(1)

Polija 2008. gada 13. augusta vēstulē informēja Komisiju par pasākumiem, ko tā plāno īstenot, lai atbalstītu uzņēmuma PZL Dębica S. A. (turpmāk “PZL Dębica” vai “uzņēmums”) pārstrukturēšanu. Komisija 2008. gada 3. oktobra vēstulē pieprasīja Polijai iesniegt dažus trūkstošos dokumentus. Polija tos iesniedza 2008. gada 20. oktobrī.

(2)

Komisija 2008. gada 19. decembra vēstulē informēja Poliju par lēmumu attiecībā uz šiem pasākumiem sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”).

(3)

Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu ieinteresēto trešo personu piezīmes netika saņemtas.

(4)

Reaģējot uz lēmumu par procedūras sākšanu, Polijas iestādes 2009. gada 12. februārī, 2010. gada 9. jūlijā, 2011. gada 16. maijā, 2011. gada 7. jūnijā un 2011. gada 8. jūnijā iesniedza papildu informāciju.

(5)

Polija 2011. gada 18. augustā lūdza Komisijai nevērtēt paziņoto atbalstu līdz 2011. gada 31. oktobrim. Polija 2011. gada 10. oktobrī atcēla dažus paziņotos atbalsta pasākumus, proti, kapitāla ieguldījumu un aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem, kurus bija paredzējusi piešķirt valsts Rūpniecības attīstības aģentūra.

(6)

Polija 2011. gada 2. novembrī iesniedza ziņojumu, lai pierādītu, ka atlikušais paziņotais pasākums, proti, sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda atmaksas atlikšana, atbilst privātā kreditora kritērijam un tāpēc nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(7)

Komisija 2012. gada 26. jūlija vēstulē prasīja Polijai sniegt papildu skaidrojumus par vairākiem jautājumiem. Polija atbildēja 2012. gada 31. augusta vēstulē, kurā informēja Komisiju, ka 2012. gada 1. martā tika noslēgta vienošanās par sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda maksājuma atlikšanu un ka nesamaksātais parāds vietējam Maršala birojam tika atmaksāts 2012. gada 14. augustā.

(8)

Polijas iestādes pēdējoreiz sniedza informāciju 2012. gada 6. decembrī.

(9)

Uzņēmumā PZL Dębica ir 212 darba ņēmēji. Tas ir vidējs uzņēmums, kas galvenokārt ražo dzesēšanas aprīkojumu, piemēram, kompresorus, ledus ūdens iekārtas un dzesēšanas iekārtas, gaisa un šķidruma dzesēšanas iekārtas, izsmidzināšanas un iztvaicēšanas kondensatorus, vertikālus un horizontālus korpusa un cauruļu kondensatorus, cisternu aparatūru (šķidruma separatorus, horizontālas cisternas, starpposmu dzesētājus, ekonomaizerus, eļļas separatorus un dzesēšanas vārstus).

(10)

Uzņēmums atrodas Piekarpatu (Podkarpackie) provincē — reģionā, uz kuru attiecas Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts. Tas dibināts 1938. gadā, un kopš 1995. gada darbojas kā akciju sabiedrība. Uzņēmuma akcijas 1999. gadā piederēja valstij (25,08 %) un darba ņēmējiem (74,92 %). Uzņēmumu 2006. gadā pilnīgi privatizēja, un par tā akcionāriem kļuva galvenokārt toreizējie un bijušie darba ņēmēji un viņu mantinieki. Privātais ieguldītājs Eurotech 2010. gadā iegādājās 16,7 % PZL Dębica akciju.

(11)

Uzņēmuma tirgus daļa Polijas dzesēšanas aprīkojuma tirgū ir maza (2006. gadā tā bija mazāka par 1 %). Uzņēmuma eksports 2006. gadā veidoja 15,6 % no kopējā pārdošanas apjoma, bet 6,8 % no eksportētajām precēm tas pārdeva ārpus Eiropas Savienības. Polijas tirgū uzņēmumam ir vairāki spēcīgi konkurenti, piemēram, York International, GEA GRASSO Refrigeration Division, Mycom International Refrigeration (Ltd), MOSTOSTAL Wrocław S. A., Aerzen Maschinenfabrik GmbH un Zakład Metalowy PILZNO.

(12)

Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju uzņēmuma finansiālās grūtības sākās 2002. gadā. Tad tika pieņemts uzņēmuma pārstrukturēšanas plāns 2002.–2007. gadam. Plānu 2003. gada oktobrī atjaunināja, iekļaujot tajā šādus pasākumus:

(13)

Uzņēmumu pārstrukturēšanas fonds nevarēja piešķirt PZL Dębica solīto aizdevumu (sk. 12. apsvēruma c) punktu) budžeta ierobežojumu dēļ. Tāpēc Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma neatlikt uzņēmuma atlikušā parāda atmaksu (sk. 12. apsvēruma d) punktu). Tā rezultātā PZL Dębica neizdevās īstenot plānā paredzēto finanšu pārstrukturēšanu.

(14)

Taču uzņēmumam izdevās īstenot citus pārstrukturēšanas plāna elementus, un tāpēc tas 2006. gada sākumā guva nelielu peļņu. Uzņēmuma 2002.–2011. gada finanšu rezultāti ir apkopoti 1. tabulā.

1.   tabula

PZL Dębica finanšu rezultāti 2002.–2011. gadā (miljonos PLN)

(15)

Tā kā uzņēmumam neizdevās īstenot pirmajā pārstrukturēšanas plānā paredzēto finanšu pārstrukturēšanu, Komisijai 2008. gada augustā tika paziņots par otro pārstrukturēšanas plānu. Otrais pārstrukturēšanas plāns galvenokārt tika izstrādāts, lai īstenotu uzņēmuma finanšu pārstrukturēšanu. Tajā bija paredzēti šādi pasākumi:

(16)

Lēmumā par procedūras sākšanu ir paustas šaubas, vai ar iekšējo tirgu ir saderīgi šādi pirmajā pārstrukturēšanas plānā paredzētie atbalsta pasākumi:

Komisija pauda šaubas arī par to, vai 2. tabulā (sk. turpmāk) uzskaitītie pasākumi ir atzīstami par de minimis atbalstu.

(17)

Turklāt Komisija pauda šaubas, vai pārstrukturēšanas plānā bija iekļauti visi PZL Dębica dzīvotspējas atjaunošanai vajadzīgie elementi un vai 12 gadus ilgs pārstrukturēšanas periods nav pārāk garš, ņemot vērā 35. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (4) (turpmāk “GP pamatnostādnes”).

(18)

Tā kā uzņēmums jau bija saņēmis atbalstu pirmā plāna īstenošanai (12. apsvēruma a) un b) punkts), Komisija arī šaubījās, vai tam saskaņā ar principu “vienreiz un pēdējoreiz” (noteikts GP pamatnostādņu 3.3. iedaļā) ir tiesības uz jaunu pārstrukturēšanas atbalstu (sk. 15. apsvērumu).

(19)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka par pasākumiem, ko Polija atzina par pirmspievienošanās pasākumiem (16. apsvēruma a), b) un c) punkts), Komisijai nav iesniegti juridiski saistoši dokumenti, kuros kompetentās valsts iestādes apņēmušās piešķirt atbalstu.

(20)

Attiecībā uz uzņēmumam jau piešķirto faktisko atbalsta summu Komisija arī šaubījās, vai 2006. gadā piešķirtais de minimis atbalsts būtu uzskatāms par šāda veida atbalstu, jo to piešķīra grūtībās nonākušam uzņēmumam, kam šādu atbalstu nedrīkst piešķirt saskaņā ar 1. panta 1. punkta h) apakšpunktu Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (5).

(21)

Visbeidzot, Komisija pauda šaubas, vai ierosinātie kompensācijas pasākumi ir pieņemami, jo tie bija saistīti ar uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un tāpēc nebūtu uzskatāmi par kompensācijas pasākumiem. Komisija arī norādīja, ka Polija nav pierādījusi, ka uzņēmuma pārtrauktās darbības neradīja zaudējumus.

(22)

Šajā nodaļā ir izklāstītas tikai tās Polijas iestāžu piezīmes, kas attiecas uz izmeklēšanas laikā neatceltajiem pasākumiem.

(23)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas procesa ilgumu Polijas iestādes norādīja, ka abi pārstrukturēšanas plāni būtu jāuztver kā viens kopīgs plāns, jo pirmā plāna neīstenošana nebija uzņēmuma vaina, savukārt otrajā pārstrukturēšanas plānā būtībā tika turpināta pirmajā plānā nepabeigtā finanšu pārstrukturēšana.

(24)

Polija atcēla 15. apsvēruma a) un b) punktā norādītos pasākumus, jo saskaņā ar lēmumu par procedūras sākšanu tie varētu neatbilst principam “vienreiz un pēdējoreiz”. Polijas iestādes paskaidroja, ka pasākumi tika atcelti tāpēc, ka PZL Dębica zaudēja liela uzņēmuma statusu. Kā uzņēmums, kam ir mazāk par 250 darba ņēmējiem, PZL Dębica vairs nevarēja saņemt Rūpniecības attīstības aģentūras finansējumu, jo tā piešķir līdzekļus tikai lieliem uzņēmumiem. Taču parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana un parāda Maršala birojam norakstīšana netika atcelta. Polijas argumenti par šiem pasākumiem ir izklāstīti turpmāk.

(25)

Attiecībā uz trim pasākumiem, kas lēmumā par procedūras sākšanu atzīti par atbalstu, kurš apsolīts pirms pievienošanās ES (šā lēmuma 16. apsvēruma a), b) un c) apakšpunkts), Polija iesniedza dokumentārus pierādījumus, ar ko pamatoja savu apgalvojumu, ka atbalsts piešķirts pirms pievienošanās un tāpēc nav uzskatāms par jaunu atbalstu.

(26)

Par parādu Dembicas domei Polija iesniedza notariālu aktu, kurā apstiprināts, ka parāds tika nokārtots 2004. gada 31. maijā, nododot Dembicas domei īpašumu. Akts attiecās uz parāda pamatsummas PLN 1 116 788 apmērā un procentu PLN 592 669,80 apmērā atdošanu (6).

(27)

Polija arī paskaidroja, ka šis pasākums nebija iekļauts pirmajā pārstrukturēšanas plānā, jo atbalsta pieteikums, ko PZL Dębica iesniedza Dembicas domei, tika noraidīts.

(28)

Attiecībā uz parādu Nodokļu inspekcijai PLN 914 552,15 apmērā Polija iesniedza 2003. gada 20. oktobra lēmumu par pārstrukturēšanas nosacījumiem, ko parakstījis vietējās Nodokļu inspekcijas vadītājs. Saskaņā ar šo lēmumu bija jānoraksta parāds PLN 636 729,85 apmērā un procenti PLN 277 822,30 apmērā.

(29)

Polija paskaidroja, ka vairāku iemeslu dēļ bija nepareizs lēmumā par procedūras sākšanu izteiktais apgalvojums par to, ka šis atbalsts bija apsolīts pirms pievienošanās ES, taču netika piešķirts.

(30)

Pirmkārt, Polija paskaidroja, ka atbalsta piešķiršanas mehānisms ir noteikts 2002. gada 30. augusta Likumā par uzņēmumu publisko tiesību saistību pārstrukturēšanu (Ustawa o restrukturyzacji niektórych należności publicznoprawnych od przedsiębiorców) (7) (turpmāk “2002. gada likums”). Saskaņā ar šo likumu, saņemot grūtībās nonākuša uzņēmuma pieteikumu, piešķīrējiestāde (piem., Nodokļu inspekcija) var pieņemt lēmumu par pārstrukturēšanas nosacījumiem (turpmāk “pārstrukturēšanas lēmums”). Ar šo lēmumu atbalsta saņēmējam tiek piešķirtas tiesības saņemt atbalstu. Faktiskā maksāšana vai norakstīšana (atkarībā no pasākuma) notiek, pamatojoties uz īstenošanas lēmumu, kurā piešķīrējiestāde apstiprina, ka pārstrukturēšana ir pabeigta (turpmāk “īstenošanas lēmums”). Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju ar īstenošanas lēmumu tiek apstiprināts, ka atbalsta saņēmējs i) ir iesniedzis atjauninātu pārstrukturēšanas programmu, kas papildināta ar informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, ii) ir samaksājis pārstrukturēšanas nodevu un iii) nav radījis jaunus parādus saistībā ar piešķīrējiestādi. Īstenošanas lēmums ir tikai administratīvs dokuments, kurā apstiprināts, ka ir izpildīti pārstrukturēšanas lēmuma nosacījumi. Saskaņā ar 2002. gada likumu to, vai pārstrukturēšanas nosacījumi ir ievēroti, piešķīrējiestāde pārbauda ne ātrāk kā 15 mēnešus pēc pārstrukturēšanas lēmuma pieņemšanas.

(31)

Otrkārt, Polija informēja Komisiju, ka Nodokļu inspekcija nebija pieņēmusi īstenošanas lēmumu par PZL Dębica. Polija norādīja, ka tas nebija izdarīts tāpēc, ka atsevišķām valsts iestādēm nebija skaidrs, kā interpretēt no 2004. gada 1. maija piemērojamos noteikumus par valsts atbalstu. Tāpēc dažas iestādes nolēma nogaidīt līdz brīdim, kad Komisija būs paudusi savu nostāju par šiem pasākumiem. Polija iesniedza attiecīgās Nodokļu inspekcijas vadītāja paziņojumu, kurā apstiprināts, ka PZL Dębica gadījumā šī informācija ir pareiza.

(32)

Treškārt, Polija norādīja, ka ar Nodokļu inspekcijas 2003. gada 20. oktobra lēmumu tika piešķirtas tiesības norakstīt PZL Dębica parādu. Pamatojot savu apgalvojumu, ka, nosakot, vai ar attiecīgo dokumentu ir piešķirtas tiesības uz atbalstu, jāpiemēro valsts tiesību akti, Polija atsaucās uz Komisijas 2008. gada 6. novembra lēmumu par Gdiņas kuģu būvētavu (8). Polija arī norādīja uz atbalsta saņēmēju tiesisko paļāvību un to, ka gadījumā, ja piešķīrējiestāde nepieņemtu īstenošanas lēmumu, PZL Dębica varētu vērsties tiesā. Saistībā ar to Polija atsaucās uz Augstākās tiesas un Augstākās administratīvās tiesas nolēmumiem, kuros apstiprināts, ka pārstrukturēšanas lēmumi uzlika valstij pienākumu un ka īstenošanas lēmumi šo pienākumu nevar ietekmēt, jo tie ir obligāti, t. i., uz tiem neattiecas administratīva rīcības brīvība (9).

(33)

Polija arī iesniedza vietējās Nodokļu inspekcijas vadītāja paziņojumu, kurā apstiprināts, ka PZL Dębica ir izpildījis attiecīgās juridiskās prasības, kas ir īstenošanas lēmuma pieņemšanas priekšnosacījumi (minētas 30. apsvērumā), taču arī norādīts, ka Nodokļu inspekcija gaida Komisijas īstenotās izmeklēšanas iznākumu.

(34)

Šā lēmuma 16. apsvēruma c) apakšpunktā minētais pasākums ir izskatīts turpmāk 5. sadaļā (Parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana).

(35)

Polijas iestādes informēja Komisiju, ka visi de minimis pasākumi uzņēmumam piemēroti 2006. gadā, kad bija spēkā Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (10) (Regula (EK) Nr. 1998/2006 stājās spēkā tikai 2007. gada 1. janvārī); Regulā (EK) Nr. 69/2001 nebija aizliegts piešķirt de minimis atbalstu finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

(36)

Komentējot Komisijas paustās šaubas par aprēķināšanas mehānismu, Polijas iestādes izskaidroja Polijas 2004. gada 11. augusta noteikumos paredzēto atbalsta elementu aprēķināšanas formulu (11). Formulā ņemta vērā starpība starp atsauces likmi un likmi, ko izmanto, lai aprēķinātu soda naudu par maksājuma kavējumu. Polija iesniedza atjauninātu de minimis atbalsta elementa aprēķinu (sk. 2. tabulu).

2.   tabula

De minimis atbalsts saskaņā ar Polijas sniegto informāciju

(37)

Polija informēja Komisiju, ka atmaksas atlikšanu ar nodrošinājumu garantēja tikai Nodokļu inspekcija. Nodrošinājums sedza visu atliekamā parāda nominālvērtību. Turklāt Polija norādīja, ka arī tad, ja likmei pievienotu 600 bāzes punktus, kā noteikts Komisijas 1997. gada Paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (12), de minimis atbalsta vērtība joprojām būtu ievērojami mazāka par EUR 100 000 robežvērtību.

(38)

Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas atlikšanu (šā parāda apmērs abos pārstrukturēšanas plānos pieauga) Polijas iestādes vispirms atgādināja, ka šā parāda summa palielinājās tāpēc, ka neizdevās īstenot pirmajā pārstrukturēšanas plānā paredzēto finanšu pārstrukturēšanu. Saskaņā ar minēto plānu parāds Sociālās apdrošināšanas aģentūrai bija jānokārto šādi: i) atmaksājot PLN 3 890 000, izmantojot Uzņēmumu pārstrukturēšanas fonda piešķirto aizdevumu, un ii) atliekot PLN 1 364 600 atmaksu. Kā norādīts iepriekš (sk. 13. apsvērumu), šā parāda finansiālā pārstrukturēšana neizdevās.

(39)

Polijas iestādes arī norādīja, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma palīdzēt īstenot otro pārstrukturēšanas plānu, kurā paredzēts i) atmaksāt 5,5 miljonus PLN, izmantojot aizdevumu, ko piešķirtu Rūpniecības attīstības aģentūra, un ii) atlikt 3 miljonu PLN atmaksu. Kā norādīts iepriekš (sk. 5. apsvērumu), PZL Dębica nesaņēma solīto aizdevumu un Polija atsauca attiecīgo paziņojuma daļu.

(40)

Polija informēja Komisiju, ka PZL Dębica parādam Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, tāpat kā visiem līdzekļiem, kurus uzņēmumi bija parādā valsts iestādēm, tika piemēroti procenti, ko aprēķināja pēc Polijas 1997. gada 29. augusta Nodokļu likuma (13) 56. pantā minētās formulas. Procentu likme ir 200 % no Polijas Valsts bankas publicētās bāzes likmes, kam pieskaita vēl 2 % (200 bāzes punktus) (sk. 3. tabulu turpmāk). Likme nedrīkst būt mazāka par 8 %; šajā gadījumā tā bija 10–46 %.

3.   tabula

Procentu likmes izmaiņas 2000.–2012. gadā

(41)

Polija iesniedza detalizētas tabulas, kurās norādīts, kā mainījās parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai apmērs. Turpmāk norādītajā 4. tabulā ir apkopotas izmaiņas līdz 2012. gada 31. augustam. Polija norādīja, ka, neraugoties uz parādu, kas galvenokārt radās 2000.–2005. gadā, uzņēmums Sociālās apdrošināšanas aģentūrai maksāja ievērojamas kārtējās iemaksas, kuru apmērs laikposmā no 2000. gada līdz 2012. gada augustam pārsniedza 16 miljonus PLN.

4.   tabula

Parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaiņas

(42)

Polijas iestādes arī sniedza informāciju par citiem pasākumiem, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra veikusi, lai nodrošinātu parāda atmaksu, un tie ir šādi.

5.   tabula

PZL Dębica aktīvu pārdošana

(43)

Pēc atsevišķu paziņoto pasākumu, t. i., kapitāla ieguldījumu un aizdevuma ar atvieglotiem nosacījumiem, atcelšanas Polija 2011. gada oktobrī informēja Komisiju par to, ka saskaņā ar tās novērtējumu sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda (sk. 15. apsvēruma c) apakšpunktā norādīto paziņotajā pārstrukturēšanas plānā paredzēto pasākumu) atmaksas atlikšana atbilst privātā kreditora kritērijam un tāpēc nav uzskatāma par valsts atbalstu.

(44)

Šajā nolūkā PZL Dębica 2011. gadā uzdeva uzņēmumam Consulting (neatkarīgs uzņēmums, kas darbojas Katovicē) sagatavot pētījumu. Ziņojumā tika sniegta privātā kreditora kritērija analīze, kas sagatavota, salīdzinot divus turpmāk minētos variantus:

(45)

Polija 2012. gada augustā informēja Komisiju, ka, pamatojoties uz ziņojumu par privātā kreditora kritēriju, PZL Dębica un Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2012. gada 1. martā noslēdza vienošanos par parāda atmaksas atlikšanu. Polija paskaidroja, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra bija izvērtējusi, kādas katrā gadījumā ir izredzes atgūt iespējami lielāku parāda summu. Vienošanās attiecas uz parāda summu attiecīgajā datumā, t. i., PLN [7 000 000 – 13 000 000], ko veido parāds PLN [3 500 000 – 6 500 000] un procenti PLN [3 500 000 – 6 500 000] apmērā. Šai summai tika pieskaitīta arī atmaksas atlikšanas nodeva PLN [1 000 000 – 1 700 000] apmērā. Atlikto summu ir paredzēts atmaksāt 96 ikmēneša maksājumos, un deviņi no tiem jau ir veikti. Polija iesniedza turpmāk norādīto salīdzinājumu, kurā norādītas Sociālās apdrošināšanas aģentūras iespējas 2012. gadā (6. tabula).

6.   tabula

Uzņēmuma PZL Dębica parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atgūšanas iespēju salīdzinājums (PLN)

(46)

Polija norādīja, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūrai joprojām ir hipotēka attiecībā uz uzņēmuma aktīviem ar kopējo vērtību PLN 6 243 002,55. Saskaņā ar vienošanos, pārdodot jebkuru aktīvu, automātiski samazinās atliktā atmaksājamā summa, tādējādi radot iespēju atmaksāt parādu ātrāk nekā paredzētajos 96 mēnešos.

(47)

Polija apstiprināja Komisijai, ka 2012. gada 14. augustā tika nokārtots otrajā pārstrukturēšanas plānā minētais parāds vietējam Maršala birojam. To veidoja parāds PLN 61 104,97 apmērā, kas radās laikposmā no 1999. līdz 2001. gadam, un procenti PLN 103 566,29 apmērā, kas uzkrāti no parāda rašanās brīža.

(48)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu valsts atbalsts ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(49)

Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem nosacījumiem.

(50)

Pamatojoties uz lēmumu par procedūras sākšanu, Komisija novērtēs šādus pasākumus:

(51)

Saskaņā ar 8. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (14), dalībvalsts pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas var savlaicīgi atsaukt paziņojumu, t. i., pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par paziņotā pasākuma atbalsta iezīmēm un tādā gadījumā minēto procedūru izbeidz.

(52)

Polijas iestādes ir atcēlušas divus no otrajā pārstrukturēšanas plānā paredzētajiem pasākumiem, t. i., kapitāla ieguldījumus un aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem, kuru kopējā vērtība ir 10,5 miljoni PLN (sk. 15. apsvēruma a) un b) punktu). Tāpēc saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 8. pantu Komisijai jāizbeidz šo pasākumu izmeklēšana.

(53)

Atbalsta pasākumus, kas tika īstenoti pirms Polijas pievienošanās ES un ko nepiemēro pēc pievienošanās, Komisija nevar vērtēt ne saskaņā ar Līguma 108. pantā paredzēto procedūru, ne saskaņā ar pagaidu mehānismu. Ar šo mehānismu Komisijai nav ne pienākuma, ne pilnvaru pārbaudīt atbalsta pasākumus, kas nav piemērojami pēc pievienošanās ES.

(54)

Polijas sniegtais atbalsts ir uzskatāms par piešķirtu pirms pievienošanās, ja kompetentā iestāde pirms 2004. gada 1. maija ir pieņēmusi juridiski saistošu aktu, kurā apņemas piešķirt atbalstu. Individuāls atbalsts nav piemērojams pēc pievienošanās, ja tā piešķiršanas laikā bija zināms precīzs valsts ekonomiskais risks.

(55)

Savukārt, ja atbalsts piešķirts pēc pievienošanās, tas būtu uzskatāms par jaunu atbalstu un Komisija vērtētu tā saderību saskaņā ar Līguma 108. punktā paredzēto procedūru.

(56)

Polija apgalvo, ka papildus abiem pasākumiem, kas lēmumā par procedūras sākšanu norādīti kā pirmspievienošanās pasākumi (sk. 12. apsvēruma a) un b) punktu), par pirmspievienošanās pasākumu būtu jāuzskata arī Nodokļu inspekcijas 2003. gada lēmums par parāda norakstīšanu PLN 914 522,15 apmērā.

(57)

Reaģējot uz lēmumā par procedūras sākšanu paustajām Komisijas bažām par to, ka nav iesniegti nekādi atbalsta piešķiršanas dokumenti, Polija iesniedza 2003. gada 20. oktobra dokumentu par atbalsta piešķiršanu un izskaidroja 2002. gada likumā noteikto atbalsta piešķiršanas mehānismu (sk. 30. apsvērumu).

(58)

Polijas iestādes iesniedza Komisijai Polijas tiesību aktu analīzi, kurā norādīts, ka 2003. gadā pieņemtais pārstrukturēšanas lēmums uzskatāms par juridiski saistošu dokumentu, un, pamatojoties uz šo lēmumu, Nodokļu inspekcijai jānoraksta nokavētie nodokļu maksājumi. Pārstrukturēšanas lēmumā bija iekļauti vairāki objektīvi pārbaudāmi nosacījumi (sk. 28. apsvērumu). Polijas iestādes ir pārliecinājušās, ka uzņēmums PZL Dębica šos nosacījumus ir izpildījis. Tā kā nav pierādījumu par pretējo, Komisija uzskata, ka attiecīgie parādi tika norakstīti pirms Polijas pievienošanās ES.

(59)

Izmeklēšanas laikā Polija paziņoja Komisijai, ka PZL Dębica ir atmaksājis šādus parādus:

(60)

Polija iesniedza šo parādu atmaksas apstiprinājumu.

(61)

Polija informēja Komisiju, ka sarunās ar valsts kreditoriem par pārstrukturēšanu, kuru rezultātā 2003. gada oktobrī tika atjaunināts pirmais pārstrukturēšanas plāns,PZL Dębica lūdza Dembicas pilsētas domei iekļaut pārstrukturēšanas plānā uzņēmuma parādu domei PLN 1 116 788,60 apmērā. Dembicas pilsētas dome lūgumu noraidīja, un uzņēmumam izdevās nokārtot parādu 2004. gada 31. maijā, mēnesi pēc Polijas pievienošanās ES.

(62)

Komisija norāda, ka parādam tika piemērota augsta salikto procentu likme, kas svārstījās no 44 % līdz 13,5 % (sk. 3. tabulu). Uzkrātā procentu summa, ko PZL Dębica atmaksāja 2004. gada 31. maijā, bija PLN 592 669,80.

(63)

Atgūšanas likme, ko laikposmā no 2004. gada 1. līdz 31. maijam Polijas uzņēmumam nelikumīgi piešķirtajam atbalstam piemērotu Komisija, ir 7,62 % (15). Šī likme ir daudz mazāka nekā procentu likme, ko parādam piemēroja Polija.

(64)

Tā kā tika atmaksāta visa parāda summa un laikposmā no 2004. gada 1. līdz 31. maijam piemērotā procentu likme (13,5 %) bija daudz lielāka nekā atgūšanas likme, ko piemērotu Komisija (7,62 %), tā secināja, ka parāds atgūts atbilstīgi Komisijas Paziņojumam “Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu” (16) (turpmāk “paziņojums par atgūšanu”). Faktiskā samaksātā procentu summa ir lielāka par to summu, kas būtu jāatmaksā nelabvēlīga lēmuma gadījumā un ko aprēķina saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (17). Tāpēc Komisija vienkārši ņem vērā paziņojumu par parāda nokārtošanu, neskarot šā pasākuma klasificēšanu turpmākas principa “vienreiz un pēdējoreiz” piemērošanas nolūkā.

(65)

Komisija norāda, ka vietējais Maršala birojs 2007. gadā nolēma norakstīt parādu, kuru tāpēc iekļāva otrajā pārstrukturēšanas plānā. Komisija par pārstrukturēšanas plānu tika informēta.

(66)

Tomēr Komisija norāda, ka parādam piemēroja salikto procentu likmi, kas svārstījās no 46 % līdz 10 % (sk. 3. tabulu). Kopējā procentu summa, ko 2012. gada 14. augustā atmaksāja PZL Dębica, bija PLN 103 566,29 — gandrīz divreiz vairāk par sākotnējo parādu (PLN 61 104,97).

(67)

Komisija uzskata, ka laikposmā no 1999. gada (kad radās parāda pirmā daļa) līdz 2012. gadam (kad parāds tika atmaksāts) faktiski notika parāda atmaksas atlikšana un ka vietējais Maršala birojs tādējādi radīja priekšrocību uzņēmumam, kas jau bija nonācis nopietnās finansiālās grūtībās, samazinot ar normālu uzņēmējdarbību saistīto slogu, kurš ietver uzņēmuma parādu valsts iestādēm atmaksu.

(68)

Nelikumīgi piešķirtajam atbalstam, ko Polijas uzņēmums saņēma pēc Polijas pievienošanās ES, Komisija līdz parāda nokārtošanas brīdim piemērotu atgūšanas likmi 5,26–7,62 % apmērā (18). Šī likme ir daudz mazāka nekā procentu likme, ko parādam faktiski piemēroja Polija.

(69)

Tā kā tika atmaksāta visa parāda summa un procentu likme (10–16 %), ko PZL Dębica parādam piemēroja laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2012. gada 14. augustam, bija daudz lielāka nekā atgūšanas likme, ko piemērotu Komisija (5,26–7,62 %), Komisija secina, ka neatkarīgi no atbalsta likumīguma parāds ir atgūts atbilstīgi paziņojumam par atgūšanu. Faktiskā samaksātā procentu summa ir lielāka nekā summa, kas būtu jāmaksā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 794/2004.

(70)

Polija informēja Komisiju par pieciem pasākumiem (uzskaitīti 2. tabulā), kuru kopējā vērtība ir PLN 20 873,65 un kuri, kā apgalvo Polija, būtu jāuzskata par de minimis atbalstu. Uz šiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 69/2001 darbības joma.

(71)

Komisija atzīst, ka Regulā (EK) Nr. 69/2001, kurā atļauts atbalsts, kas nepārsniedz EUR 100 000 (aptuveni PLN 400 000), nav skaidri formulēts, ka no tās darbības jomas tiek izslēgti grūtībās nonākuši uzņēmumi. Tomēr Regulā ir skaidri noteikts, ka aizdevumu, ko var salīdzināt ar atmaksas atlikšanu, būtu jāgarantē ar standarta nodrošinājumu un tam nevajadzētu būt saistītam ar nesamērīgu risku (Regulas 6. apsvērums). Komisija uzskata, ka attiecīgajā gadījumā šai prasībai atbilst tikai Nodokļu inspekcijas 2006. gada 8. septembra lēmums par atmaksas atlikšanu.

(72)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Polija neiesniedza pietiekamu informāciju, ar ko varētu pārbaudīt de minimis atbalsta aprēķināšanas mehānismu un 2. tabulā redzamo summu, kuru Polija norādīja kā “atbalsta summu”. Turklāt netika sniegta detalizēta informācija par piemērojamām atsauces likmēm un soda naudas par maksājuma kavējumu aprēķināšanas likmēm, kas palīdzētu pārbaudīt aprēķinus, kuri iegūti, izmantojot Polijas piemēroto formulu (sk. 36. apsvērumu). Tāpēc Komisija uzskata, ka summa, kas jāņem vērā, novērtējot de minimis atbalstu, ir to trīs atmaksas atlikšanas pasākumu nominālvērtība, kurus Dembicas mērs atļāva 2006. gada 7. aprīlī, 28. jūlijā un 5. oktobrī un kuriem netika garantēts nodrošinājums. Divi Dembicas mēra lēmumi par parāda atmaksas atlikšanu attiecās uz PLN 264 186. Tā kā šie lēmumi attiecas uz vienu un to pašu subjektu, summa tiks ņemta vērā tikai vienreiz.

(73)

Attiecībā uz lēmumu par atmaksas atlikšanu uz septiņām dienām, ko 2006. gada 8. septembrī pieņēma Nodokļu inspekcija un ko garantēja nodrošinājums visas atliktās summas (PLN 614 550) apmērā, Komisija aprēķināja atbalsta elementu, pieskaitot piemērojamai atsauces likmei (5,56 %) 400 bāzes punktus, kā noteikts Komisijas 1997. gada paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (19). Šajā gadījumā atbalsta summa ir PLN 1 126.

(74)

Savukārt Dembicas mēra 2006. gada 5. oktobra lēmums par parāda norakstīšanu attiecas uz atbalstu skaidrā naudā, un tāpēc būtu jāņem vērā viss atbalsta apmērs.

(75)

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsta kopējā vērtība ir PLN 369 788 (aptuveni EUR 93 437 (20)) (sk. 7. tabulu). Tā kā atbalsta kopējā summa ir mazāka par EUR 100 000, uz šiem pasākumiem attiecas Regula (EK) Nr. 69/2001. Polija apstiprināja, ka uzņēmums PZL Dębica nav saņēmis citu de minimis atbalstu.

7.   tabula

De minimis atbalsts

(76)

Līguma 107. panta 1. punkts attiecas uz dažādiem atbalsta veidiem, kas samazina uzņēmuma parastās izmaksas un kas, lai gan nav uzskatāmi par subsīdijām šā jēdziena stingrākajā nozīmē, ir tām līdzīgi un rada tādas pašas sekas. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tādas kompetentas valsts organizācijas rīcība, kas ir pilnvarota saņemt sociālās apdrošināšanas iemaksas, pieļaujot minēto iemaksu kavējumu, piešķir nopietnās finansiālās grūtībās nonākušam uzņēmumam ekonomiskas priekšrocības, atvieglojot tam izmaksas, kas izriet no normālas sociālās apdrošināšanas sistēmas piemērošanas, un šīs priekšrocības nevar pilnīgi likvidēt piemērotie procenti un kavējuma nauda (21).

(77)

Šajā gadījumā Sociālās apdrošināšanas aģentūra pieļāva, ka PZL Dębica laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam uzkrāj ievērojamas parādsaistības. Kopējās parāda summas, tostarp parāda procentu, izmaiņas ir norādītas 4. tabulā.

(78)

Komisija sākotnēji norāda, ka valsts atbalsts PZL Dębica varētu būt piešķirts, ņemot vērā nespēju piedzīt visu PZL Dębica parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai (22).

(79)

Polija apgalvo, ka parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana neietver valsts atbalstu, jo Sociālās apdrošināšanas aģentūra, 2012. gada martā piekrītot atlikt parāda kopsummas atmaksu, kas saskaņā ar atmaksas grafiku jāatmaksā 96 maksājumos, rīkojās kā privātais kreditors. Polija iesniedza 2011. gada oktobrī sagatavoto analīzi par atbilstību privātā kreditora kritērijam, kurā, kā Polija uzskata, apstiprināts, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūrai būtu izdevīgāk nevis piedzīt PZL Dębica parādu, bet gan atlikt tā atmaksu. Polija arī apgalvo, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas piedalījās abu pārstrukturēšanas plānu īstenošanā, vienmēr ir bijusi pieejama plaša informācija par PZL Dębica finansiālo stāvokli un prognozēm un ka tā vienmēr rīkojusies, būdama pilnībā informēta par uzņēmuma stāvokli. Visbeidzot, Polija atsaucās uz vairākiem pasākumiem, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra veikusi, lai nodrošinātu un īstenotu parāda atmaksu. Polija uzskata, ka šī rīcība liecina, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra rīkojās kā privātais kreditors un mēģināja atgūt parādu.

(80)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru nosacījumi, kuriem ir jāatbilst pasākumam, lai to varētu kvalificēt par “atbalstu” Līguma 107. panta izpratnē, nav izpildīti, ja valsts uzņēmums apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem, varētu saņemt tādu pašu labumu kā to, kas ir nodots tā rīcībā no valsts līdzekļiem. Šis novērtējums valsts uzņēmumu gadījumā principā notiek, piemērojot privātā ieguldītāja kritēriju (šajā gadījumā — privātā kreditora kritēriju) (23). Ja dalībvalsts administratīvajā procesā atsaucas uz minēto kritēriju, tai šaubu gadījumā ir pārliecinoši un ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka pasākums tiešām atbilst minētajam kritērijam (24). Tāpēc, lai noteiktu, vai ir radīta priekšrocība, ko varētu klasificēt kā valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, Polijai jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina, ka valsts iestādes rīkojās tāpat kā iedomāts privātais kreditors, kas nepieļautu parāda neatmaksāšanu un veiktu efektīvus pasākumus, lai atgūtu parādu arī tad, ja tā dēļ būtu jāsāk uzņēmuma maksātnespējas procedūra.

(81)

Iedomāts privātais kreditors rūpīgi uzraudzītu parādnieka ekonomisko stāvokli, un pārstrukturēšanas plāna trūkums, kā arī vājas dzīvotspējas atjaunošanas prognozes parāda piedziņu paātrinātu.

(82)

No tā izriet, ka, lai noteiktu, vai valsts iestādes ir piešķīrušas valsts atbalstu, jānoskaidro, vai Sociālās apdrošināšanas aģentūra šajā gadījumā mēģināja atgūt visu naudu, ko uzņēmums tai bija parādā, neradot sev finansiālus zaudējumus, un vai, nolemjot neiesniegt prasību par uzņēmuma bankrota pasludināšanu, Sociālās apdrošināšanas aģentūras mērķis bija pēc iespējas palielināt atgūstamo parāda summu, kā rīkotos arī iedomāts privātais kreditors (25).

(83)

Komisija analizēs Polijas iesniegto ziņojumu, kas attiecas uz 2012. gadā pieņemto lēmumu parakstīt vienošanos par atmaksas atlikšanu. Tomēr Komisija norāda, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra vairākus gadus pieļāva parāda uzkrāšanos. Polijas sniegtā informācija attiecas uz visu periodu no pirmā pārstrukturēšanas perioda beigām (un pat pirms tam) līdz 2011. gada oktobrim, kad tika uzdots sagatavot pētījumu, lai varētu noslēgt vienošanos par atmaksas atlikšanu. Ņemot vērā 2008. gadā iesniegto paziņojumu par otro pārstrukturēšanas plānu, uzņēmums necentās aktīvi panākt vienošanos ar saviem kreditoriem. Tāpēc Komisijai arī jāpārbauda, vai Sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcība laikposmā no pirmā pārstrukturēšanas perioda beigām līdz vienošanās par atmaksas atlikšanu noslēgšanai atbilst privātā kreditora kritērijam.

(84)

Nākamajos apsvērumos Komisija izskatīs i) Sociālās apdrošināšanas aģentūras līdzdalību pirmajā pārstrukturēšanas plānā, ii) daļēju parāda piedzīšanu, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra veica laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam, proti, pēc tam, kad netika īstenots pirmais pārstrukturēšanas plāns, un iii) 2012. gada 1. marta vienošanos par atmaksas atlikšanu. Pirmo pārstrukturēšanas plānu valsts kompetentā iestāde apstiprināja tad, kad Polija vēl nebija pievienojusies ES, un tas galvenokārt attiecas uz pirmspievienošanās periodu. Lai izdarītu secinājumu par Sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcību, izšķiroša ietekme ir ii) un iii) apakšpunkta novērtējumam. Taču Komisijas novērtējumā galvenā uzmanība vēlreiz tiks pievērsta tam, kā mainījās uzņēmuma PZL Dębica situācija saistībā ar pirmo pārstrukturēšanas plānu, jo ir ļoti svarīgi saprast, kā šī situācija izveidojās.

(85)

Kā minēts iepriekš, Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma iesaistīties pirmajā pārstrukturēšanas plānā, ko sagatavoja un apstiprināja 2002. gadā, t. i., pirms Polijas pievienošanās ES. Plānā bija paredzēts pārstrukturēt uzņēmuma finansiālo parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Pamatojoties uz minēto pārstrukturēšanas plānu, Sociālās apdrošināšanas aģentūra piekrita atlikt PLN 1 364 600 atmaksu, savukārt parāda lielāko daļu. t. i., PLN 3 890 000, bija paredzēts nokārtot, izmantojot Uzņēmumu pārstrukturēšanas fonda piešķirtu aizdevumu. Kā paskaidrots iepriekš (sk. 13. apsvērumu), uzņēmums PZL Dębica nesaņēma fonda finansējumu. Tāpēc Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma neatlikt pārējās parāda daļas atmaksu un 2006. gadā draudēja ierosināt procedūru par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

(86)

Komisija norāda, ka, lai gan finanšu pārstrukturēšana netika īstenota un pirmā pārstrukturēšanas perioda beigās parādi netika atmaksāti, uzņēmumam PZL Dębica 2006. gadā izdevās gūt nelielu peļņu (sk. 1. tabulu). Tas liecina par to, ka uzņēmuma organizatoriskās un tehnoloģiskās pārstrukturēšanas centieni bija rezultatīvi.

(87)

Turklāt no 2001. gada un turpmāk Sociālās apdrošināšanas aģentūra, lai segtu augošo parādu, kā nodrošinājumu izmantoja vairākus PZL Dębica aktīvus. Apķīlāto aktīvu vērtība 2007. gadā sasniedza 11,6 miljonus PLN un sedza visu parāda summu.

(88)

Visbeidzot, Komisija piebilst, ka no 2003. gada Sociālās apdrošināšanas aģentūra sāka atgūt parādu, pārdodot PZL Dębica aktīvus (kā norādīts 5. tabulā). Tomēr Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma neturpināt ārkārtas pārdošanu, kurā lielākoties par aktīviem iegūst mazākas summas nekā parastas pārdošanas gadījumā. Turklāt pašreizējās ekonomikas vides samazinātais pieprasījums pēc rūpniecības aktīviem šo aspektu vēl tikai saasinātu. Tā vietā Sociālās apdrošināšanas aģentūra atļāva uzņēmumam organizēt kontrolētu pārdošanu. Sociālās apdrošināšanas aģentūrai bija jāpiekrīt pārdošanai, pamatojoties uz trešās personas izteiktu piedāvājumu, un pēc tam tīrā peļņa no pārdošanas tika nodota aģentūrai. Polijas iesniegtie pierādījumi liecina, ka, lai gan PZL Dębica rīkotajā pārdošanā aktīvus pārdeva par tirgus cenu, šis process noritēja lēnāk nekā ārkārtas pārdošana. Laikposmā no 2004. līdz 2006. gadam PZL Dębica aktīvu kontrolētās pārdošanas rezultātā Sociālās apdrošināšanas aģentūra atguva vairāk nekā 1,6 miljonus PLN.

(89)

Tā kā neizdevās īstenot pirmajā pārstrukturēšanas plānā paredzēto finanšu pārstrukturēšanu un PZL Dębica parāda apmērs pieauga, Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2006. gada beigās nopietni apsvēra iespēju iesniegt prasību par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu. Kā paskaidrots iepriekš (sk. 42. apsvēruma c) punktu), 2006. gada 20. novembrī Sociālās apdrošināšanas aģentūra informēja uzņēmumu par nodomu pieprasīt PZL Dębica maksātnespējas pasludināšanu. Pamatojoties uz informāciju, ko PZL Dębica2006. gada 12. decembrī iesniedza Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, minētais nodoms netika īstenots. Komisija izvērtēja, vai Sociālās apdrošināšanas aģentūra laikposmā no 2007. gada (kad beidzās pirmais pārstrukturēšanas periods) līdz 2012. gadam (kad tika noslēgta vienošanās par atmaksas atlikšanu) rīkojās kā iedomāts privātais kreditors.

(90)

Komisija vispirms izvērtēja informāciju, ko 2006. gada 12. decembrīPZL Dębica sniedza Sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Uzņēmums iesniedza detalizētu tā ekonomiskās un finansiālās situācijas analīzi, kā arī prognozes par tā turpmāko darbību. Komisija norāda, ka, lai novērtētu parādnieka situāciju un noteiktu piemērotāko rīcību, kas palīdzētu atgūt pēc iespējas lielāku parāda summu, iedomāts privātais kreditors ņemtu vērā un uzraudzītu turpmāk norādītos aspektus, par kuriem uzņēmums informēja Sociālās apdrošināšanas aģentūru:

(91)

Komisija norāda, ka, pamatojoties uz plašo iepriekš izklāstīto informāciju, kas liecina par PZL Dębica izaugsmes atjaunošanu un prognozējamiem Sociālās apdrošināšanas aģentūras materiālajiem ieņēmumiem, bija pamatoti pieņemt, ka, ļaujot uzņēmumam turpināt darbību, aģentūra atgūtu lielāku summu, nekā panākot tā likvidāciju. Taču Komisija arī norāda, ka piesardzības nolūkā Sociālās apdrošināšanas aģentūra nepiekrita pārtraukt parāda piedziņas procedūras, kas saskaņā ar PZL Dębica teikto kavēja pārstrukturēšanas procesu. Tāpēc Sociālās apdrošināšanas aģentūra rīkojās kā privātais kreditors, kurš izvēlētos tādu rīcību, kas palīdzētu tam atgūt pēc iespējas lielāku parāda summu.

(92)

Komisija norāda, ka 2008. gadā Sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstīja otro pārstrukturēšanas plānu un tāpēc parakstīja vienošanos par parāda daļas atmaksas atlikšanu. Pārējais parāds bija jānokārto, izmantojot valsts Rūpniecības attīstības aģentūras piešķirtos līdzekļus. Tomēr tika ievērots pienākums atturēties no jebkādas darbības un pasākumi netika īstenoti. Komisija piebilst, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra nepaļāvās uz to, ka atlikušais parāds tiks atmaksāts, īstenojot otro pārstrukturēšanas plānu, un turpināja iepriekš minētās 2007. gadā uzsāktās darbības.

(93)

Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2007. un 2008. gadā PZL Dębica aktīvu kontrolētas pārdošanas rezultātā un ar 88. apsvērumā minētajiem līdzekļiem atguva vairāk nekā 5,4 miljonus PLN (sk. 5. tabulu). Polija uzskata, ka, lai gan Sociālās apdrošināšanas aģentūra bija apķīlājusi trīs nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība pārsniedza 6 miljonus PLN, tas, ka pēc 2008. gada netika pārdoti uzņēmuma aktīvi, būtu jāvērtē saistībā ar PZL Dębica aktīvu pārdošanas ekonomisko vidi. Polija apgalvoja, ka ekonomikas krīze un saimnieciskās darbības apmēra samazināšanās reģionā veicināja intereses trūkumu par PZL Dębica aktīviem un apgrūtināja to pārdošanu par cenu, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra atzītu par pieņemamu.

(94)

Tomēr, kā norādīts iepriekš, Sociālās apdrošināšanas aģentūra turpināja PZL Dębica konta konfiscēšanu un tādējādi laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam atguva papildu PLN 475 369.

(95)

Turpinot parāda piedziņu, Sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskata periodā (sk. 96. apsvēruma b) punktu) atguva vairāk nekā 7 miljonus PLN; tas, ka parāda atgūšanas process noritēja ilgāk, izskaidrojams ar parādam piemēroto salikto procentu likmi.

(96)

Komisija arī analizēja, vai laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam, pēc tam, kad Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2007. gada janvārī nolēma neierosināt uzņēmuma maksātnespējas procedūru, PZL Dębica ievēroja izvirzītās prasības. Komisija norāda, ka:

(97)

Komisija secina, ka PZL Dębica rentabilitātes atjaunošana 2006. gadā, labvēlīgās ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas prognozes un kārtējo finansiālo saistību pastāvīgā pildīšana no 2006. gada, kā arī privātā ieguldītāja piesaistīšana 2010. gadā ir nozīmīgi faktori, ko privātais kreditors ņemtu vērā, lemjot, vai 2007. gadā izvēlētā rīcība joprojām būtu uzskatāma par labāko veidu, kā atgūt pēc iespējas lielāku parāda summu.

(98)

Polija iesniedza analīzi par atbilstību privātā kreditora kritērijam, ko 2011. gada oktobrī, t. i., pirms 2012. gada 1. martā noslēgtās vienošanās par atmaksas atlikšanu, sagatavoja ārējs konsultants. Ziņojumā ir salīdzināti divi varianti: i) visu Sociālās apdrošināšanas aģentūras prasījumu piedziņa un ii) parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai nokārtošana, atliekot kopējās parāda summas atmaksu. Ziņojumā secināts, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūrai būtu jāizvēlas atmaksas atlikšana, kas garantē visas parāda summas atgūšanu, savukārt uzņēmuma likvidācijas gadījumā aģentūra atgūtu aptuveni 60–70 % procentus no parāda summas.

(99)

Komisija kritiski izvērtēja ziņojumu un tajā izteiktos pieņēmumus.

(100)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka ziņojums sagatavots, ņemot vērā i) PZL Dębica faktisko ekonomisko un finansiālo stāvokli, ii) uzņēmuma aktīvus un visas tā saistības, iii) uzņēmuma pozīciju tirgū, iv) pārstrukturēšanas rezultātus un v) normatīvos noteikumus un praksi, ko piemēro maksātnespējas procedūrām Polijā.

(101)

Uzņēmuma likvidācijas gadījumā Sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu atgūt tikai aptuveni 60–70 % no parāda summas trijos vai četros gados (26). Atgūstamās summas samazinājuma cēlonis galvenokārt ir lielās likvidācijas procesa izmaksas un uzņēmuma aktīvu zemā likvidācijas vērtība. Par likvidācijas vērtību Komisija norāda, ka maksātnespējas gadījumā šo aktīvu vērtība ārkārtas pārdošanas procedūrā samazināsies par aptuveni 50 %, jo tos pārdos atsevišķi un neizmantos darbības turpināšanai. Šo vērtību ietekmē arī reālās ekonomikas krīzes samazinātais pieprasījums pēc rūpniecības aktīviem, tomēr tā ir lielāka par vidējiem ieņēmumiem, ko Polijā saņem, pārdodot aktīvus maksātnespējas gadījumā, t. i., 26,86 % no to patiesās vērtības.

(102)

Attiecībā uz 44. apsvērumā minēto atmaksas atlikšanas variantu ziņojumā par privātajam kreditoram, kas censtos atgūt pēc iespējas lielāku parāda summu, svarīgiem aspektiem ir uzskaitīti šādi faktori:

(103)

Komisija nepiekrīt, ka būtu jāņem vērā pēdējais faktors, jo obligātos turpmākos maksājumus nevar salīdzināt ar prognozējamiem privāta uzņēmuma ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana tiešām nav uzskatāma par saimniecisku darbību.

(104)

Komisija norāda, ka saskaņā ar parakstīto vienošanos tiks atmaksāta visa parāda summa, kāda tā bija 2012. gada 1. martā, t. i., PLN [7 000 000 – 13 000 000], kas ietver parādu PLN [3 500 000 – 6 500 000] un procentus PLN [3 500 000 – 6 500 000] apmērā. Šai summai tika pieskaitīta arī atmaksas atlikšanas nodeva PLN [1 000 000 – 1 700 000] apmērā. Parāds jāatmaksā 96 ikmēneša maksājumos.

(105)

Komisija arī norāda, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra bija apķīlājusi PZL Dębica aktīvus PLN 6 243 002,55 vērtībā, ko tā plāno pārdot iepriekšējo aktīvu kontrolētajai pārdošanai līdzīgā procedūrā. Visi ienākumi no šo aktīvu pārdošanas tiks izmantoti, lai samazinātu PZL Dębica parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

(106)

Komisija arī norāda, ka ziņojumā nav salīdzinātas pirmajā un otrajā variantā veicamo iemaksu pašreizējās vērtības, kas palīdzētu privātajam kreditoram noteikt, kurš no abiem variantiem ir izdevīgāks. Komisija, pamatojoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem, t. i., trijiem gadiem uzņēmuma likvidācijas gadījumā un astoņiem gadiem parāda atmaksas atlikšanas gadījumā, aprēķināja ar vairākām diskonta likmēm saistītās pašreizējās vērtības. Komisija aprēķinā neiekļāva Sociālās apdrošināšanas aģentūras turpmākos ieņēmumus no kārtējām iemaksām. Ņemot vērā visas pamatotās diskonta likmes, privātajam ieguldītājam parāda atmaksas atlikšana būtu izdevīgāka nekā uzņēmuma likvidācija.

(107)

Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka līdz 2012. gada novembrim PZL Dębica bija laikus veicis deviņus no atmaksas atlikšanas grafikā paredzētajiem maksājumiem.

(108)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2012. gada 1. martā, piekrītot parāda atmaksas atlikšanai, rīkojās kā privātais kreditors, kas vēlas atgūt summu, ko tam ir parādā finansiālās grūtībās nonācis parādnieks. Tāpēc valsts kreditors neradīja uzņēmumam PZL Dębica priekšrocības. Pamatojoties uz to, 2012. gada 1. martā parakstītā Sociālās apdrošināšanas aģentūras un uzņēmuma vienošanās par atlikušā parāda nokārtošanu, atliekot parāda atmaksu, nav uzskatāma par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(109)

Komisija uzskata 52. apsvērumā minētos atbalsta pasākumus par atceltiem. Tāpēc saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 8. pantu Komisijai jāizbeidz šo pasākumu izmeklēšana.

(110)

Komisija uzskata, ka 56. apsvērumā minētos atbalsta pasākumus Polija īstenoja pirms pievienošanās ES un tie nav piemērojami pēc pievienošanās. Komisija tos nevar izmeklēt ne saskaņā ar Līguma 108. pantā paredzēto procedūru, ne arī saskaņā ar pagaidu mehānismu.

(111)

Par 59. apsvērumā minētajiem pasākumiem Komisija norāda, ka viss nelikumīgi piešķirtais atbalsts būtu uzskatāms par atgūtu atbilstīgi paziņojumam par atgūšanu.

(112)

Uz 7. tabulā norādītajiem atbalsta pasākumiem attiecas Regulas Nr. 69/2001 darbības joma, un to vērtība nepārsniedz minētajā regulā noteikto robežvērtību.

(113)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka 76.–108. apsvērumā minētais pasākums nav uzskatāms par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē,