ko pielāgo dažas direktīvas transporta politikas jomā saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="158" PAGE.FIRST="356" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 158, 356. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un kuras 2. panta bb) punktā ir paredzēta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>maksa par ārējām izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, šī maksa ir definēta kā maksa, ko iekasē, lai segtu izmaksas, kuras dalībvalstī radušās satiksmes izraisītā gaisa piesārņojuma un/vai trokšņa piesārņojuma dēļ. Negadījumu izmaksas, kas iekļautas ceļu policijas izmaksās, nav minētas ne šajā definīcijā, ne kādā citā šīs direktīvas tiesību normā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Treškārt, jāpiebilst, ka Komisijas <DATE ISO="20141210">2014. gada 10. decembra</DATE> atzinums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Komisijas <DATE ISO="20141210">2014. gada 10. decembra</DATE> atzinums saskaņā ar Direktīvas 1999/62/EK 7.h panta 2. punktu par jaunas autoceļu nodevu iekasēšanas kārtības izveidi Vācijā (C(2014) 9313 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>).</P></NOTE>, ko atbildētāja pamatlietā min kā pierādījumu tam, ka ceļu policijas izmaksas, Komisijas skatījumā, ir iekļautas infrastruktūras izmaksās, it īpaši ekspluatācijas izmaksās, kā arī Komisijas <DATE ISO="20190116">2019. gada 16. janvāra</DATE> atzinums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Komisijas atzinums saskaņā ar Direktīvas 1999/62/EK 7.h panta 2. punktu par jaunas autoceļu nodevu iekasēšanas kārtības izveidi Vācijā (C(2019) 60) – nav publicēts.</P></NOTE> attiecas uz ekspertīzes atzinumiem par autoceļu infrastruktūru Vācijā laikposmos no 2013. līdz 2017. gadam un no 2018. līdz 2022. gadam. Tātad tie neattiecas uz šajā lietā aplūkoto laikposmu. Turklāt, tā kā Komisijas atzinums neradīja saistošas tiesiskas sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060912">2006. gada 12. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reynolds Tobacco</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑131/03 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:541">EU:C:2006:541</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120514">2012. gada 14. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sepracor Pharmaceuticals (Ireland)</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑477/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:292">EU:C:2012:292</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, tas nevar grozīt Padomes un Parlamenta pieņemtās direktīvas juridisko piemērojamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tādējādi es ierosinu Tiesai uz otrā prejudiciālā jautājuma a) daļu atbildēt, ka grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav iekļautas ceļu policijas izmaksas kā infrastruktūras izmaksas, it īpaši, kā ekspluatācijas izmaksas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par infrastruktūras izmaksu nelielu pārsniegšanu (otrā jautājuma b) daļa)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar spriedumu Komisija/Austrija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Šajā nozīmē skat. šī sprieduma 135. un 140. punktu.</P></NOTE> autoceļa būvniecības, ekspluatācijas un attīstības izmaksu pārsniegšana vairāk nekā par 150 % nozīmē Direktīvas 93/89 7. panta h) punktā noteikto pienākumu neizpildi. Šī tiesa vaicā Tiesai, vai šo izmaksu neliela pārsniegšana rada tādas pašas sekas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par infrastruktūras izmaksu pārsniegšanu, ņemot vērā izmaksas, kas nav minētas grozītajā Direktīvā 1999/62</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Kā esmu izklāstījis iepriekš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. šo secinājumu 24.–55. punktu.</P></NOTE>, grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkts izslēdz iespēju autoceļu nodevās iekļaut elementus, kas nav minēti šajā tiesību normā. Tādējādi infrastruktūras izmaksu pārsniegšana tā iemesla dēļ, ka tika ņemti vērā šie citi elementi, nozīmē šīs tiesību normas pārkāpumu, un ir jāuzskata, ka uz šo elementu pamata noteiktajam pienākumam maksāt autoceļu nodevu nav juridiska pamata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tā kā uz ceļu policijas izmaksām nevar attiecināt ne jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>pārvaldīšanas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, ne – vispārīgāk – infrastruktūras izmaksas, grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktam ir pretrunā izmaksu pārsniegšana par 3,8 % vai jebkāda pārsniegšana šajā ziņā. Tādējādi nav jāizskata jautājums par to, vai šo izmaksu aprēķinā, iespējams, ir pieļauta aprēķina kļūda, jo tika ņemtas vērā ne tikai ceļu policijas izmaksas, bet ar noziedzības apkarošanu kopumā saistītās izmaksas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Atbildētāja pamatlietā uzskata, ka noziedzības apkarošanas izmaksas kopumā atšķiras no ceļu policijas izmaksām, un apgalvo, ka tā vienmēr ir tās abas rūpīgi nošķīrusi grāmatvedības jomā.</P></NOTE>. Visas šīs izmaksas, kas nav minētas grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā, ir jāizslēdz pilnībā. Tāpēc nav jāprecizē, vai izmaksas aptuveni 730 miljonu EUR apmērā 2010. gadā ir tikai ar ceļu policijas izdevumiem saistītās izmaksas, ko ir apšaubījusi iesniedzējtiesa un prasītāji pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Turpinājumā aplūkošu jautājumu par grozītajā Direktīvā 1999/62 paredzēto izmaksu nelielu pārsniegšanu – šajā gadījumā tie ir minētās direktīvas 7. panta 9. punkta trešajā teikumā minētie ienākumi [atlīdzība par ieguldīto kapitālu].</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par infrastruktūras izmaksu nelielu pārsniegšanu saistībā ar atlīdzību par ieguldīto kapitālu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Es ierosinu Tiesai nospriest, ka pat neliela infrastruktūras izmaksu pārsniegšana saistībā ar atlīdzību par ieguldīto kapitālu, kas paredzēta grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā, ir šīs tiesību normas pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā pārsniegšana atlīdzības par ieguldīto kapitālu aprēķinā pieļauto kļūdu dēļ esot 2,2 % (6 % <FT TYPE="DECIMAL">–3,8</FT> %).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Šādu pārsniegšanu, protams, nevar salīdzināt ar pārsniegšanu 150 % apmērā, kas minēta spriedumā Komisija/Austrija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tomēr jānorāda, ka ne grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā, ne citās šīs direktīvas tiesību normās nav iekļauts <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> noteikums. Turklāt šīs direktīvas 7. panta 9. punkta pirmajā teikumā ir noteikts, ka autoceļu nodevu pamatā ir <HT TYPE="ITALIC">vienīgi</HT> infrastruktūras izmaksu segšanas princips, kas nepieļauj nekādu pārsniegšanu, lai cik neliela tā būtu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Tāpēc infrastruktūras izmaksu neliela pārsniegšana saistībā ar atlīdzību par ieguldīto kapitālu ir jāuzskata par grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Attiecībā uz jautājumu par to, vai tika pārsniegtas infrastruktūras izmaksas saistībā ar atlīdzību par ieguldīto kapitālu, ir jāuzsver, ka Tiesai šis jautājums netika uzdots tieši. Tomēr, pakārtoti un lai sniegtu iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi, veikšu turpmāk minētos precizējumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka, pēc iesniedzējtiesas domām, kļūdas tika pieļautas saistībā ar pamatīpašuma, proti, zemesgabalu, uz kuriem uzbūvēti attiecīgie autoceļi, vērtību, kas tika izmantota procentu aprēķinā; tā nebija jāaprēķina, ņemot vērā jauno pašreizējo šī īpašuma vērtību. Tādējādi aprēķins esot kļūdaini balstīts uz daļēji privāta, daļēji valsts uzņēmuma fikciju, jo attiecīgajā laikposmā autoceļu tīklu privatizācija nopietni netika plānota<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Pēc iesniedzējtiesas domām, tas izriet no Vācijas pamatlikuma, precīzāk, no <HT TYPE="ITALIC">Grundgesetz für die Bundesrepublik Deutschland</HT> (<DATE ISO="19490523">1949. gada 23. maija</DATE> Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikums (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT> 1949 I, 1. lpp.)), 90. panta 1. punkta otrā teikuma.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Pēc šīs tiesas domām, ja tiek izmantota cita <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>fikcija<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>, proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>uzņēmumu kopība – valsts pārvalde<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>, lietojot tās izmantotos jēdzienus, zemesgabalu vērtība, pamatojoties uz kuru aprēķināti procenti, varēja būt tikai <HT TYPE="ITALIC">iegādes vērtība</HT>. Šīs vērtības vēlāk nedrīkstēja koriģēt, kā tas notika izskatāmajā lietā, jo šajā gadījumā tiktu atlīdzināts ne tikai ieguldītais kapitāls, ieskaitot inflāciju, bet tiktu gūti arī papildu ieņēmumi, kuros ņemtas vērā zemesgabalu aizstāšanas izmaksas pat tad, ja tie nebija jāaizstāj.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka atlīdzības par ieguldīto kapitālu iespēja ir paredzēta grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta trešajā teikumā. Šajā tiesību normā ir skaidri norādīts, ka vidējās svērtās autoceļu nodevās var iekļaut ienākumus [atlīdzību par ieguldīto kapitālu] atbilstoši tirgus apstākļiem. Turklāt šīs direktīvas 2. panta aa) punktā ir paredzēts, ka būvniecības izmaksas attiecīgā gadījumā ietver finansēšanas izmaksas, kas definētas minētās direktīvas 2. panta ab) punktā kā procenti par aizņēmumiem un/vai ieņēmumi no akcionāru pašu kapitāla.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Lai arī dalībvalstīm ir piešķirta rīcības brīvība autoceļu nodevu aprēķinā, it īpaši, piemērot drīzāk vienu aprēķina metodoloģiju nekā citu un noteikt infrastruktūru efektivitātes līmeni, tomēr ir svarīgi, lai veiktās izvēles būtu reālas un lai izmaksas atbilstu esošai vai paredzamai ekonomiskai realitātei. Pretējā gadījumā grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkts zaudētu lietderīgo iedarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Taču, ja nav paredzēta privatizācija, ne arī autoceļu un zemesgabalu aizstāšana, uz kuriem tās ir uzbūvētas, un ja nav citu būtisku ekonomisku argumentu – kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, pēdējā minētā var likumīgi nospriest, ka nebija reāli ņemt vērā šo zemesgabalu jauno vērtību autoceļu nodevas aprēķinā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Tādēļ jāpiekrīt iesniedzējtiesas viedoklim, ka, veicot pārbaudi par to, vai ir ticis ievērots grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkts, ir jāpārliecinās, ka atlīdzības par ieguldīto kapitālu novērtējums nav balstīts uz kļūdainiem pieņēmumiem, kas maskē esošo vai paredzamo ekonomisko realitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus šos apsvērumus, uz otrā prejudiciālā jautājuma b) daļu, manuprāt, ir jāatbild, ka pat infrastruktūras izmaksu neliela pārsniegšana, kā tas paredzēts grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā, nozīmē šīs tiesību normas pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Pakārtoti es norādu, ka šīs direktīvas 7. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir atlīdzības par ieguldīto kapitālu aprēķins, kas ir veikts, pamatojoties uz vērtībām, kurās nav ņemta vērā ekonomiskā realitāte.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par tiešo iedarbību (pirmais prejudiciālais jautājums)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktam un 7.a panta 1. un 2. punktam ir tieša iedarbība.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka visos gadījumos, kad direktīvas noteikumi no to satura viedokļa šķietami ir beznosacījumu un pietiekami precīzi, uz šiem noteikumiem var atsaukties, ja noteiktajā termiņā nav pieņemti īstenošanas pasākumi, iebilstot pret visiem valsts noteikumiem, kas nav saskaņā ar direktīvu, vai arī ja tie ir tādi, kas paredz tiesības, kuras privātpersonas var izmantot attiecībā pret valsti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911119">1991. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Francovich</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/90 un C‑9/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:428">EU:C:1991:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020711">2002. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marks &amp; Spencer</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑62/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:435">EU:C:2002:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181004">2018. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Link Logistik N&amp;N</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑384/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:810">EU:C:2018:810</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī 2019. gada 13. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Human Operator</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑434/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:112">EU:C:2019:112</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Tā kā transponēšanas termiņš beidzās <DATE ISO="20080610">2008. gada 10. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. Direktīvas 2006/38 2. panta 1. punkta pirmo teikumu.</P></NOTE>, rodas jautājums tikai par to, vai minētās tiesību normas var uzskatīt par pietiekami precīzām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Kā esmu izklāstījis šo secinājumu 69. punktā, grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā ir paredzēta dalībvalstu rīcības brīvība vidējās svērtās autoceļu nodevas aprēķināšanā. Tomēr saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru šis apstāklis neskar to, ka tiesību norma ir beznosacījuma un pietiekami precīza, ciktāl ir iespējams noteikt minimālo aizsardzību, kas ir jānodrošina dalībvalstīm, un ciktāl, veicot pārbaudi tiesā, var pārliecināties, ka ir ievērotas šīs minimālās prasības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940714">1994. gada 14. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Faccini Dori</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑91/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:292">EU:C:1994:292</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gassmayr</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑194/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:386">EU:C:2010:386</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2012. gada 24. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dominguez</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑282/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:33">EU:C:2012:33</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī šajā nozīmē – <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180906">2018. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hampshire</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑17/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:674">EU:C:2018:674</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Turklāt rīcības brīvība neizslēdz iespēju veikt pārbaudi tiesā, lai pārliecinātos, vai valsts iestādes nav to pārsniegušas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Skat. spriedumus, 1977. gada 1. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Verbond van Nederlandse Ondernemingen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>51/76</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1977:12">EU:C:1977:12</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraaijeveld</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑72/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:404">EU:C:1996:404</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un tādējādi – vai valsts tiesību akti tika pieņemti un piemēroti, ievērojot attiecīgo Eiropas [Savienības] tiesību normu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120905">2012. gada 5. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rahman</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑83/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:519">EU:C:2012:519</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvu 1999/62 Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Rieser Internationale Transporte</HT> nosprieda, ka šīs direktīvas 7. panta 9. punkts nav uzskatāms par beznosacījuma un pietiekami precīzu, lai privātpersonas atsauktos uz to, vēršoties pret valsts iestādi, jo šī tiesību norma ir vēl neprecīzāka par Direktīvas 93/89 7. panta h) punktu. No šī sprieduma izriet, ka Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā dalībvalstīm ir sniegtas vispārējas vadlīnijas, lai aprēķinātu autoceļu nodevas, bet nav norādīta konkrētu aprēķina metode, un šajā ziņā dalībvalstīm ir piešķirta <HT TYPE="ITALIC">ļoti plaša</HT> rīcības brīvība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Rieser Internationale Transporte</HT>, 40. un nākamie punkti.</P></NOTE>. Precīzāk, Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta formulējums bija identisks Direktīvas 93/89 7. panta h) punkta formulējumam, izņemot to, ka tas attiecās nevis uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>autoceļu nodevu likmēm<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>, bet <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>vidējām svērtām autoceļu nodevām<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>, tomēr tajā šis jēdziens netika definēts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Rieser Internationale Transporte</HT>, 41. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Direktīvas 93/89 7. panta h) punktā bija noteikts, ka autoceļu nodevu saista ar attiecīgā infrastruktūras tīkla būvniecības, ekspluatācijas un attīstības izmaksām. Pēc Tiesas domām, šajā pantā nebija precīzi noteikts šīs saiknes raksturs un netika definēta neviena no trim attiecīgo izmaksu pozīcijām, proti, ne būvniecības, ekspluatācijas un attīstības izmaksas, ne <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>attiecīgā infrastruktūras tīkla<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> jēdziens<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Rieser Internationale Transporte</HT>, 40. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka arī grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta otrā teikuma formulējumā ir paredzēts, ka vidējās svērtās autoceļu nodevas <HT TYPE="ITALIC">ir saistītas</HT> ar būvniecības izmaksām un attiecīgās infrastruktūras tīkla pārvaldīšanas, uzturēšanas un attīstības izmaksām. Tomēr, kā esmu izklāstījis iepriekš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Skat. šo secinājumu 27. punktu.</P></NOTE>, šajā 7. panta 9. punktā tagad ir skaidri precizēts, ka autoceļu nodevu pamatā ir <HT TYPE="ITALIC">vienīgi</HT> to infrastruktūras izmaksu atgūšanas princips, kas izsmeļoši uzskaitītas šajā tiesību normā, un tas ierobežo dalībvalstu rīcības brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Turklāt atšķirībā no iepriekšējām redakcijām grozītās Direktīvas 1999/62 2. pantā ir definēts attiecīgais infrastruktūras tīkls, proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>Eiropas autoceļu tīkls<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>, kā arī jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>vidējā svērtā autoceļu nodeva<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>būvniecības izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>finansēšanas izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>, šīs pēdējās minētās izmaksas attiecīgā gadījumā var iekļaut būvniecības izmaksās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>No tā, manuprāt, izriet, ka Savienības likumdevējs grozītajā Direktīvā 1999/62 ir novērsis galvenos Tiesas spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Rieser Internationale Transporte</HT> minētos trūkumus, kas liedza Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktam tiešo iedarbību. Ar pēdējās minētās direktīvas 7. panta 9. punktu dalībvalstīm, manuprāt, ir uzlikts skaidrs pienākums noteikt autoceļu nodevu, pamatojoties vienīgi uz šajā tiesību normā minētajām izmaksām. Rīcības brīvības esamība un grozītās Direktīvas 1999/62 III pielikuma nepiemērojamība izskatāmajā lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Kā izriet no šo secinājumu 33. punkta, šis pielikums nav piemērojams <HT TYPE="ITALIC">rationae temporis</HT>.</P></NOTE> neliedz valsts tiesai pēc privātpersonas pieprasījuma veikt pārbaudi saistībā ar šī pienākuma ievērošanu – tā vismaz var pārbaudīt, vai tādas izmaksas, kas nav paredzētas šajā direktīvā, kā ceļu policijas izmaksas, ir tikušas iekļautas autoceļu nodevu aprēķinā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Par tiešu atsaukšanos uz Savienības tiesību normu rīcības brīvības pārsniegšanas gadījumā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">JP Morgan Fleming Claverhouse Investment Trust</HT> un <HT TYPE="ITALIC">The Association of Investment Trust Companies</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑363/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:391">EU:C:2007:391</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Tādējādi, manuprāt, uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka privātpersona var atsaukties valsts tiesā uz grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta tiešo iedarbību, lai pārbaudītu, vai valsts tiesību akti ir tikuši pieņemti un piemēroti, ievērojot šīs direktīvas 7. panta 9. punktā paredzēto rīcības brīvību, autoceļu nodevu noteikšanā ņemot vērā ceļu policijas izmaksas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par a posteriori aprēķinu (trešais prejudiciālais jautājums)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa jautā, kādas sekas rada Tiesas sniegtā grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta interpretācija, no kuras izriet, kā es to ierosinu, ka autoceļu nodevu aprēķins pamatlietā ir kļūdains. Šī tiesa vēlas noskaidrot, vai ir iespējams veikt <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> infrastruktūras izmaksu aprēķinu, balstoties uz faktiskajām izmaksām un faktiski iekasētajām autoceļu nodevu summām. Pēc iesniedzējtiesas domām, Vācijas tiesībās konkrētos apstākļos šāds aprēķins ir atļauts, bet tā sekas varētu būt tādas, ka prasītāju pieprasīto summu atmaksa netiek veikta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Proti, ciktāl šīs izmaksas ir lielākas nekā iekasētās maksas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Atbildētāja pamatlietā rakstveida apsvērumos apgalvo, ka tas tā ir pamatlietā un ka laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam faktiski atgūtās izmaksas ir samazinājušās aptuveni par 11 % salīdzinājumā ar ekspertu paredzētajām izmaksām.</P></NOTE>, tās var kompensēt saskaņā ar grozīto Direktīvu 1999/62 par pārmērīgām atzītās autoceļu nodevas likmes. Iesniedzējtiesa precizē, ka šāda kompensācija, kas tiek nodrošināta, veicot <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķinu, Vācijas tiesībās ir atļauta ar nosacījumu, ka kļūda nav būtiska un acīmredzama. Tomēr šī tiesa jautā, vai šī kompensācija ir saderīga ar grozīto Direktīvu 1999/62, izskatot to sprieduma Komisija/Austrija, it īpaši tā 138. punkta, gaismā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka Tiesa šajā ziņā noraidīja pamatojumu autoceļu nodevu likmju palielināšanai par Brenneres (Austrija) autoceļa lietošanu, balstoties uz izmaksu aprēķina <HT TYPE="ITALIC">jaunu metodi</HT>, ko tiesvedības laikā piedāvāja Austrijas Republika. Tiesa uzskatīja, ka šī dalībvalsts nav paskaidrojusi, cik lielā mērā šī jaunā aprēķina metode ir piemērotāka attiecīgā autoceļa izmaksu aprēķinam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tiesa piebilda, ka Direktīvas 93/89 7. panta h) punkts ietver to, ka autoceļu nodevas likmju koriģēšana ir jāveic <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> <HT TYPE="ITALIC">aprēķina</HT>, kas to pamato, un tādējādi tiesību norma nevar pamatot šo likmju palielināšanu, veicot <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķinu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāaplūko jautājums, vai grozītā Direktīva 1999/62, it īpaši tās 7. panta 9. punkts un 7.a panta 1. un 2. punkts, izskatot to kopsakarā ar šo spriedumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķins, kurš veikts tiesvedības laikā nolūkā pierādīt, ka beigu beigās autoceļu nodevas likmes faktiski nepārsniedz izmaksas, kas var tikt ņemtas vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, <HT TYPE="ITALIC">pirmkārt</HT>, jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 260. panta 1. punktu tiesai ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Tiesas sprieduma izpildei. Tādējādi, ja no Tiesas sprieduma izriet, ka izmaksu aprēķins autoceļu nodevu noteikšanai ir bijis kļūdains saskaņā ar grozīto Direktīvu 1999/62, valsts tiesai, kurai ir jāiztiesā pamatlieta, ir jāpieprasa atmaksāt pārmaksātās summas, ja par to ir celta prasība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Šī tiesa nevar ņemt vērā <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķinus, nepārkāpjot šo LESD 260. panta 1. punktu un neskarot grozītās Direktīvas 1999/62 efektivitāti, kā to interpretējusi Tiesa, lai nospriestu, ka uz nepareizu aprēķinu pamata pārmaksāto summu atmaksa nav jāveic.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Es piebildīšu, <HT TYPE="ITALIC">otrkārt</HT>, ka grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punktā un 7.a panta 1. un 2. punktā nav minēta iespēja veikt <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķinu. Jāatgādina arī, ka šīs direktīvas 7. panta 9. punktā ir minēti elementi, kurus izsmeļoši var iekļaut autoceļu nodevu aprēķinā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">treškārt</HT>, jāuzsver, ka grozītā Direktīva 1999/62 neizslēdz autoceļu nodevu koriģēšanu, balstoties uz faktiskajām izmaksām, ja aprēķina sistēma ir izveidota <HT TYPE="ITALIC">pirms</HT> šīs koriģēšanas un publiskošanas. Jānorāda, ka šo interpretāciju apstiprina šīs direktīvas III pielikuma 4. punkta pirmais un trešais ievilkums, kuros ir paredzēts, ka autoceļu nodevas var regulāri pielāgot un koriģēt, lai labotu jebkādu nepietiekamu vai pārmērīgu atgūšanu aplēses kļūdu dēļ. Šī interpretācija atbilst Tiesas vērtējumam sprieduma Komisija/Austrija 138. punktā, saskaņā ar kuru autoceļu nodevu likmju pielāgošana ir jāveic <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> to pamatojoša aprēķina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Tādējādi ierosinu uz trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka grozītā Direktīva 1999/62, it īpaši tās 7. panta 9. punkts un tās 7.a panta 1. un 2. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķins, kurš veikts tiesvedības laikā nolūkā pierādīt, ka beigu beigās autoceļu nodevas likmes faktiski nepārsniedz izmaksas, kas var tikt ņemtas vērā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par šī sprieduma iedarbības laikā ierobežojumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Tiesa sniegtu manis ierosināto atbildi uz trešo prejudiciālo jautājumu, atbildētāja pamatlietā lūdz ierobežot laikā pasludināmā sprieduma sekas. Uzskatu, ka šis lūgums ir iesniegts novēloti, proti, tiesas sēdes laikā Tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tāda sprieduma seku ierobežojums laikā, kurā Tiesa prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā interpretē Savienības tiesību normu, ir ārkārtas pasākums, kura īstenošanai ir jāizpilda divi būtiski kritēriji, proti, ieinteresēto personu <HT TYPE="ITALIC">labas ticības</HT> esamība un <HT TYPE="ITALIC">būtisku traucējumu rašanās risks</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schuch‑Ghannadan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑274/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:828">EU:C:2019:828</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Tiesa ir izmantojusi šādu risinājumu tikai ļoti konkrētos apstākļos, kad pastāvēja risks, ka varētu iestāties smagas ekonomiskas sekas, it īpaši saistībā ar tādu tiesisko attiecību lielo skaitu, kas nodibinātas labticīgi, pamatojoties uz regulējumu, kurš tika uzskatīts par spēkā esošu, un izrādījās, ka privātpersonas un valsts iestādes bija iesaistītas rīcībā, kas neatbilda Savienības tiesībām saistībā ar objektīvu un būtisku nenoteiktību attiecībā uz Savienības tiesību normu piemērojamību; šo nenoteiktību varēja veicināt tāda pati rīcība no citu dalībvalstu vai Komisijas puses<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schuch‑Ghannadan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑274/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:828">EU:C:2019:828</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā atbildētāja pamatlietā nesniedza pierādījumus tam, ka ir izpildīti šie divi kumulatīvie kritēriji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pirmkārt</HT>, tā nav pamatojusi ieinteresēto personu labticību. Precīzāk, tā nav norādījusi, kādā ziņā Komisijas 2014. un 2019. gada atzinumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Skat. šo secinājumu 54. punktu.</P></NOTE>, kuros Komisija sniedza labvēlīgu atzinumu par autoceļu nodevu jauno iekasēšanas kārtību, kas ietver ar ceļu policiju infrastruktūras saistītās izmaksas, ir izraisījuši objektīvas un nopietnas neskaidrības par grozītās Direktīvas 1999/62 7. panta 9. punkta piemērojamību. Proti, pamatlietā aplūkotās autoceļu nodevu likmes laikposmā no <DATE ISO="20100101">2010. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20110718">2011. gada 18. jūlijam</DATE> tika aprēķinātas, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">WKG</HT> <HT TYPE="ITALIC">2007</HT>, kas attiecās uz laikposmu no 2007. līdz 2012. gadam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Skat. šo secinājumu 12. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Tātad ir jākonstatē, ka šie atzinumi ir sniegti pēc attiecīgā laikposma beigām un tādējādi tos nevarēja ņemt vērā, nosakot autoceļu nodevas pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrkārt</HT>, atbildētāja pamatlietā, kas tiesas sēdē lūdza ierobežot laikā sprieduma sekas, nesniedza precizējumus par smagu ekonomisku seku riska esamību. Es apzinos šīs lietas <HT TYPE="ITALIC">iespējamu</HT> ekonomisko nozīmīgumu. Tomēr summa 200 miljonu EUR gadā kā ceļu policijas izmaksas saistībā ar smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas minētas iesniedzējtiesas nolēmumā un ko ir atgādinājusi atbildētāja pamatlietā tiesas sēdē, nav pietiekama, ņemot vērā valsts tiesībās paredzētos noteikumus, lai pierādītu smagu ekonomisku seku riska esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Tādējādi es ierosinu noraidīt lūgumu ierobežot pasludināmā sprieduma iedarbību laikā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein‑Westfalen</HT> (Ziemeļreinas‑Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija) jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Privātpersona valsts tiesā var atsaukties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/62/EK (<DATE ISO="19990617">1999. gada 17. jūnijs</DATE>) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/38/EK (<DATE ISO="20060517">2006. gada 17. maijs</DATE>), 7. panta 9. punkta un 7.a panta 1. un 2. punkta tiešo iedarbību, lai pārbaudītu, vai valsts tiesību akti ir tikuši pieņemti un piemēroti, ievērojot šīs direktīvas 7. panta 9. punktā paredzēto rīcības brīvību, autoceļu nodevu noteikšanā ņemot vērā ceļu policijas izmaksas.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīvas 1999/62, kas grozīta ar Direktīvu 2006/38, 7. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav iekļautas ceļu policijas izmaksas kā infrastruktūras izmaksas, it īpaši, kā pārvaldīšanas izmaksas.</TXT><?PAGE NO="19"?><P>Pat neliela šīs direktīvas 7. panta 9. punktā paredzēto infrastruktūras izmaksu pārsniegšana ir šīs tiesību normas pārkāpums.</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Direktīva 1999/62, kas grozīta ar Direktīvu 2006/38, it īpaši tās 7. panta 9. punkts un tās 7.a panta 1. un 2. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> aprēķins, kurš veikts tiesvedības laikā nolūkā pierādīt, ka beigu beigās autoceļu nodevas likmes faktiski nepārsniedz izmaksas, kas var tikt ņemtas vērā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>