Briselē, 22.10.2024

COM(2024) 465 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par komiteju darbu 2023. gadā

{SWD(2024) 235 final}


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par komiteju darbu 2023. gadā

1.Ievads

Saskaņā ar 10. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 1 (“Komiteju procedūras regula”), Komisija iesniedz savu gada pārskatu par komiteju darbu 2023. gadā.

Pārskatā ir sniegta informācija par “komiteju procedūras” sistēmas attīstību 2023. gadā – ar to tiek domātas komitejas, ar kurām Komisija apspriežas par īstenošanas aktu projektiem. Šo komiteju sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, un tās vada Komisija. Tās ievēro dažādas darbības procedūras atkarībā no attiecīgā pamatakta, ar ko Komisiju pilnvaro pieņemt īstenošanas aktus (sk. II tabulu).

Pārskatā sniegts kopsavilkums par komiteju darbību. Tam ir pievienots dienestu darba dokuments, kurā ietverti detalizēti statistikas dati par atsevišķu komiteju darbu katrā politikas jomā 2 . Tajā raksturotas galvenās attiecīgajā gadā novērotās izmaiņas un tendences, norādot kopējos skaitļus par sanāksmēm, rakstiskajām procedūrām, sniegtajiem atzinumiem (t. i., pozitīviem, negatīviem vai nesniegtiem atzinumiem) un pieņemtajiem aktiem. Tajā arī sniegts pārskats par lietām, kas nodotas pārsūdzības komitejai, un par to, kā Eiropas Parlaments un Padome ir īstenojuši pārbaudes tiesības saskaņā ar Komiteju procedūras regulas 11. pantu. Tiek sniegta arī informācija par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru.

2.Pārskats par komiteju procedūras sistēmas attīstību 2023. gadā

2.1.Sistēmas vispārīgā attīstība

Komitoloģijas komitejas 2023. gadā turpināja darboties saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Komiteju procedūras regulā, proti, konsultēšanās procedūru (4. pants), pārbaudes procedūru (5. pants) un regulatīvo kontroles procedūru, kura noteikta Komiteju procedūras lēmuma 3 5.a pantā 4 .

Visas sanāksmes neatkarīgi no to veida (fiziska klātbūtne, attālināti vai hibrīdformātā), Komitoloģijas reģistrā 5 ir uzskaitītas kā sanāksmes, un protokola kopsavilkumā ir norādīts sanāksmes veids.

Attiecībā uz tiesību aktu, kuros joprojām ir atsauce uz regulatīvo kontroles procedūru, saskaņošanu ar tiesisko regulējumu, kas ieviests ar Lisabonas līgumu, 2023. gadā iestāžu diskusijās par Komisijas priekšlikumu 6 netika panākts progress atlikušo pamataktu saskaņošanā.

Attiecībā uz Komisijas 2017. gada 14. februāra priekšlikumu 7 , kura mērķis ir grozīt Komiteju procedūras regulu attiecībā uz pārsūdzības komiteju un jo īpaši risināt “atzinuma nesniegšanas” situācijas sensitīvās jomās 8 , progress 2023. gadā nebija iespējams, jo Eiropas Parlamenta un Padomes (abu likumdevēju) attiecīgās nostājas ievērojami atšķīrās.

Komisija turpināja uz četrām nedēļām publiskot svarīgu īstenošanas aktu tekstu projektus, ļaujot ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes. 2023. gadā tīmekļa vietnē 9 “Izsakiet viedokli” tika publicēti 73 īstenošanas aktu projekti sabiedrības atsauksmju saņemšanai, kas ir gandrīz identisks projektu skaitam 2022. gadā (72).

2.2.Judikatūras attīstība

Attiecībā uz komitoloģijas komiteju darba pārredzamību Vispārējā tiesa Lietā T-201/21 ( Covington & Van Vooren / Eiropas Komisija ) apstiprināja savu nostāju, kas bija pieņemta iepriekšējā gadā Apvienotajās lietās T-371/20 un T-554/20 (Pollinis France / Komisija 10 ), kuras pašlaik tiek pārsūdzētas. Vispārējā tiesa tika atkārtoti aicināta izskatīt Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 11 ), kuros norādīti dalībvalstu individuālie balsojumi komitoloģijas komitejā. Vispārējā tiesa 2023. gada 14. jūnija spriedumā nolēma, ka dalībvalstu balsojums komitoloģijas komitejā ir jāņem vērā kā daļa no “apspriedēm un sākotnējās apspriešanas” Komisijā par attiecīgo īstenošanas akta projektu. Tāpēc Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta otrajā daļā 12 paredzētais izņēmums attiecībā uz piekļuvi dokumentiem ir piemērojams dokumentiem, kas atspoguļo atsevišķu dalībvalstu balsojumu. Tomēr Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijas apstrīdētajā lēmumā norādītie iemesli šīs lietas apstākļos nevar pamatot Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētā izņēmuma piemērošanu. Vispārējā tiesa uzskata, ka nevar pierādīt, ka pieprasīto dokumentu izpaušana varētu nopietni kaitēt attiecīgajam lēmumu pieņemšanas procesam. Vispārējā tiesa atcēla lēmumu atteikt piekļuvi pieprasītajam dokumentam. Komisija pēc tam iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu.

Tiesa 2023. gada 28. februāra spriedumā Lietā C-695/20 (Fenix International Ltd / Viņas Majestātes ieņēmumu un muitas komisārs) izteica divus vispārēji piemērojamus apsvērumus par īstenošanas pilnvarām. Lieta attiecās uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 9.a panta 1. punkta spēkā esamību, pamatojoties uz to, vai Padome ir papildinājusi vai grozījusi PVN direktīvas 2006/112/EK 13 28. pantu, tādējādi pārsniedzot īstenošanas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar minētās direktīvas 397. pantu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 291. panta 2. punktu. Pirmkārt, Tiesa atgādināja, ka attiecībā uz Padomes īstenošanas pilnvaru izmantošanu LESD 291. panta 2. punktā ir prasīts sīki izklāstīt iemeslus, kuru dēļ šai iestādei ir uzticēts pieņemt attiecīgo tiesību aktu. Otrkārt, tā norādīja, ka apsvērumi par Komisijas īstenošanas pilnvaru robežām ir spēkā arī tad, ja šādas pilnvaras ir piešķirtas Padomei, ņemot vērā, ka LESD 291. panta 2. punktā nav nošķirts īstenošanas pilnvaru raksturs un apjoms atkarībā no iestādes, kurai tās ir piešķirtas. Tiesa norādīja, ka īstenošanas pilnvaras, kas Komisijai vai Padomei piešķirtas saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu, būtībā ietver pilnvaras pieņemt pasākumus, kas ir vajadzīgi vai piemēroti, lai vienādi īstenotu leģislatīvā akta noteikumus, uz kuru pamata tie ir pieņemti un kuros ir tikai precizēts šī akta saturs, ievērojot tā galvenos vispārīgos mērķus, to negrozot vai nepapildinot, tā būtiskajos vai pat nebūtiskajos elementos 14 . Tiesa nosprieda, ka apstrīdētā īstenošanas regula nepārkāpj nevienu no šiem principiem un tāpēc to var atzīt par spēkā esošu.

3.Darbības pārskats

Turpmākajās iedaļās norādītie skaitļi ir balstīti uz konstatējumiem, kas sīki izklāstīti pievienotajā dienestu darba dokumentā.

3.1.Komiteju skaits

Šajā pārskatā uzmanība ir pievērsta vienīgi likumdevēja izveidotajām komitoloģijas komitejām, kuras palīdz Komisijai izmantot savas īstenošanas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar tiesību pamataktiem. Citas struktūras, konkrēti pašas Komisijas izveidotās ekspertu grupas, šajā pārskatā nav ietvertas.

15 I tabulā parādīts komitoloģijas komiteju skaits, kas pastāvēja laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, un salīdzinājumam pievienoti dati par iepriekšējo gadu.

I TABULA. Kopējais komiteju skaits

Komisijas dienests

2022. g.

2023. g.

AGRI     (Lauksaimniecība un lauku attīstība)

12

11

BUDG (Budžets)

2

2

CLIMA (Klimata politika)

5

5

CNECT (Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas)

15

17

COMP (Konkurence)

0

2

DEFIS (Aizsardzības rūpniecība un kosmoss)

8

10

EAC (Izglītība un kultūra)

4

4

ECFIN (Ekonomika un finanšu lietas)

2

2

ECHO (Humānā palīdzība un civilā aizsardzība)

2

2

EMPL (Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība)

5

5

ENER (Enerģētika)

13

14

ENV (Vide)

26

26

ESTAT (Eurostat)

1

1

FISMA (Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība)

11

10

FPI (Ārpolitikas instrumentu dienests)

2

1

GROW (Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU)

38

40

HERA (Veselības ārkārtas situāciju gatavībaa un reaģēšana)

0

1

HOME (Migrācija un iekšlietas)

18

19

INTPA (Starptautiskās partnerības)

3

3

JUST (Tiesiskums un patērētāji)

24

24

MARE (Jūrlietas un zivsaimniecība)

3

3

MOVE (Mobilitāte un transports)

31

33

NEAR (Kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas)

2

2

OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai)

1

1

REFORM (Strukturālo reformu atbalsts)

1

1

REGIO (Reģionālā politika un pilsētpolitika)

2

2

RTD (Pētniecība un inovācija)

17

17

SANTE (Veselība un pārtikas nekaitīgums)

33

32

SG (Ģenerālsekretariāts)*

3

4

TAXUD (Nodokļu politika un muitas savienība)

26

27

TRADE (Tirdzniecība)

12

13

KOPĀ

322

334

* Tostarp pārsūdzības komiteja 16 .

2023. gadā bija 334 komitoloģijas komitejas, tostarp komiteju konfigurācijas 17 . Tas ir neliels komiteju skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu (kad bija 322 komitoloģijas komitejas), atspoguļojot jaunu komiteju izveidi ar tiesību aktiem, kas stājās spēkā 2023. gadā.

II tabulā ir parādīts komiteju sadalījums 2023. gadā pa procedūru veidiem, saskaņā ar kuriem tās darbojās (t. i., konsultēšanās procedūra, pārbaudes procedūra, regulatīvā kontroles procedūra). Komitejas ar vairākām procedūrām ir norādītas atsevišķi.

II TABULA. Komiteju skaits dalījumā pa procedūrām

Komisijas dienests

Procedūras veids

Konsultēšanās

Pārbaude

Regulatīvā kontrole

Vairākas procedūras

KOPĀ

AGRI

0

8

0

3

11

BUDG

0

1

0

1

2

CLIMA

0

1

0

4

5

CNECT

1

10

0

6

17

COMP

1

0

0

1

2

DEFIS

0

3

0

7

10

EAC

0

3

0

1

4

ECFIN

0

1

0

1

2

ECHO

0

2

0

0

2

EMPL

1

1

1

2

5

ENER

2

8

0

4

14

ENV

0

13

1

12

26

ESTAT

0

0

0

1

1

FISMA

0

4

2

4

10

FPI

0

1

0

0

1

GROW

2

13

2

23

40

HERA

0

1

0

0

1

HOME

1

15

0

3

19

INTPA

0

3

0

0

3

JUST

7

12

0

5

24

MARE

0

2

0

1

3

MOVE

3

14

1

15

33

NEAR

0

2

0

0

2

OLAF

0

1

0

0

1

REFORM

1

0

0

0

1

REGIO

0

0

0

2

2

RTD

0

3

0

14

17

SANTE

0

12

0

20

32

SG*

0

3

0

1

4

TAXUD

0

11

0

16

27

TRADE

3

5

0

5

13

KOPĀ:

22

153

7

152

334

* Tostarp pārsūdzības komiteja.



3.2.    Sanāksmju un rakstisko procedūru skaits

Komiteju darbības intensitāti galvenokārt raksturo komiteju notikušo sanāksmju skaits un veikto rakstisko procedūru 18 skaits. Tas ir redzams III tabulā.

III TABULA. Sanāksmju un rakstisko procedūru skaits

Komisijas dienests

Komiteju skaits

Sanāksmes

Rakstiskās procedūras

2022. g.

2023. g.

2022. g.

2023. g.

AGRI

11

100

77

52

1

BUDG

2

4

4

0

0

CLIMA

5

5

9

3

2

CNECT

17

15

24

30

19

COMP

2

0

7

0

1

DEFIS

10

46

50

7

13

EAC

4

11

10

17

15

ECFIN

2

14

18

0

0

ECHO

2

7

3

12

2

EMPL

5

0

1

0

0

ENER

14

18

20

8

8

ENV

26

23

23

10

7

ESTAT

1

3

4

7

4

FISMA

10

10

6

23

15

FPI

1

9

3

6

0

GROW

40

30

28

78

38

HERA

1

0

0

0

0

HOME

19

49

42

60

15

INTPA

3

18

21

14

8

JUST

24

21

13

6

4

MARE

3

3

5

10

7

MOVE

33

40

41

20

17

NEAR

2

19

11

48

17

OLAF

1

0

0

0

0

REFORM

1

1

0

2

1

REGIO

2

3

2

3

3

RTD

17

62

43

355

223

SANTE

32

95

98

813

769

SG*

4

12

10

6

0

TAXUD

27

31

48

36

33

TRADE

13

24

29

49

20

KOPĀ:

334

673

650

1 675

1 242

* Ieskaitot pārsūdzības komitejas sanāksmes / rakstiskās procedūras.

2023. gadā notika 650 sanāksmes, kas ir nedaudz mazāk nekā 2022. gadā (kad notika 673 sanāksmes), un 1242 rakstiskās procedūras, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējā gadā (kad bija 1675 procedūras).



3.3.Atzinumu un īstenošanas aktu skaits

Šis pārskats arī sniedz ziņas par konkrētiem komiteju darba rezultātiem, kas ir vēl viens svarīgs darbības līmeņa rādītājs.

IV TABULA. Pieņemto atzinumu un īstenošanas aktu skaits 19

Komisijas dienests

Atzinumi 20

Pieņemtie
īstenošanas akti

Parlamenta rezolūcijas / Padomes lēmumi
(11. pants)

2022. g.

2023. g.

2022. g.

2023. g.

2023. g.

AGRI

103

102

100

102

0

BUDG

0

0

0

0

0

CLIMA

4

11

5

11

0

CNECT

31

26

30

23

0

COMP

0

2

0

3

0

DEFIS

12

19

16

19

0

EAC

21

20

24

17

0

ECFIN

17

25

17

25

0

ECHO

13

3

13

4

0

EMPL

0

2

0

2

0

ENER

30

13

21

9

0

ENV

25

26

22

17

0

ESTAT

10

15

9

14

0

FISMA

25

14

22

10

0

FPI

5

0

4

0

0

GROW

85

63

73

67

0

HERA

0

0

0

0

0

HOME

58

62

49

68

0

INTPA

106

118

104

118

0

JUST

13

4

9

4

0

MARE

13

10

19

10

0

MOVE

48

44

55

40

0

NEAR

110

37

108

37

0

OLAF

0

0

0

0

0

REFORM

2

1

1

1

0

REGIO

3

3

5

3

0

RTD

354

223

333

213

0

SANTE

819

1041

907

967

8
(Eiropas Parlaments)

SG*

13

22

0

0

0

TAXUD

43

52

40

45

0

TRADE

85

81

86

87

0

KOPĀ:

2048

2039

2072

1916

8

* Tostarp pārsūdzības komitejas sniegtie atzinumi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, pieņemtie īstenošanas akti, kas pieņemti ar pārsūdzības komitejas starpniecību, tiek ieskaitīti pirmā līmeņa komitejām attiecīgajās politikas jomās. Sk. arī 3.4. iedaļu un V tabulu.

IV tabulā ir redzams komiteju sniegto oficiālo atzinumu un pēc tam Komisijā pieņemto īstenošanas aktu kopskaits 21 . Tajā arī norādīti gadījumi, kad Eiropas Parlaments vai Padome ir izmantojusi savas pārbaudes tiesības saskaņā ar Komiteju procedūras regulas 11. pantu.

Komitejas 2023. gadā sniedza 2039 atzinumus 22 , kas ir nedaudz mazak nekā 2022. gadā (2048). Arī 1916 īstenošanas aktu skaits, kas pieņemti komitejas procedūras rezultātā, bija mazāks nekā iepriekšējā gadā (2072).

Eiropas Parlamentam un Padomei ir pārbaudes tiesības saskaņā ar Komiteju procedūras regulas 11. pantu. Pamatojoties uz Komiteju procedūras regulas 11. pantu, Eiropas Parlaments 2023. gadā pieņēma astoņas rezolūcijas; visas attiecās uz SANTE ĢD tiesību aktiem. Padome 2023. gadā neizmantoja savas tiesības iebilst pret pasākuma projektu saskaņā ar šo noteikumu.

3.4.Pārsūdzības komitejas sanāksmes

Kā redzams tālāk V tabulā, pārsūdzības komiteja 2023. gadā rīkoja 10 sanāksmes un apsprieda 22 īstenošanas aktu projektus, ar kuriem komitejā bija vērsusies Komisija. Balsojot sanāksmēs visos gadījumos un neizmantojot rakstiskas procedūras, visos 22 gadījumos atzinums netika sniegts 23 . Pēc pārsūdzības komitejas balsojuma Komisija pieņēma visus 22 īstenošanas aktus, no tiem trīs tika pieņemti 2024. gadā.

V TABULA. Pārsūdzības komitejas darbība

Komisijas dienests

Pārsūdzības komitejas sanāksmju / rakstisko konsultāciju skaits

Pārsūdzības komitejas sniegto atzinumu 24 skaits

Pēc pārsūdzības komitejas atzinuma pieņemto aktu skaits

2022. g.

2023. g.

2022. g.

2023. g.

2022. g.

2023. g.

MOVE

0/0

1(0)

0 (0)

1 (1)

0

1. g.

SANTE

10/6

9(0)

12 (12)

21 (21)

10

18

TRADE

1/0

0

1 (1)

0

1

0

KOPĀ:

11/6

10(0)

13 (13)

22 (22)

11

19



3.5.Regulatīvās kontroles procedūras izmantošana

Komiteju procedūras regulā regulatīvās kontroles procedūras ietekme tiek saglabāta spēkā esošajos pamataktos, kuros uz to ir izdarīta atsauce 25 . Šo procedūru jaunos tiesību aktos vairs nevar iekļaut, taču tā joprojām ir sastopama daudzos spēkā esošajos pamataktos un saskaņā ar šiem aktiem to joprojām piemēros, līdz attiecīgie pilnvarojumi tiks saskaņoti vai nu ar deleģētajiem, vai īstenošanas aktiem.

2023. gadā saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru tika pieņemti 57 pasākumi (sk. VI tabulu), kas ir mazāk nekā 2022. gadā (kad tika pieņemti 68 pasākumi). Eiropas Parlaments 2023. gadā vienu reizi izmantoja tiesības iebilst pret aktiem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru.
Salīdzinājumam – 2022. gadā neviens no likumdevējiem šīs tiesības neizmantoja.

VI TABULA. Saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru pieņemto pasākumu skaits 

Komisijas dienests

Regulatīvā kontroles procedūra – pieņemtie
pasākumi

Eiropas Parlamenta iebildumi pret pasākumu projektu pieņemšanu

Padomes iebildumi pret pasākumu projektu pieņemšanu

AGRI

0

0

0

BUDG

0

0

0

CLIMA

0

0

0

CNECT

0

0

0

COMP

0

0

0

DEFIS

0

0

0

EAC

0

0

0

ECHO

0

0

0

ECON

0

0

0

EMPL

0

0

0

ENER

1

0

0

ENV

5

0

0

ESTAT

0

0

0

FISMA

4

0

0

FPI

0

0

0

GROW

7

0

0

HERA

0

0

0

HOME

0

0

0

INTPA

0

0

0

JUST

0

0

0

MARE

0

0

0

MOVE

0

0

0

NEAR

0

0

0

OLAF

0

0

0

REFORM

0

0

0

REGIO

0

0

0

RTD

0

0

0

SANTE

40

1

0

SG

0

0

0

TAXUD

0

0

0

TRADE

0

0

0

KOPĀ

57

1

0

4.Secinājums

Komitejas 2023. gadā turpināja strādāt tikpat intensīvi kā iepriekšējā gadā. Bija 334 komitejas, kuras rīkoja 650 sanāksmes, īstenoja 1242 rakstiskās procedūras un sniedza 2039 atzinumus, kā rezultātā tika pieņemti 1916 īstenošanas akti un 57 pasākumi saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Ļaujot dalībvalstīm īstenot savas kontroles pilnvaras saskaņā ar Komiteju procedūras regulu, komitejas sniedz vērtīgu palīdzību Komisijai to īstenošanas pilnvaru izmantošanā, ko tai piešķīruši abi likumdevēji.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ņemt vērā šo ziņojumu.

(1)    OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(2)    Atbilstoši Komisijas dienestu darbam ar attiecīgajām politikas jomām.
(3)    Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).
(4)    Sīkāku informāciju par šīs procedūras izmantošanu sk. 3.5. iedaļā.
(5)     https://ec.europa.eu/transparency/comitology-register/screen/home .
(6)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam (COM(2016) 799 final).
(7)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017) 085 final).
(8)    Komisija ir ierosinājusi mērķorientētus grozījumus Komiteju procedūras regulā, lai izvairītos no situācijas, kad tai ir juridisks pienākums pieņemt lēmumu par atļaujas piešķiršanu, ja nav dalībvalstu kvalificēta vairākuma (par vai pret) nostāju komitejā/pārsūdzības komitejā. Komisija uzskata, ka šāda “atzinuma nesniegšanas” situācija ir īpaši problemātiska, ja tā attiecas uz politiski sensitīviem jautājumiem, kas tieši ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus, piemēram, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un drošības jomu.
(9)       https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_lv . 
(10)    T-371/20 un T-554/20, Pollinis France / Komisija, ECLI:EU:T:2022:556. 
(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(12)      “Var atteikt piekļuvi dokumentam, kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.”.
(13)    Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
(14)      Tie paši principi par Komisijas īstenošanas pilnvaru robežām tika atkārtoti arī Tiesas 2023. gada 16. marta spriedumā Saatgut-Treuhandverwaltung (KWS Meridian), C 522/21, ECLI:EU:C:2023:218, 35. punkts, un 2023. gada 22. marta spriedumā Tazzetti / Komisija (Apvienotās lietas T-825/19 un T-826/19), ECLI:EU:T:2023:148, 156.–157. punkts.
(15)    Dažas komitejas darbojās tikai daļu gada atkarībā no konkrētā pamata tiesību akta spēkā esamības sākuma/beigu datuma.
(16)    Pārsūdzības komiteja ir reģistrēta Komitoloģijas reģistrā kā komiteja, par kuru atbild Ģenerālsekretariāts. Tomēr praksē tās vadību nodrošina attiecīgie dienesti.
(17)    Dažos pamataktos likumdevējs ir paredzējis īpašus komitejas sastāvus. Tie ir atsevišķi izklāstīti dienestu darba dokumentā, un katrs no tiem tiek atsevišķi ieskaitīts komiteju kopējā skaitā.
(18)    Balsošana komitejās var notikt kārtējā komitejas sanāksmē vai – pienācīgi pamatotos gadījumos – rakstiskas procedūras veidā saskaņā ar Komiteju procedūras regulas 3. panta 5. punktu.
(19)    Attiecībā uz pieņemtajiem īstenošanas aktiem norāde uz Komisijas dienestu (politikas jomu) nozīmē, ka attiecīgie akti ir sagatavoti (apspriesti un/vai par tiem ir balsots) attiecīgā Komisijas dienesta vadītā komitejā; dažos gadījumos akta faktisko pieņemšanu oficiāli nodrošināja cits Komisijas dienests.
(20)    Balsojums, kura rezultātā atzinums netiek sniegts, tiek ieskaitīts kopējā atzinumu skaitā, jo tas ir viens no iespējamajiem rezultātiem komitejā.
(21)    Jebkurā attiecīgajā gadā var būt neatbilstība starp atzinumu skaitu un īstenošanas aktu / pasākumu skaitu. Minētās neatbilstības iemesli ir izskaidroti pievienotā dienestu darba dokumenta ievadā.
(22)    Pārliecinošā vairākumā gadījumu balsojums komitejās bija pozitīvs, savukārt 31 gadījumā (tostarp gadījumi, kas, iespējams, tiks nodoti pārsūdzības komitejai) atzinums netika sniegts. Tika saņemts 1 negatīvs balsojums ( par jauno pārtikas produktu α-ciklodekstrīna un γ-ciklodekstrīna marķēšanas prasībām ), un tāpēc Komisija atsauca akta projektu
(23)    Sīkāka informācija ir pieejama pārskatam pievienotajā dienestu darba dokumentā.
(24)    Jēdziens “atzinums” ietver arī scenāriju, kurā oficiālais rezultāts ir “atzinuma nesniegšana”, kas nozīmē, ka nav vajadzīgā vairākuma ne pozitīva, ne negatīva atzinuma sniegšanai. “Atzinuma nesniegšanas” gadījumu skaits ir norādīts iekavās.
(25)    Komiteju procedūras regulas 12. panta otrā daļa.