<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-19/18 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0019</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:578">EU:C:2019:578</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 10.7.2019. – Lieta C‑19/18 P</HT></P><P><HT TYPE="SC">VG/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20190710">2019. gada 10. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas celta pret Eiropas Komisiju</KEYWORD><KEYWORD>Komisijas lēmums izbeigt sadarbību <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīklā</KEYWORD><KEYWORD>Kaitējuma atlīdzināšana</KEYWORD><KEYWORD>Komisijas izvirzīta iebilde par nepieņemamību</KEYWORD><KEYWORD>Strīda līgumiskais vai ar neatļautu darbību saistītais raksturs</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑19/18 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko <DATE ISO="20180105">2018. gada 5. janvārī</DATE> iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">VG</HT>, MS tiesību pārņēmējs, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">L. Levi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocate</HT>,</P><PARTY.STATUS>prasītājs,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>otra lietas dalībniece –</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv – <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Martínez del Peral</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Ehrbar</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Mongin</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja pirmajā instancē,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>], tiesneši K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Toader</HT>] (referente), A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rosas</HT>], L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bay Larsen</HT>] un M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Safjan</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [<HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20190411">2019. gada 11. aprīļa</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar savu apelācijas sūdzību VG, MS tiesību pārņēmējs, lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20170531">2017. gada 31. maija</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>MS/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑17/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:379">EU:T:2017:379</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>pārsūdzētais rīkojums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), ar ko tā noraidīja MS celto prasību, kurā bija lūgts Komisijai piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar tās lēmumu izbeigt sadarbību ar viņu <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīklā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>LESD 268. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par kaitējuma novēršanu, ko paredz 340. panta otrā un trešā daļa.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Šā līguma 340. pants ir izteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Savienības līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.</ALINEA><ALINEA>Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā Savienība saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko radījušas Savienības iestādes vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīkls ir vietēja mēroga komunikācijas tīkls, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt Komisijas pārstāvniecībām to saziņā ar sabiedrību attiecībā uz Eiropas politikām vietējā mērogā un kura dalībnieki darbojas kā lektori, moderatori, pasākumu vadītāji un komunikācijas eksperti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šos lektorus ar Komisiju saista <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>protokols par saprašanos un pievienošanās <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>. Šajā protokolā ir paredzēta iespēja abām pusēm jebkurā brīdī rakstveidā atteikties no šīs vienošanās, nenosakot jebkādus citus noteikumus. <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīkla locekļi nesaņem atlīdzību no Komisijas. Taču tā – atkarībā no pieejamā budžeta – tiem dara pieejamu atbalsta funkciju, kas sastāv no koordinācijas sanāksmēm, mācību semināriem, interneta komunikācijas platformas un komunikācijas rīkiem, lai palīdzētu tiem veikt lektora uzdevumus. Protokolā par saprašanos un pievienošanos <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tostarp bija precizēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīkla locekļi darbojas uz brīvprātības pamata un ka viņi var saņemt atlīdzību par saviem izdevumiem vai sapratīgu kompensāciju no to pasākumu organizatoriem, kuros tie piedalās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>MS bija <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīkla loceklis no <DATE ISO="20110720">2011. gada 20. jūlija</DATE> līdz <DATE ISO="20130410">2013. gada 10. aprīlim</DATE>, pamatojoties protokolu par saprašanos un pievienošanos <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> starp strīda pusēm, ko <DATE ISO="20110708">2011. gada 8. jūlijā</DATE> Parīzē (Francija) parakstīja Komisijas pārstāvniecības Francijā vadītājs un ko <DATE ISO="20110720">2011. gada 20. jūlijā</DATE> Monpeljē [<HT TYPE="ITALIC">Montpellier</HT>] (Francija) parakstīja MS (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>saprašanās protokols<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>). Atbilstoši šim protokolam viņa dalībai <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīklā bija jābeidzas <DATE ISO="20140630">2014. gada 30. jūnijā</DATE>. Komisijas pārstāvniecības Francijā vadītājs <DATE ISO="20130410">2013. gada 10. aprīlī</DATE> ieinteresēto personu pa tālruni informēja, ka viņš ir izbeidzis MS līdzdalību šajā tīklā, pamatojoties uz to, ka savas darbības ietvaros MS attiecībā pret dalībniekiem esot rīkojies neatbilstoši – šis lēmums tika pēc tam apstiprināts ar vēstuli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Iemesls, kuru minēja Komisijas pārstāvniecības Francijā vadītājs, bija tas, ka viņš bija saņēmis sūdzību par MS rīcību no sievietēm, kuras bija piedalījušas <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> konferencē vai darbseminārā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20160111">2016. gada 11. janvārī</DATE>, MS lūdza piešķirt viņam juridisko palīdzību, lai celtu prasību sakarā ar atbildību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160503">2016. gada 3. maija</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>MS/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑17/16 AJ</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:446">EU:T:2016:446</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs piešķīra juridisko palīdzību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējas tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlijā</DATE>, MS cēla prasību sakarā ar atbildību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>MS prasījumi Vispārējai tiesai bija šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>konstatēt Komisijas ārpuslīgumisko atbildību:</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņam esot nodarīts šīs iestādes prettiesiskās rīcības dēļ un kas novērtēts <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> EUR apmērā;</P></ITEM><ITEM><P>uzdot Komisijai publicēt atvainošanās vēstuli viņam un uzņemt viņu atpakaļ <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīklā;</P></ITEM><ITEM><P>pieprasīt to dokumentu iesniegšanu, kurus Komisija ir atzinusi par konfidenciāliem un uz kuriem tā pamatoja savu lēmumu izbeigt sadarbību <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīklā ar MS, un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējas tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20161006">2016. gada 6. oktobrī</DATE>, Komisija atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantam lūdza piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību, kuri Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti <DATE ISO="20161121">2016. gada 21. novembrī</DATE>, MS lūdza Vispārējo tiesu šo iebildi noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto rīkojumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Vispārējas tiesas Reglamenta 126. pantu, tā apmierināja iebildi par nepieņemamību. Vispārējā tiesa nosprieda, ka prasības priekšmets patiesībā ir līgumiska rakstura prasība par zaudējumu atlīdzību. Tā kā saprašanās protokols neietver šķīrējklauzulu, šī tiesa esot atzinusi, ka tai nav kompetences.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20171130">2017. gada 30. novembra</DATE> rīkojumu Tiesa apmierināja apelācijas sūdzības iesniedzēja pieteikumu par juridisko palīdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto rīkojumu;</P></ITEM><ITEM><P>rezultātā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par tajā pirmajā instancē celto prasību pēc būtības, vai arī – ja Tiesa uzskatītu, ka lieta ir izskatāmā stāvoklī, – apmierināt prasījumus, kurus viņš ir izvirzījis pirmajā instancē;</P></ITEM><ITEM><P>tādējādi – atzīt Eiropas Komisijas ārpuslīgumisko atbildību, pamatojoties uz LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu;</P></ITEM><ITEM><P>uzdot iesniegt dokumentus, kurus Komisija ir atzinusi par konfidenciāliem un kuri ir lēmuma, ar ko ir izbeigta viņa dalība <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīklā, nepieciešamais pamats;</P></ITEM><ITEM><P>uzdot atlīdzināt Komisijas prettiesiskās rīcības rezultātā nodarīto morālo kaitējumu, kas <HT TYPE="ITALIC">ex aequo et bono</HT> novērtēts <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> EUR apmērā;</P></ITEM><ITEM><P>uzdot Komisijai publicēt atvainošanās vēstuli un no jauna uzņemt viņu <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT>;</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās instancēs.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180221">2018. gada 21. februāra</DATE> vēstuli Tiesa tika informēta par MS nāvi 2018. gada 16. februārī, kā arī par VG lēmumu turpināt tiesvedību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Savā <DATE ISO="20180528">2018. gada 28. maija</DATE> replikas rakstā VG attiecās no to prasījumu daļas, kuri skāra uzņemšanu atpakaļ <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīklā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības pamatošanai VG izvirza divus pamatus – ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar prasības par kaitējuma atlīdzināšanu juridisko kvalifikāciju, kā arī nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, un ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar saprašanās protokola juridisko kvalifikāciju, nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, kā arī ir sagrozīti fakti.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu, skatītu kopumā, un otrā pamata pirmo un otro daļu, skatītām kopumā, kuras attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar prasības kvalifikāciju un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par apgalvoto pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, prasītājs apgalvo, ka, visupirms, Vispārējā tiesa neesot paskaidrojusi, kāpēc prasība par kaitējuma atlīdzināšanu obligāti ir saistīta ar saprašanās protokola interpretāciju, lai gan rīcība, kura tiek pārmesta šajā prasībā, ir nevis it kā pastāvošā līguma izbeigšana, bet gan MS pamattiesību pārkāpums, izskatot pret viņu vērsto sūdzību, – tādējādi šā protokola interpretācija nav nedz nepieciešama, nedz neatsverama, lai izskatītu minēto prasību <DATE ISO="20130418">2013. gada 18. aprīļa</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Systran</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Systran Luxembourg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑103/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:245">EU:C:2013:245</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 80. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Turpinot – pārsūdzētajā rīkojumā neesot izklāstīti iemesli, kāpēc Vispārējā tiesa uzskatīja, ka pret MS vērstās sūdzības izskatīšana Komisijā obligāti ir saistīta ar saprašanās protokola interpretāciju. Šajā saprašanās protokolā neesot ietverti nedz noteikumi par iespējamo sūdzību izskatīšanu, nedz arī Komisijas pienākums pamatot atteikšanos no sadarbības ar lektoru <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīkla ietvaros. Tiesību normas, tai skaitā pamattiesības, kuru pārkāpumu tiek apgalvots, esot piemērojamas neatkarīgi no saprašanās protokola noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot atbildējusi uz VG prasības pieteikumā minētajām norādēm un attiecībā uz dažādo lietas materiālos minēto informāciju neesot objektīvi un vispārīgi pārbaudījusi, vai pastāvēja īsts līgumiskais konteksts, lai gan šis pienākums ir noteikts <DATE ISO="20130418">2013. gada 18. aprīļa</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Systran</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Systran Luxembourg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑103/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:245">EU:C:2013:245</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>VG arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz saprašanās protokola kvalifikāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Otrkārt, runājot par apgalvoto kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, celto prasību kvalificējot kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>līgumiska rakstura<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> prasību, VG būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa saprašanās protokolu ir nepareizi kvalificējusi kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>līgumu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, kaut arī runa drīzāk ir par Komisijas vienpusēji noteiktām nesaistošām pamatnostādnēm, kuras reglamentē <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīkla darbību. Komisija – kā to norādot tās Eiropas ombudam iesniegto apsvērumu 21. punkts, kā arī <DATE ISO="20160503">2016. gada 3. maija</DATE> rīkojuma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>MS/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑17/16 AJ</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:446">EU:T:2016:446</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 15. punkts, ar kuru Vispārējā tiesa lēma par MS juridiskās palīdzības pieteikumu, – nekad neesot apgalvojusi, ka attiecības būtu līgumiskas.<?PAGE NO="5"?> Saprašanās protokols esot tikai <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tiesību un pienākumu apkopojums un neattiecoties uz tiesībām un pienākumiem, kuri reglamentē konkrētās attiecības starp Komisiju un MS. Saprašanās protokolā neesot paredzētas nedz sankcijas tajā iekļauto noteikumu pārkāpuma gadījumā, nedz arī iekļautas atsauces uz piemērojamām tiesībām vai kompetentajām tiesām – tādējādi saprašanās protokols drīzāk norāda uz vienkāršiem rīcības priekšrakstiem, nevis uz patiesām juridiskām saitēm starp personām. Komisija esot novēloti mainījusi savu nostāju un atsaukusies uz saprašanās protokola līgumisko raksturu. Pusēm nekad neesot bijis kopīgs nodoms uzņemties saistības vienai pret otru uz līguma pamata. Savukārt pušu nodoms esot izšķirošs faktors, lai akts varētu tikt kvalificēts kā līgumisks. Tādējādi Tiesa saprašanās protokolu tostarp esot kļūdaini kvalificējusi kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>līgumu<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> un esot pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Komisija ierosina noraidīt pirmo pamatu un otrā pamata pirmo un otro daļu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jāatgādina, ka, runājot par prasībām pret Savienību, ar kurām tiek lūgts atzīt tās atbildību par nodarīto kaitējumu, LESD ir paredzēts kompetenču sadalījums starp Savienības tiesām un valstu tiesām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Attiecībā uz Savienības ārpuslīgumisko atbildību no LESD 340. panta otrās daļas, lasot to kopsakarā ar LESD 268. pantu, izriet, ka strīdi, kas saistīti ar šādu atbildību, ir Savienības tiesu jurisdikcijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Nosakot, kuras tiesas kompetencē ietilpst izskatīt konkrētu prasību pret Savienību, ar ko ir lūgts atzīt tās atbildību par kaitējumu, ir jāizvērtē, vai šīs prasības mērķis ir Savienības līgumiskā vai ārpuslīgumiskā atbildība (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130418">2013. gada 18. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Systran</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Systran Luxembourg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑103/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:245">EU:C:2013:245</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>To darot, Savienības tiesas nevar balstīties tikai uz tām tiesību normām, uz kurām atsaucas lietas dalībnieki. Tādējādi, tikai ar atsaukšanos uz tiesību normām, kas neizriet no lietā aplūkojamā līguma, bet kas ir saistošas pusēm, vien nevar izmainīt strīda līgumisko raksturu un tādējādi liegt saistībā ar šo strīdu vērsties kompetentajā tiesā. Ja būtu citādi, strīda raksturs un līdz ar to arī kompetentā tiesa varētu mainīties atkarībā no tiesību normām, uz kurām puses atsaucas, bet tas būtu pretrunā noteikumiem par dažādo tiesu materiālo kompetenci (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130418">2013. gada 18. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Systran</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Systran Luxembourg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑103/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:245">EU:C:2013:245</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā kontekstā Savienības tiesām ir jāpārbauda, vai tajās celtās prasības par zaudējumu atlīdzību priekšmets ir tāda prasība par zaudējumu atlīdzību, kas objektīvi un vispārīgi ir pamatota ar līgumiskām vai ārpuslīgumiskām tiesībām un saistībām. Šai nolūkā šīm tiesām, ņemot vērā dažādos lietas materiālos ietvertos elementus, piemēram, iespējami pārkāpto tiesību normu, izvirzītā pārkāpuma raksturu, pārmesto rīcību, kā arī starp attiecīgajām pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības, ir jāpārbauda, vai starp tām pastāv īsts līgumiskais konteksts, kas ir saistīts ar strīda priekšmetu, kura padziļināta izvērtēšana ir nepieciešama, lai izskatītu minēto prasību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130418">2013. gada 18. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Systran</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Systran Luxembourg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑103/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:245">EU:C:2013:245</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. pantu un 53. panta pirmo daļu noteiktais pienākums norādīt sprieduma pamatojumu nav saistīts ar prasību, lai tā sniedz izklāstu, kurā būtu izsmeļoši un viens pēc otra iztirzāti lietas dalībnieku minētie argumenti. Ciktāl pamatojumā ir skaidri un nepārprotami redzama Vispārējās tiesas argumentācija, tas var būt netiešs, ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, uz kuriem balstās Vispārējā tiesa, un Tiesai gūt pietiekamu informāciju tiesu pārbaudes veikšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180530">2018. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">L’Oréal</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑519/17 P un no C‑522/17 P līdz C‑525/17 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:348">EU:C:2018:348</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa vispirms pārsūdzētā rīkojuma 34. punktā konstatēja, ka saprašanās protokols nosaka pušu attiecīgos pienākumus, sadarbības ilgumu, kā arī tā izbeigšanas kārtību. Konkrēti, tā norādīja, ka šā protokola 5. punktā ir atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>izbeigšanas<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> nosacījumiem. Turpinājumā Vispārējā tiesa šā rīkojuma 35. punktā norādīja, ka prasība par kaitējuma atlīdzināšanu attiecās uz saprašanās protokola interpretāciju, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs neatsaucās uz citiem aktiem, kuru autors būtu Komisija. Turklāt minētā rīkojuma 36. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka pārmestajai rīcībai ir tieša saikne ar esošajām līgumattiecībām, kā rezultātā tā pārsūdzētā rīkojuma 37. punktā secināja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība par kaitējuma atlīdzināšanu bija saistīta ar saprašanās protokola interpretāciju, un šā rīkojuma 38. punktā secināja, ka šis protokols padarot strīdu par līgumisku. Visbeidzot Vispārējā tiesa pārsūdzētā rīkojuma 40. punktā norādīja, ka saprašanās protokols nesatur šķīrējklauzulu un tādējādi strīds ir ārpus Savienības tiesu kompetences.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa ir sniegusi pietiekamu pamatojumu tam, ka strīda priekšmets ir līgumisks un ka nav izpildīti nosacījumi, lai tas būtu Savienības tiesu kompetencē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Papildus tam ir jāuzskata, ka neviens no VG minētajiem argumentiem nevar pierādīt, ka šajos apsvērumos ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Konkrēti, Vispārējās tiesas vērtējumu neliek apšaubīt apstāklis, ka prasītājs balstās uz pārsūdzētā rīkojuma 23. punktā minēto citātu no apsvērumiem, kurus Komisija iepriekš bija iesniegusi ombudam, saskaņā ar kuru Komisija ir norādījusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> locekļiem nav līgumattiecību ar [to]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Proti, nostāja, ko Komisija iepriekš bija paudusi ombudam, ne obligāti ir pretrunā nostājai, kas izriet no iebildes par nepieņemamību, kuru šī iestāde ir izvirzījusi Tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka šis citāts ir nepilnīgs, ciktāl teikumā, to aplūkojot kopumā, ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/><HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> locekļiem nav līgumattiecību ar Komisiju un viņi nesaņem nekādu atlīdzību vai dotācijas no Komisijas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Pat ja minēto citātu varētu saprast tā, ka tas izslēdz darba līguma pastāvēšanu, jo saprašanās protokolā bija izslēgta jebkāda atlīdzība un izslēgta jebkāda juridiska pakļautības saikne, šāda līguma neesamība starp Komisiju un <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīkla dalībniekiem neizslēdz, ka pastāv citi to starpā nolīgti pienākumus – tādējādi, ka starp tiem pastāv attiecības, kuras tomēr var tikt kvalificētas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>līgumiskas<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160714">2016. gada 14. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Granarolo</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑196/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:559">EU:C:2016:559</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt no ombuda <DATE ISO="20151119">2015. gada 19. novembra</DATE> lēmumā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>ja Komisija nolemj neturpināt līgumattiecības ar ekspertu vai tās tīklu locekli, tai vispirms – pirms tiek pieņemta tās galīgā nostāja – ir jādod attiecīgajai personai iespēja paust savu viedokli par plānoto pasākumu<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>No tā izriet, ka starp pusēm pastāvošā strīda priekšmets ir apstrīdēt līguma izbeigšanas apstākļus un it īpaši nosacījumus, kuros tika pieņemts Komisijas lēmums par sadarbības ar MS izbeigšanu <HT TYPE="ITALIC">Team Europe</HT> tīklā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Apstāklis, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz pamattiesību pārkāpumu, arī nevar mainīt starp pusēm pastāvošā strīda būtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Proti – kā atgādināts šā sprieduma 29. punktā un kā Tiesa ir nospriedusi <DATE ISO="20090520">2009. gada 20. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Guigard</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑214/08 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:330">EU:C:2009:330</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 43. punktā – tikai ar atsaukšanos uz tiesību normām, kas neizriet no attiecīgā līguma, bet kas ir saistošas pusēm, vien nevar izmainīt strīda līgumisko raksturu un tādējādi liegt saistībā ar to vērsties kompetentajā tiesā. Ja būtu citādi, strīda raksturs un līdz ar to arī kompetentā tiesa varētu mainīties atkarībā no tiesību normām, uz kurām puses atsaucas, bet tas būtu pretrunā noteikumiem par dažādo tiesu materiālo kompetenci.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējā tiesa ir pareizi nospriedusi, ka Savienības tiesām nav kompetences, un ir norādījusi pietiekamu pamatojumu tam, kāpēc tā ir nonākusi pie secinājuma, ka pastāv patiess līgumisks konteksts, kas ir saistīts ar strīda priekšmetu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajos apstākļos pirmais pamats kopumā, kā arī otrā pamata pirmā un otrā daļa, ņemot kopā, ir jānoraida kā nepamatoti.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otrā pamata trešo daļu – faktu sagrozīšanu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Ar otrā pamata trešo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, uzskatīdama, ka saprašanās protokols veido līgumu, kaut arī tajā nav norādīts šim protokolam piemērojamās tiesības, Vispārējā tiesa ir to sagrozījusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka šī trešā daļa ir neiedarbīga un, pakārtoti, ka tā ir nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Saskaņā ar iedibināto Tiesas judikatūru no LESD 256. panta 1. punkta un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas izriet, ka apelācijas sūdzība attiecas tikai uz tiesību jautājumiem un ka Vispārējā tiesa viena pati ir kompetenta konstatēt un izvērtēt attiecīgos faktus un pierādījumus. Faktu un pierādījumu vērtējums tātad, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kura kā tāda pārbaude apelācijas tiesvedības ietvaros ir jāveic Tiesai. Šādai faktu sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, ka nav no jauna jānovērtē fakti un pierādījumi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190515">2019. gada 15. maijs</DATE>, <NAME.CASE>CJ/<HT TYPE="ITALIC">ECDC</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑170/18 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:410">EU:C:2019:410</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Ja tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, tad, piemērojot LESD 256. pantu, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu un Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu, apelācijas sūdzības iesniedzējam ir konkrēti jānorāda, kurus pierādījumus tā ir sagrozījusi, un jānorāda kļūdas analīzē, kuru dēļ, viņaprāt, Vispārējā tiesa šo sagrozīšanu ir izdarījusi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180906">2018. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klein</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑346/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:679">EU:C:2018:679</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0126">126.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā gadījumā apelācijas sūdzības iesniedzējs ir tikai īsi kritizējis Vispārējās tiesas pamatojumu, taču nav pierādījis, ka tas ir balstīts uz tās aplūkoto faktisko apstākļu sagrozīšanu, kas acīmredzami izrietētu no lietas materiāliem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Turklāt argumentu, ka nav norādītas piemērojamās tiesības, apelācijas sūdzības iesniedzējs pirmo reizi izvirza Tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šāds iebildums ir noraidāms kā nepieņemams. Proti, atbilstoši Reglamenta 170. panta 1. punktam apelācijas sūdzība nedrīkst grozīt Vispārējā tiesā izskatītā strīda priekšmetu. Tiesas kompetence apelācijas sūdzības izskatīšanas ietvaros attiecas vienīgi uz tā juridiskā risinājuma izvērtēšanu, kas tika sniegts saistībā ar pamatiem, kurus izskatīja pirmā tiesa. Tādējādi lietas dalībnieks nevar Tiesā pirmo reizi izvirzīt pamatu, kuru tas nav izvirzījis Vispārējā tiesā, jo tādējādi tas Tiesā, kuras kompetence apelācijas ietvaros ir ierobežota, varētu vērsties ar plašāku strīdu nekā iepriekš Vispārējā tiesā izskatītais (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2018. gada 10. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/RW</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑442/17 P(R)</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:6">EU:C:2018:6</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka otrā pamata trešā daļa nevar tikt apmierināta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Reglamenta 184. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, ja apelācijas sūdzība nav pamatota. Saskaņā ar tā paša reglamenta 138. panta 1. punkta nosacījumiem, kas piemērojami apelācijas tiesvedībai atbilstoši Reglamenta 184. panta 1. punktam, jebkuram lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest VG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un viņam spriedums nav labvēlīgs, viņam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas sūdzību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">VG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>