IMMC.COM%282025%29308%20final.LAV.xhtml.5_LV_annexe_proposition_cp_part1

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2025

COM(2025) 308 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju, un par to, lai provizoriski piemērotu Nolīgumu par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā

NOLĪGUMA STARP
EIROPAS KOPIENU
UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU
PAR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBU
GROZOŠAIS PROTOKOLS

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

abas kopā turpmāk “Puses”,

ATGĀDINOT 1999. gada 21. jūnijā Luksemburgā noslēgtā Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (turpmāk “Nolīgums”) mērķi stiprināt brīvās tirdzniecības attiecības starp Pusēm, uzlabojot katras puses piekļuvi otras Puses lauksaimniecības produktu tirgum,

ATGĀDINOT Pušu suverenitāti pār to lauksaimniecības politiku,

APLIECINOT vajadzību grozīt Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību sakarā ar kopējas pārtikas nekaitīguma telpas izveidi saskaņā ar minētajam Nolīgumam pievienoto Protokolu, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu (turpmāk “Protokols, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu”), kas parakstīts (..) (..) un kas pašlaik aptver dažas jomas, kuras iepriekš reglamentēja Nolīgums;

APLIECINOT, ka ir jāpielāgo Nolīguma institucionālie noteikumi, lai uzlabotu Nolīguma lietderību un efektivitāti un nodrošinātu saskaņotību ar kopējo pārtikas nekaitīguma telpu;

APSTIPRINOT, ka Nolīguma pamatā vajadzētu būt vienlīdzībai, savstarpībai un vispārējam līdzsvaram starp Pušu priekšrocībām, tiesībām un pienākumiem jomās, uz kurām attiecas Nolīgums;

ATGĀDINOT ciešo saikni starp Nolīgumu un sešiem citiem nolīgumiem starp Eiropas Kopienu un Šveici, kas noslēgti Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā;

APSTIPRINOT ciešo saikni starp Nolīgumu un kopējo pārtikas nekaitīguma telpu, kas izveidota ar Protokolu, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu, ar kuru Nolīgums veido vienotu veselumu;

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS

Nolīguma un tā pielikumu grozījumi

Nolīgumu groza šādi:

(1) Jebkādas atsauces uz “Eiropas Kopienu” vai “Kopienu” Nolīgumā uzskata par atsaucēm uz Eiropas Savienību.

(2) Nolīguma 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. PANTS

Tehnisko šķēršļu novēršana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā

Lai veicinātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Puses likvidē vai samazina tehniskos šķēršļus saskaņā ar šādiem Nolīguma pielikumiem:

− 7. pielikums par tirdzniecību ar vīna nozares produktiem,

− 8. pielikums par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīna dzērienu nosaukumu savstarpēju atzīšanu un aizsardzību

− 9. pielikums par bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas produktiem,

− 10. pielikums par to pārbaužu atzīšanu, kuras veic attiecībā uz svaigo augļu un dārzeņu atbilstību tirdzniecības standartiem,

− 12. pielikums par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.”;

(3) Nolīguma 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. PANTS

Apvienotā lauksaimniecības komiteja

1. Ar šo izveido Apvienoto lauksaimniecības komiteju.

Apvienotās lauksaimniecības komitejas sastāvā ir Pušu pārstāvji.

2. Apvienotajai lauksaimniecības komitejai ir līdzpriekšsēdētāji – Savienības pārstāvis un Šveices pārstāvis.

3. Apvienotā lauksaimniecības komiteja:

a) nodrošina šā Nolīguma pareizu darbību un rezultatīvu pārvaldību un piemērošanu;

b) nodrošina forumu savstarpējām apspriešanām un pastāvīgai informācijas apmaiņai starp Pusēm, it īpaši, lai rastu risinājumu jebkādām grūtībām interpretēt vai piemērot Nolīgumu saskaņā ar 7.a pantu;

c) sniedz ieteikumus Pusēm jautājumos, kas attiecas uz šo Nolīgumu;

d) pieņem lēmumus, kas paredzēti saskaņā ar šo Nolīgumu, un

e) īsteno jebkuras citas šajā Nolīgumā tai piešķirtās pilnvaras.

4. Apvienotā lauksaimniecības komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

Lēmumi ir saistoši Pusēm, kas veic vajadzīgos pasākumus, lai tos izpildītu.

5. Apvienotā lauksaimniecības komiteja rīko sanāksmes vismaz reizi gadā pārmaiņus Briselē un Bernē, ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi. Tā sanāk arī pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Līdzpriekšsēdētāji var vienoties, ka Apvienotās lauksaimniecības komitejas sanāksme notiek videokonferences vai telekonferences veidā.

Apvienotā lauksaimniecības komiteja var nolemt pieņemt lēmumus rakstiskā procedūrā.

6. Pirmās sanāksmes laikā Apvienotā lauksaimniecības komiteja pieņem savu reglamentu.

7. Apvienotā lauksaimniecības komiteja var nolemt izveidot darba grupu vai speciālistu grupu, kas tai palīdzētu pienākumu izpildē.”;

(4) Nolīguma 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. PANTS

Ekskluzivitātes princips

Risinot strīdus, kas saistīti ar šā Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, Puses apņemas izmantot tikai tādas strīdu izšķiršanas metodes, kādas paredzētas šajā Nolīgumā.”;

(5) Nolīgumā iekļauj šādus pantus:

“7.a PANTS

Procedūra interpretācijas vai piemērošanas grūtību gadījumā

1. Ja rodas grūtības interpretēt vai piemērot šo Nolīgumu, Puses apspriežas Apvienotajā lauksaimniecības komitejā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā Apvienotajai lauksaimniecības komitejai sniedz visu noderīgo informāciju, lai tā varētu detalizēti izvērtēt situāciju. Apvienotā lauksaimniecības komiteja izvērtē visas iespējas, kas ļauj saglabāt Nolīguma pareizu darbību.

2. Ja Apvienotā lauksaimniecības komiteja nespēj rast risinājumu šā panta 1. punktā minētajām grūtībām trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais problēmjautājums iesniegts, jebkura no Pusēm var pieprasīt, lai strīdu izšķir šķīrējtiesa saskaņā ar Nolīguma protokolā par šķīrējtiesu paredzētajiem noteikumiem.

3. Katra Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai godprātīgi izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

Puse, par kuru šķīrējtiesa ir konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Nolīgumu, ar Apvienotās lauksaimniecības komitejas starpniecību informē otru Pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

4. Šā panta 2. punktā minētā procedūra neietekmē koncesijas, kas piešķirtas un noteiktas šā Nolīguma 1.–3. pielikumā, un to pārvaldību.

7b. PANTS

Kompensācijas pasākumi

1. Ja Puse, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Nolīgumu, pieņemamā termiņā, kas noteikts saskaņā ar šā Nolīguma protokola par šķīrējtiesu IV.2. panta 6. punktu, neinformē otru Pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu, vai ja otra Puse uzskata, ka paziņotie pasākumi neatbilst šķīrējtiesas lēmumam, šī otra Puse var pieņemt samērīgus kompensācijas pasākumus saskaņā ar šo Nolīgumu vai ar Protokolu, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu (turpmāk “kompensācijas pasākumi”), lai novērstu iespējamo nelīdzsvarotību. Tā paziņo Pusei, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi Nolīgumu, par kompensācijas pasākumiem, ko norāda paziņojumā. Šie kompensācijas pasākumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma sniegšanas dienas.

2. Ja viena mēneša laikā no plānoto kompensācijas pasākumu paziņošanas dienas Apvienotā lauksaimniecības komiteja nav pieņēmusi lēmumu apturēt, grozīt vai anulēt minētos kompensācijas pasākumus, jebkura Puse var iesniegt šķīrējtiesai jautājumu par minēto kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar šā Nolīguma protokolu par šķīrējtiesu.

3. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu šā Nolīguma protokola par šķīrējtiesu III.8. panta 3. punktā noteiktajā termiņā.

4. Kompensācijas pasākumiem nav atpakaļejoša spēka. Konkrētāk, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji jau ieguvuši pirms kompensācijas pasākumu stāšanās spēkā.”;

(6) ar šādu virsrakstu aizstāj 9. panta virsrakstu:

“Dienesta noslēpums”;

(7) Nolīgumā iekļauj šādu pantu:

“9.a PANTS

Klasificēta informācija un sensitīva neklasificēta informācija

1. Neko šajā Nolīgumā neinterpretē kā prasību Pusei darīt pieejamu klasificētu informāciju.

2. Ar klasificētu informāciju vai materiāliem, ko sniedz Puses vai ar ko tās apmainās saskaņā ar šo Nolīgumu, rīkojas un tos aizsargā saskaņā ar 2008. gada 28. aprīlī Briselē noslēgto Nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un visiem drošības pasākumiem, ar kuriem to īsteno.

3. Apvienotā lauksaimniecības komiteja ar lēmumu pieņem norādījumus par datu apstrādi ar mērķi nodrošināt tādas sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās puses.”;

(8) Nolīguma 11. pantā, 12. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā vārdu “Komiteja” aizstāj ar vārdiem “Apvienotā lauksaimniecības komiteja” attiecīgajā locījumā;

(9) Nolīguma 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. PANTS

Pielikumi, papildinājumi un protokols

Šā Nolīguma pielikumi, arī to papildinājumi, un šā Nolīguma protokols par šķīrējtiesu ir tā neatņemama sastāvdaļa.”;

(10) Nolīguma 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. PANTS

Teritoriālā darbības joma

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, atbilstīgi minēto Līgumu nosacījumiem un, no otras puses, Šveices teritorijā.”;

(11) Nolīguma 17. pantam pievieno šādas daļas:

“5. Ja Nolīgumu izbeidz saskaņā ar šā panta 3. punktu, Protokolu, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu, beidz piemērot šā panta 4. punktā minētajā dienā.

6. Ja Nolīgumu pārtrauc piemērot, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji jau ir ieguvuši saskaņā ar to. Puses savstarpējas vienošanās ceļā lemj, kā rīkoties attiecībā uz tiesībām, kuras tiek iegūtas.”;

(12) Protokola, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu, spēkā stāšanās dienā atceļ 4., 5., 6. un 11. pielikumu;

(13) šā Protokola pielikumā izklāstīto tekstu pievieno kā protokolu Nolīgumam.

2. PANTS

Nolīguma 4., 5., 6. un 11. pielikuma pagaidu piemērošana

Šā Protokola 4., 5., 6. un 11. pielikuma ietekmi saglabā pārejas periodā, kas noteikts Protokola, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu, 32. pantā un kas saskaņā ar minēto noteikumu sākas minētā protokola spēkā stāšanās dienā un beidzas ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā.

Nolīguma vajadzībām minētā pārejas perioda beigu datumu nosaka ar Apvienotās lauksaimniecības komitejas, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 6. pantu, lēmumu pēc paziņojuma, ko sniegusi Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja, kas izveidota ar 11. pantu Protokolā, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu.

3. PANTS

Stāšanās spēkā

1. Puses šo Protokolu ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Katra Puse paziņo otrai pusei par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis Protokols stātos spēkā.

2. Šis protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par tālāk minētajiem dokumentiem:

a) Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

b) Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

c) Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

d) Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

e) Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

f) Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

g) Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

h) Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

i) Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

j) Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

k) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

l) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās;

m) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

Sagatavots [vieta], [datums] divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu.

(Paraksta bloks, attiecīgi visās 24 ES valodās: “Eiropas Savienības vārdā –” un “Šveices Konfederācijas vārdā –”)

PIELIKUMS

NOLĪGUMA STARP
EIROPAS KOPIENU
UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU
PAR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBU
PROTOKOLS PAR ŠĶĪRĒJTIESU

I NODAĻA

IEVADNOTEIKUMI

I.1. PANTS

Tvērums

Ja viena no Pusēm (turpmāk “puses”) iesniedz strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šā Nolīguma 7.a panta 2. punktu vai 7.b panta 2. punktu, piemēro šajā Protokolā izklāstītos noteikumus.

I.2. PANTS

Kancelejas un sekretariāta pakalpojumi

Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas Starptautiskais birojs (turpmāk “Starptautiskais birojs”) pilda kancelejas funkcijas un sniedz vajadzīgos sekretariāta pakalpojumus.

I.3. PANTS

Paziņojumi un termiņu aprēķināšana

1. Paziņojumus (arī priekšlikumus) var nosūtīt, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, kas apliecina to nosūtīšanu vai ļauj tos sertificēt.

2. Šādus paziņojumus var nosūtīt elektroniski tikai tad, ja puse tieši šim nolūkam ir norādījusi attiecīgu e-adresi vai to šīm vajadzībām atļāvusi izmantot.

3. Šādus paziņojumus, ko iesniedz pusēm, attiecībā uz Šveici nosūta Šveices Federālā ārlietu departamenta Eiropas nodaļai un attiecībā uz Savienību – Komisijas Juridiskajam dienestam.

4. Jebkurš šajā Protokolā noteiktais termiņš sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma vai darbības veikšanas. Ja dokumenta iesniegšanas pēdējā diena ir Savienības iestāžu vai Šveices valdības brīvdiena, dokumenta iesniegšanas termiņš beidzas nākamajā darbdienā. Ieskaita brīvdienas, kas ietilpst šajā laikposmā.

I.4. PANTS

Paziņojums par vēršanos šķīrējtiesā

1. Puse, kas ierosina izmantot šķīrējtiesu (turpmāk “prasītājs”), nosūta otrai pusei (turpmāk “atbildētājs”) un Starptautiskajam birojam paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

2. Šķīrējtiesas procesu uzskata par uzsāktu nākamajā dienā pēc tam, kad atbildētājs saņēmis paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

3. Paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā iekļauj šādu informāciju:

a) prasība nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā;

b) pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

c) prasītāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

d) tiesvedības juridiskais pamats (Nolīguma 7.a panta 2. punkts vai 7.b panta 2. punkts), kā arī:

i) Nolīguma 7.a panta 2. punktā minētajos gadījumos – jautājums, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās lauksaimniecības komitejas darba kārtībā saskaņā ar Nolīguma 7.a panta 1. punktu, un

ii) Nolīguma 7.b panta 2. punktā minētajos gadījumos – šķīrējtiesas lēmums, visi Nolīguma 7.a panta 3. punktā minētie īstenošanas pasākumi un apstrīdētie kompensācijas pasākumi;

e) norāde uz jebkuru noteikumu, kas izraisa strīdu vai ir ar to saistīts;

f) īss strīda apraksts un

g) informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

4. Jebkādas pretenzijas par paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā nepietiekamību neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

I.5. PANTS

Atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā

1. Atbildētājs 60 dienu laikā pēc paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā saņemšanas nosūta prasītājam un Starptautiskajam birojam atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, kurā iekļauj šādu informāciju:

a) pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

b) atbildētāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

c) atbilde uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar I.4. panta 3. punkta d) līdz f) apakšpunktu, un

d) informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

2. Tas, ka atbildētājs nesniedz atbildi vai sniedz nepilnīgu vai novēlotu atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

3. Ja atbildētājs savā atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā pieprasa, lai šķīrējtiesā būtu pieci šķīrējtiesneši, prasītājs ieceļ papildu šķīrējtiesnesi 30 dienu laikā pēc atbildes saņemšanas uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

I.6. PANTS

Pārstāvniecība un palīdzība

1. Puses šķīrējtiesā pārstāv viens vai vairāki pārstāvji. Pārstāvjiem var palīdzēt padomdevēji vai advokāti.

2. Par visām pārstāvju vai viņu adrešu izmaiņām paziņo otrai pusei, Starptautiskajam birojam un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa var jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma pieprasīt pierādījumus par pilnvarām, kas piešķirtas pušu pārstāvjiem.

II NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS

II.1. PANTS

Šķīrējtiesnešu skaits

Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši. Ja prasītājs savā paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā vai atbildētājs atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā to lūdz, šķīrējtiesā ir pieci šķīrējtiesneši.

II.2. PANTS

Šķīrējtiesnešu iecelšana

1. Ja paredzēts iecelt trīs šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās vienu no viņiem. Divi pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2. Ja paredzēts iecelt piecus šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās divus no tiem. Četri pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās piekto šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

3. Ja 30 dienu laikā pēc pēdējā pušu ieceltā šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesneši nav panākuši vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāja izvēli, priekšsēdētāju ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs.

4. Lai palīdzētu izraudzīties šķīrējtiesnešus šķīrējtiesas izveidošanai, izstrādā un vajadzības gadījumā atjaunina personu, kurām ir 6. punktā minētā kvalifikācija, indikatīvu sarakstu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā, kas noslēgts (..) (turpmāk “Nolīgums veselības jomā”), Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (turpmāk “Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību”), un Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu, kas noslēgts (..), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā (turpmāk “Nolīgums par regulāru finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienībā”). Apvienotā lauksaimniecības komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu Nolīguma vajadzībām.

5. Ja kāda puse neieceļ šķīrējtiesnesi, Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ieceļ šo šķīrējtiesnesi no 4. punktā minētā saraksta. Ja šāda saraksta nav, šķīrējtiesnesi ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību no personām, kuras viena puse vai abas puses ir oficiāli ierosinājušas 4. punkta vajadzībām.

6. Šķīrējtiesas sastāvā ir augsti kvalificētas personas, kuras var būt un var nebūt saistītas ar pusēm un kurām ir garantēta neatkarība un interešu konfliktu neesība, kā arī plaša pieredze. Konkrētāk, tās ir apliecinājušas speciālās zināšanas tieslietās un jautājumos, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, tās nesaņem norādījumus no pusēm un tās rīkojas patstāvīgi un nesaņem norādījumus no kādas organizācijas vai valdības jautājumos, kas saistīti ar strīdu. Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir arī pieredze strīdu izšķiršanas procedūrās.

II.3. PANTS

Šķīrējtiesnešu deklarācijas

1. Ja tiek apsvērta personas iecelšana par šķīrējtiesnesi, šī persona ziņo par visiem apstākļiem, kas varētu radīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti vai neatkarību. No iecelšanas brīža un visā šķīrējtiesas procesā šķīrējtiesnesis nekavējoties ziņo par šādiem apstākļiem pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem, ja tas jau nav izdarīts iepriekš.

2. Jebkuru šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kas varētu radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti vai neatkarību.

3. Puse var pieprasīt tās ieceltā šķīrējtiesneša noraidīšanu tikai tāda iemesla dēļ, kas tai kļuvis zināms pēc tā iecelšanas.

4. Ja šķīrējtiesnesis nerīkojas vai ja šķīrējtiesnesim de jure vai de facto nav iespējams pildīt savus pienākumus, piemēro II.4. pantā noteikto šķīrējtiesnešu noraidīšanas procedūru.

II.4. PANTS

Šķīrējtiesnešu noraidīšana

1. Ikviena puse, kas vēlas noraidīt kādu šķīrējtiesnesi, iesniedz noraidīšanas pieprasījumu 30 dienu laikā no dienas, kad tai paziņots par minētā šķīrējtiesneša iecelšanu, vai 30 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par II.3. pantā minētajiem apstākļiem.

2. Noraidīšanas pieprasījumu nosūta otrai pusei, noraidītajam šķīrējtiesnesim, pārējiem šķīrējtiesnešiem un Starptautiskajam birojam. Tajā izklāsta noraidīšanas pieprasījuma iemeslus.

3. Ja ir iesniegts noraidīšanas pieprasījums, otra puse var apmierināt noraidīšanas pieprasījumu. Attiecīgais šķīrējtiesnesis var arī sevi atstatīt. Noraidīšanas pieprasījuma apmierināšana vai sevis atstatīšana nenozīmē, ka tiek atzīti noraidīšanas iemesli.

4. Ja 15 dienu laikā pēc noraidīšanas pieprasījuma paziņošanas otra puse neapmierina noraidīšanas pieprasījumu vai attiecīgais šķīrējtiesnesis sevi neatstata, puse, kas pieprasījusi noraidīšanu, var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāru pieņemt lēmumu par noraidīšanu.

5. Ja vien puses nevienojas citādi, 4. punktā minētajā lēmumā norāda šāda lēmuma iemeslus.

II.5. PANTS

Šķīrējtiesneša aizstāšana

1. Ievērojot šā panta 2. punktu, ja šķīrējtiesas procesa laikā ir jāaizstāj kāds šķīrējtiesnesis, aizstājēju ieceļ vai izraugās saskaņā ar II.2. pantā noteikto procedūru, ko piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei. Minēto procedūru piemēro pat tad, ja viena puse nav izmantojusi savas tiesības iecelt aizstājamo šķīrējtiesnesi vai piedalīties tā iecelšanā.

2. Šķīrējtiesneša aizstāšanas gadījumā procedūru atsāk tajā posmā, kad aizstātais šķīrējtiesnesis beidz pildīt savas funkcijas, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi.

II.6. PANTS

Atbrīvošana no atbildības

Izņemot tīšu pārkāpumu vai rupjas nolaidības gadījumus, puses, ciktāl to pieļauj piemērojamie tiesību akti, atsakās no jebkādas prasības pret šķīrējtiesnešiem par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar šķīrējtiesu.

III NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

III.1. PANTS

Vispārīgie noteikumi

1. Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kurā pēdējais šķīrējtiesnesis ir pieņēmis savu iecelšanu amatā.

2. Šķīrējtiesa nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pusēm un to, ka piemērotā procesa posmā katrai no tām ir pietiekama iespēja aizstāvēt savas tiesības un izklāstīt savus argumentus. Šķīrējtiesa vada šķīrējtiesas procedūru tā, lai izvairītos no kavēšanās un nevajadzīgiem izdevumiem un lai nodrošinātu strīda izšķiršanu starp pusēm.

3. Ja šķīrējtiesa pēc pušu uzklausīšanas nenolemj citādi, tiek rīkota tiesas sēde.

4. Ja puse nosūta paziņojumu šķīrējtiesai, tā to dara ar Starptautiskā biroja starpniecību un vienlaikus nosūta kopiju otrai pusei. Starptautiskais birojs nosūta minētā paziņojuma kopiju katram šķīrējtiesnesim.

III.2. PANTS

Šķīrējtiesas vieta

Šķīrējtiesas process notiek Hāgā. Ja to prasa ārkārtas apstākļi, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā citā vietā, ko tā uzskata par piemērotu savām apspriedēm.

III.3. PANTS

Valoda

1. Šķīrējtiesas procedūras valodas ir franču un angļu valoda.

2. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai visiem dokumentiem, kas pievienoti prasības pieteikumam vai aizstāvības rakstam, un visiem citiem procedūras laikā iesniegtajiem dokumentiem, kas sagatavoti oriģinālvalodā, pievieno tulkojumu vienā no tiesvedības valodām.

III.4. PANTS

Prasības pieteikums

1. Prasītājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību nosūta rakstisku prasības pieteikumu atbildētājam un šķīrējtiesai. Prasītājs var nolemt I.4. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par prasības pieteikumu, ja tas atbilst arī šā panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

2. Prasības pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

a) informācija, kas norādīta I.4. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunktā;

b) faktu izklāsts, kas iesniegts prasības pamatojumam, un

c) juridiskie argumenti, kas izvirzīti prasības pieteikuma pamatojumam.

3. Prasības pieteikumam, ciktāl iespējams, pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis prasītājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem.

III.5. PANTS

Aizstāvības raksts

1. Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību prasītājam un šķīrējtiesai nosūta rakstveida aizstāvības rakstu. Atbildētājs var nolemt atbildi uz I.5. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par aizstāvības rakstu ar nosacījumu, ka atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā atbilst arī šā panta 2. punkta nosacījumiem.

2. Aizstāvības rakstā sniedz atbildi uz prasības pieteikuma punktiem, kas norādīti saskaņā ar šā Protokola III.4. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu. Ciktāl iespējams, tam pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis atbildētājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem.

3. Aizstāvības rakstā vai vēlākā šķīrējtiesas procesa posmā, ja šķīrējtiesa nolemj, ka kavēšanās ir pamatota ar attiecīgiem apstākļiem, atbildētājs var iesniegt pretprasību ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa ir kompetenta to izskatīt.

4. Pretprasībai piemēro III.4. panta 2. un 3. punktu.

III.6. PANTS

Šķīrējtiesas jurisdikcija

1. Šķīrējtiesa lemj par to, vai tai ir jurisdikcija, pamatojoties uz Nolīguma 7.a panta 2. punktu vai 7.b panta 2. punktu.

2. Nolīguma 7.a panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai ir pilnvaras izskatīt jautājumu, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās lauksaimniecības komitejas darba kārtībā saskaņā ar Nolīguma 7.a panta 1. punktu.

3. Nolīguma 7.b panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai, kas izskatīja galveno lietu, ir pilnvaras pārbaudīt apstrīdēto kompensācijas pasākumu samērīgumu, arī gadījumos, kad šie pasākumi pilnībā vai daļēji ir veikti saskaņā ar Protokolu, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu.

4. Iebildi par šķīrējtiesas jurisdikcijas neesību iesniedz vēlākais aizstāvības rakstā vai – pretprasības gadījumā – atbildē. Tas, ka puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi vai ir piedalījusies tā iecelšanā, neatņem tai tiesības iesniegt šādu iebildi. Iebildi par to, ka strīds varētu pārsniegt šķīrējtiesas pilnvaras, iesniedz, tiklīdz šķīrējtiesas procesa laikā tiek izvirzīts jautājums, kas, iespējams, pārsniedz tās pilnvaras. Katrā ziņā šķīrējtiesa var apmierināt iebildi, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa beigām, ja tā uzskata, ka kavēšanās notikusi pamatotu iemeslu dēļ.

5. Šķīrējtiesa var lemt par 4. punktā minēto iebildi, izskatot to kā prejudiciālu jautājumu vai arī lēmumā par lietas būtību.

III.7. PANTS

Cita rakstiski sniedzama informācija

Šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar pusēm lemj par to, kādu citu rakstiski sniedzamu informāciju puses iesniedz vai var iesniegt papildus prasības pieteikumam un aizstāvības rakstam, un nosaka to iesniegšanas termiņu.

III.8. PANTS

Termiņi

1. Šķīrējtiesas noteiktie termiņi rakstisko dokumentu – arī prasības pieteikuma un aizstāvības raksta – paziņošanai nepārsniedz 90 dienas, ja vien puses nevienojas citādi.

2. Šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu 12 mēnešu laikā pēc tās izveides dienas. Ārkārtas apstākļos, kad radušās īpašas grūtības, šķīrējtiesa var pagarināt šo termiņu par ne vairāk kā trim papildu mēnešiem.

3. Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus samazina uz pusi:

a) pēc prasītāja vai atbildētāja lūguma, ja 30 dienu laikā pēc minētā lūguma šķīrējtiesa, uzklausījusi otru pusi, nolemj, ka lieta ir steidzama, vai

b) tā vienojas ieinteresētās puses.

4. Nolīguma 7.b panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad saskaņā ar Nolīguma 7.b panta 1. punktu ir paziņots par kompensācijas pasākumiem.

III.9. PANTS

Pagaidu noregulējuma pasākumi

1. Nolīguma 7.b panta 2. punktā minētajos gadījumos jebkura puse jebkurā šķīrējtiesas procedūras posmā var pieprasīt pagaidu noregulējumu, kas ietver kompensācijas pasākumu apturēšanu.

2. Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri pirmšķietami pamato prasīto pagaidu noregulējumu. Tajos ietver visus pieejamos pierādījumus un pierādījumu piedāvājumus, lai pamatotu pagaidu noregulējuma noteikšanu.

3. Puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ar Starptautiskā biroja starpniecību rakstiski nosūta savu pieteikumu otrai pusei un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa nosaka īsu termiņu, kurā šī otra puse var iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus.

4. Šķīrējtiesa viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par apstrīdēto kompensācijas pasākumu apturēšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) šķīrējtiesa pirmšķietami ir apmierināta ar lietas būtību, uz ko savā pieteikumā norādījis lietas dalībnieks, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu;

b) šķīrējtiesa uzskata, ka, gaidot galīgo lēmumu, puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ciestu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, ja kompensācijas pasākumi netiktu apturēti, un

c) kaitējums, ko apstrīdēto kompensācijas pasākumu tūlītēja piemērošana radītu pusei, kura lūdz piemērot pagaidu noregulējumu, ir lielāks par interesi par šo pasākumu tūlītēju un rezultatīvu piemērošanu.

5. Lēmumam, ko šķīrējtiesa pieņem saskaņā ar 4. punktu, ir tikai pagaidu spēks, un tas neskar šķīrējtiesas lēmumu par lietas būtību.

6. Ja vien lēmumā, ko šķīrējtiesa pieņēmusi saskaņā ar šā panta 4. punktu, nav noteikts agrāks apturēšanas beigu datums, apturēšana zaudē spēku, kad ir pieņemts galīgais lēmums saskaņā ar Nolīguma 7.b panta 2. punktu.

7. Lai novērstu šaubas, šā panta nolūkos tiek saprasts, ka, apsverot puses, kas pieprasa pagaidu noregulējumu, un otras puses attiecīgās intereses, šķīrējtiesa ņem vērā pušu fizisko personu un uzņēmēju intereses, bet šis apsvērums šādām personām vai uzņēmējiem nepiešķir nekādas tiesības šķīrējtiesā.

III.10. PANTS

Pierādījumi

1. Katra puse sniedz pierādījumus par faktiem, kas veido tās prasības vai aizstāvības pamatojumu.

2. Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var prasīt pusēm sniegt būtisku informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Šķīrējtiesa nosaka termiņu, kurā pusēm jāatbild uz tās pieprasījumu.

3. Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var no jebkura informācijas avota iegūt būtisku informāciju, ko tā uzskata par atbilstošu. Šķīrējtiesa var arī lūgt ekspertu viedokli pēc saviem ieskatiem un, attiecīgā gadījumā, ievērojot pušu saskaņotos noteikumus un nosacījumus.

4. Jebkādu informāciju, ko šķīrējtiesa ieguvusi saskaņā ar šo pantu, dara pieejamu pusēm, un puses par šo informāciju var iesniegt piezīmes šķīrējtiesai.

5. Pēc tam, kad šķīrējtiesa ir lūgusi otras puses viedokli, tā pieņem atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkurus jautājumus, ko kāda puse izvirzījusi attiecībā uz personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

6. Šķīrējtiesa lemj par iesniegto pierādījumu pieņemamību, būtiskumu un spēku.

III.11. PANTS

Sēdes

1. Ja ir jānotiek tiesas sēdei, šķīrējtiesa, apspriedusies ar pusēm, pietiekami savlaicīgi paziņo pusēm tiesas sēdes datumu, laiku un vietu.

2. Tiesas sēde ir atklāta, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc pušu pieteikuma nopietnu iemeslu dēļ nenolemj citādi.

3. Katras sēdes protokolu sagatavo un paraksta šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Autentisks ir tikai šis protokols.

4. Šķīrējtiesa var nolemt rīkot tiesas sēdi virtuāli saskaņā ar Starptautiskā biroja praksi. Par šo praksi puses tiek savlaicīgi informētas. Šādos gadījumos mutatis mutandis piemēro 1. punktu un 3. punktu.

III.12. PANTS

Noklusējuma princips

1. Ja šajā Protokolā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā prasītājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis prasības pieteikumu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu izbeigt šķīrējtiesas procesu, ja vien nav neatrisinātu jautājumu, par kuriem varētu būt vajadzīgs nolēmums, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

Ja šajā Protokolā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atbildētājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā vai savu aizstāvības rakstu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu par procesa turpināšanu, neuzskatot, ka šāda neizpilde pati par sevi ir uzskatāma par prasītāja apgalvojumu pieņemšanu.

Šā punkta otrā daļa ir piemērojama arī tad, ja prasītājs neiesniedz atbildi uz pretprasību.

2. Ja puse, kas pienācīgi uzaicināta saskaņā ar III.11. panta 1. punktu, neierodas uz tiesas sēdi un nenorāda šādas neierašanās pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procesu.

3. Ja puse, kuru šķīrējtiesa pienācīgi uzaicinājusi iesniegt papildu pierādījumus, noteiktajā termiņā to neizdara, nenorādot šādas papildu pierādījumu nesniegšanas pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var lemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

III.13. PANTS

Procedūras izbeigšana

1. Ja tiek pierādīts, ka pusēm ir bijusi pienācīga iespēja iesniegt savus argumentus, šķīrējtiesa var pasludināt procedūras izbeigšanu.

2. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, tā pēc savas iniciatīvas vai pēc puses lūguma var nolemt atsākt tiesvedību jebkurā laikā pirms sava lēmuma pieņemšanas.

IV NODAĻA

LĒMUMS

IV.1. PANTS

Lēmumi

Šķīrējtiesa cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi. Ja tomēr izrādās, ka lēmumu vienprātīgi pieņemt nav iespējams, šķīrējtiesa lēmumu pieņem ar šķīrējtiesnešu balsu vairākumu.

IV.2. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma forma un sekas

1. Šķīrējtiesa var pieņemt atsevišķus lēmumus par dažādiem jautājumiem dažādos laikos.

2. Visus lēmumus pieņem rakstveidā un tajos norāda iemeslus, uz ko tie pamatoti. Tie ir galīgi un saistoši pusēm.

3. Šķīrējtiesas lēmumu paraksta šķīrējtiesneši, tajā norāda datumu, kurā tas pieņemts, un norāda šķīrējtiesas procesa norises vietu. Starptautiskais birojs nosūta pusēm šķīrējtiesnešu parakstītu lēmuma kopiju.

4. Starptautiskais birojs šķīrējtiesas lēmumu publisko.

Publiskojot šķīrējtiesas lēmumu, Starptautiskais birojs ievēro attiecīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

Šā punkta otrajā daļā minētie noteikumi ir identiski visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam veselības jomā, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā lauksaimniecības komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šos noteikumus Nolīguma vajadzībām.

5. Puses nekavējoties izpilda visus šķīrējtiesas lēmumus.

6. Nolīguma 7.a panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pēc pušu viedokļa saņemšanas lēmumā par lietas būtību nosaka pieņemamu termiņu, kurā jāizpilda tās lēmums saskaņā ar Nolīguma 7.a panta 3. punktu, ņemot vērā pušu iekšējās procedūras.

IV.3. PANTS

Piemērojamie tiesību akti, interpretācijas noteikumi, mediators

1. Piemērojamie tiesību akti ir Nolīgums, kā arī jebkuras citas starptautisko tiesību normas, kas attiecas uz tā piemērošanu.

2. Iepriekšēji lēmumi, ko strīdu izšķiršanas struktūra pieņem attiecībā uz kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar Nolīguma 7.b panta 1. punktā minēto Protokolu, ar ko izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu.

3. Šķīrējtiesai nav atļauts lemt kā mediatoram vai ex aequo et bono.

IV.4. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums vai citi iemesli šķīrējtiesas procedūras izbeigšanai

1. Puses jebkurā laikā var savstarpēji vienoties par strīda risinājumu. Par jebkuru šādu risinājumu tās kopīgi paziņo šķīrējtiesai. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas puses atbilstīgām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda attiecīgo prasību, un šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai pēc paziņojuma par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, šķīrējtiesas procedūru izbeidz.

2. Ja šķīrējtiesas procedūras gaitā prasītājs rakstiski informē šķīrējtiesu, ka nevēlas turpināt šķīrējtiesas procedūru, un ja dienā, kad šķīrējtiesa saņem šo paziņojumu, atbildētājs šķīrējtiesas procedūrā vēl nav veicis nekādus pasākumus, šķīrējtiesa izdod rīkojumu, kurā oficiāli reģistrē šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu. Šķīrējtiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, kas jāsedz prasītājam, ja to pamato minētās puses rīcība.

3. Ja pirms šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesa secina, ka šķīrējtiesas procedūras turpināšana ir kļuvusi bezjēdzīga vai neiespējama citu iemeslu dēļ, kas nav minēti 1. un 2. punktā, šķīrējtiesa informē puses par savu nodomu izdot rīkojumu par šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir neatrisināti jautājumi, par kuriem var būt nepieciešams lemt, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

4. Šķīrējtiesa nosūta pusēm šķīrējtiesas procedūras izbeigšanas rīkojuma vai šķīrējtiesnešu parakstīta lēmuma, kas pieņemts, pusēm vienojoties, kopiju. IV.2. panta 2. līdz 5. punktu piemēro šķīrējtiesas lēmumiem, kas pieņemti, pusēm savstarpēji vienojoties.

IV.5. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma labošana

1. 30 dienu laikā pēc šķīrējtiesas lēmuma saņemšanas puse, ar Starptautiskā biroja starpniecību paziņojot par to otrai pusei un šķīrējtiesai, var lūgt šķīrējtiesu labot šķīrējtiesas lēmuma tekstā jebkādas kļūdas aprēķinos, pārrakstīšanās vai drukas kļūdas vai līdzīgas kļūdas vai izlaidumus. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka šis lūgums ir pamatots, tā veic labojumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Lūgumam nav apturoša spēka attiecībā uz IV.2. panta 6. punktā paredzēto termiņu.

2. Šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc sava lēmuma paziņošanas pēc savas iniciatīvas var veikt šā panta 1. punktā minētos labojumus.

3. Labojumus, kas minēti šā panta 1. punktā, veic rakstiski, un tie ir lēmuma neatņemama sastāvdaļa. Piemēro IV.2. panta 2. līdz 5. punktu.

IV.6. PANTS

Šķīrējtiesnešu honorāri

1. IV.7. pantā minētie honorāri ir samērīgi, ņemot vērā lietas sarežģītību, šķīrējtiesnešu veltīto laiku un visus citus attiecīgos apstākļus.

2. Izveido un vajadzības gadījumā atjaunina sarakstu ar dienas atlīdzību un maksimālo un minimālo stundu skaitu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam veselības jomā, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā lauksaimniecības komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu Nolīguma vajadzībām.

IV.7. PANTS

Tiesāšanās izdevumi

1. Katra puse sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no šķīrējtiesas izdevumiem.

2. Šķīrējtiesa, lemjot par lietas būtību, nosaka savus izdevumus. Minētajos izdevumos ietver tikai:

a) šķīrējtiesnešu honorārus, kas jānorāda atsevišķi katram šķīrējtiesnesim un ko nosaka pati šķīrējtiesa saskaņā ar IV.6. pantu;

b) šķīrējtienešu ceļa un citus izdevumus un

c) Starptautiskā biroja honorārus un izdevumus.

3. Šā panta 2. punktā minētie izdevumi ir samērīgi, ņemot vērā strīda apmēru, strīda sarežģītību, laiku, ko šķīrējtiesneši un visi šķīrējtiesas ieceltie eksperti ir tam veltījuši, un visus citus būtiskus apstākļus.

IV.8. PANTS

Iemaksa izdevumu segšanai

1. Šķīrējtiesas procesa sākumā Starptautiskais birojs var lūgt puses iemaksāt vienādu summu kā avansu IV.7. panta 2. punktā minēto izmaksu segšanai.

2. Šķīrējtiesas procesa laikā Starptautiskais birojs var no pusēm pieprasīt veikt iemaksas papildus šā panta 1. punktā minētajai iemaksai.

3. Visas summas, ko puses iemaksājušas saskaņā ar šo pantu, pārskaita Starptautiskajam birojam, un tas šīs summas izmaksā, lai segtu faktiskos izdevumus, tajā skaitā un it īpaši šķīrējtiesnešu honorārus un Starptautiskā biroja atlīdzības.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

V.1. PANTS

Grozījumi

Apvienotā lauksaimniecības komiteja ar lēmumu var pieņemt šā Protokola grozījumus.

________________

NOLĪGUMA STARP
EIROPAS KOPIENU
UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU
PAR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBU
PROTOKOLS, AR KO IZVEIDO
KOPĒJU PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA TELPU

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

abas kopā turpmāk “Puses”,

APŅEMOTIES uzlabot pārtikas un barības nekaitīgumu visā pārtikas ķēdē Savienības dalībvalstu un Šveices teritorijā, izveidojot kopēju pārtikas nekaitīguma telpu, kas papildina 1999. gada 21. jūnijā Luksemburgā noslēgto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

TIECOTIES novērst un kontrolēt pārnēsājamas dzīvnieku slimības, kas var būtiski ietekmēt sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu,

TIECOTIES novērst un kontrolēt augu kaitēkļus un slimības,

TIECOTIES cīnīties pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem,

APSTIPRINOT savu vēlmi uzlabot dzīvnieku aizsardzību un veicināt dzīvnieku labturību,

TIECOTIES garantēt godīgu praksi visos pārtikas un barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos un pastiprināt cīņu pret krāpniecisku vai maldinošu praksi lauksaimniecības un pārtikas ķēdē,

VĒLOTIES padziļināt centienus saskaņot savas nostājas un atbalstīt vienai otru darbā starptautiskās organizācijās,

ATGĀDINOT, ka Savienībai un Šveicei ir saistoši daudzi divpusēji nolīgumi, kas aptver dažādas jomas un paredz īpašas tiesības un pienākumus, kuri dažos aspektos ir līdzīgi Savienībā paredzētajiem,

ATGĀDINOT, ka šo divpusējo nolīgumu mērķis ir palielināt Eiropas konkurētspēju un izveidot ciešākas ekonomiskās saites starp Pusēm, pamatojoties uz vienlīdzību, savstarpīgumu un vispārēju līdzsvaru starp to priekšrocībām, tiesībām un pienākumiem,

APŅEMOTIES stiprināt un padziļināt Šveices dalību Savienības iekšējā tirgū, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro iekšējam tirgum, vienlaikus saglabājot to neatkarību un savu iestāžu neatkarību un – attiecībā uz Šveici – ievērojot principus, kas izriet no tiešās demokrātijas, federālisma un tās dalības iekšējā tirgū nozaru rakstura,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka Šveices Federālās Augstākās tiesas un visu pārējo Šveices tiesu, kā arī dalībvalstu tiesu un Eiropas Savienības Tiesas kompetence interpretēt šo Protokolu atsevišķos gadījumos paliek nemainīga,

APZINOTIES, ka ir jānodrošina vienveidība ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, gan tagad, gan nākotnē,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. PANTS

Mērķis

Šā Protokola mērķis ir paplašināt darbības jomu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (turpmāk “Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību”), attiecinot to uz visu pārtikas ķēdi, starp Pusēm izveidojot kopēju pārtikas nekaitīguma telpu, un garantēt Pusēm, kā arī uzņēmējiem un privātpersonām lielāku juridisko noteiktību, vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, uz ko attiecas kopējā pārtikas nekaitīguma telpa.

2. PANTS

Darbības joma

Kopējās pārtikas nekaitīguma telpas darbības joma aptver visus pārtikas, barības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmus, dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļus, augu reproduktīvo materiālu, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, dzīvnieku selekciju, kontaminantus un atliekas, materiālus un izstrādājumus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, marķēšanu, kā arī saistītās oficiālās kontroles.

3. PANTS

Divpusējie nolīgumi ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice

1. Esošos un turpmākos divpusējos nolīgumus starp Savienību un Šveici ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, uzskata par saskaņotu kopumu, kas nodrošina tiesību un pienākumu līdzsvaru starp Savienību un Šveici.

2. Šis protokols ir divpusējs nolīgums ar iekšējo tirgu saistītā jomā, kurā piedalās Šveice.

4. PANTS

Definīcija

Šajā Protokolā “tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz kādu no I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem” ir tiesību akti, kas norādīti kā deleģētie vai īstenošanas akti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”), kā arī citi neleģislatīvi tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz jebkuru no I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

II DAĻA

KOPĒJĀ PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA TELPA

5. PANTS

Kopējās pārtikas nekaitīguma telpas izveide un mērķi

1. Ar šo Puses izveido kopēju pārtikas nekaitīguma telpu.

2. Kopējās pārtikas nekaitīguma telpas mērķi:

a) uzlabot pārtikas un barības nekaitīgumu visā pārtikas ķēdē;

b) nodrošināt augstu cilvēku, dzīvnieku un augu veselības līmeni visā pārtikas ķēdē un visās darbības jomās, kurās galvenais mērķis ir cīnīties pret dzīvnieku slimību – arī tādu, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, – vai augiem vai augu produktiem kaitīgo organismu iespējamu izplatīšanos, un nodrošināt vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt augu aizsardzības līdzekļi;

c) integrētā veidā īstenot saskaņotus standartus, kas piemērojami visai pārtikas ķēdei;

d) pastiprināt centienus, lai apkarotu rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;

e) uzlabot dzīvnieku aizsardzību un veicināt augstus dzīvnieku labturības standartus un

f) padziļināt Pušu kopīgos centienus koordinēt savas nostājas un atbalstīt vienai otru darbā starptautiskās organizācijās.

6. PANTS

Kopējās pārtikas nekaitīguma telpas darbība

Puses nodrošina kopējās pārtikas nekaitīguma telpas efektīvu darbību. Šajā nolūkā Savienība neuzskata Šveici par trešo valsti attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, kas ir iekļauti šajā Protokolā saskaņā ar 13. pantu vai kas jāpiemēro uz laiku saskaņā ar 15. pantu, ar noteikumu, ka Šveice izpilda savu pienākumu piemērot visus minētos tiesību aktus saskaņā ar šo Protokolu.

7. PANTS

Izņēmumi

1. Pienākums integrēt tiesību aktus, kas izklāstīti 13. pantā, kā arī pienākums uz laiku piemērot tiesību aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz kādu no I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, kā izklāstīts 15. pantā, neattiecas uz šādām jomām:

a) ģenētiski modificētu organismu apzināta izplatīšana vidē un produktu, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem, un pārtikas un barības, kas ražota no ģenētiski modificētiem organismiem, laišana tirgū.

Šajā jomā Šveice var turpināt piemērot Šveices tiesību aktu noteikumus, ievērojot šādus nosacījumus:

− Šveice atļauj laist tirgū Savienībā atļautu pārtiku un barību, kas satur nejaušus vai tehniski nenovēršamus materiālus, kuri satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir ražoti no tiem, nepārsniedzot Savienības tiesību aktos noteikto robežvērtību; tās pārsniegšanas gadījumā minētā pārtika vai barība jāmarķē kā tāda, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no ģenētiski modificētiem organismiem;

− Šveice atļauj laist tirgū un lietot Savienībā atļautu barību, kas ražota no ģenētiski modificētiem organismiem;

b) dzīvnieku labturība, arī attiecībā uz minimālajiem standartiem lauksaimniecībā audzētu vai turētu dzīvnieku aizsardzībai, dzīvu mugurkaulnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā, kā arī dažām obligātām marķēšanas prasībām.

Šajā jomā Šveice var turpināt piemērot Šveices tiesību aktu noteikumus:

i) attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību;

ii) attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu tās teritorijā, arī kaušanai paredzētu liellopu, aitu, kazu, cūku, zirgu vai mājputnu tranzītu, un nosakot, ka šāds tranzīts ir atļauts tikai pa dzelzceļu vai gaisu;

iii) attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu obligātu marķēšanu, kas iegūti sāpīgās procedūrās bez anestēzijas vai iegūti, veicot piespiedu barošanu, un nosakot ka:

− Šveicē importētie produkti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuriem veiktas sāpīgas procedūras bez iepriekšējas anestēzijas, ir īpaši jāmarķē, kad tos dara pieejamus patērētājiem. Termins “sāpīgas procedūras” attiecas uz tādiem paņēmieniem kā ragu noņemšana, kastrācija, astes amputēšana, knābju apgriešana vai varžu kāju nogriešana, ja to veic bez iepriekšējas anestēzijas. Obligāto marķēšanas prasību nepiemēro, ja šādas prakses aizliegumu reglamentē izcelsmes valsts tiesību akti vai ja ražošana ir sertificēta kā brīva no šādas prakses;

− produkti, kas iegūti ražošanas procesā, kurš ietver piespiedu barošanu, ir īpaši jāmarķē, kad tos dara pieejamus patērētājiem Šveicē;

iv) attiecībā uz marķēšanas prasībām saistībā ar mājas trušu audzēšanu un dējējvistu audzēšanu olu ražošanai, nosakot, ka Šveicē importētās vistu olas un sprostos audzētu trušu gaļa ir īpaši jāmarķē, kad tās tiek darītas pieejamas patērētājiem Šveicē. Minēto obligāto marķēšanas prasību nepiemēro, ja šādas prakses aizliegumu reglamentē izcelsmes valsts tiesību akti vai ja ražošana ir sertificēta kā brīva no šādas prakses;

v) attiecībā uz importa aizlieguma noteikšanu un piemērošanu kažokādām un kažokādu izstrādājumiem, kas ražoti nežēlīgi;

c) attiecībā uz tādas liellopu gaļas importu, kas iegūta no liellopiem, kuri, iespējams, saņēmuši augšanas stimulēšanas hormonus.

Šajā jomā Šveice var turpināt piemērot Šveices tiesību aktu noteikumus, ievērojot šādus nosacījumus:

− šādu gaļu importē tikai vietējam patēriņam, un šādas gaļas laišana Savienības tirgū joprojām ir aizliegta,

− šādas gaļas izmantošanu atļauj tikai tiešai nodošanai patērētājam ar mazumtirdzniecības uzņēmuma starpniecību, gaļu atbilstoši marķējot,

− šādas gaļas importu Šveicē atļauj tikai caur Šveices robežkontroles punktiem,

− tiek nodrošinātas atbilstīgas izsekojamības un izplatīšanas sistēmas, kas novērš jebkādu iespēju to vēlākai nokļūšanai Savienības dalībvalstu teritorijā,

− Šveice katru gadu iesniedz ziņojumu Eiropas Komisijai (turpmāk “Komisija”) par importa izcelsmi un tā galasaņēmējiem un sniedz tai pārskatu par veiktajām pārbaudēm, lai pārliecinātos par iepriekšējos ievilkumos uzskaitīto nosacījumu ievērošanu.

2. Pēc vienas Puses pieprasījuma Apvienotajā pārtikas nekaitīguma komitejā apspriež svarīgas izmaiņas Pušu tiesību sistēmā, kas saistītas ar 1. punktā minētajām jomām.

8. PANTS

Atbalsts starptautiskās organizācijās

Puses vienojas censties saskaņot savas nostājas un atbalstīt vienai otru starptautiskās organizācijās jomā, uz kuru attiecas kopējā pārtikas nekaitīguma telpa.

9. PANTS

Finansiālais ieguldījums

1. Šveice saskaņā ar šo pantu un II pielikumu piedalās to Savienības aģentūru darbību, informācijas sistēmu un citu II pielikuma 1. pantā uzskaitīto darbību finansēšanā, kurām tai ir piekļuve.

Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja var pieņemt lēmumu par II pielikuma grozīšanu.

2. Savienība jebkurā laikā var apturēt Šveices dalību šā panta 1. punktā minētajās darbībās, ja Šveice neievēro maksājuma termiņu saskaņā ar maksāšanas kārtību, kas noteikta II pielikuma 2. pantā.

Ja Šveice neievēro maksājuma termiņu, Savienība nosūta Šveicei oficiālu atgādinājuma vēstuli. Ja 30 dienu laikā no minētās oficiālās atgādinājuma vēstules saņemšanas dienas nav veikts pilns maksājums, Savienība var apturēt Šveices dalību attiecīgajā darbībā.

3. Finansiālo ieguldījumu veido:

a) darbības iemaksa un

b) dalības maksa.

4. Finansiālo ieguldījumu veic kā ikgadēju finansiālu iemaksu, un to veic datumos, kas norādīti Komisijas izdotajos aicinājumos veikt iemaksu.

5. Darbības iemaksas pamatā ir iemaksu skala, kas definēta kā Šveices iekšzemes kopprodukta (turpmāk “IKP”) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās.

Šajā nolūkā skaitļi par Pušu IKP tirgus cenās ir jaunākie dati, kas pieejami no tā gada 1. janvāra, kurā veic ikgadējo maksājumu, un ko sniedzis Eiropas Savienības Statistikas birojs (EUROSTAT), pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā, kas noslēgts Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī. Ja minēto nolīgumu pārtrauc piemērot, Šveices IKP ir tāds, kāds noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

6. Darbības iemaksu saistībā ar katru Savienības aģentūru aprēķina, piemērojot iemaksu skalu tās apstiprinātajam gada budžetam, kas iekļauts attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) attiecīgajam gadam, saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts II pielikuma 1. pantā.

Darbības iemaksu saistībā ar informācijas sistēmām un citām darbībām aprēķina, konkrētajam attiecīgā gada budžetam piemērojot iemaksu skalu, kā noteikts budžeta izpildes dokumentos, piemēram, darba programmās vai līgumos.

Visu atsauces summu pamatā ir saistību apropriācijas.

7. Gada dalības maksa ir 4 % no gada darbības iemaksas, kas aprēķināta saskaņā ar 5. un 6. punktu.

8. Komisija sniedz Šveicei pietiekamu informāciju par tās finansiālā ieguldījuma aprēķināšanu. Minēto informāciju sniedz, pienācīgi ņemot vērā Savienības konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus.

9. Visas Šveices finansiālās iemaksas vai Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veic euro.

10. Ja šā Protokola stāšanās spēkā nesakrīt ar kalendārā gada sākumu, Šveices darbības iemaksu attiecīgajā gadā koriģē saskaņā ar II pielikuma 4. pantā noteikto metodiku un apmaksas noteikumiem.

11. Sīki izstrādāti noteikumi ar šā panta piemērošanu ir izklāstīti II pielikumā.

12. Trīs gadus pēc šā Protokola stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja pārskata Šveices dalības nosacījumus, kā noteikts II pielikuma 1. pantā, un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

III DAĻA

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

10. PANTS

Mērķi

Lai sasniegtu šā Protokola mērķi, šajā daļā ir paredzēti institucionāli risinājumi, kas veicina nepārtrauktu un līdzsvarotu ekonomisko attiecību stiprināšanu starp Pusēm jomās, uz kurām attiecas kopējā pārtikas nekaitīguma telpa. Ņemot vērā starptautisko tiesību principus, šajā daļā jo īpaši paredzēti institucionāli risinājumi kopējai pārtikas nekaitīguma telpai, kas ir kopēji divpusējiem nolīgumiem, kuri noslēgti vai jānoslēdz ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, nemainot šā Protokola darbības jomu vai mērķus, jo īpaši:

a) procedūra šā Protokola saskaņošanai ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz šo Protokolu;

b) šā Protokola un Savienības tiesību aktu, uz kuriem ir atsauce šajā Protokolā, vienota interpretācija un piemērošana;

c) šā Protokola uzraudzība un piemērošana un

d) strīdu izšķiršana saistībā ar šo Protokolu.

11. PANTS

Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja

1. Ar šo izveido Apvienoto pārtikas nekaitīguma komiteju.

Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas sastāvā ir Pušu pārstāvji.

2. Apvienotajai pārtikas nekaitīguma komitejai ir līdzpriekšsēdētāji – Savienības pārstāvis un Šveices pārstāvis.

3. Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja:

a) nodrošina šā Protokola pareizu darbību un rezultatīvu pārvaldību un piemērošanu;

b) nodrošina forumu savstarpējām apspriešanām un pastāvīgai informācijas apmaiņai starp Pusēm, it īpaši, lai rastu risinājumu jebkādām grūtībām interpretēt vai piemērot šo Protokolu vai Savienības tiesību aktu, uz kuru šajā Protokolā dota atsauce saskaņā ar 20. pantu;

c) sniedz ieteikumus Pusēm jautājumos, kas attiecas uz šo Protokolu;

d) pieņem lēmumus, kas paredzēti saskaņā ar šo Protokolu un

e) īsteno jebkuras citas šajā Protokolā tai piešķirtās pilnvaras.

4. Ja tiek grozīts 1. līdz 6. pants, 10. līdz 15. pants, 17. vai 18. pants 7. protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (turpmāk “7. protokols”), kas pievienots LESD, Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja attiecīgi groza pielikuma 2. papildinājumu.

5. Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

Lēmumi ir saistoši Pusēm, kas veic vajadzīgos pasākumus, lai tos izpildītu.

6. Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja rīko sanāksmes vismaz reizi gadā pārmaiņus Briselē un Bernē, ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi. Tā sanāk arī pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Līdzpriekšsēdētāji var vienoties, ka Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas sanāksme notiek videokonferences vai telekonferences veidā.

Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja var nolemt pieņemt lēmumus rakstiskā procedūrā.

7. Pirmās sanāksmes laikā Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja pieņem savu reglamentu.

8. Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja var nolemt izveidot darba grupu vai speciālistu grupu, kas tai palīdzētu pienākumu izpildē.

2. NODAĻA

PROTOKOLA SASKAŅOŠANA AR
SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM

12. PANTS

Dalība Savienības tiesību aktu izstrādē (“lēmumu veidošana”)

1. Izstrādājot Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar LESD jomā, uz kuru attiecas šis Protokols, Komisija par to informē Šveici un neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kādā Šveice lūdz Savienības dalībvalstu ekspertu viedokli, lai sagatavotu savus priekšlikumus.

Pēc jebkuras Puses lūguma Apvienotajā pārtikas nekaitīguma komitejā organizē provizorisku viedokļu apmaiņu.

Puses pēc jebkuras Puses lūguma atkārtoti apspriežas Apvienotajā pārtikas nekaitīguma komitejā svarīgos brīžos posmā pirms tiesību akta pieņemšanas Savienībā pastāvīgā informēšanas un apspriešanās procesā.

2. Saskaņā ar LESD sagatavojot deleģētos aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas šis Protokols, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas projektu sagatavošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

3. Saskaņā ar LESD sagatavojot īstenošanas aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas šis Protokols, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas to projektu sagatavošanā, kas vēlāk iesniedzami komitejām, kuras palīdz Komisijai tās īstenošanas pilnvaru īstenošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

4. Šveices eksperti iesaistās to komiteju darbā, uz kurām neattiecas 2. un 3. punkts, ja tas ir nepieciešams šā Protokola pienācīgai darbībai. Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja izveido un atjaunina minēto komiteju un attiecīgā gadījumā citu līdzīgu komiteju sarakstu.

5. Šo pantu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas 13. panta 7. punktā minētais izņēmums.

13. PANTS

Savienības tiesību aktu iekļaušana

1. Lai garantētu juridisko noteiktību un tiesību aktu viendabību ar iekšējo tirgu saistītajā jomā, kurā Šveice piedalās saskaņā ar šo Protokolu, Šveice un Savienība nodrošina, ka Savienības tiesību akti, kas pieņemti jomā, uz kuru attiecas šis Protokols, tiek iekļauti šajā Protokolā iespējami drīz pēc to pieņemšanas.

2. Savienības tiesību akti, kas iekļauti šajā Protokolā saskaņā ar 4. punktu, iekļaujot tos šajā Protokolā, ir daļa no Šveices tiesību sistēmas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas pieņemtos pielāgojumus.

3. Kad Savienība pieņem tiesību aktu jomā, uz kuru attiecas šis Protokols, tā pēc iespējas drīzāk ar Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas starpniecību par to informē Šveici. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja rīko viedokļu apmaiņu par šo jautājumu.

4. Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja rīkojas saskaņā ar 1. punktu, pēc iespējas ātrāk pieņemot lēmumu grozīt I pielikuma 2. iedaļu, tajā skaitā veic nepieciešamos pielāgojumus.

5. Neskarot 1. un 2. punktu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu šā protokola saskaņotību ar I pielikumu, kas grozīts saskaņā ar 4. punktu, Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja var ierosināt šā Protokola pārskatīšanu, lai Puses to apstiprinātu saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

6. Atsauces šajā Protokolā uz Savienības tiesību aktiem, kas vairs nav spēkā, uzskata par atsaucēm uz atceļošo Savienības tiesību aktu, kas iekļauts šī protokola I pielikumā, no dienas, kad stājas spēkā Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas lēmums par attiecīgo grozījumu šā Protokola I pielikumā, ievērojot 4. punktu, ja vien minētajā lēmumā nav paredzēts citādi.

7. Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas kāds no 7. pantā uzskaitītajiem izņēmumiem.

8. Ievērojot 14. pantu, Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu, stājas spēkā nekavējoties, bet nekādā gadījumā ne agrāk par dienu, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

9. Puses godprātīgi sadarbojas visā šajā pantā izklāstītās procedūras laikā ar mērķi atvieglot lēmumu pieņemšanu.

14. PANTS

Šveices konstitucionālo saistību izpilde

1. 13. panta 3. punktā minētās viedokļu apmaiņas laikā Šveice informē Savienību par to, vai 13. panta 4. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālās saistības.

2. Ja 13. panta 4. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālas saistības, Šveicei noteiktais maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi no dienas, kad sniegta 1. punktā minētā informācija, izņemot gadījumus, kad ir sākta referenduma procedūra, un šādā gadījumā šo termiņu pagarina par vienu gadu.

3. Kamēr Šveice nav sniegusi informāciju par to, ka tā ir izpildījusi savas konstitucionālās saistības, Puses provizoriski piemēro 13. panta 4. punktā minēto lēmumu, ja vien Šveice neinformē Savienību, ka lēmuma provizoriska piemērošana nav iespējama, un nenorāda šādas neiespējamības iemeslus.

Provizoriska piemērošana nekādos apstākļos nevar notikt pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

4. Šveice ar Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas starpniecību nekavējoties informē Savienību, tiklīdz tā ir izpildījusi 1. punktā minētās konstitucionālās saistības.

5. Lēmums stājas spēkā dienā, kad tiek sniegts šā panta 4. punktā paredzētais paziņojums, bet nekādā gadījumā pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

15. PANTS

To tiesību aktu pagaidu piemērošana, kas pieņemti,
pamatojoties uz kādu no I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem

1. Ja kāds tiesību akts, kas pieņemts, pamatojoties uz kādu no I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, ir piemērojams Savienībā, pirms saskaņā ar 13. panta 4. punktu ir pieņemts attiecīgais Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas lēmums, Šveice minēto aktu uz laiku piemēro no tā piemērošanas dienas Savienībā, lai garantētu tā vienlaicīgu piemērošanu.

Jebkāda pagaidu piemērošana saskaņā ar šā punkta pirmo daļu beidzas līdz ar Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas lēmuma stāšanos spēkā saskaņā ar 13. panta 8. punktu vai tā provizorisku piemērošanu saskaņā ar 14. panta 3. punktu, ja vien Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja nelemj vēlāk.

2. Ja ārkārtas apstākļos un objektīvi pamatotu iemeslu dēļ Šveice nevar uz laiku pilnībā vai daļēji piemērot tiesību aktu saskaņā ar 1. punktu, tā nekavējoties informē Apvienoto pārtikas nekaitīguma komiteju, norādot iemeslus, kāpēc tā nespēj to izdarīt. Puses pēc iespējas drīzāk apspriežas Apvienotajā pārtikas nekaitīguma komitejā.

3. Ja un ciktāl Šveice uz laiku vai provizoriski nepiemēro tiesību aktu saskaņā ar 1. punktu, Savienība var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās pārtikas nekaitīguma telpas integritāti. Savienība nekavējoties paziņo par šiem pasākumiem Apvienotajai pārtikas nekaitīguma komitejai un norāda šādas rīcības iemeslus.

16. PANTS

To tiesību aktu publicēšana, kas pieņemti,
pamatojoties uz kādu no I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem

Puses nekavējoties un viegli pieejamā veidā publicē un atjaunina to neleģislatīvo tiesību aktu sarakstu, kas pieņemti, pamatojoties uz jebkuru no I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, un kas ir iekļauti šajā Protokolā saskaņā ar 13. pantu vai kas uz laiku jāpiemēro saskaņā ar 15. pantu.

3. NODAĻA

PROTOKOLA INTERPRETĀCIJA UN PIEMĒROŠANA

17. PANTS

Vienotas interpretācijas princips

1. Lai sasniegtu šajā Protokolā izklāstītos mērķus un saskaņā ar starptautisko publisko tiesību principiem, divpusējos nolīgumus ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce šādos nolīgumos, vienādi interpretē un piemēro ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice.

2. Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce šajā Protokolā, un, ciktāl to piemērošana ietver Savienības tiesību jēdzienus, šā Protokola noteikumus interpretē un piemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas pieņemta pirms šā Protokola parakstīšanas vai pēc tās.

18. PANTS

Rezultatīvas un saskaņotas piemērošanas princips

1. Komisija un Šveices kompetentās iestādes sadarbojas un palīdz viena otrai, lai nodrošinātu šā Protokola piemērošanas uzraudzību. Tās var apmainīties ar informāciju par šā Protokola piemērošanas uzraudzības darbībām. Tās var apmainīties viedokļiem un apspriest abpusēji interesējošus jautājumus.

2. Katra Puse veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu rezultatīvu un saskaņotu šā Protokola piemērošanu tās teritorijā.

3. Šā protokola piemērošanas uzraudzību Puses kopīgi veic Apvienotajā pārtikas nekaitīguma komitejā.

Ja Komisija vai Šveices kompetentās iestādes uzzina par nepareizas piemērošanas gadījumu, attiecīgo jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā pārtikas nekaitīguma komitejā, lai rastu pieņemamu risinājumu.

4. Komisija un Šveices kompetentās iestādes attiecīgi uzrauga, kā otra Puse piemēro šo Protokolu. Piemēro 20. pantā paredzēto procedūru.

Ciktāl šā Protokola rezultatīvai un saskaņotai piemērošanai ir nepieciešamas atsevišķas Savienības iestāžu uzraudzības pilnvaras attiecībā uz vienu Pusi, piemēram, izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tās ir īpaši jāparedz šajā Protokolā.

19. PANTS

Ekskluzivitātes princips

Puses apņemas tādu strīdu izskatīšanai, kas attiecas uz to, kā interpretēt vai piemērot šo Protokolu un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce šajā Protokolā, vai, attiecīgā gadījumā, par Komisijas lēmuma, kas pieņemts, pamatojoties uz šo Protokolu, atbilstību šim protokolam, neizmantot strīdu izšķiršanas metodes, kas nav paredzētas šajā daļā.

20. PANTS

Procedūra interpretācijas vai piemērošanas grūtību gadījumā

1. Ja rodas grūtības interpretēt vai piemērot šo Protokolu vai kādu Savienības tiesību aktu, uz kuru ir atsauce šajā Protokolā, Puses apspriežas Apvienotajā pārtikas nekaitīguma komitejā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā Apvienotajai pārtikas nekaitīguma komitejai sniedz visu noderīgo informāciju, lai tā varētu detalizēti izvērtēt situāciju. Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja izvērtē visas iespējas, kas ļauj saglabāt šā Protokola pareizu darbību.

2. Ja Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja nespēj rast risinājumu šā panta 1. punktā minētajām grūtībām trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais problēmjautājums iesniegts, jebkura no Pusēm var pieprasīt, lai strīdu izšķir šķīrējtiesa saskaņā ar 1. papildinājumā paredzētajiem noteikumiem.

3. Ja strīdā rodas jautājums par 17. panta 2. punktā minētā noteikuma interpretāciju vai piemērošanu un ja minētā noteikuma interpretācija ir būtiska strīda izšķiršanai un nepieciešama, lai šķīrējtiesa varētu pieņemt attiecīgu nolēmumu, šķīrējtiesa šo jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Ja strīdā rodas jautājums par tāda noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, uz kuru attiecas 13. panta 7. punktā minētais izņēmums no dinamiskās saskaņošanas pienākuma, un ja strīds nav saistīts ar Savienības tiesību jēdzienu interpretāciju vai piemērošanu, šķīrējtiesa izšķir strīdu, negriežoties Eiropas Savienības Tiesā.

4. Ja šķīrējtiesa saskaņā ar šā panta 3. punktu jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā:

a) Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs un

b) Šveicei ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm un Savienības iestādēm, un uz to mutatis mutandis attiecas tās pašas procedūras Eiropas Savienības Tiesā.

5. Katra Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai godprātīgi izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

Puse, par kuru šķīrējtiesa ir konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Protokolu, ar Apvienotās pārtikas nekaitīguma komitejas starpniecību informē otru Pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

21. PANTS

Kompensācijas pasākumi

1. Ja Puse, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Protokolu, pieņemamā termiņā, kas noteikts saskaņā ar 1. papildinājuma IV.2. panta 6. punktu, neinformē otru Pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu, vai ja otra Puse uzskata, ka paziņotie pasākumi neatbilst šķīrējtiesas lēmumam, šī otra Līgumslēdzēja puse var pieņemt samērīgus kompensācijas pasākumus saskaņā ar šo Protokolu vai jebkuru citu divpusēju nolīgumu ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, vai ar Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (turpmāk “kompensācijas pasākumi”), lai novērstu iespējamo nelīdzsvarotību. Tā paziņo Pusei, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi šo Protokolu, par kompensācijas pasākumiem, ko norāda paziņojumā. Šie kompensācijas pasākumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma sniegšanas dienas.

2. Ja viena mēneša laikā no plānoto kompensācijas pasākumu paziņošanas dienas Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja nav pieņēmusi lēmumu apturēt, grozīt vai anulēt minētos kompensācijas pasākumus, jebkura Puse var iesniegt šķīrējtiesai jautājumu par minēto kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar 1. papildinājumu.

3. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu 1. papildinājuma III.8. panta 4. punktā noteiktajā termiņā.

4. Kompensācijas pasākumiem nav atpakaļejoša spēka. Konkrētāk, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji jau ieguvuši pirms kompensācijas pasākumu stāšanās spēkā.

22. PANTS

Sadarbība starp jurisdikcijām

1. Lai veicinātu viendabīgu interpretāciju, Šveices Federālā Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa vienojas par dialogu un tā norises kārtību.

2. Šveicei ir tiesības iesniegt procesuālus rakstus vai rakstiskus apsvērumus Eiropas Savienības Tiesā, ja kādas Savienības dalībvalsts tiesa Eiropas Savienības Tiesai iesniedz prejudiciālu jautājumu par šā Protokola vai tajā minēta Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju.

IV DAĻA

CITI NOTEIKUMI

23. PANTS

Atsauces uz teritorijām

Ja Savienības tiesību aktos, kas iekļauti šajā Protokolā saskaņā ar 13. pantu vai kas uz laiku jāpiemēro saskaņā ar 15. pantu, ir atsauces uz “Eiropas Savienības”, “Savienības”, “kopējā tirgus” vai “iekšējā tirgus” teritoriju, šajā Protokolā šīs atsauces saprot kā atsauces uz teritorijām, kas minētas Nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 16. pantā.

24. PANTS

Atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem

Ja Savienības tiesību aktos, kas saskaņā ar 13. pantu ir iekļauti šajā Protokolā vai kas saskaņā ar 15. pantu ir jāpiemēro uz laiku, ir atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, šā Protokola vajadzībām šādas atsauces uzskata par atsaucēm uz Savienības dalībvalstu un Šveices valstspiederīgajiem.

25. PANTS

Savienības tiesību aktu stāšanās spēkā un īstenošana

Šajā Protokolā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi par to stāšanos spēkā vai īstenošanu neattiecas uz šo Protokolu.

Termiņi un datumi, kuros Šveicē jāstājas spēkā un līdz kuriem Šveicei jāīsteno lēmumi, ar kuriem Savienības tiesību aktus iekļauj šajā Protokolā, izriet no 13. panta 8. punkta un 14. panta 5. punkta, kā arī no noteikumiem par pārejas pasākumiem.

26. PANTS

Savienības tiesību aktu adresāti

Savienības tiesību aktu noteikumi, kuri iekļauti šajā Protokolā saskaņā ar 13. pantu vai kuri jāpiemēro uz laiku saskaņā ar 15. pantu, un kuros norādīts, ka tie ir adresēti Savienības dalībvalstīm, nav būtiski šā Protokola vajadzībām.

V DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. PANTS

Dienesta noslēpums

Pārstāvjiem, ekspertiem un pārējiem Pušu pārstāvjiem tiek prasīts, lai pat pēc tam, kad viņi beidz pildīt savus pienākumus, viņi neizpaustu saistībā ar šo Protokolu iegūto informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.

28. PANTS

Klasificēta informācija un sensitīva neklasificēta informācija

1. Neko šajā Protokolā neinterpretē kā prasību Pusei darīt pieejamu klasificētu informāciju.

2. Ar klasificētu informāciju vai materiāliem, ko sniedz Puses vai ar ko tās apmainās saskaņā ar šo Protokolu, rīkojas un tos aizsargā saskaņā ar 2008. gada 28. aprīlī Briselē noslēgto Nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un visiem drošības pasākumiem, ar kuriem to īsteno.

3. Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja ar lēmumu pieņem norādījumus par datu apstrādi ar mērķi nodrošināt tādas sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Puses.

29. PANTS

Īstenošana

1. Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, gan vispārējus, gan īpašus, lai nodrošinātu šā Protokola saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt tā mērķu sasniegšanu. 

 2. Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu to Savienības tiesību aktu paredzēto rezultātu, uz kuriem ir atsauce šajā Protokolā, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt to mērķu sasniegšanu.

30. PANTS

Pielikumi un papildinājumi

Šā Protokola pielikumi un papildinājumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

31. PANTS

Teritoriālā darbības joma

Šo Protokolu piemēro teritorijās, kas minētas Nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 16. pantā.

32. PANTS

Pārejas pasākumi

1. Ir noteikts pārejas periods, kas sākas šā Protokola spēkā stāšanās dienā un beidzas ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā. Pārejas periods neattiecas uz 11. pantu.

2. Šā Protokola noteikumus, izņemot 11. pantu, piemēro no pirmās dienas pēc pārejas perioda beigām, izņemot I pielikuma 2. iedaļas C sadaļas 14. un 15. punktu, attiecībā uz kuriem šā Protokola noteikumus piemēro no tā spēkā stāšanās dienas.

3. Pārejas periodā Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību turpina piemērot attiecībā uz minētā nolīguma 4., 5., 6. un 11. pielikumu.

4. Šveice var paziņot Apvienotajai pārtikas nekaitīguma komitejai par savu vēlmi izbeigt pārejas periodu mazāk nekā 24 mēnešu laikā pēc šā Protokola stāšanās spēkā. Šādā gadījumā Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja nosaka pārejas perioda beigu datumu un attiecīgi informē Apvienoto lauksaimniecības komiteju, kas izveidota ar Nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 6. pantu.

5. Līdz pārejas perioda beigām Apvienotā pārtikas nekaitīguma komiteja atjaunina I pielikuma 2. iedaļas pirmajā daļā minēto iekļaušanas datumu katra attiecīgā tiesību akta ierakstos.

33. PANTS