<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2022-11-202211C117202003310-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0331-20-202202345-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="31/03/2022" name="CustomProvisoryEditionDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="8/09/2022 15:31:20" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="8ClLz9lFU4Y1vu41FGZ1XipAYW7eJdKzmpmVuHwYaiw6Zsu1tb1WLQY20IwKC8p1/n2rRawdE3d8BnzSm6L+XoDyp6q0hptIuPwlWftFK4nZhSDZbgMgX+wPjlr7SIjraeZXiysdzhqricOikpfJgPaBwJo9plT1sbRW6FNt+0Q=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0331" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2020" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 31/03/2022 14:26:24" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="aede37f25e634ff0b497424cfab12ac3" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0331" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">T. Ćapeta secinājumi – Apvienotās lietas C‑331/20 P un C‑343/20 P</div>
      <div id="rId21" style="default">Volotea/Komisija</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTES TAMARAS ČAPETAS [TAMARA ĆAPETA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2022. gada 7. aprīlī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Apvienotās lietas C‑331/20 P un C‑343/20 P
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Volotea, SA (C‑331/20 P)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      easyJet Airline Company Ltd (C‑343/20 P)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Eiropas Komisiju
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Apelācija – Atcelšanas prasība – Valsts atbalsts – Attiecināmība – Netiešie saņēmēji – Tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamība un piemērošana
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“L’inverno aveva rinfrescato anche il colore delle rocce.” (“Ziema bija atdzīvinājusi pat akmeņu krāsu.”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmās lietas ir radušās daudzas sezonas pēc tam, kad Gracija Deleda gleznaini aprakstīja pavasara atnākšanu Sardīnijas salā, Itālijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>). Tomēr arī to pamatā ir Sardīnijas nenovērtētais skaistums ziemas mēnešos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši tāpēc, lai veicinātu tūrismu ziemas sezonā, Regione Autonoma della Sardegna (Sardīnijas autonomais reģions, Itālija) (turpmāk tekstā – “reģions”) izveidoja shēmu lidojumu piesaistīšanai lidostām, kas atrodas Sardīnijas salā (turpmāk – “atbalsta shēma”.)</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisija atzina, ka šī shēma ir vairākām lidsabiedrībām piešķirts nesaderīgs atbalsts (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>). To lidsabiedrību vidū, no kurām atbalsts būtu jāatgūst, bija Volotea SA un easyJet Airline Company Ltd (turpmāk tekstā abas kopā – “apelācijas sūdzības iesniedzējas”). Šīs lietas dalībnieces nesekmīgi apstrīdēja Komisijas lēmumu Vispārējā tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>). Abas sabiedrības pārsūdzēja Vispārējās tiesas spriedumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajās lietās Tiesa ir aicināta izvērtēt vairākus Vispārējās tiesas konstatējumus saistībā ar reģiona shēmas atzīšanu par valsts atbalstu. Tomēr kāda zināma, bet ignorēta problēma, ir tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti un tiesvedība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības konteksts</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo lietu fakti un tiesiskais pamatojums ir sīki aprakstīts pārsūdzētajos spriedumos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>). Šo secinājumu vajadzībām tos var apkopot, kā izklāstīts turpinājumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar legge regionale n. 10 – Misure per lo sviluppo del trasporto aereo (Reģionālais likums Nr. 10 – Pasākumi gaisa pārvadājumu attīstībai)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 10/2010”) reģions piešķīra finansējumu lidsabiedrībām, lai tās atvērtu jaunus maršrutus un attīstītu esošos maršrutus uz Sardīniju un no tās, tostarp ziemas mēnešos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Finansējums lidsabiedrībām tika pārskaitīts caur trim Sardīnijas lidostām. Izskatāmajās lietās runa ir tikai par divām no šīm lidostām – Kaljāri‑Elmasas lidostu un Olbijas lidostu. Tās apsaimnieko uzņēmumi, kuru kontrolpakete pieder Kaljāri‑Elmasas tirdzniecības kamerai vai privātiem akcionāriem (turpmāk tekstā kopā – “lidostu ekspluatanti”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Likuma Nr. 10/2010 īstenošanas pasākumiem reģions noteica darbības, par kurām var saņemt finansējumu. Šo apelācijas sūdzību kontekstā svarīgs ir lidsabiedrību gaisa pārvadājumu pieaugums (1. darbība) un lidsabiedrību Sardīnijas kā tūrisma galamērķa popularizēšana (2. darbība).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Finansējums no reģiona budžeta tika nodrošināts dotāciju veidā. Šīs dotācijas tika piešķirtas lidostu ekspluatantiem, kas savukārt sadalīja līdzekļus dažādām lidsabiedrībām. Reģions piešķīra finansējumu tikai pēc tam, kad bija izvērtēti un apstiprināti detalizēti “darbības plāni”, kas ekspluatantiem bija tam jāiesniedz. Reģions arī uzraudzīja to īstenošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības iesniedzējas ir lidsabiedrības, kas noslēgušas līgumus ar lidostu ekspluatantiem par 1. un 2. darbības veikšanu. To attiecīgos darbības plānus apstiprināja reģions, un pēc tam apelācijas sūdzības iesniedzējas saņēma kompensāciju no lidostu ekspluatantiem saskaņā ar iepriekš aprakstīto shēmu par lidojumu un maršrutu skaita palielināšanu uz abām lidostām un no tām un par Sardīnijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu Itālijas Republika 2011. gada 30. novembrī paziņoja par shēmu Komisijai. Pēc formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas Komisija 2016. gada 29. jūlijā pieņēma apstrīdēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lēmumā ir norādīts, ka attiecīgā atbalsta shēma neietver valsts atbalstu lidostu ekspluatantiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punkts); ka tas ir uzskatāms par valsts atbalstu iesaistītajām lidsabiedrībām, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzējām, ciktāl tas attiecas uz šo lidsabiedrību darbību Kaljāri‑Elmasas un Olbijas lidostās (šī lēmuma 1. panta 2. punkts); ka Itālija attiecīgo atbalstu ir īstenojusi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un ka tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu (apstrīdētā lēmuma 1. panta 3. un 4. punkts). Visbeidzot, tajā ir prasīts, lai šis atbalsts tiktu atgūts no lidsabiedrībām (šā lēmuma 2. panta 1. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesā celtās prasības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumiem, kas iesniegti 2017. gada 6. septembrī un 2018. gada 11. janvārī, apelācijas sūdzības iesniedzējas cēla prasības par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 13. maijā Vispārējā tiesa pasludināja pārsūdzētos spriedumus. Tā noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēju prasības un piesprieda tām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 22. jūlijā tiesā iesniegtajā apelācijas sūdzībā Volotea lūdz Tiesu atcelt sprieduma lietā T‑607/17 rezolutīvās daļas 1. un 2. punktu; atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu un attiecībā uz Itāliju izdoto atbalsta atgūšanas rīkojumu, ciktāl tas attiecas uz Volotea; un, pakārtoti, atcelt sprieduma lietā T‑607/17 rezolutīvās daļas 1. un 2. punktu, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 23. jūlijā Tiesā iesniegtajā apelācijas sūdzībā easyJet lūdz Tiesu atcelt spriedumu lietā T‑8/18 un/vai atcelt apstrīdētā lēmuma 1., 2., 3. un 4. pantu, ciktāl tas attiecas uz easyJet; un, pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija savukārt lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzības un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2021. gada 22. februāra lēmumu abas šīs lietas tika apvienotas secinājumu sniegšanai un sprieduma taisīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieces atbildēja uz Tiesas rakstveida jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Līgumos nav definēts, kas ir uzskatāms par valsts atbalstu, Tiesa ir uzstājusi, ka šis jēdziens ir jāinterpretē, pamatojoties uz tā objektīvajām iezīmēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Šādi interpretējot, LESD 107. panta 1. punktā ir ietverti četri (galvenie) kumulatīvie nosacījumi: ka attiecīgais pasākums ir attiecināms uz valsti vai tiek finansēts no valsts līdzekļiem, tas attiecas uz uzņēmumu, ar to tiek piešķirtas priekšrocības uzņēmumam un šis pasākums ir selektīvs. Pasākums, kas atbilst šiem kritērijiem, parasti tiek uzskatīts par tādu, kas var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā valsts atbalsta kontroles mērķa izpratnes attīstību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>) un dalībvalstu neizsīkstošo iztēli iejaukšanās tirgū gadījumā, Tiesa saskaras ar pastāvīgu nepieciešamību atkārtoti izskaidrot kritērijus, kas ir LESD 107. panta 1. punkta pamatā, un pielāgot tos, lai tie atbilstu jaunām situācijām. Izskatāmās lietas nav izņēmums no šī noteikuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiesi, šķiet, ka izskatāmajās lietās aplūkotā shēma ir iztēles bagāts mēģinājums nogādāt Sardīnijā vairāk tūristu, tostarp ziemas mēnešos, lai veicinātu šī reģiona ekonomisko attīstību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Sardīnija ir sala, tūristi acīmredzami var ierasties ar gaisa transportu. Lidsabiedrības veic darījumus ar lidostām. Tāpēc reģiona iecerētajā shēmā lidostas izstrādāja plānus un sadarbojās ar lidsabiedrībām, lai uz salu nodrošinātu vairāk lidojumu. Ja reģions šos plānus apstiprināja, tas piešķīra finansējumu lidostu ekspluatantiem, kas šos līdzekļus sadalīja attiecīgajām lidsabiedrībām. Tādējādi shēma ietvēra valsts (reģions) un privāto (lidostas un lidsabiedrības) dalībnieku mijiedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts atbalsta jēdziena izpratnē šīs shēmas uzbūve rada vairākus jautājumus. Piemēram, vai līdzekļu novirzīšana ar privāta starpnieka palīdzību nozīmē, ka šiem līdzekļiem vairs nav valsts izcelsmes? Kura no iesaistītajām privātajām pusēm, ja ne abas, ir jāuzskata par šīs shēmas atbalsta saņēmēju? Visbeidzot, vai minētā shēma sniedz priekšrocības, kas nebūtu pieejamas tirgū?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir lūgusi manu analīzi koncentrēt uz atbildēm uz šiem jautājumiem. Tāpēc es aprobežošu savu viedokli ar attiecināmības jēdzieniem (IV); sekundārajiem atbalsta saņēmējiem (V) un metodiku priekšrocības pastāvēšanas noteikšanai vai izslēgšanai (VI).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecināmība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Finansējums no valsts vai no valsts līdzekļiem ir valsts atbalsta jēdziena sastāvdaļa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Tas nozīmē, ka tiesību aktā izmantotajiem līdzekļiem ir jābūt attiecināmiem uz valsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>). Attiecīgajās apelācijas sūdzībās apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd tieši šo konstatējumu, proti, tās apgalvo, ka no lidostu ekspluatantiem saņemtie līdzekļi nevarēja tikt attiecināti uz reģionu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">To argumenti būtībā ir trīskārši  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). Pirmkārt, tās apgalvo, ka pārsūdzētajos spriedumos Vispārējā tiesa nav pienācīgi novērtējusi kritērijus, kas izriet no sprieduma Francija/Komisija. It īpaši tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas atsaukšanās uz uzraudzības mehānisma esamību, lai pārraudzītu strīdīgo līdzekļu sadali un izlietojumu, nebija pietiekama, lai konstatētu attiecināmību. Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi piemērojusi spriedumu Beļģija un Magnetrol International/Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>), jo tā nav novērtējusi, vai lidostu ekspluatantiem bija rīcības brīvība noteikt attiecīgās atbalsta shēmas būtiskos elementus. Treškārt, tās apgalvo, ka valsts līdzekļu esamību var apstiprināt tikai tad, ja valsts kontrolē līdzekļus, kā arī šo līdzekļu pārvaldītājus (izskatāmajā lietā – lidostu ekspluatantus). Šāda prasība izrietētu no Tiesas sprieduma Vācija/Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es nepiekrītu nevienam no šiem trim argumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kas attiecas uz pirmo argumentu, spriedumā Francija/Komisija Tiesa noteica vairākus rādītājus, kas kopā var liecināt, ka noteiktu uzņēmumu veiktie pasākumi faktiski ir attiecināmi uz valsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>). Izmantojot šo novērtējumu, Komisija pēc tam var noteikt, vai lietas apstākļi norāda uz valsts norādījumu esamību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Tas nozīmē, ka tā var secināt, ka valsts bija iesaistīta pasākuma pieņemšanā vai ka vismaz ir mazticams, ka tā nav bijusi iesaistīta tā pieņemšanas ietekmēšanā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr spriedums Francija/Komisija attiecās uz valsts uzņēmumiem. Saskaroties ar jautājumu par pierādījumu slieksni attiecībā uz privātiem uzņēmumiem, Tiesa spriedumā Komisija/Itālija u.c. paskaidroja, ka Komisijai ir jāsniedz vairāk nekā tikai netieši pierādījumi – ir nepieciešams izveidot pilnīgu notikumu ķēdi un tādējādi sniegt izšķirošus pierādījumus attiecināmībai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā sprieduma Komisija/Itālija u.c. pasludināšanas datumu, žēl, ka šo apelācijas tiesvedību dalībnieki nevarēja paust nostāju par to, vai atkāpšanās no aforisma “apstākļi nemelo” būtu radījusi izmaiņas Vispārējās tiesas analīzē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr uzskatu, ka pārsūdzētie spriedumi liecina, ka Vispārējā tiesa bija pārliecināta, ka Komisijas izmeklēšanā bija atklāti izšķiroši pierādījumi par attiecināmību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi attiecīgo pārsūdzēto spriedumu 70. un 94. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka “no [..] praktiskās īstenošanas izriet, ka finansējums, kuru minētais reģions izmaksāja lidostu apsaimniekotājiem, ir tas, kuru pēdējie minētie izmantoja, lai izmaksātu atlīdzību līgumslēdzējām aviosabiedrībām.” Līdzīgi minētā sprieduma 86. un 118. punktā Vispārējā tiesa paskaidroja, ka “Komisija apstrīdētajā lēmumā norādīja, ka finansējums, kuru autonomais reģions bija nodevis lidostu apsaimniekotāju rīcībā, bija jāizmanto un tas faktiski tika izmantots atbilstoši minētā reģiona paredzētajām norādēm, šajā gadījumā – atlīdzinot aviosabiedrību sniegtos pakalpojumus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Visbeidzot, vairākos pārsūdzēto spriedumu punktos Vispārējā tiesa atgādināja, ka lidostu ekspluatanti paši atzina, ka rīkojās reģiona kontrolē un vadībā, un ka viņi tikai pārskaitīja strīdīgos līdzekļus, cerot, ka šī valsts iestāde atmaksās šīs summas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, no tā izriet, ka Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tās rīcībā esošie pierādījumi atbilstoši nepieciešamajam pierādījumu līmenim pierādīja faktorus, ko Tiesa noteikusi spriedumā Francija/Komisija, piemērojot privāto uzņēmumu gadījumā spriedumā Komisija/Itālija u.c.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz otro argumentu neesmu pārliecināta, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi piemērojusi spriedumu Beļģija un Magnetrol International/Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta tostarp attiecās uz jautājumu par to, vai sistemātiska administratīvā prakse, lai apstiprinātu starptautisku uzņēmumu lūgumus atbrīvot no nodokļa par virspeļņu, var būt būtisks apstāklis, novērtējot atbalsta shēmas faktisko pastāvēšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, kā to pareizi norāda Komisija, apelācijas sūdzībās netiek runāts par to, kā šis spriedums būtu būtisks izskatāmo lietu kontekstā. Šajās lietās aplūkotajā shēmā mēs nesaskaramies ar sistēmisku un nerakstītu administratīvo praksi. Gluži pretēji, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Likumā Nr. 10/2010 reģions bija noteicis skaidrus mērķus un kritērijus, ko ekspluatanti īstenoja  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pat pieņemot, ka šis spriedums būtu būtisks, ir jānorāda, ka pārsūdzētajos spriedumos Vispārējā tiesa ir izvērtējusi lidostu ekspluatantu rīcības brīvību noteikt attiecīgās atbalsta shēmas būtiskos elementus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>). Tā konstatēja, ka nekas neliecina, ka lidostu ekspluatanti varētu pārsniegt Likumā Nr. 10/2010 noteiktās robežas. Patiesi, saskaņā ar Vispārējās tiesas teikto, reģions ierobežoja ekspluatantu rīcības brīvību, ciktāl tas varēja kontrolēt gan lidostu ekspluatantiem piešķirtā atbalsta apjomu, gan šo summu (pilnībā) novirzīšanu apelācijas sūdzības iesniedzējām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, pievēršoties trešajam argumentam, no sprieduma Vācija/Komisija, manuprāt, neizriet, ka var uzskatīt, ka pastāv valsts līdzekļi, tikai tādā gadījumā, ja valsts līdzekļu pārvaldītājs ir pakļauts pastāvīgai valsts kontrolei. Šī lieta apstiprina, ka valsts nodrošina tiesības rīkoties ar līdzekļiem, kā arī to pārvaldību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Šī prasība nebūt nav jauna  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, pretējā gadījumā varētu apiet noteikumus par valsts atbalstu, izveidojot institūcijas, kuru pienākums ir pārvaldīt atbalstu, bet kuras, tāpat kā lidostu ekspluatantu gadījumā, pašas nekontrolē valsts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiesi, tieši šī iemesla dēļ Tiesa ir konsekventi noraidījusi vajadzību nošķirt, vai atbalstu piešķir tieši valsts, vai arī valsts vai privātas struktūras, kas ir izveidotas vai ieceltas, lai īstenotu valsts shēmu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai kā nepamatotu noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzēju iebildumu attiecībā uz konstatējumu par attiecināmību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saņēmēji</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētajā lēmumā Komisija konstatēja, ka vairākas lidsabiedrības, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzējas, bija valsts atbalsta saņēmējas (tā 1. panta 2. punkts). Tajā pašā laikā Komisija konstatēja, ka lidostu ekspluatanti nesaņēma šādu atbalstu un tādējādi tos nevarēja uzskatīt par atbalsta shēmas saņēmējiem (apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd pēdējo no minētajiem secinājumiem. Tās būtībā apgalvo, ka lidostu ekspluatanti saņēma priekšrocības saskaņā ar šo shēmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan lēmuma 1. panta 1. punkta apstrīdēšana nav šīs apelācijas tiesvedības priekšmets, šie argumenti ir būtiski arī saistībā ar tā 1. panta 2. punkta apstrīdēšanu un, iespējams, arī attiecībā uz sekām, kas izriet no apstrīdētā lēmuma 2. panta, ņemot vērā faktu, ka no tā izrietošais secinājums varētu ietekmēt lidsabiedrību atmaksājamā atbalsta apjomu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc pievērsīšos diviem argumentiem, pamatojoties uz kuriem Vispārējā tiesa secināja, ka lidostu ekspluatanti nav rīkojušies kā (sekundārie) priekšrocības guvēji saskaņā ar atbalsta shēmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais (un galvenais) arguments, uz kuru atsaucas Vispārējā tiesa, ir tāds, ka lidostu ekspluatanti nodeva lidsabiedrībām visus no reģiona saņemtos līdzekļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai tas ir atbilstošs arguments? Manuprāt, nav  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Priekšrocību var piešķirt uzņēmumiem, kas tiešā veidā nesaņem valsts līdzekļus (to sauc arī par “netiešām priekšrocībām”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>). Šāda priekšrocība ir jānošķir no tīri sekundārām ekonomiskām sekām, kas rodas un ir raksturīgas lielākajai daļai valsts atbalsta pasākumu un kam netiek piemērotas valsts atbalsta pārbaudes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas rada jautājumu par to, kā atšķirt ekonomisko ietekmi, kas rodas nejauši kā atbalsta shēmas blakusparādība, no “faktiskām” netiešām priekšrocībām, kas vērstas uz noteiktiem “slēptiem” saņēmējiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu Komisija ir paskaidrojusi, ka “pasākuma paredzamā ietekme ir jāizvērtē no ex ante skatupunkta”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>). Tādējādi netieša priekšrocība ir konstatējama tikai tad, “ja pasākums ir izstrādāts tādā veidā, lai tā sekundāro ietekmi novirzītu uz nosakāmiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi man šķiet, ka nolūkā pārbaudīt, vai netiešā priekšrocība nav “sapucēta” kā shēmas papildu ietekme, šajās lietās Komisijai bija pienākums pārbaudīt, vai paredzētās shēmas struktūra iepriekš paredzēja ex ante tādas priekšrocības lidostu ekspluatantiem, kas bija vairāk nekā attiecīgās atbalsta shēmas raksturīgās iezīmes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>). Galu galā lidostu ekspluatantiem bija aktīva loma šajā projektā, un līdz ar to tiem bija ekonomiska ieinteresētība, lai šī shēma darbotos ar noteiktu efektivitātes līmeni (un tas ir, neskatoties uz to, ka ekspluatantu plāni bija jāapstiprina reģionam, un neskatoties uz to, ka reģions pārraudzīja šo plānu īstenošanu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiesi, es varu iztēloties situāciju, kad, piemēram, plānojot lidojumu grafiku konkrētai lidostai un paredzot par vienu lidojumu vairāk, nekā tas būtu nepieciešams, lai segtu tās darbības izmaksas, varētu nodrošināt priekšrocības šai lidostai (un tātad tās ekspluatantam)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši šī iemesla dēļ uzskatu, ka ir tikai loģiski, ka gadījumā, ja, kā tas ir izskatāmajās lietās, puse iesniedz pietiekami pamatotu apgalvojumu, ka faktiski pastāv “slēpts” vai “papildu” saņēmējs, Vispārējai tiesai, pamatojoties uz visiem tās rīcībā esošajiem apstākļiem, ir jānovērtē, vai Komisija ir veikusi pietiekami pilnīgu novērtējumu, lai noteiktu arī netiešo saņēmēju klātbūtni šajā atbalsta shēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Vispārējā tiesa izskatāmajā lietā to nedarīja, uzskatu, ka tā ir kļūdījusies, secinot, ka Komisija pamatoti ir atzinusi par neatbilstošu starp lidostu ekspluatantiem un lidsabiedrībām noslēgto pakalpojumu līgumu ekonomiskās rentabilitātes ex ante analīzi, kā to atzina reģions  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrs arguments, uz kuru ir atsaukusies Vispārējā tiesa, ir tāds, ka lidostu ekspluatanti nebūtu noslēguši līgumus ar lidsabiedrībām, ja tie nebūtu saņēmuši reģiona finansējumu saskaņā ar shēmu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es nesaprotu, kā šis apstāklis (ja tas patiesi ir fakta konstatēšana) pats par sevi pamato secinājumu, ka dalība attiecīgajā atbalsta shēmā neradīja priekšrocības arī lidostu ekspluatantiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas norāda uz pretēju secinājumu, proti, ka lidostu ekspluatanti izvēlējās piedalīties shēmā tikai tāpēc, ka viņi bija ieguvēji no priekšrocībām, ko parastos tirgus apstākļos tie nebūtu guvuši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šis priekšrocību elements netika pētīts sīkāk. Manuprāt, lai novērstu visas šaubas, būtu bijusi nepieciešama rūpīgāka analīze attiecībā uz ieguvumiem, ko potenciāli gūs lidostu ekspluatanti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz to, ierosinu Tiesai atzīt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka starp lidostu ekspluatantiem un lidsabiedrībām noslēgto pakalpojumu līgumu ekonomiskās rentabilitātes ex ante analīze nav svarīga, lai noteiktu attiecīgās atbalsta shēmas saņēmējus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Priekšrocības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzībās apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd faktu, ka Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi Komisijas secinājumu, ka tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriji nebija piemērojami strīdīgajai atbalsta shēmai, lai izslēgtu priekšrocības esamību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs ir analītisks instruments, ko izmanto Komisija, lai izslēgtu tādu priekšrocību esamību uzņēmumam, kas iegūtas, valstij iejaucoties noteiktā tirgū. Šim kritērijam ir nepieciešama sarežģīta ekonomiskā analīze, lai novērtētu, vai hipotētisks privāts dalībnieks konkrētajā tirgū veiktu salīdzināmu iejaukšanos un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā pareizi norāda apelācijas sūdzības iesniedzējas, Tiesa ir atzinusi, ka Komisijai ir pienākums pārbaudīt atbilstību tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijam visās situācijās, kurās tas ir piemērojams  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši šis jautājums par tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību līdz šim nav ticis pietiekami izgaismots judikatūrā. It īpaši paliek neskaidrs, kādās situācijās valsts iejaukšanās tirgū ir saprātīgi salīdzināma ar tirgus dalībnieka iespējamo rīcību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai sniegtu dažas idejas par to, kā atrisināt šo jautājumu, ir lietderīgi pārdomāt, kādam nolūkam tika izstrādāts tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs un kā šis mērķis attīstījās līdz ar judikatūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija mērķis un attīstība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs, kas tika ieviests paralēli 1980. gada Pārskatāmības direktīvai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>), sākotnēji bija paredzēts tam, lai novērtētu publisku uzņēmumu (proti, to uzņēmumu, kuri pieder valstij) rīcību, konkurējot tajā pašā tirgū ar privātiem uzņēmumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No turienes ir arī radusies ideja par valsts kā “akcionāra” darbību (ko tā laika valodā sauca par “valsts iestāžu līdzdalības iegūšanu uzņēmuma kapitālā”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija pamatojums bija saistīts ar nepieciešamību atrast veidu, kā ļaut valstij būt tirgus dalībniecei, nemazinot valsts atbalsta disciplīnas efektivitāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>). Konkrētāk, šis kritērijs palīdzēja izslēgt no valsts atbalsta jēdziena tās valsts darbības, ar kurām tā “nonāca tirgū”, lai ar līdzīgiem nosacījumiem konkurētu ar citiem uzņēmumiem. Tika uzskatīts, ka šādi līdzīgi nosacījumi pastāv tad, ja valsts ieguldījums savā uzņēmumā vai ar tās uzņēmumu starpniecību bija tāds, kādu varētu apsvērt privāts ieguldītājs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši ņemot vērā šo loģisko pamatojumu, tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs bieži tiek aprakstīts saistībā ar iespēju dalībvalstīm izvēlēties jauktu ekonomiku, kas tiek saprasta kā tāda, kurā līdzās privātiem uzņēmumiem tirgū iesaistās arī valsts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>). Līdz ar to ir radusies bieži atkārtotā atsauce uz LESD 345. panta īpašuma īpašumtiesību neitralitāti un ar to saistīto vienlīdzīgas attieksmes principu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šķiet, ka jaunākā Tiesas judikatūra norāda, ka tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs būtu jāpiemēro arī ārpus šīm tradicionālajām valsts īpašumtiesību un līdzdalības robežšķirtnēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas rada divus veidus, kā varētu tikt uztverta tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, raugoties no tā vēsturiskās piemērošanas skatupunkta, tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību varētu paredzēt tikai tādās situācijās, kurās valsts darbojas kā akcionārs noteiktā tirgū. No otras puses, ņemot vērā faktu, ka valsts var iejaukties tirgū arī ar citiem līdzekļiem, nevis īpašumtiesībām vai līdzdalību, tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija aprobežošana ar šīm situācijām šķiet pārāk šaura šī kritērija derīguma interpretācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiesi, manuprāt, tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs var izrādīties noderīgs un līdz ar to piemērojams visās situācijās, kurās valsts iejaukšanos tirgū var pielīdzināt privāta tirgus dalībnieka darbībai. Šis “līdzvērtības” novērtējums pārsniedz tradicionālās līdzdalības un īpašumtiesību robežšķirtnes. Proti, ja var uzskatīt, ka privāts tirgus dalībnieks rīkojas tāpat kā valsts, tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs var atklāt, vai valsts rīcība bija atbilstoša tirgum. Tas savukārt palīdzētu izslēgt priekšrocību (un līdz ar to valsts atbalstu veidojošu priekšrocību) esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Valsts varas” un “ekonomikas dalībnieka” dihotomija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķietami atdalīti no sākotnējā pamatojuma varētu domāt, ka tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību nosaka mulsinoša (un, godīgi sakot, maldinoša) dihotomija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojiet, piemēram, spriedumu Komisija/EDF  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>). Tajā Tiesa nolēma, ka “[..] privātā ieguldītāja kritērija piemērojamība galu galā ir atkarīga no tā, ka attiecīgā dalībvalsts piešķir ekonomiskas priekšrocības tai piederošam uzņēmumam akcionāres statusā, nevis valsts varas nesējas statusā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>). Tādā pašā veidā Vispārējā tiesa lietā Ryanair/Komisija norādīja – “ja gadījumā, kad valsts rīkojas kā uzņēmums, kurš darbojas kā privātais ieguldītājs, izrādās nepieciešams tā rīcību analizēt privātā ieguldītāja tirgus ekonomikā principa kontekstā, tad minētā principa piemērošana būtu jāizslēdz, ja tā rīkojas kā valsts varas pārstāvis”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>). Visbeidzot, līdzīgs formulējums ir iekļauts arī Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriežot pēc šiem piemēriem un tajos lietotās valodas, jautājums par tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību ir saistīts ar to, ka valsts rīkojas kā uzņēmējs (ar līdzdalības starpniecību). Šīs darbības būtu jānošķir no valsts darbībām, kurās valsts rīkojas kā valsts varas pārstāvis. Pirmajā scenārijā saskaņā ar judikatūras loģiku tiek piemērots tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs. Otrajā gadījumā šis kritērijs nebūtu piemērojams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es neuzskatu, ka šī atšķirība būtu pamatota  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir divas iespējamas izpratnes par izteicienu “valsts, kura rīkojas kā valsts varas pārstāvis”. No vienas puses, šis izteiciens varētu apzīmēt valsti, kas darbojas sabiedrības interesēs (piemēram, lai veicinātu ekonomisko attīstību, saglabātu darbavietas vai aizsargātu vidi). No otras puses, šo izteicienu var saprast kā valsts, kas darbojas, izmantojot sabiedriskās kārtības instrumentus (proti, tiesību aktus, noteikumus vai šajā gadījumā nodokļus). Tomēr neviena no interpretācijām īsti neatbalsta judikatūrā (vai Komisijas) izdarītos secinājumus par to, kāpēc tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs bija vai nebija piemērojams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo jēdziena “valsts, kura rīkojas kā valsts varas pārstāvis” izpratni judikatūrā tiek uzskatīts, ka iemesliem, kas mudina valsti iejaukties tirgū, nav nozīmes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>). Patiesi, tas, vai valsts rīkojas, lai saglabātu nodarbinātību, aizsargātu vidi, veicinātu tūrismu vai vienkārši pārvaldītu savu uzņēmumu, ir pilnīgi nesaistīts ar jautājumu par to, vai saņēmējs uzņēmums no šīs iejaukšanās ir ieguvis priekšrocības, ko tirgus būtu varējis nodrošināt ar tādiem pašiem nosacījumiem. Tāpēc vien šo iemeslu dēļ nevar izslēgt tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par otro minētā jēdziena izpratni, ir jāņem vērā fakts, ka tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs tika piemērots dažādos gadījumos, kad valsts rīkojās, izmantojot valsts varas instrumentus, proti, instrumentus, kas nav pieejami privātam tirgus dalībniekam. Piemēram, vairākos gadījumos valsts iejaucās tirgū, lai atliktu vai atlaistu nodokļu parāda un citu publisko finanšu saistību samaksu, ko privāti uzņēmumi ir parādā valstij  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>). Tāpat lietā Komisija/EDF  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>) valsts iejaucās, izmantojot fiskālas un likumdošanas pilnvaras, savukārt lietā Ryanair/Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>) iejaukšanās notika, izmantojot likumdošanas un reglamentējošās pilnvaras. Tomēr visās šajās lietās tika piemērots noteikts tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija veids. Tas nozīmē, ka šī kritērija piemērojamību nevar izslēgt tikai tāpēc, ka valsts darbojas ar valsts varas instrumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs dihotomijas atdalīšanā noteikti nepalīdz fakts, ka judikatūrā dažkārt tiek ņemta vērā atšķirība starp valsti, kas rīkojas kā “ekonomikas dalībnieks”, un valsti, kas rīkojas kā “valsts iestāde”, nevis tāpēc, lai lemtu par tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību, bet gan lai to piemērotu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>). Tas it īpaši attiecas uz situācijām, kad Tiesa vēlas uzsvērt, ka valsts kā valsts iestādes izmaksas un ieguvumi, kas saistīti, piemēram, ar nodarbinātības līmeni vai budžeta ieņēmumu pieaugumu, nav jāņem vērā, piemērojot šo kritēriju. Konceptuāli šī atšķirība ir loģiska, jo hipotētisks tirgus dalībnieks, kurš galu galā tiek izmantots salīdzinājumam, neņemtu vērā šādas bažas, lemjot par savu rīcību tirgū  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>). Tomēr šie apsvērumi parādās tikai tad, kad tiek apstiprināta tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamība, nevis kādā brīdī pirms tam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īsāk sakot, uzskatu, ka nav pareizi novilkt robežlīniju tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamībai, pamatojoties uz “valsts iestādes” un “ekonomikas dalībnieka” starpā pastāvošo dihotomiju. Tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija mērķis ir noteikt vai noraidīt uzņēmumam radītas priekšrocības esamību, atsaucoties uz noteiktas valsts rīcības tirgus ekonomisko atbilstību. Kā tāds šis līdzeklis ir reāli piemērojams visās situācijās, kurās valsts veic darbības, kas pielīdzināmas “tirgus darbībām”, tostarp gadījumos, kad “valsts kā valsts iestāde” rīkojas salīdzināmi ar tirgus dalībnieku. Tas nozīmē, ka par tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību ir jālemj, objektīvi izpētot, kā valsts sadarbojas ar uzņēmumiem noteiktā tirgū, neatkarīgi no šīs iesaistīšanās formas un iemesliem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izlemt, vai tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs ir piemērojams?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatu, ka tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību nosaka valsts darbības raksturs. Proti, tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamība paredz, ka valsts iejaucas, veicot darbību, kas ir salīdzināma ar to, ko varētu paredzēt tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bet kā novērtēt, vai tirgū ir iespējama līdzvērtīga darbība?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, Komisijai ir jānostājas saņēmēja uzņēmuma pozīcijā un no šīs puses jānovērtē, vai saņemto priekšrocību (piemēram, kredīta garantijas piešķiršanu, kapitāla iepludināšanu vai parāda dzēšanu) varēja piedāvāt arī citi uzņēmumi šajā tirgū. Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, ir piemērojams tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Daži piemēri varētu paskaidrot manu priekšlikumu. Tirgū uzņēmums no kreditora puses var saņemt kredīta atlikšanu. Šo darbību var veikt arī valsts, proti, tā varētu, piemēram, apstiprināt nodokļu atlikšanu uzņēmumam. Tādējādi no saņēmēja uzņēmuma viedokļa valsts piešķir tāda paša rakstura priekšrocību kā (privātais) kreditors. Tā kā šāda veida valsts rīcībai līdz ar to tirgū ir iespējama līdzvērtīga rīcība, neskatoties uz to, ka valsts, iespējams, ir rīkojusies kā valsts iestāde, ir jābūt iespējai novērtēt tās iejaukšanos, izmantojot tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrs piemērs – ja valsts iegādājas mārketinga pakalpojumus tirgū, tas ir izdevīgi uzņēmumam, no kura tā iegādājas šos pakalpojumus. Šādu pakalpojumu iegāde nav darbība, ko var veikt tikai valsts. Tas ir vienkāršs pirkuma darījums. Citiem vārdiem sakot, ņemot vērā faktu, ka valsts veic darbību, kas ir pielīdzināma jebkura cita privāta uzņēmuma darbībai, tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs būtu jāpiemēro, lai pārbaudītu šīs (pakalpojuma) iegādes tirgus atbilstību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, aplūkojiet trešo piemēru – ja valsts bez maksas piešķir uzņēmumam darbības licenci, kas citādi būtu maksas pakalpojums, valsts iejaucas tirgū, veicot darbību, ko tā veic vienīgā kā šī tirgus vārtzinis. Privāts uzņēmums nekad nevarētu atkārtot šo darbību. Tāpēc, novērtējot to, vai šī bezmaksas darbības licence ir valsts atbalsts, nav vietas tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijiem. Privāts uzņēmējs nekad nevarētu būt salīdzinājuma mēraukla.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šiem piemēriem vēlos uzsvērt faktu, ka tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs ir piemērojams ikreiz, kad valsts veic darbību, ko tirgū varētu atkārtot privāti dalībnieki. Acīmredzot tas var notikt ne tikai tad, ja valsts darbojas kā akcionārs, bet arī tad, kad tā darbojas kā valsts iestāde (neatkarīgi no tā, vai tā īsteno ekonomiskos, sociālos, vides vai citus politikas mērķus). Noteicošais ir jautājums par to, vai attiecīgais saimnieciskās darbības veids ir tāds, kādu varētu paredzēt tirgū. Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, ir piemērojams tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēlos norādīt, ka tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamība nekādā veidā neietekmē tā piemērošanas rezultātu. Tas, vai kādu darbību varētu atkārtot tirgū (lai būtu piemērojams tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs), nav izšķirošs jautājums attiecībā uz to, vai konkrēta priekšrocība ir ieguvums. Šis pēdējais jautājums ir atkarīgs no tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērošanas, kas balstās uz ekonomisko analīzi, kurā tiek pārbaudīts, vai (hipotētisks) tirgus dalībnieks piešķirtu tādu pašu priekšrocību ar līdzīgiem nosacījumiem, kādus piešķir valsts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">65</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērošana izskatāmajās lietās</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētajos spriedumos Vispārējā tiesa apstiprināja, ka Komisija noraidīja tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību, pamatojoties uz diviem argumentiem. Pirmkārt, tā uzskatīja, ka reģions nerīkojās kā akcionārs, jo tas nebija iesaistīto lidostu ekspluatantu īpašnieks  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-66" href="#t-66">66</a>
</span>). Otrkārt, tā atsaucās uz faktu, ka, pieņemot atbalsta shēmu, reģions rīkojās “atbilstoši vispārējai ekonomikas politikai”, tātad “tikai kā valsts iestāde”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-67" href="#t-67">67</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos paskaidrojumus, uzskatu, ka Vispārējās tiesas izvirzītie argumenti nav pietiekami, lai izslēgtu tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā paskaidroju šo secinājumu 71., 74. un 83. punktā, jaunākā Tiesas judikatūra, kā arī pamatojums, uz kuru balstās tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs, neierobežo tā piemērojamību tikai situācijām, kad valsts kļūst par tirgus daļu, izmantojot īpašumtiesības uzņēmumā. Fakts, ka reģionam nepieder lidostu ekspluatanti, ar kuru starpniecību tas ir īstenojis savu shēmu, pats par sevi nav pietiekams arguments, lai izslēgtu tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat, lai novērtētu tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību, nav izšķirošas nozīmes tam, vai reģions ir rīkojies “atbilstoši vispārējai ekonomikas politikai” vai arī kā “valsts iestāde”. Kā paskaidroju šo secinājumu 80. punktā, valsts iejaukšanās nolūks vienkārši nav faktors, kas būtu jāņem vērā šajā analīzes posmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiesi, kā paskaidroju šo secinājumu iepriekšējā sadaļā, pārbaudot, vai Komisija atbilstoši izslēdza tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērojamību, Vispārējai tiesai bija jāpārbauda, vai šī iestāde no apelācijas sūdzības iesniedzēju viedokļa ir novērtējusi, vai no reģiona saņemtie līdzekļi tika piešķirti, veicot darbību, kuru varēja atkārtot tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc uzskatu, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, pamatojot tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija nepiemērojamību izskatāmajās lietās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, secinot, ka tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs nav piemērojams, Vispārējā tiesa apelācijas sūdzības iesniedzēju priekšrocības novērtēja, ņemot vērā reģiona darbības no pakalpojumu pircēja viedokļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan šaubos, ka dotāciju piešķiršana jaunu lidojumu izveidei var būt pakalpojumu iegāde, piekrītu, ka principā “pakalpojuma pircēja” kritērijs patiesi varētu darboties kā vārti, lai noteiktu, vai pastāv priekšrocība. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka šī pieeja paredz, ka valsts ir rīkojusies kā tirgus dalībnieks, lai iegādātos pakalpojumus tirgū, šis novērtējums pēc būtības nav nekas vairāk kā viena no tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija iterācijām. Proti, pats kritērijs, kuru Vispārējā tiesa noraidīja kā nepiemērojamu, jo tā uzskatīja, ka reģions nav rīkojies kā tirgus dalībnieks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai kā arī nebūtu, pastāv divi punkti saistībā ar Vispārējās tiesas pakārtoto vērtējumu (paļaujoties uz “pakalpojuma pircēja” kritērijiem), kas ir jāanalizē sīkāk. Pirmais punkts attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa ir pārsniegusi savu kompetenci, atstājot spēkā apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz pakārtotu pamatojumu. Otrais punkts attiecas uz analīzes posmiem pakalpojuma pircēja pārbaudes ietvaros, kā to ierosinājusi Vispārējā tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz Vispārējās tiesas kompetenci ir taisnība, ka valsts atbalsta procedūras administratīvā rakstura dēļ Vispārējai tiesai ir tikai ierobežota kompetence. Tādējādi tā nevar aizstāt Komisijas veikto ekonomisko novērtējumu ar savu vērtējumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-68" href="#t-68">68</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā tas liek Vispārējai tiesai novērtēt, vai apstrīdētā lēmuma pamatojumā ir ietverta visa atbilstošā informācija, kas ļautu tai pamatot no tā izdarītos secinājumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-69" href="#t-69">69</a>
</span>). Tas it īpaši tā ir, ņemot vērā faktu, ka valsts atbalsta jomā Komisija noslēdz savu izmeklēšanas procedūru, pieņemot lēmumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-70" href="#t-70">70</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Tiesa ir precizējusi, ka Vispārējai tiesai var nākties – izņemot gadījumus, kad nepastāv nekādi materiāltiesiski apsvērumi, kas to attaisnotu, – interpretēt apstrīdētā tiesību akta pamatojumu tādā veidā, kas atšķiras no šī tiesību akta izdevēja interpretācijas, vai pat zināmos apstākļos noraidīt akta izdevēja formāli sniegto pamatojumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-71" href="#t-71">71</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši šo rīcības brīvību Vispārējā tiesa izmantoja izskatāmajās lietās. Tādējādi pārsūdzētajos spriedumos šī tiesa papildināja (jāatzīst, ka īsi un nepietiekami) pamatojumu, kas jau bija ietverts apstrīdētā lēmuma 386. apsvērumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-72" href="#t-72">72</a>
</span>), ar argumentiem, ar kuriem puses apmainījās, kā arī ar informāciju, kas iegūta rakstveida un mutvārdu procesā pirms tam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-73" href="#t-73">73</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šāda situācija neietilpst aizvietotā pamatojuma kategorijā Vispārējās tiesas pārbaudes kompetences ietvaros, jo Vispārējā tiesa ir balstījusies uz lēmumā esošo pamatojumu, nemainot tā saturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz “pakalpojuma pircēja” kritērija elementiem Vispārējā tiesa uzskatīja, ka priekšrocības pastāvēšana var tikt izslēgta tikai tad, ja, pirmām kārtām, attiecīgo pakalpojumu iegāde notika, izmantojot atklātu, pārskatāmu un nediskriminējošu konkursa procedūru, un, otrām kārtām, reģionam bija reāla vajadzība pēc iegādātajiem pakalpojumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz prasību par atklātu un uz konkurenci balstītu atlases procedūru varu izteikties īsi. Preču un pakalpojumu iegādes ekonomisko racionalitāti patiesi var pierādīt pats fakts, ka tā tika veikta, izmantojot šādu procedūru. Tāpēc uz šādiem iepirkumiem, ko valsts iestādes veic savām darbības vajadzībām, parasti attiecas publiskā iepirkuma direktīvas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-74" href="#t-74">74</a>
</span>). Tomēr neesmu pārliecināta, ka tādā situācijā kā izskatāmajās lietās, kad reģions rīkojās ar privātu tirgus dalībnieku starpniecību, uzstāt uz procedūru, kas ir līdzīga tai, ko paredz publiskā iepirkuma direktīvas, būtu vienīgais veids, kā nodrošināt, ka attiecīgo pakalpojumu cenas tiek noteiktas atbilstoši tirgus nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kas attiecas uz patiesas vajadzības prasību, šķiet, ka šī novērtējuma pamatā esošā loģika ir šāda – pat tad, ja valsts iestāde ir veikusi iepirkumus par tirgus cenām, pastāv papildu prasība, ka šiem iepirkumiem jābūt samērīgiem ar attiecīgās iestādes “patiesajām vajadzībām”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-75" href="#t-75">75</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā ir taisnība, ka tiek pieņemts, ka ekonomiski racionāls tirgus dalībnieks iegādājas tikai tos pakalpojumus (vai preces), kas tam faktiski ir nepieciešami savas darbības veikšanai (vai izvirzītā mērķa sasniegšanai)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-76" href="#t-76">76</a>
</span>). Vispārējā tiesa uzskatīja, ka reģionam varētu būt patiesa vajadzība iegādāties attiecīgos pakalpojumus (saistītus ar lidojumiem un mārketingu), lai reklamētu Sardīnijas salu kā tūrisma galamērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr kā noteikt šo vajadzību?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajās lietās reģions “neiegādājās” lidojumus un mārketinga pakalpojumus, lai apmierinātu savas vajadzības (piemēram, kad valsts iegādājas biroja krēslus valsts iestādēm). Attiecīgi nebija iekšēja atskaites punkta, pēc kura varētu novērtēt iegādāto pakalpojumu skaitu. Reģionam, iegādājoties šos pakalpojumus (ja tos abus patiesi var uzskatīt par pakalpojumiem), bija paredzēts vismaz daļēji radīt jaunu piedāvājumu (ar lidojumu palīdzību) un jaunu pieprasījumu (izmantojot mārketinga pakalpojumus) Sardīnijas tirgū. Šāda veida darbībai tirgus dalībnieks būtu veicis izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā nepieciešamos līdzekļus un paredzamo peļņu. No apstrīdētā lēmuma neizriet, vai reģions ir veicis šādu novērtējumu, vai arī tas darbojās saskaņā ar izvirzītajām gaidām, piemēram, attiecībā uz tūristu skaitu, ko ar shēmu bija paredzēts piesaistīt. Tāpat no apstrīdētā lēmuma neizriet, ka Komisija būtu mēģinājusi pārbaudīt, vai šāda analīze ir veikta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos man nav skaidrs, kādēļ Vispārējā tiesa varētu likumīgi apgalvot, ka attiecīgo mārketinga pakalpojumu iegāde pārsniedza “patiesās vajadzības”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-77" href="#t-77">77</a>
</span>). Līdz ar to uzskatu, ka Vispārējā tiesa arī kļūdījās, piemērojot elementus, kas veido tās “pakalpojuma pircēja” kritēriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ierosinu Tiesai atbalstīt apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentus, saskaņā ar kuriem Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu veidā, kādā tā pārbaudīja atbilstību “pakalpojuma pircēja” kritērijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VII.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz iepriekš minētajiem secinājumiem, ierosinu Tiesai atbalstīt apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentus attiecībā uz veidu, kādā Vispārējā tiesa:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">apstiprināja Eiropas Komisijas konstatējumu, ka starp lidostu ekspluatantiem un lidsabiedrībām noslēgto pakalpojumu līgumu ekonomiskās rentabilitātes ex ante analīze nebija svarīga, lai noteiktu attiecīgās atbalsta shēmas saņēmējus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pamatoja tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju nepiemērojamību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">veica atbilstības pārbaudi attiecībā uz “pakalpojuma pircēja” kritēriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) No Gracijas Deledas [Grazia Deledda] dzejoļa “La primavera”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) 1926. gadā G. Deleda (1871–1936) kļuva par pirmo itālieti, kas ieguvusi Nobela prēmiju literatūrā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Komisijas Lēmums (ES) 2017/1861 (2016. gada 29. jūlijs) par valsts atbalstu SA.33983 (2013/C) (ex 2012/NN) (ex 2011/N) – Itālija – Kompensācija Sardīnijas lidostām par sabiedrisko pakalpojumu saistībām (SGEI) (OV 2017, L 268, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Spriedumi, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētie spriedumi”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Turpat, attiecīgi 1.–41. un 1.–45. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) 2010. gada 16. aprīļa Bolletino ufficiale della Regione autonoma della Sardegna Nr. 12.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2008. gada 1. jūlijs, Chronopost/UFEX u.c. (C‑341/06 P un C‑342/06 P, EU:C:2008:375, 141. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. spriedumu, 1980. gada 17. septembris, Philip Morris Holland/Komisija (730/79, EU:C:1980:209, 11. punkts) (tajā ir konstatēts, ka konkurence tiek uzskatīta par izkropļotu, ja ar pasākumu ir samazināts uzņēmumam, kas saņem atbalstu, uzliktais slogs un tādējādi ir nostiprināts tā stāvoklis salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem). Par nelielo lomu praksē, ko spēlē kritēriji saistībā ar konkurences kropļošanu un ietekmi uz iekšējo tirgu, tostarp atšķirīgo pieeju attiecībā uz LESD 101. pantu, skat. Soltész, U., “Part II: Article 107 TFEU”, Säcker, F. J., Montag, F. (red.), European State Aid Law: A Commentary, Bloomsbury Publishing, Londona, 2016, 454., 489. un 490. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. Merola, M., un Caliento, F., “Is the notion of aid broadening or shrinking over time, and if so, why? A subjective view on the rationale of the case law”, Parcu, L., Monti, G., and Botta, M., EU State Aid Law. Emerging Trends at the National and EU Level, Edward Elgar Publishing, Čeltenhema, 2020, 46.–48. lpp. (tajā ir izskaidrots, ka valsts atbalsta kontrole ir kļuvusi par pārvaldības instrumentu, lai kontrolētu dalībvalstu ekonomikas politiku).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Kā ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs] ir izskaidrojis secinājumos lietā PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2000:585, 114.–133. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Spriedums, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija (C‑482/99, EU:C:2002:294, “spriedums Francija/Komisija”, 51.–57. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Šajā nozīmē vēlos norādīt, ka apelācijas pirmā pamata otrās daļas pirmā un otrā daļa lietā C‑331/20 P ir vērsta pret sprieduma lietā T‑607/17 69.–98. punktu, savukārt apelācijas trešais pamats lietā C‑343/20 P ir tieši vērsts pret sprieduma lietā T‑8/18 126., 127., 160. un 161. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Vairākos gadījumos apelācijas pirmā pamata otrās daļas pirmajā un otrajā daļā lietā C‑331/20 P un apelācijas trešajā pamatā lietā C‑343/20 P apelācijas sūdzības iesniedzējas vienlīdz vispārīgi kritizē dažādas Vispārējās tiesas faktu konstatācijas. Ņemot vērā Tiesas kompetenci apelācijas tiesvedībā, šie argumenti ir nepieņemami.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 14. februāris (T‑131/16 un T‑263/16, EU:T:2019:91, turpmāk tekstā – “spriedums Beļģija un Magnetrol International/Komisija”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 28. marts (C‑405/16 P, EU:C:2019:268).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Sprieduma Francija/Komisija 52.–56. punkts. Kā pavisam nesen ir atgādināts 2021. gada 2. marta spriedumā Komisija/Itālija u.c. (C‑425/19 P, EU:C:2021:154, “spriedums Komisija/Itālija u.c., 61.–62. punkts), “ir nozīme jebkādiem netiešajiem pierādījumiem, kas konkrētajā gadījumā norāda vai nu uz valsts iestāžu iesaistīšanos, vai mazticamību, ka pasākums, ņemot vērā tostarp tā apmēru, ir ticis īstenots bez iesaistīšanās, šī pasākuma saturu vai nosacījumiem, kurus tas ietver, vai arī uz minēto iestāžu neiesaistīšanos minētā pasākuma veikšanā [..]”. Šo secinājumu var pamatot ar pierādījumiem, ka “attiecīgais valsts uzņēmums nevarēja pieņemt strīdīgo lēmumu, neņemot vērā valsts varas iestāžu prasības vai valsts iestāžu norādījum[us], valsts uzņēmuma integrācij[u] valsts pārvaldes struktūrās, tā darbības rakstur[u] un tās veikšan[u] tirgū parastos konkurences apstākļos ar privātiem tirgus dalībniekiem, uzņēmuma juridisk[o] status[u] vai arī valsts iestāžu īstenotās uzraudzības intensitāt[i]”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Vai, kā Maxian Rusche, T., Micheau, C., Piffaut, H., un Van de Casteele, K., ir nosaukuši to par “neapstrīdamu pierādījumu” klātbūtni. Skat. Faull, J., un Nikpay, A., (red.), The EU Law of Competition, 3. izd., Oxford University Press, Oksforda, 2014, 17.33. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Skat. arī spriedumus, 2014. gada 17. septembris, Commerz Nederland (C‑242/13, EU:C:2014:2224, 31.–33. punkts); 2017. gada 18. maijs, Fondul Proprietatea (C‑150/16, EU:C:2017:388, 18.–20. punkts); un 2017. gada 23. novembris, SACE and Sace BT/Komisija (C‑472/15 P, nav publicēts, EU:C:2017:885, 34.–36. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Šajā nozīmē skat sprieduma Komisija/Itālija u.c. 67., 69. un 72. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedumi, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180, 72., 75., 91. un 104. punkts), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182, 96., 99. un 125. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Spriedums Beļģija un Magnetrol International/Komisija, 120. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Vēlos norādīt, ka attiecīgais spriedums tika atcelts apelācijas kārtībā, ņemot vērā faktu, ka Tiesa uzskatīja tieši šādu praksi par būtisku rādītāju, lai konstatētu jebkādu “turpmāku izpildes pasākumu” trūkumu 1. panta d) punkta izpratnē Padomes Regulā (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.). Skat. sprieduma Beļģija un Magnetrol International/Komisija, 112. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Spriedumi, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180, 88.–92. punkts), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182, 121., 121.–125. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Turpat, attiecīgi 71. un 72. un 95. un 96. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Turpat, attiecīgi 94. un 98. punkts un 129.–132. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 28. marts, Vācija/Komisija (C‑405/16 P, EU:C:2019:268, 73. punkts). Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa‑Bordonas [M. Campos Sánchez‑Bordona] secinājumus lietā Georgsmarienhütte u.c. (C‑135/16, EU:C:2018:120, 112. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumus, 2008. gada 17. jūlijs, Essent Netwerk Noord u.c. (C‑206/06, EU:C:2008:413, 70. punkts); 2013. gada 19. decembris, Association Vent De Colère! u.c. (C‑262/12, EU:C:2013:851, 21. punkts), un 2017. gada 13. septembris, ENEA (C‑329/15, EU:C:2017:671, 25. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) It īpaši skat. spriedumu, 1988 gada 2. februāris, Kwekerij van der Kooy u.c./Komisija (67/85, 68/85 un 70/85, EU:C:1988:38, 35. punkts), kā nesen tika atgādināts spriedumā, 2017. gada 9. novembris, Komisija/TV2/Danmark (C‑656/15 P, EU:C:2017:836, 45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) It īpaši skat. spriedumus, 2001. gada 13. marts, PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160, 58. punkts), un 2013. gada 30. maijs, Doux Élevage un Coopérative agricole UKL‑ARREE (C‑677/11, EU:C:2013:348, 26. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Šis konstatējums attiecas uz apelācijas pirmā pamata otrās daļas pirmo un otro daļu lietā C‑331/20 P un apelācijas trešā pamata lietā C‑343/20 P pieņemamajām daļām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Aspekts, ko Vispārējā tiesa pareizi uzsvēra 2020. gada 13. maija spriedumā Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180, 58. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Lai gan tas izriet no dažādiem apstākļiem un uz to norāda apelācijas sūdzības iesniedzējas, šajā ziņā indikatīvs ir 2018. gada 25. jūlija spriedums Komisija/Spānija u.c. (C‑128/16 P, EU:C:2018:591). Tajā Tiesa konstatēja, ka tas vien, ka priekšrocība, kas piešķirta ekonomisku interešu organizācijai, tiek pilnībā nodota šīs organizācijas biedriem, automātiski nenozīmē, ka organizācija nav saņēmējs attiecīgās atbalsta shēmas izpratnē (turpat, 45. un 46. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Skat. Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV 2016, C 262, 1. lpp.), 115. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. it īpaši spriedumu, 2001. gada 13. marts, PreussenElektra (C‑379/98, EU:C:2001:160, 62. punkts) (konstatējot, ka šādam regulējumam “ir raksturīga” valsts nodokļu ieņēmumu samazināšanās). Skat. arī spriedumus, 1993. gada 17. marts, Sloman Neptun (C‑72/91 un C‑73/91, EU:C:1993:97, 21. punkts); 1998. gada 1. decembris, Ecotrade (C‑200/97, EU:C:1998:579, 36. punkts); 1999. gada 17. jūnijs, Piaggio (C‑295/97, EU:C:1999:313, 42. punkts); un 2004. gada 15. jūlijs, Pearle u.c. (C‑345/02, EU:C:2004:448, 36. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV 2016, C 262, 1. lpp.), 116. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Turpat.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Šāda patiesa papildu ietekme rodas vienīgi dēļ funkcionālas vai automātiskas saiknes ar attiecīgo tiesību aktu, kas izriet no šīs shēmas, vai tāpēc, ka šī papildu ietekme ir nepieciešama, lai saskaņā ar to atbalstītās darbības pienācīgi funkcionētu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Nicolaides, P., State Aid Uncovered, Critical Analysis of Development in State Aid 2020, Lexxion, Berlīne, 2021, 86. un 87. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180, 125. punkts), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182, 191. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182, 225. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Šie argumenti ir izklāstīti apelācijas pirmā pamata pirmās daļas pirmajā un trešajā daļā lietā C‑331/20 P un pirmajos divos apelācijas pamatos lietā C‑343/20 P, un tie ir vērsti attiecīgi pret sprieduma lietā T‑607/17 122.–145. punktu un sprieduma lietā T‑8/18 175.–177. un 189.–191. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2012. gada 5. jūnijs, Komisija/EDF (C‑124/10 P, EU:C:2012:318, 103. punkts) (“privātā ieguldītāja kritērijs [..] nav izņēmums, kas būtu piemērojams tikai pēc dalībvalsts lūguma [..]. No [..] izriet, ka šis kritērijs, kad tas ir piemērojams, ir viens no faktoriem, kas Komisijai ir jāņem vērā, lai konstatētu šāda atbalsta esamību.”). Skat. arī spriedumu, 2017. gada 20. septembris, Komisija/Frucona Košice (C‑300/16 P, EU:C:2017:706, 23.–25. un 29. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Komisijas Direktīva 80/723/EEK (1980. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību (OV 1980, L 195, 35. lpp.), kas tagad kodificēta Komisijas Direktīvā 2006/111/EK (2006. gada 16. novembris) par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (OV 2006, L 318, 17. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Piernas López, J. J., The Concept of State Aid Under EU Law: From Internal market to competition and beyond, Oxford University Press, Oksforda, 2015, 78. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Skat. 92. un 93. panta piemērošanu valsts iestāžu līdzdalībai uzņēmumu kapitālā (Eiropas Kopienu Biļetens, 9‑1984), 28. un 93.–95. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Beļģijas argumentāciju 1986. gada 10. jūlija spriedumā Beļģija/Komisija (40/85, EU:C:1986:305, 9. punkts), kurā ir apgalvots, ka gadījumā, ja Valonijas reģionam būtu aizliegts piedalīties uzņēmuma kapitāla palielināšanā, tas radītu valsts diskrimināciju attiecībā pret tās pašas sabiedrības privātajiem akcionāriem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Kā izriet no Tiesas agrīnajiem spriedumiem par līdzīgu noteikumu, kas ietverts Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līguma 4. panta c) punktā, priekšrocības esamību nevar izslēgt, ja vien peļņa nav “vienmēr līdzvērtīga izdevumu summai”. Skat., piemēram, spriedumu, 1961. gada 23. februāris, De Gezamenlijke Steenkolenmijnen in Limburg/Augstā iestāde (30/59, EU:C:1961:2, 31. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Skat., piemēram, Otro ziņojumu par konkurences politiku, kas pievienots Sestajam vispārīgajam ziņojumam par Kopienu darbību (Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 1973), 124. punktu, kurā izmantots jēdziens “valsts kapitālisms”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Skat., piemēram, Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV 2016, C 262, 1. lpp.), 73. punktu: “Savienības tiesību sistēma ir neitrāla attiecībā pret īpašumtiesību sistēmu [..] un nekādi neskar dalībvalstu tiesības rīkoties kā ekonomikas dalībniecēm.” Skat. arī Hancher, L., Ottervanger, T., un Slot, P. J., EU State Aids, Sweet and Maxwell, Londona, 2021, 96. lpp., un ģenerāladvokāta M. Špunara [M. Szpunar] secinājumus lietā Komisija/FIH Holding un FIH Erhvervsbank (C‑579/16 P, EU:C:2017:911, 34. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2013. gada 24. janvāris, Frucona Košice/Komisija (C‑73/11 P, EU:C:2013:32, 71. punkts), un 2018. gada 6. marts, Komisija/FIH Holding un FIH Erhvervsbank (C‑579/16 P, EU:C:2018:159, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Spriedums, 2012. gada 5. jūnijs (C‑124/10 P, EU:C:2012:318).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Turpat, 81. punkts (mans uzsvērums). Tomēr šī lieta ir jāskata tās kontekstā, kurā Francijas valsts patiesi bija Électricité de France (EDF) īpašniece. Tādēļ Tiesas apgalvojums, ka “valsts uzņēmumu gadījumā” priekšrocības esamības novērtējums tiek veikts, piemērojot “privātā ieguldītāja kritēriju” (turpat, 78. punkts), nevar tikt saprasts tādējādi, ka šis kritērijs ir piemērojams tikai tādās situācijās.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Spriedums, 2008. gada 17. decembris (T‑196/04, EU:T:2008:585, 85. punkts) (mans izcēlums). Šajā lietā, taču līdzīgi kā spriedumā, 2012. gada 5. jūnijs, Komisija/EDF (C‑124/10 P, EU:C:2012:318), valsts bija atbalsta saņēmējas lidostas īpašniece. Tāpat skat. arī spriedumu, 2012. gada 11. septembris, Corsica Ferries France/Komisija (T‑565/08, EU:T:2012:415, 79. punkts), kas apelācijas kārtībā atstāts spēkā spriedumā, 2014. gada 4. septembris, SNCM un Francija/Corsica Ferries France (C‑533/12 P un C‑536/12 P, EU:C:2014:2142).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV 2016, C 262, 1. lpp.), 77. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Tāpat skat. Kohler, M., “New Trends Concerning the Application of the Private Investor Test”, European State Aid Law Quarterly, 2011, Vol. 10(1), 21.–33. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Skat. spriedumus, 1974. gada 2. jūlijs, Itālija/Komisija (173/73, EU:C:1974:71, 13. punkts); 1996. gada 29. februāris, Beļģija/Komisija (C‑56/93, EU:C:1996:64, 79. punkts), un 2012. gada 5. jūnijs, Komisija/EDF (C‑124/10 P, EU:C:2012:318, 77. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumus, 2007. gada 22. novembris, Spānija/Lenzing (C‑525/04 P, EU:C:2007:698, 2. punkts, citējot šajā lietā pārsūdzētā sprieduma 27. punktu) (sociālās apdrošināšanas maksājumu atlikšana); 2004. gada 14. septembris, Spānija/Komisija (C‑276/02, EU:C:2004:521, 13. punkts) (nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu nemaksāšana); 2013. gada 21. marts, Komisija/Buczek Automotive (C‑405/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:186, 2. punkts, kurā ir citēts šajā lietā pārsūdzētā sprieduma 14. punkts) (valsts parāda atlaišana); 2017. gada 20. septembris, Komisija/Frucona Košice (C‑300/16 P, EU:C:2017:706, 2. punkts, kurā ir citēts šajā lietā pārsūdzētā sprieduma 25. punkts) (nodokļu parāda dzēšana); un 2002. gada 11. jūlijs, HAMSA/Komisija (T‑152/99, EU:T:2002:188, 10. punkts) (valsts parāda dzēšana).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Spriedums, 2012. gada 5. jūnijs, Komisija/EDF, C‑124/10 P, EU:C:2012:318, 17. un 21. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Spriedums, 2008. gada 17. decembris, Ryanair/Komisija (T‑196/04, EU:T:2008:585, 15. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) Skat. spriedumu, 1994. gada 14. septembris, Spānija/Komisija (C‑278/92 līdz C‑280/92, EU:C:1994:325, 22. punkts), un 2003. gada 28. janvāris, Vācija/Komisija (C‑334/99, EU:C:2003:55, 134. punkts). Skat. arī Kohler, M., “New Trends Concerning the Application of the Private Investor Test”, European State Aid Law Quarterly, 2011, Vol. 10(1), 21.–33. lpp; 26. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>) Situācija ir tāda, ka, novērtējot, vai šāds hipotētisks dalībnieks rīkotos tāpat kā valsts, var ņemt vērā tikai tās izmaksas un ieguvumus, kas varētu būt būtiski tirgus dalībniekam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>) Tas, vai strīdīgais uzņēmums patiešām spētu vienoties par aizdevuma atlikšanu ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem, kādi ir valsts piešķirtie nosacījumi, ir jautājums, kas attiecas uz tirgus ekonomikas dalībnieka kritērija piemērošanu. Tas nav saistīts ar šī kritērija piemērojamību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">65</a>
</span>) Attiecībā uz metodēm, ar kurām var noteikt atbilstību tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijam, skat. Robins, N., un Puglisi, L., “The market economy operator principle: an economic role model for assessing economic advantage”, Hancher, L., un Piernas Lopez, J. J., (red.) Research handbook on European State Aid Law, Edward Elgar Publishing, Čeltenhema, 2021, 15.–39. lpp., 21. un nākamās lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-66" href="#c-66">66</a>
</span>) Spriedumi, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180, 118., 119. un 127. punkts), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182, 176., 177. un 193. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-67" href="#c-67">67</a>
</span>) Turpat, attiecīgi 125. un 191. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-68" href="#c-68">68</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2020. gada 10. decembris, Comune di Milano/Komisija (C‑160/19 P, EU:C:2020:1012, 100. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-69" href="#c-69">69</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2021. gada 11. novembris, Autostrada Wielkopolska/Komisija un Polija, C‑933/19 P, EU:C:2021:905, 117. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-70" href="#c-70">70</a>
</span>) Tas nozīmē, ka Komisijai ir nepieciešams rūpīgāks pamatojums nekā vispārēji piemērojamu aktu, piemēram, regulu, gadījumā. Skat., piemēram, spriedumus, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast (C‑390/06, EU:C:2008:224, 79. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2015. gada 10. septembris, Fliesen‑Zentrum Deutschland (C‑687/13, EU:C:2015:573, 76. un 78. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-71" href="#c-71">71</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 6. oktobris, World Duty Free Group un Spānija/Komisija (C‑51/19 P un C‑64/19 P, EU:C:2021:793, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-72" href="#c-72">72</a>
</span>) Šī apsvēruma attiecīgā daļa ir šāda: “Turklāt, neraugoties uz Likuma 10/2010 prasībām, netika izstrādāta nekāda konkursa procedūra, lai atlasītu aviosabiedrības un finansētu to darbības plānus. Lidostu ekspluatanti publicēja paziņojumus savās tīmekļa vietnēs un izvēlējās labāko piedāvājumu, un tas nozīmē, ka aviosabiedrībām sniegtais finansiālais atbalsts neatbilda atklātai un pārredzamai konkursa procedūrai. [..] Līdz ar to, pat ja būtu ievērota pienācīga konkursa procedūra, atlasot aviosabiedrības, tas nevarēja izslēgt priekšrocības esību.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-73" href="#c-73">73</a>
</span>) Spriedumi, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180, 131.–145. punkts), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182, 198., 198.–211. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-74" href="#c-74">74</a>
</span>) Lai gan ne vienmēr ir nepieciešama konkursa procedūra, lai izslēgtu atbalsta esamību. Skat. spriedumu, 2013. gada 24. oktobris, Land Burgenland u.c./Komisija (C‑214/12 P, C‑215/12 P un C‑223/12 P, EU:C:2013:682, 93. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdzīgi Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV 2016, C 262, 1. lpp.), 97. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-75" href="#c-75">75</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180, 136. punkts), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182, 203. punkts). Līdzīgi skat. spriedumu, 2003. gada 5. augusts, P &amp; O European Ferries (Vizcaya) un Diputación Foral de Vizcaya/Komisija (T‑116/01 un T‑118/01, EU:T:2003:217, 121. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-76" href="#c-76">76</a>
</span>) Tas ir tas, ko Vispārējā tiesa, manuprāt, mēģināja iedibināt spriedumā, 1999. gada 28. janvāris, BAI/Komisija (T‑14/96, EU:T:1999:12, 73., 76. un 79. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-77" href="#c-77">77</a>
</span>) Spriedumi, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180, 139. punkts), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182, 206. punkts).</p>
</body>
</html>
