EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2025

COM(2025) 308 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju, un par to, lai provizoriski piemērotu Nolīgumu par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā

NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU
VESELĪBAS JOMĀ

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

turpmāk –“Līgumslēdzējas puses”,

VĒLOTIES veicināt sadarbību Līgumslēdzēju pušu iedzīvotāju veselības labā, it īpaši nolūkā sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēt uz tiem,

ŅEMOT VĒRĀ, ka veselības apdraudējumi neapstājas pie valstu robežām, kas vairākām Savienības dalībvalstīm ir kopīgas ar Šveici, ka ievērojams skaits personu ik dienu šķērso kopīgās robežas un ka tāpēc labāka speciālo zināšanu apmaiņa nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu jomā būs kopīgu interešu jautājums,

APŅĒMUŠĀS pēc iespējas rezultatīvāk reaģēt uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, arī apmainoties ar informāciju, izmantojot kopīgas epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas un savstarpējas epidemioloģiskās uzraudzības spējas,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Šveices dalība Savienības iestādēs, aģentūrās un struktūrās slimību profilaksei un kontrolei, kā arī uzraudzības un brīdināšanas tīklos un līdzīgu sagatavotības un reaģēšanas mehānismu piemērošana nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu profilaksei un kontrolei uzlabos Līgumslēdzēju pušu iedzīvotāju veselības aizsardzības līmeni,

ATZĪSTOT, ka divpusējam nolīgumam starp Līgumslēdzējām pusēm veselības jomā būtu jānodrošina skaidrs un stingrs juridiskais pamats sadarbībai veselības drošības jomā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Savienība ir izveidojusi mehānismus un struktūras ar mērķi koordinēt profilaksi, sagatavotību un reaģēšanu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu jomā un ka Šveices dalība šajos mehānismos un struktūrās varētu būt abpusēji izdevīga abām Līgumslēdzējām pusēm,

ATZĪSTOT, ka ir abpusēji izdevīgi veicināt profesionālo zināšanu apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm, arī ar norīkojumiem,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ir izveidots juridiskais pamats Šveices dalībai Savienības programmās, tajā skaitā programmā “ES – veselībai”, un ATZĪSTOT, cik svarīgi ir veicināt sadarbību starp Līgumslēdzējām pusēm ar veselību saistītos jautājumos, uz kuriem attiecas šis Nolīgums un Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās,

ATBALSTOT programmas “ES – veselībai” vispārējos mērķus,ŅEMOT VĒRĀ Līgumslēdzēju pušu kopīgos mērķus, vērtības un ciešo saikni veselības jomā,

ATZĪSTOT Līgumslēdzēju pušu kopīgo vēlmi attīstīt, stiprināt, stimulēt un paplašināt savas attiecības un sadarbību šajā jomā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ciešāka sadarbība nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu jomā un Šveices dalība Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā (“Centrs”) paaugstinās Līgumslēdzēju pušu iedzīvotāju veselības aizsardzības līmeni un ka Šveices dalībai Centrā būtu jāietver finansiāls ieguldījums, kas jānosaka katram plānošanas periodam,

GATAVAS pētīt iespēju paplašināt sadarbību, lai nākotnē aptvertu citus ar veselību saistītus jautājumus,

APŅĒMUŠĀS stiprināt Līgumslēdzēju pušu sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro Savienībā, vienlaikus saglabājot pašu Līgumslēdzēju pušu un to iestāžu neatkarību un – attiecībā uz Šveici – tiešās demokrātijas un federālisma principu ievērošanu,

ATZĪSTOT, ka šis Nolīgums nav nolīgums ar Savienības iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice,

ŅEMOT VĒRĀ, ka tomēr ir lietderīgi šim Nolīgumam pēc analoģijas piemērot īpašus institucionālo noteikumu principus, kas ir kopīgi nolīgumiem, kuri noslēgti vai tiks noslēgti ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka Šveices Federālās Augstākās tiesas un visu pārējo Šveices tiesu, kā arī dalībvalstu tiesu un Eiropas Savienības Tiesas kompetence interpretēt šo Nolīgumu atsevišķos gadījumos paliek nemainīga,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. PANTS

Mērķis

Šā Nolīguma mērķis ir stiprināt Līgumslēdzēju pušu sadarbību šādu mērķu īstenošanai:

a)    aizsargāt un uzlabot Savienības dalībvalstu un Šveices iedzīvotāju veselību;

b)    cīnīties pret galvenajiem draudiem veselībai, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī popularizējot informāciju par veselību un veicinot veselībpratību;

c)    nodrošināt nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pastāvīgi augsta līmeņa uzraudzību Līgumslēdzēju pušu teritorijās, kā arī koordinēt to brīdināšanas sistēmas un reaģēšanu uz šādiem apdraudējumiem.

2. PANTS

Darbības joma

Līgumslēdzējas puses stiprina un paplašina sadarbību veselības drošības jomā. Šī sadarbība attiecas tikai uz šādām jomām:

—    veselības drošības mehānismi attiecībā uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;

—    Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk “Centrs”).

3. PANTS

Sadarbība

Līgumslēdzējas puses sadarbojas, apmainās ar informāciju un koordinē savu politiku attiecībā uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, izmantojot mehānismus un struktūras, kas noteiktas I pielikumā minētajos Savienības tiesību aktos, it īpaši Savienības uzraudzības un brīdināšanas tīklus un sagatavotības un reaģēšanas mehānismus pārnēsājamu slimību profilaksei un kontrolei. Līgumslēdzējas puses stiprina vispārējo sadarbību veselības drošības jomā, arī epidemioloģisko uzraudzību, nolūkā uzlabot gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām.

2. NODAĻA

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

4. PANTS

Vispārīgais konteksts

Lai Līgumslēdzējām pusēm garantētu juridisko noteiktību attiecībā uz šajā Nolīgumā paredzēto sadarbību un ņemot vērā starptautisko tiesību principus, šajā nodaļā paredzēti institucionāli risinājumi Nolīgumam, kas ir kopēji divpusējiem nolīgumiem, kuri noslēgti vai jānoslēdz ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, nemainot Nolīguma darbības jomu vai mērķus, jo īpaši:

a)    procedūra šā Nolīguma saskaņošanai ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz šo Nolīgumu;

b)    šā Nolīguma un Savienības tiesību aktu, uz kuriem ir atsauce I pielikumā, vienota interpretācija un piemērošana;

c)    šā Nolīguma uzraudzība un piemērošana un

d)    strīdu izšķiršana saistībā ar šo Nolīgumu.

5. PANTS

Dalība Savienības tiesību aktu izstrādē (“lēmumu veidošana”)

1.    Izstrādājot Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) par to informē Šveici un neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kādā Šveice lūdz Savienības dalībvalstu ekspertu viedokli, lai sagatavotu savus priekšlikumus.

Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma Apvienotajā komitejā organizē provizorisku viedokļu apmaiņu.

Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras puses lūguma atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā svarīgos brīžos posmā pirms tiesību akta pieņemšanas Savienībā pastāvīgā informēšanas un apspriešanās procesā.

2.    Saskaņā ar LESD sagatavojot deleģētos aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas projektu sagatavošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

3.    Saskaņā ar LESD sagatavojot īstenošanas aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas to projektu sagatavošanā, kas vēlāk iesniedzami komitejām, kuras palīdz Komisijai tās īstenošanas pilnvaru īstenošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

4.    Šveices eksperti iesaistās to komiteju darbā, uz kurām neattiecas 2. un 3. punkts, ja tas ir nepieciešams šā Nolīguma pienācīgai darbībai. Apvienotā komiteja izveido un atjaunina minēto komiteju un attiecīgā gadījumā citu līdzīgu komiteju sarakstu.

5.    Šo pantu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas 6. panta 5. punktā minētais izņēmums.

6. PANTS

Savienības tiesību aktu iekļaušana

1.    Lai garantētu juridisko noteiktību un tiesību aktu viendabību attiecībā uz šajā Nolīgumā paredzēto sadarbību, Šveice un Savienība nodrošina, ka Savienības tiesību akti, kas pieņemti jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, tiek iekļauti šajā Nolīgumā iespējami drīz pēc to pieņemšanas.

2.    Savienības tiesību akti, kas iekļauti šajā Nolīgumā saskaņā ar 4. punktu, iekļaujot tos šajā Nolīgumā, ir daļa no Šveices tiesību sistēmas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Apvienotās komitejas pieņemtos pielāgojumus.

3.    Kad Savienība pieņem tiesību aktu jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, tā pēc iespējas drīzāk ar Apvienotās komitejas starpniecību par to informē Šveici. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu par šo jautājumu.

4.    Apvienotā komiteja rīkojas saskaņā ar 1. punktu, pēc iespējas drīzāk pieņemot lēmumu par šā Nolīguma I pielikuma grozīšanu, tajā skaitā nepieciešamajiem pielāgojumiem.

5.    Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas kāds no izņēmumiem. Šajā Nolīgumā nav ietverts neviens izņēmums.

6.    Ievērojot 7. pantu, Apvienotās komitejas lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu, stājas spēkā nekavējoties, bet nekādā gadījumā ne agrāk par dienu, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

7.    Līgumslēdzējas puses godprātīgi sadarbojas visā šajā pantā izklāstītās procedūras laikā ar mērķi atvieglot lēmumu pieņemšanu.

7. PANTS

Šveices konstitucionālo saistību izpilde

1.    6. panta 3. punktā minētās viedokļu apmaiņas laikā Šveice informē Savienību par to, vai 6. panta 4. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālās saistības.

2.    Ja 6. panta 4. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālas saistības, Šveicei noteiktais maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi no dienas, kad sniegta 1. punktā minētā informācija, izņemot gadījumus, kad ir sākta referenduma procedūra, un šādā gadījumā šo termiņu pagarina par vienu gadu.

3.    Kamēr Šveice nav sniegusi informāciju par to, ka tā ir izpildījusi savas konstitucionālās saistības, Līgumslēdzējas puses provizoriski piemēro 6. panta 4. punktā minēto lēmumu, ja vien Šveice neinformē Savienību, ka lēmuma provizoriska piemērošana nav iespējama, un nenorāda šādas neiespējamības iemeslus. Provizoriska piemērošana nekādos apstākļos nevar notikt pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

4.    Šveice ar Apvienotās komitejas starpniecību nekavējoties informē Savienību, tiklīdz tā ir izpildījusi 1. punktā minētās konstitucionālās saistības.

5.    Lēmums stājas spēkā dienā, kad tiek sniegts šā panta 4. punktā paredzētais paziņojums, bet nekādā gadījumā pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

8. PANTS

Atsauces uz teritorijām

Ja šajā Nolīgumā iekļautajos Savienības tiesību aktos ir atsauces uz “Eiropas Savienības” vai “Savienības” teritoriju, šādas atsauces šā Nolīguma vajadzībām saprot kā atsauces uz 20. pantā minētajām teritorijām.

9. PANTS

Atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem

Ja šajā Nolīgumā iekļautajos Savienības tiesību aktos ir atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, šā Nolīguma vajadzībām šādas atsauces uzskata par atsaucēm uz Savienības dalībvalstu un Šveices valstspiederīgajiem.

10. PANTS

Savienības tiesību aktu stāšanās spēkā un īstenošana

Šajā Nolīgumā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi par to stāšanos spēkā vai īstenošanu neattiecas uz šo Nolīgumu.

Termiņi un datumi, kuros Šveicē jāstājas spēkā un līdz kuriem Šveicei jāīsteno lēmumi, ar kuriem Savienības tiesību aktus iekļauj šajā Nolīgumā, izriet no 6. panta 6. punkta un 7. panta 5. punkta, kā arī no noteikumiem par pārejas pasākumiem.

11. PANTS

Savienības tiesību aktu adresāti

Šajā Nolīgumā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi, kuros norādīts, ka tie ir adresēti Savienības dalībvalstīm, neattiecas uz šo Nolīgumu.

12. PANTS

Vienotas interpretācijas princips

1.    Lai sasniegtu 4. pantā izklāstīto mērķi un saskaņā ar starptautisko publisko tiesību principiem, šo Nolīgumu un Savienības tiesību aktus, uz kuriem tajā ir dotas atsauces, vienādi interpretē un piemēro jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums.

2.    Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce I pielikumā, un, ciktāl to piemērošana ietver Savienības tiesību jēdzienus, šā Nolīguma noteikumus interpretē un piemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas pieņemta pirms šā Nolīguma parakstīšanas vai pēc tās.

13. PANTS

Rezultatīvas un saskaņotas piemērošanas princips

1.    Komisija un Šveices kompetentās iestādes sadarbojas un palīdz viena otrai, lai nodrošinātu šā Nolīguma piemērošanas uzraudzību. Tās var apmainīties ar informāciju par šā Nolīguma piemērošanas uzraudzības darbībām. Tās var apmainīties viedokļiem un apspriest abpusēji interesējošus jautājumus.

2.    Katra Līgumslēdzēja puse veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu rezultatīvu un saskaņotu šā Nolīguma piemērošanu tās teritorijā.

3.    Šā Nolīguma piemērošanas uzraudzību Līgumslēdzējas puses kopīgi veic Apvienotajā komitejā. Ja Komisija vai Šveices kompetentās iestādes uzzina par nepareizas piemērošanas gadījumu, attiecīgo jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā, lai rastu pieņemamu risinājumu.

4.    Komisija un Šveices kompetentās iestādes attiecīgi uzrauga, kā otra Līgumslēdzēja puse piemēro šo Nolīgumu. Piemēro 15. pantā paredzēto procedūru.

14. PANTS

Ekskluzivitātes princips

Līgumslēdzējas puses apņemas tādu strīdu izskatīšanai, kas attiecas uz to, kā interpretēt vai piemērot šo Nolīgumu un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce I pielikumā, vai, attiecīgā gadījumā, par Komisijas lēmuma, kas pieņemts, pamatojoties uz šo Nolīgumu, atbilstību šim Nolīgumam, neizmantot strīdu izšķiršanas metodes, kas nav paredzētas šajā Nolīgumā.

15. PANTS

Procedūra interpretācijas vai piemērošanas grūtību gadījumā

1.    Ja rodas grūtības interpretēt vai piemērot šo Nolīgumu vai kādu Savienības tiesību aktu, uz kuru ir atsauce I pielikumā, Līgumslēdzējas puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā Apvienotajai komitejai sniedz visu noderīgo informāciju, lai tā varētu detalizēti izvērtēt situāciju. Apvienotā komiteja izvērtē visas iespējas, kas ļauj saglabāt šā Nolīguma pareizu darbību.

2.    Ja Apvienotā komiteja nespēj rast risinājumu šā panta 1. punktā minētajām grūtībām trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais problēmjautājums iesniegts, jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var pieprasīt, lai strīdu izšķir šķīrējtiesa saskaņā ar Protokolā par šķīrējtiesu paredzētajiem noteikumiem.

3.    Ja strīdā rodas jautājums par 12. panta 2. punktā minētā noteikuma interpretāciju vai piemērošanu un ja minētā noteikuma interpretācija ir būtiska strīda izšķiršanai un nepieciešama, lai šķīrējtiesa varētu pieņemt attiecīgu nolēmumu, šķīrējtiesa šo jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Ja strīdā rodas jautājums par tāda noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, uz kuru attiecas 6. panta 5. punktā minētais izņēmums no dinamiskās saskaņošanas pienākuma, un ja strīds nav saistīts ar Savienības tiesību jēdzienu interpretāciju vai piemērošanu, šķīrējtiesa izšķir strīdu, negriežoties Eiropas Savienības Tiesā.

4.    Ja šķīrējtiesa saskaņā ar šā panta 3. punktu jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā:

a)    Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs un

b)    Šveicei ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm un Savienības iestādēm, un uz to mutatis mutandis attiecas tās pašas procedūras Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Katra Līgumslēdzēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai godprātīgi izpildītu šķīrējtiesas lēmumu. Līgumslēdzēja puse, par kuru šķīrējtiesa ir konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Nolīgumu, ar Apvienotās komitejas starpniecību informē otru Līgumslēdzēju pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

16. PANTS

Kompensācijas pasākumi

1.    Ja Līgumslēdzēja puse, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Nolīgumu, pieņemamā termiņā, kas noteikts saskaņā ar Protokola par šķīrējtiesu IV.2. panta 6. punktu, neinformē otru Līgumslēdzēju pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu, vai ja otra Līgumslēdzēja puse uzskata, ka paziņotie pasākumi neatbilst šķīrējtiesas lēmumam, šī otra Līgumslēdzēja puse var pieņemt samērīgus kompensācijas pasākumus, lai novērstu iespējamo nelīdzsvarotību. Kompensācijas pasākumus var pieņemt tikai šā Nolīguma ietvaros vai saskaņā ar 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 20. panta 4. punktu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās, kas noslēgts (..), turpmāk “Nolīgums par Šveices dalību Savienības programmās”, attiecībā uz Šveices dalību Savienības rīcības programmā veselības jomā 1 . Līgumslēdzēja puse, kas pieņem kompensācijas pasākumus, paziņo Līgumslēdzējai pusei, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi Nolīgumu, par kompensācijas pasākumiem, ko norāda paziņojumā. Šie kompensācijas pasākumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma sniegšanas dienas.

2.    Ja viena mēneša laikā no plānoto kompensācijas pasākumu paziņošanas dienas Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu apturēt, grozīt vai anulēt minētos kompensācijas pasākumus, jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt šķīrējtiesai jautājumu par minēto kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar Protokolu par šķīrējtiesu.

3.    Šķīrējtiesa pieņem lēmumu Protokola par šķīrējtiesu III.8. panta 4. punktā noteiktajā termiņā.

4.    Kompensācijas pasākumiem nav atpakaļejoša spēka. Konkrētāk, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji jau ieguvuši pirms kompensācijas pasākumu stāšanās spēkā.

17. PANTS

Sadarbība starp jurisdikcijām

1.    Lai veicinātu viendabīgu interpretāciju, Šveices Federālā Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa vienojas par dialogu un tā norises kārtību.

2.    Šveicei ir tiesības iesniegt procesuālus rakstus vai rakstiskus apsvērumus Eiropas Savienības Tiesā, ja kādas Savienības dalībvalsts tiesa Eiropas Savienības Tiesai iesniedz prejudiciālu jautājumu par šā Nolīguma vai I pielikumā minēta Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju.

18. PANTS

Īstenošana

1.    Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, gan vispārējus, gan īpašus, lai nodrošinātu šā Nolīguma saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā mērķa sasniegšanu.

2.    Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu to Savienības tiesību aktu paredzēto rezultātu, uz kuriem ir atsauce I pielikumā, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt to mērķu sasniegšanu.

19. PANTS

Apvienotā komiteja

1.    Ar šo izveido Apvienoto komiteju.

Apvienotās komitejas sastāvā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji.

2.    Apvienotajai komitejai ir līdzpriekšsēdētāji – Eiropas Savienības pārstāvis un Šveices pārstāvis.

3.    Apvienotā komiteja:

a)    nodrošina šā Nolīguma pareizu darbību un rezultatīvu pārvaldību un piemērošanu;

b)    var apmainīties ar informāciju un apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar šo Nolīgumu un ar to saistītajiem finanšu aspektiem;

c)    nodrošina forumu savstarpējām apspriešanām un pastāvīgai informācijas apmaiņai starp Līgumslēdzējām pusēm, it īpaši, lai rastu risinājumu jebkādām grūtībām interpretēt vai piemērot šo Nolīgumu vai Savienības tiesību aktu, uz kuru I pielikumā dota atsauce, saskaņā ar 15. pantu;

d)    sadarbībā ar Apvienoto komiteju, kas izveidota ar Nolīgumu par Šveices dalību Savienības programmās (“Apvienotā komiteja par dalību Savienības programmās”), tikai jautājumos, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, nodrošina Šveices dalības mehānisma Savienības rīcības programmā veselības aizsardzības jomā pareizu darbību un rezultatīvu īstenošanu; šajā nolūkā šī Apvienotā komiteja informē Apvienoto komiteju par dalību Savienības programmās, ja:

i)    ir jāpieņem jauns protokols Nolīgumam par Šveices dalību Savienības programmās par Savienības rīcības programmu veselības jomā;

ii)    Protokols ir jāgroza sakarā ar izmaiņām šā Nolīguma darbības jomā;

iii)    tās sanāksmju darba kārtībā ir iekļauti jautājumi, kas saistīti ar šo programmu;

e)    sniedz ieteikumus Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas attiecas uz šo Nolīgumu;

f)    pieņem lēmumus, kas paredzēti saskaņā ar šo Nolīgumu;

g)    ja tiek grozīts 1. līdz 6. pants, 10. līdz 15. pants, 17. vai 18. pants 7. protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (turpmāk “7. protokols”), kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”), Apvienotā komiteja attiecīgi groza papildinājumu, un

h)    īsteno jebkuras citas šajā Nolīgumā tai piešķirtās pilnvaras.

4.    Apvienotā komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

Lēmumi ir saistoši Līgumslēdzējām pusēm, kas veic vajadzīgos pasākumus, lai tos izpildītu.

5.    Apvienotā komiteja rīko sanāksmes vismaz reizi gadā pārmaiņus Briselē un Bernē, ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi. Tā sanāk arī pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma. Līdzpriekšsēdētāji var vienoties, ka Apvienotās komitejas sanāksme notiek videokonferences vai telekonferences veidā.

6.    Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu tās pirmajā sanāksmē un nepieciešamības gadījumā to atjaunina.

7.    Apvienotā komiteja var nolemt izveidot darba grupu vai speciālistu grupu, kas tai palīdzētu pienākumu izpildē.

3. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. PANTS

Teritoriālā darbības joma

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro LESD, atbilstīgi minēto Līgumu nosacījumiem un, no otras puses, Šveices teritorijā.

21. PANTS

Pārskatīšana

1.    Līgumslēdzējas puses regulāri pārskata šā Nolīguma darbību Apvienotajā komitejā un var apsvērt tā pārskatīšanu nolūkā uzlabot sadarbību vai attiecināt to arī uz citiem ar veselību saistītiem jautājumiem.

2.     Ņemot vērā šādus iespējamus apsvērumus, Līgumslēdzējas puses var sākt sarunas saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām ar mērķi to pārskatīt.

3.    Jebkuru sarunu rezultātus ratificē vai apstiprina Līgumslēdzējas puses saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām.

22. PANTS

Dienesta noslēpums

Pārstāvjiem, ekspertiem un pārējiem Līgumslēdzēju pušu aģentiem tiek prasīts, lai pat pēc tam, kad viņi beidz pildīt savus pienākumus, viņi neizpaustu saistībā ar šo Nolīgumu iegūto informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.

23. PANTS

Klasificēta informācija un sensitīva neklasificēta informācija

1.    Neko šajā Nolīgumā neinterpretē kā prasību Līgumslēdzējai pusei darīt pieejamu klasificētu informāciju.

2.    Ar klasificētu informāciju vai materiāliem, ko sniedz Līgumslēdzējas puses vai ar ko tās apmainās saskaņā ar šo Nolīgumu, rīkojas un tos aizsargā saskaņā ar 2008. gada 28. aprīlī Briselē noslēgto Nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un visiem drošības pasākumiem, ar kuriem to īsteno.

3.    Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem norādījumus par datu apstrādi ar mērķi nodrošināt tādas sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Līgumslēdzējas puses.

24. PANTS

Pielikumi, papildinājumi un protokoli

Šā Nolīguma pielikumi, papildinājumi, protokoli un zemsvītras piezīmes ir tā neatņemama sastāvdaļa.

25. PANTS

Finansiālais ieguldījums

1.    Šveice saskaņā ar šo pantu un II pielikumu piedalās to Savienības aģentūru darbību, informācijas sistēmu un citu II pielikuma 1. pantā uzskaitīto darbību finansēšanā, kurām tai ir piekļuve.

Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par II pielikuma grozīšanu.

2.    Savienība jebkurā laikā var apturēt Šveices dalību šā panta 1. punktā minētajās darbībās, ja Šveice neievēro maksājuma termiņu saskaņā ar maksāšanas kārtību, kas noteikta II pielikuma 2. pantā.

Ja Šveice neievēro maksājuma termiņu, Savienība nosūta Šveicei oficiālu atgādinājuma vēstuli. Ja 30 dienu laikā no minētās oficiālās atgādinājuma vēstules saņemšanas dienas nav veikts pilns maksājums, Savienība var apturēt Šveices dalību attiecīgajā darbībā.

3.    Finansiālo ieguldījumu veido:

a)    darbības iemaksa un

b)    dalības maksa.

4.    Finansiālo ieguldījumu veic kā ikgadēju finansiālu iemaksu, un to veic datumos, kas norādīti Komisijas izdotajos aicinājumos veikt iemaksu.

5.    Darbības iemaksas pamatā ir iemaksu skala, kas definēta kā Šveices iekšzemes kopprodukta (turpmāk “IKP”) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās. Šajā nolūkā skaitļi par Līgumslēdzēju pušu IKP tirgus cenās ir jaunākie dati, kas pieejami no tā gada 1. janvāra, kurā veic ikgadējo maksājumu, un ko sniedzis Eiropas Savienības Statistikas birojs (EUROSTAT), pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā, kas noslēgts Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī. Ja minēto nolīgumu pārtrauc piemērot, Šveices IKP ir tāds, kāds noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

6.    Darbības iemaksu saistībā ar katru Savienības aģentūru aprēķina, piemērojot iemaksu skalu tās apstiprinātajam gada budžetam, kas iekļauts attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) attiecīgajam gadam, saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts II pielikuma 1. pantā. Darbības iemaksu saistībā ar informācijas sistēmām un citām darbībām aprēķina, konkrētajam attiecīgā gada budžetam piemērojot iemaksu skalu, kā noteikts attiecīgā budžeta izpildes dokumentos (piemēram, darba programmās vai līgumos).

Visu atsauces summu pamatā ir saistību apropriācijas.

7.    Gada dalības maksa ir 4 % no gada darbības iemaksas, kas aprēķināta saskaņā ar 5. un 6. punktu.

8.    Komisija sniedz Šveicei pietiekamu informāciju par tās finansiālā ieguldījuma aprēķināšanu. Minēto informāciju sniedz, pienācīgi ņemot vērā Savienības konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus.

9.    Visas Šveices finansiālās iemaksas vai Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veic euro.

10.    Ja šā Nolīguma stāšanās spēkā nesakrīt ar kalendārā gada sākumu, Šveices darbības iemaksu attiecīgajā gadā koriģē saskaņā ar II pielikuma 4. pantā noteikto metodiku un apmaksas noteikumiem.

11.    Sīki izstrādāti noteikumi ar šā panta piemērošanu ir izklāstīti II pielikumā.

12.    Trīs gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados Apvienotā komiteja pārskata Šveices dalības nosacījumus, kā noteikts II pielikuma 1. pantā, un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

26. PANTS

Stāšanās spēkā

1.    Šo Nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Katra Līgumslēdzēja puse paziņo otrai pusei par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis Nolīgums stātos spēkā.

2.    Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par tālāk minētajiem dokumentiem:

a)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

b)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

c)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

d)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

e)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

f)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

g)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

h)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

i)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

j)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

k)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

l)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

m)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās;

n)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

27. PANTS

Izbeigšana

1.    Katra Līgumslēdzēja puse šo Nolīgumu var izbeigt, iesniedzot paziņojumu otrai Līgumslēdzējai pusei.

2.    Šis Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas.

3.    Ja šis Nolīgums zaudē spēku, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji saskaņā ar šo Nolīgumu jau ir ieguvuši vai kas tiem saskaņā ar šo Nolīgumu jau noteikti pirms Nolīguma izbeigšanas dienas. Līgumslēdzējas puses savstarpējas vienošanās ceļā lemj, kā rīkoties attiecībā uz tiesībām, kuras tiek iegūtas.

Sagatavots [vieta], [datums] divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Nolīgumu.

(Paraksta bloks, attiecīgi visās 24 ES valodās: “Eiropas Savienības vārdā –” un “Šveices Konfederācijas vārdā –”)

I PIELIKUMS

SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI,
KAS IEKĻAUTI SASKAŅĀ AR
NOLĪGUMA 6. PANTU

Ja vien tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi, tiesības un pienākumus, kas paredzēti šajā pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz Savienības dalībvalstīm, uzskata par tādiem, kas paredzēti Šveicei. To piemēro, pilnībā ievērojot Nolīguma 2. nodaļā ietvertos institucionālos noteikumus.

Nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi

1.    32022 R 2371 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (ES OV L 314, 6.12.2022., 26. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2371/oj).

Regulas (ES) Nr. 2022/2371 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    Šveice pilntiesīgi piedalās Veselības drošības komitejas darbā, un tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Savienības dalībvalstīm, izņemot balsstiesības;

b)    Šveice ir pilntiesīgs agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS), kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2371, lietotājs;

c)    Šveice Regulas (ES) 2022/2371 3. panta 10. punktā ietverto definīciju izmantos tikai šā Nolīguma īstenošanai;

d)    Regulas (ES) 2022/2371 7. panta 1. punktā minētos ziņojumus Šveice sniedz tajā pašā laikā, kad tos saskaņā ar minēto pantu sniedz Savienības dalībvalstis, bet ne agrāk kā vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā. Šveice nosūta ziņojumu, izmantojot EWRS;

e)    Regulas (ES) 2022/2371 7. panta 5. punktā vārdus “kā Eiropas Savienības klasificētā informācija” svītro. Attiecībā uz Šveici otro teikumu saprot kā “Minētie valsts drošības noteikumi paredz tādu klasificētas informācijas aizsardzības līmeni, kāds paredzēts Nolīgumā starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un tā drošības pasākumos”;

f)    šā Nolīguma vajadzībām Regulas (ES) 2022/2371 12. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajā kopīgā iepirkuma procedūrā var piedalīties arī Šveice;

g)    Regulas (ES) 2022/2371 12. panta 4. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktu Šveicei nepiemēro;

h)    Regulas (ES) 2022/2371 23. pants neskar Šveices kompetenci atzīt un izbeigt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas valsts līmenī;

i)    Regulas (ES) 2022/2371 25. panta a) un b) punktu Šveicei nepiemēro;

j)    Regulas (ES) 2022/2371 27. panta 1. punktā atsauci uz Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

2.    32023 R 1808 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1808 (2023. gada 21. septembris), ar ko nosaka veidni informācijas sniegšanai par prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanu saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2371 (ES OV L 234, 22.9.2023., 105. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1808/oj).

3.    32024 R 0892 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/892 (2024. gada 22. marts), ar ko konkrētās sabiedrības veselības jomās ieceļ Eiropas Savienības references laboratorijas (ES OV L , 2024/892, 25.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/892/oj).

4.    32024 R 1232 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1232 (2024. gada 5. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2371 papildina attiecībā uz novērtējumiem par valsts prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu īstenošanas stāvokli un to saistību ar Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu (ES OV L, 2024/1232, 8.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1232/oj).

5.    32024 R 2959 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2959 (2024. gada 29. novembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības sabiedrības veselības references laboratorijas attiecībā uz pārtikas un ūdens pārnēsātām baktērijām, pārtikas, ūdens un vektoru pārnēsātiem helmintiem un protozojiem, kā arī attiecībā uz pārtikas un ūdens pārnēsātiem vīrusiem (ES OV L, 2024/2959, 2.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2959/oj).

6.    32018 D 0945 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/945 (2018. gada 22. jūnijs) par infekcijas slimībām un ar tām saistītajiem īpašajiem veselības jautājumiem, uz kuriem attiecinās epidemioloģisko uzraudzību, kā arī par attiecīgo gadījumu definīcijām (ES OV L 170, 6.7.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2018/945/oj).

7.    32017 D 0253 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/253 (2017. gada 13. februāris), ar ko nosaka procedūras brīdinājumu izziņošanai agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā, kas izveidota, lai brīdinātu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un īstenotu informācijas apmaiņu, apspriešanos un koordināciju saistībā ar šādiem apdraudējumiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (ES OV L 37, 14.2.2017., 23. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2017/253/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32021 D 0858 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/858 (2021. gada 27. maijs), ar ko attiecībā uz brīdinājumiem nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā un attiecībā uz tādu pasažieru kontaktu izsekošanu, kuri identificēti, izmantojot pasažieru lokalizācijas veidlapu, groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/253 (ES OV L 188, 28.5.2021., 106. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2021/858/oj);

—    32021 D 1212 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1212 (2021. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz brīdinājumiem nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā un attiecībā uz tādu eksponētu personu kontaktu izsekošanu, kuras identificētas, izmantojot pasažieru lokalizācijas veidlapu, groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/253 (ES OV L 263, 23.7.2021., 32. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2021/1212/oj).

EIROPAS SLIMĪBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS

8.    32004 R 0851 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ES OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/851/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32022 R 2370 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2370 (2022. gada 23. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ES OV L 314, 6.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2370/oj).

Regulas (EK) Nr. 851/2004 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    Šveice piedalās Centra darbībā;

b)    Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu Centra darbībā saskaņā ar Nolīguma 25. pantu;

c)    Šveice pilntiesīgi piedalās Centra valdes darbā, un tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Savienības dalībvalstīm, izņemot balsstiesības;

d)    Šveice pilntiesīgi piedalās Centra konsultatīvā foruma darbā, un tai tajā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Savienības dalībvalstīm;

e)    Šveice piešķir Centram un tā personālam papildinājumā paredzētās privilēģijas un imunitāti, kas balstītas uz 7. protokola 1. līdz 6., 10. līdz 15., 17. un 18. pantu, to oficiālo funkciju ietvaros Aģentūrā. Atsauces uz attiecīgajiem minētā protokola pantiem informācijas nolūkos ir norādītas iekavās;

f)    Atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības, kas noteikta Regulā Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 45, 14.6.1962., 1385. lpp.), 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, tajā skaitā jebkādiem turpmākiem grozījumiem, Centrs, ja tas šādi nolemj, var saskaņā ar līgumu pieņemt darbā Šveices valstspiederīgos, kuriem ir visas pilsoņu tiesības. Centrs var piekrist Šveices ekspertu norīkošanai;

g)    Šveice pilntiesīgi piedalās Centra pārvaldītajos tīklos, un tai šajos tīklos ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Savienības dalībvalstīm.

h)    Regulas (EK) Nr. 851/2004 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā tekstu “ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm” aizstāj ar tekstu “ar attiecīgo dalībvalstu palīdzību un ciešā sadarbībā ar tām”;

i)    Regulas (EK) Nr. 851/2004 20.a pantā atsauci uz Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

Papildinājums

PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI

1. PANTS 
(atbilst 7. protokola 1. pantam)

Aģentūras telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nedrīkst izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Aģentūras īpašumu un aktīviem bez Eiropas Savienības Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. PANTS
(atbilst 7. protokola 2. pantam)

Aģentūras arhīvi ir neaizskarami.

3. PANTS
(atbilst 7. protokola 3. un 4. pantam)

1.    Aģentūra, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

2.    Uz precēm un pakalpojumiem, ko Aģentūrai tās oficiālai lietošanai eksportē no Šveices vai kas Aģentūrai tiek sniegti Šveicē, neattiecas nekādi netieši nodokļi un nodevas.

3.    Atbrīvojums no PVN tiek piešķirts, ja faktiskā preču un pakalpojumu cena, kas ir minēta rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopsummā ir vismaz 100 Šveices franki (ieskaitot nodokļus). Aģentūra ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; šādi importētus priekšmetus Šveicē nedrīkst atsavināt par samaksu vai bez tās, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts saskaņā ar Šveices valdības apstiprinātiem nosacījumiem.

4.    Atbrīvojumu no PVN, akcīzes nodokļa un citiem netiešajiem nodokļiem piešķir, pamatojoties uz preču vai pakalpojumu sniedzēju uzrādītām veidlapām, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam.

5.    Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.

4. PANTS
(atbilst 7. protokola 5. pantam)

Šveicē Aģentūras oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Aģentūras oficiālā sarakste un cita oficiālā saziņa netiek cenzēta.

5. PANTS
(atbilst 7. protokola 6. pantam)

Savienības ceļošanas atļaujas, ko izsniedz Aģentūras locekļiem un darbiniekiem, atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem Šveices teritorijā. Šīs ceļošanas atļaujas ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem izsniedz saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (Regula Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 45, 14.6.1962., 1385. lpp.), tajā skaitā jebkādi tās turpmāki grozījumi).

6. PANTS
(atbilst 7. protokola 10. pantam)

Savienības dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Aģentūras darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu Šveicē un prom no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

7. PANTS
(atbilst 7. protokola 11. pantam)

Neatkarīgi no pilsonības Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem Šveicē:

a)    saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju domstarpībās starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b)    uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c)    attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;

d)    viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem Šveicē ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi Šveices valdība;

e)    viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīvesvietā, vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko Šveices valdība uzskata par vajadzīgiem.

8. PANTS
(atbilst 7. protokola 12. pantam)

Aģentūras ierēdņi un citi darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Aģentūra, saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem un procedūru.

Viņi ir atbrīvoti no Šveices federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Aģentūra.

9. PANTS
(atbilst 7. protokola 13. pantam)

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Šveici un Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, saistībā ar Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Aģentūras dienestā, stājoties Aģentūras dienestā, par rezidences vietu nodokļu vajadzībām nosaka Šveici, gan Šveicē, gan pastāvīgās dzīvesvietas valstī nodokļu vajadzībām uzskata, ka viņu pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.

Kustamais īpašums, kas pieder pirmajā daļā minētajām personām un atrodas Šveicē, ir atbrīvots no Šveices mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai tām bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot šo pantu, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

10. PANTS
(atbilst 7. protokola 14. pantam)

Savienības tiesību aktos nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Tāpēc Aģentūras ierēdņiem un citiem darbiniekiem nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem, ja uz tiem jau attiecas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēma. Uz Aģentūras darbinieku ģimenes locekļiem, kas ir to mājsaimniecības daļa, attiecas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēma ar noteikumu, ka viņus nenodarbina cits darba devējs, kas nav Aģentūra, un ar noteikumu, ka viņi nesaņem sociālās nodrošināšanas pabalstus no kādas Savienības dalībvalsts vai no Šveices.

11. PANTS
(atbilst 7. protokola 15. pantam)

Aģentūras ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 7., 8. un 9. panta noteikumi, nosaka Savienības tiesību aktos.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus Šveicei.

12. PANTS
(atbilst 7. protokola 17. pantam)

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Aģentūras interesēs.

Aģentūrai ir jāatņem ierēdnim vai citam darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja Aģentūra uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Aģentūras interesēm.

13. PANTS
(atbilst 7. protokola 18. pantam)

Lai piemērotu šo papildinājumu, Aģentūra sadarbojas ar Šveices vai attiecīgo Savienības dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

________________

II PIELIKUMS

PAR NOLĪGUMA
25. PANTA PIEMĒROŠANU

1. PANTS

To Savienības aģentūru darbību, informācijas
sistēmu un citu darbību saraksts, saistībā ar kurām
Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu

Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu:

a)    aģentūrās:

—    Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 851/2004 (ES OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/851/oj), kā to piemēro saskaņā ar I pielikumu;

b)    informācijas sistēmās:

—    Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (EWRS), kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2371 (ES OV L 314, 6.12.2022., 26. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2371/oj), kā to piemēro saskaņā ar I pielikumu, ja vien Šveices ieguldījumu minētajā informācijas sistēmā jau pilnībā nesedz Šveices ieguldījums Centrā un Savienības rīcības programmā veselības jomā;

c)    citās darbībās:

—    nav;

2. PANTS

Maksāšanas kārtība

1.    Maksājumus, kas jāveic saskaņā ar Nolīguma 25. pantu, veic saskaņā ar šo pantu.

2.    Izdodot pieprasījumu iemaksāt līdzekļus par attiecīgo finanšu gadu, Komisija paziņo Šveicei šādu informāciju:

a)    darbības iemaksas summa un

b)    dalības maksas summa.

3.    Komisija pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā katra finanšu gada 16. aprīlī, paziņo Šveicei šādu informāciju par Šveices dalību:

a)    saistību apropriāciju summas, kas iekļautas attiecīgā gada Savienības apstiprinātajā budžetā attiecīgās Savienības budžeta dotāciju pozīcijā(-ās), saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts 1. pantā, un saistību apropriāciju summas attiecībā uz apstiprināto Savienības attiecīgā gada budžetu informācijas sistēmām un citām darbībām, kas attiecas uz Šveices dalību saskaņā ar 1. pantu;

b)    dalības maksas summa, kas minēta Nolīguma 25. panta 7. punktā; un

c)    attiecībā uz aģentūrām N+1 gadā – budžeta saistību summas, kas uzņemtas par N gadā apstiprinātajām saistību apropriācijām attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) saistībā ar Savienības gada budžetu un kas iekļautas attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdijas pozīcijā(-ās) N gadā.

4.    Pamatojoties uz budžeta projektu, Komisija sniedz 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās informācijas aplēsi, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā līdz finanšu gada 1. septembrim.

5.    Eiropas Komisija vēlākais līdz katra finanšu gada 16. aprīlim un, ja tas attiecas uz attiecīgo aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību, ne agrāk kā katra finanšu gada 22. oktobrī un ne vēlāk kā katra finanšu gada 31. oktobrī nosūta Šveicei pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas atbilst Šveices ieguldījumam saskaņā ar šo Nolīgumu attiecībā uz katru no aģentūrām, informācijas sistēmām un citām darbībām, kurās Šveice piedalās.

6.    Šā panta 5. punktā minēto(-s) uzaicinājumu(-s) veikt iemaksu strukturē pa daļām šādi:

a)    katra gada pirmā iemaksa saistībā ar pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas jāizdod līdz 16. aprīlim, atbilst summai, kura nepārsniedz 4. punktā minētās attiecīgās aģentūras, informācijas sistēmas vai citas darbības gada finansiālās iemaksas aplēses ekvivalentu.

Šveice samaksā šajā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu vēlākais 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots uzaicinājums veikt iemaksu;

b)    attiecīgā gadījumā gada otrā iemaksa saistībā ar pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas jāizdod ne agrāk kā 22. oktobrī un ne vēlāk kā 31. oktobrī, atbilst starpībai starp 4. punktā minēto summu un 5. punktā minēto summu, ja 5. punktā minētā summa ir lielāka.

Šveice šajā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu samaksā vēlākais līdz 21. decembrim.

Attiecībā uz katru pieprasījumu iemaksāt līdzekļus Šveice var veikt atsevišķus maksājumus par katru aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību.

7.    Par pirmo šā Nolīguma īstenošanas gadu Komisija izdod vienu pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, un to izdod 90 dienu laikā pēc šā Nolīguma parakstīšanas.

Šveice samaksā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots pieprasījums iemaksāt līdzekļus.

8.    Par katru finansiālā ieguldījuma kavējumu Šveice maksā nokavējuma procentus attiecībā uz nesamaksāto summu no maksājuma termiņa dienas līdz dienai, kurā minētā nesamaksātā summa ir samaksāta pilnā apmērā.

Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko savām kapitāla refinansēšanas operācijām piemēro Eiropas Centrālā banka, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā ir maksāšanas termiņš, vai 0 %, atkarībā no tā, kura ir lielāka, un kam ir pieskaitīti 3,5 procentpunkti.

3. PANTS

Šveices finansiālā ieguldījuma Savienības aģentūrās korekcija,
ņemot vērā īstenošanu

Šveices finansiālā ieguldījuma Savienības aģentūrās korekciju veic N+1 gadā, kad sākotnējo darbības iemaksu koriģē uz augšu vai uz leju par starpību starp sākotnējo darbības iemaksu un koriģēto iemaksu, ko aprēķina, piemērojot N gada iemaksu skalu to budžeta saistību summai, kas uzņemtas par saistību apropriācijām, kuras apstiprinātas N gadā attiecīgajā(-ās) Savienības subsīdiju budžeta pozīcijā(-ās). Ja piemērojams, attiecībā uz katru aģentūru ņem vērā uz procentuālo daļu balstīto koriģēto darbības iemaksu, kā noteikts 1. pantā.

4. PANTS

Pārejas pasākumi

Ja šā Nolīguma spēkā stāšanās diena nav 1. janvāris, šo pantu piemēro, atkāpjoties no 2. panta.

Šā Nolīguma īstenošanas pirmajā gadā attiecībā uz konkrētajā gadā veicamo darbības iemaksu, kas piemērojama attiecīgajai aģentūrai, informācijas sistēmai vai citai darbībai, kā noteikts saskaņā ar Nolīguma 25. pantu un šā pielikuma 1.–3. pantu, darbības iemaksu samazina pro rata temporis, reizinot maksājamās gada darbības iemaksas summu ar šādu dienu skaitu:

a)    kalendāro dienu skaits no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas līdz attiecīgā gada 31. decembrim un

b)    kopējais kalendāro dienu skaits attiecīgajā gadā.

________________

PROTOKOLS
PAR ŠĶĪRĒJTIESU

I NODAĻA

IEVADNOTEIKUMI

I.1. PANTS

Darbības joma

Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm (turpmāk “puses”) iesniedz strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar Nolīguma 15. panta 2. punktu vai 16. panta 2. punktu, piemēro šajā Protokolā izklāstītos noteikumus.

I.2. PANTS

Kancelejas un sekretariāta pakalpojumi

Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas Starptautiskais birojs (turpmāk “Starptautiskais birojs”) pilda kancelejas funkcijas un sniedz vajadzīgos sekretariāta pakalpojumus.

I.3. PANTS

Paziņojumi un termiņu aprēķināšana

1.    Paziņojumus (arī priekšlikumus) var nosūtīt, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, kas apliecina to nosūtīšanu vai ļauj tos sertificēt.

2.    Šādus paziņojumus var nosūtīt elektroniski tikai tad, ja puse tieši šim nolūkam ir norādījusi attiecīgu e-adresi vai to šīm vajadzībām atļāvusi izmantot.

3.    Šādus paziņojumus, ko iesniedz pusēm, attiecībā uz Šveici nosūta Šveices Federālā ārlietu departamenta Eiropas nodaļai un attiecībā uz Savienību – Komisijas Juridiskajam dienestam.

4.    Jebkurš šajā Protokolā noteiktais termiņš sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma vai darbības veikšanas. Ja dokumenta iesniegšanas pēdējā diena ir Savienības iestāžu vai Šveices valdības brīvdiena, dokumenta iesniegšanas termiņš beidzas nākamajā darbdienā. Ieskaita brīvdienas, kas ietilpst šajā laikposmā.

I.4. PANTS

Paziņojums par vēršanos šķīrējtiesā

1.    Puse, kas ierosina izmantot šķīrējtiesu (“prasītājs”), nosūta otrai pusei (“atbildētājs”) un Starptautiskajam birojam paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

2.    Šķīrējtiesas procesu uzskata par uzsāktu nākamajā dienā pēc tam, kad atbildētājs saņēmis paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

3.    Paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā iekļauj šādu informāciju:

a)    prasība nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā;

b)    pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

c)    prasītāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

d)    tiesvedības juridiskais pamats (Nolīguma 15. panta 2. punkts vai 16. panta 2. punkts), kā arī:

i)    Nolīguma 15. panta 2. punktā minētajos gadījumos – jautājums, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās komitejas darba kārtībā saskaņā ar Nolīguma 15. panta 1. punktu un

ii)    Nolīguma 16. panta 2. punktā minētajos gadījumos – šķīrējtiesas lēmums, visi Nolīguma 15. panta 5. punktā minētie īstenošanas pasākumi un apstrīdētie kompensācijas pasākumi;

e)    norāde uz jebkuru noteikumu, kas izraisa strīdu vai ir ar to saistīts;

f)    īss strīda apraksts un

g)    informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

4.    Nolīguma 15. panta 3. punktā minētajos gadījumos paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā var iekļaut arī informāciju par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Jebkādas pretenzijas par paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā nepietiekamību neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

I.5. PANTS

Atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā

1.    Atbildētājs 60 dienu laikā pēc paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā saņemšanas nosūta prasītājam un Starptautiskajam birojam atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, kurā iekļauj šādu informāciju:

a)    pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

b)    atbildētāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

c)    atbilde uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar I.4. panta 3. punkta d) līdz f) apakšpunktu, un

d)    informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

2.    Nolīguma 15. panta 3. punktā minētajos gadījumos atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā var ietvert arī atbildi uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar šā Nolīguma I.4. panta 4. punktu, un informāciju par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

3.    Tas, ka atbildētājs nesniedz atbildi vai sniedz nepilnīgu vai novēlotu atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

4.    Ja atbildētājs savā atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā pieprasa, lai šķīrējtiesā būtu pieci šķīrējtiesneši, prasītājs ieceļ papildu šķīrējtiesnesi 30 dienu laikā pēc atbildes saņemšanas uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

I.6. PANTS

Pārstāvniecība un palīdzība

1.    Puses šķīrējtiesā pārstāv viens vai vairāki pārstāvji. Pārstāvjiem var palīdzēt padomdevēji vai advokāti.

2.    Par visām pārstāvju vai viņu adrešu izmaiņām paziņo otrai pusei, Starptautiskajam birojam un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa var jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma pieprasīt pierādījumus par pilnvarām, kas piešķirtas pušu pārstāvjiem.

II NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS

II.1. PANTS

Šķīrējtiesnešu skaits

Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši. Ja prasītājs savā paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā vai atbildētājs atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā to lūdz, šķīrējtiesā ir pieci šķīrējtiesneši.

II.2. PANTS

Šķīrējtiesnešu iecelšana

1.    Ja paredzēts iecelt trīs šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās vienu no viņiem. Divi pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2.    Ja paredzēts iecelt piecus šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās divus no tiem. Četri pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās piekto šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

3.    Ja 30 dienu laikā pēc pēdējā pušu ieceltā šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesneši nav panākuši vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāja izvēli, priekšsēdētāju ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs.

4.    Lai palīdzētu izraudzīties šķīrējtiesnešus šķīrējtiesas izveidošanai, izstrādā un vajadzības gadījumā atjaunina personu, kurām ir 6. punktā minētā kvalifikācija, indikatīvu sarakstu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī šim Nolīgumam, Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (turpmāk “Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību”), un Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu, kas noslēgts (..), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā (turpmāk “Nolīgums par regulāru finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienībā”). Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu šā Nolīguma vajadzībām.

5.    Ja kāda puse neieceļ šķīrējtiesnesi, Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ieceļ šo šķīrējtiesnesi no 4. punktā minētā saraksta. Ja šāda saraksta nav, šķīrējtiesnesi ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību no personām, kuras viena puse vai abas puses ir oficiāli ierosinājušas 4. punkta vajadzībām.

6.    Šķīrējtiesas sastāvā ir augsti kvalificētas personas, kuras var būt un var nebūt saistītas ar pusēm un kurām ir garantēta neatkarība un interešu konfliktu neesība, kā arī plaša pieredze. Konkrētāk, tās ir apliecinājušas speciālās zināšanas tieslietās un jautājumos, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, tās nesaņem norādījumus no pusēm un tās rīkojas patstāvīgi un nesaņem norādījumus no kādas organizācijas vai valdības jautājumos, kas saistīti ar strīdu. Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir arī pieredze strīdu izšķiršanas procedūrās.

II.3. PANTS

Šķīrējtiesnešu deklarācijas

1.    Ja tiek apsvērta personas iecelšana par šķīrējtiesnesi, šī persona ziņo par visiem apstākļiem, kas varētu radīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti vai neatkarību. No iecelšanas brīža un visā šķīrējtiesas procesā šķīrējtiesnesis nekavējoties ziņo par šādiem apstākļiem pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem, ja tas jau nav izdarīts iepriekš.

2.    Jebkuru šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kas varētu radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti vai neatkarību.

3.    Puse var pieprasīt tās ieceltā šķīrējtiesneša noraidīšanu tikai tāda iemesla dēļ, kas tai kļuvis zināms pēc tā iecelšanas.

4.    Ja šķīrējtiesnesis nerīkojas vai ja šķīrējtiesnesim de jure vai de facto nav iespējams pildīt savus pienākumus, piemēro II.4. pantā noteikto šķīrējtiesnešu noraidīšanas procedūru.

II.4. PANTS

Šķīrējtiesnešu noraidīšana

1.    Ikviena puse, kas vēlas noraidīt kādu šķīrējtiesnesi, iesniedz noraidīšanas pieprasījumu 30 dienu laikā no dienas, kad tai paziņots par minētā šķīrējtiesneša iecelšanu, vai 30 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par II.3. pantā minētajiem apstākļiem.

2.    Noraidīšanas pieprasījumu nosūta otrai pusei, noraidītajam šķīrējtiesnesim, pārējiem šķīrējtiesnešiem un Starptautiskajam birojam. Tajā izklāsta noraidīšanas pieprasījuma iemeslus.

3.    Ja ir iesniegts noraidīšanas pieprasījums, otra puse var apmierināt noraidīšanas pieprasījumu. Attiecīgais šķīrējtiesnesis var arī sevi atstatīt. Noraidīšanas pieprasījuma apmierināšana vai sevis atstatīšana nenozīmē, ka tiek atzīti noraidīšanas iemesli.

4.    Ja 15 dienu laikā pēc noraidīšanas pieprasījuma paziņošanas otra puse neapmierina noraidīšanas pieprasījumu vai attiecīgais šķīrējtiesnesis sevi neatstata, puse, kas pieprasījusi noraidīšanu, var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāru pieņemt lēmumu par noraidīšanu.

5.    Ja vien puses nevienojas citādi, 4. punktā minētajā lēmumā norāda šāda lēmuma iemeslus.

II.5. PANTS

Šķīrējtiesneša aizstāšana

1.    Ievērojot šā panta 2. punktu, ja šķīrējtiesas procesa laikā ir jāaizstāj kāds šķīrējtiesnesis, aizstājēju ieceļ vai izraugās saskaņā ar II.2. pantā noteikto procedūru, ko piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei. Minēto procedūru piemēro pat tad, ja viena puse nav izmantojusi savas tiesības iecelt aizstājamo šķīrējtiesnesi vai piedalīties tā iecelšanā.

2.    Šķīrējtiesneša aizstāšanas gadījumā procedūru atsāk tajā posmā, kad aizstātais šķīrējtiesnesis beidz pildīt savas funkcijas, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi.

II.6. PANTS

Atbrīvošana no atbildības

Izņemot tīšu pārkāpumu vai rupjas nolaidības gadījumus, puses, ciktāl to pieļauj piemērojamie tiesību akti, atsakās no jebkādas prasības pret šķīrējtiesnešiem par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar šķīrējtiesu.

III NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

III.1. PANTS

Vispārīgie noteikumi

1.    Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kurā pēdējais šķīrējtiesnesis ir pieņēmis savu iecelšanu amatā.

2.    Šķīrējtiesa nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pusēm un to, ka piemērotā procesa posmā katrai no tām ir pietiekama iespēja aizstāvēt savas tiesības un izklāstīt savus argumentus. Šķīrējtiesa vada šķīrējtiesas procedūru tā, lai izvairītos no kavēšanās un nevajadzīgiem izdevumiem un lai nodrošinātu strīda izšķiršanu starp pusēm.

3.    Ja šķīrējtiesa pēc pušu uzklausīšanas nenolemj citādi, tiek rīkota tiesas sēde.

4.    Ja puse nosūta paziņojumu šķīrējtiesai, tā to dara ar Starptautiskā biroja starpniecību un vienlaikus nosūta kopiju otrai pusei. Starptautiskais birojs nosūta minētā paziņojuma kopiju katram šķīrējtiesnesim.

III.2. PANTS

Šķīrējtiesas vieta

Šķīrējtiesas process notiek Hāgā. Ja to prasa ārkārtas apstākļi, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā citā vietā, ko tā uzskata par piemērotu savām apspriedēm.

III.3. PANTS

Valoda

1.    Šķīrējtiesas procedūras valodas ir franču un angļu valoda.

2.    Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai visiem dokumentiem, kas pievienoti prasības pieteikumam vai aizstāvības rakstam, un visiem citiem procedūras laikā iesniegtajiem dokumentiem, kas sagatavoti oriģinālvalodā, pievieno tulkojumu vienā no tiesvedības valodām.

III.4. PANTS

Prasības pieteikums

1.    Prasītājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību nosūta rakstisku prasības pieteikumu atbildētājam un šķīrējtiesai. Prasītājs var nolemt I.4. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par prasības pieteikumu, ja tas atbilst arī šā panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

2.    Prasības pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

a)    informācija, kas norādīta I.4. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunktā;

b)    faktu izklāsts, kas iesniegts prasības pamatojumam, un

c)    juridiskie argumenti, kas izvirzīti prasības pieteikuma pamatojumam.

3.    Prasības pieteikumam, ciktāl iespējams, pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis prasītājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem. Nolīguma 15. panta 3. punktā minētajos gadījumos prasības pieteikumā, ciktāl iespējams, iekļauj arī informāciju par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

III.5. PANTS

Aizstāvības raksts

1.    Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību prasītājam un šķīrējtiesai nosūta rakstveida aizstāvības rakstu. Atbildētājs var nolemt atbildi uz I.5. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par aizstāvības rakstu ar nosacījumu, ka atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā atbilst arī šā panta 2. punkta nosacījumiem.

2.    Aizstāvības rakstā sniedz atbildi uz prasības pieteikuma punktiem, kas norādīti saskaņā ar šā Protokola III.4. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu. Ciktāl iespējams, tam pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis atbildētājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem. Nolīguma 15. panta 3. punktā minētajos gadījumos aizstāvības rakstā, ciktāl iespējams, iekļauj arī informāciju par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

3.    Aizstāvības rakstā vai vēlākā šķīrējtiesas procesa posmā, ja šķīrējtiesa nolemj, ka kavēšanās ir pamatota ar attiecīgiem apstākļiem, atbildētājs var iesniegt pretprasību ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa ir kompetenta to izskatīt.

4.    Pretprasībai piemēro III.4. panta 2. un 3. punktu.

III.6. PANTS

Šķīrējtiesas jurisdikcija

1.    Šķīrējtiesa lemj par to, vai tai ir jurisdikcija, pamatojoties uz Nolīguma 15. panta 2. punktu vai 16. panta 2. punktu.

2.    Nolīguma 15. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai ir pilnvaras izskatīt jautājumu, kas rada strīd un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās komitejas darba kārtībā saskaņā ar Nolīguma 15. panta 1. punktu.

3.    Nolīguma 16. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai, kas izskatīja galveno lietu, ir pilnvaras pārbaudīt apstrīdēto kompensācijas pasākumu samērīgumu, arī gadījumos, kad šie pasākumi pilnībā vai daļēji veikti saskaņā ar Nolīguma par Šveices dalību Savienības programmās 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 20. panta 4. punktu attiecībā uz Šveices dalību Savienības rīcības programmā veselības aizsardzības jomā.

4.    Iebildi par šķīrējtiesas jurisdikcijas neesību iesniedz vēlākais aizstāvības rakstā vai – pretprasības gadījumā – atbildē. Tas, ka puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi vai ir piedalījusies tā iecelšanā, neatņem tai tiesības iesniegt šādu iebildi. Iebildi par to, ka strīds varētu pārsniegt šķīrējtiesas pilnvaras, iesniedz, tiklīdz šķīrējtiesas procesa laikā tiek izvirzīts jautājums, kas, iespējams, pārsniedz tās pilnvaras. Katrā ziņā šķīrējtiesa var apmierināt iebildi, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa beigām, ja tā uzskata, ka kavēšanās notikusi pamatotu iemeslu dēļ.

5.    Šķīrējtiesa var lemt par 4. punktā minēto iebildi, izskatot to kā prejudiciālu jautājumu vai arī lēmumā par lietas būtību.

III.7. PANTS

Cita rakstiski sniedzama informācija

Šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar pusēm lemj par to, kādu citu rakstiski sniedzamu informāciju puses iesniedz vai var iesniegt papildus prasības pieteikumam un aizstāvības rakstam, un nosaka to iesniegšanas termiņu.

III.8. PANTS

Termiņi

1.    Šķīrējtiesas noteiktie termiņi rakstisko dokumentu – arī prasības pieteikuma un aizstāvības raksta – paziņošanai nepārsniedz 90 dienas, ja vien puses nevienojas citādi.

2.    Šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu 12 mēnešu laikā pēc tās izveides dienas. Ārkārtas apstākļos, kad radušās īpašas grūtības, šķīrējtiesa var pagarināt šo termiņu par ne vairāk kā trim papildu mēnešiem.

3.    Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus samazina uz pusi:

a)    pēc prasītāja vai atbildētāja lūguma, ja 30 dienu laikā pēc minētā lūguma šķīrējtiesa, uzklausījusi otru pusi, nolemj, ka lieta ir steidzama, vai

b)    tā vienojas ieinteresētās puses.

4.    Nolīguma 16. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad saskaņā ar Nolīguma 16. panta 1. punktu ir paziņots par kompensācijas pasākumiem.

III.9. PANTS

Griešanās Eiropas Savienības Tiesā

1.    Piemērojot Nolīguma 12. pantu un 15. panta 3. punktu, šķīrējtiesa griežas Eiropas Savienības Tiesā.

2.    Šķīrējtiesa var griezties Eiropas Savienības Tiesā jebkurā tiesvedības brīdī ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa spēj pietiekami precīzi noteikt lietas juridisko un faktisko pamatu un tajā izvirzītos juridiskos jautājumus. Tiesvedību šķīrējtiesā aptur līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi attiecīgu nolēmumu.

3.    Katra puse var nosūtīt šķīrējtiesai pamatotu lūgumu griezties Eiropas Savienības Tiesā. Šķīrējtiesa noraida šādu lūgumu, ja tā uzskata, ka nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi saistībā ar griešanos Eiropas Savienības Tiesā. Ja šķīrējtiesa noraida puses lūgumu griezties Eiropas Savienības Tiesā, tā savu lēmumu pamato lēmumā par lietas būtību.

4.    Šķīrējtiesa griežas Eiropas Savienības Tiesā, nosūtot tai paziņojumu. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)    īss strīda apraksts

b)    attiecīgais Savienības tiesību akts(-i) un/vai šā Nolīguma noteikums(-i) un

c)    Savienības tiesību jēdziens, kas jāinterpretē saskaņā ar Nolīguma 12. panta 2. punktu.

Šķīrējtiesa paziņo pusēm par griešanos Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Eiropas Savienības Tiesa pēc analoģijas piemēro iekšējo reglamentu, kas piemērojams, īstenojot tās jurisdikciju sniegt prejudiciālu nolēmumu par Līgumu un Savienības iestāžu un struktūru pieņemto aktu interpretāciju.

6.    Pārstāvji un advokāti, kas ir pilnvaroti pārstāvēt puses šķīrējtiesā saskaņā ar I.4., I.5., III.4. un III.5. pantu, ir pilnvaroti pārstāvēt puses Eiropas Savienības Tiesā.

III.10. PANTS

Pagaidu noregulējuma pasākumi

1.    Nolīguma 16. panta 2. punktā minētajos gadījumos jebkura puse jebkurā šķīrējtiesas procedūras posmā var pieprasīt pagaidu noregulējumu, kas ietver kompensācijas pasākumu apturēšanu.

2.    Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri pirmšķietami pamato prasīto pagaidu noregulējumu. Tajos ietver visus pieejamos pierādījumus un pierādījumu piedāvājumus, lai pamatotu pagaidu noregulējuma noteikšanu.

3.    Puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ar Starptautiskā biroja starpniecību rakstiski nosūta savu pieteikumu otrai pusei un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa nosaka īsu termiņu, kurā šī otra puse var iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus.

4.    Šķīrējtiesa viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par apstrīdēto kompensācijas pasākumu apturēšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    šķīrējtiesa pirmšķietami ir apmierināta ar lietas būtību, uz ko savā pieteikumā norādījis lietas dalībnieks, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu;

b)    šķīrējtiesa uzskata, ka, gaidot galīgo lēmumu, puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ciestu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, ja kompensācijas pasākumi netiktu apturēti, un

c)    kaitējums, ko apstrīdēto kompensācijas pasākumu tūlītēja piemērošana radītu pusei, kura lūdz piemērot pagaidu noregulējumu, ir lielāks par interesi par šo pasākumu tūlītēju un rezultatīvu piemērošanu.

5.    Procedūras apturēšanu, kas minēta III.9. panta 2. punkta otrajā daļā, nepiemēro tiesvedībā, kas notiek saskaņā ar šo pantu.

6.    Lēmumam, ko šķīrējtiesa pieņem saskaņā ar 4. punktu, ir tikai pagaidu spēks, un tas neskar šķīrējtiesas lēmumu par lietas būtību.

7.    Ja vien lēmumā, ko šķīrējtiesa pieņēmusi saskaņā ar šā panta 4. punktu, nav noteikts agrāks apturēšanas beigu datums, apturēšana zaudē spēku, kad ir pieņemts galīgais lēmums saskaņā ar Nolīguma 16. panta 2. punktu.

8.    Lai novērstu šaubas, šā panta nolūkos tiek saprasts, ka, apsverot puses, kas pieprasa pagaidu noregulējumu, un otras puses attiecīgās intereses, šķīrējtiesa ņem vērā pušu fizisko personu un uzņēmēju intereses, bet šis apsvērums šādām personām vai uzņēmējiem nepiešķir nekādas tiesības šķīrējtiesā.

III.11. PANTS

Pierādījumi

1.    Katra puse sniedz pierādījumus par faktiem, kas veido tās prasības vai aizstāvības pamatojumu.

2.    Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var prasīt pusēm sniegt būtisku informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Šķīrējtiesa nosaka termiņu, kurā pusēm jāatbild uz tās pieprasījumu.

3.    Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var no jebkura informācijas avota iegūt būtisku informāciju, ko tā uzskata par atbilstošu. Šķīrējtiesa var arī lūgt ekspertu viedokli pēc saviem ieskatiem un, attiecīgā gadījumā, ievērojot pušu saskaņotos noteikumus un nosacījumus.

4.    Jebkādu informāciju, ko šķīrējtiesa ieguvusi saskaņā ar šo pantu, dara pieejamu pusēm, un puses par šo informāciju var iesniegt piezīmes šķīrējtiesai.

5.    Pēc tam, kad šķīrējtiesa ir lūgusi otras puses viedokli, tā pieņem atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkurus jautājumus, ko kāda puse izvirzījusi attiecībā uz personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

6.    Šķīrējtiesa lemj par iesniegto pierādījumu pieņemamību, būtiskumu un spēku.

III.12. PANTS

Sēdes

1.    Ja ir jānotiek tiesas sēdei, šķīrējtiesa, apspriedusies ar pusēm, pietiekami savlaicīgi paziņo pusēm tiesas sēdes datumu, laiku un vietu.

2.    Tiesas sēde ir atklāta, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc pušu pieteikuma nopietnu iemeslu dēļ nenolemj citādi.

3.    Katras sēdes protokolu sagatavo un paraksta šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Autentisks ir tikai šis protokols.

4.    Šķīrējtiesa var nolemt rīkot tiesas sēdi virtuāli saskaņā ar Starptautiskā biroja praksi. Par šo praksi puses tiek savlaicīgi informētas. Šādos gadījumos mutatis mutandis piemēro 1. punktu un 3. punktu.

III.13. PANTS

Noklusējuma princips

1.    Ja šajā Protokolā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā prasītājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis prasības pieteikumu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu izbeigt šķīrējtiesas procesu, ja vien nav neatrisinātu jautājumu, par kuriem varētu būt vajadzīgs nolēmums, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

Ja šajā Protokolā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atbildētājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā vai savu aizstāvības rakstu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu par procesa turpināšanu, neuzskatot, ka šāda neizpilde pati par sevi ir uzskatāma par prasītāja apgalvojumu pieņemšanu.

Šā punkta otrā daļa ir piemērojama arī tad, ja prasītājs neiesniedz atbildi uz pretprasību.

2.    Ja puse, kas pienācīgi uzaicināta saskaņā ar III.12. panta 1. punktu, neierodas uz tiesas sēdi un nenorāda šādas neierašanās pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procesu.

3.    Ja puse, kuru šķīrējtiesa pienācīgi uzaicinājusi iesniegt papildu pierādījumus, noteiktajā termiņā to neizdara, nenorādot šādas papildu pierādījumu nesniegšanas pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var lemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

III.14. PANTS

Procedūras izbeigšana

1.    Ja tiek pierādīts, ka pusēm ir bijusi pienācīga iespēja iesniegt savus argumentus, šķīrējtiesa var pasludināt procedūras izbeigšanu.

2.    Ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, tā pēc savas iniciatīvas vai pēc puses lūguma var nolemt atsākt tiesvedību jebkurā laikā pirms sava lēmuma pieņemšanas.

IV NODAĻA

LĒMUMS

IV.1. PANTS

Lēmumi

Šķīrējtiesa cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi. Ja tomēr izrādās, ka lēmumu vienprātīgi pieņemt nav iespējams, šķīrējtiesa lēmumu pieņem ar šķīrējtiesnešu balsu vairākumu.

IV.2. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma forma un sekas

1.    Šķīrējtiesa var pieņemt atsevišķus lēmumus par dažādiem jautājumiem dažādos laikos.

2.    Visus lēmumus pieņem rakstveidā un tajos norāda iemeslus, uz ko tie pamatoti. Tie ir galīgi un saistoši pusēm.

3.    Šķīrējtiesas lēmumu paraksta šķīrējtiesneši, tajā norāda datumu, kurā tas pieņemts, un norāda šķīrējtiesas procesa norises vietu. Starptautiskais birojs nosūta pusēm šķīrējtiesnešu parakstītu lēmuma kopiju.

4.    Starptautiskais birojs šķīrējtiesas lēmumu publisko.

Publiskojot šķīrējtiesas lēmumu, Starptautiskais birojs ievēro attiecīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

Šā punkta otrajā daļā minētie noteikumi ir identiski visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī šā Nolīguma, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šos noteikumus šā Nolīguma vajadzībām.

5.    Puses nekavējoties izpilda visus šķīrējtiesas lēmumus.

6.    Nolīguma 15. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pēc pušu viedokļa saņemšanas lēmumā par lietas būtību nosaka pieņemamu termiņu, kurā jāizpilda tās lēmums saskaņā ar Nolīguma 15. panta 5. punktu, ņemot vērā pušu iekšējās procedūras.

IV.3. PANTS

Piemērojamie tiesību akti, interpretācijas noteikumi, mediators

1.    Piemērojamie tiesību akti ir šis Nolīgums, Savienības tiesību akti, uz kuriem tajā dotas atsauces, kā arī jebkuras citas starptautisko tiesību normas, kas attiecas uz minēto tiesību instrumentu piemērošanu.

2.    Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar Nolīguma 12. pantā minētajiem interpretācijas noteikumiem.

3.    Šķīrējtiesai nav atļauts lemt kā mediatoram vai ex aequo et bono.

IV.4. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums vai citi iemesli šķīrējtiesas procedūras izbeigšanai

1.    Puses jebkurā laikā var savstarpēji vienoties par strīda risinājumu. Par jebkuru šādu risinājumu tās kopīgi paziņo šķīrējtiesai. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas puses atbilstīgām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda attiecīgo prasību, un šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai pēc paziņojuma par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, šķīrējtiesas procedūru izbeidz.

2.    Ja šķīrējtiesas procedūras gaitā prasītājs rakstiski informē šķīrējtiesu, ka nevēlas turpināt šķīrējtiesas procedūru, un ja dienā, kad šķīrējtiesa saņem šo paziņojumu, atbildētājs šķīrējtiesas procedūrā vēl nav veicis nekādus pasākumus, šķīrējtiesa izdod rīkojumu, kurā oficiāli reģistrē šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu. Šķīrējtiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, kas jāsedz prasītājam, ja to pamato minētās puses rīcība.

3.    Ja pirms šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesa secina, ka šķīrējtiesas procedūras turpināšana ir kļuvusi bezjēdzīga vai neiespējama citu iemeslu dēļ, kas nav minēti 1. un 2. punktā, šķīrējtiesa informē puses par savu nodomu izdot rīkojumu par šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu. Pirmo daļu nepiemēro, ja ir neatrisināti jautājumi, par kuriem var būt nepieciešams lemt, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

4.    Šķīrējtiesa nosūta pusēm šķīrējtiesas procedūras izbeigšanas rīkojuma vai šķīrējtiesnešu parakstīta lēmuma, kas pieņemts, pusēm vienojoties, kopiju. IV.2. panta 2. līdz 5. punktu piemēro šķīrējtiesas lēmumiem, kas pieņemti, pusēm savstarpēji vienojoties.

IV.5. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma labošana

1.    30 dienu laikā pēc šķīrējtiesas lēmuma saņemšanas puse, ar Starptautiskā biroja starpniecību paziņojot par to otrai pusei un šķīrējtiesai, var lūgt šķīrējtiesu labot šķīrējtiesas lēmuma tekstā jebkādas kļūdas aprēķinos, pārrakstīšanās vai drukas kļūdas vai līdzīgas kļūdas vai izlaidumus. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka šis lūgums ir pamatots, tā veic labojumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Lūgumam nav apturoša spēka attiecībā uz IV.2. panta 6. punktā paredzēto termiņu.

2.    Šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc sava lēmuma paziņošanas pēc savas iniciatīvas var veikt šā panta 1. punktā minētos labojumus.

3.    Labojumus, kas minēti šā panta 1. punktā, veic rakstiski, un tie ir lēmuma neatņemama sastāvdaļa. Piemēro IV.2. panta 2. līdz 5. punktu.

IV.6. PANTS

Šķīrējtiesnešu honorāri

1.    IV.7. pantā minētie honorāri ir samērīgi, ņemot vērā lietas sarežģītību, šķīrējtiesnešu veltīto laiku un visus citus attiecīgos apstākļus.

2.    Izveido un vajadzības gadījumā atjaunina sarakstu ar dienas atlīdzību un maksimālo un minimālo stundu skaitu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī šim Nolīgumam, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu šā Nolīguma vajadzībām.

IV.7. PANTS

Tiesāšanās izdevumi

1.    Katra puse sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no šķīrējtiesas izdevumiem.

2.    Šķīrējtiesa, lemjot par lietas būtību, nosaka savus izdevumus. Minētajos izdevumos ietver tikai:

a)    šķīrējtiesnešu honorārus, kas jānorāda atsevišķi katram šķīrējtiesnesim un ko nosaka pati šķīrējtiesa saskaņā ar IV.6. pantu;

b)    šķīrējtienešu ceļa un citus izdevumus un

c)    Starptautiskā biroja honorārus un izdevumus.

3.    Šā panta 2. punktā minētie izdevumi ir samērīgi, ņemot vērā strīda apmēru, strīda sarežģītību, laiku, ko šķīrējtiesneši un visi šķīrējtiesas ieceltie eksperti ir tam veltījuši, un visus citus būtiskus apstākļus.

IV.8. PANTS

Iemaksa izdevumu segšanai

1.    Šķīrējtiesas procesa sākumā Starptautiskais birojs var lūgt puses iemaksāt vienādu summu kā avansu IV.7. panta 2. punktā minēto izmaksu segšanai.

2.    Šķīrējtiesas procesa laikā Starptautiskais birojs var no pusēm pieprasīt veikt iemaksas papildus šā panta 1. punktā minētajai iemaksai.

3.    Visas summas, ko puses iemaksājušas saskaņā ar šo pantu, pārskaita Starptautiskajam birojam, un tas šīs summas izmaksā, lai segtu faktiskos izdevumus, tajā skaitā un it īpaši šķīrējtiesnešu honorārus un Starptautiskā biroja atlīdzības.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

V.1. PANTS

Grozījumi

Apvienotā komiteja ar lēmumu var pieņemt šā Protokola grozījumus.

(1)    Laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam tā ir programma “ES – veselībai”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.).