EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2025

COM(2025) 308 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju, un par to, lai provizoriski piemērotu Nolīgumu par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā

NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU
PAR ELEKTROENERĢIJU

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

turpmāk –“Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ pašreizējo īpaši ciešo Savienības un Šveices elektroenerģijas sistēmu integrāciju un to, ka Šveice ir daļa no to Eiropas valstu grupas, kuras, pamatojoties uz pārvades sistēmu operatoru sadarbību, ir attīstījušas elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību Eiropā nolūkā gūt labumu no kopīgo energoresursu priekšrocībām,

ATZĪMĒJOT, ka pēdējās divās desmitgadēs Savienībā ir izveidots blīvs tiesiskais regulējums ar mērķi organizēt efektīvu iekšējo elektroenerģijas tirgu ar elektroenerģijas tirdzniecības mehānismiem, piemēram, Savienības mēroga tirgu sasaisti, kas aizstāj iepriekšējo sadarbības satvaru,

ATZĪSTOT, ka Savienības noteikumu par elektroenerģijas tirdzniecību un piegādes drošību nepiemērošana Šveicē un no tā izrietošā Šveices neiekļaušana kopīgās tirdzniecības sistēmās, platformās un koordinācijas struktūrās, ko reglamentē Savienības tiesību akti, ir radījusi arvien lielākas problēmas līgumslēdzēju pušu sadarbībai elektroenerģijas jomā un to piegādes drošībai, izraisot tirgus neefektivitāti, augstākas darījumu izmaksas, juridisko nenoteiktību un uzticamības trūkumu elektroenerģijas apmaiņā, un tā rezultātā elektroenerģijas lietotājiem ir radušās papildu izmaksas,

UZSVEROT, ka šis Nolīgums, ņemot vērā Šveices elektroenerģijas sistēmas pašreizējo fizisko ciešo integrāciju Eiropas elektroenerģijas sistēmā, ir paredzēts, lai uzlabotu savstarpējo sadarbību elektroenerģijas nozarē, dotu iespēju Šveicei piedalīties visās tirdzniecības shēmās, platformās un kopējās koordinācijas struktūrās, ko reglamentē Savienības tiesību akti, veicinātu elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību, palielinātu ekonomisko efektivitāti un sociālo labklājību, stiprinātu piegādes drošību, palielinātu tīkla stabilitāti un atvieglotu pāreju uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju energosistēmu Eiropā līdz 2050. gadam Šveices un Savienības abpusējās interesēs,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Šveices dalībai Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgū ir nepieciešama Šveices integrācija tādā veidā, kas līgumslēdzējām pusēm nodrošina vienādas tiesības un pienākumus. Tas savukārt prasa atbilstošus noteikumus par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas nodrošina atklātu un godīgu konkurenci starp Līgumslēdzējām pusēm, tajā skaitā attiecīgus noteikumus par konkurenci, vidi un atjaunīgās enerģijas ražošanu,

ATZĪMĒJOT vajadzību pēc ciešas sadarbības starp Līgumslēdzējām pusēm un to iestādēm, lai pareizi interpretētu un piemērotu iekšējā elektroenerģijas tirgus noteikumus un uzlabotu reģionālo tīklu stabilitāti, kā arī piegādes drošību, it īpaši enerģētiskās krīzes laikā,

UZSVEROT, ka Līgumslēdzējas puses, sadarbojoties saskaņā ar šo Nolīgumu, piešķir lielu nozīmi elektroapgādes drošībai un ka šā Nolīguma galvenais mērķis ir izveidot uzticamus noteikumus, garantējot, ka abas Līgumslēdzējas puses turpinās elektroenerģijas apmaiņu arī enerģētiskās krīzes laikā, pamatojoties uz skaidriem noteikumiem, lai tās varētu paļauties uz elektroenerģijas plūsmām viena no otras, samazinot izmaksas elektroenerģijas patērētājiem,

ATZĪSTOT, ka fiziskas ilgtermiņa pārrobežu jaudas rezervācijas ierobežo trešo personu piekļuves principu, kas īstenots Savienības elektroenerģijas tirgus noteikumos, un ka pieeja vēsturiskiem līgumiem ar fizisku ilgtermiņa rezervēšanu ar valstīm ārpus Savienības var radīt sarežģītus juridiskus jautājumus, šim Nolīgumam būtu jānodrošina juridiskā noteiktība attiecībā uz šādu rezervāciju pakāpenisku atcelšanu un pārejas periodā piemērojamo režīmu,

ŅEMOT VĒRĀ ieguvumus no elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības un investīciju stimulēšanas izmaksu ziņā efektīvā, tīrā un drošā elektroapgādē Savienībā un Šveicē,

ATZĪSTOT, ka tas, ka elektroenerģijas infrastruktūra ir publiskā īpašumā, var būt likumīga politiska izvēle,

TIECOTIES stiprināt un padziļināt Šveices un tās uzņēmumu dalību Savienības iekšējā tirgū, kurā Šveice piedalās, pamatojoties uz šo Nolīgumu,

ATZĪSTOT, ka pienācīgai darbībai un viendabībai iekšējā tirgus jomās, kurās piedalās Šveice, ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi Šveices un Savienības uzņēmumu starpā, pamatojoties uz materiāltiesiskajām un procesuālajām normām, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras piemēro iekšējā tirgū attiecībā uz valsts atbalstu,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT Līgumslēdzēju pušu autonomiju un to iestāžu lomu un kompetenci un, ciktāl tas attiecas uz Šveici, to principu ievērošanu, kas izriet no tās konstitucionālās kārtības, arī tiešās demokrātijas, varas dalīšanas un federālisma,

TĀ KĀ Savienībai un Šveicei ir saistoši daudzi divpusēji nolīgumi, kas aptver dažādas jomas un paredz īpašas tiesības un pienākumus, kuri dažos aspektos ir līdzīgi Savienībā paredzētajiem,

ATGĀDINOT, ka šo divpusējo nolīgumu mērķis ir palielināt Eiropas konkurētspēju un izveidot ciešākas ekonomiskās saites starp Līgumslēdzējām pusēm, pamatojoties uz vienlīdzību, savstarpīgumu un vispārēju līdzsvaru starp to priekšrocībām, tiesībām un pienākumiem,

APŅEMOTIES stiprināt un padziļināt Šveices dalību Savienības iekšējā tirgū, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro iekšējam tirgum, vienlaikus saglabājot to neatkarību un savu iestāžu neatkarību un – attiecībā uz Šveici – ievērojot principus, kas izriet no tiešās demokrātijas, federālisma un tās dalības iekšējā tirgū nozaru rakstura,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka Šveices Federālās Augstākās tiesas un visu pārējo Šveices tiesu, kā arī dalībvalstu tiesu un Eiropas Savienības Tiesas kompetence interpretēt šo Nolīgumu atsevišķos gadījumos paliek nemainīga,

APZINOTIES, ka ir jānodrošina vienveidība ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās Šveice piedalās, gan tagad, gan nākotnē,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. PANTS

Mērķis

1.    Šā Nolīguma mērķis ir atļaut Šveicei piedalīties Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgū, nodrošinot iekšējā elektroenerģijas tirgus noteikumu vienādu piemērošanu un tos vajadzības gadījumā pielāgojot saskaņā ar šajā Nolīgumā paredzētajiem noteikumiem.

2.    Šajā saistībā šā Nolīguma mērķis ir:

a)    visiem tirgus dalībniekiem garantēt vienlīdzīgu piekļuvi gan Savienības, gan Šveices elektroenerģijas tirgiem, arī piekļuvi kopīgām tirdzniecības shēmām, platformām un koordinācijas struktūrām;

b)    veicināt elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību Savienības un Šveices savstarpēja labuma gūšanai, arī uzlabojot pārvades sistēmas jaudas sadali un pārvaldību, it īpaši starpsavienojumos;

c)    nodrošināt reģionālā elektroenerģijas tīkla stabilitāti un Šveices elektroenerģijas sistēmas pieslēgšanu starpsavienotai Savienības sistēmai;

d)    nodrošināt augstu piegādes drošības līmeni;

e)    garantēt elektroenerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību;

f)    palielināt un veicināt tādas elektroenerģijas īpatsvaru, kas ražota no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, un garantēt augstu vides aizsardzības līmeni elektroenerģijas nozarē, lai atvieglotu pāreju uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju energosistēmu Eiropā līdz 2050. gadam;

g)    pastiprināt sadarbību starp Līgumslēdzējām pusēm, to attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un elektroenerģijas nozares operatoriem.

2. PANTS

Darbības joma

1.    Šis Nolīgums attiecas uz elektroenerģijas nozari saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un piegādi.

2.    Šis Nolīgums attiecas arī uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar elektroenerģijas nozari, kā izklāstīts šajā Nolīgumā.

3. PANTS

Nediskriminēšana

Piemērojot šo Nolīgumu, Līgumslēdzējas puses apņemas neizmantot diskriminējošus pasākumus.

II DAĻA

NOTEIKUMI PAR DALĪBU IEKŠĒJĀ ELEKTROENERĢIJAS TIRGŪ

4. PANTS

Noteikumi, kas reglamentē elektroenerģijas nozari

Šveice piemēro I pielikumā izklāstītos tiesību aktus elektroenerģijas nozarē.

5. PANTS

Šveices pārvades sistēmas operators

1.    Neskarot I pielikumā izklāstīto tiesību aktu noteikumus par pārvades sistēmu operatoru (turpmāk “PSO”) nodalīšanu, nevienu šā Nolīguma noteikumu neinterpretē tā, ka tas liegtu Šveices valsts iestādēm, piemēram, kantoniem un pašvaldībām, turēt tieša vai netieša vairākuma daļas Šveices pārvades sistēmas operatorā.

2.    Nekas šajā Nolīgumā neliedz uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, turēt tiešas vai netiešas vairākuma daļas Šveices PSO I pielikumā izklāstīto tiesību aktu noteikumu par PSO nodalīšanu robežās.

6. PANTS

Šveices sadales sistēmu operatori

Neskarot I pielikumā izklāstīto tiesību aktu noteikumus par sadales sistēmu operatoru nodalīšanu, nevienu šā Nolīguma noteikumu neinterpretē tā, ka tas liegtu Šveices valsts iestādēm, piemēram, kantoniem vai pašvaldībām:

a)    turēt tieša vai netieša vairākuma daļas Šveices sadales sistēmas operatoros;

b)    saskaņā ar publiskajām tiesībām organizēt savus tīkla operatorus un ražošanas vai piegādes struktūras.

7. PANTS

Šveices universālais pakalpojums

1.    Nevienu šā Nolīguma noteikumu neinterpretē tā, ka tas liegtu Šveicei pieņemt patērētāju aizsardzības pasākumus, kas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri nesasniedz noteiktu patēriņa robežvērtību, paredz tiesības izmantot universālo pakalpojumu, arī pēdējā garantētā piegādātāja pakalpojumus, saskaņā ar I pielikumā izklāstīto tiesību aktu noteikumiem.

2.    Šo Nolīgumu neinterpretē kā šķērsli universālā pakalpojuma cenu regulēšanai saskaņā ar I pielikumā izklāstīto tiesību aktu noteikumiem.

8. PANTS

Pārejas režīms esošajām ilgtermiņa jaudas rezervācijām starpsavienojumos pie Šveices robežām

1.    Lai nodrošinātu atbilstību principam par nediskriminējošu piekļuvi tīklam, šim Nolīgumam stājoties spēkā, atceļ esošās elektroenerģijas ilgtermiņa jaudas rezervācijas Šveices un Francijas starpsavienojumos, kā noteikts pirms 2002. gada 1. janvāra noslēgtajos līgumos, kas uzskaitīti II pielikuma B iedaļā. Finansiālu kompensāciju minēto līgumu turētājiem piešķir uz pārejas periodu, kas beidzas septiņus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, bet ne ilgāk kā attiecīgā II pielikuma B iedaļā minētā spēkā esošā līguma beigu datumā, ja minētais līgums beidzas iepriekš. Izmaiņas II pielikuma B iedaļā uzskaitītajos līgumos neietekmē ilgtermiņa jaudas rezervāciju atcelšanu vai pārejas periodu.

2.    II pielikuma A iedaļā ir izklāstīti finansiālās kompensācijas principi un valsts regulatīvo iestāžu (turpmāk “VRI”) uzdevumi, kas saistīti ar kompensāciju un tās finansēšanu.

3.    Neatkarīgi no 1. punkta jaudas rezervācijas, kas attiecas uz pārrobežu hidroenerģijas iekārtām ar mazāku jaudas rezervāciju apjomu, kas nepārsniedz 65 MW, kā uzskaitīts II pielikuma C iedaļā, saglabā pārejas periodā, kas beidzas 15 gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, bet ne ilgāk par attiecīgās esošās koncesijas beigu datumu, ja koncesija beidzas agrāk, un pēc tam šādas jaudas rezerves tiek atceltas.

9. PANTS

Piegādes drošība un rezerves

1.    Līgumslēdzējas puses, sadarbojoties saskaņā ar šo Nolīgumu, lielu nozīmi piešķir elektroapgādes drošībai. Lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgu darbību un elektroenerģijas plūsmas tur, kur tas visvairāk vajadzīgs, saskaņā ar šo Nolīgumu pārrobežu starpsavienojumi paliek atvērti, arī elektroenerģētiskās krīzes laikā. Neīsteno pasākumus, kas apdraud elektroapgādes drošību, it īpaši elektroenerģētisko krīžu gadījumā, sevišķi tādas intervences kā nepamatoti ierobežojumi pārrobežu elektroenerģijas plūsmām.

2.    Šveice var veikt nepieciešamus, samērīgus un nekropļojošus pasākumus, lai nodrošinātu elektroapgādes drošību, it īpaši izveidojot un uzturot elektroenerģijas rezerves, ciktāl tās ir saderīgas ar šo Nolīgumu.

3.    Novērtējot valsts resursu pietiekamību, Šveice var izdarīt pieņēmumus, ņemot vērā valsts elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma īpatnības, arī tādas īpatnības, kas izriet no tā, ka Šveice nav Savienības dalībvalsts, vai no elementiem, kas var būt īpaši svarīgi elektroapgādes drošībai Šveicē, piemēram, samazinātas kodolenerģijas un gāzes pieejamības elektroenerģijas ražošanai kaimiņvalstīs, ar noteikumu, ka šādas bažas tiek ņemtas vērā samērīgi un saprātīgi.

4.    Lai nodrošinātu šajā Nolīgumā paredzēto noteikumu par valsts atbalstu ražošanas pietiekamībai iedarbīgumu un ņemtu vērā jaunās elektroenerģijas apmaiņas iespējas, pamatojoties uz saistošiem noteikumiem pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, ar šo Nolīgumu nesaderīgu valsts atbalstu pietiekamības rezervēm, kas piešķirts pirms šā Nolīguma stāšanās spēkā, nesniedz ilgāk par sešiem gadiem pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

10. PANTS

Šveices dalība iestādēs un citās struktūrās

1.    Šveice un attiecīgie Šveices dalībnieki piedalās iestādēs, komitejās, reģionos, shēmās, platformās, iniciatīvās un citās līdzīgās struktūrās, kas ir būtiskas saskaņā ar šo Nolīgumu.

2.    Proti:

a)    Šveices VRI piedalās Energoregulatoru sadarbības aģentūrā (turpmāk “ACER”);

b)    Šveices PSO piedalās elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklā (turpmāk “ENTSO-E”);

c)    Šveices sadales sistēmu operatori piedalās Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūrā (turpmāk “ES SSO struktūra”).

3.    Sīkāka informācija par Šveices līdzdalību ir izklāstīta pielikumos.

11. PANTS

Energoresursu izmantošana un ražošanas iekārtu piederība

1.    Šveice saglabā tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, arī hidroenerģijas izmantošanai, ievērojot attiecīgos piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar šo Nolīgumu, kā arī izvēlēties starp dažādiem enerģijas avotiem un izvēlēties savas energoapgādes vispārējo struktūru.

2.    Nekas šajā Nolīgumā neliedz publiskām struktūrām saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem par elektroenerģiju iegūt valsts īpašumā ražošanas iekārtas, arī hidroelektrostacijas.

III DAĻA

VALSTS ATBALSTS

12. PANTS

Valsts atbalsta noteikumu mērķi

1.    Šīs daļas mērķi ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un Šveices uzņēmumu konkurencei tajās iekšējā tirgus jomās, uz kurām attiecas šā Nolīguma darbības joma, un garantēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nosakot materiāltiesiskās un procesuālās normas par valsts atbalstu.

2.    Šī daļa un tās pielikumi nemaina ne šā Nolīguma darbības jomu, ne mērķus.

13. PANTS

Valsts atbalsts

1.    Ja vien šis Nolīgums neparedz ko citu, ar to nav saderīgs nekāds atbalsts, ko Šveice vai Savienības dalībvalsts piešķir vai jebkādā citā veidā sniedz no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tas ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm šā Nolīguma darbības jomā.

2.    Ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību ir saderīgs un tādēļ nav aizliegts:

a)    sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi;

b)    atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi;

c)    pasākumi, kas izklāstīti III pielikuma A iedaļā.

3.    Tālāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību:

a)    atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;

b)    atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai Līgumslēdzēju pušu kopīgās interesēs vai kas novērš nopietnus traucējumus kādas Savienības dalībvalsts vai Šveices ekonomikā;

c)    atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem tiktāl, ka tas būtu pretrunā Līgumslēdzēju pušu interesēm;

d)    atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci tiktāl, ka tas būtu pretrunā Līgumslēdzēju pušu interesēm;

e)    atbalsta kategorijas, kas noteiktas III pielikuma B iedaļā.

4.    Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar III pielikuma C iedaļu, uzskata par saderīgu ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un atbrīvo no 14. pantā noteiktajām paziņošanas prasībām.

5.    Uz atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas šajā Nolīgumā ietvertie noteikumi, ciktāl šo noteikumu piemērošana de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tirdzniecības attīstību nedrīkst ietekmēt tādā mērā, lai tā būtu pretrunā ar Līgumslēdzēju pušu interesēm.

6.    Šo daļu nepiemēro atbalstam, ja summa, kas piešķirta vienam uzņēmumam par darbībām, uz kurām attiecas šā Nolīguma darbības joma, ir de minimis atbalsts, kā noteikts III pielikuma D iedaļā.

7.    Apvienotā komiteja, kas izveidota ar šā Nolīguma 25. pantu (turpmāk “Apvienotā komiteja”) var nolemt atjaunināt III pielikuma A un B iedaļu, precizējot pasākumus, kas ir saderīgi ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vai atbalsta kategorijas, kuras var uzskatīt par saderīgām.

14. PANTS

Pārraudzība

1.    Piemērojot 12. pantu, Savienība saskaņā ar kompetenču sadalījumu starp Savienību un tās dalībvalstīm un Šveice saskaņā ar savu konstitucionālo kompetenču kārtību uzrauga valsts atbalsta noteikumu piemērošanu to attiecīgajā teritorijā saskaņā ar šo daļu.

2.    Šīs daļas īstenošanas nolūkā Savienība uztur valsts atbalsta uzraudzības sistēmu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 93., 106., 107. un 108. pantu, kas papildināts ar Savienības tiesību aktiem valsts atbalsta jomā, un Savienības tiesību aktiem par valsts atbalstu elektroenerģijas nozarē, kas uzskaitīti IV pielikuma A iedaļas 1. punktā.

3.    Lai īstenotu šo daļu, Šveice piecu gadu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā izveido un uztur valsts atbalsta uzraudzības sistēmu, kas vienmēr nodrošina tādu uzraudzības un izpildes panākšanas līmeni, kas ir līdzvērtīgs Savienībā piemērotajam līmenim, kā noteikts 2. punktā, tajā skaitā:

a)    neatkarīgu uzraudzības iestādi un

b)    procedūras, kuru uzdevums ir nodrošināt, ka uzraudzības iestāde pārskata atbalsta saderību ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tajā skaitā:

i)    iepriekšēja paziņošana uzraudzības iestādei par plānoto atbalstu;

ii)    paziņotā atbalsta novērtējums, ko veic uzraudzības iestāde, un tās kompetence pārskatīt nepaziņotu atbalstu;

iii)    atbalsta, ko uzraudzības iestāde uzskata par nesaderīgu ar iekšējā tirgus pareizu darbību, apstrīdēšana kompetentajā tiesu iestādē, apturot tā darbību no brīža, kad tiesību akts ir apstrīdams, un

iv)    piešķirtā atbalsta, kas atzīts par nesaderīgu ar iekšējā tirgus pareizu darbību, atgūšana, ieskaitot procentus.

4.    Saskaņā ar Šveices konstitucionālo kompetenču kārtību 3. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) punktu nepiemēro Šveices Federālās asamblejas vai Šveices Federālās padomes aktiem.

5.    Ja Šveices uzraudzības iestāde nevar apstrīdēt Šveices Federālās asamblejas vai Šveices Federālās padomes atbalstu tiesu iestādē tās kompetences ierobežojumu dēļ saskaņā ar Šveices konstitucionālo kārtību, tā visos konkrētajos gadījumos apstrīd šo atbalstu, ko piemēro citas iestādes. Ja tiesu iestāde konstatē, ka minētais atbalsts nav saderīgs ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, kompetentās Šveices tiesu un administratīvās iestādes, izvērtējot, vai šo atbalstu piemērot attiecīgajā lietā, ņem vērā šo konstatējumu.

15. PANTS

Pastāvošs atbalsts

1.    14. panta 3. punkta b) apakšpunktu nepiemēro pastāvošam atbalstam, arī atbalsta shēmām un individuālam atbalstam.

2.    Šajā Nolīgumā pastāvošais atbalsts ietver atbalstu, kas piešķirts pirms šā Nolīguma stāšanās spēkā un piecu gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā.

3.    Divpadsmit mēnešu laikā pēc uzraudzības sistēmas izveides saskaņā ar 14. panta 3. punktu uzraudzības iestāde iegūst pārskatu par pastāvošajām atbalsta shēmām, uz kurām attiecas šī Nolīguma darbības joma un kuras joprojām ir spēkā, un veic šo shēmu prima facie novērtējumu saskaņā ar 13. pantā noteiktajiem kritērijiem.

4.    Uzraudzības iestāde pastāvīgi pārskata visas Šveicē pastāvošās atbalsta shēmas attiecībā uz to saderību ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu.

5.    Ja uzraudzības iestāde uzskata, ka pastāvoša atbalsta shēma nav vai vairs nav saderīga ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tā informē kompetentās iestādes par pienākumu ievērot šo daļu. Ja šāda atbalsta shēma tiek grozīta vai izbeigta, kompetentās iestādes par to informē uzraudzības iestādi.

6.    Ja uzraudzības iestāde uzskata, ka kompetento iestāžu veiktie pasākumi ir piemēroti, lai nodrošinātu atbalsta shēmas saderību ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tā šos pasākumus publicē.

7.    Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, ja uzraudzības iestāde uzskata, ka atbalsta shēma joprojām nav saderīga ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, uzraudzības iestāde publicē savu novērtējumu un visos konkrētajos gadījumos apstrīd minētās atbalsta shēmas piemērošanu saskaņā ar 14. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktu un 14. panta 5. punktu.

8.    Šīs daļas vajadzībām, ja pastāvošā atbalsta shēma tiek grozīta tā, ka tas ietekmē atbalsta saderību ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, atbalstu uzskata par jaunu atbalstu, un tāpēc uz to attiecas 14. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

16. PANTS

Pārredzamība

1.    Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts to teritorijā, Līgumslēdzējas puses nodrošina pārredzamību. Attiecībā uz Savienību pārredzamības pamatā ir materiāltiesiskās un procesuālās normas, ko Savienībā piemēro valsts atbalstam šā Nolīguma darbības jomā. Attiecībā uz Šveici pārredzamības pamatā ir materiāltiesiskās un procesuālās normas, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras piemēro Savienībā par valsts atbalstu šā Nolīguma darbības jomā.

2.    Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā un ja vien šajā daļā nav paredzēts citādi, nodrošina, ka tiek publicēti:

a)    piešķirtais atbalsts;

b)    uzraudzības iestāžu atzinumi vai lēmumi;

c)    tās kompetento tiesu iestāžu nolēmumi par atbalsta saderību ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un

d)    pamatnostādnes un paziņojumi, ko piemēro tās uzraudzības iestādes.

17. PANTS

Sadarbības noteikumi

1.    Līgumslēdzējas puses sadarbojas un apmainās ar informāciju par valsts atbalstu, ievērojot to attiecīgos tiesību aktus un pieejamos resursus.

2.    Valsts atbalsta materiāltiesisko normu vienveidīgai īstenošanai, piemērošanai un interpretācijai un to harmoniskai attīstībai:

a)    Līgumslēdzējas puses sadarbojas un savstarpēji apspriežas par attiecīgajām pamatnostādnēm un paziņojumiem, kas minēti IV pielikuma B iedaļā, un

b)    Līgumslēdzēju pušu uzraudzības iestādes slēdz vienošanās par regulāru informācijas apmaiņu, arī par ietekmi uz pastāvošā atbalsta noteikumu piemērošanu.

18. PANTS

Apspriešanās

1.    Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Līgumslēdzējas puses Apvienotajā komitejā apspriežas par jautājumiem, kas saistīti ar šīs daļas īstenošanu.

2.    Ja rodas notikumi, kas skar kādas Līgumslēdzējas puses svarīgas intereses un var ietekmēt šīs daļas darbību, Apvienotā komiteja pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma 30 dienu laikā pēc šā pieprasījuma saņemšanas rīko attiecīgi augsta līmeņa sanāksmi šā jautājuma apspriešanai.

19. PANTS

Tiesību aktu integrācija attiecībā uz valsts atbalstu

1.    Neatkarīgi no 27. panta 13. panta 4. un 6. punkta un 14. panta 2. un 3. punkta vajadzībām un lai garantētu juridisko noteiktību un tiesību aktu viendabību tajās iekšējā tirgus jomās, kurās Šveice piedalās saskaņā ar šo Nolīgumu, Šveice un Savienība nodrošina, ka Savienības tiesību akti, kas pieņemti jomās, uz kurām attiecas III pielikuma C un D iedaļa, kā arī IV pielikuma A iedaļa, tiek iekļauti minētajos pielikumos iespējami drīz pēc to pieņemšanas.

2.    Kad Savienība pieņem tiesību aktu jomā, uz kuru attiecas III pielikuma C un D iedaļa vai IV pielikuma A iedaļa, tā ar Apvienotās komitejas starpniecību pēc iespējas drīzāk par to informē Šveici. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu par šo jautājumu.

3.    Apvienotā komiteja rīkojas saskaņā ar 1. punktu, pēc iespējas ātrāk pieņemot lēmumu grozīt III pielikuma C un D iedaļu, kā arī IV pielikuma A iedaļu, tajā skaitā veic nepieciešamos pielāgojumus.

4.    Ievērojot 28. pantu, Apvienotās komitejas lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, stājas spēkā nekavējoties, bet nekādā gadījumā ne agrāk par dienu, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

IV DAĻA

JOMAS, KAS SAISTĪTAS AR ELEKTROENERĢIJAS TIRGU

20. PANTS

Vide

1.    Līgumslēdzējas puses nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni elektroenerģijas nozarē.

2.    Šveice nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar 27. panta 3. punktu un V pielikumu.

21. PANTS

Atjaunīgā enerģija

1.    Līgumslēdzējas puses sadarbojas atjaunīgās enerģijas jomā, it īpaši attiecībā uz tās ieviešanu un veicināšanu.

2.    Līgumslēdzējas puses apņemas palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savās energosistēmās. Šveice piemēro tiesību aktus atjaunīgo energoresursu jomā, kā izklāstīts VI pielikumā, un it īpaši nosaka atbilstošu indikatīvu atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju.

3.    Līgumslēdzējas puses cenšas paātrināt savas plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūras.

22. PANTS

Sadarbība infrastruktūras jomā

1.    Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai veicinātu elektroenerģijas infrastruktūras, kas savieno to teritorijas, savlaicīgu attīstību un sadarbspēju.

2.    Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tās elektroenerģijas pārvades sistēmu tīkla attīstības plāni tiek sastādīti, publicēti un regulāri atjaunināti.

3.    Lai Šveices infrastruktūras projektus potenciāli kvalificētu par savstarpēju interešu projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/869 1 2. panta 1. punktu un 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu, attiecībā uz Šveici tiek pieņemts augsts konverģences līmenis attiecībā uz rīcībpolitikas satvaru. Šveice sekmē līdzīgu grafiku paātrinātai īstenošanai un citus politikas atbalsta pasākumus, kā paredzēts minētajā regulā.

V DAĻA

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

23. PANTS

Institucionālo noteikumu mērķi

1.    Šīs daļas mērķis ir nodrošināt Līgumslēdzējām pusēm, kā arī uzņēmējiem un privātpersonām lielāku juridisko noteiktību, vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kas ietilpst šā Nolīguma darbības jomās.

2.    Šajā nolūkā šī daļa sniedz jaunus institucionālus risinājumus, kas veicina Līgumslēdzēju pušu ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu. Ņemot vērā starptautisko tiesību principus, šajā daļā ir it īpaši noteikti šā Nolīguma institucionālie risinājumi, kas ir kopīgi divpusējiem nolīgumiem, kuri ir noslēgti vai kurus plānots noslēgt ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, nemainot šā Nolīguma darbības jomu vai mērķus, it īpaši:

a)    procedūra Nolīguma saskaņošanai ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz šo Nolīgumu;

b)    šā Nolīguma un Savienības tiesību aktu, uz kuriem ir atsauce šajā Nolīgumā, vienota interpretācija un piemērošana;

c)    šā Nolīguma uzraudzība un piemērošana un

d)    strīdu izšķiršana saistībā ar šo Nolīgumu.

24. PANTS

Divpusējie nolīgumi ar iekšējo tirgu saistītajās jomās,
kurās piedalās Šveice

1.    Esošos un turpmākos divpusējos nolīgumus starp Savienību un Šveici ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, uzskata par saskaņotu kopumu, kas nodrošina tiesību un pienākumu līdzsvaru starp Savienību un Šveici.

2.    Šis Nolīgums ir divpusējs nolīgums ar iekšējo tirgu saistītā jomā, kurā piedalās Šveice.

25. PANTS

Apvienotā komiteja

1.    Ar šo izveido Apvienoto komiteju. Apvienotās komitejas sastāvā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji.

2.    Apvienotajai komitejai ir līdzpriekšsēdētāji – Savienības pārstāvis un Šveices pārstāvis.

3.    Apvienotā komiteja:

a)    nodrošina šā Nolīguma pareizu darbību un rezultatīvu pārvaldību un piemērošanu;

b)    nodrošina forumu savstarpējām apspriešanām un pastāvīgai informācijas apmaiņai starp Līgumslēdzējām pusēm, it īpaši, lai rastu risinājumu jebkādām grūtībām interpretēt vai piemērot šo Nolīgumu vai Savienības tiesību aktu, uz kuru šajā Nolīgumā dota atsauce, saskaņā ar 32. pantu;

c)    sniedz ieteikumus Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas attiecas uz šo Nolīgumu;

d)    pieņem lēmumus, kas skaidri paredzēti saskaņā ar šo sadaļu, un

e)    īsteno jebkuras citas šajā Nolīgumā tai piešķirtās pilnvaras.

4.    Ja tiek grozīts 1. līdz 6. pants, 10. līdz 15. pants, 17. vai 18. pants 7. protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “7. protokols”), Apvienotā komiteja attiecīgi groza I pielikuma papildinājumu.

5.    Apvienotā komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

Lēmumi ir saistoši Līgumslēdzējām pusēm, kas veic vajadzīgos pasākumus, lai tos izpildītu.

6.    Apvienotā komiteja rīko sanāksmes vismaz reizi gadā pārmaiņus Briselē un Bernē, ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi. Tā sanāk arī pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma. Līdzpriekšsēdētāji var vienoties, ka Apvienotās komitejas sanāksme notiek videokonferences vai telekonferences veidā.

7.    Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu un nepieciešamības gadījumā to atjaunina.

8.    Apvienotā komiteja var nolemt izveidot darba grupu vai speciālistu grupu, kas tai palīdzētu pienākumu izpildē.

2. NODAĻA

ŠĀ NOLĪGUMA SASKAŅOŠANA AR SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM

26. PANTS

Dalība Savienības tiesību aktu izstrādē (“lēmumu veidošana”)

1.    Izstrādājot Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar LESD jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) par to informē Šveici un neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kādā Šveice lūdz Savienības dalībvalstu ekspertu viedokli, lai sagatavotu savus priekšlikumus.

Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma Apvienotajā komitejā organizē provizorisku viedokļu apmaiņu.

Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras puses lūguma atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā svarīgos brīžos posmā pirms tiesību akta pieņemšanas Savienībā pastāvīgā informēšanas un apspriešanās procesā.

2.    Saskaņā ar LESD sagatavojot deleģētos aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas projektu sagatavošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

3.    Saskaņā ar LESD sagatavojot īstenošanas aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, Eiropas Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas to projektu sagatavošanā, kas iesniedzami komitejām, kuras palīdz Komisijai tās īstenošanas pilnvaru īstenošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

4.    Šveices eksperti iesaistās to komiteju darbā, uz kurām neattiecas 2. un 3. punkts, ja tas ir nepieciešams šā Nolīguma pienācīgai darbībai. Apvienotā komiteja izveido un atjaunina minēto komiteju un attiecīgā gadījumā citu līdzīgu komiteju sarakstu.

5.    Šo pantu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas 27. panta 8. punktā minētais izņēmums.

27. PANTS

Savienības tiesību aktu iekļaušana

1.    Lai garantētu juridisko noteiktību un tiesību aktu viendabību ar iekšējo tirgu saistītajā jomā, kurā Šveice piedalās saskaņā ar šo Nolīgumu, Šveice un Savienība nodrošina, ka Savienības tiesību akti, kas pieņemti jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, tiek iekļauti šajā Nolīgumā iespējami drīz pēc to pieņemšanas.

2.    Savienības tiesību akti, kas iekļauti I un VI pielikumā saskaņā ar 5. punktu, iekļaujot tos šajā Nolīgumā, ir daļa no Šveices tiesību sistēmas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Apvienotās komitejas pieņemtos pielāgojumus.

3.    Attiecībā uz elektroenerģijas nozari Šveice pieņem vai patur spēkā noteikumus, ar kuriem nosaka prasības, kas nodrošina vismaz tādu pašu vides aizsardzības līmeni, kāds noteikts Savienības tiesību aktos, kuri iekļauti V pielikumā saskaņā ar 5. punktu. Šveices tiesību aktu noteikumus, kas pieņemti vai saglabāti saskaņā ar šo punktu, nevar izmantot, lai ierobežotu brīvu piekļuvi Šveices tirgum precēm un pakalpojumiem no Savienības, kuri atbilst prasībām, kas noteiktas V pielikumā minētajos Savienības tiesību aktos.

4.    Kad Savienība pieņem tiesību aktu jomā, uz kuru attiecas šis Nolīgums, tā pēc iespējas drīzāk ar Apvienotās komitejas starpniecību par to informē Šveici. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu par šo jautājumu.

5.    Apvienotā komiteja rīkojas saskaņā ar 1. punktu, pēc iespējas drīzāk pieņemot lēmumu par šā Nolīguma I, V un VI pielikuma grozīšanu, tajā skaitā nepieciešamajiem pielāgojumiem.

6.    Neskarot 1. un 2. punktu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu šā Nolīguma saskaņotību ar tā I, V un VI pielikumu, kas grozīti saskaņā ar 5. punktu, Apvienotā komiteja var ierosināt šā Nolīguma pārskatīšanu, lai Līgumslēdzējas puses to apstiprinātu saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

7.    Atsauces šajā Nolīgumā uz Savienības tiesību aktiem, kas vairs nav spēkā, uzskata par atsaucēm uz atceļošo Savienības tiesību aktu, kas iekļauts Nolīguma I, V un VI pielikumā, no dienas, kad stājas spēkā Apvienotās komitejas lēmums par attiecīgo grozījumu Nolīguma I, V un VI pielikumā, ja vien minētajā lēmumā nav paredzēts citādi.

8.    Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas kāds no šiem izņēmumiem:

—    9. panta 3. punkts.

9.    Ievērojot 28. pantu, Apvienotās komitejas lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 5. punktu, stājas spēkā nekavējoties, bet nekādā gadījumā ne agrāk par dienu, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

10.    Līgumslēdzējas puses godprātīgi sadarbojas visā šajā pantā izklāstītās procedūras laikā ar mērķi atvieglot lēmumu pieņemšanu.

28. PANTS

Šveices konstitucionālo saistību izpilde

1.    27. panta 4. punktā minētās viedokļu apmaiņas laikā Šveice informē Savienību par to, vai 27. panta 5. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālās saistības.

2.    Ja 27. panta 5. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālas saistības, Šveicei noteiktais maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi no dienas, kad sniegta 1. punktā minētā informācija, izņemot gadījumus, kad ir sākta referenduma procedūra, un šādā gadījumā šo termiņu pagarina par vienu gadu.

3.    Kamēr Šveice nav sniegusi informāciju par to, ka tā ir izpildījusi savas konstitucionālās saistības, Līgumslēdzējas puses provizoriski piemēro 27. panta 5. punktā minēto lēmumu, ja vien Šveice neinformē Savienību, ka lēmuma provizoriska piemērošana nav iespējama, un nenorāda šādas neiespējamības iemeslus.

Provizoriska piemērošana nekādos apstākļos nevar notikt pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

4.    Šveice ar Apvienotās komitejas starpniecību nekavējoties informē Savienību, tiklīdz tā ir izpildījusi 1. punktā minētās konstitucionālās saistības.

5.    Lēmums stājas spēkā dienā, kad tiek sniegts šā panta 4. punktā paredzētais paziņojums, bet nekādā gadījumā pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

3. NODAĻA

NOLĪGUMA INTERPRETĀCIJA UN PIEMĒROŠANA

29. PANTS

Vienotas interpretācijas princips

1.    Lai sasniegtu 1., 12. un 23. pantā izklāstītos mērķus un saskaņā ar starptautisko publisko tiesību principiem, divpusējos nolīgumus ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce šādos Nolīgumos, vienādi interpretē un piemēro ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice.

2.    Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce šajā Nolīgumā, un, ciktāl to piemērošana ietver Savienības tiesību jēdzienus, šā Nolīguma noteikumus interpretē un piemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas pieņemta pirms šā Nolīguma parakstīšanas vai pēc tās.

30. PANTS

Rezultatīvas un saskaņotas piemērošanas princips

1.    Komisija un Šveices kompetentās iestādes sadarbojas un palīdz viena otrai, lai nodrošinātu šā Nolīguma piemērošanas uzraudzību. Tās var apmainīties ar informāciju par šā Nolīguma piemērošanas uzraudzības darbībām. Tās var apmainīties viedokļiem un apspriest abpusēji interesējošus jautājumus.

2.    Katra Līgumslēdzēja puse veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu rezultatīvu un saskaņotu šā Nolīguma piemērošanu tās teritorijā.

3.    Šā Nolīguma piemērošanas uzraudzību Līgumslēdzējas puses kopīgi veic Apvienotajā komitejā. Ja Komisija vai Šveices kompetentās iestādes uzzina par nepareizas piemērošanas gadījumu, attiecīgo jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā, lai rastu pieņemamu risinājumu.

4.    Komisija un Šveices kompetentās iestādes attiecīgi uzrauga, kā otra Līgumslēdzēja puse piemēro šo Nolīgumu. Piemēro šā Nolīguma 32. pantā paredzēto procedūru.

Ciktāl Nolīguma rezultatīvai un saskaņotai piemērošanai ir nepieciešamas atsevišķas Savienības iestāžu uzraudzības pilnvaras attiecībā uz vienu Līgumslēdzēju pusi, piemēram, izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tās ir īpaši jāparedz šajā Nolīgumā.

31. PANTS

Ekskluzivitātes princips

Līgumslēdzējas puses apņemas tādu strīdu izskatīšanai, kas attiecas uz to, kā interpretēt vai piemērot šo Nolīgumu un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce šajā Nolīgumā, vai, attiecīgā gadījumā, par Komisijas lēmuma, kas pieņemts, pamatojoties uz šo Nolīgumu, atbilstību šim Nolīgumam, neizmantot strīdu izšķiršanas metodes, kas nav paredzētas šajā daļā.

32. PANTS

Procedūra interpretācijas vai piemērošanas grūtību gadījumā

1.    Ja rodas grūtības interpretēt vai piemērot šo Nolīgumu vai kādu Savienības tiesību aktu, uz kuru ir atsauce Nolīgumā, Līgumslēdzējas puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā Apvienotajai komitejai sniedz visu noderīgo informāciju, lai tā varētu detalizēti izvērtēt situāciju. Apvienotā komiteja izvērtē visas iespējas, kas ļauj saglabāt šā Nolīguma pareizu darbību.

2.    Ja Apvienotā komiteja nespēj rast risinājumu šā panta 1. punktā minētajām grūtībām trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais problēmjautājums iesniegts, jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var pieprasīt, lai strīdu izšķir šķīrējtiesa saskaņā ar Protokolā paredzētajiem noteikumiem.

3.    Ja strīdā rodas jautājums par 29. panta 2. punktā minētā noteikuma interpretāciju vai piemērošanu un ja minētā noteikuma interpretācija ir būtiska strīda izšķiršanai un nepieciešama, lai šķīrējtiesa varētu pieņemt attiecīgu nolēmumu, šķīrējtiesa šo jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Ja strīdā rodas jautājums par tāda noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, uz kuru attiecas 27. panta 8. punktā minētais izņēmums no dinamiskās saskaņošanas pienākuma, un ja strīds nav saistīts ar Savienības tiesību jēdzienu interpretāciju vai piemērošanu, šķīrējtiesa izšķir strīdu, negriežoties Eiropas Savienības Tiesā.

4.    Ja šķīrējtiesa saskaņā ar šā panta 3. punktu jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā:

a)    Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs; kā arī

b)    Šveicei ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm un Savienības iestādēm, un uz to mutatis mutandis attiecas tās pašas procedūras Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Katra Līgumslēdzēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai godprātīgi izpildītu šķīrējtiesas lēmumu. Līgumslēdzēja puse, par kuru šķīrējtiesa ir konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Nolīgumu, ar Apvienotās komitejas starpniecību informē otru Līgumslēdzēju pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

33. PANTS

Kompensācijas pasākumi

1.    Ja Līgumslēdzēja puse, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Nolīgumu, pieņemamā termiņā, kas noteikts saskaņā ar Protokola IV.2. panta 6. punktu, neinformē otru Līgumslēdzēju pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu, vai ja otra Līgumslēdzēja puse uzskata, ka paziņotie pasākumi neatbilst šķīrējtiesas lēmumam, šī otra Līgumslēdzēja puse var pieņemt samērīgus kompensācijas pasākumus saskaņā ar šo Nolīgumu vai jebkuru citu divpusēju nolīgumu ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice (turpmāk “kompensācijas pasākumi”), lai novērstu iespējamo nelīdzsvarotību. Tā paziņo Līgumslēdzējai pusei, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Nolīgumu, par kompensācijas pasākumiem, ko norāda paziņojumā. Šie kompensācijas pasākumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma sniegšanas dienas.

2.    Ja viena mēneša laikā no plānoto kompensācijas pasākumu paziņošanas dienas Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu apturēt, grozīt vai anulēt minētos kompensācijas pasākumus, jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt šķīrējtiesai jautājumu par minēto kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar Protokolu.

3.    Šķīrējtiesa pieņem lēmumu Protokola III.8. panta 4. punktā noteiktajā termiņā.

4.    Kompensācijas pasākumiem nav atpakaļejoša spēka. Konkrētāk, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji jau ieguvuši pirms kompensācijas pasākumu stāšanās spēkā.

34. PANTS

Sadarbība starp jurisdikcijām

1.    Lai veicinātu viendabīgu interpretāciju, Šveices Federālā Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa vienojas par dialogu un tā norises kārtību.

2.    Šveicei ir tiesības iesniegt procesuālus rakstus vai rakstiskus apsvērumus Eiropas Savienības Tiesā, ja kādas Savienības dalībvalsts tiesa Eiropas Savienības Tiesai iesniedz prejudiciālu jautājumu par šā Nolīguma vai tajā minēta Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju.

35. PANTS

Atsauces uz teritorijām

Ja šajā Nolīgumā iekļautajos Savienības tiesību aktos ir atsauces uz “Eiropas Savienības”, “Savienības”, “kopējā tirgus” vai “iekšējā tirgus” teritoriju, šādas atsauces šā Nolīguma vajadzībām saprot kā atsauces uz 43. pantā minētajām teritorijām.

36. PANTS

Atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem

Ja šajā Nolīgumā iekļautajos Savienības tiesību aktos ir atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, šā Nolīguma vajadzībām šādas atsauces uzskata par atsaucēm uz Savienības dalībvalstu un Šveices valstspiederīgajiem.

37. PANTS

Savienības tiesību aktu stāšanās spēkā un īstenošana

Šajā Nolīgumā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi par to stāšanos spēkā vai īstenošanu neattiecas uz šo Nolīgumu.

Termiņi un datumi, kuros Šveicē jāstājas spēkā un līdz kuriem Šveicei jāīsteno lēmumi, ar kuriem Savienības tiesību aktus iekļauj šajā Nolīgumā, izriet no 27. panta 9. punkta un 28. panta 5. punkta, kā arī no noteikumiem par pārejas pasākumiem.

38. PANTS

Savienības tiesību aktu adresāti

Šajā Nolīgumā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi, kuros norādīts, ka tie ir adresēti Savienības dalībvalstīm, neattiecas uz šo Nolīgumu.

VI DAĻA

CITI NOTEIKUMI

39. PANTS

Vispārēji pielāgojumi

Šajā daļā ir paredzēti vispārīgi pielāgojumi, kas piemērojami I un VI pielikumā minētajiem Savienības tiesību aktiem, ja vien attiecīgajā pielikumā nav paredzēts citādi.

40. PANTS

Līgumslēdzējas puses drošības nolūkos regulāri viena otru informē par to atzīto uzņēmēju identitāti un norāda šādu informāciju:

1.    Kad Savienības dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm ir jāiesniedz informācija Komisijai, Šveice vai tās kompetentā iestāde šādu informāciju Komisijai iesniedz ar Apvienotās komitejas starpniecību.

2.    Ja Savienības dalībvalstij vai tās kompetentajai iestādei ir jāiesniedz informācija vienai vai vairākām citām Savienības dalībvalstīm, tā šo informāciju iesniedz arī tieši Šveicei, vienlaikus informējot Komisiju. Ja Šveicei vai tās kompetentajai iestādei ir jāiesniedz informācija vienai vai vairākām citām Savienības dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm, tā šo informāciju iesniedz tieši un ar Apvienotās komitejas starpniecību informē Komisiju.

3.    Apvienotā komiteja var vienoties par piemērotiem risinājumiem, kas nodrošina tiešu informācijas apmaiņu jomās, kurās nepieciešama ātra informācijas nodošana.

4.    Šā panta 1. un 2. punkts neskar nozaru noteikumus un kārtību, ko piemēro informācijas apmaiņai, ko veic, izmantojot informācijas sistēmas.

5.    Izņemot 1. punktā paredzētos gadījumus, ja lēmuma vai ziņojuma, atzinuma, ieteikuma vai cita līdzīga dokumenta izstrādes laikā ir nepieciešama informācijas apmaiņa starp ACER vai citām Savienības iestādēm un Šveices iestādi, minētā apmaiņa notiek tieši starp attiecīgajām struktūrām, ja vien Apvienotā komiteja nenolemj, ka šādai apmaiņai būtu jānotiek ar Apvienotās komitejas starpniecību.

6.    Ja Komisijai vai ACER nolūkā īstenot tām piešķirtās pilnvaras ir jāapmainās ar informāciju ar uzņēmumiem Šveicē, tās var tieši apmainīties ar informāciju ar minētajiem uzņēmumiem, ja vien Apvienotā komiteja nenosaka citu procedūru, kas piemērojama šādiem gadījumiem.

7.    Ja Savienības lēmuma izstrādes laikā notiek apspriešanās ar Savienības dalībvalstīm, to iestādēm vai uzņēmumiem, tādā pašā veidā notiek apspriešanās ar Šveici, tās iestādēm un uzņēmumiem.

41. PANTS

Nesaistoši dokumenti

1.    Ja Komisija, ACER vai citas Savienības iestādes sniedz ziņojumus, atzinumus, deklarācijas, ieteikumus vai citus līdzīgus dokumentus Savienības dalībvalstīm vai to iestādēm, tās šādus dokumentus var sniegt arī Šveicei vai tās iestādēm. Ja minēto dokumentu izstrādes laikā notiek apspriešanās ar Savienības dalībvalstīm, to iestādēm vai uzņēmumiem, tādā pašā veidā notiek apspriešanās ar Šveici, tās iestādēm un uzņēmumiem.

2.    Komisija minētos dokumentus, ja vien tie nav publicēti, iesniedz ar Apvienotās komitejas starpniecību. Apvienotā komiteja var vienoties noteikt dokumentu tiešu iesniegšanu. ACER un citas iestādes dokumentus iesniedz tieši.

42. PANTS

Informācijas publicēšana

1.    Ja Savienības dalībvalstij ir jāpublicē konkrēta informācija, arī Šveice saskaņā ar šo Nolīgumu atbilstīgā veidā publicē attiecīgo informāciju.

2.    Ja saskaņā ar pielikumos minētu aktu informācija ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Savienības iestāde tur publicē arī attiecīgo informāciju par Šveici.

VII DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

43. PANTS

Teritoriālā darbības joma

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro LESD, atbilstīgi minēto Līgumu nosacījumiem un, no otras puses, Šveices teritorijā.

44. PANTS

Attīstības klauzula paplašinātai sadarbībai

Līgumslēdzējas puses apliecina vēlmi apsvērt sadarbības padziļināšanu enerģētikas nozarē ārpus elektroenerģijas jomas, it īpaši ūdeņraža vai atjaunīgo gāzu jomā.

45. PANTS

Klasificēta informācija un sensitīva neklasificēta informācija

1.    Neko šajā Nolīgumā neinterpretē kā prasību Līgumslēdzējai pusei darīt pieejamu klasificētu informāciju.

2.    Ar klasificētu informāciju vai materiāliem, ko sniedz Līgumslēdzējas puses vai ar ko tās apmainās saskaņā ar šo Nolīgumu, rīkojas un tos aizsargā saskaņā ar 2008. gada 28. aprīlī Briselē noslēgto Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un visiem drošības pasākumiem, ar kuriem to īsteno.

3.    Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem norādījumus par datu apstrādi ar mērķi nodrošināt tādas sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Līgumslēdzējas puses.

46. PANTS

Dienesta noslēpums

Pārstāvjiem, ekspertiem un pārējiem Līgumslēdzēju pušu aģentiem tiek prasīts, lai pat pēc tam, kad viņi beidz pildīt savus pienākumus, viņi neizpaustu saistībā ar šo Nolīgumu iegūto informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.

47. PANTS

Pielikumi un protokoli

Šā Nolīguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa.

48. PANTS

Īstenošana

1.    Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, gan vispārējus, gan īpašus, lai nodrošinātu šā Nolīguma saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt tā mērķu sasniegšanu.

2.    Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu to Savienības tiesību aktu paredzēto rezultātu, uz kuriem ir atsauce šajā Nolīgumā, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt to mērķu sasniegšanu.

49. PANTS

Finansiālais ieguldījums

1.    Šveice saskaņā ar šo pantu un VII pielikumu piedalās to Savienības aģentūru darbību, informācijas sistēmu un citu VII pielikuma 1. pantā uzskaitīto darbību finansēšanā, kurām tai ir piekļuve.

Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par VII pielikuma grozīšanu.

2.    Savienība jebkurā laikā var apturēt Šveices dalību šā panta 1. punktā minētajās darbībās, ja Šveice neievēro maksājuma termiņu saskaņā ar maksāšanas kārtību, kas noteikta VII pielikuma 2. pantā.

Ja Šveice neievēro maksājuma termiņu, Savienība nosūta Šveicei oficiālu atgādinājuma vēstuli. Ja 30 dienu laikā no minētās oficiālās atgādinājuma vēstules saņemšanas dienas nav veikts pilns maksājums, Savienība var apturēt Šveices dalību attiecīgajā darbībā.

3.    Finansiālo ieguldījumu veido:

a)    darbības iemaksa un

b)    dalības maksa.

4.    Finansiālo ieguldījumu veic kā ikgadēju finansiālu iemaksu, un to veic datumos, kas norādīti Komisijas izdotajos aicinājumos veikt iemaksu.

5.    Darbības iemaksas pamatā ir iemaksu skala, kas definēta kā Šveices iekšzemes kopprodukta (turpmāk “IKP”) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās.

Šajā nolūkā skaitļi par Līgumslēdzēju pušu IKP tirgus cenās ir jaunākie dati, kas pieejami no tā gada 1. janvāra, kurā veic ikgadējo maksājumu, un ko sniedzis Eiropas Savienības Statistikas birojs, pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā, kas noslēgts Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī. Ja minēto nolīgumu pārtrauc piemērot, Šveices IKP ir tāds, kāds noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

6.    Darbības iemaksu saistībā ar katru Savienības aģentūru aprēķina, piemērojot iemaksu skalu tās apstiprinātajam gada budžetam, kas iekļauts attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) attiecīgajam gadam, saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts VII pielikuma 1. pantā.

Darbības iemaksu saistībā ar informācijas sistēmām un citām darbībām aprēķina, konkrētajam attiecīgā gada budžetam piemērojot iemaksu skalu, kā noteikts attiecīgā budžeta izpildes dokumentos, piemēram, darba programmās vai līgumos. Visu atsauces summu pamatā ir saistību apropriācijas.

7.    Gada dalības maksa ir 4 % no gada darbības iemaksas, kas aprēķināta saskaņā ar 5. un 6. punktu.

8.    Komisija sniedz Šveicei pietiekamu informāciju par tās finansiālā ieguldījuma aprēķināšanu. Minēto informāciju sniedz, pienācīgi ņemot vērā Savienības konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus.

9.    Visas Šveices finansiālās iemaksas vai Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veic euro.

10.    Ja šā Nolīguma stāšanās spēkā nesakrīt ar kalendārā gada sākumu, Šveices darbības iemaksu attiecīgajā gadā koriģē saskaņā ar VII pielikuma 4. pantā noteikto metodiku un apmaksas noteikumiem.

11.    Sīki izstrādāti noteikumi ar šā panta piemērošanu ir izklāstīti VII pielikumā.

12.    Trīs gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados Apvienotā komiteja pārskata Šveices dalības nosacījumus, kā noteikts VII pielikuma 1. pantā, un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

50. PANTS

Stāšanās spēkā

1.    Šo Nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Katra Līgumslēdzēja puse paziņo otrai pusei par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis Nolīgums stātos spēkā.

2.    Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par tālāk minētajiem dokumentiem:

a)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

b)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

c)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

d)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

e)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

f)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

g)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

h)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

i)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

j)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

k)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

l)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

m)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās;

n)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

51. PANTS

Grozījumi un izbeigšana

1.    Līgumslēdzējas puses var jebkurā laikā grozīt šo Nolīgumu, savstarpēji vienojoties.

2.    Savienība vai Šveice var pārtraukt šā Nolīguma darbību, paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Šis Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

3.    Ja šis Nolīgums zaudē spēku, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji saskaņā ar šo Nolīgumu jau ir ieguvuši vai kas tiem saskaņā ar šo Nolīgumu jau noteikti pirms Nolīguma izbeigšanas dienas. Līgumslēdzējas puses savstarpējas vienošanās ceļā lemj, kā rīkoties attiecībā uz tiesībām, kuras tiek iegūtas.

Sagatavots [vieta], [datums] divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Nolīgumu.

(Paraksta bloks, attiecīgi visās 24 ES valodās: “Eiropas Savienības vārdā –” un “Šveices Konfederācijas vārdā –”)

I PIELIKUMS

ELEKTROENERĢIJA

Ja vien tehniskajos pielāgojumos nav noteikts citādi:

—    tiesības un pienākumus, kas paredzēti šajā pielikumā integrētajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz Savienības dalībvalstīm, uzskata par tādiem, kas paredzēti Šveicei;

—    atsauces uz fiziskām vai juridiskām personām, kas dzīvo vai ir iedibinātas Savienības dalībvalstīs, šajos aktos saprot kā atsauces arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas dzīvo vai ir iedibinātas Šveicē.

To piemēro, pilnībā ievērojot šā Nolīguma V daļā ietvertos institucionālos noteikumus.

TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES

1.    32019 R 0941: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/941 (2019. gada 5. jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (OV L 158, 14.6.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/941/oj).

Regulas (ES) Nr. 2019/941 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 3. panta 1. punktā vārdus “Pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā līdz 2020. gada 5. janvārim” aizstāj ar šādiem vārdiem:

“Vēlākais trīs gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā Šveice un”;

b)    regulas 7. panta 1. punktā vārdus “Četru mēnešu laikā pēc reģionālo elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu” aizstāj ar šādiem:

“Ne vēlāk kā trīs gadus un četrus mēnešus pēc Nolīguma stāšanās spēkā”;

c)    Regulas 7. panta 4. punktā vārdus “Četros mēnešos pēc tam, kad saskaņā ar 6. panta 1. punktu ir apzināti reģionālie elektroenerģētiskās krīzes scenāriji,” aizstāj ar šādiem:

“Vēlākais trīs gadus un četrus mēnešus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā”;

d)    Regulas 10. un 14. pantu piemēro ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

2.    32019 R 0942: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 158, 14.6.2019., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/942/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32024 R 1787: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1787 (2024. gada 13. jūnijs) par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942 (OV L 1787, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1787/oj).

—    32024 R 1789: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1789 (2024. gada 13. jūnijs) par atjaunīgās gāzes, dabasgāzes un ūdeņraža iekšējiem tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1227/2011, (ES) 2017/1938, (ES) 2019/942 un (ES) 2022/869 un Lēmumu (ES) 2017/684 un atceļ Regulu (EK) Nr. 715/2009 (pārstrādāta redakcija) (OV L 1789, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1789/oj).

Regulas (ES) Nr. 2019/942 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    Regulu (ES) 2019/942 piemēro tikai jautājumiem, kas ietilpst šā Nolīguma darbības jomā;

b)    neskarot vispārīgo noteikumu šā Nolīguma I pielikuma sākumā, terminu “dalībvalsts(-is)”, kas ietverts Regulā (ES) 2019/942, lasa tā, lai papildus tā nozīmei Regulā (ES) 2019/942 tas attiektos arī uz Šveici. Līdzīgi Regulā (ES) 2019/942 ietverto terminu “regulatīvā iestāde” papildus tā nozīmei Regulā (ES) 2019/942 saprot tā, ka tas attiecas arī uz Šveices regulatīvo iestādi;

c)    regulas 3. pantā pievieno šādu punktu:

“3.    Attiecībā uz Šveici ACER ir kompetences, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 3.–10. pantu un 12. pantu, ja vien šajā Nolīgumā nav paredzēts citādi. Pirms ACER pieņem lēmumu attiecībā uz Šveici, tā apspriežas ar Šveices kompetento iestādi.”;

d)    regulas 5. panta 4. punktam pievieno šādu tekstu:

“Attiecībā uz Regulas (ES) 2015/1222 9. panta 6. punkta b) apakšpunktu piemēro šādu procedūru:

Ciktāl jaudas aprēķināšanas reģionu grozījums attiecas uz Šveices robežu piešķiršanu konkrētam reģionam, Šveicei ir tiesības pieprasīt, lai Apvienotā komiteja lemj par Šveices robežu piešķiršanas apstiprināšanu konkrētam reģionam.

Ja Apvienotā komiteja sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu, ACER lemj par jaudas aprēķināšanas reģioniem saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ņemot vērā Šveices bažas.

Ja Apvienotā komiteja nolemj neapstiprināt Šveices robežu piešķiršanu konkrētam reģionam, ACER sagatavo jaunu lēmumu, ņemot vērā Šveices bažas.”;

e)    regulas 21. pantu papildina ar šo:

“Šveices VRI attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst šā Nolīguma darbības jomā, pilntiesīgi piedalās Regulatoru valdē, kā arī visās citās ACER darba sagatavošanas struktūrās, arī darba grupās, komitejās un uzdevumgrupās. Tai nav balsstiesību Regulatoru valdē. Regulatoru valdes iekšējais reglaments un darba grupu darbības iekšējais reglaments pilnībā nodrošina Šveices VRI dalību.”;

f)    regulas 31. pantu papildina ar šo:

“Šveice piedalās ACER finansēšanā. Šajā nolūkā piemēro šā Nolīguma 49. pantā noteiktās procedūras.”;

g)    Šveice piešķir ACER un tās personālam šā pielikuma papildinājumā paredzētās privilēģijas un imunitāti, kas balstītas uz 7. protokola 1. līdz 6., 10. līdz 15., 17. un 18. pantu, to oficiālo funkciju ietvaros ACER. Atsauces uz attiecīgajiem minētā protokola pantiem informācijas nolūkos ir norādītas iekavās;

h)    regulas 39. pantā pievieno šādu punktu:

“1.a    Atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības, kas noteikta Regulā Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 45, 14.6.1962., 1385. lpp.), 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, tajā skaitā jebkādiem turpmākiem grozījumiem, ACER, ja tā šādi nolemj, var saskaņā ar līgumu pieņemt darbā Šveices valstspiederīgos, kuriem ir visas pilsoņu tiesības. ACER var pieņemt Šveices norīkotus ekspertus.”;

i)    regulas 41. panta 1. punktam pievieno šādu tekstu:

“Lai piemērotu šo regulu, visiem ACER dokumentiem, kas attiecas uz Šveici, piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.”;

3.    32020 D 2152: Komisijas Lēmums (ES) 2020/2152 (2020. gada 17. decembris) par maksu, ko Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra iekasē par tādas informācijas vākšanu, rīcību ar to, tās apstrādi un analīzi, kura sniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (OV L 428, 18.12.2020., 68. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/2152/oj).

4.    32019 R 943: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/943/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32022 R 0869: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944 un atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (ES OV L 152, 3.6.2022., 45. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/869/oj).

—    32024 R 1747: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1747 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Regulas (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu (OV L, 2024/1747, 26.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1747/oj).

Regulas (ES) Nr. 2019/943 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 14. panta 8. punktam pievieno šādu tekstu:

“Ciktāl Komisija plāno mainīt tirdzniecības zonu, kas aptver Šveices teritoriju, tā lēmuma projektu iesniedz Apvienotajai komitejai apstiprināšanai. Apvienotā komiteja pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc lēmuma projekta iesniegšanas. Ja Apvienotā komiteja neapstiprina tās tirdzniecības zonas maiņu, kas ietver Šveices teritoriju, Komisija sagatavo jaunu lēmumu, ņemot vērā Šveices bažas.”;

b)    regulas 15. panta 5. punktam pievieno šādu tekstu:

“Ciktāl Komisija plāno mainīt tirdzniecības zonu, kas aptver Šveices teritoriju, tā lēmuma projektu iesniedz Apvienotajai komitejai apstiprināšanai. Apvienotā komiteja pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc lēmuma projekta iesniegšanas. Ja Apvienotā komiteja neapstiprina tās tirdzniecības zonas maiņu, kas ietver Šveices teritoriju, Komisija sagatavo jaunu lēmumu, ņemot vērā Šveices bažas.”;

c)    Šveices ieviestos jaudas mehānismus apstiprina kompetentā Šveices iestāde. Attiecīgi attiecībā uz šiem jaudas mehānismiem 21. panta 8. punktā vārdu “Komisija” aizstāj ar vārdiem “Šveices kompetentā iestāde”;

d)    regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)    izteikt pieņēmumus, ņemot vērā valsts elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma īpatnības, arī tādas īpatnības, kas izriet no tā, ka Šveice nav Savienības dalībvalsts, vai no elementiem, kas var būt īpaši svarīgi elektroapgādes drošībai Šveicē, piemēram, iespējama samazināta kodolenerģijas un gāzes pieejamība elektroenerģijas ražošanai kaimiņvalstīs, ar noteikumu, ka šādas bažas tiek ņemtas vērā samērīgi un saprātīgi.”;

e)    lietās, kas attiecas uz Šveici, Komisijai ir kompetence saskaņā ar 34., 63. un 64. pantu;

f)    regulas 65. panta 2. punktam pievieno šādu tekstu:

“Ja Komisija šā panta vajadzībām plāno pieprasīt informāciju no uzņēmuma, kas atrodas Šveicē, Komisija iesniedz Šveices VRI informācijas pieprasījumu, norādot arī termiņu, līdz kuram attiecīgajam uzņēmumam ir jāsniedz šī informācija. VRI nekavējoties pieprasa šo informāciju no attiecīgā uzņēmuma un savā pieprasījumā iekļauj informāciju saskaņā ar šā panta 3. punktu. Šveices VRI tūlīt pēc saņemšanas nosūta Komisijai attiecīgo uzņēmumu atbildi.

Ja uzņēmums Komisijas noteiktajā termiņā nesniedz informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šā punkta trešo daļu, vai sniedz nepilnīgu informāciju, Komisija var pieprasīt Šveices VRI pieņemt lēmumus saskaņā ar šā panta 5. punktu.”;

g)    regulas 65. panta 5. punktam pievieno šādu tekstu:

“Ja Komisija to pieprasa saskaņā ar šā panta 2. punktu, Šveices VRI pieprasa attiecīgajam uzņēmumam, uz kuru attiecas lēmums, sniegt pieprasīto informāciju.”;

h)    regulas 66. panta 2. punktam pievieno šādu tekstu:

“Ja ir izpildīti šā punkta nosacījumi attiecībā uz atbildi uz informācijas pieprasījumu, ko Šveices VRI veic saskaņā ar 65. panta 2. punktu, Komisija var pieprasīt, lai Šveices VRI pieņem lēmumu saskaņā ar šo punktu saistībā ar attiecīgajiem uzņēmumiem.”;

i)    regulai pievieno jaunu pantu:

“66.a pants

Lēmumi, ko Šveices VRI pieņem saskaņā ar 65. un 66. pantu, ir pakļauti Šveices tiesu kontrolei.”;

j)    regulas 7.b pantu, 12. panta 2. līdz 7. punktu, 19.a panta 3. līdz 9. punktu, 19.e, 19.f, 50. un 63. pantu īsteno ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

5.    32010 R 0838: Komisijas Regula (ES) Nr. 838/2010 (2010. gada 23. septembris), ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (OV L 250, 24.9.2010., 5. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/838/oj).

Šā Nolīguma vajadzībām Komisijai ir kompetence saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 838/2010 pielikuma A daļas 3.3. un 5.1. punktu.

6.    32013 R 0543: Komisijas Regula (ES) Nr. 543/2013 (2013. gada 14. jūnijs) par datu iesniegšanu un publicēšanu elektroenerģijas tirgos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma grozīšanu (ES OV L 163, 15.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/543/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32019 R 943: 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/943 (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.)

7.    32015 R 1222: Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1222/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32021 R 0280: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/280 (2021. gada 22. februāris), ar ko groza Regulas (ES) 2015/1222, (ES) 2016/1719, (ES) 2017/2195 un (ES) 2017/1485 nolūkā tās saskaņot ar Regulu (ES) 2019/943 (ES OV L 62, 23.2.2021., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1222/oj)

Regulas (ES) Nr. 2015/1222 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 1. pantā pievieno šādu punktu:

“6.    Šveices PSO un tirgus operatori piedalās vienotā nākamās dienas un vienotā tekošās dienas tirgus sasaistīšanā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā PSO un tirgus operatori no Savienības, tiklīdz ir izpildīti tehniskie un regulatīvie nosacījumi saskaņā ar šo regulu. Komisija, pieņemot lēmumu saskaņā ar 1. panta 5. punktu, ņem vērā to, ka Nolīguma īstenošana ir uzskatāma par atbilstošu nosacījumiem saskaņā ar 1. panta 4. punktu. Visi iesaistītie dalībnieki ātri veic vajadzīgos pasākumus, lai Šveice varētu pievienoties tirgu sasaistei 9 mēnešu laikā pēc Nolīguma stāšanās spēkā.”;

b)    attiecībā uz noteikumiem vai metodikām, kuru pieņemšana ir paredzēta Regulā (ES) 2015/1222:

i)    Šveices PSO, nominētie elektroenerģijas tirgus operatori (“NETO”) un VRI piedalās jebkādu jaunu vai grozītu noteikumu vai metodiku izstrādē, un to piezīmes ņem vērā, lemjot par šādiem noteikumiem vai metodikām;

ii)    balsojot un apsverot, vai ir sasniegta attiecīgā dalībvalsts vai iedzīvotāju skaita robežvērtība kvalificētam balsu vairākumam, ņem vērā Šveici un tās iedzīvotāju skaitu;

iii)    atsauces uz “reģioniem, ko veido vairāk nekā piecas dalībvalstis” 9. panta 3. punkta pirmajā daļā un uz “reģioniem, ko veido ne vairāk kā piecas dalībvalstis” 9. panta 3. punkta trešajā daļā lasa kā atsauces uz “reģioniem, ko veido vairāk nekā četras Savienības dalībvalstis un Šveice” vai respektīvi “reģioniem, ko veido ne vairāk kā četras Savienības dalībvalstis un Šveice”;

iv)    ja Šveices robežu piešķiršana jaudas aprēķināšanas reģionam tiek grozīta saskaņā ar 9. panta 6. punkta b) apakšpunktu, piemēro Regulas (ES) 2019/942 5. panta 4. punktā noteikto procedūru;

v)    Šveicē piemēro noteikumus vai metodikas, kas jau pieņemti šā Nolīguma parakstīšanas dienā; un

vi)    jaunus vai grozītus noteikumus vai metodikas, kas pieņemti ACER saskaņā ar Regulā (ES) 2015/1222 noteikto procedūru, Šveices VRI viena mēneša laikā iekļauj Šveices regulatīvajā kārtībā. Noteikumi vai metodikas ir provizoriski piemērojami Šveicē no dienas, kad tos sāk piemērot Savienībā. Jebkura provizoriska piemērošana beidzas ar Šveices VRI veikto iekļaušanu Šveices regulatīvajā kārtībā.

8.    32016 R 1719: Komisijas Regula (ES) 2016/1719 (2016. gada 26. septembris), ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas (OV L 259, 27.9.2016., 42. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1719/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32021 R 0280: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/280 (2021. gada 22. februāris), ar ko groza Regulas (ES) 2015/1222, (ES) 2016/1719, (ES) 2017/2195 un (ES) 2017/1485 nolūkā tās saskaņot ar Regulu (ES) 2019/943 (ES OV L 62, 23.2.2021., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/280/oj).

Regulas (ES) Nr. 2016/1719 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 1. pantā pievieno šādu punktu:

“6.    Šveices PSO un tirgus operatori vienotajā piešķiršanas platformā piedalās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības PSO un tirgus operatori, tiklīdz ir izpildīti tehniskie un regulatīvie nosacījumi saskaņā ar šo regulu. Komisija, pieņemot lēmumu saskaņā ar 5. punktu, ņem vērā to, ka Nolīguma īstenošana ir uzskatāma par atbilstošu nosacījumiem saskaņā ar 4. punktu. Visi iesaistītie dalībnieki ātri veic vajadzīgos pasākumus, lai Šveice varētu pievienoties tirgu sasaistei 9 mēnešu laikā pēc Nolīguma stāšanās spēkā.”;

b)    attiecībā uz noteikumiem vai metodikām, kuru pieņemšana ir paredzēta Regulā (ES) 2016/1719:

i)    Šveices PSO un VRI piedalās jebkādu jaunu vai grozītu noteikumu vai metodiku izstrādē, un to piezīmes ņem vērā, lemjot par šādiem noteikumiem vai metodikām;

ii)    balsojot un apsverot, vai ir sasniegta attiecīgā dalībvalsts vai iedzīvotāju skaita robežvērtība kvalificētam balsu vairākumam, ņem vērā Šveici un tās iedzīvotāju skaitu;

iii)    atsauces uz “reģioniem, ko veido vairāk nekā piecas dalībvalstis” 4. panta 3. punkta pirmajā daļā un uz “reģioniem, ko veido ne vairāk kā piecas dalībvalstis” 4. panta 3. punkta trešajā daļā lasa kā atsauces uz “reģioniem, ko veido vairāk nekā četras Savienības dalībvalstis un Šveice” vai respektīvi “reģioniem, ko veido ne vairāk kā četras Savienības dalībvalstis un Šveice”;

iv)    Šveicē piemēro noteikumus vai metodikas, kas jau pieņemti šā Nolīguma parakstīšanas dienā; un

v)    jaunus vai grozītus noteikumus vai metodikas, ko pieņēmusi ACER saskaņā ar Regulā (ES) 2016/1719 noteikto procedūru, Šveices VRI viena mēneša laikā iekļauj Šveices regulatīvajā kārtībā. Noteikumi vai metodikas ir provizoriski piemērojami Šveicē no dienas, kad tos sāk piemērot Savienībā. Jebkura provizoriska piemērošana beidzas ar Šveices VRI veikto iekļaušanu Šveices regulatīvajā kārtībā.

9.    32017 R 2195: Komisijas Regula (ES) 2017/2195 (2017. gada 23. novembris), ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (OV L 312, 28.11.2017., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2195/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32021 R 0280: Īstenošanas regula (ES) 2021/280 (2021. gada 22. februāris), ar ko groza Regulas (ES) 2015/1222, (ES) 2016/1719, (ES) 2017/2195 un (ES) 2017/1485 nolūkā tās saskaņot ar Regulu (ES) 2019/943 (ES OV L 62, 23.2.2021., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1222/oj)

Regulas (ES) Nr. 2017/2195 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 1. pantā pievieno šādu punktu:

“9.    Šveices PSO un tirgus operatori piedalās Eiropas platformās balansēšanas enerģijas standarta produktu apmaiņai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības PSO un tirgus operatori, tiklīdz ir izpildīti tehniskie un regulatīvie nosacījumi saskaņā ar šo regulu. Komisija, pieņemot lēmumu saskaņā ar 7. punktu, ņem vērā to, ka Nolīguma īstenošana ir uzskatāma par atbilstošu nosacījumiem saskaņā ar 6. punktu. Visi iesaistītie dalībnieki ātri veic vajadzīgos pasākumus, lai Šveice varētu pievienoties tirgu sasaistei 9 mēnešu laikā pēc Nolīguma stāšanās spēkā.”;

b)    attiecībā uz noteikumiem vai metodikām, kuru pieņemšana ir paredzēta Regulā (ES) 2017/2195:

i)    Šveices PSO un VRI piedalās jebkādu jaunu vai grozītu noteikumu vai metodiku izstrādē, un to piezīmes ņem vērā, lemjot par šādiem noteikumiem vai metodikām;

ii)    balsojot un apsverot, vai ir sasniegta attiecīgā dalībvalsts vai iedzīvotāju skaita robežvērtība kvalificētam balsu vairākumam, ņem vērā Šveici un tās iedzīvotāju skaitu;

iii)    Atsauces uz “reģioniem, ko veido vairāk nekā piecas dalībvalstis” 4. panta 4. punktā un uz “reģioniem, ko veido piecas vai mazāk dalībvalstis” 4. panta 4. punktā lasa kā atsauces uz “reģioniem, ko veido vairāk nekā četras Savienības dalībvalstis un Šveice” vai kā “reģioniem, ko veido ne vairāk kā četras Savienības dalībvalstis un Šveice”;

iv)    Šveicē piemēro noteikumus vai metodikas, kas jau pieņemti šā Nolīguma parakstīšanas dienā; un

v)    jaunus vai grozītus noteikumus vai metodikas, ko pieņēmusi ACER saskaņā ar Regulā (ES) 2017/2195 noteikto procedūru, Šveices VRI viena mēneša laikā iekļauj Šveices regulatīvajā kārtībā. Noteikumi vai metodikas ir provizoriski piemērojami Šveicē no dienas, kad tos sāk piemērot Savienībā. Jebkura provizoriska piemērošana beidzas ar Šveices VRI veikto iekļaušanu Šveices regulatīvajā kārtībā.

10.    32017 R 2196: Komisijas Regula (ES) 2017/2196 (2017. gada 24. novembris), ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā (ES OV L 312, 28.11.2017., 54. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2196/oj).

11.    32016 R 1388: Komisijas Regula (ES) 2016/1388 (2016. gada 17. augusts), ar ko izveido tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu (ES OV L 223, 18.8.2016., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1388/oj).

Šajā Nolīgumā Komisijai ir kompetence saskaņā ar 51. pantu.

12.    32016 R 0631: Komisijas Regula (ES) 2016/631 (2016. gada 14. aprīlis), ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām (ES OV L 112, 27.4.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/631/oj).

Šajā Nolīgumā Komisijai ir kompetence saskaņā ar 61. pantu.

13.    32016 R 1447: Komisijas Regula (ES) 2016/1447 (2016. gada 26. augusts), ar ko izveido tīkla kodeksu par tīkla pieslēguma prasībām, kuras piemērojamas augstsprieguma līdzstrāvas sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem (ES OV L 241, 8.9.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1447/oj).

Šajā Nolīgumā Komisijai ir kompetence saskaņā ar 78. pantu.

14.    32017 R 1485: Komisijas Regula (ES) 2017/1485 (2017. gada 2. augusts), ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas (ES OV L 220, 25.8.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1485/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32021 R 0280: 2021. gada 22. februāra Īstenošanas regula (ES) 2021/280 (OV L 62, 23.2.2021., 24. lpp.).

Regulas (ES) Nr. 2017/1485 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    attiecībā uz noteikumiem vai metodikām, kuru pieņemšana ir paredzēta Regulā (ES) 2017/1485:

i)    Šveices PSO un VRI piedalās jebkādu jaunu vai grozītu noteikumu vai metodiku izstrādē, un to piezīmes ņem vērā, lemjot par šādiem noteikumiem vai metodikām;

ii)    balsojot un apsverot, vai ir sasniegta attiecīgā dalībvalsts vai iedzīvotāju skaita robežvērtība kvalificētam balsu vairākumam, ņem vērā Šveici un tās iedzīvotāju skaitu;

iii)    Atsauces uz “reģioniem, ko veido vairāk nekā piecas dalībvalstis” 5. panta 5. punktā un uz “reģioniem, ko veido piecas vai mazāk dalībvalstis” 5. panta 5. punktā lasa kā atsauces uz “reģioniem, ko veido vairāk nekā četras Savienības dalībvalstis un Šveice” vai kā “reģioniem, ko veido ne vairāk kā četras Savienības dalībvalstis un Šveice”;

iv)    Šveicē piemēro noteikumus vai metodikas, kas jau pieņemti šā Nolīguma parakstīšanas dienā; un

v)    jaunus vai grozītus noteikumus vai metodikas, ko pieņēmusi ACER saskaņā ar Regulā (ES) 2017/1485 noteikto procedūru, Šveices VRI viena mēneša laikā iekļauj Šveices regulatīvajā kārtībā. Noteikumi vai metodikas ir provizoriski piemērojami Šveicē no dienas, kad tos sāk piemērot ES. Jebkura provizoriska piemērošana beidzas ar Šveices VRI veikto iekļaušanu Šveices regulatīvajā kārtībā.

15.    32024 L 01366: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1366 (2024. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/943, izveidojot tīkla kodeksu par nozarspecifiskiem noteikumiem attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas plūsmu kiberdrošības aspektiem (ES OV L, 2024/1366, 24.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1366/oj).

Regulas (ES) Nr. 2024/1366 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulā iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

1.    Stājoties spēkā šim Nolīgumam, Šveice izveido vai norīko šādas iestādes un struktūras:

a)    valsts valdības vai pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par šajā regulā “kompetentajai iestādei” uzticēto uzdevumu izpildi; attiecībā uz Šveici atsauces šajā regulā uz “kompetento iestādi” uzskata par atsaucēm uz minēto norīkoto iestādi;

b)    viena vai vairākas datordrošības incidentu reaģēšanas vienības (CSIRT), kas ir atbildīgas par incidentu risināšanu šīs regulas darbības jomā saskaņā ar skaidri definētu procesu; minētās vienības var izveidot sadarbības attiecības ar Savienības dalībvalstu CSIRT, ciktāl tas nepieciešams šīs regulas piemērošanai; šādu sadarbības attiecību ietvaros Šveice veicina rezultatīvu, efektīvu un drošu informācijas apmaiņu ar minētajām valstu CSIRT, izmantojot attiecīgos informācijas apmaiņas protokolus, tajā skaitā gaismas signālu protokolu. Attiecībā uz Šveici šajā regulā atsauces uz “CSIRT” saprot kā atsauces uz vienību vai vienībām, kas izraudzītas saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

Šveice izraugās vienu no savām CSIRT par koordinatoru koordinētas ievainojamības izpaušanas nolūkā (turpmāk “CSIRT koordinācija”). Koordinējošā CSIRT rīkojas kā uzticams starpnieks, nepieciešamības gadījumā pēc kādas no pusēm pieprasījuma veicinot mijiedarbību starp fizisko vai juridisko personu, kas ziņo par ievainojamību, un potenciāli ievainojamu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) produktu ražotāju vai potenciāli ievainojamu IKT pakalpojumu sniedzēju. Koordinējošās CSIRT uzdevumi ietver:

i)    attiecīgo vienību identificēšanu un sazināšanos ar tām;

ii)    palīdzību fiziskām vai juridiskām personām, kas ziņo par ievainojamību, un

iii)    sarunas par informācijas izpaušanas termiņiem un tādu ievainojamību pārvaldību, kuras ietekmē vairākas vienības.

Šveice nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas pēc pieprasījuma var anonīmi ziņot koordinējošajai CSIRT par ievainojamību. Minētā koordinējošā CSIRT nodrošina, ka tiek veikta rūpīga pēckontrole attiecībā uz paziņoto ievainojamību, un nodrošina par ievainojamību ziņojušās fiziskās vai juridiskās personas anonimitāti. Ja paziņotā neaizsargātība varētu būtiski ietekmēt vienības ne tikai Šveicē, bet arī vienā vai vairākās Savienības dalībvalstīs, Šveices koordinējošā CSIRT attiecīgā gadījumā CSIRT tīklā sadarbojas ar citām koordinējošām CSIRT;

c)    viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par plašapmēra kiberdrošības incidentu un krīžu pārvaldību šīs regulas darbības jomā un kas izstrādā valsts plānu reaģēšanai uz plašapmēra kiberdrošības incidentiem un krīzēm attiecībā uz elektroenerģiju, kurā ir noteikti plašapmēra kiberdrošības incidentu un krīžu pārvaldības mērķi un kārtība. Attiecībā uz Šveici šajā regulā atsauces uz “kiberkrīžu pārvarēšanas iestādēm”, “TID kiberkrīžu pārvaldības iestādēm” vai “valsts kiberkrīžu pārvaldības iestādēm” saprot kā atsauces uz minēto izraudzīto iestādi;

d)    kontaktpunkts, kas veic koordinācijas funkciju, lai nodrošinātu pārrobežu sadarbību šīs regulas darbības jomā starp Šveices iestādēm un attiecīgajām Savienības dalībvalstu iestādēm un attiecīgā gadījumā ar Komisiju un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (turpmāk “ENISA”), kā arī lai nodrošinātu starpnozaru sadarbību ar citām Šveices kompetentajām iestādēm. Attiecībā uz Šveici šajā regulā atsauces uz “valsts vienoto kontaktpunktu” lasa kā atsauces uz minēto izraudzīto kontaktpunktu;

e)    kompetentā iestāde, kas atbild par kiberdrošību. Attiecībā uz Šveici šajā regulā atsauces uz “kiberdrošības kompetentajām iestādēm” vai “KKI” saprot kā atsauces uz minēto izraudzīto iestādi.

2.    Līdz Nolīguma spēkā stāšanās dienai Šveice informē Komisiju, ACER, ENTSO-E un ES SSO struktūru, paziņojot tām 1. punktā minēto attiecīgo iestāžu nosaukumus un kontaktinformāciju.”;

b)    attiecībā uz noteikumiem vai metodikām vai plāniem, kuru pieņemšana ir paredzēta Regulā (ES) 2024/1366:

i)    Šveices PSO, Šveices sadales sistēmu operatori (SSO) ar ES SSO struktūras starpniecību un kompetentā iestāde piedalās jebkādu jaunu vai grozītu noteikumu vai metodiku, vai plānu izstrādē, un, lemjot par šādiem noteikumiem vai metodikām, ņem vērā to piezīmes;

ii)    balsojot par noteikumiem vai metodikām, vai plāniem un apsverot, vai ir sasniegta attiecīgās Savienības dalībvalsts vai iedzīvotāju skaita robežvērtība kvalificētam balsu vairākumam, ņem vērā Šveici un tās iedzīvotāju skaitu;

iii)    atsauces uz vārdiem “attiecīgajā reģionā ietilpst vairāk nekā piecas dalībvalstis” 7. panta 3. punktā lasa kā “attiecīgajā reģionā ietilpst vairāk nekā četras Eiropas Savienības dalībvalstis un Šveice”;

iv)    Šveicē piemēro noteikumus vai metodikas un plānus, kas jau pieņemti šā Nolīguma parakstīšanas dienā;

v)    jaunus vai grozītus noteikumus vai metodikas un plānus, ko pieņēmusi Savienība saskaņā ar Regulā (ES) 2024/1366 noteikto procedūru, Šveices kompetentā iestāde viena mēneša laikā iekļauj Šveices regulatīvajā kārtībā. Noteikumi vai metodikas ir provizoriski piemērojami Šveicē no dienas, kad tos sāk piemērot Savienībā. Jebkura provizoriska piemērošana beidzas ar Šveices kompetentās iestādes veikto iekļaušanu Šveices regulatīvajā kārtībā.

c)    regulas 2. panta 6. punktā un 33. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā atsauci uz Regulu (ES) 2016/679 attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

d)    regulas 5. panta pēdējo teikumu, 38. panta 8. punktu, 41. panta 2. punkta otro teikumu, 41. panta 3. punktu, 41. panta 7. punktu un 43. panta 4. punktu nepiemēro;

e)    regulas 37. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja kompetentā iestāde uzzina par neizlabotu ievainojamību, bet vēl nav pierādījumu par tās aktīvu izmantošanu, kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās saskaņo rīcību ar koordinējošo CSIRT koordinētai ievainojamības izpaušanai, kā noteikts šīs regulas 1.a panta 1. punkta b apakšpunktā.”;

f)    regulas 40. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja kiberuzbrukums ir atzīts vai varētu tikt atzīts par plašapmēra kiberdrošības incidentu un skar Šveici, ad hoc pārrobežu krīzes koordinācijas grupa nekavējoties informē valstu kiberkrīžu pārvaldības iestādes Šveicē un Savienības dalībvalstīs, kuras skāris incidents, kā arī Komisiju un Eiropas Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīklu (“EU CyCLONe”). Tādā gadījumā ad hoc pārrobežu krīzes koordinācijas grupa sniedz atbalstu EU CyCLONe attiecībā uz nozares specifiku.”;

g)    regulas 42. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“CSIRT nekavējoties izplata no ENISA saņemto informāciju attiecīgajām vienībām.”;

16.    32019 L 0944: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (ES OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32022 R 0869: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944 un atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (OV L 152, 3.6.2022., 45. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/869/oj).

—    32024 L 1711: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1711 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu (OV ES L, 2024/1711, 26.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1711/oj).

Direktīvas (ES) 2019/944 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    lietās, kas attiecas uz Šveici, Komisijai ir kompetence saskaņā ar 44. panta 1. punktu, 63. pantu un 66. panta 1. punktu;

b)    6.a pantu, 7. panta 1. līdz 2. punktu un 4. līdz 5. punktu, 8. pantu, 12. panta 1. punktu, 15. pantu, 15.a panta 1. līdz 8. punktu, 16. un 23. pantu, 24. panta 1. un 3. punktu, 28. un 28.a pantu, 29. panta 1. punktu, 32., 38. un 66.a pantu īsteno ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā;

c)    35. panta 1. un 2. punktu attiecībā uz tādu sadales sistēmu operatoru nodalīšanu, kas organizēti saskaņā ar Šveices publiskajām tiesībām, īsteno ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā;

d)    Šveices VRI vēlākais piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā veic uzdevumus, kas saistīti ar pieslēgumu un piekļuvi valsts tīkliem, arī pārvades un sadales tarifiem, saskaņā ar 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. punkta a) apakšpunktu;

e)    Apvienotajai komitejai ir kompetence saskaņā ar 65. pantu.

17.    32023 R 1162: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1162 (2023. gada 6. jūnijs) par sadarbspējas prasībām un nediskriminējošām un pārredzamām procedūrām attiecībā uz piekļuvi uzskaites un patēriņa datiem (ES OV L 154, 15.6.2023., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1162/oj).

18.    32011 R 1227: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (ES OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/1227/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32024 R 1106: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1106 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Regulu (ES) 2019/942 groza attiecībā uz to, kā uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū (ES OV L, 2024/1106, 17.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1106/oj).

Regulas (ES) Nr. 1227/2011 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 1. panta 2. punktam pievieno šādu tekstu:

“Attiecībā uz elektroenerģijas atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem neattiecas 2. panta 4. punkts un kurus ir atļauts tirgot tirdzniecības vietā vai sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas tirdzniecības sistēmā, kuras juridiskā adrese ir Šveicē, Šveice turpina piemērot noteikumus, kas aizliedz tirgus manipulācijas un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības standartu kā Savienībā.”;

b)    regulas 1. pantam pievieno jaunu punktu:

“6.    Šveicē šī regula attiecas tikai uz elektroenerģijas vairumtirdzniecību, bet ne uz gāzes nozari.”;

c)    regulas 9. pantā iekļauj jaunu punktu:

“1.a    Tirgus dalībnieki, kas šā Nolīguma spēkā stāšanās brīdī ir reģistrēti gan Šveices VRI, gan Savienības dalībvalsts VRI, savus reģistrācijas pienākumus saskaņo ar šo pantu.”;

d)    regulas 13. pantā iekļauj jaunu punktu:

“8.a    Attiecībā uz Šveici Aģentūra veic pārrobežu izmeklēšanu saskaņā ar 13. panta 5.–8. punktu ciešā un aktīvā sadarbībā ar Šveices VRI.

Saistībā ar šādu pārrobežu izmeklēšanu Šveices kompetentās iestādes, it īpaši Šveices VRI, Šveices teritorijā ciešā sadarbībā ar Aģentūru veic izmeklēšanas pasākumus saskaņā ar 13.a pantu, 13.b panta 2. punktu un 13.c pantu.

Aģentūra var aicināt Šveices VRI veikt konkrētus izmeklēšanas pasākumus, un šos pasākumus veic kompetentās Šveices iestādes. Aģentūra pēc tās pieprasījuma piedalās šo pasākumu veikšanā.

Šveices VRI vāc informāciju, kas vajadzīga, lai Aģentūra varētu rezultatīvi veikt izmeklēšanu, un pēc attiecīgā izmeklēšanas pasākuma pabeigšanas bez liekas kavēšanās sniedz šo informāciju Aģentūrai.

Ja Aģentūra plāno sazināties ar personām Šveices teritorijā, arī saistībā ar informācijas pieprasījumiem saskaņā ar 13.b panta 1. punktu, Šveices VRI nodod attiecīgo informāciju attiecīgi minētajām personām un Aģentūrai.

Aģentūra sagatavo 13. panta 11. punktā minēto izmeklēšanas ziņojumu. Pasākumus, kas minēti 13. panta 11. punktā, veic Šveices VRI.”;

e)    attiecībā uz pasākumiem, ko Šveices kompetentās iestādes veic saskaņā ar 13. panta 8.a punktu, terminu “Aģentūra” 13.g panta 1. un 4. punktā lasa kā “Šveices kompetentā iestāde” attiecīgajā locījumā;

f)    pēc 13.j panta iekļauj jaunu pantu:

“13.k pants

Pasākumi, ko Šveices kompetentās iestādes veic saskaņā ar 13. panta 8.a punktu un 13.g pantu, ir pakļauti Šveices tiesu kontrolei.”

19.    32014 R 1348: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 (2014. gada 17. decembris) par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (ES OV L 363, 18.12.2014., 121. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/1348/oj).

20.    32012 D 1117(01): Komisijas Lēmums (2012. gada 15. novembris), ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (OV C 353, 17.11.2012., 2. lpp.).

Papildinājums

PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

1. PANTS

(atbilst 7. protokola 1. pantam)

Aģentūras telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nedrīkst izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Aģentūras īpašumu un aktīviem bez Eiropas Savienības Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. PANTS

(atbilst 7. protokola 2. pantam)

Aģentūras arhīvi ir neaizskarami.

3. PANTS

(atbilst 7. protokola 3. un 4. pantam)

1.    Aģentūra, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

2.    Uz precēm un pakalpojumiem, ko Aģentūrai tās oficiālai lietošanai eksportē no Šveices vai kas Aģentūrai tiek sniegti Šveicē, neattiecas nekādi netieši nodokļi un nodevas.

3.    Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz viens simts Šveices franku (ar nodokli). Aģentūra ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; šādi importētus priekšmetus Šveicē nedrīkst atsavināt par samaksu vai bez tās, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts saskaņā ar Šveices valdības apstiprinātiem nosacījumiem.

4.    Atbrīvojumu no PVN, akcīzes nodokļa un citiem netiešajiem nodokļiem piešķir, pamatojoties uz preču vai pakalpojumu sniedzēju uzrādītām veidlapām, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam.

5.    Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.

4. PANTS

(atbilst 7. protokola 5. pantam)

Šveicē Aģentūras oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Aģentūras oficiālā sarakste un cita oficiālā saziņa netiek cenzēta.

5. PANTS

(atbilst 7. protokola 6. pantam)

Savienības ceļošanas atļaujas, ko izsniedz Aģentūras locekļiem un darbiniekiem, atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem Šveices teritorijā. Šīs ceļošanas atļaujas ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem izsniedz saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (Regula Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 45, 14.6.1962., 1385. lpp.), tajā skaitā jebkādi tās turpmāki grozījumi).

6. PANTS

(atbilst 7. protokola 10. pantam)

Savienības dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Aģentūras darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu Šveicē un prom no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

7. PANTS

(atbilst 7. protokola 11. pantam)

Neatkarīgi no pilsonības Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem Šveicē:

a)    saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju domstarpībās starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b)    uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c)    attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;

d)    viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem Šveicē ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi Šveices valdība;

e)    viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīvesvietā, vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko Šveices valdība uzskata par vajadzīgiem.

8. PANTS

(atbilst 7. protokola 12. pantam)

Aģentūras ierēdņi un citi darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Aģentūra, saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem un procedūru.

Viņi ir atbrīvoti no Šveices federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Aģentūra.

9. PANTS

(atbilst 7. protokola 13. pantam)

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Šveici un Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, saistībā ar Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Aģentūras dienestā, stājoties Aģentūras dienestā, par rezidences vietu nodokļu vajadzībām nosaka Šveici, gan Šveicē, gan pastāvīgās dzīvesvietas valstī nodokļu vajadzībām uzskata, ka viņu pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.

Kustamais īpašums, kas pieder pirmajā daļā minētajām personām un atrodas Šveicē, ir atbrīvots no Šveices mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai tām bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot šo pantu, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

10. PANTS

(atbilst 7. protokola 14. pantam)

Savienības tiesību aktos nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Tāpēc Aģentūras ierēdņiem un citiem darbiniekiem nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem, ja uz tiem jau attiecas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēma. Uz Aģentūras darbinieku ģimenes locekļiem, kas ir to mājsaimniecības daļa, attiecas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēma ar noteikumu, ka viņus nenodarbina cits darba devējs, kas nav Aģentūra, un ar noteikumu, ka viņi nesaņem sociālās nodrošināšanas pabalstus no kādas Savienības dalībvalsts vai no Šveices.

11. PANTS

(atbilst 7. protokola 15. pantam)

Aģentūras ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 7., 8. un 9. panta noteikumi, nosaka Savienības tiesību aktos.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus Šveicei.

12. PANTS

(atbilst 7. protokola 17. pantam)

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Aģentūras interesēs.

Aģentūrai ir jāatņem ierēdnim vai citam darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja Aģentūra uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Aģentūras interesēm.

13. PANTS

(atbilst 7. protokola 18. pantam)

Lai piemērotu šo papildinājumu, Aģentūra sadarbojas ar Šveices vai attiecīgo Savienības dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

________________

II PIELIKUMS

PĀREJAS REŽĪMS ESOŠAJĀM
ILGTERMIŅA JAUDAS REZERVĀCIJĀM
STARPSAVIENOJUMOS PIE ŠVEICES ROBEŽĀM

A IEDAĻA

FINANSIĀLĀS KOMPENSĀCIJAS PRINCIPI

1. PANTS

Vispārīgie principi un darbības joma

1.    Šajā pielikumā noteikti pārejas mehānisma principi finansiālai kompensācijai B iedaļā uzskaitīto līgumu turētājiem.

2.    Finansiālo kompensāciju aprēķina, pamatojoties uz līguma turētāju jaudas rezervāciju ekonomisko vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. pantu.

3.    Finansiālo kompensāciju piešķir uz pārejas periodu, kas noteikts šā Nolīguma 8. panta 1. punktā.

4.    Pirms Šveice piedalās vienotā nākamās dienas tirgus sasaistīšanā, līgumu turētāji, kas vēlas saņemt finansiālo kompensāciju, vajadzīgo pārrobežu jaudu iegūst izsolē, ko rīko Apvienotais sadales birojs (turpmāk “ASB”) saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un procedūrām, ko nosaka ASB. Ja līguma turētājiem nav izdevies iegūt vajadzīgo jaudu izsoles procesā, tiem nav tiesību uz kompensāciju.

5.    Kad Šveice ir pievienojusies vienotai nākamās dienas tirgus sasaistīšanai, līguma turētāji, kas vēlas saņemt finansiālu kompensāciju, pierāda, ka viņu piedāvājums ir ticis pieņemts vienotā nākamās dienas procesā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām, kā noteikts Regulā (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1222/oj).

2. PANTS

Finansiālās kompensācijas aprēķināšana

1.    Finansiālo kompensāciju aprēķina, pamatojoties uz kompensācijas apjomu (MW noteiktā stundā), kā paredzēts šā panta 2. un 3. punktā, reizinātu ar kompensācijas cenu (euro/MWh), kā noteikts šā panta 4. punktā.

2.    Kompensācijas apjoms katram līgumam ir šāds:

a)    laikposmā pirms Šveices pievienošanās vienotai nākamās dienas tirgus sasaistīšanai – jauda (MW noteiktā stundā), kas piešķirta līguma turētājam izsoles procesā; pieprasot kompensāciju, līguma turētāji sniedz pierādījumus, ka jauda līdz līguma apjomam pie robežas ir iegādāta un izmantota un ka ražošanas iekārta ir pieejama attiecīgajā tirgus laika vienībā;

b)    pēc tam, kad Šveice ir pievienojusies vienotai nākamās dienas tirgus sasaistīšanai – veiksmīgā piedāvājuma apjoms (MW noteiktā stundā) vienotajā nākamās dienas tirgus sasaistīšanas procesā attiecīgajā tirdzniecības zonā līdz līgumu maksimālajam apjomam; pieprasot finansiālo kompensāciju, līguma turētāji sniedz pierādījumus par veiksmīgā piedāvājuma apjomu un ražošanas iekārtas pieejamību attiecīgajā tirgus laika vienībā.

3.    Katrā konkrētā gadā kompensācijas apjomu saskaņā ar 2. punktu samazina līdz šādām procentuālajām daļām:

—    74,3 % virzienam no Francijas uz Šveici ziemā (no 1. oktobra līdz 30. aprīlim) un 68,5 % vasarā (no 1. maija līdz 30. septembrim);

—    93,9 % virzienam no Šveices uz Franciju ziemā (no 1. oktobra līdz 30. aprīlim) un 100 % vasarā (no 1. maija līdz 30. septembrim).

4.    Kompensācijas cenu aprēķina ex post kā pozitīvu cenu starpību starp Šveices un Francijas nākamās dienas tirgus tīrvērtes cenām, ņemot vērā vēsturiskās jaudas rezervēšanas virzienu, kas izriet no tirgus rezultāta nākamās dienas laikposmā, ko aprēķina katrai tirgus laika vienībai atsevišķi. Ja cenu starpība ir negatīva, kompensāciju nemaksā.

5.    Kompensācijas summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. līdz 4. punktu, samazina vēl par 20 %, lai ņemtu vērā līguma turētāju ieguldījumu tīkla uzturēšanas un kapitāla izmaksās.

6.    Ja kopējie kompensācijas maksājumi līguma turētājiem, kas aprēķināti saskaņā ar 1. līdz 5. punktu, pārsniedz pārslodzes ieņēmumus no Francijas un Šveices robežas vai tai piešķirtos ieņēmumus, kompensācijas maksājumus proporcionāli samazina visiem līguma turētājiem, lai nodrošinātu, ka kopējie kompensācijas maksājumi nepārsniedz pieejamos pārslodzes ieņēmumus.

7.    Kopējo finansiālo kompensāciju katram līguma turētājam, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu, līguma turētājiem izmaksā ex post reizi mēnesī.

3. PANTS

Kompensācijas finansēšana

Finansiālo kompensāciju saskaņā ar 2. pantu finansē no pārslodzes ieņēmumiem, ko rada jaudas piešķiršana uz Francijas un Šveices robežas, kas vai nu saņemti no jaudas izsoles pie minētās robežas, ko veic ASB, vai kas piešķirti robežai, piemērojot pārslodzes ieņēmumu sadales metodiku.

4. PANTS

Īstenošana, uzraudzība un strīdu izšķiršana

1.    Francijas un Šveices VRI vajadzības gadījumā vienojas par procedūrām šā pielikuma noteikumu īstenošanai trīs mēnešu laikā no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas. Divus mēnešus pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas tās iesniedz ACER, Komisijai un Apvienotajai komitejai procedūru projektu.

2.    Francijas un Šveices VRI ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu PSO un līgumu turētāju atbilstību procedūrām, kas izstrādātas saskaņā ar 1. punktu, arī par to, vai līguma turētājiem piešķirtā kompensācija attiecas tikai uz šā pielikuma B iedaļā uzskaitītajiem līgumiem. Tās līdz nākamā gada 1. martam nosūta ACER un Apvienotajai komitejai gada ziņojumu par pārejas mehānisma piemērošanu.

3.    Ja trīs mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā VRI nepanāk vienprātību par procedūrām saskaņā ar 1. punktu, Šveice var nodot šo jautājumu Apvienotajai komitejai, kas lemj par īstenošanas procedūrām sešu mēnešu laikā no minētās nodošanas dienas.

4.    Neatkarīgi no 1.–3. punkta līguma turētājiem ir tiesības saņemt finansiālu kompensāciju no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas līdz pārejas perioda beigām.

B IEDAĻA

ILGTERMIŅA JAUDAS REZERVĒŠANAS LĪGUMI
AR FINANSIĀLU KOMPENSĀCIJU

C IEDAĻA

HIDROELEKTROSTACIJAS, KAS SAGLABĀ JAUDAS REZERVĀCIJAS,
KURU APJOMS NEPĀRSNIEDZ 65 MW

________________

III PIELIKUMS

VALSTS ATBALSTS

ATBRĪVOJUMI UN PASKAIDROJUMI

A IEDAĻA

13. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTĀ
MINĒTIE PASĀKUMI,
KAS IR SADERĪGI AR IEKŠĒJĀ TIRGUS PIENĀCĪGU DARBĪBU

1.    Tālāk norādītie esošie Šveices pasākumi ir saderīgi ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un uz tiem neattiecas 14. panta 3. punkta b) apakšpunkts:

a)    ieguldījumu dotācijas elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem enerģijas avotiem saskaņā ar Enerģētikas likuma 2 (turpmāk “EnG”) 25.–29. pantu, tajā skaitā pagaidu atbrīvojums no maksas par ūdeni saskaņā ar Hidroenerģijas likuma 3 50.a pantu;

b)    cenu starpības līgumi par elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem enerģijas avotiem saskaņā ar EnG 29.a līdz 29.e pantu;

c)    pamatdarbības izmaksu ieguldījums attiecībā uz biomasu saskaņā ar EnG 33.a pantu;

d)    ģeotermālās garantijas saskaņā ar EnG 33. pantu;

e)    kompensācija par atlikušās plūsmas pasākumiem saskaņā ar Ūdens aizsardzības likuma 4 80. panta 2. punktu; un

f)    kompensācija par ekoloģiskās atjaunošanas pasākumiem, kas saistīti ar hidroenerģiju (darbība maksimumslodzes režīmā, nogulšņu plūsmas un zvejas migrācija) saskaņā ar EnG 34. pantu; 

2.    Šveices iestādes apņemas, ka no šā Nolīguma stāšanās spēkā dienas iekārtām, kurām nav piešķirta atkāpe saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 5 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu vai 5. panta 4. punktu, jaunu atbalstu elektroenerģijas ražošanai saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem var piešķirt tikai tad, ja:

—    to pienākums ir pārdot tirgū saražoto elektroenerģiju;

—    tās netiek stimulētas piedāvāt savu produkciju par cenu, kas ir zemāka par to robežizmaksām, un nesaņem darbības atbalstu ražošanai nevienā periodā, kad šīs produkcijas tirgus vērtība ir negatīva.

3.    Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumus beidz piemērot 10 gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, un 1. punkta c) līdz f) apakšpunkta noteikumus beidz piemērot sešus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā. Pēc minēto termiņu beigām Šveices Uzraudzības iestāde iekļauj šos pasākumus savā pastāvīgajā pārskatīšanā saskaņā ar 15. panta 4. punktu.

B IEDAĻA

13. PANTA 3. PUNKTA E) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS
ATBALSTA KATEROGIJAS,
KO VAR UZSKATĪT PAR SADERĪGĀM
AR IEKŠĒJĀ TIRGUS PIENĀCĪGU DARBĪBU

Tālāk norādītās atbalsta kategorijas var uzskatīt par saderīgām ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību:

(..)

C IEDAĻA

13. PANTA 4. PUNKTĀ MINĒTIE GRUPU ATBRĪVOJUMI

Atbalstu uzskata par saderīgu ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un atbrīvo no 14. pantā noteiktajām paziņošanas prasībām, ja to piešķir saskaņā ar materiāltiesiskajiem nosacījumiem, kas izklāstīti šādos noteikumos:

a)    I un III nodaļa Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulā (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (ES OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/651/oj), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2023. gada 23. jūnija Regulu (ES) 2023/1315, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, un Regulu (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (ES OV L 167, 30.6.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1315/oj);

b)    1.–6. pants Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2832/oj).

D IEDAĻA

13. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTAIS DE MINIMIS ATBALSTS

“De minimis atbalsts” nozīme atbilst definīcijai, kas sniegta Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulā (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES OV L, 2023/2831, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2831/oj).

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, “de minimis atbalsts” ir atbalsts tādā nozīmē, kāda tam ir Komisijas 2023. gada 12. decembra Regulā (ES) 2023/2832 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L, 2023/2832, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2382/oj).

________________

IV PIELIKUMS

VALSTS ATBALSTS

14. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTIE VISPĀRĪGIE UN NOZARU TIESĪBU AKTI,

KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBĀ

A IEDAĻA

VISPĀRĪGI UN NOZARU TIESĪBU AKTI

(1)    III daļā un saskaņā ar šā Nolīguma 14. panta 2. punktu Savienība piemēro šādus aktus:

a)    Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (ES OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1589/oj);

b)    Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (ES OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/794/oj), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2016. gada 1. decembra Regulu (ES) 2016/2105, ar ko Regulas (EK) Nr. 794/2004 I pielikumu groza attiecībā uz veidlapu, kas izmantojama paziņošanai par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES OV L 327, 2.12.2016., 19. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2105/oj);

c)    Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (ES OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/651/oj), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2023. gada 23. jūnija Regulu (ES) 2023/1315, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, un Regulu (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (ES OV L 167, 30.6.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1315/oj);

d)    Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (ES OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2012/21(1)/oj);

e)    Komisijas Regula (ES) 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES OV L, 2023/2831, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2831/oj);

f)    Komisijas Regula (ES) 2023/2832 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (ES OV L, 2023/2832, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2832/oj).

(2)    III daļas vajadzībām un saskaņā ar šā Nolīguma 14. panta 3. punktu Šveice izveido un uztur valsts atbalsta uzraudzības sistēmu, kas vienmēr nodrošina tādu uzraudzības un izpildes panākšanas līmeni, kurš ir līdzvērtīgs Savienības piemērotajam līmenim, kā noteikts 14. panta 2. punktā un šīs iedaļas 1. punktā.

B IEDAĻA

KOMISIJAS PAMATNOSTĀDNES, PAZIŅOJUMI
UN LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PRAKSE

(1)    III daļas vajadzībām un saskaņā ar šā Nolīguma 14. panta 3. punktu Šveices uzraudzības iestāde un kompetentās tiesu iestādes Šveicē pienācīgi ņem vērā un, ciktāl iespējams, ievēro attiecīgās pamatnostādnes un paziņojumus, kas ir saistoši Komisijai, kā arī tās lēmumu pieņemšanas praksi, nolūkā nodrošināt tādu uzraudzības un izpildes panākšanas līmeni, kas ir līdzvērtīgs Savienības līmenim.

(2)    Komisija paziņo Apvienotajai komitejai un publicē pamatnostādnes un paziņojumus, ko tā uzskata par būtiskiem saskaņā ar šo Nolīgumu.

________________

V PIELIKUMS

VIDE

Attiecīgie Savienības tiesību akti par vides aizsardzību, kas minēti šā Nolīguma 20. pantā un 27. panta 3. punktā, ir šādi:

1.    32011 L 0092: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (ES OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/92/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32014 L 0052: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (ES OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/52/oj).

2.    32001 L 0042: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2001/42/oj).

3.    32016 L 0802: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (OV L 132, 21.5.2016., 58. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/802/oj).

4.    32010 L 0075: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (ES OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2010/75/oj).

5.    32009 L 0147: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (ES OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/147/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32013 L 0017: Padomes Direktīva 2013/17/ES (2013. gada 13. maijs), ar ko pielāgo dažas direktīvas vides jomā saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (ES OV L 158, 10.6.2013., 193. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/17/oj),

—    32019 R 1010: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs) par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK (ES OV L 170, 25.6.2019., 115. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1010/oj).

6.    32004 L 0035: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (ES OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2004/35/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32006 L 0021: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (ES OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/21/oj),

—    32009 L 0031Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (ES OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/31/oj),

—    32013 L 0030: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK (ES OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/30/oj),

—    32019 R 1010: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs) par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK (ES OV L 170, 25.6.2019., 115. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1010/oj).

________________

VI PIELIKUMS

ATJAUNĪGĀ ENERĢIJA

Ja vien tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi:

—    tiesības un pienākumus, kas paredzēti šajā pielikumā izklāstītajos tiesību aktos attiecībā uz Savienības dalībvalstīm, uzskata par tādiem, kas paredzēti Šveicei;

—    atsauces uz fiziskām vai juridiskām personām, kas dzīvo vai ir iedibinātas Savienības dalībvalstīs, šajos aktos saprot kā atsauces arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas dzīvo vai ir iedibinātas Šveicē.

To piemēro, pilnībā ievērojot šā Nolīguma V daļā ietvertos institucionālos noteikumus.

TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES

1.    32018 L 2001: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (ES OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2018/2001/oj), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32023 L 2413: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (ES OV L, 2023/2413, 31.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2413/oj),

—    32022 R 0759: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/759 (2021. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz metodiku, kā aprēķināt aukstumapgādei un centralizētajai aukstumapgādei izmantotās atjaunīgās enerģijas daudzumu, groza Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumu (ES OV L 139, 18.5.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/759/oj),

—    32024 L1711: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1711 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu (OV L, 2024/1711, 26.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1711/oj).

Direktīvas (ES) 2018/2001 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    direktīvas 2. pantu papildina ar šo:

“Termina definīciju piemēro tikai tad, ja šis termins ir lietots noteikumā, kas ir iekļauts Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveici par elektroenerģiju VI pielikumā.”;

b)    direktīvas 3. pantu pielāgo šādi:

i)    panta 1. punktu nepiemēro;

ii)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“Šveice nosaka indikatīvu mērķrādītāju – 48,4 % atjaunīgās enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā. Apvienotā komiteja pielāgo minēto mērķrādītāju laikposmiem pēc 2030. gada, ņemot vērā Savienībā piemērojamo mērķrādītāju. Šveice vismaz reizi divos gados publicē informāciju un informē Apvienoto komiteju, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveici par elektroenerģiju, par progresu, kas panākts virzībā uz minēto mērķrādītāju, un par Direktīvas (ES) 2018/2001 19. un 26.–31.a panta īstenošanu, kā noteikts minētā Nolīguma VI pielikumā.”;

iii)    panta 3c. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)    zāģbaļķu, finierkluču, rūpniecisko apaļkoku, celmu un sakņu izmantošanai elektroenerģijas ražošanai.”;

iv)    panta 3.c punkta b) apakšpunktu un 4., 5. un 6. punktu nepiemēro;

v)    panta 4.a punktu pielāgo šādi:

“4.a    Šveice izveido satvaru, kas var ietvert atbalsta shēmas un pasākumus atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumu plašākai izmantošanai, dodot iespēju atjaunīgās elektroenerģijas izmantojumu izvērst tādā līmenī, kas atbilst šā panta 2. punktā minētajam nacionālajam mērķrādītājam. Konkrētāk, ar minēto satvaru pievēršas atlikušajiem šķēršļiem, kas liedz panākt augstu atjaunīgās elektroenerģijas apgādes līmeni, tiem, kas liedz attīstīt vajadzīgo pārvades, sadales un uzkrāšanas infrastruktūru, tajā skaitā apvienotās enerģijas krātuves. Izstrādājot minēto satvaru, Šveice ņem vērā papildu atjaunīgo elektroenerģiju, kas vajadzīga pieprasījuma apmierināšanai transporta nozarē, rūpniecībā, ēku sektorā, siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo kurināmo/degvielu ražošanai.”;

c)    direktīvas 5. pantu nepiemēro;

d)    direktīvas 8.–14. pantu nepiemēro;

e)    direktīvas 15. pantu un 15.b līdz 16.f pantu nepiemēro; tā vietā Šveice saglabā un ievieš salīdzināmus noteikumus, lai sasniegtu mērķi palielināt no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru. Šie noteikumi aptver tādus jautājumus kā:

i)    tādu teritoriju piešķiršana, kurās var būvēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas;

ii)    sabiedrības līdzdalība;

iii)    ātras un efektīvas atļauju piešķiršanas procedūras;

iv)    atbilstošs sabiedrības interešu statuss attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem;

f)    direktīvas 15.a pantu nepiemēro;

g)    direktīvas 17. pantu nepiemēro;

h)    direktīvas 18. panta 1., 2. un 4. līdz 6. punktu nepiemēro;

i)    direktīvas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Šveice izveido sistēmu ar mērķi nodrošināt pietiekamu skaitu apmācītu un kvalificētu uzstādītāju saistībā ar i) visu veidu atjaunīgo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām ēkās, rūpniecībā un lauksaimniecībā, ii) saules fotoelementu sistēmām, arī sistēmām ar enerģijas uzkrāšanu, un iii) uzlādes punktiem, kas nodrošina pieprasījumreakciju, lai apkalpotu atjaunīgās enerģijas pieaugumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķrādītāju, kurš noteikts saskaņā ar 3. panta 2. punktu.”;

j)    Šveice nepiemēro direktīvas 19. pantu citiem enerģijas veidiem, kas nav elektroenerģija, kas ražota no zāģbaļķiem, finierklučiem, rūpnieciskajiem apaļkokiem, celmiem un saknēm;

k)    direktīvas 20. pantu un 20.a panta 3. un 4. punktu nepiemēro;

l)    direktīvas 20.a panta 1., 2. un 5. punktu piemēro trīs gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā;

m)    direktīvas 21. un 22. pantu nepiemēro; tā vietā Šveice elektroenerģijas jomā saglabā un ievieš salīdzināmus noteikumus par atjaunīgās enerģijas pašpatērētājiem un atjaunīgās enerģijas energokopienām;

n)    direktīvas 22.a–25. pantu nepiemēro;

o)    direktīvas 26. pantu papildina ar šo:

“Šveice var noteikt, ka no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražotu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu/kurināmo īpatsvars ir 0 %.”;

p)    direktīvas 27. panta 1.–5. punktu nepiemēro;

q)    direktīvas 28. panta 6. un 7. punktu nepiemēro;

r)    direktīvas 29. panta 7.a un 7.b punktu nepiemēro;

s)    direktīvas 29.a panta 2. punktu nepiemēro;

t)    direktīvas 30. pantu groza šādi:

i)    panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja atjaunīgās degvielas ir jāieskaita 3. panta 2. punktā minētajos mērķrādītājos, dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem ar obligātu, neatkarīgu un pārredzamu revīziju, saskaņā ar īstenošanas aktu, kas pieņemts, ievērojot šā panta 8. punktu, pierādīt, ka ir izpildīti 29. panta 2.–7. un 10. punktā un 29.a panta 1. punktā noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījuma kritēriji attiecībā uz atjaunīgajiem kurināmajiem/degvielām. Šajā nolūkā tās uzņēmējiem prasa izmantot masas bilances sistēmu, kura:”;

ii)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Ja sūtījums tiek pārstrādāts, informāciju par sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītājiem koriģē un sadala starp galaproduktiem saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)    ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmos/degvielu vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā/degvielas ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp šādai ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu;

b)    ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst vairākus galaproduktus, kas paredzēti biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmos/degvielu vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā/degvielas ražošanai, katram galaproduktam piemēro atsevišķu pārrēķina koeficientu un izmanto atsevišķu masas bilanci.”;

iii)    panta 3. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz uzticamu informāciju par 29. panta 2. līdz 7. un 10. punktā un 29.a panta 1. punktā noteikto ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriju izpildi un ka uzņēmēji attiecīgajai dalībvalstij pēc pieprasījuma dara pieejamus datus, kas izmantoti minētās informācijas sagatavošanai.”;

iv)    panta 3. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā punktā noteiktos pienākumus piemēro neatkarīgi no tā, vai atjaunīgie kurināmie/degvielas ir ražoti Savienībā vai tiek importēti Savienībā.”;

v)    panta 10. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“10.    Pēc Šveices pieprasījuma, kura pamatā var būt uzņēmēja pieprasījums, Komisija, balstoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, pārbauda, vai attiecībā uz atjaunīgo kurināmo/degvielu avotu ir izpildīti 29. panta 2. līdz 7. un 10. punktā un 29.a panta 1. punktā noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji.”;

vi)    panta 10. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“a)    atjaunīgos kurināmos/degvielas no šā avota ņemt vērā 29. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām vajadzībām; vai

b)    atkāpjoties no 9. punkta, prasīt, lai piegādātāji, kas piegādā atjaunīgos kurināmos/degvielas no šā avota, sniegtu papildu pierādījumus par atbilstību minētajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma sliekšņiem.”;

u)    direktīvas 31.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Līdz 2024. gada 21. novembrim Komisija nodrošina, ka tiek izveidota Savienības datubāze, kas dod iespēju izsekot šķidrajiem un gāzveida atjaunīgajiem kurināmajiem/degvielām (“Savienības datubāze”).”;

v)    direktīvas 32.–39. pantu nepiemēro;

w)    direktīvas I, IA, IV un VIII pielikumu nepiemēro;

x)    direktīvas IX pielikuma A daļas a) un p) punktu nepiemēro;

y)    direktīvas X un XI pielikumu nepiemēro.

2.    32019 R807: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/807 (2019. gada 13. marts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (ES OV L 133, 21.5.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/807/oj);

3.    32023 R 1184: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1184 (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu (ES OV L 157, 20.6.2023., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/1184/oj);

4.    32024 R 1408: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1408, ar ko Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/1184 groza attiecībā uz tehniska termina saskaņošanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (ES OV L, 2024/1408, 21.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1408/oj);

5.    32023 R 1640: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1640 (2023. gada 5. jūnijs) par metodiku tādas transporta biodegvielas un biogāzes īpatsvara noteikšanai, ko ražo no biomasas, kuru pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajām degvielām (ES OV L 205, 18.8.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/1640/oj);

6.    32023 R 1185: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1185 (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām (OV L 157, 20.6.2023., 20. lpp., http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/1185/oj).

Deleģētās regulas (ES) 2023/1185 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    Deleģētās regulas (ES) 2023/1185 noteikumus par to, kā aprēķināt mērķrādītājus no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtām degvielām un elektroenerģijai, ko piegādā transporta nozarei, un mērķrādītājus modernajām biodegvielām un biogāzei, atsaucoties uz Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktu, nepiemēro;

b)    Deleģētās regulas (ES) 2023/1185 noteikumus par reciklēta oglekļa degvielām nepiemēro.

7.    32022 R 2448: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2448 (2022. gada 13. decembris), ar ko nosaka operacionālos norādījumus par pierādījumiem, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem meža biomasas ilgtspējas kritērijiem (ES OV L 320, 14.12.2022., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/2448/oj);

8.    32022 D 599: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/599 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Biomass Biofuels Sustainability voluntary scheme (2BSvs) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 173. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/599/oj);

9.    32022 D 600: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/600 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Bonsucro EU atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 176. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/600/oj);

10.    32022 D 601: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/601 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Better Biomass atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 179. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/601/oj);

11.    32022 D 602: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/602 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas International Sustainability & Carbon Certification- ISCC EU atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 182. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/602/oj);

12.    32022 D 604: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/604 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Red Tractor Farm Assurance Crops and Sugar Beet Scheme atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 188. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/604/oj);

13.    32022 D 605: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/605 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas REDcert-EU atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 191. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/605/oj);

14.    32022 D 606: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/606 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Round Table on Responsible Soy with EU RED Requirements (RTRS EU RED) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 194. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/606/oj);

15.    32022 D 607: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/607 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Roundtable on Sustainable Biomaterials (RSB) EU RED atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 197. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/607/oj);

16.    32022 D 608: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/608 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Scottish Quality Crops Farm Assurance Scheme (SQC) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 200. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/608/oj);

17.    32022 D 609: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/609 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas SURE atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 203. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/609/oj);

18.    32022 D 610: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/610 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Trade Assurance Scheme for Combinable Crops (TASCC) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 206. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/610/oj);

19.    32022 D 611: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/611 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Universal Feed Assurance Scheme (UFAS) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 114, 12.4.2022., 209. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/611/oj);

20.    32022 D 2461: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2461 (2022. gada 14. decembris), ar kuru shēmu KZR INiG atzīst par derīgu tam, lai pierādītu atbilstību prasībām, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktas attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām, un atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/603 (ES OV L 321, 15.12.2022., 38. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/2461/oj);

21.    32022 D 1657: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1657 (2022. gada 26. septembris) par brīvprātīgās shēmas Sustainable Biomass Program atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 249, 27.9.2022., 53. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/1657/oj);

22.    32022 D 1656: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1656 (2022. gada 26. septembris) par Austrijas lauksaimniecības sertifikācijas shēmas (AACS) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām (ES OV L 249, 27.9.2022., 50. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/1656/oj);

23.    32022 R 996: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/996 (2022. gada 14. jūnijs) par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (ES OV L 168, 27.6.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/996/oj);

24.    32022 D 1655: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1655 (2022. gada 26. septembris) par ziņojuma ar informāciju par siltumnīcefekta gāzu tipiskās emisijas no sojas audzēšanas Argentīnā atzīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 31. panta 3. un 4. punktu (ES OV L 249, 27.9.2022., 47. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/1655/oj);

25.    32024 D 861: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2024/861 (2024. gada 15. marts) par ziņojuma, arī informācijas par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no eļļas rapšu (rapšu) audzēšanas Kanādā, atzīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 31. panta 3. un 4. punktu (ES OV L, 2024/861, 19.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2024/861/oj);

26.    32023 D 1760: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1760 (2023. gada 11. septembris) par ziņojuma, tostarp informācijas par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no eļļas rapšu (rapšu) audzēšanas Austrālijā, atzīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 31. panta 3. un 4. punktu (ES OV L 224, 12.9.2023., 105. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2023/1760/oj).

________________

VII PIELIKUMS

PIELIKUMS PAR ŠĀ NOLĪGUMA 49. PANTA PIEMĒROŠANU

1. PANTS

To Savienības aģentūru darbību, informācijas sistēmu un citu darbību saraksts,
saistībā ar kurām Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu

Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu:

a)    aģentūrās:

—    Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/942, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 158, 14.6.2019., 22. lpp., kā to piemēro saskaņā ar Nolīguma I pielikumu), ņemot vērā šā Nolīguma darbības jomu, 85 % apmērā no Savienības subsīdiju budžeta pozīcijas attiecīgajā gadā;

b)    informācijas sistēmās:

—    Savienības datubāze, kas izveidota Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp., kā to piemēro saskaņā ar Nolīguma VI pielikumu);

c)    citās darbībās:

nav;

2. PANTS

Maksāšanas kārtība

1.    Maksājumus, kas jāveic saskaņā ar šā Nolīguma 49. pantu, veic saskaņā ar šo pantu.

2.    Izdodot pieprasījumu iemaksāt līdzekļus par attiecīgo finanšu gadu, Komisija paziņo Šveicei šādu informāciju:

a)    darbības iemaksas summa un

b)    dalības maksas summa.

3.    Komisija pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā katra finanšu gada 16. aprīlī, paziņo Šveicei šādu informāciju par Šveices dalību:

a)    saistību apropriāciju summas, kas iekļautas attiecīgā gada Savienības apstiprinātajā budžetā attiecīgās Savienības budžeta dotāciju pozīcijā(-ās), saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts 1. pantā, un saistību apropriāciju summas attiecībā uz apstiprināto Savienības attiecīgā gada budžetu informācijas sistēmām un citām darbībām, kas attiecas uz Šveices dalību saskaņā ar 1. pantu;

b)    dalības maksas summu, kas minēta šā Nolīguma 49. panta 7. punktā; un

c)    attiecībā uz aģentūrām N+1 gadā – budžeta saistību summas, kas uzņemtas par N gadā apstiprinātajām saistību apropriācijām attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) saistībā ar Savienības gada budžetu un kas iekļautas attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdijas pozīcijā(-ās) N gadā.

4.    Pamatojoties uz budžeta projektu, Komisija sniedz 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās informācijas aplēsi, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā līdz finanšu gada 1. septembrim.

5.    Eiropas Komisija vēlākais līdz katra finanšu gada 16. aprīlim un, ja tas attiecas uz attiecīgo aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību, ne agrāk kā katra finanšu gada 22. oktobrī un ne vēlāk kā katra finanšu gada 31. oktobrī nosūta Šveicei pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas atbilst Šveices ieguldījumam saskaņā ar šo Nolīgumu attiecībā uz katru no aģentūrām, informācijas sistēmām un citām darbībām, kurās Šveice piedalās.

6.    Šā panta 5. punktā minēto(-s) uzaicinājumu(-s) veikt iemaksu strukturē pa daļām šādi:

a)    katra gada pirmā iemaksa saistībā ar pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas jāizdod līdz 16. aprīlim, atbilst summai, kura nepārsniedz 4. punktā minētās attiecīgās aģentūras, informācijas sistēmas vai citas darbības gada finansiālās iemaksas aplēses ekvivalentu.

Šveice samaksā šajā uzaicinājumā veikt iemaksu norādīto summu vēlākais 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots uzaicinājums veikt iemaksu;

b)    attiecīgā gadījumā gada otrā iemaksa saistībā ar pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas jāizdod ne agrāk kā 22. oktobrī un ne vēlāk kā 31. oktobrī, atbilst starpībai starp 4. punktā minēto summu un 5. punktā minēto summu, ja 5. punktā minētā summa ir lielāka.

Šveice pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu samaksā vēlākais līdz 21. decembrim.

Attiecībā uz katru pieprasījumu iemaksāt līdzekļus Šveice var veikt atsevišķus maksājumus par katru aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību. 

7.    Par pirmo šā Nolīguma īstenošanas gadu Komisija izdod vienu pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, un to izdod 90 dienu laikā pēc šā Nolīguma parakstīšanas.

Šveice samaksā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots pieprasījums iemaksāt līdzekļus.

8.    Par katru finansiālā ieguldījuma kavējumu Šveice maksā nokavējuma procentus attiecībā uz nesamaksāto summu no maksājuma termiņa dienas līdz dienai, kurā minētā nesamaksātā summa ir samaksāta pilnā apmērā.

Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko savām kapitāla refinansēšanas operācijām piemēro Eiropas Centrālā banka, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā ir maksāšanas termiņš, vai 0 %, atkarībā no tā, kura ir lielāka, un kam ir pieskaitīti 3,5 procentpunkti.

3. PANTS

Šveices finansiālā ieguldījuma Savienības aģentūrās korekcija,
ņemot vērā īstenošanu

Šveices finansiālā ieguldījuma Savienības aģentūrās korekciju veic N+1 gadā, kad sākotnējo darbības iemaksu koriģē uz augšu vai uz leju par starpību starp sākotnējo darbības iemaksu un koriģēto iemaksu, ko aprēķina, piemērojot N gada iemaksu skalu to budžeta saistību summai, kas uzņemtas par saistību apropriācijām, kuras apstiprinātas N gadā attiecīgajā(-ās) Savienības subsīdiju budžeta pozīcijā(-ās). Ja piemērojams, attiecībā uz katru aģentūru ņem vērā uz procentuālo daļu balstīto koriģēto darbības iemaksu, kā noteikts 1. pantā.

4. PANTS

Pārejas pasākumi

Ja šā Nolīguma spēkā stāšanās diena nav 1. janvāris, šo pantu piemēro, atkāpjoties no 2. panta.

Nolīguma īstenošanas pirmajā gadā attiecībā uz konkrētajā gadā veicamo darbības iemaksu, kas piemērojama attiecīgajai aģentūrai, informācijas sistēmai vai citai darbībai, kā noteikts saskaņā ar Nolīguma 49. pantu un šā pielikuma 1.–3. pantu, darbības iemaksu samazina pro rata temporis, reizinot maksājamās gada darbības iemaksas summu ar šādu dienu skaitu:

a)    kalendāro dienu skaits no Nolīguma spēkā stāšanās dienas līdz attiecīgā gada 31. decembrim; un

b)    kopējais kalendāro dienu skaits attiecīgajā gadā.

________________

PROTOKOLS

PROTOKOLS PAR ŠĶĪRĒJTIESU

I NODAĻA

IEVADNOTEIKUMI

I.1. PANTS

Tvērums

Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm (turpmāk “puses”) iesniedz strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šā Nolīguma 32. panta 2. punktu vai 33. panta 2. punktu, piemēro šajā Protokolā izklāstītos noteikumus.

I.2. PANTS

Kancelejas un sekretariāta pakalpojumi

Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas Starptautiskais birojs (turpmāk “Starptautiskais birojs”) pilda kancelejas funkcijas un sniedz vajadzīgos sekretariāta pakalpojumus.

I.3. PANTS

Paziņojumi un termiņu aprēķināšana

1.    Paziņojumus (arī priekšlikumus) var nosūtīt, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, kas apliecina to nosūtīšanu vai ļauj tos sertificēt.

2.    Šādus paziņojumus var nosūtīt elektroniski tikai tad, ja puse tieši šim nolūkam ir norādījusi attiecīgu e-adresi vai to šīm vajadzībām atļāvusi izmantot.

3.    Šādus paziņojumus, ko iesniedz pusēm, attiecībā uz Šveici nosūta Šveices Federālā ārlietu departamenta Eiropas nodaļai un attiecībā uz Savienību – Komisijas Juridiskajam dienestam.

4.    Jebkurš šajā Protokolā noteiktais termiņš sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma vai darbības veikšanas. Ja dokumenta iesniegšanas pēdējā diena ir Savienības iestāžu vai Šveices valdības brīvdiena, dokumenta iesniegšanas termiņš beidzas nākamajā darbdienā. Ieskaita brīvdienas, kas ietilpst šajā laikposmā.

I.4. PANTS

Paziņojums par vēršanos šķīrējtiesā

1.    Puse, kas ierosina izmantot šķīrējtiesu (turpmāk “prasītājs”), nosūta otrai pusei (turpmāk “atbildētājs”) un Starptautiskajam birojam paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

2.    Šķīrējtiesas procesu uzskata par uzsāktu nākamajā dienā pēc tam, kad atbildētājs saņēmis paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

3.    Paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā iekļauj šādu informāciju:

a)    prasība nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā;

b)    pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

c)    prasītāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

d)    tiesvedības juridiskais pamats ir šā Nolīguma 32. panta 2. punkts vai 33. panta 2. punkts, kā arī:

i)    šā Nolīguma 32. panta 2. punktā minētajos gadījumos – jautājums, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās komitejas darba kārtībā saskaņā ar šā Nolīguma 32. panta 1. punktu; un

ii)    šā Nolīguma 33. panta 2. punktā minētajos gadījumos – šķīrējtiesas lēmums, visi šā Nolīguma 32. panta 5. punktā minētie īstenošanas pasākumi un apstrīdētie kompensācijas pasākumi;

e)    norāde uz jebkuru noteikumu, kas izraisa strīdu vai ir ar to saistīts;

f)    īss strīda apraksts un

g)    informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

4.    šā Nolīguma 32. panta 3. punktā minētajos gadījumos paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā var iekļaut arī informāciju par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Jebkādas pretenzijas par paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā nepietiekamību neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

I.5. PANTS

Atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā

1.    Atbildētājs 60 dienu laikā pēc paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā saņemšanas nosūta prasītājam un Starptautiskajam birojam atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, kurā iekļauj šādu informāciju:

a)    pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

b)    atbildētāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

c)    atbilde uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar I.4. panta 3. punkta d) līdz f) apakšpunktu, un

d)    informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

2.    Šā Nolīguma 32. panta 3. punktā minētajos gadījumos atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā var ietvert arī atbildi uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar šā Protokola I.4. panta 4. punktu, un informāciju par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

3.    Tas, ka atbildētājs nesniedz atbildi vai sniedz nepilnīgu vai novēlotu atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

4.    Ja atbildētājs savā atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā pieprasa, lai šķīrējtiesā būtu pieci šķīrējtiesneši, prasītājs ieceļ papildu šķīrējtiesnesi 30 dienu laikā pēc atbildes saņemšanas uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

I.6. PANTS

Pārstāvniecība un palīdzība

1.    Puses šķīrējtiesā pārstāv viens vai vairāki pārstāvji. Pārstāvim var palīdzēt padomdevēji vai advokāti.

2.    Par visām pārstāvju vai viņu adrešu izmaiņām paziņo otrai pusei, Starptautiskajam birojam un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa var jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma pieprasīt pierādījumus par pilnvarām, kas piešķirtas pušu pārstāvjiem.

II NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS

II.1. PANTS

Šķīrējtiesnešu skaits

Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši. Ja prasītājs savā paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā vai atbildētājs atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā to lūdz, šķīrējtiesā ir pieci šķīrējtiesneši.

II.2. PANTS

Šķīrējtiesnešu iecelšana

1.    Ja paredzēts iecelt trīs šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās vienu no viņiem. Divi pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2.    Ja paredzēts iecelt piecus šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās divus no tiem. Četri pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās piekto šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

3.    Ja 30 dienu laikā pēc pēdējā pušu ieceltā šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesneši nav panākuši vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāja izvēli, priekšsēdētāju ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs.

4.    Lai palīdzētu izraudzīties šķīrējtiesnešus šķīrējtiesas izveidošanai, izstrādā un vajadzības gadījumā atjaunina personu, kurām ir 6. punktā minētā kvalifikācija, indikatīvu sarakstu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā, kas noslēgts (..) (turpmāk “Nolīgums veselības jomā”), Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (turpmāk “Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību”), un Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu, kas noslēgts (..), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā (turpmāk “Nolīgums par regulāru finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienībā”). Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu Nolīguma vajadzībām.

5.    Ja kāda puse neieceļ šķīrējtiesnesi, Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ieceļ šo šķīrējtiesnesi no 4. punktā minētā saraksta. Ja šāda saraksta nav, šķīrējtiesnesi ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību no personām, kuras viena puse vai abas puses ir oficiāli ierosinājušas 4. punkta vajadzībām.

6.    Šķīrējtiesas sastāvā ir augsti kvalificētas personas, kuras var būt un var nebūt saistītas ar pusēm un kurām ir garantēta neatkarība un interešu konfliktu neesība, kā arī plaša pieredze. Konkrētāk, tās ir apliecinājušas speciālās zināšanas tieslietās un jautājumos, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, tās nesaņem norādījumus no pusēm un tās rīkojas patstāvīgi un nesaņem norādījumus no kādas organizācijas vai valdības jautājumos, kas saistīti ar strīdu. Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir arī pieredze strīdu izšķiršanas procedūrās.

II.3. PANTS

Šķīrējtiesnešu deklarācijas

1.    Ja tiek apsvērta personas iecelšana par šķīrējtiesnesi, šī persona ziņo par visiem apstākļiem, kas varētu radīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti vai neatkarību. No iecelšanas brīža un visā šķīrējtiesas procesā šķīrējtiesnesis nekavējoties ziņo par šādiem apstākļiem pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem, ja tas jau nav izdarīts iepriekš.

2.    Jebkuru šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kas varētu radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti vai neatkarību.

3.    Puse var pieprasīt tās ieceltā šķīrējtiesneša noraidīšanu tikai tāda iemesla dēļ, kas tai kļuvis zināms pēc tā iecelšanas.

4.    Ja šķīrējtiesnesis nerīkojas vai ja šķīrējtiesnesim de jure vai de facto nav iespējams pildīt savus pienākumus, piemēro II.4. pantā noteikto šķīrējtiesnešu noraidīšanas procedūru.

II.4. PANTS

Šķīrējtiesnešu noraidīšana

1.    Ikviena puse, kas vēlas noraidīt kādu šķīrējtiesnesi, iesniedz noraidīšanas pieprasījumu 30 dienu laikā no dienas, kad tai paziņots par minētā šķīrējtiesneša iecelšanu, vai 30 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par II.3. pantā minētajiem apstākļiem.

2.    Noraidīšanas pieprasījumu nosūta otrai pusei, noraidītajam šķīrējtiesnesim, pārējiem šķīrējtiesnešiem un Starptautiskajam birojam. Tajā izklāsta noraidīšanas pieprasījuma iemeslus.

3.    Ja ir iesniegts noraidīšanas pieprasījums, otra puse var apmierināt noraidīšanas pieprasījumu. Attiecīgais šķīrējtiesnesis var arī sevi atstatīt. Noraidīšanas pieprasījuma apmierināšana vai sevis atstatīšana nenozīmē, ka tiek atzīti noraidīšanas iemesli.

4.    Ja 15 dienu laikā pēc noraidīšanas pieprasījuma paziņošanas otra puse neapmierina noraidīšanas pieprasījumu vai attiecīgais šķīrējtiesnesis sevi neatstata, puse, kas pieprasījusi noraidīšanu, var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāru pieņemt lēmumu par noraidīšanu.

5.    Ja vien puses nevienojas citādi, 4. punktā minētajā lēmumā norāda šāda lēmuma iemeslus.

II.5. PANTS

Šķīrējtiesneša aizstāšana

1.    Ievērojot šā panta 2. punktu, ja šķīrējtiesas procesa laikā ir jāaizstāj kāds šķīrējtiesnesis, aizstājēju ieceļ vai izraugās saskaņā ar II.2. pantā noteikto procedūru, ko piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei. Minēto procedūru piemēro pat tad, ja viena puse nav izmantojusi savas tiesības iecelt aizstājamo šķīrējtiesnesi vai piedalīties tā iecelšanā.

2.    Šķīrējtiesneša aizstāšanas gadījumā procedūru atsāk tajā posmā, kad aizstātais šķīrējtiesnesis beidz pildīt savas funkcijas, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi.

II.6. PANTS

Atbrīvošana no atbildības

Izņemot tīšu pārkāpumu vai rupjas nolaidības gadījumus, puses, ciktāl to pieļauj piemērojamie tiesību akti, atsakās no jebkādas prasības pret šķīrējtiesnešiem par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar šķīrējtiesu.

III NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

III.1. PANTS

Vispārīgie noteikumi

1.    Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kurā pēdējais šķīrējtiesnesis ir pieņēmis savu iecelšanu amatā.

2.    Šķīrējtiesa nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pusēm un to, ka piemērotā procesa posmā katrai no tām ir pietiekama iespēja aizstāvēt savas tiesības un izklāstīt savus argumentus. Šķīrējtiesa vada šķīrējtiesas procedūru tā, lai izvairītos no kavēšanās un nevajadzīgiem izdevumiem un lai nodrošinātu strīda izšķiršanu starp pusēm.

3.    Ja šķīrējtiesa pēc pušu uzklausīšanas nenolemj citādi, tiek rīkota tiesas sēde.

4.    Ja puse nosūta paziņojumu šķīrējtiesai, tā to dara ar Starptautiskā biroja starpniecību un vienlaikus nosūta kopiju otrai pusei. Starptautiskais birojs nosūta minētā paziņojuma kopiju katram šķīrējtiesnesim.

III.2. PANTS

Šķīrējtiesas vieta

Šķīrējtiesas process notiek Hāgā. Ja to prasa ārkārtas apstākļi, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā citā vietā, ko tā uzskata par piemērotu savām apspriedēm.

III.3. PANTS

Valoda

1.    Šķīrējtiesas procedūras valodas ir franču un angļu valoda.

2.    Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai visiem dokumentiem, kas pievienoti prasības pieteikumam vai aizstāvības rakstam, un visiem citiem procedūras laikā iesniegtajiem dokumentiem, kas sagatavoti oriģinālvalodā, pievieno tulkojumu vienā no tiesvedības valodām.

III.4. PANTS

Prasības pieteikums

1.    Prasītājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību nosūta rakstisku prasības pieteikumu atbildētājam un šķīrējtiesai. Prasītājs var nolemt I.4. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par prasības pieteikumu, ja tas atbilst arī šā panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

2.    Prasības pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

a)    informācija, kas norādīta I.4. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunktā;

b)    faktu izklāsts, kas iesniegts prasības pamatojumam, un

c)    juridiskie argumenti, kas izvirzīti prasības pieteikuma pamatojumam.

3.    Prasības pieteikumam, ciktāl iespējams, pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis prasītājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem. Šā Nolīguma 32. panta 3. punktā minētajos gadījumos prasības pieteikumā, ciktāl iespējams, iekļauj arī informāciju par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

III.5. PANTS

Aizstāvības raksts

1.    Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību prasītājam un šķīrējtiesai nosūta rakstveida aizstāvības rakstu. Atbildētājs var nolemt atbildi uz I.5. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par aizstāvības rakstu ar nosacījumu, ka atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā atbilst arī šā panta 2. punkta nosacījumiem.

2.    Aizstāvības rakstā sniedz atbildi uz prasības pieteikuma punktiem, kas norādīti saskaņā ar šā Protokola III.4. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu. Ciktāl iespējams, tam pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis atbildētājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem. Šā Nolīguma 32. panta 3. punktā minētajos gadījumos aizstāvības rakstā, ciktāl iespējams, iekļauj arī informāciju par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

3.    Aizstāvības rakstā vai vēlākā šķīrējtiesas procesa posmā, ja šķīrējtiesa nolemj, ka kavēšanās ir pamatota ar attiecīgiem apstākļiem, atbildētājs var iesniegt pretprasību ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa ir kompetenta to izskatīt.

4.    Pretprasībai piemēro III.4. panta 2. un 3. punktu.

III.6. PANTS

Šķīrējtiesas jurisdikcija

1.    Šķīrējtiesa lemj par to, vai tai ir jurisdikcija, pamatojoties uz šā Nolīguma 32. panta 2. punktu vai 33. panta 2. punktu.

2.    Šā Nolīguma 32. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai ir pilnvaras izskatīt jautājumu, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās komitejas darba kārtībā saskaņā ar šā Nolīguma 32. panta 1. punktu.

3.    Šā Nolīguma 33. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai, kas izskatīja galveno lietu, ir pilnvaras pārbaudīt apstrīdēto kompensācijas pasākumu samērīgumu, arī gadījumos, kad šie pasākumi pilnībā vai daļēji ir veikti saskaņā ar citu divpusēju nolīgumu ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice.

4.    Iebildi par šķīrējtiesas jurisdikcijas neesību iesniedz vēlākais aizstāvības rakstā vai – pretprasības gadījumā – atbildē. Tas, ka puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi vai ir piedalījusies tā iecelšanā, neatņem tai tiesības iesniegt šādu iebildi. Iebildi par to, ka strīds varētu pārsniegt šķīrējtiesas pilnvaras, iesniedz, tiklīdz šķīrējtiesas procesa laikā tiek izvirzīts jautājums, kas, iespējams, pārsniedz tās pilnvaras. Katrā ziņā šķīrējtiesa var apmierināt iebildi, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa beigām, ja tā uzskata, ka kavēšanās notikusi pamatotu iemeslu dēļ.

5.    Šķīrējtiesa var lemt par 4. punktā minēto iebildi, izskatot to kā prejudiciālu jautājumu vai arī lēmumā par lietas būtību.

III.7. PANTS

Cita rakstiski sniedzama informācija

Šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar pusēm lemj par to, kādu citu rakstiski sniedzamu informāciju puses iesniedz vai var iesniegt papildus prasības pieteikumam un aizstāvības rakstam, un nosaka to iesniegšanas termiņu.

III.8. PANTS

Termiņi

1.    Šķīrējtiesas noteiktie termiņi rakstisko dokumentu – arī prasības pieteikuma un aizstāvības raksta – paziņošanai nepārsniedz 90 dienas, ja vien puses nevienojas citādi.

2.    Šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu 12 mēnešu laikā pēc tās izveides dienas. Ārkārtas apstākļos, kad radušās īpašas grūtības, šķīrējtiesa var pagarināt šo termiņu par ne vairāk kā trim papildu mēnešiem.

3.    Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus samazina uz pusi:

a)    pēc prasītāja vai atbildētāja lūguma, ja 30 dienu laikā pēc minētā lūguma šķīrējtiesa, uzklausījusi otru pusi, nolemj, ka lieta ir steidzama; vai

b)    tā vienojas ieinteresētās puses.

4.    Nolīguma 33. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad saskaņā ar Nolīguma 33. panta 1. punktu ir paziņots par kompensācijas pasākumiem.

III.9. PANTS

Griešanās Eiropas Savienības Tiesā

1.    Piemērojot protokola 29. pantu un 32. panta 3. punktu, šķīrējtiesa griežas Eiropas Savienības Tiesā.

2.    Šķīrējtiesa var griezties Eiropas Savienības Tiesā jebkurā tiesvedības brīdī ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa spēj pietiekami precīzi noteikt lietas juridisko un faktisko pamatu un tajā izvirzītos juridiskos jautājumus.

Tiesvedību šķīrējtiesā aptur līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi attiecīgu nolēmumu.

3.    Katra puse var nosūtīt šķīrējtiesai pamatotu lūgumu griezties Eiropas Savienības Tiesā. Šķīrējtiesa noraida šādu lūgumu, ja tā uzskata, ka nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi saistībā ar griešanos Eiropas Savienības Tiesā. Ja šķīrējtiesa noraida puses lūgumu griezties Eiropas Savienības Tiesā, tā savu lēmumu pamato lēmumā par lietas būtību.

4.    Šķīrējtiesa griežas Eiropas Savienības Tiesā, nosūtot tai paziņojumu. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)    īss strīda apraksts

b)    attiecīgais Savienības tiesību akts(-i) un/vai šā Nolīguma noteikums(-i) un

c)    Savienības tiesību jēdziens, kas jāinterpretē saskaņā ar šā Nolīguma 29. panta 2. punktu.

Šķīrējtiesa paziņo pusēm par griešanos Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Eiropas Savienības Tiesa pēc analoģijas piemēro iekšējo reglamentu, kas piemērojams, īstenojot tās jurisdikciju sniegt prejudiciālu nolēmumu par Līgumu un Savienības iestāžu un struktūru pieņemto aktu interpretāciju.

6.    Pārstāvji un advokāti, kas ir pilnvaroti pārstāvēt puses šķīrējtiesā saskaņā ar I.4., I.5., III.4. un III.5. pantu, ir pilnvaroti pārstāvēt puses Eiropas Savienības Tiesā.

III.10. PANTS

Pagaidu noregulējuma pasākumi

1.    Šā Nolīguma 33. panta 2. punktā minētajos gadījumos jebkura puse jebkurā šķīrējtiesas procedūras posmā var pieprasīt pagaidu noregulējumu, kas ietver kompensācijas pasākumu apturēšanu.

2.    Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri pirmšķietami pamato prasīto pagaidu noregulējumu. Tajos ietver visus pieejamos pierādījumus un pierādījumu piedāvājumus, lai pamatotu pagaidu noregulējuma noteikšanu.

3.    Puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ar Starptautiskā biroja starpniecību rakstiski nosūta savu pieteikumu otrai pusei un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa nosaka īsu termiņu, kurā šī otra puse var iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus.

4.    Šķīrējtiesa viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par apstrīdēto kompensācijas pasākumu apturēšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    šķīrējtiesa pirmšķietami ir apmierināta ar lietas būtību, uz ko savā pieteikumā norādījis lietas dalībnieks, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu;

b)    šķīrējtiesa uzskata, ka, gaidot galīgo lēmumu, puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ciestu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, ja kompensācijas pasākumi netiktu apturēti, un

c)    kaitējums, ko apstrīdēto kompensācijas pasākumu tūlītēja piemērošana radītu pusei, kura lūdz piemērot pagaidu noregulējumu, ir lielāks par interesi par šo pasākumu tūlītēju un rezultatīvu piemērošanu.

5.    Procedūras apturēšanu, kas minēta III.9. panta 2. punkta otrajā daļā, nepiemēro tiesvedībā, kas notiek saskaņā ar šo pantu.

6.    Lēmumam, ko šķīrējtiesa pieņem saskaņā ar 4. punktu, ir tikai pagaidu spēks, un tas neskar šķīrējtiesas lēmumu par lietas būtību.

7.    Ja vien lēmumā, ko šķīrējtiesa pieņēmusi saskaņā ar šā panta 4. punktu, nav noteikts agrāks apturēšanas beigu datums, apturēšana zaudē spēku, kad ir pieņemts galīgais lēmums saskaņā ar šā Nolīguma 33. panta 2. punktu.

8.    Lai novērstu šaubas, šā panta nolūkos tiek saprasts, ka, apsverot puses, kas pieprasa pagaidu noregulējumu, un otras puses attiecīgās intereses, šķīrējtiesa ņem vērā pušu fizisko personu un uzņēmēju intereses, bet šis apsvērums šādām personām vai uzņēmējiem nepiešķir nekādas tiesības šķīrējtiesā.

III.11. PANTS

Pierādījumi

1.    Katra puse sniedz pierādījumus par faktiem, kas veido tās prasības vai aizstāvības pamatojumu.

2.    Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var prasīt pusēm sniegt būtisku informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Šķīrējtiesa nosaka termiņu, kurā pusēm jāatbild uz tās pieprasījumu.

3.    Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var no jebkura informācijas avota iegūt būtisku informāciju, ko tā uzskata par atbilstošu. Šķīrējtiesa var arī lūgt ekspertu viedokli pēc saviem ieskatiem un, attiecīgā gadījumā, ievērojot pušu saskaņotos noteikumus un nosacījumus.

4.    Jebkādu informāciju, ko šķīrējtiesa ieguvusi saskaņā ar šo pantu, dara pieejamu pusēm, un puses par šo informāciju var iesniegt piezīmes šķīrējtiesai.

5.    Pēc tam, kad šķīrējtiesa ir lūgusi otras puses viedokli, tā pieņem atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkurus jautājumus, ko kāda puse izvirzījusi attiecībā uz personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

6.    Šķīrējtiesa lemj par iesniegto pierādījumu pieņemamību, būtiskumu un spēku.

III.12. PANTS

Sēdes

1.    Ja ir jānotiek tiesas sēdei, šķīrējtiesa, apspriedusies ar pusēm, pietiekami savlaicīgi paziņo pusēm tiesas sēdes datumu, laiku un vietu.

2.    Tiesas sēde ir atklāta, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc pušu pieteikuma nopietnu iemeslu dēļ nenolemj citādi.

3.    Katras sēdes protokolu sagatavo un paraksta šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Autentisks ir tikai šis protokols.

4.    Šķīrējtiesa var nolemt rīkot tiesas sēdi virtuāli saskaņā ar Starptautiskā biroja praksi. Par šo praksi puses tiek savlaicīgi informētas. Šādos gadījumos mutatis mutandis piemēro 1. punktu un 3. punktu.

III.13. PANTS

Noklusējuma princips

1.    Ja šajā Protokolā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā prasītājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis prasības pieteikumu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu izbeigt šķīrējtiesas procesu, ja vien nav neatrisinātu jautājumu, par kuriem varētu būt vajadzīgs nolēmums, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

Ja šajā Protokolā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atbildētājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā vai savu aizstāvības rakstu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu par procesa turpināšanu, neuzskatot, ka šāda neizpilde pati par sevi ir uzskatāma par prasītāja apgalvojumu pieņemšanu.

Šā punkta otrā daļa ir piemērojama arī tad, ja prasītājs neiesniedz atbildi uz pretprasību.

2.    Ja puse, kas pienācīgi uzaicināta saskaņā ar III.12. panta 1. punktu, neierodas uz tiesas sēdi un nenorāda šādas neierašanās pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procesu.

3.    Ja puse, kuru šķīrējtiesa pienācīgi uzaicinājusi iesniegt papildu pierādījumus, noteiktajā termiņā to neizdara, nenorādot šādas papildu pierādījumu nesniegšanas pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var lemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

III.14. PANTS

Procedūras izbeigšana

1.    Ja tiek pierādīts, ka pusēm ir bijusi pienācīga iespēja iesniegt savus argumentus, šķīrējtiesa var pasludināt procedūras izbeigšanu.

2.    Ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, tā pēc savas iniciatīvas vai pēc puses lūguma var nolemt atsākt tiesvedību jebkurā laikā pirms sava lēmuma pieņemšanas.

IV NODAĻA

LĒMUMS

IV.1. PANTS

Lēmumi

Šķīrējtiesa cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi. Ja tomēr izrādās, ka lēmumu vienprātīgi pieņemt nav iespējams, šķīrējtiesa lēmumu pieņem ar šķīrējtiesnešu balsu vairākumu.

IV.2. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma forma un sekas

1.    Šķīrējtiesa var pieņemt atsevišķus lēmumus par dažādiem jautājumiem dažādos laikos.

2.    Visus lēmumus pieņem rakstveidā un tajos norāda iemeslus, uz ko tie pamatoti. Tie ir galīgi un saistoši pusēm.

3.    Šķīrējtiesas lēmumu paraksta šķīrējtiesneši, tajā norāda datumu, kurā tas pieņemts, un norāda šķīrējtiesas procesa norises vietu. Starptautiskais birojs nosūta pusēm šķīrējtiesnešu parakstītu lēmuma kopiju.

4.    Starptautiskais birojs šķīrējtiesas lēmumu publisko.

Publiskojot šķīrējtiesas lēmumu, Starptautiskais birojs ievēro attiecīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

Šā punkta otrajā daļā minētie noteikumi ir identiski visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam veselības jomā, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šos noteikumus Nolīguma vajadzībām.

5.    Puses nekavējoties izpilda visus šķīrējtiesas lēmumus.

6.    Šā Nolīguma 32. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pēc pušu viedokļa saņemšanas lēmumā par lietas būtību nosaka pieņemamu termiņu, kurā jāizpilda tās lēmums saskaņā ar šā Nolīguma 32. panta 5. punktu, ņemot vērā pušu iekšējās procedūras.

IV.3. PANTS

Piemērojamie tiesību akti, interpretācijas noteikumi, mediators

1.    Piemērojamie tiesību akti ir šis Nolīgums, Savienības tiesību akti, uz kuriem tajā dotas atsauces, kā arī jebkuras citas starptautisko tiesību normas, kas attiecas uz minēto tiesību instrumentu piemērošanu.

2.    Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar šā Nolīguma 29. pantā minētajiem interpretācijas noteikumiem.

3.    Iepriekšēji lēmumi, ko strīdu izšķiršanas struktūra pieņem attiecībā uz kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar citu divpusēju nolīgumu starp tiem, kas minēti 33. panta 1. punktā, ir saistoši šķīrējtiesai.

4.    Šķīrējtiesai nav atļauts lemt kā mediatoram vai ex aequo et bono.

IV.4. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums vai citi iemesli šķīrējtiesas procedūras izbeigšanai

1.    Puses jebkurā laikā var savstarpēji vienoties par strīda risinājumu. Par jebkuru šādu risinājumu tās kopīgi paziņo šķīrējtiesai. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas puses atbilstīgām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda attiecīgo prasību, un šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai pēc paziņojuma par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, šķīrējtiesas procedūru izbeidz.

2.    Ja šķīrējtiesas procedūras gaitā prasītājs rakstiski informē šķīrējtiesu, ka nevēlas turpināt šķīrējtiesas procedūru, un ja dienā, kad šķīrējtiesa saņem šo paziņojumu, atbildētājs šķīrējtiesas procedūrā vēl nav veicis nekādus pasākumus, šķīrējtiesa izdod rīkojumu, kurā oficiāli reģistrē šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu. Šķīrējtiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, kas jāsedz prasītājam, ja to pamato minētās puses rīcība.

3.    Ja pirms šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesa secina, ka šķīrējtiesas procedūras turpināšana ir kļuvusi bezjēdzīga vai neiespējama citu iemeslu dēļ, kas nav minēti 1. un 2. punktā, šķīrējtiesa informē puses par savu nodomu izdot rīkojumu par šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir neatrisināti jautājumi, par kuriem var būt nepieciešams lemt, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

4.    Šķīrējtiesa nosūta pusēm šķīrējtiesas procedūras izbeigšanas rīkojuma vai šķīrējtiesnešu parakstīta lēmuma, kas pieņemts, pusēm vienojoties, kopiju. IV.2. panta 2. līdz 5. punktu piemēro šķīrējtiesas lēmumiem, kas pieņemti, pusēm savstarpēji vienojoties.

IV.5. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma labošana

1.    30 dienu laikā pēc šķīrējtiesas lēmuma saņemšanas puse, ar Starptautiskā biroja starpniecību paziņojot par to otrai pusei un šķīrējtiesai, var lūgt šķīrējtiesu labot šķīrējtiesas lēmuma tekstā jebkādas kļūdas aprēķinos, pārrakstīšanās vai drukas kļūdas vai līdzīgas kļūdas vai izlaidumus. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka šis lūgums ir pamatots, tā veic labojumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Lūgumam nav apturoša spēka attiecībā uz IV.2. panta 6. punktā paredzēto termiņu.

2.    Šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc sava lēmuma paziņošanas pēc savas iniciatīvas var veikt šā panta 1. punktā minētos labojumus.

3.    Labojumus, kas minēti šā panta 1. punktā, veic rakstiski, un tie ir lēmuma neatņemama sastāvdaļa. Piemēro IV.2. panta 2. līdz 5. punktu.

IV.6. PANTS

Šķīrējtiesnešu honorāri

1.    IV.7. pantā minētie honorāri ir samērīgi, ņemot vērā lietas sarežģītību, šķīrējtiesnešu veltīto laiku un visus citus attiecīgos apstākļus.

2.    Izveido un vajadzības gadījumā atjaunina sarakstu ar dienas atlīdzību un maksimālo un minimālo stundu skaitu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam veselības jomā, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu Nolīguma vajadzībām.

IV.7. PANTS

Tiesāšanās izdevumi

1.    Katra puse sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no šķīrējtiesas izdevumiem.

2.    Šķīrējtiesa, lemjot par lietas būtību, nosaka savus izdevumus. Minētajos izdevumos ietver tikai:

a)    šķīrējtiesnešu honorārus, kas jānorāda atsevišķi katram šķīrējtiesnesim un ko nosaka pati šķīrējtiesa saskaņā ar IV.6. pantu;

b)    šķīrējtienešu ceļa un citus izdevumus un

c)    Starptautiskā biroja honorārus un izdevumus.

3.    Šā panta 2. punktā minētie izdevumi ir samērīgi, ņemot vērā strīda apmēru, strīda sarežģītību, laiku, ko šķīrējtiesneši un visi šķīrējtiesas ieceltie eksperti ir tam veltījuši, un visus citus būtiskus apstākļus.

IV.8. PANTS

Iemaksa izdevumu segšanai

1.    Šķīrējtiesas procesa sākumā Starptautiskais birojs var lūgt puses iemaksāt vienādu summu kā avansu IV.7. panta 2. punktā minēto izmaksu segšanai.

2.    Šķīrējtiesas procesa laikā Starptautiskais birojs var no pusēm pieprasīt veikt iemaksas papildus šā panta 1. punktā minētajai iemaksai.

3.    Visas summas, ko puses iemaksājušas saskaņā ar šo pantu, pārskaita Starptautiskajam birojam, un tas šīs summas izmaksā, lai segtu faktiskos izdevumus, tajā skaitā un it īpaši šķīrējtiesnešu honorārus un Starptautiskā biroja atlīdzības.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

V.1. PANTS

Grozījumi

Apvienotā komiteja ar lēmumu var pieņemt šā Protokola grozījumus.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944 un atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (ES OV L 152, 3.6.2022., 45. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/869/oj).

(2)    Energiegesetz, 2016. gada 30. septembris (EnG, SR 730.0); redakcija, kas piemērojama 2025. gada 1. janvārī.

(3)    Bundesgesetz über die Nutzbarmachung der Wasserkräfte, 1916. gada 22. decembris (WRG, SR 721 80); redakcija, kas piemērojama 2023. gada 1. janvārī.

(4)    Bundesgesetz über den Schutz der Gewässer, 1991. gada 24. janvāris (GschG, SR 814 20), redakcija, kas piemērojama 2023. gada 1. februārī.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu, OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp., kā to piemēro saskaņā ar pielikumu.