(1)

Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību (1) kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2) un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par dalībvalstu budžeta struktūrām (3). Sistēmas mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā arī veicina valstu atbildību, un tajā ir likts lielāks uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvāku un konsekventāku izpildi.

(2)

Jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā būtiska vieta ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem būtu jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt cita starpā, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgos līmeņos un ka valdības budžeta deficīts vidējā termiņā tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu (4) virzību, kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir četri vai pieci gadi (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tai skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomiskas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts pievērsīsies Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods aptver četru gadu laikposmu, un to var pagarināt ne vairāk kā par trīs gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulā (ES) 2024/1263 noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisija novērtē, vai tas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(4)

Pēc Komisijas ieteikuma Padome pieņem ieteikumu, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību, un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai.

(5)

Zviedrija savu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2024. gada 11. oktobrī. Iesniegšana notika Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā noteiktā termiņa pagarinājumā, kam bija piekritusi Komisija, ņemot vērā Zviedrijas norādītos iemeslus.

(6)

Pirms plāna iesniegšanas Zviedrija pieprasīja tehnisko informāciju (5), kuru Komisija sniedza 2024. gada 21. jūnijā un publicēja 2024. gada 11. oktobrī (6). Tehniskajā informācijā tiek norādīts strukturālās primārās bilances līmenis 2028. gadā, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka vispārējās valdības budžeta deficīts vidējā termiņā saglabājas zem 3 % no IKP un vispārējās valdības parāds vidējā termiņā saglabājas zem 60 % no IKP, ja pēc četru gadu korekcijas perioda beigām netiek veikti papildu budžeta pasākumi. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu laikposms, kas seko korekcijas perioda beigām. Tehniskā informācija tika sagatavota un nosūtīta dalībvalstīm saskaņā ar diviem scenārijiem: scenāriju, kas nodrošina atbilstību deficīta noturības nosacījumam (7) atbilstoši Regulas (ES) 2024/1263 9. panta 3. punktam, un scenāriju bez šā nosacījuma. Tehniskajā informācijā par Zviedriju ir noteikts – lai četru gadu korekcijas perioda laikā nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem fiskālajiem noteikumiem un pamatojoties uz Komisijas pieņēmumiem, kas ir 2024. gada jūnijā nosūtīto iepriekšējo norādījumu pamatā, strukturālajai primārajai bilancei korekcijas perioda beigās (2028. gadā) vajadzētu būt vismaz -1,8 % apmērā no IKP scenārijā bez deficīta noturības nosacījuma, kā tālāk norādīts 1. tabulā. Informācijai – ņemot vērā deficīta noturības nosacījumu, strukturālajai primārajai bilancei korekcijas perioda beigās (2028. gadā) būtu jāsasniedz vismaz -0,8 % no IKP. Tomēr Zviedrijai, kura ir tiesīga saņemt tehnisko informāciju, deficīta noturības nosacījums nav obligāts.

1. tabula. Tehniskā informācija, ko Komisija iesniedza Zviedrijai

(7)

Zviedrija un Komisija 2024. gada augustā risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialoga galvenās tēmas bija Zviedrijas paredzētā neto izdevumu virzība kā maksimālais apjoms, ko Zviedrija apņemas nepārsniegt, un tās pamatā esošie pieņēmumi (konkrētāk, sākotnējais stāvoklis 2024. gadā un potenciālā IKP pieaugums vidējā termiņā), kā arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgada gaitā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana.

(8)

Zviedrijas iesniegtajā plānā nav minēts, ka pirms tā iesniegšanas būtu notikusi apspriešanās ar vietējām ieinteresētajām personām.

(9)

Valsts parlaments ar plānu tika iepazīstināts 2024. gada 1. oktobrī. Pēc tam valdība to pieņēma 2024. gada 10. oktobrī.

(10)

Komisija 2024. gada 19. jūnijā secināja, ka Zviedrijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, Zviedrija saskaras ar neaizsargātību, kas saistīta ar tās nekustamā īpašuma tirgu un lielo privātā sektora parādu, kas joprojām ir aktuāls, un politikas pasākumi to novēršanai nav bijuši pietiekami (8).

(11)

Padome 2024. gada 21. oktobrī adresēja Zviedrijai vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros (9).

(12)

Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.

(13)

Ekonomiskā aktivitāte Zviedrijā 2023. gadā samazinājās par 0,3 % – to noteica ievērojams privātā patēriņa un pamatkapitāla veidošanas kritums. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi sagaidāms, ka 2024. gadā ekonomika pieaugs par 0,3 %, pateicoties iekšzemes pieprasījuma augšupejai, ko veicinās inflācijas samazināšanās un zemākas procentu likmes. Paredzams, ka 2025. gadā reālais IKP palielināsies par 1,8 %, jo sagaidāms, ka paātrināsies iekšzemes pieprasījuma atveseļošanās. Paredzams, ka 2026. gadā reālais IKP palielināsies par 2,6 %, jo sagaidāma plaša ekonomikas izaugsme. Paredzams, ka prognozes periodā potenciālā IKP pieaugums kopumā saglabāsies stabils ar nelielu augšupvērstu tendenci. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 7,7 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2024. gadā būs 8,5 %, 2025. gadā 8,4 % un 2026. gadā 7,8 %. Paredzams, ka inflācija (IKP deflators), kas 2023. gadā bija 6,1 %, 2024. gadā būs samazinājusies līdz 2,3 % un sasniegs 1,4 % 2025. gadā un 1,3 % 2026. gadā.

(14)

Fiskālā ziņā Zviedrijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 0,6 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi deficīts būs sasniedzis 1,9 % no IKP 2024. gadā un pēc tam samazināsies, sasniedzot 1,4 % no IKP 2025. gadā un, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, 0,3 % 2026. gadā. Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozē ir ņemts vērā Zviedrijas 2025. gada budžeta projekts, kura priekšlikumu valdība valsts parlamentam iesniedza septembrī. Vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās bija 31,5 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi sagaidāms, ka parāda attiecība 2024. gada beigās palielināsies līdz 32,8 % no IKP, 2025. gada beigās saglabāsies kopumā nemainīga (32,7 % no IKP) un pēc tam 2026. gada beigās samazināsies līdz 31,7 % no IKP. Komisijas fiskālajā prognozē netiek ņemtas vērā vidēja termiņa plānos norādītās politikas saistības, kamēr tās nav papildinātas ar ticami paziņotiem un pietiekami precīzi formulētiem konkrētiem politikas pasākumiem.

(15)

Zviedrijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2028. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija četru gadu laikā.

(16)

Plānā ir iekļauta visa Regulas (ES) 2024/1263 13. pantā prasītā informācija, izņemot Regulas (ES) 2024/1263 13. panta g) punkta vi) apakšpunktā prasīto informāciju par apspriešanos ar vietējām ieinteresētajām personām pirms iesniegšanas.

(17)

Plānā ir precizēts, ka 2. tabulā norādītā neto izdevumu virzība nosaka neto izdevumu pieauguma augšējo robežu 4,4 % apmērā laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam, un iestādes apņemas to nepārsniegt. Tehniskā informācija (lineāras korekcijas scenārijā) atbilst 2025.–2028. gada korekcijas perioda neto izdevumu vidējam pieaugumam 4,5 % apmērā. Lēsts, ka plānā norādītās neto izdevumu virzības augšējās robežvērtības dēļ strukturālā primārā bilance korekcijas perioda beigās (2028. gadā) būs -1,8 % no IKP. Šis rādītājs ir vienāds ar Komisijas 2024. gada 21. jūnija tehniskajā informācijā sniegto strukturālās primārās bilances minimālo līmeni 2028. gadam, t. i., -1,8 % no IKP (10). Plānā pieņemts, ka potenciālā IKP pieaugums plāna darbības laikā saglabāsies visumā stabils, proti, aptuveni 1,7 %. Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps samazināsies no 2,8 % 2024. gadā līdz 1,4 % 2025. gadā un līdz 2028. gadam pakāpeniski palielināsies līdz 1,8 %.

2. tabula. Zviedrijas plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie pieņēmumi

(18)

Ja plānā norādītā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu pamazām palielināsies no gandrīz 33 % no IKP 2024. gadā līdz 36,2 % no IKP korekcijas perioda beigās 2028. gadā, kā norādīts tālāk 3. tabulā. Paredzams, ka pēc korekcijas vidējā termiņā (t. i., līdz 2038. gadam) parāda attiecība saskaņā ar plānu turpinās palielināties un līdz 2038. gadam sasniegs 51,3 % no IKP.

3. tabula. Zviedrijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība

Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds vidējā termiņā noturētos zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā ierosinātā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu.

(19)

Balstoties uz plānā norādīto neto izdevumu virzību un pieņēmumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā pakāpeniski pieaugs no 1,5 % no IKP 2025. gadā līdz 2,2 % no IKP 2028. gadā. Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās 2028. gadā nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2038. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā ierosinātā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu.

(20)

Plāna pamatā ir pieņēmumi, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, kurus tā Zviedrijai nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Konkrētāk, plānā ir izmantoti atšķirīgi pieņēmumi sešiem mainīgajiem lielumiem, proti, sākotnējam stāvoklim 2024. gadā, potenciālā IKP pieaugumam, IKP deflatoram, nominālajai netiešajai procentu likmei, atlikumu un plūsmu korekcijām un īpašuma ienākumam. Tālāk sniegts šo pieņēmumu atšķirību novērtējums. Pieņēmumu atšķirības, kurām ir būtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo pieaugumu, ir norādītas tālāk, par katru no tām sniedzot atsevišķu novērtējumu.

Pārējām pieņēmumu atšķirībām nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem. Kopumā visas pieņēmumu atšķirības kopā plānā rada vidējo neto izdevumu pieaugumu, kas ir mazāks nekā vidējais neto izdevumu pieaugums, kas izriet no tehniskās informācijas. Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību neto izdevumu virzībai.

(21)

Plānā nav iekļauta orientējoša fiskālā stratēģija plāna neto izdevumu virzības īstenošanai, jo šī virzība ir noteikta tikai kā tehniskais maksimālais apjoms, ko Zviedrija apņemas nepārsniegt. Attiecīgo politikas pasākumu detalizēts izklāsts ir jāapstiprina vai jākoriģē un jāizskata skaitliski gada budžetos.

(22)

Plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši uz KVAI, tai skaitā tiem, kuri attiecas uz MNNP, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Plānā ir ietverts reformu un investīciju kopums, nenorādot kvantitatīvus datus par finansiālo atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

(23)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, ieskaitot Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos klimata mērķus”, plānā ir iekļautas politikas iniciatīvas, ar kurām plānots īstenot šo kopīgo prioritāti un saistītos KVAI, kas saņemti 2019., 2020., 2022., 2023. un 2024. gadā. Konkrētāk, plāns ietver pasākumus klimatneitralitātes atbalstam līdz 2050. gadam, arī ar klimatu saistītus pasākumus un investīcijas, kā arī inovācijas subsīdijām un prēmijām (visi KVAI, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos), resursus zaļās pārkārtošanās atbalstam Zviedrijas ziemeļos (KVAI, kas saņemti 2020. un 2021. gadā) un racionalizētas atļauju piešķiršanas procedūras zaļo investīciju projektiem (KVAI, kas saņemti 2022. un 2023. gadā). Digitālo pārkārtošanos paredzēts veicināt ar investīcijām platjoslas savienojamības nodrošināšanai visā Zviedrijā, vienotu publiskās pārvaldības sistēmu digitālajai infrastruktūrai un oficiālas digitālās identifikācijas izstrādi.

(24)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” plānā ir iekļautas politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir pievērsties šai kopīgajai prioritātei un saistītajiem KVAI (arī ar MNNP saistīto KVAI par privāto parādu un mājokļu tirgu), kas saņemti 2019., 2020., 2022., 2023. un 2024. gadā. Šīs iniciatīvas ietver stimulu nodrošināšanu pārkvalificēšanai, mērķtiecīga atbalsta sniegšanu ilgstošiem bezdarbniekiem, izglītības reformas ar mērķi uzlabot skolotāju un skolu vadītāju karjeras attīstību, izglītības rezultātu uzlabošanu saistībā ar neaizsargātām grupām, atbalstu pieaugušo izglītībai un skolotāju apmācībai, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt pašvaldībām subsīdijas un kredīta garantijas, lai atbalstītu mājokļu būvniecību un nedzīvojamo ēku pārveidošanu mājokļu vajadzībām.

(25)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā ir iekļautas politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir pievērsties šai kopīgajai prioritātei un īstenot ar to saistītos KVAI, kas saņemti 2020., 2022., 2023. un 2024. gadā, jo īpaši investīcijas enerģijas ražošanā un pārvadē.

(26)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā ir iekļautas iniciatīvas, kuru mērķis ir ievērojami palielināt resursus militārajai un civilajai aizsardzībai laikposmā līdz 2035. gadam.

(27)

Plānā ir sniegta informācija par to, kā tas saskan ar kohēzijas politikas fondiem un Zviedrijas atveseļošanas un noturības plānu (ANP) un attiecīgā gadījumā papildina tos. Galvenie ANP iekļautie pasākumi ir shēmas “Klimatiskais lēciens” (Klimatklivet) un “Industriālais lēciens” (Industriklivet), platjoslas tīklu paplašināšana, kā arī ar REPowerEU saistīti pasākumi, kas veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos un papildina uzskaitītos kohēzijas politikas finansētos pasākumus, kuri ir saistīti ar kopīgām ES prioritātēm. Plānā ir iekļauta informācija par dažādu kohēzijas politikas fondu mērķiem un to darbību piemēri dažādās nozarēs un reģionos, arī ziemeļu mazapdzīvotajos apgabalos.

(28)

Plānā ir sniegts pārskats par Zviedrijas publisko investīciju vajadzībām attiecībā uz ES kopīgajām prioritātēm. Attiecībā uz kopīgajām prioritātēm “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās”, “sociālā un ekonomiskā noturība” un “enerģētiskā drošība” investīciju vajadzības saistībā ar pētniecību un inovāciju ir jāīsteno kā papildu izdevumi plāna aptvertajā periodā, palielinot tos no 1,5 miljardiem SEK 2025. gadā līdz 6,5 miljardiem SEK 2028. gadā un pēc tam. Investīciju vajadzības, kas saistītas ar sociālo un ekonomisko noturību, enerģētisko drošību un taisnīgu zaļo pārkārtošanos, ir noteiktas arī transporta infrastruktūrai un elektroenerģijas ražošanai un pārvadei. Tiek lēsts, ka laikposmā no 2020. līdz 2040. gadam enerģijas ražošanai nepieciešamās investīcijas būs no 10 līdz 140 miljardiem SEK vienā piecu gadu periodā. Plāna mērķis ir palīdzēt nodrošināt Zviedrijas publisko investīciju vajadzības attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” ar investīcijām elektroenerģijas tīklos, kuru apjoms saskaņā ar plānoto laikposmā no 2020. līdz 2031. gadam sasniegs 170 miljardus SEK. Attiecībā uz kopīgajām prioritātēm “sociālā un ekonomiskā noturība” un “taisnīga zaļā pārkārtošanās” plāna mērķis ir palīdzēt nodrošināt ar transporta infrastruktūru saistītās publisko investīciju vajadzības ar izdevumiem 1 171 miljarda SEK apmērā laikposmā no 2026. līdz 2037. gadam. Turklāt plānā ir detalizēti izklāstīts ievērojams aizsardzības izdevumu pieaugums no 126 miljardiem SEK 2024. gadā līdz 225 miljardiem SEK 2035. gadā, no kuriem lielu daļu veido investīciju izdevumi.

(29)

Kopumā Komisija uzskata, ka Zviedrijas plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(30)

Padome atzinīgi vērtē Zviedrijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un uzskata, ka tā pilnīga īstenošana palīdzētu nodrošināt stabilas publiskās finanses un atbalstīt valsts parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(31)

Padome pieņem zināšanai Komisijas veikto plāna novērtējumu. Tomēr Padome aicina Komisiju iesniegt savu novērtējumu par turpmākajiem plāniem atsevišķā dokumentā, kas nav Komisijas ieteikumi Padomes ieteikumiem.

(32)

Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu par neto izdevumu virzību un galvenajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem plānā, tostarp saistībā ar Komisijas iepriekšējiem norādījumiem, kā arī plāna neto izdevumu virzības ietekmi uz valsts budžeta deficītu un parādu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka makroekonomiskie un fiskālie pieņēmumi – lai gan dažos gadījumos tie atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, tostarp, lai ņemtu vērā atjauninātus makroekonomiskos un fiskālos datus, – kopumā ir pienācīgi pamatoti un ir balstīti uz pārliecinošiem ekonomiskiem argumentiem. Padome pieņem zināšanai plāna plašo fiskālo stratēģiju un riskus attiecībā uz perspektīvu, kas varētu ietekmēt makroekonomikas scenārija un pamatā esošo pieņēmumu īstenošanu un plāna neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome atzinīgi vērtē to, ka plāns ir iesniegts Parlamentam. Padome arī atzīmē, ka ģeopolitiskie riski var radīt spiedienu uz aizsardzības izdevumiem.

(33)

Padome gaida, ka Zviedrija būs gatava vajadzības gadījumā pielāgot savu fiskālo stratēģiju, lai nodrošinātu neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome apņemas cieši uzraudzīt ekonomikas un fiskālās norises, tostarp tās, kas ir plāna scenārija pamatā.

(34)

Padome uzskata, ka ir pamatoti turpināt diskusijas, lai panāktu kopīgu izpratni par kumulatīvo neto izdevumu pieauguma tempu ietekmi uz gada uzraudzību, gatavojoties nākamajai fiskālās uzraudzības kārtai.

(35)

Padome pieņem zināšanai Komisijas aprakstu par reformām un investīciju vajadzībām un nodomiem, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šādu reformu un investīciju īstenošanu. Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem ziņojumiem, izvērtēs šādas reformas un investīcijas un uzraudzīs to īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros.

(36)

Padome gaida Zviedrijas gada progresa ziņojumus, kuros jo īpaši tiks sniegta informācija par Padomes noteiktā neto izdevumu virzības sasniegšanas gaitu, kā arī par plašāku reformu un investīciju īstenošanu Eiropas pusgada kontekstā.

(37)

Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Zviedrijai plānā noteiktā neto izdevumu virzība,

1.