—

ņemot vērā pieprasījumu atcelt Beata Mazurek imunitāti, kuru saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts, pamatojoties uz iesniegtu privāto sūdzību, 2022. gada 13. decembrī nosūtījis Varšavas-Mokotów Rajontiesas XIV Krimināllietu nodaļa un par kuru paziņots 2023. gada 13. februāra plenārsēdē,

—

ņemot vērā Beata Mazurek atteikšanos no tiesībām tikt uzklausītai saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—

ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu (1),

—

ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima un Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0347/2023),

A.

tā kā 2022. gada 13. decembrī Varšavas-Mokotów Rajontiesas XIV krimināllietu nodaļas tiesnesis iesniedza pieprasījumu atcelt Polijā ievēlētās Beata Mazurek deputātes imunitāti, pamatojoties uz kādas personas privāto sūdzību par partijas Tiesības un taisnīgums Twitter kontā publicētu materiālu, kurš esot saturējis kūdīšanu uz nacionālo, etnisko, rasu un reliģisko naidu; tā kā 2021. gada 17. novembrī Varšavas-Mokotów rajona tiesā tika iesniegta sūdzība, ko izdarīja prokuroraizstājēja pilnvarotā persona; tā kā pilnvarotā persona papildus tam aicināja tiesu nosūtīt Eiropas Parlamentam tās pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret Beata Mazurek;

B.

tā kā minēto pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti tiesu iestāde nosūtīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu; tomēr vērš uzmanību uz to, ka, kaut arī Reglamenta 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visus pieprasījumus par imunitātes atcelšanu nosūta „dalībvalsts kompetenta iestāde”, šie divi jēdzieni nav identiski; tā kā termina “dalībvalsts kompetentā iestāde” nozīmi nosaka piemērojamie valsts tiesību akti; tā kā Polijas gadījumā būtu jāatsaucas uz Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Seima vai Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punkta normām, kurās ir paredzēts, ka pieprasījumu atļaut uzsākt kriminālprocesu pret parlamenta deputātu vai senatoru tāda noziedzīga nodarījuma gadījumā, par kuru var ierosināt krimināllietu, iesniedz ar ģenerālprokurora starpniecību; tā kā šajā gadījumā šis pieprasījums tika adresēts ģenerālprokuroram, kurš tomēr to pāradresēja, pamatojoties uz to, ka “privātā sūdzība” ietver arī “aizvietojošu sūdzību” un ka pieprasījums atcelt Parlamenta deputāta imunitāti nosūtīšana ir tās tiesas kompetencē, kurā ir iesniegta sūdzība;

C.

tā kā prokuroraizstājēja pilnvarotā persona lūdza tiesai atļauju citu starpā uzsākt kriminālprocesu arī pret Beata Mazurek par darbību, kas ir reglamentēta Polijas Kriminālkodeksa 256. panta 2. punktā;

D.

tā kā 2018. gada 17. oktobrī, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas Polijā notika 2018. gada 21. oktobrī, sociālajos tīklos, proti, partijas Likums un tiesiskums Twitter kontā tika publicēts vēlēšanu reklāmas materiāls Bezpieczny samorząd (droša pašvaldība); tā kā tās izplatīšanā citu starpā piedalījās arī Beata Mazurek; tā kā minētajā publikācijā esot pausts aicinājums uz naidu pret musulmaņu imigrantiem;

E.

tā kā Beata Mazurek ir uzskatāma par vienu no personām, kas atrodas līdzīgā situācijā, jo tām visām tiek izvirzīta apsūdzība par šeit aplūkojamo noziedzīgo nodarījumu, un vienīgā atšķirība ir tā, ka viņa kā Eiropas Parlamenta deputāte pašlaik bauda imunitāti; tā kā tādēļ būtu jāpatur prātā, ka Beata Mazurek nav vienīgā persona, kurai var tikt izvirzīta apsūdzība šeit apspriežamajā lietā;

F.

tā kā Beata Mazurek tika ievēlēta Eiropas Parlamentā 2019. gada 26. maija vēlēšanās;

G.

tā kā inkriminētais nodarījums nav saistīts nedz ar viedokli, ko Beata Mazurek ir paudusi, nedz ar balsojumu, ko viņa ir veikusi, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu; tā kā šajā gadījumā lūgums atcelt imunitāti attiecas uz faktiem, kas skar vietēja rakstura darbības un kas notika pirms Eiropas Parlamenta deputāta statusa iegūšanas un līdz ar to — arī imunitātes iegūšanas;

H.

tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

I.

tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

J.

tā kā saskaņā ar Polijas Republikas 1997. gada 2. aprīļa Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu, kā arī 1996. gada 9. maija Likuma par Seima un Senāta deputātu pienākumu pildīšanu (2) 7. panta 1., 2. un 4. punktu, 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu deputātu bez Eiropas Parlamenta atļaujas nevar nedz pratināt kā aizdomās turēto, nedz saukt pie kriminālatbildības,

K.

tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, attiecīgais deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par “apsūdzēto” (3);

L.

tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., ziņas par faktiem, ka juridiskā procesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt nodoms kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Eiropas Parlamentam,